Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.; 2018, 249. nr.; 2019, 62., 118. nr.; 2020, 29. nr.; 2021, 65.A, 193., 200. nr.; 2022, 69. nr.; 2023, 87., 247. nr.; 2025, 244. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Attiecināmais jūras transporta kuģis - kravas kuģis, pasažieru kuģis, speciāliem nolūkiem paredzēts kuģis (velkonis, bagarkuģis, ledlauzis, glābšanas kuģis, mācību un pētnieciskais kuģis, kabeļu licējs) un kuģis, kas paredzēts valsts dienestu funkciju veikšanai (valsts robežas apsardzībai, vides aizsardzībai, avāriju novēršanai). Attiecināmais jūras transporta kuģis atbilst visām šādām prasībām:

1) to izmanto jūras transporta darbībā;

2) tā neto tilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka;

3) tas ir sertificēts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

4) tas atbilst Latvijas Republikai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību;

5) uz tā tiek nodarbināti jūrnieki, kuri izgājuši drošības pamatkursa apmācību un kuriem izsniegts kvalifikācijas sertifikāts atbilstoši 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk - STCW konvencija).";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Bagarkuģis - kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots bagarēšanas darbu veikšanai. Bagarkuģis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja tas atbilst visām šādām prasībām:

1) tas bagarēšanas darbos iegūto materiālu transportē dziļjūrā;

2) šāda transportēšana aizņem vairāk nekā 50 procentus no bagarkuģa ikgadējā darbības laika;

3) tas ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Jūras transporta darbības - preču vai pasažieru pārvadājumi ar attiecināmajiem jūras transporta kuģiem pa jūru ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, starp Latvijas Republikas ostām, starp Latvijas Republikas ostām un ārvalstu ostām, kā arī starp Latvijas Republikas ostām un atkrastes iekārtām.";

papildināt pantu ar 12.¹ un 12.² daļu šādā redakcijā:

"(12¹) Jūras transporta pamatdarbība ir:

1) pasažieru un preču pārvadājumi par samaksu;

2) restorānu, kafejnīcu un bāru darbība uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, ja ēdiens un dzērieni ir paredzēti tikai tūlītējai lietošanai uz kuģa;

3) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata (izņemot gadījumus, kad berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros), ja ievēroti šādi nosacījumi:

a) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecas uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto savās kuģniecības darbībās,

b) berbouta līguma termiņš nepārsniedz trīs gadus,

c) uz berbouta līguma pamata fraktēto kuģu skaits nepārsniedz 50 procentus no to attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;

4) kuģa nodošana uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata, ja uz šāda līguma pamata fraktēto kuģu skaits nepārsniedz 75 procentus no to attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;

5) attiecināmā jūras transporta kuģa stratēģiskā, komerciālā un tehniskā vadīšana, kā arī apkalpes komplektēšanas vadīšana, ko veic uz kuģa menedžmenta līguma pamata, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a) iekšzemes uzņēmums nodrošina apkalpes komplektēšanas vadīšanu un tehnisko vadīšanu,

b) vismaz 75 procenti no kuģiem tiek pārvaldīti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī,

c) vismaz 51 procents no kuģu pārvaldībā krastā nodarbinātajiem darbiniekiem ir Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi,

d) tiek ievērotas STCW konvencijas un normatīvo aktu prasības par jūrnieku apmācību un jūrnieku sertificēšanu.

(12²) Jūras transporta papilddarbība ir:

1) viesnīcu darbība, ja tā saistīta ar viesnīcu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;

2) kazino un veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;

3) attiecināmo jūras transporta kuģu iekraušana, izkraušana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;

4) attiecināmo jūras transporta kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju atsavināšana, ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību.";

izslēgt trīspadsmito daļu;

papildināt pantu ar 24.¹ daļu šādā redakcijā:

"(24¹) Velkonis - kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots vilkšanai vai stumšanai. Velkonis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja attiecīgajā gadā vairāk nekā 50 procenti no tā vilkšanas un stumšanas darbībām ir jūras transporta darbības un tas ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Velkoņa gaidīšanas laiku proporcionāli (pro rata) sadala starp vilkšanas un stumšanas darbībām, kas uzskatāmas par jūras transporta darbībām, un citām vilkšanas un stumšanas darbībām, kas nav uzskatāmas par jūras transporta darbībām, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzības sniegšana, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo vilkšanas vai glābšanas reisu jūrā, šo laiku attiecina uz jūras transporta darbībām."

