Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts budžetu 2026. gadam un
budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam
I nodaļa
Budžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam
1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts
budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās
disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un
šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības
virzienus:
1) drošība;
2) demogrāfija;
3) izglītība.
2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes
kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam
33 635 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 362 000 000
euro apmērā un 2028. gadam 35 111 000 000 euro
apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 2,1 procents,
2027. gadam 2,2 procenti un 2028. gadam 2,2 procenti. Šā likuma
sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās
cenās 2026. gadam 43 953 000 000 euro apmērā, 2027. gadam
46 026 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 48 154 000 000
euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 4,7
procenti, 2027. gadam 4,7 procenti un 2028. gadam 4,6
procenti.
3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā
iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās
2026. gadam 33 928 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 529
000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 187 000 000
euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā
iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 1,7
procenti, 2027. gadam 1,8 procenti un 2028. gadam 1,9
procenti.
4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās
bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai,
kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un
reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk - Eiropas
nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2026.
gadā ir -1,48 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -2,10
procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -2 procenti no
iekšzemes kopprodukta.
5. pants. Noteikt, ka 2028. gada izdevumi budžeta
apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības
budžetā" ir plānojami apjomā, kas neietver potenciālo
izdevumu palielinājumu, kurš saistīts ar ES daudzgadu budžeta
2028.-2034. gadam pieņemšanu.
6. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta
strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:
1) izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem
saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta
ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 5. pantu un kuru
ieviešana turpinās 2026.-2028. gada periodā;
2) izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem
saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta
ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 5. pantu un kuru
ieviešana turpinās 2026.-2028. gada periodā;
3) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret
iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma
80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā,
trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā
pēc pieauguma 20 procentu apmērā.
7. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance
atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas
Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma
rezervi, 2026. gadā ir -3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta,
2027. gadā -3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā
-3,6 procenti no iekšzemes kopprodukta.
8. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances
apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu
2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1.
pielikumu.
9. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes
2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2.
pielikumu.
10. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve
2026., 2027. un 2028. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes
kopprodukta.
11. pants. Noteikt, ka papildus Fiskālās disciplīnas
likumā noteiktajiem gadījumiem ietvara maksimāli pieļaujamie
valsts budžeta izdevumi 2026., 2027. un 2028. gadam tiek
precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek
izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar
šā likuma 6. pantu.
12. pants. Noteikt ietvara maksimāli pieļaujamos valsts
budžeta izdevumus 2026. gadā 18 004 397 614 euro, 2027.
gadā 17 908 528 304 euro un 2028. gadā 17 879 550 442
euro.
13. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta
kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai
valsts iestādei 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma
3. pielikumu.
14. pants. (1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu
pieļaujamais palielinājums 2026., 2027. un 2028. gadā ir 168 138
258 euro. Sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu
2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030.
gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek
precizēts.
(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt
ikgadēju pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 2026., 2027. un 2028.
gadā 130 000 000 euro galvenajai aizņēmumu prioritātei
Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda
finansēto projektu īstenošanai un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu
instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(3) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt
aizņēmumu palielinājumu 2026. gadā 6 700 000 euro, 2027.
gadā 42 000 000 euro un 2028. gadā 35 761 628 euro
Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskas nozīmes projekta
"Vanšu tilta pārbūve" īstenošanai, ar nosacījumu, ka
Rīgas valstspilsētas pašvaldība atmaksā iepriekš saņemtos
aizņēmumus 2026. gadā ne mazāk kā 6 700 000 euro apmērā,
2027. gadā ne mazāk kā 42 000 000 euro apmērā un 2028.
gadā ne mazāk kā 35 761 628 euro apmērā.
(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu
palielinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir tiesības
emitēt obligācijas 2026. un 2027. gadā, lai nodrošinātu
finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas
valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai,
un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības
autonomās funkcijas nodrošināšanai. Emisijas kopējo apjomu un, ja
attiecināms, emisijas laidienu apjomu pa gadiem apstiprina
Ministru kabinets. Obligāciju emisija veicama tā, lai neradītu
negatīvu ietekmi uz 2026. gada vispārējās valdības budžeta
bilanci. Turpmāko gadu fiskālo ietekmi plāno, sagatavojot
likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru
2027., 2028., 2029. un 2030. gadam. Pēc Finanšu ministrijas
pieprasījuma Rīgas valstspilsētas pašvaldība iesniedz Finanšu
ministrijai nepieciešamo informāciju emisijas negatīvās fiskālās
ietekmes noteikšanai un, ja nepieciešams, priekšlikumus
kompensējošiem pasākumiem negatīvās ietekmes mazināšanai.
15. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
2026., 2027. un 2028. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem - 78
procenti un valsts budžetam - 22 procenti.
16. pants. Pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības
budžetā 2026. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne
mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu
apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no
pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un
nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek
aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
17. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā
iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz
vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā
likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000
000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana.
Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja
nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par
valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru
sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru
kabinetam attiecīgu ziņojumu.
18. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā
iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz
vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā
likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000
000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana,
ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās
institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā
ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta
neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas
atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi
un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz
likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa
budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam
iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu
ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.
19. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās
valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un
prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem,
budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu
ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.
