1. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "E-KRASS 2. kārta un digitālo risinājumu attīstība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai" (turpmāk - E-KRASS projekts).

2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas (ELIS) attīstība, 2. kārta" (turpmāk - ELIS projekts).

Īstenošanā esošie projekti:

1. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" projekts Nr. 2.1.2.2.i.0/1/24/I/VARAM/002 "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros".

2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts Nr. 1.3.1.1/1/25/I/006 "Jaunas Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izstrāde, daļējas pašapkalpošanās risinājuma ieviešana un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas tehniskās infrastruktūras attīstība" (turpmāk - PADIS projekts).

3. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekts Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/009 "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai".

4. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Duālas izmantojamības infrastruktūra un kiberdrošība" 3.2.1.3. pasākuma "Duālas izmantojamības infrastruktūra un kiberdrošība" projekts Nr. 3.2.1.3/1/25/I/002 "Kiberdraudu samazināšana iekšlietu nozarē".

Īstenotie projekti:

1. Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/013 "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība".

Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar īstenošanā esošajiem un īstenotajiem projektiem, kuru ietvaros tika izstrādāti vai attīstīti IKT risinājumi un koplietošanas pakalpojumi vai kuriem tiek plānota turpmāka attīstība.

Kopumā Latvijas tiesību sargājošās iestādes, tostarp Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, kuru vajadzībām nepieciešamo IKT infrastruktūru centralizēti uztur IeM IC, E-KRASS, ELIS un PADIS projektu ietvaros paredz modernizēt informācijas apstrādes risinājumu kopumu, lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, dažādu struktūru integrēšanu vienotā platformā, pilnveidotu procesu etapus, tai skaitā Kriminālprocesa informācijas sistēmas, Sodu reģistra, Ieroču reģistra, Uzskaišu kategoriju pilnveidi un uzlabošanu, kā arī Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas (ELIS) pilnveidi, paātrinot izmeklēšanas, pirmstiesas un tiesvedības procesus un veicinot sistēmisku tiesu ekspertīžu reformu, nodrošinot vienotu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru tiesu ekspertīžu procesu atbalstam.

Princips "primāri digitāls" un minimālās kiberdrošības prasības ievērojami sarežģī saistīto informācijas sistēmu uzbūvi un uzliek papildu prasības to pieejamībai un drošībai. Papildu slogu uzliek aizvien pieaugošais uzglabājamo datu apjoms, kas tiek iegūts elektronisko pierādījumu formā - foto, video, elektroniskie dokumenti un tml., jo Iekšlietu ministrijas padotības iestādes aizvien vairāk ikdienā izmanto modernus foto vai video fiksēšanas risinājumus un mobilās viedierīces, atsakās no papīra dokumentu izmantošanas.

Lai nodrošināto attīstāmo risinājumu un informācijas sistēmu izmitināšanu atbilstošā infrastruktūrā, nepieciešamas veikt novecojušu, ražotāja neatbalstītu datu centru infrastruktūras iekārtu un saistītās programmatūras nomaiņu, kā arī veikt infrastruktūras paplašināšanu. Projekta ietvaros plānots veikt:

• datu centru datu uzglabāšanas infrastruktūras iegādi, uzstādīšanu un konfigurāciju;

• datu centru skaitļošanas infrastruktūras iegādi, uzstādīšanu un konfigurāciju;

• datu centru resursu pārvaldības ražotāja sērijveida programmatūras iegādi (nomu) un konfigurāciju.

MK 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"; pasākumi Nr. 7.14., 19.5., 35.6.

---

1) IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūra, apstiprināta Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju foruma sēdē 2025. gada 19. martā.

Jomas specifiskie attīstības mērķi aptver IKT infrastruktūras resursu konsolidāciju, datu centru un mākoņdatošanas risinājumu paplašināšanu un pilnveidošanu, tīklu attīstību un pilnveidošanu, drošu IKT infrastruktūru, utt.;

2) E-lietas jomas mērķarhitektūra apstiprināta 2025. gada 23. aprīļa Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju forumā, kas aptver tehnoloģisko modernizāciju un kiberdrošības stiprināšanu, tai skaitā augstas pieejamības un mērogojamības nodrošināšana - attīstīt infrastruktūru, kas ļauj sistēmai efektīvi pielāgoties pieaugošam datu un lietotāju skaitam, kā arī nodrošināt darbību nepārtrauktību, E-lietas infrastruktūras un drošības uzlabojumi - pāreja uz centralizētu mākoņdatošanas risinājumu un jaunu kiberdrošības stratēģiju ieviešana;

3) Nacionālās drošības koncepcija, apstiprināta Saeimā 2023. gada 28. septembrī;

4) MK 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības";

5) Noteikumu projekts 24-TA-3243 "Informācijas sistēmu izvietošanas un datu centru drošības prasības".

