Ministru kabineta rīkojums Nr. 531
Rīgā 2026. gada 2. septembrī (prot. Nr. 49 40.
§)
Valsts valodas politikas
pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas plāns
2026.-2027. gadam
1. Apstiprināt Valsts valodas politikas pamatnostādņu
2021.-2027. gadam īstenošanas plānu 2026.-2027. gadam
(turpmāk - plāns).
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo
institūciju un Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju,
Labklājības ministriju, Latviešu valodas aģentūru, Sabiedrības
integrācijas fondu, Tieslietu ministriju, Valsts valodas centru
un Valsts izglītības attīstības aģentūru par līdzatbildīgajām
institūcijām plāna īstenošanā.
3. Izglītības un zinātnes ministrijai un līdzatbildīgajām
institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2026. gadā
un 2027. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts
budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidents A.
Kulbergs
Izglītības un zinātnes ministre I.
Indriksone
(Ministru kabineta
2026. gada 2. septembra
rīkojums Nr. 531)
Valsts valodas politikas
pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas plāns 2026.-2027.
gadam
Rīga 2026
Satura
rādītājs
Izmantoto saīsinājumu saraksts
I. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.
gadam
īstenošanas plāna 2026.-2027. gadam kopsavilkums
II. Situācijas raksturojums
III. Rīcības virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai
1.Rīcības virziens: Attīstība un drošumspēja
2.Rīcības virziens: Resursi un ilgtspēja
3.Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalība un atbildība
IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu.
Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo
valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
Izmantoto
saīsinājumu saraksts
| AiM |
Aizsardzības
ministrija |
| ANO |
Apvienoto Nāciju
Organizācija |
| ĀM |
Ārlietu
ministrija |
| CSP |
Centrālā
statistikas pārvalde |
| EM |
Ekonomikas
ministrija |
| ES |
Eiropas
Savienība |
| ESIF |
Eiropas
Strukturālie un investīciju fondi |
| FM |
Finanšu
ministrija |
| IZM |
Izglītības un
zinātnes ministrija |
| KEM |
Klimata un
enerģētikas ministrija |
| KISC |
Kultūras
informācijas sistēmu centrs |
| KM |
Kultūras
ministrija |
| LĢIA |
Latvijas
Ģeotelpiskās informācijas aģentūra |
| LiepA |
Liepājas
akadēmija |
| LM |
Labklājības
ministrija |
| LNA |
Latvijas
Nacionālais arhīvs |
| LNB |
Latvijas Nacionālā
bibliotēka |
| LNS |
Latvijas
Nedzirdīgo savienība |
| LNTP |
Latvijas
Nacionālais Terminoloģijas Portāls |
| LNVM |
Latvijas
Nacionālais Vēstures muzejs |
| LU |
Latvijas
Universitāte |
| LU HZF |
Latvijas
Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte |
| LU LaVI |
Latvijas
Universitātes Latviešu valodas institūts |
| LU LFMI |
Latvijas
Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas
institūts |
| LU LI |
Latvijas
Universitātes Lībiešu institūts |
| LU MII |
Latvijas
Universitātes Matemātikas un informātikas institūts |
| LVA |
Latviešu valodas
aģentūra |
| LZA TK |
Latvijas Zinātņu
akadēmijas Terminoloģijas komisija |
| LZP |
Latvijas Zinātnes
padome |
| MK |
Ministru
kabinets |
| NAP |
Nacionālais
attīstības plāns 2021.-2027. gadam |
| NEPLP |
Nacionālā
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
| NKMP |
Nacionālā kultūras
mantojuma pārvalde |
| NVA |
Nodarbinātības
valsts aģentūra |
| NVO |
Nevalstiskās
organizācijas |
| RA |
Rēzeknes
akadēmija |
| RTU |
Rīgas Tehniskā
universitāte |
| SIF |
Sabiedrības
integrācijas fonds |
| SM |
Satiksmes
ministrija |
| TM |
Tieslietu
ministrija |
| UNGEGN |
Ģeogrāfisko
nosaukumu ekspertu grupas (The United Nations Group of
Experts on Geographical Names) |
| VDI |
Valsts darba
inspekcija |
| VIAA |
Valsts izglītības
attīstības aģentūra |
| VK |
Valsts
kanceleja |
| VPP |
Valsts pētījumu
programma |
| VPIS |
Valsts
pārbaudījumu informācijas sistēma |
| VVA |
Vieglās valodas
aģentūra |
| VVC |
Valsts valodas
centrs |
I. Valsts
valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas
plāna 2026.-2027. gadam kopsavilkums
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.
gadam1 (turpmāk - pamatnostādnes)
virsmērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās
konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu
visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un
valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot
sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas
politikas īstenošanā. Atbilstoši Valsts valodas likumā
noteiktajam, kuru Saeima pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu
1999. gada 9. decembrī, minētais mērķis realizējams, nodrošinot
arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu
valodas ‒ attīstību un lībiešu valodas kā vienīgās
pirmiedzīvotāju valodas Latvijā saglabāšanu.
Pamatnostādnēs valsts valodas politikas rezultāti ir plānoti
trīs rīcības virzienos:
|
VIRZIENI
|
|
ATTĪSTĪBA
un DROŠUMSPĒJA
|
RESURSI un
ILGTSPĒJA
|
SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA un ATBILDĪBA
|
|
POLITIKAS
REZULTĀTI
|
| Pieaugusi zinātniskā izcilība un
ilgtspēja latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā |
Latviešu valodas apguves un
pilnveides iespēju daudzveidība |
Latviešu valodas lietojuma vides
paplašināšanās |
|
14
UZDEVUMI
|
| Nodrošināt zinātniskos un
praktiskos resursus latviešu valodas izpētes ilgtspējai -
jaunu pētnieku grupu izveide latviešu valodniecībai svarīgās
nozarēs. |
Atbalstīt latviešu valodas
speciālistu karjeras izaugsmi, t.sk. modernizējot filoloģijas
un starpnozaru studiju programmas. |
Nodrošināt iespēju ikvienam
pilnveidot latviešu valodas prasmi. |
| Attīstīt akadēmisko latviešu
valodu, latviešu terminoloģiju un terminradi kā zinātniskās
darbības daļu. |
Nodrošināt latviešu valodas
apguves un metodikas resursu daudzveidību. |
Radoši attīstīt un izkopt
latviešu valodu ar literatūras un mākslas līdzekļiem. |
| Attīstīt un nostiprināt
latgaliešu rakstu valodu. |
Paplašināt latviešu valodas
apguves iespējas dažādām mērķa grupām un pilnveidot prasmju
vērtēšanu. |
Uzturēt institūciju līdzdalību
un attīstīt sadarbību valsts valodas jomas pārvaldībā. |
| Paplašināt latviešu valodas
lietojuma vidi Braila rakstā, zīmju un vieglajā valodā. |
Veidot stratēģisko
infrastruktūru latviešu valodas digitalizācijai. |
Saglabāt un attīstīt Latvijas
lingvistiskās vides reģionālo savdabību. |
| Veicināt lībiešu valodas
vitalitāti. |
Veidot mērķtiecīgu saziņu ar
sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīt
jauniešus lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas
prestiža stiprināšanā. |
Valsts valodas politikas
pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas virzieni, plānotie
politikas rezultāti, tiem pakārtotie uzdevumi.
Šobrīd valodas politikā un ar to saistītajās jomās iezīmējas
virkne risināmo jautājumu:
- latviešu valodas - modernas valodas - tālāka attīstība;
- sistēmiska un konsekventa valsts valodas politikas
ievērošana visās sabiedrības darbības un valodas lietojuma jomās
(t. sk. pakalpojumu sfērā, sociālajā u. c. jomās), arī uzņēmumos
darba vidē un saziņā ar klientiem, tostarp tīmekļvietnēs un
sociālajos tīklos;
- novēršama Latvijas iedzīvotāju diskriminācija darba tirgū,
ja tie nepārvalda krievu valodu (darba devēju prasība
darbiniekiem prast krievu valodu nav saistīta ar reālo valodas
situāciju kopumā un nav attaisnojama), kas īpaši būtiski
jauniešu, diasporas pārstāvju un reemigrantu iespējām integrēties
darba vidē;
- nodrošināma latviešu valodas pilnvērtīga apguve skolā;
- latviešu valodas apguves kursu piedāvājuma sistēmas
pieaugušajiem uzlabošana, nodrošinot koordinētu, izsekojamu un
pēctecīgu valsts valodas apguvi mūžizglītībā;
- latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu regulāra
tālākizglītošana un kvalitātes prasību izstrāde un ieviešana;
- nodrošināms latviešu valodas apguves metodikas un mācīšanas
atbalsts diasporā;
- sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi pozitīvas
lingvistiskās attieksmes un pārliecības par latviešu valodas
vērtību stiprināšanai, pozitīvu valodas lietojuma ieradumu
veidošanai.
Latviešu valodas apguves piedāvājums pieaugušajiem ir daļa no
sabiedrības saliedētības un valsts valodas politikas
horizontālajiem pasākumiem, kas tiek nodrošināta Kultūras
ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības
ministrijas un tās institūciju savstarpējā sadarbībā. Īpaši
jādomā par valsts valodas apguves piedāvājumu un iespējām tiem
iebraucējiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām valstīm. Kontekstā
ar jauniebraucēju statistiskajiem rādītājiem valsts valodas
apguves nodrošinājums var kļūt kritiski būtisks valsts
drošībai.
Vienota, saliedēta sabiedrība ir drošas, izglītotas un
attīstīties spējīgas valsts pamats, valoda ir nozīmīga
integrācijas politikas un vienotas skolas daļa. 2022. gada 29.
septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un
Vispārējās izglītības likumā, uzsākot pāreju uz mācībām tikai
latviešu valodā trīs gadu laikā. Latviska, vienota un iekļaujoša
skola - pāreja uz izglītību valsts valodā iezīmē vienu no
svarīgākajā pārmaiņām, kas skar skolēnus un pedagogus turpmākajos
trīs mācību gados. Saskaņā ar grozījumiem likumos no 2023. gada
1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots
pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7.
klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā
uzsāk 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra
- pievienojās arī 3., 6. un 9. klases. Vienota skola latviešu
valodā ir stratēģisks un valsts ilgtermiņa drošības
jautājums.
Sekmīgai latviešu valodas ieviešanai mazākumtautību skolēniem
un pedagogiem nodrošināti daudzveidīgi atbalsta pasākumi. Lai
palīdzētu stiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas un
prasmes, skolēniem vasaras un rudens brīvlaikā piedāvāta iespēja
piedalīties nometnēs, nodrošināti pedagogu palīgi mācību stundās,
logopēdi, kā arī skolotāji pagarinātās dienas grupās. Skolotājiem
pieejami gan latviešu valodas pilnveides, gan metodikas kursi,
mentoru atbalsts, jauni mācību un metodiskie materiāli.
Viens no svarīgiem pasākumiem latviešu valodas vides noturībai
izglītībā ir latviešu valodas speciālistu sagatavošana. Talantīgu
studentu piesaiste skolotāju programmām veicina skolotāju
profesijas prestiža celšanu, savukārt jaunās, darba vidē
balstītās skolotāju programmas sagatavos mūsdienīgus valodu
mācīšanas speciālistus, kuri ieguvuši zināšanas, kā mācīt
latviešu kā dzimto valodu, latviešu kā otro valodu, latviešu kā
svešvalodu vai kā etniskā mantojuma valodu. Tajā pašā laikā ir
svarīgi nodrošināt iespēju skolotāju programmas apgūt tālmācībā,
lai tajās varētu izglītoties arī, piemēram, diasporas
pārstāvji.
Līdz 2018. gadam, kad Saeimā tika izstrādāts un pieņemts
Diasporas likuma projekts, Izglītības un zinātnes ministrija
īstenoja diasporas politikas pasākumus gan kā valodas politikas,
gan arī kā integrācijas un migrācijas politikas pasākumu daļu,
identificējot finansējumu un īstenotājus diasporas atbalstam.
Līdz ar "Plāna darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam"
(turpmāk - Diasporas plāns 2021) apstiprināšanu Ministru
kabinetā2 diasporas atbalstam ir stratēģiskais un
finansiālais ietvars, kurš balstīts Diasporas likumā.
Tādējādi kopš 2021. gada diasporas politika ir atsevišķa
politikas joma, kuru īsteno arī par valodas politiku atbildīgās
institūcijas - Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts
izglītības satura centrs, Latviešu valodas aģentūra, izglītības
iestādes un zinātniskās institūcijas tām piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros saskaņā ar Diasporas plāna 2021 un Plāna darbam
ar diasporu 2024.-2026. gadam3 pasākumiem, ietverot
arī reemigrācijas atbalsta pasākumus kā diasporas politikas
daļu.