20. pants. (1) Noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas
daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā
peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām
kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām
kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2026.
gadā (par 2025. pārskata gadu), 2027. gadā (par 2026. pārskata
gadu) un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ir 90 procenti no
kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja šajā likumā nav
noteiks cits dividendēs izmaksājamais apjoms, uzņēmumu ienākuma
nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli
regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Atbilstoši kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru)
sapulces lēmumam par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu
dividendes var iemaksāt divos vienlīdzīgos maksājumos, pirmo
maksājumu iemaksājot vienotajā nodokļu kontā 10 darbdienu laikā
pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un otru līdz attiecīgā gada 30.
novembrim, ja kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos
nav noteikts cits dividenžu izmaksu termiņš.
(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā tiek
prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla
izmantošanu, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atšķirīgu
dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus pieņemot lēmumu
par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina neitrālu ietekmi uz
vispārējās valdības budžeta bilanci.
21. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība
"Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos
dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 141 000
000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 144 000 000
euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 122 000 000
euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot
uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
22. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas
valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos
dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk
kā 155 948 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu)
ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027.
pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu
ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma
nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība
"Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta
ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata
gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā
5 716 200 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90
procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21 937
712 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90
procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23 903
904 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un
nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.
24. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas
Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu
maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 100 procentu
apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760
euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 100 procentu
apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400
euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 100 procentu
apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000
euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot
uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
25. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība
"Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita
valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par
2025. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas,
bet ne mazāk kā 6 261 098 euro, 2027. gadā (par 2026.
pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne
mazāk kā 6 315 476 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata
gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā
6 370 357 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un
nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.
26. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība
"Latvijas gaisa satiksme" neveic dividenžu maksājumu no
peļņas par 2025., 2026. un 2027. pārskata gadu, lai nodrošinātu
atbilstību starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību
aktiem.
27. pants. Vispārējās valdības sektorā iekļautajām
kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts
kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā
peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto
finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums), ja ir pieņemts
attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
28. pants. Noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (par periodu no 2026. gada
1. janvāra) uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāja darba
vietu. Ministru kabinets noteikumos par paziņojumā par fiziskajai
personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju nosaka šim
mērķim sniedzamās informācijas apjomu un sniegšanas kārtību.
29. pants. (1) Lai sekmētu ilgtspējīgu valsts
ekonomisko izaugsmi, no 2026. gada 1. janvāra visām nozares
ministrijām, plānojot ilgtermiņa ieguldījumus, veicināt iespējami
lielāku privāto un starptautisko investīciju piesaisti, tajā
skaitā īstenojot publisko un privāto partnerību, atbilstoši
vidēja termiņa budžeta ietvaram, fiskālās disciplīnas prasībām un
valsts parāda vadības nosacījumiem.
(2) Publiskās un privātās partnerības projekti tiek plānoti
prioritārās un citās nozarēs, lai veicinātu investīciju piesaisti
un nepieciešamās infrastruktūras attīstību.
30. pants. No 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31.
decembrim par speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai brīvostas
īpašumā vai valdījumā esošu nekustamo īpašumu, kurš atrodas
speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas teritorijā un kuru
speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas pārvalde nodevusi zonas
kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai lietošanā,
nekustamā īpašuma nodokli maksā attiecīgā nekustamā īpašuma
lietotājs (nomnieks). Šā panta piemērošanai termini "zonas
kapitālsabiedrība" un "licencēta
kapitālsabiedrība" tiek lietoti likuma "Par nodokļu
piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"
izpratnē.
II nodaļa
Valsts budžets 2026. gadam
31. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam
ieņēmumos 16 078 942 186 euro apmērā saskaņā ar šā likuma
1. un 2. pielikumu.
32. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam
izdevumos 17 960 287 825 euro apmērā saskaņā ar šā likuma
1., 3., 4. un 5. pielikumu.
33. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu
pašvaldībām 674 543 716 euro apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu,
pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās
izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu
pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām 528 475 275 euro apmērā saskaņā ar šā
likuma 6. un 7. pielikumu;
2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu
darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina
internāta pakalpojumus, 73 627 777 euro apmērā saskaņā ar
šā likuma 8. pielikumu;
3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma
izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 70 378 116
euro apmērā saskaņā ar šā likuma 9. pielikumu;
4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2 062 548
euro apmērā saskaņā ar šā likuma 10. pielikumu.
(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes
ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta
pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto
finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas
sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.
punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa
pašvaldībām.
(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju
pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu
izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu
likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai
likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31.
augustam.
34. pants. Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā
2026. gadā piešķir valsts sociālo atbalstu tiem vispārējās
pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu
īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, kuri pašvaldības vispārējās
izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā
zaudē pedagoga darbu, bet kuriem līdz pensijas vecuma
sasniegšanai ir palikuši mazāk nekā trīs gadi, kā arī noteikt
institūciju, kas administrē valsts sociālā atbalsta izmaksu un
tās pārtraukšanu.
35. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju
pašvaldībām 106 319 501 euro apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 50 922 615
euro apmērā;
2) budžeta dotāciju 51 793 958 euro apmērā, kura tiek
integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc
iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Ministru
kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta
dotāciju;
3) budžeta dotāciju 3 000 000 euro apmērā, pamatojoties
uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai Alūksnes novada
pašvaldībai, Augšdaugavas novada pašvaldībai, Balvu novada
pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai un Ludzas novada
pašvaldībai atbilstoši Eiropas Savienības ārējās robežas garumam
kilometros;
4) pašvaldībām par tiem iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un
centros (par vienu iemītnieku 11 376 euro), kuri tajos
ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 602 928 euro
apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām
piešķir valsts budžeta dotāciju.
36. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa
saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11.
pielikumu.
37. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2026. gada
beigās nominālvērtībā 22 400 000 000 euro apmērā, ņemot
vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda
vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas
rezultātu.
38. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai
segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto
galvojumu parāda saistības 2026. gadā, ir novērtētas 691 140
euro apmērā.
39. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo
palielinājumu 166 319 079 euro apmērā, kas neietver šā
likuma 40. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo
palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.
40. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo
palielinājumu 168 138 258 euro apmērā:
1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā
kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi
nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un
pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu
īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta
attiecināmo izmaksu kopsummu projekta saskaņotajām izmaksām un
aktivitātēm atbilstoši šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajiem
nosacījumiem;
2) Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai,
tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, ar
aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10 procentiem pārsniedz
projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu
projekta saskaņotajām izmaksām un aktivitātēm, un pievienotās
vērtības nodokļa izmaksām atbilstoši šā likuma 14. panta otrajā
daļā minētajiem nosacījumiem;
3) emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto
projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz
projekta attiecināmo izmaksu kopsummu projekta saskaņotajām
izmaksām un aktivitātēm atbilstoši šā likuma 14. panta otrajā
daļā minētajiem nosacījumiem;
4) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai
esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju
projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības
iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras
investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:
a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar
2026. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma
apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām
projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma
izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma
izmaksu,
c) ir sniegts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību
apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem,
d) aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2026.
gada 1. septembrim;
5) izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai
ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas
īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, tajā skaitā
autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros,
ievērojot šādus nosacījumus:
a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar
2026. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma
apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām
projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma
izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma
izmaksu,
c) ir sniegts Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs
atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas
kritērijiem,
d) aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2026.
gada 1. septembrim;
6) patvertņu izveidošanai, tajā skaitā pašvaldības
administratīvajā teritorijā esošu telpu pielāgošanai patvertņu
vajadzībām, ievērojot šādus nosacījumus:
a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar
2026. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma
apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām
projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma
izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma
izmaksu;
7) katras pašvaldības noteiktiem prioritāriem investīciju
projektiem, tajā skaitā uzsāktu projektu turpināšanai,
pabeigšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
a) Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā galvaspilsētai kopējā
aizņēmumu summa 10 000 000 euro apmērā,
b) pašvaldībai, kura 2026. gadā veic iemaksas pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fondā, izņemot Rīgas valstspilsētas
pašvaldību, kopējā aizņēmumu summa 6 000 000 euro
apmērā,
c) pašvaldībai, kurā iedzīvotāju skaits 2025. gada 1. janvārī
ir virs 40 000, kopējā aizņēmumu summa 5 000 000 euro
apmērā,
d) pašvaldībai, kurā iedzīvotāju skaits 2025. gada 1. janvārī
ir no 20 000 līdz 39 999, kopējā aizņēmumu summa 3 000 000
euro apmērā,
e) pašvaldībai, kurā iedzīvotāju skaits 2025. gada 1. janvārī
ir līdz 19 999, kopējā aizņēmumu summa 2 000 000 euro
apmērā,
f) pašvaldības katra investīciju projekta minimālā aizņēmuma
summa ir ne mazāk kā 300 000 euro,
g) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar
2026. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma
apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām
projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
h) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma
izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma
izmaksu,
i) aizņēmumu neattiecina uz pašvaldības budžeta
līdzfinansējuma daļas nodrošināšanu šā panta pirmās daļas 4., 5.
un 6. punktā minētajos investīciju projektos,
j) projekts atbilst pašvaldības attīstības programmai,
nodrošina lietderīgu un racionālu investīciju īstenošanu
pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai;
8) piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši
noslēgtajiem aizdevuma līgumiem;
9) budžeta un finanšu vadībai, ievērojot šādus
nosacījumus:
a) ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem no aizdevuma līguma
noslēgšanas dienas,
b) ja aizņēmums nepieciešams uzturēšanas izdevumu un/vai
kavēto maksājumu pret kreditoriem segšanai, pašvaldības dome
apstiprina budžeta optimizācijas plānu, kas apliecina pašvaldības
spēju 2027., 2028. un 2029. gadā no ieņēmumiem segt kārtējā gada
uzturēšanas izdevumus un veikt budžeta un finanšu vadības
aizņēmuma atmaksu;
10) Rīgas valstspilsētas pašvaldībai stratēģiskas nozīmes
projekta "Vanšu tilta pārbūve" īstenošanai, atbilstoši
šā likuma 14. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(2) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu
56 914 872 euro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību
aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību
kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei
ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto
pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma
noslēgšanas dienas.
(3) Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības
aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai,
pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres
māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa
saistību apmērā pret 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta
ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa
finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas
Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem
projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 50 procentu
apmērā no galvotās aizņēmuma summas.
(4) Noteikt pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas
kritērijus jaunu aizņēmumu un galvojumu saistību
izvērtēšanai:
1) pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu
ilgtermiņa saistību) apmērs kādā no saistību izpildes gadiem
pārsniedz 15 procentus no 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta
ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa
finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas
Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem
projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā;
2) pašvaldības bilances ilgtermiņa saistību apmērs pārsniedz
30 procentus no kopējās bilances summas un likviditātes
koeficients (neieskaitot krājumus) ir zemāks par 0,8;
3) pašvaldībai ir neatmaksāts budžeta un finanšu vadības
aizņēmums uzturēšanas izdevumu un kavēto maksājumu segšanai.
