Ministru kabineta rīkojums Nr. 502

Rīgā 2026. gada 21. augustā (prot. Nr. 46 40. §)

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.‒2028. gadam

1. Apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.-2028. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanas vadībā, koordinācijā un pārraudzībā.

3. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām sagatavot un katru gadu līdz 30. martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna izpildi iepriekšējā gadā.

4. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram katru gadu līdz 30. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no plānā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 18. augusta rīkojumu Nr. 556 "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2022.-2023. gadam" (Latvijas Vēstnesis 2022, 161. nr.)

Ministru prezidents A. Kulbergs

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

(Ministru kabineta
2026. gada 21. augusta
rīkojums Nr. 502)

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.‒2028. gadam

Rīga, 2026

Satura rādītājs

I. Kopsavilkums

II. Situācijas raksturojums

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem

V. Plāna mērķis un rīcības virzieni

VI. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2026.-2028.gadā

VII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

ĀM	Ārlietu ministrija
DZSVT	Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcija Dziesmusvētku telpa
ELA	Eiropas Latviešu apvienība
IeM	Iekšlietu ministrija
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
JVLMA	Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
KM	Kultūras ministrija
LIAA	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LKA	Latvijas Kultūras akadēmija
LNKC	Latvijas Nacionālais kultūras centrs
LNB	Latvijas Nacionālā bibliotēka
LNRMM	Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
LU LVI	Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
NAP2027	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.‒2027. gadam
NMPD	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVO	Nevalstiskās organizācijas
PBLA	Pasaules brīvo latviešu apvienība
RVKM	Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
UNESCO	Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization)
VIAA	Valsts izglītības attīstības aģentūra
VDD	Valsts drošības dienests
VSAOI	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
VP	Valsts policija
VM	Veselības ministrija
VUGD	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

I. Kopsavilkums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.-2028. gadam (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4. pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5. pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta pirmās daļas 4. punktu Ministru kabinets apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentus, to skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu.

Plāns ir nacionālā līmeņa īstermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas trīs gadiem nosaka valsts mērķus Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī rīcības virzienus un uzdevumus (pasākumus) mērķu sasniegšanai. Plānu īsteno laikā no 2026. līdz 2028. gadam, kas atbilst XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam. 2026. gada 19-21. jūnijā Latvijā notika XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus".

Plāns izstrādāts, sadarbojoties KM un tās padotības iestādei LNKC ar IZM un tās padotības iestādi - VIAA, kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām: Dziesmu svētku biedrību, Kultūras darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību). Plāna saturiskā daļa ir izskatīta 2024. gada 14. martā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē Ulbrokā. Atkārtoti plāna saturiskā daļa izskatīta un saskaņota 2024. gada 27. novembrī LNKC rīkotajā sanāksmē, kurā piedalījās LKA, JVLMA, LNB, VIAA, KM, DZSVT, biedrības "Dziesmu svētku biedrība" un LIAA pārstāvji.

Plāns ir izskatīts un pieņemts zināšanai Dziesmu un deju svētku padomes 2024. gada 27. septembra sēdē (prot. Nr. 3.2-2/3 4. § "Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plānu 2025.-2028. gadam"), 2025. gada 31. janvāra sēdē (prot. Nr. 3.2-2/1 3. § "Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plānu 2025.-2028. gadam"), kā arī 2025. gada 17. septembra sēdē (prot. Nr. 3.2-2/3 3. § "Par 2028. gada Dziesmu un deju svētkiem: tradīcijas ilgtspējas, svētku nedēļas satura un valsts budžeta kontekstā"). Dziesmu un deju svētku padome 2025. gada 9. decembrī elektroniskās saskaņošanas procedūrā ir saskaņojusi plānu ar norādīto finansējumu (prot. Nr. 3.2-2/4 1. § "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas attīstības plāna 2025.-2028. gadam (PROJEKTS) saskaņošanu").

