1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību.

3.pants. Pārvaldes simboli

(1) Pārvaldei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī karogs.

(2) Mācību centram, Latvijas Cietumu slimnīcai un ieslodzījuma vietām ir tiesības izmantot zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

4.pants. Pārvaldes personāls

(1) Pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki.

(2) Amatpersona ir persona, kura ieņem amatu Pārvaldē un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Amatpersonas tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums.

(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Par darbinieku, izņemot ārstniecības personu un ieslodzījuma vietas saimnieciskajā apkalpē nodarbināto, var būt Latvijas pilsonis. Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.2024., 03.04.2025. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

5.pants. Pārvaldes darbības pārraudzība

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

(Nodaļas nosaukums 03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

6.pants. Ieslodzījuma vietas

(1) Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, nodrošina notiesāto resocializāciju un garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi.

(2) Ir šādas ieslodzījuma vietas:

1) izmeklēšanas cietumi;

2) slēgtie cietumi;

3) (izslēgts no 01.09.2024. ar 20.06.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu);

4) atklātie cietumi;

5) audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(3) Ieslodzījuma vieta ir Pārvaldes struktūrvienība.

(4) Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir:

1) Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības;

2) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 17.12.2014. un 29.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2024. Grozījums otrās daļas 3. punktā stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

7.pants. Apsardzes režīms

(1) Pilngadīgos vīriešus, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš sodu slēgtajos cietumos, apsargā ar dienesta ieroci bruņotas ieslodzījuma vietu amatpersonas.

(2) Citas apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietās apsargā ieslodzījuma vietu amatpersonas bez ieročiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2024. Grozījums pirmajā daļā par vārdu "un daļēji slēgtajos" izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

9. pants. Mācību centrs

(1) Mācību centrs nodrošina Pārvaldes amatpersonu, vispārējā valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku profesionālo izglītošanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Mācību centru vada priekšnieks.

(2) Mācību centrs nodrošina pētniecības darba koordinēšanu Pārvaldē, kā arī pētījumu veikšanu un organizēšanu tās darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu izpētes nodrošināšanai.

(3) Mācību centrs nodrošina ieslodzījuma vietu amatpersonu kvalifikācijas prakses vadītāju sistēmas darbību.

(29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

9.¹ pants. Latvijas Cietumu slimnīca

Latvijas Cietumu slimnīca:

1) sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus apcietinātajiem un notiesātajiem vai organizē šo pakalpojumu saņemšanu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietām;

2) organizē apcietinātajiem un notiesātajiem no valsts budžeta neapmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietām.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēka 01.10.2006.)

22.¹ pants. Amatpersonas pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam

(1) Lai veicinātu to, ka nodokļu maksātāji labprātīgi nomaksā nodokļus, Pārvaldes priekšnieka noteikta amatpersona līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, ja:

1) Valsts kasē atvērtajā Pārvaldes deponēto līdzekļu kontā (turpmāk — konts) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontu apgrozījumu summai;

2) kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa, kas attiecināma uz ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējai summai;

3) ieslodzītajam vai bijušajam ieslodzītajam adresētie iepriekšējā taksācijas gadā no fiziskās personas kontā saņemtie naudas pārvedumi (dāvanas) pārsniedz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta "b" apakšpunktā noteikto apmēru.

(2) Sniedzot informāciju šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, norāda šādas ziņas:

1) ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) konta atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās;

3) konta kopējā debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā;

4) konta kopējā kredīta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā.

(3) Sniedzot informāciju šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, norāda šādas ziņas:

1) ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējo summu euro iepriekšējā gadā.

(4) Sniedzot informāciju šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, norāda šādas ziņas:

1) ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, no kuras saņemts naudas pārvedums (dāvana);

3) naudas pārvedumu summu, kas iepriekšējā taksācijas gadā saņemta no šīs daļas 2. punktā minētās fiziskās personas.

(5) Lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru dēļ samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, Pārvaldes priekšnieka noteikta amatpersona, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, nekavējoties ziņo arī Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā nodarījumā valsts ieņēmumu jomā. Pārvaldei tiek piemēroti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktie Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem valsts ieņēmumu jomā.