(5) Pašvaldības, kurām izpildās vismaz viens no šā panta
ceturtajā daļā minētajiem trim kritērijiem, jaunus aizņēmumus vai
galvojumus var saņemt Eiropas Savienības fondu un pārējās
ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai,
Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un
emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu
īstenošanai.
(6) Pašvaldība var saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu
gadījumos, kad pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu
ilgtermiņa saistību) apmērs kādā no saistību izpildes gadiem
pārsniedz 20 procentus no 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta
ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa
finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas
Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem
projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka
aizņēmums tiek ņemts vai galvojums tiek sniegts Eiropas
Savienības finansējuma priekšfinansēšanas nodrošināšanai šā panta
pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem investīciju projektiem un
pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas
saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas
termiņš.
(7) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa
saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem"
22. pantam, izņemot saistības:
1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju
nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas,
sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;
2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu nodrošināšanai;
3) šā panta pirmajā daļā minēto investīciju projektu
īstenošanai;
4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā
akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu
īstenošanai.
(8) Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta
aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējos palielinājumus,
nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu, par prioritāriem nosakot
aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansētiem projektiem un Eiropas Atveseļošanas
fonda finansētiem projektiem, un, ja nepieciešams, noteikt
aizņēmuma palielinājumu pašvaldību finanšu stabilizācijai.
41. pants. Noteikt, ka pašvaldību 2025. gada ieņēmumi
virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes
tiek novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Pašvaldību
domes līdz 2026. gada 1. februārim pieņem lēmumu par pašvaldības
ieņēmumu summas apmēra 2025. gadā virs garantētās iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes attiecināšanu uz valsts
aizdevumu pamatsummu maksājumu dzēšanu, lai Valsts kase
nodrošinātu no pašvaldību kontiem automātisko saistību ieturēšanu
ne vēlāk kā līdz 2026. gada 20. februārim.
42. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 2 277 717 780
euro.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa
prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek
noteikts šādā apmērā: I ceturksnī - 22 procenti, II ceturksnī -
23 procenti, III ceturksnī - 27 procenti, IV ceturksnī - 28
procenti.
(3) Pašvaldībām katru mēnesi tiek ieskaitīta viena trešā daļa
no ceturksnim prognozētajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumiem atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam
sadalījumam.
(4) Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu
naudas plūsmu, Valsts ieņēmumu dienests no attiecināto ieņēmumu
konta reizi nedēļā ieskaita finansējumu pašvaldību budžeta
ieņēmumu sadales kontā Valsts kasē, sadalot mēnesim prognozēto
ieņēmumu daļu proporcionāli nedēļu skaitam mēnesī. Ja iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumi nepildās atbilstoši plānotajam, tad,
pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts
pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja
turpmākajā periodā tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa
pārpilde, tad Finanšu ministrija valsts budžeta izmaksātās
kompensācijas apmērā veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
pārpildes ieturēšanu un attiecina to uz valsts pamatbudžetā
ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(5) Valsts kase pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldību budžeta
ieņēmumu sadales kontā attiecīgajā mēneša nedēļā pārskaita naudas
līdzekļus pašvaldībām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus,
vienlaikus veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
fondā, ieturot atbilstošās summas no pašvaldību budžetiem
noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas
un ieskaitot tās minētajā fondā.
(6) Noteikt, ka gadījumā, ja veidojas pašvaldību 2026. gada
ieņēmumi virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
prognozes, Valsts ieņēmumu dienests tos uzkrāj attiecināto
ieņēmumu kontā un 2026. gada pēdējā darba dienā ieskaita Valsts
kases norādītā kontā pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai.
Valsts kase publicē savā tīmekļvietnē informāciju par katras
pašvaldības ieņēmumu summas apmēru 2026. gadā virs garantētās
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes un pašvaldību
aizņēmumu saistību dzēšanai pārskaita naudas līdzekļus uz
pašvaldību aizņēmumu automātisko saistību ieturēšanas kontiem
gada pēdējā darba dienā. Pašvaldību domes līdz 2027. gada 1.
februārim pieņem lēmumu par pašvaldības ieņēmumu summas apmēra
2026. gadā virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
prognozes attiecināšanu uz valsts aizdevumu pamatsummu maksājumu
dzēšanu, lai Valsts kase nodrošinātu no pašvaldību kontiem
automātisko saistību ieturēšanu ne vēlāk kā līdz 2027. gada 25.
februārim.
43. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62.
Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00
"Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas
05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības
iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00
"Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs
bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba
samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes
ministrija.
44. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62.
Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00
"Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju
darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.
45. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64.
Dotācija pašvaldībām" un budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmu izpildītājs ir Finanšu
ministrija.
46. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par
valsts sociālo apdrošināšanu":
1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums 2026.
gadā ir šāds: sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos
tiek ieskaitīti 97,09 procenti un pamatbudžeta ieņēmumos
veselības apdrošināšanai - 2,91 procents;
2) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalei
2026. gadā piemēro šādus ieņēmumu īpatsvarus: valsts pensiju
speciālajā budžetā - 73,20 procenti; nodarbinātības speciālajā
budžetā - 4,39 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā -
2,25 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā
budžetā - 20,16 procenti.