II. Situācijas raksturojums

Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 2003. gadā atzīts par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Dziesmu un deju svētki ir latviešu tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.¹

Dziesmu un deju svētki šodien ir vairāku dienu notikums, kuru veido vesels pasākumu komplekss. Tajā tiek demonstrēta nacionālās kultūras izpausmju daudzveidība: koncerti, izstādes, izrādes u. c. Nemainīgie svētku norises elementi ir saglabājušies no tradīcijas pirmsākumiem, un tie ir koru sacensība, svētku dalībnieku gājiens, koru kopkoncerts, deju lieluzvedums un noslēguma koncerts ar laureātu godināšanu.²

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19. gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē. Jau I Vispārējie latviešu dziesmu svētki Latvijā 1873. gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai.

Mūsdienās Dziesmu un deju svētki ir visaptveroši visas tautas svētki, kuros piedalās visi Latvijas novadi, tādējādi svētkos atspoguļojas esošā situācija vietējā kultūras attīstībā. Izvērtējot Dziesmu un deju svētku daudznozīmību un dažādību, kā galvenās svētku funkcijas definējamas:

• kultūras jeb mākslinieciskā funkcija;

• filozofiskā jeb garīgā funkcija;

• nacionāli patriotiskā funkcija;

• sociālā funkcija;

• starptautiskā funkcija.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido 16 tūkstošu dziedātāju lielā kopkora daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella, kas Latvijā tradicionāli ir augstvērtīgs mākslinieciskais priekšnesums. Kā arī kopdejošana ar vairāk nekā 17 tūkstošiem dalībniekiem, kas atklāj dejas horeogrāfisko tēmu ar zīmējumu laukumā. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan mākslinieciskās izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās - tautas mākslā (amatiermākslā)³, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā⁴. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes, kā arī tiek uzturēts Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vienots un sabiedrību saliedējošs gars.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas nedēļas garumā vai pat ilgāk reizi piecos gados notiek Rīgā. Svētkos ierasti piedalās ap 40 tūkstošiem dalībnieku, tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju, svētku koncertus dažādos medijos (TV, radio, interneta vietnēs) skatās un klausās vismaz 500 tūkstoši interesentu vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Būtiskākie svētku elementi ir pasākumi (koncerti), kuri reprezentē kopdziedāšanu, īpaši a cappella (kori), kopdejošanu (deju kolektīvi) un kopmuzicēšanu (pūtēju orķestri, kokļu mūzikas ansambļi), kā arī svētku dalībnieku gājiens, rituāla svētku atklāšana un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Svētku nedēļu bagātina norises, kurās piedalās dažādu māksliniecisko izpausmju tradicionālās kultūras kolektīvi. Svētku dalībnieki ir Latvijas pamattautības, latvieši un lībieši, diasporas un Latvijas mazākumtautību pārstāvji.

Līdzās Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem attīstījušies tādi starptautiska mēroga notikumi kā Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" (pirmie svētki notika Igaunijā 1956. gadā), kopš 1960. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kā arī laikā no 1995. gada līdz 2015. gadam notikuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmusvētki.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuru kulminācija ir reizi piecos gados. Šo svētku vēsture aizsākusies 1960. gadā, kad pirmo reizi Rīgā pulcējās 8 359 dziedātāji un 1 200 dejotāji. Gadu gaitā svētku dalībnieku skaits izaudzis līdz vairāk nekā 35 000. Tie ir vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu un kultūras iestāžu kori, tautas deju un mūsdienu deju kolektīvi, instrumentālās mūzikas kolektīvi - pūtēju orķestri, simfoniskās mūzikas orķestri, vokāli instrumentālie un instrumentālie ansambļi, koklētāju ansambļi, akordeonisti, folkloras kopas, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki, skolu teātri. Gatavojoties kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, bērni un jaunieši interešu izglītības nodarbībās apgūst un pilnveido kopmuzicēšanas, kopdziedāšanas un kopdejošanas prasmes, apgūst nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un svētku laikā tās demonstrē daudzveidīgās svētku koncertprogrammās un notikumos. Līdzdalība kultūras mantojuma apgūšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā sekmē bērnu un jauniešu pilsonisko aktivitāti un briedumu, stiprina viņu nacionālo un valstisko identitāti. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2025) piedalījās 38 000 dalībnieku. Plāna starpsvētku periodā tiek nodrošināta interešu kultūrizglītības programmu īstenošana, lai pakāpeniski uzsāktu gatavošanos XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

2023. gadā Dziesmu un deju svētku kopienu Latvijā veidoja 40 560 visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties pašvaldības kultūras un izglītības iestāžu vai cita dibinātāja koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību kultūrapmaiņas jomā. Pasaulē kopš 1946. gada iedibinātas un regulāri turpinātas Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki Amerikas Savienotās Valstīs, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Brazīlijā.