Sabiedrības lingvistisko uzskatu, attieksmes un uzvedības
nostiprināšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem valodas
politikā. Tam pamatā ir latviešu valodas kā oficiālās valodas
simboliskās vērtības un valodas funkciju izpratne daudzvalodīgajā
realitātē. Tas panākams, attīstot latviešu valodu kā modernas
sabiedrības valodu, veidojot vienotu skolu, kā arī atbalstot
vēsturiskā latviešu valodas paveida - latgaliešu rakstu valodas -
un Latvijas pirmiedzīvotāju - lībiešu - valodas attīstību un
veicinot latviešu valodas prasmes pilnveides nepieciešamību
diasporā.
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam
īstenošanas plāns 2026.-2027. gadam (turpmāk - Plāns) ir vidēja
termiņa politikas plānošanas dokuments Valsts valodas politikas
pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam4, kā arī Nacionālajā
attīstības plānā 2021.-2027. gadam5 noteikto mērķu un
uzdevumu izpildei turpmākajos divos gados.
Plāna mērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās
konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu
visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un
valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot
sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas
politikas īstenošanā.
Atbilstoši Valsts valodas likumā norādītajam minētais
virsmērķis realizējams, nodrošinot arī vēsturiskā latviešu
valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodas ‒ attīstību un
lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju valodas Latvijā
saglabāšanu.
Lai īstenotu valodas politikas attīstības virsmērķi, uzdevumus
un pasākumus trijos savstarpēji saistītos valsts valodas
politikas rīcības virzienos, ir izvirzīti trīs apakšmērķi: (1)
valsts valodas drošumspēja un ilgtspējīga attīstība; (2) latviešu
valodas vides paplašināšana un valodas resursu ilgtspēja; (3)
sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā.
Valsts valodas politikas attīstības virzieni noteikti,
balstoties uz:
1) Latvijas Republikas Satversmi un Valsts valodas likumu;
2) valsts attīstības redzējumu un prioritātēm, kas norādītas
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam;
3) 2021. gada 26. aprīļa Valsts prezidenta paziņojumā Nr. 8
"Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas
nostiprināšanu" minēto informāciju;
4) esošās situācijas analīzi par valodas politikā
būtiskākajiem risināmajiem problēmjautājumiem.
Valsts valodas politikas rīcības virzieni Plānā tiks īstenoti
14 uzdevumos un 50 pasākumos, kam noteikti šādi sasniedzamie
rezultāti: (1) pieaugusi zinātniskā izcilība un ilgtspēja
latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā; (2) latviešu
valodas apguves un pilnveides iespēju daudzveidība; (3) latviešu
valodas lietojuma vides paplašināšanās.
Plānā iekļautie pasākumi ir formulēti, ievērojot valsts līmeņa
attīstības plānošanas dokumentus, kas nosaka valsts valodas
politikas virzību. Plānā izvirzītie mērķi atspoguļo integrētu
skatījumu uz galvenajām valodas politikas attīstības prioritātēm
2026.-2027. gadā. Virkne ar valsts valodas politiku saistītie un
papildinošie pasākumi iekļauti citu nozaru un ministriju
veidotajās pamatnostādnēs un plānos (skat. Plāna otro nodaļu
"Situācijas raksturojums").
Plānu ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Izstrādē piedalījušās atbildīgās ministrijas (Kultūras
ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija),
ministriju padotības un citas iestādes (Latviešu valodas
aģentūra, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra,
Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts izglītības attīstības
aģentūra, Valsts valodas centrs), universitātes un augstskolas
(Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas
akadēmija, Rēzeknes akadēmija), kā arī universitāšu pakļautībā
esošie zinātniskie centri (Latvijas Universitātes Latviešu
valodas institūts, Latvijas Universitātes Lībiešu institūts,
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts).
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, Plāna sagatavošanā
iesaistītas nevalstiskās organizācijas un sabiedrības līdzdalība
tika nodrošināta, izsludinot Plāna projekta publisko
apspriešanu.
II. Situācijas
raksturojums
Jautājumi, kas skar latviešu valodu, vienlaikus ietekmē
Latvijas valsts konstitucionālos pamatus. Satversmes kodolā
noteikts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu valodai
valsts valodas statusu (Satversmes 4. pants), bet arī ar valsts
rīcībā esošajiem tiesiskiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu
valoda pildītu valsts valodas funkciju, tas ir, būtu par
sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu.
Satversmes kodolā ietilpst arī pienākums stiprināt visu latviešu
nācijai piederīgo un Latvijas pilsoņu saiknes ar savu valsti, kā
arī gādāt par to, lai naturalizācija būtu savietojama ar Latvijas
tautas kontinuitāti un identitāti un pilsonību iegūtu personas,
kuras ir pietiekamā mērā integrējušās Latvijas sabiedrībā.
Iedzīvotāju, pastāvīgo iedzīvotāju un jauniebraucēju (imigrantu)
nepietiekama valsts valodas prasme (vai neprasme) negatīvi
ietekmē spēju sazināties un uztvert informāciju valsts valodā,
tas krīzes situācijās ietekmē valdības spēju efektīvi sazināties
ar sabiedrību.
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam
iepriekšējā periodā (2022-2023) īstenoti vairāki kardināli
būtiski pasākumi latviešu valodas statusa un tam atbilstošu
valsts valodas pozīciju nostiprināšanai. Nozīmīgākais - vienotas
izglītības sistēmas valsts valodā nostiprināšana normatīvajos
aktos un pāreja uz vienotu skolu visos izglītības posmos
(Grozījumi Izglītības likumā, 29.09.2022.). Tā nodrošināšanai un
pārejas veiksmīgai īstenošanai papildus tiek piedāvāts gan
metodiskais, gan praktiskais atbalsts pedagogiem un citiem
iesaistītajiem. Tas ir plašākas ietekmes pasākums, kas nākotnē
nodrošinās sabiedrības vienotību, valsts drošību un demokrātiskas
sabiedrības pilnvērtīgu funkcionēšanu, garantējot visiem valsts
iedzīvotājiem vienādas iespējas uz personīgo attīstību un
iesaisti sabiedrības dzīvē. 2025./2026. mācību gadā noslēdzās
pāreja uz Vienotu skolu, nodrošinot mācības valsts valodā visos
izglītības posmos un tādējādi stiprinot latviešu valodas lomu
publiskajā telpā. IZM nodrošina sistēmisku atbalstu izglītojamiem
un pedagogiem - pilnveidotu mācību saturu, metodisko un mentoru
atbalstu, kā arī mērķtiecīgu monitoringu, kura pirmie rezultāti
būs pieejami 2026. gadā. Reforma sekmē vienlīdzīgas iespējas un
saliedētu sabiedrību, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību
valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Satversmei.
Saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem
Saeimas kārtības rullī Saeima 2025. gada 23. oktobrī izskatīja
Ministru kabineta informatīvo ziņojumu "Par valsts valodas
politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un
iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai,
attīstīšanai un ietekmes palielināšanai". Ziņojumā sniegts
pārskats par valsts valodas politikas īstenošanas rezultātiem,
iesaistīto institūciju sadarbību, attīstības un rīcības
virzieniem, kā arī turpmākajām iecerēm latviešu valodas
stiprināšanai sabiedrībā, izglītībā, digitālajā vidē un diasporā.
Nākamais ziņojums Saeimai tiks iesniegts 2027. gada
septembrī.
Tajā pašā laikā līdzās pieaugošajiem imigrācijas dažādības
rādītājiem notikušas spēcīgas globālas pārmaiņas. Vispirms jau
Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir licis pasaulei strauji
reaģēt un sniegt atbalstu cilvēkiem no Ukrainas, t. sk.
nodrošināt kara bēgļiem latviešu valodas apguves un integrācijas
iespējas. Valodai ir racionāla nozīme kopīgās vērtībās balstītas
sabiedrības pastāvēšanā, tas īpaši spilgti redzams esošajā
situācijā, kad aktualizējusies valodas kā instrumenta izmantošana
kādas tautas iznīcināšanas centienos (sk. Lingvocīdam STOP,
https://valoda.lv/valsts-valoda/valodas-situacija-ukraina/).
Valodu konkurence pasaulē apliecina nepieciešamību stiprināt
latviešu valodas pozīcijas, tostarp digitālajā pasaulē, un
veicināt sabiedrības izpratni par šiem procesiem un par
lingvistiskās pašapziņas lomu valodu pilnvērtīgā funkcionēšanā.
Augstu novērtējot un ar pašcieņu izturoties pret Latvijas galveno
bagātību - latviešu valodu un tās paveidiem, t. sk. otru latviešu
valodas rakstu tradīciju - latgaliešu rakstu valodu -, latviešu
zīmju valodu un Latvijas otras autohtonās pamattautas - lībiešu -
valodu, latviešu valoda var pastāvēt valodu konkurences pasaulē,
kur vispārējās tendences neveicina valodu daudzveidības
saglabāšanos. Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī
būtisks kopienu vienojošs elements - Latvijā un diasporā, un tā
atspoguļo kopīgo identitāti, vēsturi un kultūras vērtības, kas ir
lingvistiskās pašapziņas pamatā.
Oficiālās valodas pastāvēšana un attīstība un valsts valodas
politikas principu ievērošana ir valsts drošības komponenti. Līdz
šim sasniegtais ir bijis pamatā spējai reaģēt uz straujām
pārmaiņām un secīgi īstenot pasākumus valsts valodas statusa
stiprināšanā, bet vienlaikus izgaismojami problemātiskie valodas
politikas īstenošanas aspekti un faktori - kas ir pamats valsts
valodas politikas īstenošanas nākamā rīcības perioda darba
uzdevumu un pasākumu noteikšanai.
Valodas dzīvotspējas būtisks rādītājs ir etnodemogrāfiskā
situācija. Kopējās migrācijas tendences (CSP dati) liecina, ka
iedzīvotāju skaits valstī joprojām samazinās gan mirstības, gan
emigrācijas rezultātā. Tomēr pēdējos gados emigrācijai ir
tendence mazināties, savukārt imigrācija pieaug (ietverot
reemigrāciju). Starptautisko politisko un globalizācijas procesu
ietekmē mainās imigrantu struktūra un imigrācija kļūst aizvien
daudzveidīgāka (resp., imigrantu pārstāvēto valodu, kultūru,
izcelsmes valstu dažādība kļūst lielāka).
2022. gadā Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā mainīja
pasauli. Lielā daļā valstu pieauga iedzīvotāju skaits Ukrainas
kara bēgļu lielās emigrācijas dēļ. Latvija nebija izņēmums,
piemēram, 2023. gadā visvairāk iebraucēju bija tieši no Ukrainas
- 25,1 % (2022. gadā - 63,6 %) jeb ceturtdaļa no visiem
imigrantiem. Fizisko personu informācijas sistēmā uz 01.01.2026.
bija iekļauti 31 252 Ukrainas civiliedzīvotāji, un šai grupai
tiek sniegts papildu atbalsts gan valodas apguves, gan sociālās
integrācijas norisei6. No visiem imigrantiem, kas
ierodas Latvijā, jauniebraucēju īpatsvars no valstīm, kas nav
Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2011. gada ir pieaudzis no
14,3 % līdz 32 % 2024. gadā. Pieaugusi imigrantu dažādība:
palielinājies ne tikai ukraiņu īpatsvars, bet arī, piemēram,
uzbeku, indiešu u. c. tautību pārstāvju skaits, kas nozīmē
turpmāka latviešu valodas apguves nodrošinājuma nepieciešamību,
aktualizējot latviešu valodas kā svešvalodas apguvi. To nosaka
arī tas, ka daļa no visiem jauniebraucējiem plāno uzturēties un
dzīvot Latvijā ilglaicīgi vai visu mūžu, un, kā liecina 2024.
gadā veiktais sociolingvistiskais pētījums "Valsts valodas
apguve jauniebraucēju mērķgrupā: vajadzības un
pieredze"7 par jauniebraucēju latviešu valodas
apguves un lietojuma pieredzi un vajadzībām, lielākā daļa
respondentu no Krievijas, Ukrainas, Indijas, Kazahstānas un
Baltkrievijas pauduši stabilu vēlmi palikt Latvijā ilgtermiņā vai
uz dzīvi. Kā norādījuši respondenti jauniebraucēji, latviešu
valodas apguve viņiem ir būtisks faktors veiksmīgai integrācijai
Latvijas sabiedrībā, kur valodas prasme ir ne tikai komunikācijas
rīks, tā ir nozīmīgs sociāli ekonomiskās iekļaušanās elements.
Valodas prasme atvieglo piekļuvi darba tirgum, piedāvā izglītības
iespējas un sekmē līdzdalību vietējā kopienā.
Šodien, kad dzīvojam mainīgā ģeopolitiskā un demogrāfiskā
realitātē, ārvalstu pilsoņu skaits Latvijā ir mainīgs, taču ar
tendenci palielināties. CSP dati liecina, ka 2021. gadā tie bija
61 919 ārzemnieki, 2023. gadā - 74 977, bet 2025. gadā - 63 806
cilvēki, kas kādu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviju par savu
mītnes zemi.