(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmās
daļas 2. punktā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo
budžetu īpatsvarus, ja:
1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme
uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta
izdevumiem;
2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un
pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos
izdevumus nesedz kādā no speciālajiem budžetiem plānotais
apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas
speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas
apmēru;
3) kādā no speciālajiem budžetiem faktiskie ieņēmumi no valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales nesasniedz
plānoto apmēru un naudas līdzekļu atlikums gada sākumā nesedz
finansējuma deficītu speciālā budžeta pakalpojumu izmaksām,
nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā
likumā noteikto ieņēmumu no valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu sadales apmēru.
47. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas,
pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir
2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta
vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai
"Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek
izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.
48. pants. Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros
sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām,
pašvaldībām un komersantiem nepieciešamo finansējumu un tā
izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās
drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.
49. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu
valsts 290 000 000 euro apmērā atbild par akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum"
izsniegtajām garantijām.
50. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt
apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00
"Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt
maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja saskaņā ar likuma
"Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas
fondā" 5. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem saņemts
pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda veikt maksājumu, un
informēt par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisiju.
51. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt
apropriāciju Finanšu ministrijas budžetā, nepārsniedzot
Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto speciālo aizņēmuma tiesību
asignējumu Latvijas Republikai, lai veiktu aizdevumu un
ieguldījumu atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem
par speciālo aizņēmuma tiesību tālāku aizdošanu un ieguldīšanu,
ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no
attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un
nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
52. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt šajā
likumā noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu
Starptautiskā Valūtas fonda speciālo aizņēmuma tiesību aizdevumu
apmērā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu
laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to
izskatījusi un nav iebildusi.
53. pants. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību
Starptautiskā Valūtas fonda kvotu palielināšanā atbilstoši
Starptautiskā Valūtas fonda kvotu 16. vispārējam pārskatam,
atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības
pret Starptautisko Valūtas fondu un palielināt apropriāciju
Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00
"Iemaksas starptautiskajās organizācijās", lai
apmaksātu Latvijas Republikas kvotas palielināšanu, ja ir
pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret apropriācijas palielinājumu.
54. pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts
nekustamie īpašumi" valsts nekustamā īpašuma (nekustamā
īpašuma kadastra Nr. 0100 003 2008) Alksnāja ielā 9, Rīgā,
atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko
atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.
(2) Atļaut finanšu ministram palielināt Izglītības un zinātnes
ministrijas budžeta apakšprogrammā 09.07.00 "Dotācija sporta
organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam" apropriāciju
resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot
papildu līdzekļus sporta programmu un pasākumu atbalstam saskaņā
ar finansēšanas konkursu kārtību un nosacījumiem, ko apstiprina
un izsludina Izglītības un zinātnes ministrija, atbilstoši šā
panta pirmajā daļā noteiktajam valsts budžeta ieņēmumos
ieskaitīto līdzekļu apmēram, ja Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret apropriācijas palielinājumu.
55. pants. (1) Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība
"Valsts nekustamie īpašumi" nodrošina telpu pielāgošanu
Ekonomikas ministrijai un tās padotības iestādēm (Patērētāju
tiesību aizsardzības centram, Konkurences padomei, Latvijas
Nacionālajam akreditācijas birojam, Centrālajai statistikas
pārvaldei) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.
0100 085 2143) Talejas ielā 1, Rīgā.
(2) Atļaut Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai nodot
valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi"
atsavināšanai šādus valsts nekustamos īpašumus:
1) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020
0035) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100
020 0035) 0,2044 ha platībā un piecas būves (būvju kadastra
apzīmējumi 0100 020 0035 001, 0100 020 0035 002, 0100 020 0035
003, 0100 020 0035 004 un 0100 020 0035 005) - Brīvības ielā 55,
Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu
ministrijas personā;
2) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020
0060) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100
020 0060) 0,0765 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums
0100 020 0060 001) - Lāčplēša ielā 1, Rīgā, kas ierakstīts
zemesgrāmatā uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā;
3) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 520
0011) - būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0168 001) -
Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Rīgā, kopā ar nekustamo īpašumu
(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0168) - zemes vienību
(zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 020 0168) 0,1272 ha
platībā - Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Rīgā, kas ierakstīti
zemesgrāmatā uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā.
(3) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie
īpašumi" šā panta otrajā daļā minēto valsts nekustamo
īpašumu un valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra
Nr. 0100 026 0008) Klijānu ielā 7, Rīgā, atsavināšanas rezultātā
iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas
ieskaita valsts budžetā.
(4) Finanšu ministram ir tiesības palielināt Finanšu
ministrijai apropriāciju finansēšanas klasifikācijas kategoriju
kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts akciju sabiedrības
"Valsts nekustamie īpašumi" pamatkapitālā, attiecīgi
nodrošinot ar nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.
0100 085 2143) Talejas ielā 1, Rīgā, saistītā aizdevuma atmaksu
atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajam valsts budžeta
ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram un nomas maksas
samazinājumu atbilstoši aizdevuma atmaksas apmēram. Apropriāciju
palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par
apropriācijas palielināšanu un Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret apropriācijas palielinājumu.
56. pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts
nekustamie īpašumi" valsts nekustamā īpašuma (nekustamā
īpašuma kadastra Nr. 0100 003 0086) 13. janvāra ielā 15, Rīgā, un
Kalēju ielā 68, Rīgā, atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus
pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts
budžetā.