Taču ņemot vērā situāciju ar māksliniecisko kolektīvu vadītāju nestabilo atalgojumu, kolektīvu dalībnieku paaudžu maiņu, kā arī izglītības iestāžu reorganizāciju, ir iespējams māksliniecisko kolektīvu skaita samazinājums. Līdz ar to laikā līdz kārtējiem XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem ir jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstoša māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksa.

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumu Nr. 449) (turpmāk - Valdības rīcības plāns) 52. punktā ir iekļauts šāds uzdevums: "Stiprināsim latvisku kultūrvidi un nacionālo identitāti, nodrošinot valsts un pašvaldību kultūras iestāžu tīkla noturību un sniedzot mērķtiecīgu atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktībai un attīstībai. Nodrošināsim kultūrvides un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu kā pamatu nacionālās drošības un sabiedrības saliedētības stiprināšanai" un darbības rezultāts: "Pieņemti grozījumi normatīvajos aktos un izveidots vienots Dziesmu svētku birojs, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības 2026.-2027. gadam plāns un risināti māksliniecisko vadītāju atlīdzības jautājumi, nodrošinot dziesmusvētku tradīcijas nepārtrauktību".

Darbs pie māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas palielināšanas tika uzsākts 2022. gadā un ar Ministru kabineta 2024. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 777 atbalstīts KM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums)⁵. Ministru kabinets ir apstiprinājis konceptuālajā ziņojumā ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem. Konceptuālajā ziņojumā ir minēts pirmais reformas solis - uzsākt māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu reformu, pakāpeniski atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām nosakot līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu jeb 2024., 2025. un 2026. gadā katru gadu palielinot valsts budžeta mērķdotāciju 1 223 916 euro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu pēctecību, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī ieviešot atšķirīgu atskaišu sistēmas mehānismu, proti, pašvaldībai un citiem dibinātājiem, kas nav pašvaldības, mērķdotāciju maksāt pēc fakta, nevis kā līdz šim - avansā.

Lai turpinātu diskusijas par nākamo soli finansējuma palielinājumā māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, KM ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavos informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēs konceptuālā ziņojuma pirmajā risinājuma variantā īstenoto māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformu un sniegs priekšlikumus par reformas turpināšanu - tālākajiem soļiem māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas turpināšanai un valsts mērķdotācijas palielināšanai, lai sasniegtu mērķi, ka 50% no valstī noteiktās māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sedz valsts un 50% - pašvaldība vai mākslinieciskā kolektīva dibinātājs. Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 52.3. punktā noteikto šī uzdevuma izpildes termiņš ir 2026. gada 1. oktobris. Plāna īstenošanas laikā pašvaldībām, proti, līdz 2028. gadam netiek plānotas izmaiņas pašvaldību finansējumā.

Lai nodrošinātu XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku sagatavošanu, svētku īstenošana jeb "Dziesmu un deju svētku biroja izveide" ir jānodrošina jau no 2026. gada un tam jāparedz finansējums.

Valdības rīcības plāna 52.3. punktā norādīts sasniedzamais rezultāts: "Pieņemti grozījumi normatīvajos aktos un izveidots vienots Dziesmu svētku birojs, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības 2026.-2027. gadam plāns un risināti māksliniecisko vadītāju atlīdzības jautājumi, nodrošinot dziesmusvētku tradīcijas nepārtrauktību". Mērķis ir nodrošināt vienotu Dziesmu un deju svētku biroja izveidi, kas tehniski īsteno gan Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, gan Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkus.

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori⁶:

1. Attīstīta vietējā un novadu kultūra un infrastruktūra, kas to veicina. Dziesmu un deju svētki ir visaptveroši visas tautas svētki, kuros piedalās visas Latvijas valstspilsētas un novadi, tādējādi svētkos atspoguļojas esošā situācija vietējā kultūras nepārtrauktībā un attīstībā.

