Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1.2. Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra noteikumu Nr. 829 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (pieņemts: 2025. gada 22. decembrī; stājās spēkā: 2026. gada 1. janvārī) tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. punkta "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 1.3. apakšpunktā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" tieši norādīts, ka spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 1375 nav noteikts, vai zvejnieks tam iedalīto zvejas rīku limitu drīkst izmantot visā pašvaldībai piegulošās piekrastes teritorijā vai tikai pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, kurā šis zvejas rīka limits ir iedalīts, un tādēļ risinājums ir MK noteikumu Nr. 1375 10.¹ punktā noteikt, ka zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj konkrēto zivju sugu limitu izmantošanas nosacījumi. Tamdēļ svītrots Noteikumu Nr. 6 4. pielikums "Zvejas rīku skaita limita sadalījums pa pagastiem un zvejas vietas Baltijas jūras piekrastes ūdeņos Ventspils novada administratīvajā teritorijā" un 18. punkts izteikts redakcijā, kas vairs neietver imperatīvu prasību par zvejas vietas noteikšanu ar iedalīto zvejas rīku veidu un skaitu. Atkarībā no zvejas efektivitātes, nozvejas apjomiem, zivju aizsardzības u.c. kritērijiem un izdarot uz tiem balstītus lietderības apsvērumus, zvejas vietas iespējams noteikt katrā konkrētā gadījumā, rīcības brīvības robežās lemjot par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un par izdodamajā administratīvajā aktā attiecīgas tā darbību ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 68. pantu un piemērojamām šādā situācijā materiālajām tiesību normām, kā arī norādīt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā vai tam katru gadu pievienojamā protokolā.

1.3. Noteikumu Nr. 6 VII nodaļa regulē kārtību, kādā zvejniekiem izsniedz atļauju iebraukšanai krasta kāpu aizsargjoslā pa laivu pievedceļiem. Grozījumi saistošajos noteikumos paredz, ka Ventspils novada teritorijā deklarētās personas turpmāk arī būs to personu lokā, kurām jāsedz administratīvie izdevumi 10 eiro apmērā saistībā ar šo atļauju sagatavošanu un izsniegšanu. Savukārt Noteikumu Nr. 6 papildināts ar 34.¹ punktu nosakošu, ka atļauju var izsniegt ne vairāk kā: trim transportlīdzekļiem - komerczvejniekam; diviem transportlīdzekļiem - zvejniekam, kurš veic pašpatēriņa zveju. Pie tam ar atļauju piešķirtās tiesības piekrastē vienlaicīgi var izmantot: komersants - ne vairāk kā ar diviem transporta līdzekļiem; fiziska persona pašpatēriņa zvejai - tikai ar vienu transporta līdzekli. Minētās tiesību normas izdošana nepieciešama Baltijas jūras piekrastes krasta kāpu vides aizsardzības nodrošināšanas nolūkā, lai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas periodā ierobežotu un samazinātu transporta līdzekļu, kurus zvejnieki izmanto laivu pārvadājumiem, daudzumu un pārvietošanos šajā teritorijā.

1.4. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajai daļai, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Šī tiesību norma attiecināma arī uz deleģētās likumdošanas kārtībā izdoto normatīvo aktu juridisko spēku, tai skaitā uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Izrietoši no Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 181.-183. punkta nosacījumiem, norādes, uz kāda normatīvā akta pamata saistošie noteikumi, saturā iekļaujamas tikai konkrētas likuma vai Ministru kabineta noteikumu vienības, kurās pašvaldība ir pilnvarota izdot attiecīgus saistošos noteikumus. 2026. gada 14. jūlijā ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 400 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"", kuru 15. punkts nosaka svītrot MK noteikumu Nr. 918 71.3 punktu. Tā kā pašvaldība, turpinot pildīt Zvejniecības likuma 5. panta ceturtajā daļā deleģēto pārvaldes uzdevumu, zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tai piekļaujas, bet Noteikumu Nr. 6 tiesiskajā pamatojumā norādīta spēku zaudējuša tiesību norma, šī normatīvā akta izdošanas tiesiskā pamatojumā attiecīgā atsauce aizstājama ar vispārēju tiesību normu, proti, Pašvaldību likuma 44. panta pirmo daļu, no kuras izriet pašvaldību pilnvarojums noteikt kārtību, kādā iznomājamas rūpnieciskās zvejas tiesības un iedalāmi zvejas rīku limiti to izmantošanai Ventspils novada administratīvajai teritorijai piegulošajā Baltijas jūrā.