Infrastruktūras tehnoloģiju attīstība paredz iespēju pārtraukt ražotāja neatbalstītu risinājumu uzturēšanu, tādējādi samazinot ar novecojušu tehnoloģiju ekspluatāciju saistītās izmaksas.

IeM IC īsteno gan iekšējos, gan kompetentu trešo pušu veiktos izvērtējumus, kuru ietvaros tiek sistemātiski izvērtēts IKT infrastruktūras arhitektūra, komponenšu dzīvescikls, drošība, ilgtspēja un atbilstība normatīvo aktu prasībām, t. sk. iekļaujot projekta Nr. 2.1.2.2.i.0/1/24/I/VARAM/002 "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" īstenošanas gaitā veikto izvērtējumu.

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija.

Ieguvumi Iekšlietu ministrijas un citu nozaru institūcijām - atbilstošas IKT infrastruktūras skaitļošanas jaudas un uzglabāšanas kapacitātes pieejamība, lai izmitinātu E-KRASS, ELIS un PADIS projektos attīstītās kritiskajā infrastruktūrā ietilpstošās papildu informācijas sistēmas un nodrošinātu to darbību atbilstoši kiberdrošības prasībām.

Projekts veicina valsts IKT infrastruktūras konsolidāciju un digitalizācijas mērķu sasniegšanu, nodrošinot vienotu, ražotāja atbalstītu un pietiekamas kapacitātes infrastruktūru kritisko informācijas sistēmu izmitināšanai. Tas novērš paralēlas, sadrumstalotas un novecojušas infrastruktūras izmantošanu.

Galvenie ieguvumi:

• paplašināta IeM IC datu centru infrastruktūra

• Uzlabotas iespējas sistēmu mērogojamībai, datu drošībai un darbības nepārtrauktībai,

• Iespēja izmitināt vismaz 6 nozīmīgas informācijas sistēmas, tostarp E‑KRASS, ELIS, PADIS, Sodu reģistru, Ieroču reģistru un Uzskaišu kategorijas.

• Sekmēta Nacionālās drošības koncepcijas un Noteikumu projekta 24-TA-3243 "Informācijas sistēmu izvietošanas un datu centru drošības prasības" kritēriju nodrošināšana.

IeM IC infrastruktūras un projektu uzskaite

IeM IC infrastruktūra ar nepietiekošu kapacitāti un veiktspēju, lai nodrošinātu informāciju sistēmu
(E-KRASS, ELIS, PADIS, Ieroču reģistrs, Sodu reģistrs, Uzskaišu kategorijas) izmitināšanu.

Attīstīta un paplašināta IeM IC uzturēto datu centru infrastruktūra - 1, kas nodrošina vismaz 6 informācijas sistēmu (tai skaitā apakšsistēmu) izmitināšanu un darbināšanu:

- E-KRASS;

- ELIS;

- PADIS;

- Ieroču reģistrs;

- reģistrs;

- Uzskaišu kategorijas.

2029. gads

- E-KRASS;

- ELIS;

- PADIS;

- Ieroču reģistrs;

- Sodu reģistrs;

- Uzskaišu kategorijas.

* termiņš ir indikatīvs un var mainīties

Lai nodrošinātu projekta rezultātu sasniegšanu un informācijas sistēmas tiktu izmitinātas projekta termiņa ietvaros, projekta īstenošanas termiņš ir pielāgots saistītajiem projektiem. Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta Nr. 1.3.1.1/1/25/I/006 "Jaunas Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izstrāde, daļējas pašapkalpošanās risinājuma ieviešana un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas tehniskās infrastruktūras attīstība" dokumentācijā norādītajam, projekta ieviešanas termiņš ir 2029. gada 31. decembris, tamdēļ arī infrastruktūras projekta termiņš ir pakārtots tam, lai PADIS sistēma būtu izmitināta un infrastruktūras projekta sasniedzamais rādītājs būtu sasniegts termiņa ietvaros.

Datu centra datu uzglabāšanas un skaitļošanas iegādes plānotas 2027. gadā, lai projektā attīstītā infrastruktūra tiktu nodrošināta tādos termiņos, lai tajā izmitināmās informācijas sistēmas varētu tikt izvietotas un darbinātas atbilstoši to attīstības projektu īstenošanas termiņiem.