Valoda tiek apgūta tad, kad ir griba, mērķis un jēga. Valsts
valodas prasmes pārbaudes dati liecina, ka griba ir. Pieaug
ārzemnieku īpatsvars, kas apliecina latviešu valodas prasmi
valsts valodas prasmes pārbaudē. Šobrīd tie jau ir 85 % no
visiem, kas valsts valodas prasmes eksāmenu kārto (2025. gadā
valsts valodas prasmes pārbaudei kopā pieteicās 9 274
personas).
Arī pēc Latvijas sabiedrības domām latviešu valodas prasme ir
būtiska sabiedrības saliedētības nodrošināšanā8, tā ir
nepieciešama, lai persona spētu iekļauties
sabiedrībā9. Valsts valodas prasme garantē visiem
valsts iedzīvotājiem brīvu pieeju informācijai, pozitīvi ietekmē
ikdienas saziņu un integrāciju, kā arī stiprina valsts drošību,
piedāvājot vienotu informatīvo telpu.
Joprojām pastāvīgo iedzīvotāju grupā ir neliela daļa to
iedzīvotāju, kuru valsts valodas prasme nav pietiekama
pilnvērtīgai saziņai. Pēc 2019. gadā veiktās sociolingvistiskās
aptaujas datiem (Valodas situācija Latvijā, 2020), pašvērtējumā
latviešu valodas prasme nepietiekama visos valodas lietojuma
gadījumos ir 6,4 % mazākumtautību pārstāvju, bet īpaši vecākiem
cilvēkiem no 55 līdz 75 gadiem - 10 % (no 18 līdz 34 gadiem -
tikai 4,1 %). Mazākumtautību grupā īpaši būtiski ir pievērst
uzmanību nepilsoņu un jauno imigrantu mērķgrupām - 10 %
iedzīvotāju bez LR pilsonības norādījuši, ka latviešu valodu
neprot, 16 % šo iedzīvotāju norādījuši, ka prot latviešu valodu
ļoti vāji; 7,5 % to mazākumtautību pārstāvju, kuri nav ne
latvieši, ne krievi, resp., daļa no tiem arī jaunie imigranti,
norādījuši, ka neprot latviešu valodu, un 9,5 % šo iedzīvotāju
prot valodu ļoti vāji. Tāpat CSP veiktais pieaugušo izglītības
apsekojums (2022) liecina, ka no visiem respondentiem, kuriem
latviešu valoda ir svešvaloda, ļoti vāja valodas prasme (atbilde
"Saprotu un varu izmantot tikai dažus vārdus un
frāzes") ir apmēram 1,4 % respondentu. Savukārt 2023. gada
veiktā sociolingvistiskā aptauja (Valodas situācija Latvijā,
2024) liecina, ka pašvērtējumā 1,6 % respondentu, kuru dzimtā
valoda nav latviešu valoda, neprot latviešu valodu un 5,2 %
respondentu to prot ļoti vāji. Latviešu valodas nepietiekama
prasme (neprot vai prot ļoti vāji) visbiežāk ir šādās
sociāldemogrāfiskajās grupās: pensionāri (14,7%) un nepilsoņi
(12,9 %).
Latviešu valodas apguvē un valodas prasmju rādītāju analīzē
papildus jāņem vērā reģionālais aspekts. Zemāka valsts valodas
prasme ir Latgalē - šeit ir vismazāk to respondentu (dzimtā nav
latviešu valoda), kuri prot latviešu valodu ļoti labi un labi (30
%). Turklāt vairāk nekā pusei iedzīvotāju šajā reģionā latviešu
valoda nav dzimtā valoda, kas ietekmē valodas lietojumu un nosaka
lingvistiskās vides īpatnības.
Etnodemogrāfijas tendences izvirza nepieciešamību attīstīt
latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem (sākot ar mācību
un metodisko materiālu izstrādi, dažādu mācību iespēju
piedāvājuma paplašināšanu, pedagogu sagatavošanu, situācijas
monitoringu u. tml.).
Šobrīd aktuāla ir nepieciešamība regulāri vākt datus par
Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu un latviešu valodas prasmi
valodas situācijas objektīvai izvērtēšanai. Tā kā tautskaite tiek
veikta, izmantojot dažādu valsts reģistru datus, aktuāla problēma
ir - kā regulāri un no visiem valsts iedzīvotājiem iegūt un
apkopot informāciju par valodas/valodu prasmēm. Pašlaik CSP
valodas jautājumus ir iekļāvusi divos regulāri veicamos
apsekojumos, bet tā ir informācija par ~1-2 % iedzīvotāju un
nesniedz to dinamikas un valodu prasmju izpētes iespēju, ko
sniedz tradicionāli veiktās tautskaites. Arī šis CSP veikums ir
ļoti nepieciešams un vērtīgs, tomēr valstiskā līmenī jādomā par
ilglaicīgu, pastāvīgu datu ieguvi un uzkrāšanu no visiem Latvijas
iedzīvotājiem. Acīmredzot nepieciešams tiesisks regulējums, lai
dati par dzimto valodu tiktu apzināti visā Latvijā - tas varētu
notikt, informāciju par dzimtās valodas prasmi iekļaujot kādā no
valsts reģistriem, piem., Fizisko personu reģistrā.
Visi valsts valodas statusa komponenti - valodas prasmes
kvalitāte, valodas lietojums un lingvistiskās attieksme - ir
cieši saistīti, un tie ietekmē integrācijas un komunikācijas
kvalitāti sabiedrībā. Apdraudējums ir nevēlēšanās saziņas
situācijās lietot valsts valodu, kas joprojām atstāj negatīvu
ietekmi. Diemžēl ikdienas saziņā līdzās latviešu valodai joprojām
pietiekami bieži tiek lietota arī krievu valoda. Šāda rīcība
balstīta sabiedrības ieradumos un lingvistiskās pašapziņas
trūkumā, tāpēc uzsvars pievēršams lingvistiskās attieksmes un
pārliecības maiņai sabiedrībā, skaidrojot valodu hierarhijas
nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.
Risinājumi valodas prestiža celšanai ir cieši saistīti ar
sabiedrības iesaisti valodas politikas īstenošanā. Sabiedrības
lingvistisko uzskatu, attieksmes un uzvedības nostiprināšana ir
viens no sarežģītākajiem uzdevumiem valodas politikā. Tam pamatā
ir latviešu valodas kā oficiālās valodas simboliskās vērtības un
valodas funkciju izpratne daudzvalodīgajā realitātē, kas
panākama, attīstot latviešu valodu kā modernas sabiedrības
valodu, kā arī atbalstot vēsturiskā latviešu valodas paveida -
latgaliešu rakstu valodas - un Latvijas autohtono iedzīvotāju -
lībiešu - valodas attīstību un veicinot latviešu valodas prasmes
pilnveides nepieciešamību diasporā.
Mūsdienu globālās pasaules izaicinājumi ietekmē valodu
dzīvotspēju, un tas nosaka nepieciešamību pēc stabilas latviešu
valodas zinātniskas izpētes, sekmējot latviešu valodas
konkurētspēju, arī mūsdienu digitālajā pasaulē, lai spētu
nodrošināt gan tāda veida datus, kas nepieciešami latviešu
valodas pastāvēšanai tehnoloģijās, gan iespējas apgūt valodu,
izmantojot tehnoloģijas, gan latviešu valodas spēju sekot līdzi
mūsdienu sabiedrības attīstībai, nodrošinot un ieviešot ikdienas
lietojumā dažādās jomās nepieciešamo aktuālo leksiku un
terminoloģiju - gan digitālajā, gan reālajā pasaulē.
Plāna mērķi un to sasniegšanai izvirzītie uzdevumi izstrādāti
atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam
prioritātēm, kas saistītas ar valodas politiku un detalizēti
aprakstītas Pamatnostādnēs. Plāna uzdevumi aptver visus
Pamatnostādnēs ietvertos rīcības virzienus. Pamatnostādņu
sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir saistīti ar šādiem citu nozaru
plānošanas dokumentiem: "Izglītības attīstības
pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes
sabiedrībai"" (valodas prasmju ilgtspējas aspektā);
"Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēm
2021.‒2027. gadam" (valodas, piederības un integrācijas
jautājumu aspektā); "Plānu darbam ar diasporu 2024.-2026.
gadam" (latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai
stiprināšanas, latviešu valodas saglabāšanas ārpus Latvijas un
reemigrācijas atbalsta aspektā); "Zinātnes, tehnoloģijas
attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.‒2027. gadam"
(veidojot valsts pētījumu programmu valsts valodas jomas
stratēģiskai attīstībai, veicinot datos un zinātniski pamatotos
pierādījumos balstītas valsts valodas politikas veidošanu;
nodrošinot zinātnes komunikāciju valodas pētniecības
popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, sabiedrības
izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā,
sekmējot amatierzinātnes iniciatīvas plašākas sabiedrības
iesaistei valodas pētniecības procesos (t. sk. pētniecības datu
radīšanā un izmantošanā) un sabiedrības intereses par valodas
zinātni attīstībai); "Digitālās transformācijas
pamatnostādnēm 2021.‒2027. gadam" (saistībā ar
mašīntulkošanas un valodas tehnoloģiju attīstību un kultūras
mantojuma saglabāšanu un attīstību digitālajā vidē);
"Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.‒2027.gadam
"Kultūrvalsts""; "Latviešu vēsturisko zemju
un kultūrtelpu attīstības plāna 2022.-2027.gadam" projektu
un ar 2022. gada 29. septembrī pieņemtajiem "Grozījumiem
Izglītības likumā" (saistībā ar pakāpenisku pāreju uz
mācībām tikai valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības
pakāpē).
III. Rīcības
virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai
1. Rīcības virziens ATTĪSTĪBA un
DROŠUMSPĒJA
Plāna mērķis: Nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās
konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu
visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un
valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot
sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas
politikas īstenošanā.
| Politikas rezultāti |
[1] Pieaugusi zinātniskā izcilība un ilgtspēja
latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā. |
| Rezultatīvie rādītāji |
[1.1.] Jaunu pētnieku grupu izveide latviešu valodniecībai
būtiskās nozarēs (projektu skaits valsts pētījumu
programmā), IZM dati (2020.g. 1 projekts → 2024.g. 3
projekti → 2027.g. 4 projekti )
[1.2.] Nodrošināta nozares terminu glosāriju izstrāde un
publiskošana promocijas darbos, kurus izstrādā
doktorantūras skolās, IZM dati (2020.g. 0% → 2024.g. 80%);
VVC dati LZA TK un VVC resursi ievadīti LNTP (2019.g. 25% →
2024.g. 60% → 2027.g. 100%)
[1.3.] Pieejams digitālais rīks latgaliešu rakstu
valodas apguvei, papildināts latgaliešu rakstu valodas
korpuss un izveidots mutvārdu tekstu korpuss, IZM dati
(2020.g. 1 rīks → 2024.g. 2 rīki → 2027.g. 3 rīki)
[1.4.] Izstrādāta un īstenota programma latviešu zīmju
valodas apguves kursiem un skolotāju profesionālās
pilnveides kursiem (īstenoto programmu, t.sk. tālmācībā,
skaits), IZM dati (2020.g. → 2024.g. 2 programmas → 2027.g.
2 programmas)
[1.5.] Lībiešu valodas apguves pēctecības nodrošināšana
(lībiešu valodas apguvēju/sagatavoto pasniedzēju skaits),
IZM dati (2020.g. 40/0 → 2024.g. 66/1 → 2027.g. 98/3)
|
|
N.p.k.
|
Pasākums
|
Darbības rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā institūcija
|
Līdzatbildīgās
institūcijas
|
Izpildes termiņš (līdz
pusgadam)
|
| 1.1.
uzdevums. |
Nodrošināt zinātniskos un praktiskos resursus
latviešu valodas izpētes ilgtspējai. |
| 1.1.1. |
Latviešu valodas
situācijas Latvijā un diasporā izpēte. |
"Valodas
situācija Latvijā: 2021-2027" (pētījuma veikšana,
publicēšana; pētījuma tulkošana angļu valodā) |
1 sabiedrības aptauja -valodas
situācijas izpēte Latvijā un diasporā, pētījuma sagatavošana
(2026) |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 1 pētījums, izdots latviešu
valodā, pētījuma tulkošana un izdošana angļu valodā
(2027) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.1.2. |
Valodas politikas pētījumi
kontekstā ar sabiedrības lingvistiskās uzvedības izpēti. |
Sabiedrības informēšana par LVA
īstenotajiem valodas situācijas u. c. pētījumiem |
2 informatīvi izglītojoši
pasākumi |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.1.3. |
Latviešu valodas attīstības un
lietojuma nostiprināšana, īstenojot VPP uzdevumus latviešu
valodas un lībiešu valodas izpētei, kā arī zinātniskās un
akadēmiskās darbības attīstībai valodniecībā un
robežzinātnēs. |
Atbilstoši MK 2025. gada 12.
septembra rīkojumā Nr. 559 "Par valsts pētījumu
programmu "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības
attīstībai"" rīkojumam īstenoti 3 VPP projekti
latviešu valodniecībā |
1) Īstenots projekts "Latviešu valoda laikā, telpā un
sabiedrībā (LaTS);
2) Īstenots projekts "Digitālie resursi un mākslīgā
intelekta tehnoloģijas latviešu valodas
ilgtspējai";
3) Īstenots projekts "Lībiešu valodas resursi un
pētījumi lībiešu valodas apguvēju un lietojuma
atbalstam".