3.2. Atļaujas pārvietoties ar īpašumā (lietojumā) esošo transportlīdzekli, ko izmanto laivas pārvadāšanai, lai pa to pievešanas ceļiem iebrauktu krasta kāpu aizsargjoslā, izsniegšanas un tiesību izlietojuma aprobežojumi zvejniekiem ir vērsti uz dabas un biotopu aizsardzību, krasta erozijas mazināšanu un īpašo Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas saglabāšanu. Savukārt zivju bioloģiskās daudzveidības un resursu saglabāšana Baltijas jūras piekrastē īstenojama, nosakot zvejas vietas atbilstoši kompetento institūciju zinātniski pamatotiem pētījumu aktuālākajiem datiem u.c. objektīvi konstatējamiem kritērijiem, kā arī rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas procesā piemērojot jau spēkā esošos un hierarhiski augstāka juridiska spēka normatīvos aktus, no kuriem izrietošā tiesiskā regulējuma tvēruma un pietiekamības prezumējumu satur to izdevēju atzinums.

3.3. Ietekme uz konkurenci un uzņēmējdarbības vidi - nav attiecināms.

8.1.1. grozījumi, kas paredz izslēgt tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru līdz šim noteiktas zvejas vietas Baltijas jūras piekrastē Ventspils novadā un katra pagasta teritorijā iedalāmo rūpnieciskās zvejas rīku limitu skaits, nav atbalstāmi, jo šāda kārtība ir vēsturiski izveidojusies, tostarp arī citās pašvaldībās, un tās saglabāšana: novērstu konfliktsituācijas starp zvejniekiem; ļautu vieglāk konstatēt maluzvejniecības gadījumus; padara zivju resursus pieejamus vispirms vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem daudzi ne vien ir zvejas tradīciju zinātāji un turpinātāji, bet arī dalās savā pieredzē un veicina zvejnieku ciemu kultūrvēsturisko mantojuma atpazīstamību, tūrisma attīstību un sabiedrības ieinteresētību;

8.1.2. svītrojot 4. pielikumu, Noteikumos Nr. 6 nav ietverti kritēriji atbilstoši kādiem turpmāk tiks noteiktas zvejas vietas;

8.1.3. pausta piekrišana, ka nepieciešamas izmaiņas, lai samazinātu rīkojamo rūpnieciskās zvejas nomas tiesību izsoļu skaitu un pašpatēriņa zvejas tiesības varētu iegūt pēc iespējas vairāk tieši vietējie zvejnieki;

8.1.4. izsacīts priekšlikums nodalīt 5 % no zvejas rīku limita vai no attiecīgās zveju sugas nozvejas limita pašpatēriņa zvejai, kā to nosaka MK noteikumi Nr. 1375;

8.1.5. noenkurota žaunu tīkla un reņģu tīkla iedalīšana nevis 100 m, bet 50 m garumā būtiski samazinās zivju nozvejas iespējas un ievērojami apgrūtina lomu iegūšanu, vienlīdz kā nav saprotams, kādās tiesību normās balstīta šādas prasības noteikšana, lai to iekļautu saistošajos noteikumos;

8.1.6. apliecināta pievienošanās secinājumam, ka 50 m gara noenkurota žaunu tīkla vai reņģu tīkla iedalīšana rūpnieciskai zvejai mazinās vai pat novērsīs vajadzību rīkot zvejas tiesību izsoles, taču vienlaikus piedāvāts ietvert papildinājumu, ka šis nosacījums piemērojams, ja zvejas rīku limitu pieprasījums pārsniedz noteikto limitu skaitu, saglabājot limitu sadalījumu Noteikumu Nr. 6 4. pielikumā, kā arī apsverot iespēju vietējiem pašpatēriņa zvejniekiem iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanai iedalīt noenkurotu žaunu tīklu un reņģu tīklu 100 m garumā, bet pārējiem - 50 m garumā;

