LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES
LĒMUMS Nr. 225
Par valsts īpašuma privatizācijas komisijām
un ekspertu pieaicināšanu privatizācijas procesā
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās
Padomes 1992. gada 17. marta lēmumu «Par Latvijas Republikas
likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
komisijām» spēkā stāšanās kārtību» Latvijas Republikas Ministru
Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par valsts
īpašuma privatizācijas komisiju darbības uzsākšanas un
finansēšanas kārtību.
2. Apstiprināt pievienoto Kārtību, kādā valsts
un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā pieaicināmi
eksperti.
3. Ieteikt pašvaldībām to privatizācijas
komisiju darba finansēšanai piemērot šī lēmuma 1. punktā minēto
nolikumu.
4. Noteikt, ka pašvaldībām 10 dienu laikā pēc
pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāva
apstiprināšanas, kā ari lēmuma par šīs komisijas reorganizāciju
vai likvidāciju pieņemšanas jāinformē par to Ekonomisko reformu
ministrija, norādot attiecīgās pašvaldības institūcijas lēmuma
numuru un pieņemšanas datumu, komisijas priekšsēdētāja, viņa
vietnieka un komisijas locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un
darba telefona numuru.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs
A. KREITUSS
Rīgā 1993. gada 4. maijā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 4. maija lēmumu Nr. 225
NOLIKUMS
par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības uzsākšanas un
finansēšanas kārtību
1. Nolikums par valsts īpašuma privatizācijas
komisiju darbības uzsākšanas un finansēšanas kārtību izstrādāts
saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas komisijām».
2. Nolikums nosaka vienotus valsts īpašuma
privatizācijas komisiju izveides un finansēšanas principus.
Nolikums nav attiecināms uz privatizācijas
komisijām, kas izveidojamas saskaņā ar Latvijas Republikas 1993.
gada 19. janvāra likumu «Par piena pārstrādes uzņēmumu
privatizāciju» un Latvijas Republikas 1993. gada 30. marta likumu
«Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos».
Valsts īpašuma privatizācijas komisijas
izveidošana
3. Katra valsts īpašuma objekta privatizācijai
tiek izveidota viena valsts īpašuma privatizācijas komisija
(turpmāk tekstā - «privatizācijas komisija»).
Valsts īpašuma objekts šī nolikuma izpratnē ir
valsts uzņēmums (valsts statūtsabiedrība) kopumā, kā arī tā
atsevišķa struktūrvienība (cehs, ražotne u. tml.), filiāle,
pārstāvniecība, ja tā tiek privatizēta atsevišķi, bet, ja likvidē
valsts uzņēmumu, - tā nekustamā un kustamā manta.
Viena privatizācijas komisija var tikt izveidota
vairāku īpašuma objektu privatizācijai, ja tie ir viena valsts
uzņēmuma (valsts statūtsabiedrības) sastāvdaļas.
4. Privatizācijas komisijas sastāju pēc nozares
ministrijas (komitejas), kuras pārziņā ir privatizējamais īpašuma
objekts (uzņēmums), ierosinājuma apstiprina Ekonomisko reformu
ministrija.
5. Iebildumi pret apstiprinātās privatizācijas
komisijas sastāvu jāiesniedz Ekonomisko reformu ministrijai trīs
nedēļu laikā pēc attiecīgās pavēles parakstīšanas.
6. Ievērojot apstiprināto valsts īpašuma
objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektu, nozares ministrija
(komiteja) ir tiesīga iesniegt Ekonomisko reformu ministrijai
priekšlikumus par izmaiņām attiecīgā īpašuma objekta (uzņēmuma)
privatizācijas komisijas sastāvā.
Privatizācijas komisijas darbības
finansēšana
7. Izdevumi, kas saistīti ar privatizācijas
komisijas darbību, tai skaitā komisijas locekļu, pieaicināto
ekspertu_ (ari ārzemju ekspertu), ja tos uzaicinājusi
privatizācijas komisija, kā arī izsoles organizētājfirmu darba
samaksu, sedzami no naudas līdzekļiem, kas iegūti valsts īpašuma
objekta (uzņēmuma) privatizācijas rezultātā.