(6) Lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru dēļ samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, Pārvaldes priekšnieka noteikta amatpersona reizi nedēļā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kurš iepriekšējā periodā veicis skaidras naudas darījumu, ja šis darījums atbilst gadījumiem, kas noteikti normatīvajos aktos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

(7) Sniedzot informāciju šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā, norāda šādas ziņas:

1) ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) skaidrā naudā veikto darījumu kopējo summu.

(8) Lai nodrošinātu šajā pantā minētās informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, ieslodzītajam adresēts naudas pārvedums, kas nav identificējams (nav norādīts naudas nosūtītāja vārds, uzvārds un personas kods), tiek nosūtīts atpakaļ naudas nosūtītājam.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

24. pants. Amatpersonas tiesības pielietot ieroci

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīga pielietot ieroci kā galējās nepieciešamības līdzekli, lai:

1) aizstāvētos pret personām, kuras reāli apdraud viņas vai citu personu dzīvību vai veselību;

2) novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt ieroci;

3) novērstu apcietinātā vai notiesātā bēgšanu, aizturētu izbēgušu apcietināto vai notiesāto;

4) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai atsakās izpildīt amatpersonas likumīgo prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) aizturētu personu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

6) pārtrauktu personu nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu ieslodzījuma vietā;

7) pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tas veikts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

(2) Ja ieslodzījuma vietā notiek ar ķīlnieku sagrābšanu, grautiņiem vai dedzināšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās amatpersonām un ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams, ieročus drīkst pielietot pēc Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutvārdu rīkojuma, amatpersonai patstāvīgi pieņemot lēmumu par ieroča pielietošanu.

(3) Pirms ieroča pielietošanas par šādu nodomu brīdina mutvārdos. Pirms šaujamieroča pielietošanas izdara arī brīdinājuma šāvienu, ja apstākļi ļauj.

(4) Bez brīdinājuma ieroci drīkst pielietot, ja:

1) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums ieslodzījuma vietai;

2) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums amatpersonai vai citai personai, kā arī tad, ja uzbrukumā tiek izmantots transportlīdzeklis;

3) tas nepieciešams ķīlnieka atbrīvošanai;

4) notiek bēgšana no ieslodzījuma vietas, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli vai bezpilota gaisa kuģi, vai bēgšana notiek naktī vai sliktas redzamības apstākļos, vai notiek bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā, vai notiek bēgšana grupā;

5) tiek aizturēts apcietinātais vai notiesātais, kurš izrāda bruņotu pretošanos.

(5) Amatpersonai aizliegts pielietot ieroci pret sievietēm, nepilngadīgajiem un personām ar invaliditāti ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda bruņotu pretošanos vai grupā apdraud amatpersonas vai citu personu veselību vai dzīvību.

(6) Ieroča pielietošanas gadījumā amatpersona dara visu iespējamo, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru ieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņo Pārvaldes priekšniekam, bet, ja ieroča pielietošanas dēļ iestājusies personas nāve, — arī prokuratūrai un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

24.¹ pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu tiesības ieslodzījuma vietā

(Izslēgts ar 29.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

(Nodaļa 03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

24.² pants. Ieslodzīto konvojēšanas gadījumi

Amatpersona nodrošina ieslodzītā konvojēšanu, ja ieslodzīto nepieciešams nogādāt:

1) ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;

2) citā ieslodzījuma vietā saistībā ar brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildi;

3) uz tiesu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

4) uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personai atrodoties ieslodzījuma vietā;

5) (punkts stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu);

6) (punkts stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu).

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)

24.³ pants. Ieslodzīto konvojēšanas vispārīgie nosacījumi

(1) Ieslodzītā konvojēšana ir drošības, pavadīšanas, uzraudzības un citu pasākumu kopums, ko amatpersona veic šā likuma 24.² pantā minētajos gadījumos, lai novērstu ieslodzītā mēģinājumu bēgt, izdarīt darbību, kas apdraud amatpersonas, paša ieslodzītā vai citas personas drošību, vai izdarīt likumpārkāpumu, kā arī lai nodrošinātu ieslodzītā aizsardzību no pretlikumīgām darbībām.