8.1.7. ierosināts noteikt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas priekšroku tikai Ventspils novadā deklarētajiem iedzīvotājiem vai personām, kurām piekrastes pagastos pieder nekustamais īpašums, un iedalīt vienu zvejas rīku limitu, ja pieteikumu par to piešķiršanu iesniegušas divas vai vairākas vienā mājsaimniecībā deklarētas personas;

8.1.8. uzskata 10 eiro maksas - par atļaujas izsniegšanu iebraukšanai Baltijas jūras piekrastes un krasta kāpu aizsargjoslā pa laivu pievešanas ceļiem Ventspils novada administratīvajā teritorijā deklarētajām fiziskām personām - noteikšanu zvejniekiem par nepamatotu, jo no paskaidrojuma raksta redzams, ka saistošie noteikumi jaunas administratīvās procedūras neparedz, un izmaiņas neietekmē izmaksu apmēru, bet tajā pašā laikā norādīts, ka maksājums par pakalpojumu sedz administratīvos izdevumus.

8.2. Sabiedrības viedokļu izvērtēšana veikta Ventspils novada domes Teritorijas un ekonomikas attīstības komitejas 2026. gada 15. septembra sēdē (protokols Nr. 10, 1. §), uz kuru bija uzaicināti piedalīties viedokļus sniegušās personas un to pārstāvji, kā rezultātā atzīts, ka noraidāmi šādi paskaidrojuma raksta 8.1. apakšpunktā minētajos iesniegumos uzskaitītie priekšlikumi un ņemami vērā apsvērumi:

8.2.1. paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunkta saturā jau ir atsauce uz MK noteikumu Nr. 1375 10.¹ punktu, no kura izriet, ka zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā. Ierosinājums Ventspils novada pašvaldībai vērsties Ministru kabinetā ar priekšlikumu par šajā normatīvā aktā izdarāmiem grozījumiem saistībā ar zvejas vietu noteikšanu ar iedalāmo zvejas rīku skaitu atsevišķi vēl arī katrā no pagastiem Ventspils novadā nav uzskatāms par privātpersonas viedokli par oficiālajā tīmekļvietnē publicētajiem saistošajiem noteikumiem, bet par pilnīgi citu tiesību iniciatīvas jautājumu, kas būtībā nav pakļaujams vērtēšanai un atspoguļošanai paskaidrojuma rakstā, ievērojot Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas tvērumu. Pie tam vēsturiskais zvejas vietu sadalījums atkarībā no rūpnieciskās zvejas rīku daudzuma Baltijas jūras piekrastei piegulošos pagastu teritorijā, t.sk. Jūrkalnes pagastā noteiktais noenkurotu žaunu (zivju) tīklu kopskaita palielinājums līdz 160, nav un nevar būt pietiekams pamats paļauties, ka tas arī turpmāk saglabāsies nemainīgs. Tiesību normu regulējums nav uzskatāms par nemainīgu un absolūti negrozāmu, jo tiesības attīstās atbilstoši sabiedrības, ekonomikas, tehnoloģiju, vides u.c. apstākļu izmaiņām. Tiesiskā paļāvība aizsargā personas pamatotu paļaušanos uz tiesību sistēmas stabilitāti un tiesiski iegūtu tiesību ievērošanu, taču tā pati par sevi neizslēdz ārējā normatīvā akta izdevēja tiesības nākotnē mainīt tiesisko regulējumu sabiedrības interesēs un leģitīmu mērķu sasniegšanai. Katru gadu faktiski pieaug personu, kuras vēlas uzsākt vai turpināt nodarbošanos gan ar komerciālo zveju, gan ar pašpatēriņa zveju, iesniegto Ventspils novada pašvaldībā pieteikumu daudzums, un normatīvajos aktos noteiktie rūpnieciskās zvejas limiti vairs nav pietiekami, lai apmierinātu visus prasījumus un piešķirtu pieprasīto zvejas rīku limitu apjomu, līdz ar ko to iedalīšana, vairs nenosakot zvejas vietas, rada vienlīdzīgas iespējas iegūt rūpnieciskās zvejas nomas tiesības visām personām, cita starpā, vispirms zvejniekiem, kuriem ir Noteikumu Nr. 6 17.1. apakšpunktā minētā priekšroka, t.i., deklarētā dzīvesvieta ir Ventspils novada administratīvā teritorija un/vai kuram piederošais nekustamais īpašums atrodas Ventspils novada administratīvajā teritorijā un ar kuru iepriekšējā gadā bijis noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums. Atteikšanās no zvejas rīku limitu piešķiršanas atkarībā no iepriekš noteiktas zvejas vietas ir priekšnoteikums taisnīgākas un efektīvākas tiesiskās kārtības izveidei, kam ir īpaša nozīme situācijā, kad pieprasījuma ikgadēja pieauguma dēļ turpina samazināties limitu apjoms, ko iespējams izmantot pašpatēriņa zvejai, un jautājuma par rūpnieciskās zvejas rīku iedalīšanu rūpnieciskās zvejas pretendentiem izlemšanu vairs neaprobežos brīvu limitu neesamība kādā konkrēta pagasta administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībā. Pretēji iesniegumos izklāstītājiem pieņēmumiem, ka saistošo noteikumu pieņemšana radīs dažādus vietējo iedzīvotāju tiesību un interešu zvejniecības jomā aizsardzības apdraudējuma riskus, jāsecina, ka no juridiskā viedokļa tiem ir subjektīvs raksturs, kas pēc būtības negroza ne no Zvejniecības likuma un saskaņā ar to izdotiem Ministra kabineta noteikumiem u.c. normatīviem aktiem izrietošo tiesību apjomu, ne tiesību subjektu loku, kurā ietilpst personas, kurām ir prioritāra priekšrocība iegūt pašpatēriņa zvejas tiesības ar brīvajiem zvejas rīkiem Ventspils novadā. Līdzīgi vērtējams apgalvojums, ka saistošo noteikumu spēkā stāšanās sekas būs apgrūtinājums zvejniekiem identificēt personas, kuras veic nelikumīgu zivju ieguvi. Valsts vides dienests ir institūcija, kas nodrošina zivju resursu izmantošanas un zvejas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā. Zvejas uzraudzību Latvijas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos veic arī Dabas aizsardzības pārvalde, sabiedriskie vides inspektori, Valsts policija un pašvaldības policija, Valsts robežsardze, Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, atbilstoši savai kompetencei pārbaudot zvejas dokumentus, rīkus un nozvejas lomu, izceļot nelikumīgi izmantotus zivju ieguves rīkus, veicot administratīvā pārkāpuma procesu un citas darbības zvejniecības pārkāpumu konstatēšanā un novēršanā;