|
IZM |
1) LU;
2) LU MII;
3) LU.
|
2027. gada
2. pusgads |
| 1.2.
uzdevums. |
Attīstīt akadēmisko latviešu valodu, latviešu
terminoloģiju un terminradi kā zinātniskās darbības
daļu. |
| 1.2.1. |
Turpināt valsts pētījumu
programmas "Latvijas kultūra - resurss valsts
attīstībai" īstenošanu, veicinot sadarbību starp
augstskolām un kultūras institūcijām.10 |
Attīstīta cilvēkkapitāla un
zināšanu bāze humanitārajās, tostarp mākslas zinātnēs, un
sociālajās zinātnēs par procesiem Latvijas mākslinieciskās
jaunrades, kultūras un mākslas, kultūras mantojuma jomā,
radošajās industrijās, to sociālo un ekonomisko ietekmi un
ilgtspēju. |
Zinātnisko publikāciju skaits,
kas iekļautas nacionālās un starptautiskās datu bāzēs,
tostarp Web of Science un Scopus. |
KM |
|
2026. gada
2. pusgads |
| 1.2.2. |
Latvijas Nacionālā
terminoloģijas portāla (LNTP) termini.gov.lv satura
uzturēšana un funkcionalitātes pilnveidošana. |
LNTP ievadīti šķirkļi ar Valsts
valodas centra tulkojumos lietotajiem un ar valsts pārvaldes
un Eiropas Savienības iestādēm saskaņotajiem terminiem;
publiskotas no 2009. gada līdz 2019. gadam sniegtās
konsultācijas par terminoloģiju un ar to saistītiem
jautājumiem; pilnveidota LNTP funkcionalitāte. |
Ievadīto šķirkļu skaits: ik gadu
- 2000 (kopā 4 gados - 8000), kā arī LNTP pieejamas
publikācijas par terminoloģiju un ar to saistītiem
jautājumiem |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.2.3. |
Jauna terminoloģijas materiāla
izstrāde |
Izstrādāts informatīvs
terminoloģijas materiāls |
Viena terminoloģijas materiāla
izstrāde |
LZA |
LZA TK |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.2.4. |
LZA Terminoloģijas komisijas
vēstures izpēte |
Sagatavots apcerējums par LZA
Terminoloģijas komisijas vēsturi |
Vairāki apkopojumi par atsevišķu
LZA Terminoloģijas komisijas apakškomisiju vēsturi |
LZA |
LZA TK |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.2.5. |
Latvijas Zinātņu akadēmijas
Terminoloģijas komisijas darba organizēšana un sabiedrības
konsultēšana |
1.Regulāri sniegta informācija par LZA Terminoloģijas
komisijas un apakškomisiju darbu;
2.Pēc pieprasījuma sniegtas konsultācijas par
terminoloģijas jautājumiem valsts un ES institūcijām,
juridiskām personām un citiem interesentiem.
|
1.Notikušas vidēji 10 LZA Terminoloģijas komisijas sēdes
gadā, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas sēžu un
apakškomisiju darba materiāli ievietoti LNTP (10
publicējumi gadā).
2.Sniegtas 200 konsultācijas gadā
|
IZM |
LZA TK,
Terminoloģijas komisijas apakškomisijas,
VVC
|
2027. gada
2. pusgads |
| 1.3.
uzdevums. |
Atbalstīt un nostiprināt latgaliešu rakstu
valodu. |
| 1.3.1. |
Latgaliešu rakstu valodas
saglabāšanas un attīstības jautājumu aktualizēšana un
lietojuma veicināšana. |
VVC tīmekļa vietnes sadaļas
"Latgaliešu rakstu valoda" satura regulāra
papildināšana un precizēšana; interviju un skaidrojumu
sniegšana plašsaziņas līdzekļos |
Publicēto skaidrojumu skaits: ik
gadu - 12 |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.3.2. |
Nodrošināt atbalstu latgaliešu
rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju
pieejamībai.11 |
Nodrošināta latgaliešu rakstu valodas komisijas un
latgaliešu rakstu valodas konsultanta darbība.
Nodrošināta latgaliešu valodas standarta pieejamība
(vārdnīcas, pētījumu publikācijas u.c.).
|
10 sanāksmes, 300 konsultācijas gadā
2 publikācijas gadā.
|
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.3.3. |
Atbalsta pasākumi latgaliešu
rakstu valodas apguvei vispārējā izglītībā. |
Pedagogu profesionālās
kompetences pilnveide: atbalsts latgaliešu rakstu valodas
metodikas kursiem. |
Sniegts atbalsts skolotāju kursu
organizēšanai: katru gadu 1 kurss, izglītoti 30 pedagogi
(2024-2027) |
IZM |
Latgaliešu valodas,
literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija,
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.3.4. |
Latgales vietvārdu latgalisko
variantu apzināšana un reģistrēšana Vietvārdu datubāzē
latgaliešu rakstu valodā. |
Vietvārdu datubāzē tiek uzturēti
un papildināti Latgales vietvārdi latgaliešu rakstu
valodā. |
Ūdenstilpju nosaukumu katalogos
Latgales novados ezeru nosaukumi tiek rādīti arī latgaliešu
rakstu valodā. |
AiM |
LĢIA |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.4.
uzdevums. |
Paplašināt latviešu valodas lietojuma vidi Braila
rakstā, zīmju un vieglajā valodā. |
| 1.4.1. |
Paplašināt Latvijas Neredzīgo
bibliotēkas pakalpojumu un informācijas resursu
pieejamību.12 |
Personām ar redzes traucējumiem
un funkcionālo lasītnespēju pieejama kvalitatīva informācija,
tai skaitā audiogrāmatas, grāmatas Braila rakstā, grāmatas
palielinātā drukā un vieglajā valodā Latvijas Neredzīgo
bibliotēkā un pašvaldību publiskajās bibliotēkās. |
Katru gadu pielāgoto izdevumu
skaits papildināts par 1050 eksemplāriem audioformātā (75-85
nosaukumi), 1425 eksemplāriem palielinātā drukā (25
nosaukumi), 175 eksemplāriem (20 nosaukumi 44 sējumi) Braila
rakstā. Gadā tiks izdoti 80 eksemplāri (četri nosaukumi)
vieglajā valodā. |
KM |
|
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.
uzdevums. |
Veicināt lībiešu valodas vitalitāti. |
| 1.5.1. |
Atbalsts lībiešu
valodas izpētei, normēšanai un attīstībai. |
1.5.1.1. Lībiešu vietvārdu
lībiešu valodā apzināšana un reģistrēšana Vietvārdu
datubāzē. |
Vietvārdu datubāzē tiek uzturēti un papildināti lībiešu
vietvārdi lībiešu valodā.
LĢIA publikācijās lībiešu vietvārdi tiek rādīti arī
lībiešu valodā.
|
AiM |
LĢIA |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.1.2. Lībiešu valodas
dokumentēšana, pētniecība, digitalizācija un publicēšana,
t.sk. lībiešu valodas pētnieciskās bāzes izveide un
darbība. |
1) Nodrošināta fundamentālu un lietišķu lībiešu valodas,
pētījumu veikšana.
Sagatavoti rakstu krājumi, kopkatalogi u.c. zinātniskas
publikācijas.
2) Nodrošināta lībiešu valodas leksikas datubāzes,
morfoloģijas datu bāzes, tekstu korpusa, audiomateriālu un
videomateriālu krātuves darbība un papildināšana.
Nodrošināta lībiešu valodā tapušo avotu (rakstītā, audio
vai video formātā) un to kolekciju, tostarp ārvalstīs un
personiskajās kolekcijās, apzināšana, digitalizācija un
pārvēršana elektroniskā formātā.
3) Veikta lībiešu valodas elektronisko resursu
pielāgošana ikdienas lietotājam un nodrošināta to
pieejamība lībiešu valodas uzturēšanai un apguvei.
|
IZM |
LU LI |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.1.3. Lībiešu valodas
pētnieku sadarbība un ataudzes nodrošināšana. |
Nodrošināta lībiešu valodas pētnieku semināru norise (2 x
gadā).
Nodrošināta Lībiešu vasaras universitātes darbība
(2024). Notikusi konference Livonica (2024).
Apzinātas lībiešu valodas apguves nodrošināšanas
iespējas Latvijas augstskolās; izstrādāti lībiešu valodas
lekciju kursu plāni.
|
IZM |
LU LI, pētniecības iestādes |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.2. |
Lībiešu valodas
vides uzturēšana un apguves iespēju nodrošināšana. |
1.5.2.1. Lībiešu valodas pratēju
iesaistes programmas darbība (programmas ietvaros lībiešu
valodas pratēji iesaistīti dažādu ar valodas prasmju
izmantošanu saistītu uzdevumu izpildē, nodrošinot valodas
vides uzturēšanu, lībiešu valodas pieejamību un pratēju
valodas prasmes saglabāšanos un pilnveidi). |
Četri lībiešu valodas pratēji (2 PLE) nodrošina citu
pasākumu plāna uzdevumu izpildi (veic tekstu pārrakstīšanu
un ierunāšanu, tulkošanu, lībiešu valodas mācīšanu,
uzturēšanu u. c. uzdevumus atbilstoši individuālajām
iemaņām).
Nodrošināta lībiešu valodas prasmes uzturēšana un citu
uzdevumu izpilde.
|
IZM |
LU LI |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.2.2. Mācību materiālu
sagatavošana (lībiešu valodas mācīšanai nepieciešamo mācību
materiālu apzināšana; kontaktstundu plānu, tīmekļa
risinājumu, lietotņu izveide vai adaptācija lībiešu valodas
mācīšanas vajadzībām; mācību palīglīdzekļu sagatavošana un
izdošana vai publiskošana). |
Lībiešu valodas apguves vajadzībām nepieciešamo mācību
materiālu veidu noskaidrošana.
Sagatavoti eksperimentāli lībiešu valodas apguves mācību
materiālu paraugi iesācējiem, aprobēti lībiešu bērnu un
jauniešu vasaras skolā, kopā 2 materiāli (A0 jeb pirms A1
līmenis un A1 līmenis; 2024-2026) Sagatavots mācību
materiāla paraugs B1 līmenim (2027-2028).
|
IZM |
LU LI, NVO |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.2.3. Lībiešu valodas
pasniedzēju sagatavošana programma (potenciālo pasniedzēju
loka apzināšana; pasniedzēju izglītošana par valodas
mācīšanas pedagoģiskajiem aspektiem, zināšanu par lībiešu
valodu un lībiešu valodas prasmju pilnveide). |
Apzināts potenciālo pedagogu loks un viņu kvalifikācija.
Atlasīti vismaz 2 pedagogi, kas var iesaistīties lībiešu
valodas mācīšanā.
Sākta potenciālo pedagogu sagatavošana un kvalifikācijas
pilnveide. Pedagogi nodrošina valodas apguvi visu gadu
(2024 - 1, turpmākie gadi - 2).
|
IZM |
LU LI |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.2.4. Lībiešu valodas
lietojuma vides uzturēšana. |
1)Izveidoti aktīvai un pasīvai lībiešu valodas lietošanai
nepieciešamie elektroniskie rīki dažādām platformām -
klaviatūras draiveri, pareizrakstības rīki, tostarp
viedierīcēm, automātiskās tulkošanas rīki u. c.
Izstrādāti lībiešu valodas klaviatūras draiveri (Mac,
PC, Linux viedierīcēm - iOs un Android).
Izstrādāts eksperimentāls lībiešu valodas
pareizrakstības pārbaudes rīks.
2) Nodrošināta lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas
"Mierlinkizt" norise (ik gadu, 10 dienas).
|
IZM |
1)LU LI, pētniecības iestādes;
2)NVO
|
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.3. |
Nodrošināt atbalstu
lībiešu valodas attīstībai un valodas konsultāciju
pieejamībai.13 |
1.5.3.1. Nodrošināta lībiešu
valodas komisijas darbība un valodas konsultāciju
pieejamība. |
10 sanāksmes, 100 konsultācijas
gadā. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 1.5.3.2. Nodrošināta lībiešu
valodas standarta pieejamība (vārdnīcas, pētījumu
publikācijas u.c.). |
2 publikācijas gadā. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
2. Rīcības virziens RESURSI un
ILGTSPĒJA
|
Politikas rezultāti |
[2] Latviešu valodas apguves un pilnveides
iespēju daudzveidība. |
|
Rezultatīvie rādītāji |
[2.1.] Izstrādātas jaunas filoloģijas studiju un
starpnozaru studiju, t.sk. profesionālās pilnveides,
programmas, IZM dati (2020.g. 1 → 2024.g. 3 → 2027.g. 7
programmas)
[2.2.] Pieejami latviešu valodas apguves
digitālie rīki akadēmiskās latviešu valodas prasmes
pilnveidei (skaits), IZM dati (2020.g. 1 → 2024.g. 1 →
2027.g. 0 rīks)
[2.3.] Paplašinātas latviešu valodas apguves
iespējas dažādām mērķa grupām (vietnes "Māci un
mācies" apmeklējumu skaits), LVA dati (2020.g. 1,5
milj. → 2024.g. 2,2 milj.→ 2027.g. 3,0 milj.)
