Ministru kabineta rīkojums
Nr.185
Rīgā 2002.gada 10.aprīlī (prot. Nr.15, 5.§)
Par Latvijas Republikas un Lietuvas
Republikas valsts robežas redemarkācijas dokumentu apstiprināšanu
1. Apstiprināt Latvijas Republikas un Lietuvas
Republikas valsts robežas karti un tai pievienoto valsts robežas
aprakstu (turpmāk - redemarkācijas dokumenti).
2. Ārlietu ministrijai paziņot Lietuvas
Republikai par redemarkācijas dokumentu apstiprināšanu.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Ārlietu ministrs I.Bērziņš
Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2002.gada 10.aprīļa
rīkojumu Nr.185
Valsts robežas starp Latvijas
Republiku un Lietuvas Republiku redemarkācija
2000
Valsts robežas apraksts
Valsts robežas Valsts robežas
starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku
starp Lietuvas Republiku un Latvijas Republiku
atjaunošanas Jauktās komisijas atjaunošanas
Jauktās komisijas priekšsēdētājs I.Upmacis priekšsēdētājs
Z.Kumetaitis
Locekļi: J.Virsis
Locekļi: Z.Derela U.Zakars
A.Griška
Saturs
1. Ievads
2. Valsts robežas apraksts
3. Valsts robežas posmu garumu kopsavilkuma
tabula
Pielikumi:
1. Valsts robežas līnijas sarežģīto posmu
shēmas
2. Valsts robežas līnijas pagriezienu punktu
izvietojuma ezeros un ūdenskrātuvēs shēmas
3. Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas
valsts robežas ūdensteču un ūdenstilpju salu piederības
saraksts
4. Dzelzsbetona robežzīmes konstrukcijas
rasējums
5. Koka robežzīmes konstrukcijas rasējums
6. Robežzīmes Nr.0582LV rasējums
7. Robežzīmes Nr.1029 rasējums
8. Robežzīmes "Ļudvinova" ("Liudvinavas")
rasējums
9. Valsts robežas robežzīmju koordinātu
katalogs (atsevišķa grāmata)*
* Šī daļa tehnisku apsvērumu dēļ laikrakstā
netiek publicēta; tā kopā ar pārējiem valsts robežas
redemarkācijas dokumentiem - Latvijas Republikas Ārlietu
ministrijas Arhīvā.
- "Latvijas Vēstneša" redakcija
Ievads
Valsts robežas atjaunošanas juridiskais
pamats un principi
Valsts robeža (turpmāk - robeža) starp
Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku tika noteikta
1921.-1927.gados, pamatojoties uz 1921.gada 14.maijā starp
Latviju un Lietuvu noslēgto Konvenciju.
Robežas apzīmēšanai apvidū izmantoja 488 koka
stabus ar apakšzemes centriem un kupicām, kurus uzstādīja
robežlīnijas un maģistrāļu pagriezienos.
Robežzīmju numerācija sākās no Baltijas
jūras.
Robežzīmēm tika noteiktas ģeogrāfiskās
koordinātas (j, L) un plaknes koordinātas Zoldnera sistēmā.
Robežas apraksts bija sastādīts uz 614
lappusēm latviešu un lietuviešu valodā, bet robežas karte
izgatavota mērogā 1:10000 uz 111 lapām.
Robežas redemarkācija ir veikta, pamatojoties
uz 1993.gada 29.jūnijā Biržu pilsētā noslēgto "Līgumu par valsts
robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas
Republiku", 1994.gada valsts robežas redelimitācijas dokumentiem,
1994.gada 17.maijā apstiprināto "Instrukciju par valsts robežas
redemarkāciju starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku",
valsts robežas starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku
atjaunošanas Jauktās komisijas lēmumiem un citām
instrukcijām.
Robeža starp Latviju un Lietuvu ir atjaunota
pēc stāvokļa uz 1940.gada 15.jūniju.
Robeža, kuru nenosaka 1921.gada 14.maijā starp
Latviju un Lietuvu noslēgtā Konvencija un 1930.gada 30.jūnija abu
valstu Deklarācija par valstu robežas galīgu noteikšanu,
atjaunota pa administratīvo robežu pēc stāvokļa uz 1991.gada 17.
septembri - dienu, kurā Latvijas Republika un Lietuvas Republika
uzņemtas Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Robeža atjaunota no sākumpunkta Baltijas jūras
krastā līdz Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un
Baltkrievijas Republikas valstu robežu saskares punktam
"Ļudvinova" ("Liudvinavas").