8.2.2. MK noteikumu Nr. 918 4. un 14. punkts paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē zvejas vietas, ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā. Noteikumu Nr. 6 18. punkts ir izteikts ar šīm tiesību normām konsolidētā redakcijā (sk. saistošo noteikumu 2. p.). Atkārtoti izvērstāk analizējot argumentāciju, kas tika norādīta paskaidrojuma raksta 3.2. apakšpunktā, atzīstams, ka zvejas vietas nosakāmas, pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem: zvejas vietas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām zvejas iespējām un ierobežojumiem, attālumu līdz citiem zvejas rīkiem un kuģošanas ceļiem, navigācijas un kuģošanas drošību, zivju resursu aizsardzības prasībām, dabas aizsardzības režīmu, kā arī citu likumīgu ūdens izmantošanas veidu aizsardzību. Turklāt kritērijiem jābūt vienādi piemērojamiem visām personām, kas pretendē uz attiecīgās zvejas vietas izmantošanu. Zvejas vietas, kādas noteiktas Noteikumu Nr. 6 4. pielikumā, šiem principiem to kopumā vairs neatbilst, un šāds regulējums zaudējis savu aktualitāti un nesasniedz savu leģitīmo mērķi salīdzinājumā ar pārējām pašlaik risināmām problēmsituācijām un apzinātām prioritātēm, pašvaldībai deleģētās kompetences ietvaros pildot Zvejniecības likumā paredzētos pārvaldes uzdevumus par valstij piederošo zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu) zvejniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Visos gadījumos, ja nākotnē radīsies nepieciešamība noteikt zvejas vietas atkarībā no radušās situācijas, kuras šobrīd nav iespējams prognozēt, pamatojumam būs jābūt nevis subjektīvam, bet gan pārbaudāmam un saistītam ar zvejniecības regulējuma mērķi, kas nozīmē kumulatīvi saturošus apsvērumus: kāds ir tiesiskais pamats šādu vietu noteikšanai; kādi dati apstiprina faktiskos apstākļus; kādi objektīvi kritēriji izmantoti, lai novērstu patvaļas aizlieguma principa neievērošanu; kāpēc izraudzītas tieši izvēlētās nevis citas vietas; vai izvērtēta ietekme uz citiem zvejniekiem un nav pieļauts vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums; kāpēc ierobežojums ir vajadzīgs, samērīgs un piemērots mērķa sasniegšanai. To, vai ir ievēroti visi administratīvā procesa principi (APL 4. pants), varēs pārbaudīt administratīvā procesā, adresātiem un trešajām personām apstrīdot (pārsūdzot) pašvaldības pieņemto lēmumu, uz kura pamata zvejas vieta noteikta ar zvejnieku noslēdzamā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā;

8.2.3. Latvijas tiesību sistēmā nav vienas vispārsaistošas "mājsaimniecība" legāldefinīcijas, kas būtu piemērojama visās tiesību nozarēs, bet ir vairāki šī jēdziena izskaidrojumi un funkcionāli atšķirīgi tvērumi. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 40. punkta izpratnē mājsaimniecība - vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Tādēļ mājsaimniecība, ģimene un mājsaimniecības adresē deklarētas personas ir savstarpēji nošķirami jēdzieni. Izlemjot jautājumu par mājsaimniecībā ietilpstošu personu, izšķiroša nozīme nav deklarēšanas faktam konkrētajā adresē, bet arī faktiskajām saimnieciskajām attiecībām, proti, kopīgai dzīvošanai un izdevumu segšanai. Piemēram, ja persona ir deklarēta adresē, bet faktiski tur nedzīvo, tas pats par sevi nepadara viņu par konkrētās mājsaimniecības locekli, kā arī kopējā mājoklī dzīvojoši un deklarēti laulātie var nebūt viena mājsaimniecība. Mājsaimniecības noteikšanā jāvērtē faktiskā situācija, nevis tikai deklarēto personu saraksts. Nevar izslēgt, ka divas vai vairākas vienā adresē deklarētas personas var būt pilnīgi patstāvīgi zvejnieki, kuri vērsušies pašvaldībā katrs ar savu iesniegumu, atsevišķām zvejas tiesību nomas attiecībām un faktiski atsevišķu zvejas darbību. Lai konstatētu mājsaimniecības pastāvēšanu, būtu jāiegūst un jāvērtē informācija par pieteikumus iesniegušo personu faktisko kopdzīvi un saimniecisko kopību, tostarp izdevumu segšanas un budžeta organizēšanas apstākļi, kas, ņemot vērā ievērojamo rūpnieciskās zvejas nomas tiesību pretendentu skaitu, nesamērīgi saildzinātu administratīvā procesa veikšanas ilgumu, radot potenciālus citu procesa dalībnieku tiesību aprobežojumus, ja administratīvā akta izdošanas termiņš būtu pagarināms APL 64. pantā paredzētajā kārtībā līdz visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo apstākļu noskaidrošanai, un būtisku pašvaldības resursu pieaugumu. Tāpēc šādas tiesību normas satversmība būtu apstrīdama, ja: iztrūkst pienācīga pamatojuma, kāpēc tieši šāds un ne savādāks ierobežojums nepieciešams; deklarētā dzīvesvieta ir vienīgais kritērijs personu atzīšanai par vienu mājsaimniecību; nav ņemts vērā, ka personas var būt patstāvīgi zvejnieki; ierobežojums tiek piemērots arī situācijā, kad zvejas limits ir pietiekams visiem pretendentiem; pastāv mazāk ierobežojošs veids, kā sasniegt to pašu mērķi; pieļauta atšķirīga attieksme pret personām salīdzinājumā ar pretendentiem no dažādām mājsaimniecībām;