(2) Konvojēšanas ietvaros amatpersona nodrošina ieslodzītā apsardzi un uzraudzību:

1) veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas;

2) tiesas procesa norises laikā.

(3) Konvojēšanas laikā ieslodzītais izpilda amatpersonas norādes un ievēro tās institūcijas iekšējās kārtības noteikumus, kurā atrodas.

(4) Amatpersona un ieslodzītais, atrodoties ārstniecības iestādē, ievēro ārstniecības iestādē noteiktos iekšējās kārtības noteikumus un izpilda ārstniecības personas likumīgās prasības. Amatpersona nodrošina normatīvajos aktos noteiktās ieslodzītā tiesības un pienākumus, ja tas neietekmē ieslodzītajam vai citai personai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un nerada citai personai nelabvēlīgus apstākļus.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

24.⁴ pants. Pamats ieslodzītā konvojēšanai

Pamats ieslodzītā konvojēšanai ir:

1) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums par soda izpildes vietu, pārvietošanu uz citu ieslodzījuma vietu vai ievietošanu Latvijas Cietumu slimnīcā;

2) izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par drošības līdzekļa — apcietinājums — piemērošanu;

3) izmeklētāja, prokurora vai tiesneša (tiesas) rakstveida pieprasījums vai lēmums;

4) ārstniecības personas norādījums par ieslodzītajam nepieciešamu veselības aprūpi.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

24.⁵ pants. Ieslodzīto konvojēšanas norise

(1) Ieslodzīto konvojēt var ar ieslodzījuma vietas transportlīdzekli vai bez tā. Ieslodzītā konvojēšanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veic ar operatīvo transportlīdzekli, ja tas nepieciešams sabiedrības drošības nodrošināšanai vai ieslodzītā veselības stāvokļa dēļ.

(2) Amatpersona nodrošina, ka izolēti tiek konvojēti:

1) ieslodzītie, kuriem procesa virzītājs ir noteicis tikšanās un saziņas ierobežojumus;

2) ieslodzītie, kuri izvietojami atsevišķi;

3) ieslodzītie, kuriem noteikta speciālā aizsardzība;

4) ieslodzītie, par kuriem ir ārstniecības personas norādījumi, ka viņi ir pārvedami izolēti.

(3) Pirms un pēc konvojēšanas amatpersona veic ieslodzītā daļēju vai pilnīgu pārmeklēšanu. Ja konvojēšanas laikā rodas pamatotas aizdomas, ka pie ieslodzītā atrodas neatļauti priekšmeti vai vielas, ieslodzīto pārmeklēt var arī konvojēšanas laikā. Ieslodzītā pārmeklēšanā var izmantot tehniskos līdzekļus.

(4) Ieslodzīto konvojēšanas organizēšanas un norises kārtību un amatpersonu rīcību apdraudējuma situācijās konvojēšanas laikā nosaka Ministru kabinets.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

25.pants. Amatpersonas tiesiskā aizsardzība

(1) Amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības, ko viņa izvirza, pildot dienesta pienākumus, jāievēro visām personām.

(2) Amatpersona atrodas valsts aizsardzībā — viņas dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās amatpersonai, viņas veselības vai dzīvības apdraudēšana, kā arī rīcība, kas viņai traucē pildīt dienesta pienākumus, sodāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

26.pants. Amatpersonas darbības vispārējās garantijas

(1) Amatpersonai nav saistoši politisko organizāciju (partiju) un to apvienību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta amatpersonas rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu konstatējamas tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, civiltiesiskā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja amatpersona rīkojusies atbilstoši viņas rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņa, pieļaudama risku, darījusi visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

(3) Amatpersona neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš nepakļaujas vai pretojas amatpersonai, kā arī par trešajai personai nodarīto mantisko un fizisko kaitējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

(Nodaļa 29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

27.¹ pants. Apdraudējuma situācijas konvojēšanas laikā

Apdraudējuma situācija konvojēšanas laikā ir:

1) ieslodzītā bēgšanas mēģinājums vai bēgšana;

