Ministru kabineta lēmums Nr. 134

(prot. Nr. 54 6. §)

Par Eiropas integrācijas biroju

1. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas integrāciju Eiropas Savienībā, izveidot Ārlietu ministrijas pakļautībā valsts iestādi- Eiropas integrācijas biroju.

2. Apstiprināt pievienoto Eiropas integrācijas biroja nolikumu.

3. Finansu ministrijai un Ārlietu ministrijai paredzēt valsts budžetā 1995. gadam finansu līdzekļus, kas nepieciešami Eiropas integrācijas biroja izveidošanai un tā darbības nodrošināšanai.

4. Ministriju valsts sekretāriem līdz 1994. gada 15. novembrim iecelt amatpersonas, kuras_ attiecīgajās nozarēs jr atbildīgas par Latvijas Republikas integrāciju Eiropas Savienībā, un par to rakstiski paziņot Ārlietu ministrijai.

Ministru prezidents M. GAILIS

Ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs V. BIRKAVS

Rīgā 1994. gada 1. novembrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta 1994. gada 1.novembra
lēmumu Nr. 134

Eiropas integrācijas biroja
 NOLIKUMS

1. Eiropas integrācijas birojs (tālāk tekstā - «Birojs») ir Ārlietu ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde, kas realizē valsts politiku - integrācijai Eiropas Savienībā.

2. Birojs savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta normatīvos aktus, Ārlietu ministrijas nolikumu un šo nolikumu. Birojs savus uzdevumus veic sadarbībā ar valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kā arī ar citām Latvijas un ārvalstu organizācijām.

3. Birojs ir juridiska persona, un tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Biroja nosaukumu.

4. Biroja galvenie uzdevumi ir:

4.1. veicināt valsts likumdošanas aktu sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas aktiem un sekot šim procesam;

4.2. koordinēt valsts struktūrpolitiku integrācijai Eiropas Savienībā un attiecīgas koncepcijas projekta izstrādāšanu;

4.3. sagatavot priekšlikumus valsts integrācijas Eiropas Savienībā iekšpolitiskajai stratēģijai un sekot tās īstenošanai;

4.4. nodrošināt informācijas sagatavošanu un apmaiņu ar Eiropas Savienības institūcijām un institūcijām, kas saistītas ar Eiropas Savienību;

4.5. nodrošināt sabiedrības informēšanu par integrācijas procesu, kā ari apkopot un izvērtēt sabiedrības viedokli par minēto procesu;

4.6. piedalīties Eiropas Savienības un tās dalībvalstu piešķirtās palīdzības novirzīšanā saskaņā ar valsts politiku integrācijai Eiropas Savienībā;

_4.7. sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu koordinēt valsts ierēdņu piedalīšanos Eiropas Savienības apmācību programmās;

4.8. veikt valsts likumdošanas aktu un normatīvo aktu projektu saskaņošanu, lai nodrošinātu to atbilstību Eiropas Savienības likumdošanas aktiem un normām.

5. Birojam ir tiesības:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma uzturēt sakarus_ ar Eiropas _Savienības diplomātiskajām pārstāvniecībām un oficiālajiem pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar valsts integrāciju Eiropas Savienībā;

5.2. saņemt no valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām informāciju, kas nepieciešama Biroja uzdevumu izpildei;

5.3. atbilstoši Biroja uzdevumiem veidot nozaru darba grupas, uzaicinot tajās darboties valsts varas un pārvaldes institūciju un pašvaldību amatpersonas un darbiniekus un citas juridiskas un fiziskas personas, kā arī likvidēt minētās darba grupas;

5.4. organizēt seminārus, konferences un citus pasākumus Biroja kompetences ietvaros;

5.5. iesniegt priekšlikumus un dot atzinumus par tām izmaiņām likumdošanas aktos, normatīvajos aktos un to projektos, kas nepieciešamas šo aktu saskaņošanai ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem.

6. Biroja struktūru un darbinieku štatu sarakstu saskaņā ar Birojam paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu apstiprina ārlietu ministrs.

7. Biroju vada Biroja direktors, bet viņa prombūtnes laikā - Biroja direktora vietnieks. Biroja direktors un Biroja direktora vietnieks ir valsts ierēdņi vai ierēdņu kandidāti, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ārlietu ministrijas valsts sekretārs pēc valsts sekretāra vietnieka daudzpusējo attiecību jautājumos (tālāk tekstā - «valsts sekretāra vietnieks») ieteikuma. Biroja direktors par Biroja darbību ir atbildīgs valsts sekretāra vietniekam.

8. Biroja direktors:

8.1. kopīgi ar valsts sekretāra vietnieku izstrādā Biroja darbības stratēģiju;

8.2. plāno un organizē Biroja darbu;

8.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju un Biroja vārdā slēdz līgumus;

8.4. izdod rīkojumus Biroja kompetences ietvaros;

8.5. ar rīkojumu veido nozaru darba grupas Biroja uzdevumu veikšanai, ieceļ šo darba grupu vadītājus, kā ari likvidē minētās darba grupas;

8.6. nosaka Biroja struktūrvienību uzdevumus un darbinieku pienākumu sadali;

8.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja darbiniekus;

8.8. veic citus valsts sekretāra vietnieka noteiktos uzdevumus.

9. Biroja direktora vietnieks:

9.1. veic Biroja direktora funkcijas viņa prombūtnes laikā;

9.2. koordinē Biroja sadarbību ar valsts varas un pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un citām Latvijas un ārvalstu organizācijām;

9.3. veic citus Biroja direktora un valsts sekretāra vietnieka noteiktos uzdevumus.

10. Nozaru darba grupu darbu koordinē un vada darba grupu vadītāji. Par darba grupas vadītāju Biroja direktors var iecelt jebkuru Biroja darbinieku vai citas valsts institūcijas pārstāvi (pēc saskaņošanas ar attiecīgās institūcijas vadītāju). Darba grupas vadītājs uzdevumus saņem no Biroja direktora vai Biroja direktora vietnieka un ir atbildīgs viņiem par darba grupas darbību.

Nozaru darba grupas savus priekšlikumus un projektus Biroja direktoram vai Biroja direktora vietniekam iesniedz tikai pēc to saskaņošanas Juridiskajā darba grupā.

11. Katram Biroja darbiniekam ir jāpilda sava tiešā priekšnieka rīkojumi. Jebkurš augstākā amatā (rangā) esošs darbinieks ir tiesīgs izvēlēties no viņa un viņam padoto ierēdņu un līgumdarbinieku kompetencē esošajiem jautājumiem tos jautājumus, ar kuriem viņš nodarbosies personīgi.

12. Par katru izskatāmo jautājumu ir atbildīgs darbinieks, kas ir viszemākajā amatā (rangā), ja viņa priekšnieks nav noteicis citādu atbildības kārtību. Zemākā amatā (rangā) esošā darbinieka sagatavoto dokumentu ar savu parakstu apstiprina viņa tiešais priekšnieks.

Biroja direktoram ir tiesības noteikt citādu atbildības kārtību.

Ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs V. BIRKAVS