8.2.4. MK noteikumu Nr. 1375 5.3. apakšpunkts noteic, ka uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu - vienu zivju vai reņģu tīklu, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divus līdz 50 metriem garus zivju vai reņģu tīklus, ievērojot to, ka līdz 50 metriem garu tīklu limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits). Tātad Ministru kabinets tieši paredzējis, ka pašvaldībai ir rīcības brīvības izvēle piešķirt pašpatēriņa zvejas tiesības izmantošanai vienu rūpnieciskās zvejas rīku limitu - noenkurotu žaunu tīklu vai reņģu tīklu), no kura katrā var ietilpt divi 50 metru gari tīkli. Sistēmiski iztulkojot šo tiesību normu kopsakarā ar MK noteikumu Nr. 1375 7. p. un MK noteikumu Nr. 918 14., 69. un 71. p. nosacījumiem, tas nenozīmē, ka viena limita abas tīkla vienības obligāti jāpiešķir tikai vienam pašpatēriņa zvejniekam zvejniekiem, tieši otrādi - katrs no šiem diviem līdz 50 m tīkliem var tikt iedalīts atsevišķam pašpatēriņa zvejniekam. MK noteikumu Nr. 1375 5.3. apakšpunkts neaizliedz vienas tīklu limita skaita vienības ietvaros iedalīt divus līdz 50 m garus tīklus diviem dažādiem pašpatēriņa zvejniekiem, ja katram zvejniekam tiek iedalīts viens tīkls un netiek pārsniegts pašvaldībai noteiktais kopējais limits. Pašvaldībai ir tiesības noteikt sadales kritērijus, bet tā nevar ar saistošajiem noteikumiem atkāpties no valsts noteiktajiem maksimāli pieļaujamiem zvejas rīku izmēriem un kopējā limita. Turklāt arguments, ka tādējādi ievērojami samazināsies nozvejoto zivju daudzums, nav attiecināms, jo pēc iespējas lielāks loms nav pašpatēriņa zvejas, bet gan komerczvejas pašmērķis peļņas gūšanas nolūkā. Tomēr Ventspils novada pašvaldība, precizējot attiecīgā redakcijā saistošo noteikumu 3. punktu, atbalsta iesniegto priekšlikumu par šāda nosacījuma piemērošanu tikai izņēmuma gadījumā, kad saņemto tīklu limita pieprasījums pašpatēriņa zvejai pārsniedz pieejamo un vēl neiedalīto rūpnieciskai zvejas rīku limitu skaitu. Šāda kārtība nodrošinās ar 19.¹ punktu papildināto Noteikumu Nr. 6 regulējuma atbilstību leģitīmajam mērķim - zvejas limita taisnīga sadale pēc iespējas lielākam pašpatēriņa zvejnieku lokam. Turpretī situācijas tiesiskā risinājuma piedāvājums, ka tīkls 100 m garumā iedalāms vienīgi personām, kurām jau ir Zvejniecības likuma 7. panta sestajā daļā noteiktā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas priekšrocība, nav pieņemams un jānoraida, lai novērstu, ka pašvaldība patvaļīgi vai pārlieku ierobežo pārējo fizisko personu, kuras nav minētas šajā tiesību normā, iespējas iegūt pašpatēriņa zvejas tiesības;