2) uzbrukuma mēģinājums vai uzbrukums amatpersonai, ieslodzītajam vai citai personai;

3) ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts konvojēšanai norīkotais transportlīdzeklis;

4) ugunsgrēks konvojēšanai norīkotajā transportlīdzeklī vai ēkā, kurā atrodas ieslodzītais un amatpersona;

5) piespiedu apstāšanās konvojēšanai norīkotā transportlīdzekļa tehniska bojājuma vai ceļa stāvokļa dēļ;

6) jebkura cita situācija, kurā ieslodzītais var mēģināt bēgt, ir apdraudēta amatpersonas, ieslodzītā vai citas personas dzīvība vai veselība vai kura ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt ieslodzītā konvojēšanu;

7) ieslodzītā veselības stāvokļa pēkšņa pasliktināšanās.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

(Nodaļa 29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

31. pants. Amatpersonu tiesības apdraudējuma situācijās

(1) Lai novērstu šā likuma 27. panta pirmajā daļā minēto apdraudējuma situāciju sekas, situācijas vadītājam ir tiesības uz laiku līdz 24 stundām:

1) ierobežot ieslodzījuma vietas apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības;

2) apturēt ieslodzīto uzņemšanu, konvojēšanu un pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

(2) Ja apdraudējuma situācija pastāv ilgāk par 24 stundām, šā panta pirmajā daļā paredzētos ierobežojumus nosaka ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu.

(3) Apdraudējuma situācijā Pārvaldes priekšnieka noteiktā kārtībā personālu var iesaistīt dienesta (darba) pienākumu izpildē, pārsniedzot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku vai Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu skaitu, bet nepārsniedzot 60 stundas nedēļā (uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi).

(4) Situācijas vadītājs apdraudējuma situācijas pārvaldīšanas laikā var lemt par ieslodzīto pārvietošanu vienas ieslodzījuma vietas ietvaros. Ja tas nepieciešams ieslodzīto veselības vai dzīvības apdraudējuma novēršanai vai citu drošības apsvērumu dēļ, situācijas vadītājs apdraudējuma situācijas pārvaldīšanas laikā ar Pārvaldes priekšnieka mutvārdu saskaņojumu var lemt par ieslodzīto pārvietošanu uz citu ieslodzījuma vietu vai citu vietu.

(29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

32. pants. Pārvaldes priekšnieka tiesības katastrofas vai tās draudu gadījumā

(1) Katastrofas vai tās draudu gadījumā Pārvaldes priekšniekam ir tiesības ar rīkojumu:

1) ierobežot ieslodzījuma vietas apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības;

2) apturēt ieslodzīto uzņemšanu, konvojēšanu un pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;

3) iesaistīt personālu dienesta (darba) pienākumu izpildē, pārsniedzot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku vai Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu skaitu, bet nepārsniedzot 60 stundas nedēļā (uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi);

4) noteikt tādu ieslodzīto īslaicīgas vai ilgstošas satikšanās veidu, kādu neparedz ieslodzījuma izpildi reglamentējoši normatīvie akti;

5) ja nepieciešams, lemt par ieslodzīto izvietošanu ieslodzījuma vietā, neievērojot ieslodzījuma izpildi reglamentējošu normatīvo aktu nosacījumus.

(2) Pārvaldes priekšnieks katastrofas vai tās draudu gadījumā nodrošina rīcību atbilstoši civilās aizsardzības plānam, tostarp koordinē ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām vai citām telpām.

(3) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona pārvalda situāciju ieslodzījuma vietā katastrofas vai tās draudu gadījumā.

(29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

(Nodaļa 22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

34. pants. Ieslodzīto informācijas sistēma

(1) Ieslodzīto informācijas sistēma (turpmāk — sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Pārvaldes funkciju īstenošanu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes jomā.