2. Plaša amatierkolektīvu kustība. Svētku masveidību un kvalitāti nodrošina tūkstošiem amatiermākslas dalībnieku brīvprātīgs darbs un gatavība ziedot noteiktu savas dzīves laiku un enerģiju tautas mākslai.

3. Katra indivīda personīgā motivācija. Vēlme piedalīties Dziesmu un deju svētkos ir bijis viens no spēcīgākajiem kopdziedāšanas attīstības faktoriem visu svētku pastāvēšanas laikā. Tā ir arī iespēja pašapliecināties kolektīvā mākslinieciskā darbībā.

4. Tradīcijas ilgtspēju ietekmē arī ārējie sociālpolitiskie apstākļi. Dziesmu un deju svētki vēsturiski kalpojuši kā nevardarbīga protesta forma un iespēja apliecināties kā vienotai nācijai.

5. Mākslinieciskā ziņā dziesmu svētku tradīcijas dzīvotspēja saistīta ar tās prasmi apvienot pretstatus. Dziesmu un deju svētku pastāvēšana šajā kontekstā ir tautas tradicionālās kultūras un laikmetīgās kultūras mijiedarbības sintēze.

6. Stabila muzikālās izglītības sistēma, kurai pamati likti jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Latvijā tika pieņemts likums, ka visiem skolotājiem ir jābūt muzikāli izglītotiem un jāmāk spēlēt kāds mūzikas instruments. Muzikālās izglītības programmas iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā nodrošina nepieciešamo prasmju izkopšanu līdzdalībai Dziesmu un deju svētkos.

7. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu. Kad vieni svētki ir beigušies, tiek uzsākta gatavošanās nākošajiem svētkiem. To starplaikā notiek dažādi ar svētku tradīciju saistīti pasākumi: novadu un reģionālās skates, tautas deju kolektīvu sadancošanās, koru un orķestru salidojumi, tiek nodrošināta tradicionālās kultūras vērtību saglabāšana, tālāknodošana folkloras kopu darbībā. Tiek veidots nākamo svētku repertuārs, tiek veikts nepieciešamais organizatoriskais darbs svētku sagatavošanai.

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ("Latvija 2030") apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā. Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Nacionālais attīstības plāns 2021.‒2027. gadam ("NAP2027") (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas izstrādāts, īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2021.-2027.gadam notiek, pamatojoties uz NAP2027 noteiktajām prioritātēm un mērķiem. NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi, kuri ievirza politiku nākamajiem septiņiem gadiem, un sešas prioritātes, kurās sagrupēti astoņpadsmit rīcības virzieni. NAP2027 prioritātes ir "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei", "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība", "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", "Vienota, droša un atvērta sabiedrība", kā arī "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei".

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.‒2027. gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus kultūrpolitikas jomā laika posmam no 2022. līdz 2027. gadam, kas nodrošina NAP2027 prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" izvirzīto rīcības virzienu un uzdevumu izpildi. Pamatnostādņu mērķis - ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, kas ietver iedzīvotāju iesaisti Dziesmu un deju svētku kustībā, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72). Pamatnostādņu virsmērķis - nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa. Politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. rīcības virzienā "Nacionālā identitāte un piederība" uzsvērts, ka latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij. Tāpēc latviešu valodas un latviskās kultūrtelpas saglabāšana un nostiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587). Šo pamatnostādņu B virzienā "Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos" plānoti ieguldījumu virzieni - jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un stiprinot teritoriju identitāti; kā arī piekļuves infrastruktūras uzlabošana, lai nodrošinātu kultūras pakalpojumu un kultūras vērtību pieejamību reģionos.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) norādīts, ka individuālo kompetenču attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedz kultūrizglītība, kuru nodrošina dažādu dibinātāju izglītības iestādes. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" īstenošanas periodā nepieciešams stiprināt starpinstitūciju sadarbību un koordināciju izglītības rīcībpolitikas izstrādē, īstenošanā un dažādu jautājumu savlaicīgā saskaņošanā, kā daļu no mūsdienīgas formālās izglītības nodrošinot kultūrizglītības un kultūras norišu pieejamību ikvienam izglītojamajam.

