Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 15/2026

Kuldīgā 2026. gada 27. augustā

Par Lokālplānojuma teritorijai starp Mucenieku ielu, Ozola ielu, Ormaņu ielu un Adatu ielu, Kuldīgā apstiprināšanu un saistošo noteikumu izdošanu

APSTIPRINĀTI
ar Kuldīgas novada domes
2026. gada 27. augusta sēdes lēmumu (prot. Nr. 12, p. 19)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu un Ministru
kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Lokālplānojuma teritorijai starp Mucenieku ielu, Ozola ielu, Ormaņu ielu un Adatu ielu, Kuldīgā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33568.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Astaševska

 

APSTIPRINĀTI
ar Kuldīgas novada domes
2026. gada 27. augusta
sēdes lēmumu (prot. Nr. 12, 19. p.)

Kuldīgas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000035590
Baznīcas iela 1, Kuldīga, Kuldīgas nov., LV-3301
dome@kuldiga.lv https://kuldigasnovads.lv

Lokālplānojums teritorijai starp Mucenieku ielu, Ozola ielu, Ormaņu ielu un Adatu ielu, Kuldīgā

Redakcija 1.0.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē primāri piemēro šī Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības. Jautājumos, ko nereglamentē šis Lokālplānojums, piemēro Kuldīgas novada Teritorijas plānojuma un Lokālplānojuma Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā prasības

2. Veicot būvprojektu izstrādi jāņem vērā grafiskās daļas kartes "Attīstības priekšlikums" dotie principiālie risinājumi.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3. Piekļuvi plānotajam objektam paredzēt no Ozola un Ormaņu ielām.

4. Pieslēgumus ielām un lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju precizē būvprojektēšanas ietvaros, ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Attīstības priekšlikums" iekļautos principiālos risinājumus.

5. Autonovietņu skaitu un izvietojumu nosaka būves būvprojekta sastāvā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ievērojot nosacījumus, kas ietverti šo noteikumu pielikumā.

6. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

7. Gājēju un velosipēdu satiksmes risinājumu detalizē būvniecības ieceres dokumentācijā, nodrošinot drošu gājēju un velosipēdu satiksmes sasaisti ar apkārtējām teritorijām, tostarp sabiedriskā transporta pieturvietām.

8. Būvprojektēšanas gaitā ir jāveic plānotās apbūves apkalpošanai nepieciešamo transporta plūsmu analīze un, nepieciešamības gadījumā, jāpārbūvē esošā transporta infrastruktūra, to pielāgojot baltoties uz transporta plūsmu analīzes secinājumiem un ieteikumiem.

9. Projektēšanas gaitā izvērtē gājēju un velosipēdistu plūsmas, paredzot gājēju ietves un veloceliņus, galvenajos kustības virzienos, izvēloties risinājumus, kas nodrošina gājēju un velosipēdistu drošu un ērtu kustību.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

10. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas ēku inženiertehniskajai apgādei, projektē vienlaicīgi ar ēku būvprojektu, paredzot pieslēgumus centralizētajiem pilsētas inženiertīkliem.

11. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi un centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju.

12. Inženiertīklus precizē būvprojektēšanas ietvaros, ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Attīstības priekšlikums" iekļautos principiālos risinājumus.

13. Inženierkomunikāciju izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženierkomunikāciju turētāja tehniskajiem noteikumiem.

14. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi plānotajai apbūvei nodrošina no centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem saskaņā ar normatīvo aktu ugunsdrošības jomā prasībām.

3.3. Prasības apbūvei

15. Apbūves arhitektoniski telpiskajiem risinājumiem jānodrošina projektētās apbūves iekļaušanos apkārtējā pilsētvides situācijā un tā mēroga vizuālu samazināšanu, izmantojot vides kontekstam atbilstošus fasāžu apdares materiālus, arhitektoniski telpiskus, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus, mazinot plānotās apbūves ietekmi pilsētbūvniecības pieminekļa apkārtnes ainavā.

16. Plānotā ēka novietojama grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" noteiktās būvlaides teritorijā, fasādes gar Mucenieku, Adatu un Ormaņu ielām izvietojot uz būvlaides.

17. Izstrādājot konkrētas būvniecības ieceres būvniecības dokumentāciju, tās sastāvā jāiekļauj projektētās apbūves un labiekārtojuma vizualizācijas reālajā vidē (fotomontāžas) no raksturīgiem skatu punktiem.

18. Pret Mucenieku ielu ēkai veidojams vienstāvīgs apjoms, augstāku būvapjomu vizuāli "atbīdot".

19. Plānotajai ēkai piegādes zona paredzama no Ormaņu ielas. Piegādes zona ir veidojama slēgta, norobežojuma risinājumu veido saskaņoti ar ēkas arhitektūru.

20. Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā nodrošina piekļūšanu ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

21. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši būvprojektam vai labiekārtojuma projektam.

22. Uzsākot būvprojektu izstrādi izvērtēt esošo koku saglabāšanas iespējas. Būvprojektā noteikt prasības vērtīgo un saglabājamo koku aizsardzībai.

23. Paredzēt koku stādījumus izmantojot dižstādus.

24. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka attiecīgā objekta būvprojektā. To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē, kā arī saskaņā ar projektēto ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

25. Veicot būvniecību, lokālplānojuma teritorijā, kurā tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis, kas pārsniegs normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, būvprojektos iekļauj pasākumus, lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Trokšņa samazināšanas līdzekļus, ja tādi ir nepieciešami, projektē, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC20)

4.5.1.1. Pamatinformācija

26. Jauktas centra apbūves teritorija (JC20) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, daļa no vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas un ārpus tās.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

27. Biroju ēku apbūve (12001).

28. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

29. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

30. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas un atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
31.	Biroju ēku apbūve		65			līdz 2 1	5
32.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		65			līdz 2 1	5
33.	Labiekārtota ārtelpa		10			līdz 1	40
34.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra		2			līdz 2 1	5

4.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

4.7.1.1. Pamatinformācija

35. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu sauszemes transporta līdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

36. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

37. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

38. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas un velostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

39. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.

40. Lokālplānojuma īstenošanai nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde.

41. Lokālplānojuma īstenošana var tikt veikta pa kārtām, secību nosakot būvniecības ieceres dokumentācijā.

42. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīklu turētāja tehniskajiem noteikumiem.

43. Pirms vai vienlaicīgi ar ēkas vai citas būves nodošanu ekspluatācijā jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā ēkas ekspluatācijai nepieciešamie inženiertīkli, jāizbūvē nepieciešamā transporta infrastruktūra.

7. Citi nosacījumi/prasības

44. Inženierkomunikāciju ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženierbūvju un izpildmērījumiem.

45. Būvprojektēšanas gaitā izvērtēt pielietojamos risinājumus, lai nepasliktinātu lokālplānojuma teritorijai tiešā tuvumā esošo aizsargājamo koku augšanas apstākļus.

46. Grafiskās daļas lapā "Attīstības priekšlikums" attēlotie risinājumi ir precizējami izstrādājot būvprojektu.

47. Projektēšanas gaitā izvēlēties risinājumus, kuru realizācijai nav nepieciešama būtiska esošā teritorijas vertikālā plānojuma maiņa.