(var būt vairāki varianti)

Tādējādi projekts nodrošina direktīvas (ES) 2022/2555 praktisku ieviešanu attiecībā uz digitālās infrastruktūras drošību un noturību, vienlaikus atbalstot projektos attīstīto informācijas sistēmu atbilstību kiberdrošības un darbības nepārtrauktības prasībām.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²

Lietotāju skaits

(VIRSIS id.nr. 36958)

Esošo infrastruktūru plānots attīstīt, aizstājot ražotāja neatbalstītu aparatūru ar labākiem veiktspējas un kapacitātes rādītājiem.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

1

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

- Iekšlietu ministrija,

- Valsts robežsardze,

- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

- Nodrošinājuma valsts aģentūra,

- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,

- Valsts kanceleja,

- Latvijas Republikas prokuratūra.

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

Projekta investīcijas ir 1 800 000 euro. Ar 2030. gadu ir plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 229 500 euro apmērā ik gadu, kas investīcijas projekta dzīves cikla 10 gadu periodā pēc Projekta ieviešanas veido 2 295 000 euro. Kopā investīcijas projekta dzīves ciklā tā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir 4 095 000 euro.

Projekta ieviešanas rezultātā sociālekonomiskie ieguvumi un pārvaldes izdevumu ietaupījums veido aptuveni vismaz 450 785 euro gadā, ieguvumi projekta dzīves cikla (10 gadi) laikā varētu sasniegt aptuveni 4 507 858 euro.

Projekts paredz IT infrastruktūras centralizāciju un konsolidāciju, aizstājot sadrumstalotu servertelpu un datu centru uzturēšanu ar vienotu, drošu un energoefektīvu risinājumu. Tas samazina ikdienas apkalpošanas darbu apjomu, novērš paralēlu infrastruktūras izbūvi un ļauj efektīvāk izmantot serveru un programmatūras resursus.

Lietderīgums galvenokārt veidojas no:

1) Datu centra aprīkojuma darbības uzraudzības un apkalpošanas darba laika ietaupījuma iestādēm, izmantojot centralizētu koplietošanas infrastruktūru;

2) Datu centru izbūves un to tīklu izbūves risinājumu izmaksu ietaupījuma;

3) Datu centru un serveru konsolidācijas;

4) Elektroenerģijas stabilas pievades un patēriņa samazinājuma ~30 %.

Sociālekonomisko ieguvumu aprēķins:

1. Datu centra aprīkojuma (servertehnikas, krātuves, komutatori u. c.) darbības uzraudzības un apkalpošanas darba laika ietaupījums iestādēm, izmantojot centralizētu koplietošanas infrastruktūru

1.1. Ikdienas aparatūras apkalpošanai katrā iestādē tiek patērētas 2 stundas dienā, kas 3 iestādēm (Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts tiesu ekspertīžu birojam) 10 gados veido kopējo darba laiku: 2 h × 250 dienas × 3 iestādes × 10 gadi = 15 000 h.

1.2. Vidējā IT speciālista stundas likme tiek noteikta, dalot mēneša atlīdzību ar darba stundu skaitu: 3 105 euro / 160 h = 19,41 euro/h.

Centralizācija ļauj atteikties no šī darba apjoma, veidojot tiešu finanšu ietaupījumu: 15 000 h × 19,41 euro = 291 094 euro.

2. Datu centru un to tīklu izbūves izmaksu ietaupījums

2.1. Bez centralizācijas būtu jāizbūvē 6 servertelpas (2 gab. katrai iestādei) ar pilnu pamataprīkojumu: 75 000 euro × 6 = 450 000 euro.

2.2. Gāzes ugunsdzēsības sistēmu balonu nomaiņas izmaksas 10 gadu periodā: 60 000 euro.

2.3. AUGS un signalizācijas sistēmu regulārā apkope (reizi ceturksnī) 3 iestādēm 10 gados: 200 euro × 4 × 10 × 3 = 24 000 euro.

2.4. Optisko savienojumu noma starp datu centriem ilgtermiņā: 3 000 euro × 3 savienojumi × 10 gadi = 90 000 euro.

2.5. Iekšējā datu tīkla izbūve katrā servertelpā: 7 000 euro × 6 = 42 000 euro.

2.6. Augstas caurlaidības DWDM savienojumu uzturēšana starp iestādēm 10 gados: 15 000 euro × 10 gadi × 3 iestādes = 450 000 euro.