Atjaunošanas darbi tika veikti laika posmā no
1993.gada līdz 2000.gadam. Robežas redemarkāciju no Baltijas
jūras līdz 24° meridiānam (apvidū - Bērsteles (Beržtalis) upe)
izpildīja Lietuvas Republika, bet no 24° meridiāna līdz robežu
saskares punktam "Ļudvinova" ("Liudvinavas") - Latvijas
Republika.
Robežzīmes un robežas
līnija
Robeža ir nostiprināta apvidū ar 1806
robežzīmēm, tanī skaitā:
ar 538 divpusējām robežzīmēm ar abu valstu
simboliku un uzstādītām uz robežas līnijas un
ar 1268 vienpusējām robežzīmēm ar vienas
valsts simboliku un uzstādītām pēc kārtas abos robežas grāvju,
strautu, upju, ezeru, ūdenskrātuvju krastos.
Robežzīme sastāv no četrkantīga 3,0 m gara
dzelzsbetona staba ar šķērsgriezumu 18x22cm, kurš iebetonēts 1 m
dziļi zemē ieraktā betona pamatu blokā. Staba virszemes daļas
garums 2,0 m. Stabs ir nokrāsots baltā krāsā, tam piestiprinātas
emaljētas plāksnītes ar valstu ģerboņu attēliem un staba numuru,
uzkrāsotas valstu karogu krāsu joslas. Robežzīmju konstrukcija un
noformējums parādīts 4.pielikumā.
15 gadījumos, kur dzelzsbetona stabu piegāde
un uzstādīšana apgrūtināta, uzstādīti tāda paša izmēra un ārējā
noformējuma koka stabi (Nr.0463LV, 1179LT, 1181LT, 1249, 1255,
1263, 1264, 1280, 1505LT, 1505LV, 1525LT, 1526LV, 1540LT, 1541LV,
1566) un nostiprināti gruntī ar koka šķēršu palīdzību
(5.pielikums).
Par robežzīmi Nr.0582 LV izmantots 1927.gadā
uzstādītais Latvijas -Lietuvas valsts robežas dzelzsbetona stabs
(6.pielikums).
Ņemot vērā naftas vada ekspluatācijas drošību,
robežzīme Nr.1029 izveidota kā speciāla konstrukcija no 3
stabiem: viena centra stabiņa, kurš uzstādīts uz robežas līnijas,
un diviem vienpusējiem robežstabiem, izvietotiem vienam pret otru
abās pusēs valsts robežai, 5m attālumā no tās (7.pielikums).
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un
Baltkrievijas Republikas valstu robežu saskares punkts
"Ļudvinova" ("Liudvinavas") ir apzīmēts apvidū ar speciālu
robežzīmi, kuras konstrukciju un formu saskaņojušas šīs
valstis.
Robežzīmēm air piešķirti numuri no Nr.0001
Baltijas jūras krastā līdz Nr.1570 pie triju valstu robežu
saskares punkta "Ļudvinova" ("Liudvinavas"). Ar vienādiem
numuriem ir apzīmētas tās vienpusējās robežzīmes, kuras
uzstādītas viena pret otru robežas grāvju, strautu, upju, ezeru,
ūdenskrātuvju krastos. Atsevišķos gadījumos robežzīmju numuriem
pievienoti burtu indeksi "A", "B", "C".
Robežzīmes koordinētas, izmantojot GPS metodes
un citus ģeodēziskās uzmērīšanas paņēmienus. Maksimāla koordinātu
noteikšanas kļūda attiecībā pret GPS tīklu - 0,30 m.
Vietās, kur robeža iet pa krūmāju vai mežu, ir
izcirsta 10 m plata stiga (5 m uz katru pusi no robežas līnijas).
Robežas josla attīrīta gar robežgrāvjiem, daļēji gar mazajām upēm
Lietuvas Republikas teritorijā, bet gar lielo robežupju krastiem
stigas nav cirstas.
Pa sauszemes robežas posmiem ir izrakti jauni
vai atjaunoti vecie robežgrāvji.
Robežas kopējais garums sastāda 588,1 km, tai
skaitā:
pa sauszemes līnijām 159,9 km,
pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm 428,2 km.
Sīkāki dati doti valsts robežas posmu garumu
kopsavilkuma tabulā.