8. Privatizācijas komisija līdz tās darbības
izbeigšanai visus 7. punktā minētos izdevumus (tai skaitā sociālā
nodokļa pieskaitījumus un apgrozījuma nodokli) sedz no
privatizējamā valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) līdzekļiem.
9. Valsts īpašuma privatizācijas fondā
ieskaitāmo līdzekļu summa tiek samazināta par privatizācijas
komisijas darbībai nepieciešamo izdevumu summu, kas segti no
īpašuma objekta (uzņēmuma) līdzekļiem.
10. Ja privatizējamais īpašuma objekts
(uzņēmums) atrodas likvidācijas stadijā, ir maksātnespējīgs vai
arī tiek atsevišķi pārdota (iznomāta) valsts īpašuma objekta
(uzņēmuma) nekustamā un kustamā manta, privatizācijas komisijas
darbības izdevumus sedz no valsts īpašuma privatizācijas fonda
līdzekļiem.
11. Ar privatizācijas komisijas darbību
saistīto izdevumu uzskaitei privatizācijas komisija sastāda
paredzamo izmaksu tāmi un iesniedz to apstiprināšanai valsts
īpašuma privatizācijas fonda rīkotājam.
12. Privatizācijas komisija tās darbībai
nepieciešamo naudas līdzekļu summu sadala patstāvīgi, pieņemot
attiecīgu lēmumu un fiksējot to protokolā.
13. Pēc valsts īpašuma objekta (uzņēmuma)
privatizācijas pabeigšanas protokolu norakstus un galīgo izmaksu
tāmi privatizācijas komisija iesniedz valsts īpašuma
privatizācijas fonda rīkotājam, pievienojot attaisnojuma
dokumentu kopijas.
14. Naudas līdzekļu summu privatizācijas
komisijas locekļu darba samaksai (bez sociālā nodokļa
pieskaitījumiem) nosaka procentos no katra konkrētā privatizējamā
īpašuma objekta (uzņēmuma) realizācijas cenas šādos apmēros:
līdz 500 latiem - 10%;
no 500 līdz 5000 latiem - 5%, bet ne mazāk par 50
latiem;
virs 5000 latiem - 0,35%, bet ne mazāk par 250
latiem.
15. Pieaicinātos ekspertu un specializēto
sabiedrību - izsoļu organizētāju un auditorfirmu - darba samaksas
apmēru privatizācijas komisija nosaka patstāvīgi.
Ja pieaicināto ekspertu (tai skaitā no valsts
īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem apmaksāto ārvalstu
ekspertu) darba samaksa pārsniedz 20% no īpašuma objekta
(uzņēmuma) nosacītās cenas (ja cena vel nav noteikta, - 40% no
atlikušās bilances vērtības) noslēdzot līgumu ar ekspertu,
nepieciešama valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja
atļauja.
16. Pieaicinātajiem ekspertiem par darbu maksā
pēc veiktā darba nodošanas, bet privatizācijas komisijas
locekļiem - pēc juridiska akta parakstīšanas par valsts īpašuma
objekta (uzņēmuma) privatizāciju.
Par valsts īpašuma objekta (uzņēmuma)
privatizācijas juridisku aktu šī nolikuma izpratnē uzskatāms:
16.1. valsts īpašuma objekta (uzņēmuma)
pirkuma-pārdevuma līgums;
16.2. līgums par valsts īpašuma objekta
(uzņēmuma) normu ar izpirkumu;
16.3. uzņēmējsabiedrības dibināšanas līgums, ja
valsts īpašuma objekts (uzņēmums) tiek pārveidots par
uzņēmējsabiedrību.
17. Ar valsts īpašuma privatizācijas fonda
rīkotāja atļauju pēc īpašuma objekta (uzņēmuma) novērtēšanas
pabeigšanas privatizācijas komisija ir tiesīga saņemt avansu par
paveikto darbu ne vairāk kā 0,07% apmērā no privatizējamā īpašuma
objekta (uzņēmuma) nosacītās cenas.