[2.4] Latviešu valodas resursu pieejamība
pētniekiem un komersantiem Nacionālajā tekstu korpusā un
Nacionālajā runas korpusā, LU MII dati (2019.g. 10% →
2024.g. 65% → 2027.g. 100%)
[2.5.] Pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot
latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda
(25-64 g. v.), CSP dati (2016.g. 81,5% → 2024.g. 82,5% →
2027.g. 84%)
[2.6.] Latviešu valodas prasmi apliecinājušo
ārzemnieku īpatsvars valsts valodas prasmes pārbaudē, VIAA
dati (2019.g. 39% → 2024.g. 40% → 2027.g. 43%)
[2.7.] Personu, kuras valsts valodas prasmes
pārbaudē uzrāda augstāku valsts valodas prasmes līmeni
salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu, īpatsvars, VIAA
dati (2019.g. 3,55% → 2024.g. 4% → 2027.g. 4,3%)
|
|
N.p.k.
|
Pasākums
|
Darbības rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā institūcija
|
Līdzatbildīgās
institūcijas
|
Izpildes termiņš (līdz
pusgadam)
|
| 2.1.
uzdevums |
Atbalstīt latviešu valodas speciālistu karjeras
izaugsmi. |
| 2.1.1. |
Latviešu valodas
pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas un
metodikas kursi. |
2.1.1.1. Profesionālās
kompetences pilnveides semināri kursu vadītājiem un
tālākizglītotājiem |
Katru gadu 2 dienu seminārs,
izglītoti 35 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.2. Profesionālā pilnveide
ārvalstu un Latvijas augstskolu docētājiem, kuri augstskolās
māca latviešu valodu kā svešvalodu: organizēts
"Letonistu seminārs". |
Katru gadu izglītoti 25 ārvalstu
un Latvijas augstskolu mācībspēki (LVA, augstskolas) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.3. Profesionālā pilnveide
pirmsskolas pedagogiem latviskas vides veidošanā un
integrētas latviešu valodas apguvē, īpaši 5-6 gadīgo bērnu
pirmskolas pedagogiem |
Katru gadu 8h kursi, 15 grupas,
izglītoti 300 pedagogi (2024-2026). |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.4. Profesionālā pilnveide
5-6 gadīgo bērnu pirmsskolas pedagogiem un 1. klases
pedagogiem, lai nodrošinātu bērnu sekmīgu iekļaušanos
skolā |
Katru gadu 12h kursi, 3 grupas,
izglītoti 60 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.5. Profesionālās pilnveide
latviešu un literatūras skolotājiem lingvistiski neviendabīgā
vidē |
Katru gadu 12h kursi, 5 grupas,
izglītoti 75 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.6. Profesionālās pilnveide
dažādu mācību priekšmetu apguvē atbilstoši IZM latviešu
valodas ieviešanas plānam. Izveidots latviešu valodas
modulis, ko integrē mācību priekšmetu pedagogu
tālākizglītības programmās (sadarbībā ar VIAA). |
Katru gadu 12h kursi, 5 grupas,
izglītoti 75 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.7. Sadarbības pasākumi
"Ielūdz 5-6 gadus veci bērni" pieredzes apmaiņai
pirmsskolā |
Katru gadu 12h 5 pieredzes
apmaiņas pasākumi, izglītoti 80 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.8. Meistarklases pedagogu
labākās pieredzes popularizēšanai un apkopošanai
pamatskolā |
Katru gadu 24h 6 meistarklases,
izglītoti 120 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.9. "Mācīsim
latviski" 1.-3. klases pedagogiem par pedagoģijas un
metodikas jautājumiem |
Katru gadu 5 semināri, izglītoti
60 pedagogi. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.1.10. Konsultācijas -
mācīšanās kopienas skolotājiem kā atbalsts darbam
lingvistiski daudzveidīgā vidē |
1) Katru gadu konsultantu sagatavošana un 48 konsultācijas
tiešsaistē, izglītoti 288 pedagogi (2024-2025).
2) Konsultantu sagatavošana un 24 konsultācijas
tiešsaistē, izglītoti 144 pedagogi (2026).
|
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.1.2. |
Eiropas Savienības kohēzijas
politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā
atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu
kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba
tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās
validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču,
tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un
sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu"
4.2.2.8. pasākums "Latviešu valodas apguves piedāvājuma
paplašināšana" |
Sagatavota un īstenota jauna
latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju programma, lai
nodrošinātu mūsdienīgas latviešu valodas mācīšanas metodes
pieaugušajiem. |
Sagatavoti latviešu valodas kā
svešvalodas skolotāji - vismaz 80. |
IZM |
LU |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.2.
uzdevums |
Nodrošināt latviešu valodas apguves un metodikas
resursu daudzveidību. |
| 2.2.1. |
Atbalsta pasākumi pedagogiem
latviešu valodas apguves metodikā. |
2.2.1. Metodiskā materiāla
"Vadlīnijas latviskas mācību vides veidošanai"
izstrāde |
1) vadlīniju koncepcijas
izstrāde; 2) metodisko materiālu izstrāde (tiek iesaistīti
arī vecāku pārstāvji); 3) četri ieviešanas semināri
skolotājiem. |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.2.2. |
Digitālu brīvas pieejas resursu
izstrāde |
2.2.2.Vietnes "Māci un
mācies latviešu valodu" pārvaldība un pilnveide |
Katru gadu izveidots 1 orģināls
interaktīvs materiāls, nodrošināta vietnes pārvaldība. |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.2.3. |
Mācību un
informatīvo latviešu valodas apguves resursu izstrāde dažādām
mērķa grupām. |
2.2.3.1. Mācību līdzekļu
nodrošinājums latviešu valodas apguvei formālajā
izglītībā |
Izdoti 3 mācību līdzekļu
komplekti (5., 6., 9.kl.) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.2.3.2. Atbalsta pasākumi
iekļaujošās izglītības kontekstā latviešu valodas apguvei
skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda |
3 elektroniskie brīvpieejas
materiāli, 6 ieviešanas semināri |
IZM |
LVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.3.
uzdevums |
Paplašināt latviešu valodas apguves iespējas
dažādām mērķa grupām un pilnveidot prasmju vērtēšanu. |
| 2.3.1. |
Valsts valodas apguves sistēmas
pieaugušajiem pilnveide, pakāpeniska ieviešana un mācību
procesa atbalsts. |
Latviešu valodas apguves
sistēmas pilnveide. |
1) Sagatavots un MK izskatīts konceptuālā ziņojuma
"Par risinājumu institucionālās un kompetenču
sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē
pieaugušajiem" projekts14;
2) latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu
pieaugušajiem tālākizglītošana (8h un 12h kursi, izglītoti
vismaz 100 pedagogi).
|
IZM |
LVA, VIAA |
1) 2026. gada
2. pusgads;
2) 2027. gada
2. pusgads
|
| 2.3.2. |
Atbalsts latviešu
valodas un kultūras apguvei ārvalstu augstskolu lektorātos un
studiju programmās. |
2.3.2.1. Nodrošināts finansiāls
atbalsts izglītojošiem pasākumiem un mācību un pētniecības
materiāliem ārvalstu augstskolās, kurās apgūst vai pēta
latviešu valodu |
1) Katru gadu sniegts finansiāls atbalsts 5-7 ārvalstu
augstskolu organizētiem latviešu valodas un kultūras
popularizēšanas pasākumiem.
2) Katru gadu īstenotas LVA pārstāvju vizītes ārvalstu
augstskolu pasākumos: apmeklētas 1-2 ārvalstu augstskolas
un pārrunātas sadarbības iespējas nākotnē.
3) Katru gadu veikta grāmatu iegāde un nosūtīšana
ārvalstu augstskolām un pētniecības iestādēm: jaunākos
izdevumus latviešu valodā saņēmušas 20-22 augstākās
izglītības iestādes.
|
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.3.2.2. Nodrošināts finansiāls
atbalsts ārvalstu augstskolu lektorātiem, kas nodrošina
latviešu valodas apguvi. |
Katru gadu sniegts finansiāls
atbalsts 8-9 ārvalstu lektorātiem: Vašingtonas Universitātei
(ASV, Sietla), Kārļa Universitātei (Prāga, Čehija), Masarika
Universitātei (Brno, Čehija), INALCO (Parīze, Francija),
Tartu Universitātei (Igaunija), Varšavas Universitātei
(Polija), Helsinku Universitātei (Somija); nodrošināts
līdzfinansējums latviešu valodas lektoru atlīdzībai
Budapeštas Estvoša Lorānda Universitātē (Budapešta,
Ungārija). |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.3.3. |
Eiropas Savienības Atveseļošanas
un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju
virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas
"Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība
minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i.
investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba
riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
īstenošana |
Neformālās izglītības programmas
"Valsts valodas apguve" bezdarbniekiem, darba
meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām |
467 dalībnieki (2026. gadā) |
LM |
NVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.3.4. |
Eiropas Savienības Atveseļošanas
un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju
virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas
"Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība
minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i.
investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba
riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
īstenošana |
"Konkurētspējas
paaugstināšanas pasākumi" kursu "Valsts valodas
prasmju attīstīšanas (40 akad. st.)" plānots nodrošināt
bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam
pakļautām personām |
Rādītājs netiek noteikts
atsevišķi katram kursam, ko iespējams apgūt
"Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi"
ietvaros |
LM |
NVA |
2026. gada
2. pusgads |
| 2.3.5. |
Eiropas Savienības kohēzijas
politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3. specifiskā
atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši
jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -,
ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā
esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi
nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot
pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.1. pasākuma
"Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam
pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju
paaugstināšana" īstenošana |
Neformālās izglītības programmas
"Valsts valodas apguve" plānots nodrošināt
bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam
pakļautām personām |
1215 dalībnieki 2026. gadā; 1524
dalībnieki 2027. gadā |
LM |
NVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.3.6. |
Eiropas Savienības kohēzijas
politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3. specifiskā
atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši
jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -,
ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā
esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi
nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot
pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.1. pasākuma
"Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam
pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju
paaugstināšana" īstenošana |
"Konkurētspējas
paaugstināšanas pasākumi" kurss "Valsts valodas
prasmju attīstīšana (40 akad. st.)" bezdarbniekiem,
darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām |
Rādītājs netiek noteikts
atsevišķi katram kursam, ko iespējams apgūt
"Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi"
ietvaros |
LM |
NVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.3.7. |
Valsts valodas
prasmes vērtēšanas procesa nodrošinājums Latvijā un diasporā,
t.sk. digitālajā vidē. |
2.3.8.1. Valsts valodas prasmes
pārbaužu nodrošināšana Latvijā un ārpus tās, t.sk.
diasporā. Nodrošinātas valsts valodas prasmes pārbaudes
(VVPP) profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ES pastāvīgā iedzīvotāja
statusa iegūšanai Latvijā un ārpus Latvijas, tai skaitā,
diasporas pārstāvjiem. Ik gadu sagatavots un VIAA mājaslapā
publiskots pārskats par VVPP rezultātiem un VVPP kārtotājiem
dažādos aspektos. |
VVPP 6000 personām gadā. |
IZM |
VIAA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.3.8.2. Izstrādāt dažādu
valodas prasmes līmeņu diagnosticējošo pārbaudījumu uzdevumus
un digitalizēt, iekļaujot Valsts pārbaudījumu informācijas
sistēmā (VPIS) ar mērķi noteikt valsts valodas prasmes līmeni
un sagatavoties valsts valodas prasmes pārbaudes
kārtošanai. |
VPIS pieejami diagnosticējošie
pārbaudījumi (testi) četros līmeņos (A1-B2) objektīvi
vērtējamo valodas darbību novērtējumam (lasīšanas, runāšanas,
leksikas un gramatikas uzdevumi). |
IZM |
VIAA |
2027. gada
2. pusgads |
| 2.4.
uzdevums |
Veidot stratēģisko infrastruktūru latviešu
valodas digitalizācijai |
| 2.4.1. |
Īstenots ES ANM plāna 2021.-2026. projekts Investīcijā
2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves
nodrošināšana (DESI 3.-5.līmenis).
Projekts 2.3.1.1.i.0/1/22/I/CFLA/002 "Valodu
tehnoloģiju iniciatīva".
|
Investīciju mērķis ir
turpmākajos sešos gados ievērojami palielināt speciālistu
skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm, tādējādi
sekmējot Latvijas viedās specializācijas stratēģijas
īstenošanu un industriālo pāreju, kā arī sekmēt Latvijas
lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu
sagatavošanā. |
1) Investīcijas mērķa rādītājs - to speciālistu
(uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora) un studentu
skaits, kam ir padziļinātas digitālās prasmes valodu
tehnoloģiju jomā vismaz 820.