Kopējais datu centru un tīklu izbūves izmaksu ietaupījums: 450 000 + 60 000 + 24 000 + 90 000 + 42 000 + 450 000 = 1 116 000 euro.

3. Datu centru un serveru konsolidācijas ietaupījums

3.1. Esošās serveru un virtualizācijas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas gadā: 769 588 euro gadā. Konsolidējot infrastruktūru, tiek panākts 30 % izmaksu samazinājums 10 gados: 769 588 euro × 30 % × 10 gadi = 2 308 764 euro.

4. Elektroenerģijas stabila pievade un patēriņa samazinājums

4.1. Energoefektīvāks datu centru risinājums samazina elektroenerģijas patēriņu par 30 % 10 gados: 1 000 000 kWh × 30 % × 10 × 0,14 euro = 420 000 euro.

4.2. Rezervētu elektroenerģijas pievadu izbūve 6 servertelpām: 50 000 euro × 6 = 300 000 euro.

4.3. Dīzeļģeneratoru iegāde nepārtrauktas darbības nodrošināšanai: 10 000 euro × 6 = 60 000 euro.

4.4. Dīzeļģeneratoru apkope 10 gadu periodā: 12 000 euro.

4.5. Kopējais elektroapgādes stabilitātes un patēriņa samazinājuma ieguvums: 420 000 + 300 000 + 60 000 + 12 000 = 792 000 euro.

Kopējais sociālekonomiskais ieguvums 10 gados: 291 094 + 1 116 000 + 2 308 764 + 792 000 = 4 507 858 euro.

Aprēķina izejdatu avoti balstīti uz faktisko IKT infrastruktūras un tās uzturēšanas praksi, personāla noslodzes un atalgojuma datiem, kā arī uz esošajiem līgumiem un finanšu uzskaiti par serveru, programmatūras un elektroenerģijas izmaksām. Papildus izmantota informācija no iepriekšējiem iepirkumiem un tirgus piedāvājumiem par datu centru, tīklu un drošības risinājumu izbūves un uzturēšanas izmaksām. Konsolidācijas un energoefektivitātes ieguvumi balstīti uz nozares labāko praksi un gūto pieredzi citu projektu īstenošanā.

Projekta īstenošana 10 gadu periodā nodrošina kopējo sociālekonomisko ieguvumu 4 507 858 euro, ko veido darba laika ietaupījums, izvairīšanās no datu centru un tīklu izbūves izmaksām, konsolidācijas efekts un elektroenerģijas patēriņa samazinājums. Papildus tiek uzlabota pakalpojumu pieejamība, drošība un nepārtrauktība, nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu, kas atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumiem.

Kopējais projekta lietderīgums: Aprēķināts no ieguvumiem (4 507 858 euro), atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus (2 295 000 euro) un investīcijas (1 800 000 euro), iegūstot kopējo projekta lietderīgumu vismaz 412 858 euro.

Projekta īstenošana neparedz darbinieku skaita palielinājumu.

Lai nodrošinātu projekta rezultātu sasniegšanu, projekta vadība tiks nodrošināta, piemērojot trīs līmeņu projekta pārvaldības struktūru (projekta uzraudzības padome (PUP), projekta uzraudzības komisija (PUK) un projekta darba grupa).

Projekta uzraudzības padome tiek izveidota saskaņā ar MK 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 un IeM IC priekšnieka rīkojumu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā.

Projekta uzraudzības komisiju nosaka IeM IC priekšnieks, PUK ir izveidota saskaņā ar IeM IC rīkojumu un pārrauga visu projekta īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par tālāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstveidā, regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

Projekta uzraudzības komisijas galvenie uzdevumi:

- izskatīt un apstiprināt projektu plānus;

- uzraudzīt projektu mērķa sasniegšanu noteikto resursu ietvaros;

- izskatīt projekta ieviešanas (progresa) ziņojumus un, ja nepieciešams, pieņemt lēmumus par projekta turpmāko gaitu;

- apstiprināt projektu gala pārskatus;

- izvērtēt ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā;

- risināt citus ar projektiem saistītos jautājumus.

PUK vadītājs ir IeM IC priekšnieks. Tajā darbojas IeM IC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs, Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs, IeM IC iepirkumu nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiek sasauktas pēc PUK vadītāja, PUK vadītāja vietnieka vai pēc projektu vadītāja ierosinājuma. PUK dalībnieki lēmumus pieņem koleģiāli, lēmumu pieņemšana var tikt organizēta rakstiskā procedūrā.