Latvijas Republikas ekonomisko reformu
ministrs A. KREITUSS
APSTIPRINĀTA
ar
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 4. maija lēmumu Nr. 225
KĀRTĪBA,
kādā valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā
pieaicināmi eksperti
1. Kārtība, kādā valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas procesā pieaicināmi eksperti, izstrādāta saskaņā
ar Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likumu «Par valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām», 1992. gada 10.
jūnija likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma
objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību» un 1992.
gada 16. jūnija likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu
(uzņēmumu) privatizācijas kārtību».
2. Par ekspertu (šajā kārtībā lietotajā
nozīmē) uzskatāma jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir
attiecīga kvalifikācija vai kura darbojas attiecīgajā jomā un
kuru pieaicinātajā institūcija ir atzinusi par pietiekami
kvalificētu atzinumu sniegšanai par privatizējamo īpašuma objektu
(uzņēmumu) vai izstrādāto privatizācijas .projektu, vai kādas
citas ar privatizāciju saistītas darbības veikšanai.
Par ekspertiem nevar pieaicināt fiziskas
personas, kas atrodas pirmās pakāpes radniecības attiecībās ar
privatizējamā īpašuma objekta (uzņēmuma) direktoru
(ģenerāldirektoru, pārvaldnieku), privatizācijas komisijas
locekļiem vai privatizācijas projekta autoriem.
3. Privatizējot īpašuma objektu (uzņēmumu),
ekspertus pieaicina privatizācijas komisija. Citas institūcijas
ir tiesīgas pieaicināt ekspertus ar privatizācijas komisijas
atļauju, izņemot 4. punktā minētos gadījumus.
Ekspertus īpašuma privatizācijas procesā ir
tiesīgi pieaicināt arī:
- Latvijas Republikas Ministru Padome;
- Latvijas Republikas Ekonomisko reformu
ministrija;
- rajona, pilsētas, pilsētas rajona vai
pagasta valde (turpmāk tekstā - «pašvaldība»);
- nozares ministrija (komiteja) - iesniegto
valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas projektu
izskatīšanā.
4. Ārvalstu ekspertus īpašuma privatizācijas
procesā ir tiesīgi pieaicināt:
- valsts īpašuma objekta (uzņēmuma)
privatizācijas komisija - ar Latvijas Republikas Ekonomisko
reformu ministrijas atļauju;
- pašvaldību īpašuma privatizācijas komisija -
ar attiecīgās pašvaldības atļauju.
Pēc saskaņošanas ar īpašuma objekta (uzņēmuma)
privatizācijas komisiju ārvalstu ekspertus ir tiesīga
pieaicināt:
- Latvijas Republikas Ministru Padome;
- Latvijas Republikas Ekonomisko reformu
ministrija;
- attiecīgā pašvaldība.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētāja izveidotā privatizācijas projektu izskatīšanas
darba grupa ir tiesīga pieaicināt ārvalstu ekspertus ar Latvijas
Republikas Ministru Padomes atļauju, kura noformēta Latvijas
Republikas Ministru Padomes rīkojuma īormā, ja ekspertu darbu
paredzēts finansēt no valsts līdzekļiem.
5. Pieaicinot privatizācijas procesā
ekspertus, ar fiziskām personām tiek slēgts darba līgums, bet ar
juridiskām personām - līgums par pakalpojumu veikšanu.
Ja ekspertus pieaicina privatizācijas
komisija, līgumu ar ekspertiem pēc pieaicinātajā lūguma,
ievērojot viņa prasības, noslēdz Ekonomisko reformu ministrija
vai pašvaldības valde.
6. Slēdzot ar ekspertu līgumu, tiek noteikti viņa
pienākumi, tiesības un atbildība par veicamo darbu kvalitāti, kā
arī darbu veikšanas termiņi un samaksas kārtība.
7. Ja ekspertu uzdevums ir privatizācijas
projekta novērtēšana, viņu darbs tiek apmaksāts no attiecīgā
privatizācijas fonda līdzekļiem.
Latvijas Republikas ekonomisko reformu
ministrs A. KREITUSS