2) Nacionālie rādītāji:
- izstrādāti studiju moduļi valodu tehnoloģiju jomā
vismaz 5.
- sagatavoti pasniedzēji un pētniecības personāls
studiju moduļu augsta līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai
un saistītajai pētniecībai - valodu tehnoloģiju jomā vismaz
12.
- zinātnisko publikāciju skaits valodu tehnoloģiju jomā
vismaz 10.
- investīcijas projektu īstenošanas laikā papildus
piesaistītais finansējums valodu tehnoloģiju jomā vismaz 1
000 000 eiro.
|
FM |
LU MII, LU |
1)-2) 2027. gada
1. pusgads |
| 2.4.2. |
Paplašināt digitālā kultūras
satura apjomu un pieejamību. |
Palielināts digitāli saglabātā
un jaunradītā kultūras satura apjoms un paplašināta digitālā
kultūras satura pieejamība dažādām mērķauditorijām, t.sk.
pētniekiem un satura izplatītājiem. |
1) Izstrādāts un apstiprināts regulējums par Digitālā
kultūras mantojuma platformas uzturēšanu un pārvaldību.
2) Turpināta sadarbība digitālā kultūras mantojuma
kompetenču nodrošināšanā, stiprināšanā un attīstīšana
Digitālā kultūras mantojuma kompetenču centra ietvarā.
3) Izstrādāta kultūras mantojuma satura licencēšanas un
datu piekļuves politika.
4) Digitāli saglabāto (digitāli radīto un digitalizēto)
kultūras mantojuma objektu skaits gadā, t.sk. 3D
digitalizēto objektu apjoms (LNA - 35 000 datnes, LNB - 14
000 attēlu, 30 000 lpp. teksta; akreditēto muzeju Nacionālā
muzeju krājuma kopkatalogā (NMKK) ievadīto krājuma vienību
skaits gadā - 80 000).
5) Objektu un satura partneru pieaugums Digitālajā
bibliotēkā (digitalabiblioteka.lv).
6) Pilnveidoti esošie un attīstīti jauni digitālā
kultūras satura pakalpojumi (LNVM digitālo resursu vietne
emuzejs.lnvm.lv, e-grāmatu bibliotēkas pakalpojumi 3td.lv
u.c.).
7) Palielināta esošu un jaunradīto audiovizuālo ierakstu
pieejamība digitālajā vidē, tai skaitā pieejamajās
straumēšanas un lejuplādes platformās.
8) Cilvēku skaits (%), kas pēdējā gada laikā veicis ar
kultūras tēmu saistītas aktivitātes internetā (Kultūras
patēriņa pētījuma dati - bāze 2022. gada mērījums).
|
KM |
LNB, LNA, KISC, NKMP, LNVM |
2027. gada
2. pusgads |
3. Rīcības virziens SABIEDRĪBAS
LĪDZDALĪBA un ATBILDĪBA
|
Politikas rezultāti |
[3] Latviešu valodas lietojuma vides
paplašināšanās |
|
Rezultatīvie rādītāji |
[3.1.] Sabiedrībai sniegtas mutvārdu, elektroniskas un
klātienes konsultācijas, t.sk. latgaliešu rakstu valodas un
lībiešu valodas jautājumos (skaits), LVA, VVC dati (2020.g.
15 000 → 2024.g. 17 000 → 2027.g. 20 000)
[3.2.] 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars ar
augstiem/zemiem mācību sasniegumiem lasīšanā, OECD (PISA)
dati (2018.g. 4,8/22,4% → 2024.g. 6/20%); Palielinājusies
Latvijas skolu iesaiste lasīšanas veicināšanas programmā
"Bērnu un jauniešu žūrija", IZM, LNB dati
(2020.g. 192 skolas → 2024.g. 210 skolas → 2027.g. 230
skolas)
[3.3.] Pieejami informatīvi izglītojoši videomateriāli
par latviešu valodas attīstību un valsts valodas
funkcionēšanu, LVA, VVC dati (2020.g. 0 → 2024.g. 3
materiāli → 2027.g. 0 )
[3.4.] Izveidota digitāla platforma "Latvijas
pagastu izlokšņu karte", LU LaVI dati (2027.g. 1
elektroniska izlokšņu datubāze)
[3.5.] Diasporas skolās iesaistījušies bērni (īpatsvars,
kuri apmeklē latviešu skolu), LU SFI, LVA dati (2019.g. 12%
→ 2024.g. 13% → 2027.g. 14%)
[3.6.] Latvieši, kuri publiskajā vidē izmanto latviešu
vai galvenokārt latviešu valodu, LVA dati (2019.g. 92% →
2024.g. 92% → 2027.g. 93%)
[3.7.] Cittautieši, kuri publiskajā vidē izmanto
latviešu vai galvenokārt latviešu valodu, LVA dati (2019.g.
39% → 2024.g. 40% → 2027.g. 43%)
[3.8.] Īstenots ikgadējs projektu konkurss latviešu
valodas prestiža celšanai un jauniešu līdziesaistei
kvalitatīvas vides veidošanā publiskajā telpā un sociālajos
medijos, LVA dati (2024.g. 0 konkurss → 2027.g. 1 konkurss
)
|
| 3.1.
uzdevums |
Nodrošināt iespēju ikvienam pilnveidot latviešu
valodas prasmi. |
|
N.p.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš (līdz pusgadam)
|
| 3.1.1. |
Valodas konsultāciju
sniegšana sabiedrībai. |
3.1.1.1. Valodas konsultāciju
sniegšana sabiedrībai valsts un pašvaldību iestāžu, juridisko
un privātpersonu konsultēšana par latviešu valodas lietojuma
jautājumiem, citvalodu personvārdu atveide un identifikācija,
lingvistisko atzinumu sniegšana |
Pēc sabiedrības pieprasījuma
(15000 līdz 20000 mutvārdu, elektronisko un klātienes
konsultāciju) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.1.1.2. Datubāzes "Valodas
konsultācijas" un "Citvalodu personvārdu atveide
latviešu valodā" regulāra papildināšana |
1) ~50‒60 jaunu vienību gadā datubāzē; jaunāko personvārdu
atveides ieteikumu iestrāde
2) 1 svešvalodu personvārdu atveides ieteikumu krājums
(2025-2026)
3) 1 svešvalodu personvārdu atveides ieteikumu krājums
(2026-2027)
|
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.1.2. |
Rosināt daudzveidīgu
komunikāciju un noturīgu interesi sabiedrībā par latviešu
valodas attīstību. |
3.1.2.1. Populārzinātnisku
rakstu krājums "Valodas prakse: vērojumi un
ieteikumi" u.c. izdevumi par valodas prakses
jautājumiem |
1 populārzinātnisku rakstu
krājums (~500 eks.) gadā (2024-2027) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.1.2.2. Pētījumu par valodas
vai valodas apguves jautājumiem tulkošana latviešu
valodā |
1) Sagatavoti 3 tulkoti izdevumi
2) Organizēti 2 tulkoto autoru lekciju cikli Latvijas
augstskolās
|
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.1.2.3. Vārdnīcu (speciālo
u.c.) izstrāde |
1 izdevums, personvārdu vārdnīca
(2023-2026) |
IZM |
LVA |
2026. gada
1. pusgads |
| 3.2.
uzdevums |
Radoši attīstīt un izkopt latviešu valodu ar
literatūras un mākslas līdzekļiem. |
| 3.2.1. |
Valsts programmas lasīšanas
veicināšanai.15 |
1) "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" (BJVŽ);
2) "Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība"
(SkaLas);
3) "Grāmatu starts" (GS).
4) Grāmatu iepirkuma programma publiskajām
bibliotēkām
|
Trīs programmās ik gadu piedalījušos dalībnieku skaits
(bērni, skolēni, jaunieši u.c.) 30 000 - 40 000;
Iekļauto publisko bibliotēku skaits - 763
Papildināt publisko bibliotēku krājumus ar
orģinālliteratūras izdevumiem. 65 % aptvērums no iegādātā
izdevumu skaita
Papildināt publisko bibliotēku krājumus ar tulkojumiem. 35
% aptvērums no iegādātā izdevumu skaita
|
KM |
|
2027. gada
2. pusgads |
| 3.2.2. |
Par godu Latviešu grāmatas
piecsimtgadei nodrošināt Grāmatu gada Latvijā norisi un
nodrošināt dalību Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts
statusā.16 |
Nodrošināta Grāmatu gada Latvijā
sagatavošana, atbalstīti latviešu literatūras darbu
tulkojumi, nodrošināta pārstāvība starptautiskā mērogā,
sagatavota Latvijas dalība Frankfurtes grāmatu tirgū viesu
valsts statusā. |
Īstenotas Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītas
aktivitātes:
1) 12 pasākumi;
2) 50 ekskursijas un nodarbības;
3) divas izstādes;
4) trīs izdevumi;
5) divas starptautiskas konferences.
6) Piešķirti granti latviešu literatūras izdošanai
ārvalstīs, sagatavota dalība Frankfurtes grāmatu tirgū,
pretendējot uz viesu valsts statusu 2027. vai 2028. gadā un
ikgadēji nodrošinot Latvijas dalību ar stendu Frankfurtes
grāmatu tirgū.
|
KM |
LNB |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.2.3. |
Nodrošināt
literatūras nozares attīstību un ilgtspēju.17 |
3.2.3.1. Atbalstīta jaunu
literāro darbu un tulkojumu radīšana. |
1) VKKF Literatūras nozares regulārajos projektu konkursos
katru gadu atbalstīti vismaz 165 projektu pieteikumi.
2) VKKF Jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogrammas
ietvaros piešķirtas vismaz deviņas radošās stipendijas.
|
KM |
|
2027. gada
2. pusgads |
| 3.2.3.2. Nodrošināta Baltijas
asamblejas apbalvoto kaimiņvalstu literāro darbu tulkošana un
izdošana latviešu valodā. |
Baltijas asamblejas apbalvoto
igauņu un lietuviešu autoru literāro darbu latviešu valodā
tulkojumu/izdevumu skaits gadā. |
| 3.3.
uzdevums |
Uzturēt institūciju līdzdalību un attīstīt
sadarbību valsts valodas jomas pārvaldībā. |
| 3.3.1. |
Valsts valodas
likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu pilnvērtīga
izpilde un kontrole. |
3.3.1.1. Valsts valodas lietošanu reglamentējošo normatīvo
aktu ievērošanas pārbaužu veikšana un administratīvā
pārkāpuma lietu izskatīšana.
Izstrādāti nepieciešamo normatīvo aktu projekti,
stiprināts valsts valodas juridiskais statuss
|
Pārskatīti un aktualizēti 14 uz
Valsts valodas likuma pamata izdoti MK noteikumi (vidēji 2-3
gadā) |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.1.2. Veiktas pārbaudes un
izskatītas administratīvā pārkāpuma lietas par izdarītiem
valsts valodas lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu
prasību pārkāpumiem |
Veikto pārbaužu skaits - 3360 ik
gadu. Uzraudzības rezultātā administratīvo pārkāpumu
īpatsvars nepārsniedz 15% no veikto pārbaužu skaita
gadā. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.1.3. Valsts un pašvaldību
iestāžu, juridisko un privātpersonu konsultēšana par valsts
valodas lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Veikti pasākumi ar mērķi skaidrot valsts valodas lietošanu
reglamentējošo normatīvo aktu prasības |
Attālināti sniegto konsultāciju
skaits - 1350 ik gadu. Organizēti 4 publiski pasākumi ik
gadu. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.2. |
Normatīvo dokumentu
tulkošanas jautājumu risināšana Latvijas un Eiropas
Savienības institūcijās. |
3.3.2.1. Starptautisko tiesību
aktu tulkošana latviešu valodā un Latvijas Republikas tiesību
aktu tulkošana ES dalībvalstu valodās Latviešu valodā
iztulkoti starptautiskie tiesību akti un ES dalībvalstu
valodās - Latvijas Republikas tiesību akti |
Iztulkoto standarta lpp. skaits
- 10 500 ik gadu. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.2.2. Priekšlikumu
izvērtēšana kļūdu labojumiem (corrigendum)
publicētajos Eiropas Savienības tiesību aktos; konsultāciju
sniegšana ES iestāžu tulkošanas dienestiem un atzinumu
sniegšana par ES tiesību aktu projektiem terminoloģijas jomā.
Pēc pieprasījuma sniedz atzinumus par ierosinājumiem Eiropas
Savienības dokumentu un to projektu tulkojumos konstatēto
būtisko kļūdu labojumiem |
Atzinumi sniegti 100 %
apjomā. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.2.3. ES tulkošanas
jautājumiem veltīto ikgadējo konferenču organizēšana katru
gadu sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas
Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamentu
tiek organizēta konference "Latviešu valoda Eiropas
Savienībā". |
Konferenču skaits - 1 ik
gadu. |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.3. |
Vietvārdu
standartizācija |
3.3.3.1. Turpināt piedalīties
vietvārdu jomu ietekmējošo vai vietvārdu datus saturošo
valsts normatīvo aktu vai to grozījumu sagatavošanā, t.sk.