(2) Atļaut finanšu ministram palielināt Zemkopības ministrijas
budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas
plānošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no
vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot papildu līdzekļus valsts
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0144)
Republikas laukumā 2, Rīgā, sastāvā esošās administratīvās ēkas
ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0144 001 neatliekamo uzlabojumu
nodrošināšanai atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam
valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram, ja Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no
attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un
nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
57. pants. Lai nodrošinātu, ka no 2026. gada 1. janvāra
valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo
mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura
tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts
vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tajā
skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu,
iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu
līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024.
gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par
kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo
mantu" 5.3. sadaļas 35.1.-35.3. apakšpunktā minēto mantu,
noteikt, ka līdz attiecīgu grozījumu veikšanai Notariāta likuma
306. panta sestajā un septītajā daļā:
1) zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu
taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta kompetentajai
institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu,
ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas
kreditoru pretenzijas;
2) zvērināts notārs notariālo aktu grāmatas izrakstu
zvērinātam tiesu izpildītājam vai kompetentajai institūcijai,
kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenosūta, ja
nav zināms mantojamās mantas sastāvs. Ja zvērināts notārs pēc
mantojuma lietas izbeigšanas saņem ziņas par mantojamās mantas
sastāvu, viņš taisa grozījumus notariālajā aktā par mantojuma
lietas izbeigšanu un rīkojas atbilstoši Notariāta likuma 306.
panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam un šā panta 1.
punktā noteiktajam.
58. pants. Likuma "Par atjaunotā Latvijas
Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un
lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas
kārtību" 38. pantā noteikto likumiskās lietošanas maksas
apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, 2026. gadam
aprēķina no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc
stāvokļa 2026. gada 1. janvārī.
59. pants. Finanšu ministram, veicot apropriāciju
pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā
noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām,
apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām
kategorijām ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem
mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2024.-2026. gadam,
2025.-2027. gadam un 2026.-2028. gadam piešķirtā finansējuma, ja
tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta
strukturālo bilanci, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta
lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu
darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir
to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
60. pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā
33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie
līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem
eksporta tirgu apguvei un palielināšanai, ārvalstu investīciju
piesaistei un uzņēmējdarbības konkurētspējas starptautiskajā
tirgū palielināšanai, tūrisma nozares izaugsmes veicināšanai,
minēto jomu attīstību sekmējošām aviācijas savienojamības
uzlabošanas aktivitātēm, kā arī mājokļa pieejamības un
administrēšanas izmaksu segšanai.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas
pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem
tiek veikta kā transferta pārskaitījums.
61. pants. (1) Jauno ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā
finanšu ministram ir tiesības palielināt 2026. gada apropriāciju
Ekonomikas ministrijai izdevumiem un palielināt valsts budžeta
likumā Ekonomikas ministrijai noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa
saistību maksimāli pieļaujamos apjomus 2027. un 2028. gadam
līdzfinansējuma nodrošināšanai, ja pēc ekonomikas ministra
ierosinājuma ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu
laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to
izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas un valsts budžeta
ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu
palielinājumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā līdzfinansējuma apjoms
nepārsniedz 30 procentus no jauno ārvalstu filmu projekta kopējām
attiecināmajām izmaksām.
62. pants. (1) Jauna dižpasākuma Latvijā organizēšanas
līdzfinansējumam finanšu ministram ir tiesības palielināt 2026.
gada apropriāciju Ekonomikas ministrijai izdevumiem un palielināt
valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijai noteiktos valsts
budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus 2027.
un 2028. gadam, ja pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ir
pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret apropriācijas un valsts budžeta ilgtermiņa saistību
maksimāli pieļaujamo apjomu palielinājumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā līdzfinansējuma apjoms
nepārsniedz 30 procentus no jauno dižpasākumu organizēšanas
attiecināmajām izmaksām.
(3) Dižpasākums šā panta izpratnē ir starptautiska mēroga
pasākums, kuru organizē, deleģē vai kura sadarbības partneris ir
pasaules vai Eiropas mēroga organizācija un kurš rada būtisku
ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, piesaistot vismaz 5000
ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku, kas Latvijas tūristu mītnēs
vai īstermiņa īres mītnēs pavada vismaz divas naktis.
63. pants. Saskaņā ar šā likuma 61. un 62. panta
noteikumiem veiktais kopējais apropriācijas palielinājums 2026.
gadā un kopējais uzņemto ilgtermiņa saistību apjoms kopā ar
ilgtermiņa saistību apjomu, kas uzņemts saskaņā ar likuma
"Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025.,
2026. un 2027. gadam" 60. un 61. pantu vidēja termiņa
budžeta ietvara gadiem nepārsniedz 15 procentus no attiecīgā gada
fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma. Līdz 2027. gada 28.
februārim Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetam
ziņojumu par 2026. gadā piešķirto līdzfinansējumu.
64. pants. Ja 2026. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas
sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē,
kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes
drošības direkcija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu
atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem
līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar
to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes
drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo lēmumu skaits
un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes
drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības
atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot
Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu
ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem
ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas
saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret
apropriācijas palielinājumu.
65. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 04.00.00 "Latvijas prezidentūras
Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana" noteikto
apropriāciju 6 799 169 euro apmērā finanšu ministrs
pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir
pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret apropriācijas pārdali.
66. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana"
noteikto apropriāciju 74 173 euro apmērā finanšu ministrs
pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei
atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un
proliferācijas finansēšanas novēršanai, ja ir pieņemts attiecīgs
Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas
saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret
apropriācijas pārdali.
67. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības
jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai" noteikto apropriāciju 5 330 508 euro
apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai
valsts iestādei ar Covid-19 izplatību saistītā valsts
apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja
ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no
attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un
nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
68. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas
civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu
īstenošanai" noteikto apropriāciju 39 717 846 euro
apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai
valsts iestādei Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta
apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas
civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadā, ja ir pieņemts
attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret apropriācijas pārdali.
69. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts
drošības stiprināšanas pasākumiem" noteikto apropriāciju 225
992 912 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai
vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu
pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta
lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu
darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir
to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2) Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā
noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā ar
valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai un palielināt šā
likuma 37. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada
beigās, un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas
valdības saistību izpildei likuma "Par valsts budžetu 2023.
gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 5.
panta 3. un 5. punktā noteikto pasākumu un likuma "Par
valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un
2026. gadam" 5. panta 3. un 5. punktā noteikto pasākumu
īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu
laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to
izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas
palielinājumu.
(3) Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu
maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības
ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta
pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem
neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas
centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto
programmu.
70. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 21.00.00 "Finansējums vēlēšanu
nodrošināšanai" noteikto apropriāciju 62 818 euro
apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai
valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta
lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu
darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir
to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
71. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas
drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 6 000
000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai
citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs
Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas
saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret
apropriācijas pārdali.
72. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta
programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" noteikto
apropriāciju 32 127 677 euro apmērā, tajā skaitā 24 497
677 euro apmērā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības
"Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2025. gadu
nodrošināšanai, 1 400 000 euro apmērā Rail Baltica
projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai, kā arī vienota
dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādei, 430 000
euro apmērā 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju
svētku "Gaudeamus" rīkošanai, 1 800 000 euro
apmērā vardarbībā cietušo atbalstam un drošības pasākumu
īstenošanai, 4 000 000 euro aizsargāto elektroenerģijas
lietotāju atbalstam, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai
citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs
Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas
saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret
apropriācijas pārdali.
(2) Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas
dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2025. gadu nodrošināšanai
nepieciešams mazāks finansējums nekā šā panta pirmajā daļā šim
mērķim ieplānotais finansējums, atlikums nav pārdalāms citiem
mērķiem.
73. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmā 24.00.00 "Valsts aizsardzības un
drošības fonds" noteikto apropriāciju 424 479 977
euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai
centrālajai valsts iestādei ar valsts aizsardzību un drošību
saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru
kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas
dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas
pārdali.
(2) Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu
maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības
ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta
pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem
neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas
centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto
programmu.
(3) Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto
apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā resursiem
no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī
uzņemties ilgtermiņa saistības, palielināt šā likuma 37. pantā
noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās un paplašināt
valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei,
pasākumiem, kas atbilst Padomes 2025. gada 8. jūlija ieteikumam
C/2025/3970, ar ko Latvijai ļauj novirzīties no neto izdevumu
maksimālajiem pieauguma tempiem, kurus noteikusi Padome saskaņā
ar regulu (ES) 2024/1263 (Valsts izņēmuma klauzulas
iedarbināšana), ja tiek nodrošināta šā ieteikuma nosacījumu
ievērošana, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu
laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to
izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas
palielinājumu.
74. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un
citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2026. gada 30. septembrim
nepārdalīto šā likuma 65., 66., 70. un 72. pantā (ievērojot panta
otrās daļas nosacījumu) minētajās budžeta resora "74.
Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais
finansējums" programmās, kā arī programmā 01.00.00
"Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt
uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem".
75. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt
apropriāciju ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei
valsts atbalstam mājsaimniecībām par patērētajiem
energoresursiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta
lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu
darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir
to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājumu
finansējuma nodrošināšanai valsts atbalstam saskaņā ar
Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu, ja strauja
energoapgādes izmaksu pieauguma apstākļos Eiropas Savienības
Padome apstiprina vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai
valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu atbilstoši
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulai (ES)
2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un
budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK)
Nr. 1466/97.
76. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šā
likuma 37. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada
beigās, lai sniegtu valsts aizdevumus vai veiktu ieguldījumus
aizsardzības industrijas attīstībai, ja tas nerada negatīvu
ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un ir pieņemts
attiecīgs Ministru kabineta un Saeimas lēmums.
77. pants. (1) Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts
garantētas apdrošināšanas apmēru akreditēto valsts muzeju
starptautisku izstāžu rīkošanai 2026. gadā 8 381 600
euro.
(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Kultūras
ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un
izdevumiem valsts garantētas apdrošināšanas zaudējumu atlīdzības
segšanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu
laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to
izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas
palielinājumu.
78. pants. Finanšu ministram ir tiesības Latvijas
Republikas vārdā parakstīt galvojumu līgumus ar Eiropas
Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainai, izsniegt
attiecīgos galvojumus un palielināt uz valsts budžetu attiecināmo
valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi
ir ievēroti šādi nosacījumi:
1) ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par
galvojumu izsniegšanu un Ministru kabinets ir atbalstījis
attiecīgā galvojuma līguma projektu;
2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba
dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir
izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par
galvojumu izsniegšanu.
79. pants. Lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos
izdevumus, noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību
institūcijās, kurās atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības
likumu:
1) amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, piemērojot attiecīgu
koeficientu, nosaka, ņemot vērā Valsts kancelejas publicētās
bāzes mēnešalgas 2025. gadam šādā apmērā: bāzes mēnešalga -
1237,06 euro, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes
mēnešalga - 2378,59 euro, elektronisko sakaru un
enerģētikas nozares bāzes mēnešalga - 1781,27 euro, ostas
valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalga - 1273,38 euro;
2) amatpersonām (darbiniekiem) kalendāra gada ietvaros var
izmaksāt naudas balvu līdz 50 procentiem no mēnešalgas.