8.2.5. iebildumus iesniegušās personas viedoklis, ka sniegtā informācija - par maksas noteikšanu Ventspils novada administratīvajā teritorijā deklarētajām fiziskām personām par atļauju iebraukšanai Baltijas jūras piekrastes un krasta kāpu aizsargjoslā pa laivu pievešanas ceļiem - ir nepareiza un pretrunīga, ir kļūdains, jo atļaujas sagatavošana un izdošana, ko jau paredz Noteikumu Nr. 6 VII nodaļa "Atļauja iebraukšanai krasta kāpu aizsargjoslā", nav jauna administratīvā procedūra, kuras īstenošana prasa papildus resursu ieguldījumu. Savukārt paskaidrojuma raksta 2. punktā iekļauto ziņu, ka par atļauju izsniegšanu saņemtie maksājumi tiks novirzīti administratīvo izdevumu segšanai, pamatojums ir apstāklis, ka to līdzšinējais finansējuma avots vairs nebūs pašvaldības budžets, jo turpmāk tos segs visi šo atļauju saņēmēji;

8.2.6. pašvaldība, saskaņā ar pilnvarojumu MK noteikumu Nr. 1375 8.1. apakšpunktā, ar saistošajiem noteikumiem var nodalīt pašpatēriņa zvejai līdz pieciem procentiem no atsevišķu zvejas rīku veida kopējā limita. Zvejas rīku limitu virs pieciem procentiem var nodalīt, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai (MK noteikumu Nr. 1375 8.2. apakšpunkts). Priekšlikums nodalīt 5 % no zvejas rīku limita pašpatēriņa zvejai ir atbalstāms, kas gan uzskatāms par īslaicīgu, bet ne ilgtermiņa risinājumu, jo pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība šāda limita nodalīšanai konkrētajā gadījumā nav pietiekams efektīvs tiesisks instruments. To pierāda apstāklis, ka arī pēc atsevišķu zvejas rīku nodalīšanas pašpatēriņa zvejai no Ventspils novada pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita - līdz pieciem procentiem no attiecīgā katra zvejas rīku veida limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi ik gadu sasniedz pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai - būtībā nenovērš situāciju, ka pastāvīgi turpinot pieaugt komerciālajai zvejai pieprasīto zvejas limitu skaitam, joprojām iztrūkst brīvi limiti iedalīšanai pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņa zvejnieku prasījumi par to piešķiršanu vairākkārt pārsniedz nodalīšanai paredzēto zvejas rīku limita 5% apjomu. Bez tam līdzšinēji komerciālai zvejai iedalīto zvejas rīku limitu daudzums vēl nav pārsniedzis 95 % no Ventspils novadā noteiktā kopējā rūpnieciskās zvejas limitu skaita. Līdzīgs secinājums izdarāms arī par Ministru kabineta noteikumu Nr. 1375 8.2. apakšpunktā paredzēto tiesību izmantošanu, jo šīs normas piemērošanas rezultāts nemaina ievērojamo kārtību zvejas rīku iedalīšanas procesā - nodalot zvejas rīku limitu daļu, kas pārsniedz piecus procentus, par papildu rūpnieciskās zvejas rīku limita apjomu pašvaldībai obligāti jārīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole;

8.2.7. izdarāms pārrakstīšanās kļūdas labojums ar saistošiem noteikumiem apstiprināmajā Noteikumu Nr. 6 2. pielikumā, aizstājot veidlapā "Iesniegums rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas rīku limita saņemšanai Baltijas jūras piekrastē" ierakstīto datumu "15. novembra" ar veicamo grozījumu saturam atbilstoša datuma "15. oktobra" norādi, uz ko pareizi vērsta uzmanība personas 2026. gada 31. jūlija iesniegumā (reģ. Nr. IN3451) - daļā par attiecīgo redakcionāla rakstura precizējumu;

8.3. citi iedzīvotāju, biedrību, sabiedrisko nodibinājumu u.c. personu, viedokļi, priekšlikumi, ierosinājumi vai iebildumi saistošo noteikumu projektu publicēšanas periodā nav saņemti.