KEM organizētajā darba grupā par ūdens saimniecisko iecirkņu
klasifikatoru. Uzlabota normatīvo aktu bāze vietvārdu
standartizācijai, precizēts konkrētu dabas objektu nosaukumu
lietojums un pieraksta forma normatīvajos aktos, kuri satur
vietvārdu sarakstus. |
Atbilstoši valsts normatīvo aktu
vai to grozījumu sagatavošanas plāniem |
TM |
VVC, LĢIA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.3.2. Vietvārdu
standartizācijas nacionālās terminoloģijas izstrāde Latviskot
un papildināt ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas
(UNGEGN) izstrādāto un aprobēto terminoloģiju. |
Sagatavota, prezentēta,
elektroniski publicēta nacionālā vietvārdu standartizācijas
terminu vārdnīca angļu un latviešu valodā, kā pamatu
izmantojot UNGEGN publikāciju Glossary of Terms for the
Standardization of Geographical Names |
AiM |
LĢIA, LU LaVI, VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.3.3. Turpināts uzturēt
Vietvārdu datubāzi, kāpināt datu apjomu un kvalitāti.
Izstrādāta jauna Vietvārdu datubāzes publiskā versija. |
Uzturēta Vietvārdu datubāze,
kāpināta datu kvalitāte un apjoms atbilstoši karšu mēroga
1:10 000 vajadzībām. Izstrādāta jauna Vietvārdu datubāzes
publiskā versija. |
AiM |
LĢIA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.3.4. Turpināts veikt
pētījumus lietišķās toponīmikas jomā un publiskot veikto
pētījumu rezultātus. |
1) Elektroniski publicēti ūdenstilpju nosaukumu katalogi
atbilstoši karšu mērogam 1:10 000 par 3 Latvijas novadiem.
2) LĢIA mājaslapā publicēti informatīvi un izglītojoši
materiāli par Latvijas vietvārdiem, vismaz 1 materiāls
gadā.
|
AiM |
ĻGIA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.3.5. Turpināta Latvijas
vietvārdu praktiskā standartizācija. |
1) LĢIA Toponīmikas laboratorijas pārstāvji piedalās Valsts
valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas
Vietvārdu apakškomisijas ikmēneša sēdēs.
2) Turpināta oficiālo vietvārdu piešķiršana dabas
objektiem atbilstoši Vietvārdu informācijas noteikumu
prasībām, atbilstoši karšu mērogam 1:50 000, saskaņā ar
Valsts Valodas centra atzinumiem - līdz 300 oficiālo
vietvārdu gadā.
3) Turpināta sabiedrības informēšana par LĢIA
piešķirtajiem oficiālajiem vietvārdiem, tā sekmējot to
ieviešanu un lietošanu. Vietvārda oficiālais statuss
fiksēts Vietvārdu datubāzē. LĢIA mājaslapā publicēta
informācija par visiem LĢIA piešķirtajiem oficiālajiem
vietvārdiem.
|
AiM |
LĢIA |
2027. gada
2. pusgads |
|
3.3.3.6. Turpināts īstenot Latvijas pārstāvību ANO
Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupā (United Nations Group
of Experts on Geographical Names, turpmāk tekstā UNGEGN) un
tematiskajās darba grupās.
Turpināts īstenot Latvijas pārstāvību UNGEGN Baltijas
nodaļā.
|
1) LĢIA pārstāvji piedalās UNGEGN 4. un 5. sesijā u.c.
aktivitātēs.
2) LĢIA pārstāvji piedalās UNGEGN Baltijas nodaļas 25. -
28. sanāksmēs, rotācijas kārtībā ir noorganizēta viena
sanāksme Latvijā.
|
AiM |
LĢIA |
2027. gada
2. pusgads |
|
3.3.3.7. Izstrādātas citu valstu redaktoriem adresētas
vadlīnijas Latvijas vietvārdu pareizai lietošanai.
Darbs veicams tikai sadarbībā ar Latvijas Universitātes
Latviešu valodas institūtu un Valsts Valodas centru.
|
Toponymic Guidelines of
Latvia, sagatavotas latviešu un angļu valodā, prezentētas
UNGEGN, publicētas elektroniski. |
AiM |
LĢIA, LU LaVi, VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.3.8. Atzinumu sniegšana
personām un institūcijām par oficiālo vietvārdu
priekšlikumiem. |
Sniegto atzinumu skaits: ik gadu
- 800 |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.3.4. |
Latviešu literārās valodas normu
kodifikācija. |
Latviešu valodas ekspertu
komisijas (LVEK) darbības atbalstīšana un nodrošināšana. |
LVEK sēžu skaits: ik gadu - 10;
skaidrojumi pēc pieprasījuma sniegti 100% apjomā.
|
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.4.
uzdevums |
Saglabāt un attīstīt Latvijas lingvistiskās vides
reģionālo savdabību. |
| 3.4.1. |
Izveidot valsts pētījumu
programmu latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu
savdabības, identitātes, kultūras un kultūrvides, valodas un
vēstures pētniecībai, tostarp pirmiedzīvotāju lībiešu
mantojuma pētniecībai visās latviešu vēsturiskajās
zemēs.18 |
Veikti pētījumi par latviešu
vēsturisko zemju un kultūrtelpu savdabību, tostarp valodas
savdabību. |
Izveidota valsts pētījumu
programma. |
KM |
LZP |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.4.2. |
Nodrošināt vēsturisko vietvārdu
pareizrakstību un standartizāciju, vietvārdu konsultāciju
pieejamību.19 |
Sadarbībā ar VVC Vietvārdu
apakškomisijas ekspertu sniegtas konsultācijas par vietvārdu
pareizrakstību un standartizāciju. |
100 konsultācijas gadā |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.
uzdevums |
Veidot mērķtiecīgu saziņu ar sabiedrību par
valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīt jauniešus
lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža
stiprināšanā. |
| 3.5.1. |
Informatīvi
izglītojošu un sociāli aktuālu, iesaistošu pasākumu
organizēšana latviešu valodas kvalitātes, lietojuma un
apguves sekmēšanai, kā arī pozitīvas lingvistiskās attieksmes
veidošanai |
3.5.1.1. Starptautiskās Dzimtās
valodas dienas ikgadējs pasākums |
Pasākumu kopums |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.1.2. Eiropas Valodas dienas
ikgadējie pasākumi |
Pasākumu kopums |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.1.3. Valsts valodas dienas
ikgadējie pasākumi |
Pasākumu kopums |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.1.4. Informatīvas akcijas un
pasākumi sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos ar mērķi
sabiedrību rosināt lietot latviešu valodu un rūpēties par
valodas kvalitāti |
Interaktīvas e-akcijas
sabiedrības iesaistei platformā vards.valoda.lv u.c.
(2024-2027) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.2. |
Līdzdalība Valodas dienas
organizēšanā kādā no Latvijas pašvaldībām, katru gadu,
sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas
institūtu. |
Noorganizēta Valodas diena ik
gadu. |
Notikušas 4 Valodas dienas: ik
gadu 1 |
AiM |
LĢIA, LU LaVI, pašvaldības |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.3. |
Pilsoniskās
aktivitātes kvalitatīvas valsts valodas vides veidošanā
publiskajā telpā un medijos. |
3.5.3.1. Akciju organizēšana,
iesaistot sabiedrību valsts valodas politikas īstenošanā.
Nodrošināta akciju "Latviešu valodai draudzīga
vide" un "Latvijas mediju valodas balva"
norise |
Akciju skaits: 2 ik gadu |
TM |
VVC, NEPLP |
2027. gada
2. pusgads |
|
3.5.3.2. Sabiedrisko (brīvprātīgo) palīgu iesaiste,
attīstot pilsonisku aktivitāti valsts valodas vides
veidošanā
Sekmēta un veicināta sabiedrisko (brīvprātīgo) palīgu
aktivitāte
|
Piesaistīto brīvprātīgo skaita
pieaugums: ik gadu 10 % |
TM |
VVC |
2027. gada
2. pusgads |
| 3.5.3.3. Īstenots pasākumu
kopums latviešu valodas prestiža celšanai un jauniešu
līdziesaistei kvalitatīvas vides veidošanā publiskajā telpā,
sociālajos medijos un ikdienas lietojumā |
1 pasākumu kopums katru gadu
medijos, skolās, jauniešu pulcēšanās vietās, kopienās
(2026-2027) |
IZM |
LVA |
2027. gada
2. pusgads |
IV. Ietekmes
novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu. Plānā
iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību
budžeta finansējumu ministrijas un citas atbildīgās institūcijas
2026.-2027. gadā nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu
ietvaros atbilstoši spēkā esošajam likumam "Par valsts
budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.
gadam".
1.tabula
|
Nr.
|
Uzdevums/ Pasākums
|
Budžeta resors
|
Budžeta programmas
(apakšprogrammas) kods un nosaukums
|
Vidēja termiņa budžeta
ietvara likumā plānotais finansējums
|
|
2026
|
2027
|
| |
|
Finansējums plāna realizācijai kopā
|
|
3 872
383
|
3 170
036
|
|
10. Aizsardzības
ministrija
|
21 570
|
21 570
|
| |
|
|
28.00.00 Ģeodēzija un
kartogrāfija
|
21 570
|
21 570
|
|
13. Finanšu ministrija
|
514 000
|
0
|
| |
|
|
74.07.00 "Atveseļošanas
un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un
pasākumu īstenotājiem"
|
514 000
|
0
|
|
15. Izglītības un zinātnes
ministrija
|
1 913 991
|
1 944 929
|
| |
|
|
05.01.00 Zinātniskās darbības
nodrošināšana
|
898 372
|
898 372
|
| |
|
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
597 320
|
528 100
|
| |
|
|
42.05.00 "Valsts
izglītības attīstības aģentūras darbības
nodrošināšana"
|
312 626
|
312 626
|
| |
|
|
63.10.00 Eiropas Sociālā
fonda (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana
(2021-2027)
|
105 673
|
205 831
|
|
18. Labklājības
ministrija
|
935 255
|
715 970
|
| |
|
|
Valsts budžeta apakšprogramma
74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM)
projekti un pasākumi"
|
294 932
|
0
|
| |
|
|
Valsts budžeta apakšprogramma
63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu
un pasākumu īstenošana (2021-2027)"
|
640 323
|
715 970
|
|
19. Tieslietu ministrija
|
487 567
|
487 567
|
| |
|
|
Valsts valodas centrs
09.01.00
Valsts valodas
aizsardzība
|
487 567
|
487 567
|
| 1. rīcības virziens
ATTĪSTĪBA un DROŠUMSPĒJA |
|
1.1.1.
|
Latviešu valodas situācijas
Latvijā un diasporā izpēte. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
7000
|
13 000
|
|
1.1.2.
|
Valodas politikas pētījumi
kontekstā ar sabiedrības lingvistiskās uzvedības izpēti. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
0
|
1500
|
|
1.1.3.
|
Latviešu valodas attīstības un
lietojuma nostiprināšana, īstenojot VPP uzdevumus latviešu
valodas un lībiešu valodas izpētei, kā arī zinātniskās un
akadēmiskās darbības attīstībai valodniecībā un
robežzinātnēs. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
05.01.00 Zinātniskās darbības
nodrošināšana
|
876 060
|
876 060
|
|
1.2.1.
|
Turpināt valsts pētījumu
programmas "Latvijas kultūra - resurss valsts
attīstībai" īstenošanu, veicinot sadarbību starp
augstskolām un kultūras institūcijām. |
22. Kultūras ministrija
|
20.00.00 Kultūrizglītība
|
-20
|
-21
|
|
1.2.2.
|
Latvijas Nacionālā
terminoloģijas portāla (LNTP) termini.gov.lv satura
uzturēšana un funkcionalitātes pilnveidošana. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas aizsardzība
|
18 746
|
18 746
|
|
1.2.3.
|
Jauna terminoloģijas materiāla
izstrāde |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
05.01.00 Zinātniskās darbības
nodrošināšana
|
1000
|
1000
|
|
1.2.4.
|
LZA Terminoloģijas komisijas
vēstures izpēte |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
05.01.00 Zinātniskās darbības
nodrošināšana
|
4000
|
4000
|
|
1.2.5.
|
Latvijas Zinātņu akadēmijas
Terminoloģijas komisijas darba organizēšana un sabiedrības
konsultēšana |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
05.01.00 Zinātniskās darbības
nodrošināšana
|
17 312
|
17 312
|
|
1.3.1.
|
Latgaliešu rakstu valodas
saglabāšanas un attīstības jautājumu aktualizēšana un
lietojuma veicināšana. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas aizsardzība
|
18 331
|
18 331
|
|
1.3.2.
|
Nodrošināt atbalstu latgaliešu
rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju
pieejamībai. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas aizsardzība
|
-22
|
-23
|
|
1.3.3.
|
Atbalsta pasākumi latgaliešu
rakstu valodas apguvei vispārējā izglītībā |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
134 600
|
134 600
|
|
1.3.4.