Plāns darbam ar diasporu 2024.‒2026. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 70). Plānā norādīts, ka, lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju, ir jāturpina iesāktais, kā arī minētajā plānā ir paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, ik gadu sniedzot atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Tiks nodrošināts atbalsts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju saistītu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēs, ik gadu finansējot vismaz viena liela un piecu nelielāku pasākumu rīkošanu.

Dziesmu un deju svētku likums - tā mērķis saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma 3. pants nosaka Dziesmu un deju svētkus kā unikālu Latvijas kultūras tradīciju un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Likuma 4. pants paredz plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Likuma 5. pantā noteiktas darbības, kas jāveic Dziesmu un deju svētku starplaikā. Šie noteikumi ņemti vērā, veidojot plānu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu". Latvijā ir ratificēta 2003. gada 17. oktobra UNESCO konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk - Konvencija). 2003. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš 2004. gada 25. novembra, kad Latvijas valsts pievienojās Konvencijai, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

V. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana, attīstība un tālāknodošana ir dinamisks process gan starpinstitūciju sadarbības, gan indivīdu līmenī. Nepietiekams Dziesmu un deju svētku tradīcijas tālāknodošanas process var radīt tradīcijas izzušanas riskus. Pastāv šādi tradīcijas izzušanas riski⁷:

1) tradicionālās kultūras izpausmes neaizsargātība pret ekspansīviem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, izmaiņas, kas noved pie procesa būtiskās struktūras iznīcināšanas visos līmeņos;

2) ekonomiskās un sociālās grūtības, kas ietekmē praktizētāju kopienas, resursu trūkums nabadzības un bezdarba, iekšējās un ārējās migrācijas dēļ;

3) komerciālās kultūras ekspansija un īpaši globalizācijas aspektu negatīva ietekme uz kultūras izpausmju pārnesi, kur jaunieši ir kā īpaši neaizsargāta grupa;

4) mūzikas lomas samazināšanās vispārējā izglītības sistēmā, ko nosaka iepriekš uzskaitītie aspekti, kā arī mūzikas pedagogu trūkums un jaunās pedagogu paaudzes lēnā ienākšana izglītības sistēmā;

5) straujš jauno praktizētāju skaita samazinājums gan pilsētās, gan laukos kā iepriekš uzskaitīto aspektu apvienotais rezultāts;

6) tiesību aktu trūkums šīs kultūras izpausmes aizsardzībai, lai neatkarīgi no sociāli ekonomiskajām pretrunām svētkiem tiktu garantēta turpināšanās arī nākotnē.

Lai mazinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas izzušanas riskus, plāns veidots kā tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesa stratēģiskais ietvars ar septiņiem rīcības virzieniem (ataudze, rituāls, izcilība, puzurs, zutenis, stāsti un svētki), kurus apvieno horizontālās tēmas (institucionālā sinerģija, vērtības un attieksme, iekļaujoša vide, jaunrade un inovācijas).

Stratēģiskais ietvars veidots ar modulāro pieeju, kuras mērķis - dažādu valsts, pašvaldību, privātā un sabiedriskā sektora kopdarbā nodrošināta iekļaujoša un vienojoša Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesa saglabāšana, nepārtrauktība un ilgtspējīga attīstība⁸.

Plāna mērķis: saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, ņemot vērā tradīcijai būtiskus ilgtspējas faktorus.

1. rīcības virziens Ataudze - nostiprināt formālās un neformālās izglītības nozīmi, kā arī stiprināt interešu kultūrizglītības sistēmu, lai saglabātu Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās ilgtspēju, nodrošināt diriģentu, mūzikas skolotāju, deju un tradicionālās kultūras kolektīvu vadītāju ataudzi un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju, mūzikas skolotāju un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu jauniešu iesaisti tradīcijas attīstīšanas procesā.