(2) Pārvaldes personāls apstrādā sistēmā iekļauto informāciju, lai:

1) izpildītu piespriesto brīvības atņemšanas sodu vai piemēroto apcietinājumu;

2) nodrošinātu notiesātās personas resocializāciju un apcietinātās personas sociālo rehabilitāciju;

3) nodrošinātu ieslodzīto garīgo aprūpi;

4) nodrošinātu ieslodzīto veselības aprūpi;

5) nodrošinātu ieslodzīto uzraudzības, apsardzes un drošības procesus;

6) nodrošinātu sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem;

7) izpildītu saistības pret bijušo ieslodzīto pēc viņa atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas; 

8) pārbaudītu ieslodzīto personu datus vēlēšanu, referendumu vai tautas nobalsošanas ierosināšanas, organizēšanas vai norises procesā;

9) koordinētu pētniecības darbu Pārvaldē, veiktu pētījumus vai organizētu to veikšanu.

(3) Sistēmā apstrādā arī Pārvaldes iekšējās lietošanas informāciju dokumentu pārvaldības un informācijas aprites nodrošināšanai.

(4) Sistēmā iekļauj brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildē veicamo uzdevumu īstenošanai nepieciešamo informāciju attiecībā uz:

1) ieslodzīto;

2) bijušo ieslodzīto;

3) personu, kura ar tiesas spriedumu ir notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu, kas izciešams brīvības atņemšanas iestādē, vai ar arestu, vai attiecībā uz personu, kurai ar tiesas lēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteiktais sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, ja šāda persona vēl neatrodas ieslodzījuma vietā;

4) ieslodzītā likumisko pārstāvi, laulāto, radinieku, partneri, pilnvaroto pārstāvi vai citu personu, kuru ieslodzītais norādījis;

5) bērnu, kurš kopā ar māti uzturas ieslodzījuma vietā;

6) personu, kura ierodas ieslodzījuma vietā, lai pildītu profesionālos pienākumus;

7) personu, kura apmeklē ieslodzīto;

8) komersantu, kas nodarbina ieslodzītos ieslodzījuma vietas teritorijā, un tā pārstāvi;

9) Pārvaldes personālu un brīvprātīgā darba veicējiem (turpmāk — brīvprātīgie);

10) citu fizisko personu, citas institūcijas vai juridiskās personas pārstāvi šā likuma 2. pantā minēto Pārvaldes funkciju izpildes nodrošināšanai.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādājamos personas datus, to apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanas nosacījumus un kārtību;

2) institūcijas, kurām ir pienākums nodot informāciju sistēmai, un nododamo datu apjomu;

3) institūcijas, kurām valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības no sistēmas saņemt un izmantot tajā iekļauto informāciju, institūcijām un personām izsniedzamo datu apjomu, kā arī informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtību.

(6) Sistēma nodrošina informācijas automatizētu apmaiņu starp Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā minētajos procesos iesaistītajām iestādēm un personām, izmantojot procesu norises elektroniskā vidē valsts platformu (turpmāk — e-lietas platforma).

(7) Sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(8) Ja citu institūciju informācijas sistēmas tehniski nenodrošina informācijas apmaiņu ar sistēmu elektroniskā formā, Pārvaldei ir tiesības informāciju saņemt un nodot, izmantojot citas iespējas.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

35. pants. E-lietas platformas izmantošana

Pārvalde, nodrošinot tās funkciju izpildi, informāciju var apstrādāt, izmantojot e-lietas platformas koplietošanas risinājumus.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

36. pants. Datu subjekta piekļuves tiesību ierobežošana

(1) Pārvalde nenodrošina ieslodzītā piekļuves tiesības saviem personas datiem, kurus iegūst un apstrādā risku un vajadzību izvērtēšanas procesā un atlases dalībai resocializācijas programmā, kā arī informācijai un personas datiem, kas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā, ieslodzītā vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.