|
Latgales vietvārdu latgalisko
variantu apzināšana un reģistrēšana Vietvārdu datubāzē
latgaliešu rakstu valodā. |
10. Aizsardzības
ministrija
|
28.00.00 Ģeodēzija un
kartogrāfija
|
1665
|
1665
|
|
1.4.1.
|
Paplašināt Latvijas Neredzīgo
bibliotēkas pakalpojumu un informācijas resursu
pieejamību. |
22. Kultūras ministrija
|
21.00.00 Kultūras
mantojums
|
-24
|
-25
|
|
1.5.1.
|
Atbalsts lībiešu valodas
izpētei, normēšanai un attīstībai. |
10.Aizsardzības
ministrija
|
28.00.00 Ģeodēzija un
kartogrāfija
|
493
|
493
|
|
1.5.2.
|
Lībiešu valodas vides uzturēšana
un apguves iespēju nodrošināšana. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
100 000
|
100 000
|
|
1.5.3.
|
Nodrošināt atbalstu lībiešu
valodas attīstībai un valodas konsultāciju pieejamībai. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas aizsardzība
|
-26
|
-27
|
| 2.rīcības virziens RESURSI
un ILGTSPĒJA |
|
2.1.1.
|
Latviešu valodas pedagogu
profesionālās kompetences pilnveides programmas un metodikas
kursi. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
65 920
|
10 500
|
|
2.1.2.
|
ES kohēzijas politikas
programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa
"Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti,
iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp
ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību,
lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un
digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un
māceklības ieviešanu" 4.2.2.8. pasākums "Latviešu
valodas apguves piedāvājuma paplašināšana" |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
63.10.00. Eiropas Sociālā
fonda Plus (ESF+) projektu īstenošana (2021-2027)
|
105 673
|
205 831
|
|
2.2.1.
|
Atbalsta pasākumi pedagogiem
latviešu valodas apguves metodikā. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
8800
|
0
|
|
2.2.2.
|
Digitālu brīvas pieejas resursu
izstrāde |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
21 000
|
21 000
|
|
2.2.3.
|
Mācību un informatīvo latviešu
valodas apguves resursu izstrāde dažādām mērķa grupām. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
45 000
|
25 000
|
|
2.3.1.
|
Valsts valodas apguves sistēmas
pieaugušajiem pilnveide, pakāpeniska ieviešana un mācību
procesa atbalsts. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
5000
|
5000
|
|
2.3.2.
|
Atbalsts latviešu valodas un
kultūras apguvei ārvalstu augstskolu lektorātos un studiju
programmās. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
140 000
|
140 000
|
|
2.3.3.
|
Eiropas Savienības Atveseļošanas
un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju
virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas
"Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība
minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i.
investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba
riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
īstenošana |
18. Labklājības
ministrija
|
Valsts budžeta apakšprogramma
74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM)
projekti un pasākumi"
|
294 93228
|
0
|
|
2.3.4.
|
Eiropas Savienības Atveseļošanas
un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju
virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas
"Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība
minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i.
investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba
riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
īstenošana |
18. Labklājības
ministrija
|
Valsts budžeta apakšprogramma
74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM)
projekti un pasākumi"
|
-29
|
0
|
|
2.3.5.
|
Eiropas Savienības kohēzijas
politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3. specifiskā
atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši
jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -,
ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā
esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi
nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot
pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.1. pasākuma
"Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam
pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju
paaugstināšana" īstenošana |
18. Labklājības
ministrija
|
Valsts budžeta apakšprogramma
63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu
un pasākumu īstenošana (2021-2027)"
|
640 32330
|
715 97031
|
|
2.3.6.
|
Eiropas Savienības kohēzijas
politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3. specifiskā
atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši
jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -,
ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā
esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi
nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot
pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.1. pasākuma
"Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam
pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju
paaugstināšana" īstenošana |
18. Labklājības
ministrija
|
Valsts budžeta apakšprogramma
63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu
un pasākumu īstenošana (2021-2027)"
|
-32
|
-33
|
|
2.3.7.
|
Valsts valodas prasmes
vērtēšanas procesa nodrošinājums Latvijā un diasporā, t.sk.
digitālajā vidē. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
42.05.00 "Valsts
izglītības attīstības aģentūras darbības
nodrošināšana"
|
312 626
|
312 626
|
|
2.4.1.
|
Īstenots ES ANM plāna
2021.-2026. projekts Investīcijā 2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa
digitālo prasmju apguves nodrošināšana (DESI 3.-5.līmenis).
Projekts 2.3.1.1.i.0/1/22/I/CFLA/002 "Valodu tehnoloģiju
iniciatīva" |
13. Finanšu ministrija
|
74.07.00 apakšprogrammā
"Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM)
finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem"
|
514 000
|
0
|
|
2.4.2.
|
Paplašināt digitālā kultūras
satura apjomu un pieejamību. |
22. Kultūras ministrija
|
21.00.00 Kultūras
mantojums
22.05.00 Valsts vienotā
bibliotēku informācijas sistēma
|
-34
|
-35
|
| 3.rīcības virziens
SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA un ATBILDĪBA |
|
3.1.1.
|
Valodas konsultāciju sniegšana
sabiedrībai. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
6500
|
2500
|
|
3.1.2.
|
Rosināt daudzveidīgu
komunikāciju un noturīgu interesi sabiedrībā par latviešu
valodas attīstību. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
19 000
|
32 000
|
|
3.2.1.
|
Valsts programmas lasīšanas
veicināšanai |
22. Kultūras ministrija
|
21.00.00 Kultūras
mantojums
|
-36
|
-37
|
|
3.2.2.
|
Par godu Latviešu grāmatas
piecsimtgadei nodrošināt Grāmatu gada Latvijā norisi un
nodrošināt dalību Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts
statusā. |
22. Kultūras ministrija
|
22.02.00 Kultūras pasākumi,
sadarbības līgumi un programmas
|
-38
|
-39
|
|
3.2.3.
|
Nodrošināt literatūras nozares
attīstību un ilgtspēju. |
22. Kultūras ministrija
|
19.07.00 Mākslas un
literatūra
|
-40
|
-41
|
|
3.3.1.
|
Valsts valodas likuma un uz tā
pamata izdoto normatīvo aktu pilnvērtīga izpilde un
kontrole. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas
aizsardzība
|
402 073
|
402 073
|
|
3.3.2.
|
Normatīvo dokumentu tulkošanas
jautājumu risināšana Latvijas un Eiropas Savienības
institūcijās. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas
aizsardzība
|
33 058
|
33 058
|
|
3.3.3.
|
Vietvārdu
standartizācija. |
10.Aizsardzības
ministrija
|
28.00.00 Ģeodēzija un
kartogrāfija
|
17 673
|
17 673
|
|
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas
aizsardzība
|
6 630
|
6 630
|
|
3.3.4.
|
Latviešu uzvārdu datubāzes
(digitāla skaidrojoša uzziņu avota) papildināšana |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
0
|
0
|
|
3.3.5.
|
Latviešu literārās valodas normu
kodifikācija |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas
aizsardzība
|
6 629
|
6 629
|
|
3.4.1.
|
Izveidot valsts pētījumu
programmu latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu
savdabības, identitātes, kultūras un kultūrvides, valodas un
vēstures pētniecībai, tostarp pirmiedzīvotāju lībiešu
mantojuma pētniecībai visās latviešu vēsturiskajās
zemēs. |
22. Kultūras ministrija
|
Jauna budžeta programma
|
-42
|
-43
|
|
3.4.2.
|
Nodrošināt vēsturisko vietvārdu
pareizrakstību un standartizāciju, vietvārdu konsultāciju
pieejamību. |
19.Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas
aizsardzība
|
-44
|
-45
|
|
3.5.1.
|
Informatīvi izglītojošu un
sociāli aktuālu, iesaistošu pasākumu organizēšana latviešu
valodas kvalitātes, lietojuma un apguves sekmēšanai, kā arī
pozitīvas lingvistiskās attieksmes veidošanai |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
38 000
|
38 000
|
|
3.5.2.
|
Līdzdalība Valodas dienas
organizēšanā kādā no Latvijas pašvaldībām, katru gadu,
sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas
institūtu. |
10.Aizsardzības
ministrija
|
28.00.00 Ģeodēzija un
kartogrāfija
|
1739
|
1739
|
|
3.5.3.
|
Pilsoniskās
aktivitātes kvalitatīvas valsts valodas vides veidošanā
publiskajā telpā un medijos. |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 Valsts valodas
politika un pārvalde
|
6500
|
5000
|
|
19. Tieslietu ministrija
|
Valsts valodas centrs
09.01.00 Valsts valodas
aizsardzība
|
2100
|
2100
|
1 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada
25. augusta rīkojumu Nr. 601 "Par Valsts valodas politikas
pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam". Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/325679-par-valsts-valodas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
2 Ministru kabineta 2021. gada 19. janvāra
rīkojums Nr. 33 "Par Plānu darbam ar diasporu 2021.-2023.
gadam". Diasporas plāns 2021 - Plāns darbam ar diasporu
2021.-2023. gadam. Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam
3 Ministru kabineta 2024. gada 24. janvāra
rīkojums Nr. 70 "Plāns darbam ar diasporu 2024.-2026.
gadam". Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/349324-plansdarbam-ar-diasporu-20242026-gadam
4 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada
25. augusta rīkojumu Nr. 601. Pieejamas:
https://likumi.lv/ta/id/325679-par-valsts-valodas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
5 Apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Saeimas
lēmumu. Pieejams:
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81.pdf
6 Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās
Latvijas sabiedrībā politikas un koordinācijas pilnveide.
Informatīvais ziņojums. KM, 2026.
7
https://valoda.lv/wp-content/uploads/2025/12/Petijums_Latviesu-valodas-apguve-jauniebrauceju-vidu_2025.pdf
8 Iedzīvotāju viedoklis par integrācijas
pasākumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un sabiedrības
saliedētības jautājumiem. Pēc SIF pasūtījuma aptauju
veicis: pētījumu centrs "SKDS", 2022. gada
decembris.
9 Izvērtējums par rīcības plānu personu, kurām
nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un
uzņemšanai Latvijā rīcības virzienu. Sociālekonomiskā
iekļaušana. Civitta Latvija, 2023.
10 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts".
11 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
12 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts".
13 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
14 Konceptuālā ziņojuma "Par risinājumu
institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai
valsts valodas apguvē pieaugušajiem" projekts (26-TA-373)
izstrādāts, lai ieviestu Valsts kontroles Revīzijas Nr.
2.4.1-28/2023 "Vai politika sabiedrības saliedētības jomā
tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?" Ieteikumu Nr. 3 Lai
veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību, Kultūras
ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības
ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam veidot vienotu
latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmu, izvērtējot
veicamos uzdevumus latviešu valodas mācību pieaugušajiem
plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un novērst to
pārklāšanos.
15 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2024.-2027.
gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam
"Kultūrvalsts".
16 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
17 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
18 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
19 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
20 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts".
21 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts".
22 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
23 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
24 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts".
25 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts".
26 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
27 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
28 Minētā pasākuma īstenošanai plānoti ANM
3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un
bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
projekta Nr. 3.1.2.5.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Prasmju
pilnveide pieaugušajiem" līdzekļi.
29 Minētā pasākuma īstenošanai plānoti ANM
3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un
bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
projekta Nr. 3.1.2.5.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Prasmju
pilnveide pieaugušajiem" līdzekļi. Finansējums atsevišķi
kursam "Valsts valodas prasmju attīstīšana" netiek
noteikts, pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši
pieprasījumam
30 Atbilstoši MK 2025. gada 22. decembra
noteikumu Nr.846 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa
"Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it
sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo
bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu,
un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un
aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un
sociālo ekonomiku" 4.3.3.1. pasākuma "Bezdarbnieku,
darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu
kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana" īstenošanas
noteikumi" sk. https://likumi.lv/ta/id/365444 16.3. un
18.3.3. apakšpunktam mācību izmaksas neformālās izglītības
programmu apguves īstenošanai tiek noteiktas, piemērojot
metodiku par vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un
piemērošanu mācību izmaksām.
31 sk.30.parindi
32 sk.30.parindi
33 sk.30.parindi
34 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts". Esošā finansējuma ietvaros
(iekļauts kopējā LNB finansējumā).
35 Pasākums un tā īstenošanai plānotais
finansējums iekļauts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.
gadam "Kultūrvalsts". Esošā finansējuma ietvaros
(iekļauts kopējā LNB finansējumā).
36 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā
2024.-2027.gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
37 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā
2024.-2027.gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
38 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā
2024.-2027.gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
39 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā
2024.-2027.gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
40 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā
2024.-2027.gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
41 Pasākums un tā finansējums iekļauts Saliedētas
un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā
2024.-2027.gadam un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs
2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts".
42 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
43 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
44 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
45 Pasākums iekļauts Latviešu vēsturisko zemju un
kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027. gadam (projekts).
Izglītības un zinātnes ministre I.
Indriksone