2. rīcības virziens Rituāls - Nodrošināt procesa tradīciju uzturēšanu un pilnveidošanu mūsdienu kontekstā. Pasākumi, kas nodrošina tradicionālo svētku elementu attīstību: tautas dziesmu dziedāšanas (tai skaitā a cappella) un tautas dejas pratība un jaunrade kā tradīcijas pamatvērtības uzturēšana⁹; atbalsts tautas tērpu darināšanas prasmēm (izglītība - ataudze); atbalsts tautas mākslas virzieniem procesa kontekstā; svētku ieražu attīstība; atbalsts koprades inovatīvām formām.

3. rīcības virziens Izcilība - Nodrošināt iesaistīto profesionāļu izaugsmi un ieinteresētību. Pasākumi, kas nodrošina tradīcijas uzturēšanas un attīstības procesā iesaistīto skolotāju, koru un pūtēju orķestru diriģentu, deju un folkloras kopu vadītāju profesionālo izaugsmi, kvalitātes un reputācijas paaugstināšanu: mācības, meistarklases, konkursi, balvas; nošu valodas prasme, a cappella dziedāšana, vasaras skolas, nometnes, spēles.

4. rīcības virziens Puzurs - Nodrošināt valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju starpnozaru sadarbību un mijiedarbību. Sabiedrības izglītošanā, valsts izglītības un kultūras procesu pilnveidošanā, kā arī reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā iesaistīti mākslinieciskie kolektīvi un to vadītāji; izglītības un kultūras sistēmas izmaiņu lēmumu pieņemšanā tradīcijas saglabāšanas un attīstības kontekstā veicināts iekļaujošs kopdarbs; veicināta koordinēta sadarbība tradīcijas kā latviskās identitātes un dzīvesziņas nesējai Latvijas starptautiskās attīstības kontekstā. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā.

5. rīcības virziens Zutenis - Uzturēt ilgtspējīgu materiālo bāzi svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai. Pasākumi, kas veicina materiālā nodrošinājuma pēctecību un nepārtrauktību procesā iesaistītajām pusēm: valsts, pašvaldību, privātā sektora finansējums un atbalsts izglītībā un darba tirgū iesaistītajiem profesionāļiem; mūzikas skolotāju, māksliniecisko kolektīvu vadītāju samaksas (mērķdotācijas) pārskatīšana; atbalsts tradīcijas uzturēšanā iesaistītajām nevaldības organizācijām.

6. rīcības virziens Stāsti - Veicināt dažādu mērķauditoriju zināšanas par tradīcijas saglabāšanas priekšnoteikumiem un attīstības iespējām; atbalstīt un popularizēt zinātniskos nozaru, starpnozaru, valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pētījumus par tradīcijas aspektiem; iesaistīties starptautiskos pētījumos. Veicināt koordinētu informācijas izplatīšanu un pieejamību nacionālā un starptautiskā līmenī. Veidot sabiedrībā pēctecīgas un integrētas zināšanas par Dziesmu un deju svētku tradīciju. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā.

7. rīcības virziens Svētki - sagatavot un īstenot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un XVIII Deju svētkus (2028), uzsākt XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2030) sagatavošanu. Svētki - kopdarba manifestācija. Pasākumi, kas nodrošina Dziesmu un deju svētku procesa pasākumu sagatavošanas un īstenošanas koordinētu, pēctecīgu un atbildīgu norisi: svētku loģistikas un tehniskā nodrošinājuma vadlīniju sagatavošana, Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus administrējoša Dziesmu un deju svētku biroja izveide.