(2) Ja personas datus apstrādā pētniecības nolūkos, kas norādīti šā likuma 9. panta otrajā daļā, datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem, tos labot, ierobežot personas datu apstrādi un iebilst pret personas datu apstrādi var tikt ierobežotas, ciktāl tās var neļaut vai būtiski traucēt konkrēto nolūku sasniegšanu, ja atkāpes šādā gadījumā ir vajadzīgas.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

37. pants. Ieslodzītā īpašu kategoriju personas datu apstrāde

Lai nodrošinātu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, notiesāto resocializāciju, apcietināto sociālo rehabilitāciju, garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi, Pārvalde sistēmā apstrādā ieslodzītā veselības datus, personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību un politiskos uzskatus, kā arī datus par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

(Nodaļa 22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

38. pants. Brīvprātīgais darbs

(1) Brīvprātīgo ieslodzījuma vietā var iesaistīt pasākumos, kas attiecas uz:

1) ieslodzīto izglītības un darba prasmju attīstīšanu un veicināšanu;

2) ieslodzīto lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanu;

3) atbalsta sniegšanu ieslodzītajiem atkarību pārvarēšanas procesā;

4) ieslodzīto ģimenes saišu stiprināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu;

5) ieslodzīto sociālo jautājumu risināšanu;

6) ieslodzīto garīgās aprūpes organizēšanu un īstenošanu.

(2) Brīvprātīgo neiesaista notiesāto riska un vajadzību novērtēšanā un sociālās uzvedības korekcijas nodrošināšanas pasākumos.

(3) Ministru kabinets nosaka brīvprātīgo atlases un brīvprātīgā darba ieslodzījuma vietā organizēšanas un norises kārtību, brīvprātīgā tiesības un pienākumus, kārtību, kādā brīvprātīgais saņem kompensāciju par izdevumiem, kas radušies brīvprātīgā darba veikšanas laikā, un izdevumu kompensācijas apmēru, kā arī personas datu apstrādes kārtību.

(4) Uz brīvprātīgo, kurš brīvprātīgo darbu veic ieslodzījuma vietā, kurā atrodas nepilngadīgas personas, vai pasākumos, kuros piedalās nepilngadīgas personas, attiecināmas normatīvo aktu prasības bērnu tiesību aizsardzības jomā.

(5) Pārvaldes un brīvprātīgā tiesiskās attiecības nosaka šis likums un Brīvprātīgā darba likums.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

39. pants. Brīvprātīgo atlases kritēriji

Par šā likuma 38. pantā minēto brīvprātīgo var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos būt par brīvprātīgo;

2) ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta aizgādnība;

3) prot valsts valodu;

4) nav ieslodzītais;

5) nav sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Pārvalde ir izvērtējusi, vai tas nekaitē sabiedrības interesēm, un ir atļāvusi šai personai veikt brīvprātīgo darbu.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

40. pants. Nevalstisko organizāciju darbība ieslodzījuma vietās

(1) Biedrībai, nodibinājumam un sociālajam uzņēmumam ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētajās jomās, ja Pārvaldes priekšnieks ar biedrību, nodibinājumu vai sociālo uzņēmumu ir noslēdzis vienošanos.

(2) Biedrībām, nodibinājumiem un sociālajiem uzņēmumiem, kuri vēlas iesaistīties šajā likumā minētajā brīvprātīgajā darbā, ir nepieciešams iesniegt motivētu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam un atbilst šādiem kritērijiem:

1) nevainojama reputācija;

2) biedrības, nodibinājuma un sociālā uzņēmuma pārstāvji, kas apmeklēs ieslodzījuma vietas, atbilst šā likuma 39. pantā minētajiem kritērijiem.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

1. Līdz 2004.gadam uz šā likuma 11.panta trešās daļas 1.punktā minētajiem vakantajiem ierēdņu amatiem netiek izsludināts konkurss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

3. Šā likuma 22. panta pirmās daļas 10. punkts un 23. panta pirmās daļas 7. punkts stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

4. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. augustam izdod šā likuma 8. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 918 "Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

6. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 2. panta 5.² daļā minētos noteikumus.

(29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

7. Grozījumi šā likuma 6. un 7. pantā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu.

(29.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2024.)

8. Šā likuma 24.² panta 5. un 6. punkts stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025. Minētie punkti iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2027.)

9. Šā likuma 4. panta ceturtajā daļā paredzēto nosacījumu par Latvijas pilsonību nepiemēro līdz 2027. gada 1. janvārim attiecībā uz tiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, ar kuriem darba līgums noslēgts pirms šā nosacījuma spēkā stāšanās.

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)

10. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 34. panta piektajā daļā un 38. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(22.01.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.02.2026.)