2. 2. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums:

1) kura īpašumā, kopīpašumā, turējumā uz berbouta līguma vai uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;

2) kurš attiecināmo jūras transporta kuģi izmanto jūras transporta darbībā;

3) kurš ar attiecināmo jūras transporta kuģi veic jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības, ievērojot šā likuma 4. panta deviņpadsmitajā daļā noteikto ienākumu no jūras transporta papilddarbības maksimāli pieļaujamo proporciju.";

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(7) Iekšzemes uzņēmums var kļūt par tonnāžas nodokļa maksātāju, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) vismaz 25 procenti no iekšzemes uzņēmuma attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

2) kuģu administrēšanas darbības veic vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu teritorijā;

3) iekšzemes uzņēmuma pārvaldāmie kuģi un apkalpes atbilst Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), STCW konvencijas un Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC) prasībām, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.

(8) Lai iekšzemes uzņēmums saglabātu tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, tas triju gadu laikā pēc attiecīgā statusa iegūšanas palielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, proporciju līdz 60 procentiem no iekšzemes uzņēmuma kopējā attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā.

(9) Tonnāžas nodokļa maksāja statusu Valsts ieņēmumu dienests piešķir līdz 2031. gada 31. decembrim.

(10) Iekšzemes uzņēmums tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesīgs mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas gadus pēc attiecīgā statusa iegūšanas, bet ne vēlāk kā 2041. gada 31. decembrī."

3. Papildināt 3. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tonnāžas nodokļa piemērošanai taksācijas periods ir kalendāra gads."

4. 4. pantā:

izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(17) Par ienākumiem, kurus tonnāžas nodokļa maksātājs guvis no darbībām, uz kurām neattiecas tonnāžas nodoklis, ar nodokli apliekamo bāzi nosaka un nodokli maksā vispārējā kārtībā. Tonnāžas nodokļa maksātājs veic dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti attiecībā uz visiem darījumiem, kuri veikti, sākot ar dienu, kad nodokļa maksātājs ieguvis tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nodalot ar dažādām darbībām (jūras transporta darbības un citas saimnieciskās darbības, jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības) saistītās izmaksas un ieņēmumus.";

papildināt pantu ar 17.¹ daļu šādā redakcijā:

"(17¹) Tonnāžas nodokļa maksātājam nepiešķir citu komercdarbības atbalstu jūras transporta pamatdarbībai un jūras transporta papilddarbībai.";

izteikt deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

"(19) Tonnāžas nodokli piemēro tikai tām jūras transporta darbībām, ko veic ar katru attiecināmo jūras transporta kuģi atsevišķi, ievērojot šādus ierobežojumus:

1) tonnāžas nodokli piemēro ienākumiem no jūras transporta pamatdarbības pilnā apmērā;

2) tonnāžas nodokli piemēro ienākumiem no jūras transporta papilddarbības, ja tā kopumā nepārsniedz 50 procentus no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības;

3) tonnāžas nodokli attiecībā uz bagarkuģiem un velkoņiem piemēro tikai ienākumiem, kas gūti no attiecināmajām bagarēšanas un vilkšanas darbībām.

(20) Ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru attiecināmo jūras transporta kuģi aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu).

(21) Koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,005 - tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,004 - tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām;

3) 0,0022 - tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām;

4) 0,001 - tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām."

5. Papildināt 17. panta septīto daļu pēc vārdiem "Aprēķināto nodokli" ar vārdiem "un tonnāžas nodokli".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir ieguvis pirms 2027. gada 1. janvāra, šā likuma 1. panta divpadsmitā daļa, 2. panta sestā daļa, 4. panta septiņpadsmitā, deviņpadsmitā, divdesmitā un divdesmit pirmā daļa jaunajā redakcijā, kā arī šā likuma 1. panta 5.¹, 6.¹, 12.¹, 12.² un 24.¹ daļa, 2. panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa un 4. panta 17.¹ daļa piemērojama, sākot ar 2028. gada 1. janvāri."

Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 1. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 9. oktobrī