Ierobežojums neattiecas uz valsts drošības iestādēs
strādājošiem;
3) Ministru kabinets nosaka Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmajā un
divpadsmitajā daļā noteikto piemaksu apmērus, noteikšanas
pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa valsts un
pašvaldību institūcijās 2026. gadā;
4) piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no
amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes var
piešķirt tikai amatpersonai (darbiniekam), izņemot karavīru un
militāro darbinieku, kuras amata (darba, dienesta) pienākumu
izpilde ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt darba
nepārtrauktību, tajā skaitā valsts drošības iestādēs
strādājošiem. Pārējām amatpersonām (darbiniekiem), izņemot
karavīrus un militāros darbiniekus, kompensē virsstundu darbu,
piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto
virsstundu skaitam, ja tas nav iespējams, tad piešķir piemaksu
par virsstundu darbu 75 procentu apmērā no amatpersonai
(darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes.
80. pants. Noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību
institūcijās netiek palielināts kopējais no valsts un pašvaldību
budžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot gadījumus, kad
lēmumu par amata vietas izveidi līdz 2026. gada 1. martam pieņem
Ministru kabinets vai pašvaldības dome vai amata vieta tiek
izveidota uz noteiktu laiku projektu ieviešanai vai ir saistīta
ar finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu,
nodrošinot pedagoģisko personālu programmas īstenošanai vai
strukturālām reformām, kas nodrošina kopējā strādājošo skaita
samazinājumu pašvaldības struktūrās.
81. pants. Noteikt, ka ar 2026. gada 1. jūliju valsts
institūcijas no saviem amatu sarakstiem izslēdz amata vietas,
kuras ir bijušas vakantas vairāk kā sešus mēnešus par stāvokli uz
2026. gada 30. jūniju. Šis noteikums neattiecas uz šādiem
amatiem:
1) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētāji
ar amatu raksturojošo pazīmi un karavīri, kā arī tiesu
eksperti;
2) tiesneši, prokurori un tiesu darbinieki (tiesu sēžu
sekretāri, tiesnešu palīgi un tiesu tulki);
3) ārstniecības personas, tajā skaitā neatliekamās
medicīniskās palīdzības brigādes personāls, kā arī psihologi;
4) aprūpētāji valsts sociālās aprūpes centros;
5) iestāžu vadītāji;
6) amati projektos, kas ir terminēti un tajā skaitā tiek
finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu vai Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem,
atlasot pēc šādām pazīmēm: projektā nodarbināts valsts
civildienesta ierēdnis vai projektā nodarbināts darbinieks, kā
arī 39. amatu saimē "Projektu vadība, īstenošana un
uzraudzība" klasificētie amati;
7) amati, uz kuriem norādītajā laika periodā ir bijis
izsludināts atklāts konkurss, tajā skaitā atkārtots konkurss, ja
iepriekšējais noslēdzies bez rezultāta.
82. pants. Valsts un pašvaldību institūcijas
amatpersonai (darbiniekam) par 2026. gada darbības un tās
rezultātu novērtējumu neizmaksā prēmiju.
83. pants. Publiskas personas kapitālsabiedrību un to
atkarīgo kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību un
publiskas personas kontrolētu kapitālsabiedrību, kas ietilpst no
publiskas personas atkarīgas komerciālas publiskas personas
kapitālsabiedrības un no publiskas personas atkarīgas
nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības grupā,
dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota),
izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās
lēmējinstitūcijas (piemēram, Ministru kabineta par valsts
kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības
kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2026. gadā
kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret
kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem Gada pārskatu un
konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē nepalielinās
salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ko panāk, veicot
personāla produktivitātes paaugstināšanas un digitalizācijas
procesus, kā arī pārskatot kapitālsabiedrību atlīdzības
politikas, neietekmējot pakalpojumu kvalitāti (izņemot gadījumu,
kad kapitālsabiedrībai tiek noteiktas jaunas papildu
funkcijas).
84. pants. Atļaut finanšu ministram Latvijas Republikas
vārdā 2026. gadā izsniegt valsts aizdevumus Latvijas lielo ostu
pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas
pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei)
kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai.
Aizdevumus minētajam mērķim atļauts izsniegt, ja tas nerada
negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, Ministru
kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, kurā noteikti valsts
aizdevuma izsniegšanas nosacījumi, un Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās
informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi
pret aizdevuma izsniegšanu.
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 4. decembrī.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs
Rīgā 2025. gada 18. decembrī
1. pielikums
"Valsts konsolidētais budžets"
2. pielikums
"Valsts budžeta ieņēmumi"
3. pielikums
"Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta
kopsavilkums"
4. pielikums
"Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa
programmām un apakšprogrammām"
5. pielikums
"Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa
programmām un apakšprogrammām"
6. pielikums
"Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību pamata un vispārējās
vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības
iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu
darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām"
7. pielikums
"Mērķdotācijas pašvaldībām - interešu izglītības programmu
pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām"
8. pielikums
"Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību speciālo pirmsskolas
izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības
iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus"
9. pielikums
"Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs
bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba
samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām"
10. pielikums
"Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju
darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām"
11. pielikums
"Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais
apjoms"
12. pielikums
"Veidlapa par vispārējās valdības sektorā iekļautās
kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta
bilanci aprēķinu"