Projekta darba grupa tiek izveidota pamatojoties uz IeM IC rīkojuma pamata, kas definē darba grupas dalībnieku lomas un pienākumus projektā. Projekta darba grupas sastāvā ir vismaz projekta vadītājs un par projekta ieviešanas aktivitātēm atbildīgie eksperti, kā arī citi IeM IC speciālisti pēc nepieciešamības. Projekta administrēšanas nodrošināšanai tiek piesaistīts projekta finansists.

Projekta darba grupas galvenie uzdevumi:

- nodrošināt projekta ieviešanas pasākumu īstenošanu;

- vadīt un koordinēt projekta ieviešanu;

- identificēt riskus;

- sagatavot informāciju, priekšlikumus Projekta uzraudzības komisijai.

Projekta "biznesa" īpašnieks (business owner) ir IeM IC kā projekta finansējuma saņēmējs. Biznesa īpašnieks ir atbildīgs par projekta stratēģisko mērķu noteikšanu, projekta rezultātu atbilstību nozares vajadzībām, kā arī par projekta ietvaros attīstītās IKT infrastruktūras ilgtspējīgu izmantošanu pēc projekta noslēguma. Biznesa īpašnieks piedalās būtisku lēmumu pieņemšanā un nodrošina projekta atbilstību normatīvajām un kiberdrošības prasībām. Vienlaikus infrastruktūrā izmitināto informācijas sistēmu biznesa īpašnieki būs arī attiecīgās nozaru institūcijas - Valsts policija, Tiesu administrācija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests un Latvijas Republikas prokuratūra u. c.

1) IeM IC darbinieku noslodze citos paralēli realizējamos IeM IC projektos;

2) IKT iekārtu ražotāju produkcijas piegāžu kavēšanās;

3) Būtiskas preču un pakalpojumu cenu izmaiņas ģeopolitisko procesu ietekmē;

Projekts skatāms sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projektiem:

• "E-KRASS 2. kārta un digitālo risinājumu attīstība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai";

• "Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas (ELIS) attīstība, 2. kārta";

• "Jaunas Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izstrāde, daļējas pašapkalpošanās risinājuma ieviešana un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas tehniskās infrastruktūras attīstība".

Projekta mērķis ir nodrošināt iespēju īstenot minētos projektus, attīstot centralizētu, mērogojamu un drošu IKT infrastruktūru, kas rada tehniskos priekšnosacījumus saistītajos projektos attīstāmo informācijas sistēmu izmitināšanai, kā arī sekmējot šo sistēmu ilgtspējīgu ekspluatāciju atbilstoši kiberdrošības un darbības nepārtrauktības prasībām.

Nodrošinot iespēju īstenot E-KRASS, ELIS un PADIS projektus un modernizējot IeM IC uzturēto kritisko IKT infrastruktūru projekta ieviešanas rezultātā tiks veicināta valsts stratēģiskā autonomija un drošība, nodrošināta nozīmīgu valsts informācijas sistēmu (E‑KRASS, PADIS, ELIS, Sodu reģistrs, Uzskaišu kategorijas, Ieroču reģistrs u. c.) droša un nepārtraukta darbība atbilstoši nacionālajām un ES kiberdrošības prasībām.

Infrastruktūras modernizācija mazina atkarību no novecojušiem un ārējiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, uzlabo datu aizsardzību, samazina ievainojamību pret kiberdraudiem un nodrošina sensitīvo datu apstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Projekts sekmē ES atklātās stratēģiskās autonomijas mērķu sasniegšanu, nodrošinot pilnvērtīgas infrastruktūras pieejamību publiskajai pārvaldei. Projekts neparedz komercdarbības atbalstu un nerada priekšrocības privātiem tirgus dalībniekiem - visas iepirkuma procedūras notiek atklāti un nediskriminējoši.

Projekta ietvaros radītie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi būs IeM IC īpašumā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi ir paredzēti, lai izmitinātu kritiskajā infrastruktūrā papildu informācijas sistēmas un nodrošinātu to darbību atbilstoši normatīvo aktu un kiberdrošības prasībām. Projekta ietvaros attīstītie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi nedod labumu atsevišķiem komersantiem un tādējādi tie negūst labumu / priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzējs, kas ir atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības un - attiecīgi - komercdarbības atbalsta sniegšanu pakalpojuma sniedzēju līmenī.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Ilze Vijupe

Projektu un attīstības vadības nodaļas projekta vadītāja

ilze.vijupe@ic.iem.gov.lv