Robežas karte
Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas
valsts robežas karti mērogā 1:10000 uz ortofotoplānu pamata pēc
1995.-1997. gada aerofotografēšanas materiāliem sastādījuši
Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Kartogrāfijas pārvalde
un Lietuvas Republikas SAS "Aeroģeodēzijas institūts". Kā
palīgmateriāls izmantota valsts robežas starp Latvijas Republiku
un Lietuvas Republiku 1992. gadā izdotā redemilitācijas karte
mērogā 1:10000.
Karte sastādīta Merkatora šķērseniskajā
projekcijā, kura aprēķināta pēc elipsoīda GRS - 80 parametriem.
Ass meridiānam ir 24° garums. Taisnleņķa koordinātu sākumpunkts
savietots ar ass meridiānu (24°) un ekvatora krustpunktu, kuram
pieņemta vērtība X=0 km, Y=500 km.
Kartes lapu rāmji savietoti ar taisnleņķa
koordinātu tīkla līnijām. Katra kartes lapa ietver teritoriju 5x5
km, tās iekšējā rāmja izmēri ir 50x50 cm.
Kartes lapu sadalījums nodrošina valsts
robežas līnijas un robežai piegulošā apvidus optimālu
attēlošanu.
Visās kartes lapās attēloti taisnleņķa
koordinātu tīkli ar piesaistītām skaitliskām vērtībām divās
koordinātu sistēmās: 1992. gada un Latvijas koordinātu sistēmā
(LKS - 92) - sarkanā krāsā un 1994. gada Lietuvas koordinātu
sistēmā (LKS - 94) - zaļā krāsā. Katras sistēmas tīklu līnijas
novilktas ik pēc 10 cm (1 km apvidū). Uz kartes lapu rāmjiem
parādītas meridiānu un paralēļu līniju izejas ik pēc 1'. Garums
noteikts, skaitot no Grinvičas.
Kartē attēlotas robežzīmes, robežas līnija un
galvenie apvidus elementi robežai piegulošā 1 km platā joslā uz
abām pusēm no robežas līnijas. Robežzīmes kartē attēlotas pēc
koordinātām.
Valsts robežas līnija pa upēm parādīta pa upes
vidu, ievērojot salu teritoriālo piederību. Valsts robežas līnija
pa ezeru un ūdenskrātuvju akvatorijām parādīta saskaņā ar valsts
robežas starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku
atjaunošanas Jauktās komisijas apstiprinātām valsts robežas
līnijas un tās pagriezienu punktu izvietojuma ezeros un
ūdenskrātuvēs shēmām.
Robežas kartes komplekts sastāv no 110
atsevišķām lapām. Lapu numerācija sākas no Baltijas jūras (1.
lapa) un beidzas pie Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un
Baltkrievijas Republikas valstu robežu saskares punkta
"Ļudvinova" ("Liudvinavas") (110. lapa).
Robežas karte izdota 4 identiskos eksemplāros,
pa 2 alternātu eksemplāriem latviešu un lietuviešu valodā, kurus
parakstījuši visi Jauktās komisijas locekļi.
Robežas apraksts
Robežas apraksts sastādīts, pamatojoties
uz:
"Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas
redelimitētās valsts robežas aprakstu", 1994. gads;
valsts robežas karti;
valsts robežas robežzīmju koordinātu
katalogu;
valsts robežas robežzīmju abrisiem.
Robežas aprakstā lietoti šādi saīsinājumi: GPS
- globālās pozicionēšanas sistēma; Rz - robežzīme; LV - Latvijas
Republika; LT - Lietuvas Republika; robeža - valsts robeža.
Pieraksts "LV" vai "LT" aprakstā pie
robežzīmes numura norāda valsti, kuras teritorijā zīme uzstādīta,
bet pieraksts "LV, LT", ka ar vienu numuru apzīmētas divas
robežzīmes - viena Latvijas teritorijā, otra Lietuvas
teritorijā.
Robežas līnijas atsevišķu posmu garumi
aprakstā (4. aile) doti bez projekcijas sagrozījumiem:
sauszemes posmiem ar noteiktību - 0,01 m,
posmiem pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar
noteiktību - 0,1 m.
Robežzīmju ģeodēziskās koordinātas (B, L)
dotas atbilstīgi zemes elipsoīda GRS - 80 parametriem.
Valsts robežas līnijas posmiem ar sarežģītu
konfigurāciju un pa ūdenstilpēm ir sastādītas shēmas (1. un 2.
pielikums). Ūdensteču un ūdenstilpju pa valsts robežu salu
piederība parādīta sarakstā (3. pielikums).
Robežu apraksts izdots 2 eksemplāros latviešu
valodā un 2 eksemplāros lietuviešu valodā, abi teksti ir
autentiski.