VI. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2026.-2028. gadā

Plāna mērķis		Saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, ņemot vērā tradīcijai būtiskus ilgtspējas faktorus.
Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji		Nodrošināta Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība. Svētkos piedalās vismaz 43 000 māksliniecisko kolektīvu dalībnieku. Nodrošināta Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcija, iesaistot tradīcijas saglabāšanā ap 40 000 dalībnieku
1. rīcības virziens		ATAUDZE Nostiprināt formālās un neformālās izglītības nozīmi, kā arī stiprināt interešu izglītības sistēmu, lai saglabātu Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās ilgtspēju, nodrošināt diriģentu, mūzikas skolotāju, deju un tradicionālās kultūras kolektīvu vadītāju ataudzi un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju, mūzikas skolotāju un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu jauniešu iesaisti tradīcijas attīstīšanas procesā
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
1.1.	Nodrošināt daudzveidīgas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Īstenotas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā. Nodrošināts metodiskais atbalsts kultūrizglītības programmu īstenošanai	Izglītības iestādēs ir pieejamas interešu kultūrizglītības programmas; Organizēti semināri un kursi kultūrizglītības jomā 1 000 pedagogiem; Sagatavoti metodiskie atbalsta materiāli, tai skaitā repertuāra krājumi - vismaz trīs gadā	VIAA	IZM Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
1.2.	Veicināt mūzikas skolotāju, diriģentu, dejas pedagogu ataudzi un pēctecību	Nodrošinātas izglītības programmas mūzikas vidusskolās, augstskolās atbilstoši kompetencei	Mūzikas, mākslas, dejas pedagoģijas studijas uzsākušo studentu skaits; Mācību iestādes katru gadu absolvē konkrēti jomas speciālisti	JVLMA LKA	KM	31.12.2026. 01.07.2027. 01.07.2028.
1.3.	Nodrošināt daudzveidīgas izglītojošas muzejpedagoģiskas programmas un nodarbības, kas sabiedrībai un skolu jaunatnei (Latvijā un ārpus tās) veicina zināšanas un izpratni par Dziesmu un deju svētku tradīciju, tajā skaitā, kā nacionālās drošības un pilsoniska patriotisma stiprināšanas faktoru	Nodrošinātas muzejpedagoģiskas programmas, kas papildina un atbalsta kultūrizglītības programmas un veicina zināšanas, izpratni un piederību tradīcijai	Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā ir izveidotas un pieejamas vairāk nekā piecas muzejpedagoģiskas nodarbības; Kopā ar sadarbības partneriem organizēti vismaz trīs izglītojoši pasākumi (semināri un konference)	LNRMM DZSVT	KM	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
1.4.	Veicināt izglītības iestāžu koru māksliniecisko izaugsmi un kvalitatīvu attīstību	Organizēts bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss, nodrošinot skolu/izglītības iestāžu koru un ansambļu darbības procesa nepārtrauktību	Reizi piecos gados organizēts bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss "Lai skan"	JVLMA	KM IZM	31.12.2028.
1.5.	Pilnveidot mācību priekšmeta "Mūzika" saturu un metodiku, paredzot stiprināt kopdziedāšanu un kopīgu muzicēšanu	Sagatavota aptauja visām izglītības iestādēm par mūzikas stundu īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē. Izvērtēta mācību priekšmeta "Mūzika" metodiskā bāze	Apkopoti aptaujas rezultāti, izstrādāti ieteikumi programmu īstenotājiem Papildināti mācību priekšmeta "Mūzika" metodiskie materiāli, stiprinot kopmuzicēšanu. Katru otro gadu organizēta valsts mūzikas olimpiāde.	IZM VIAA LNKC	IZM JVLMA Latvijas Vispārējās izglītības Mūzikas skolotāju asociācija	31.12.2026. 31.12.2028.
1.6.	Nodrošināt metodisko atbalstu diasporas kolektīvu vadītājiem ataudzes sekmēšanā, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem (Latvijā un diasporā)	Nodrošināts metodiskais atbalsts, sniegtas meistarklases kolektīviem piederības, pārmantojamības, Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībā un saglabāšanā	Katru gadu metodiskais atbalsts nodrošināts vismaz 10 mākslinieciskajiem kolektīviem	LNKC	KM PBLA	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
2. rīcības virziens		RITUĀLS Nodrošināta procesa tradīciju uzturēšana un pilnveidošana mūsdienu kontekstā Nodrošināta tradicionālo svētku elementu attīstība: uzlabota tautas dziesmu dziedāšanas pratība (tai skaitā a cappella) un jaunrades kā tradīcijas pamatvērtības uzturēšana; atbalsts tautas tērpu darināšanas prasmēm (izglītība - ataudze); atbalsts tautas mākslas virzieniem procesa kontekstā, svētku ieražu attīstība; atbalsts koprades inovatīvām formām
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
2.1.	Nodrošināt latviešu tautas dziesmu mācību metodiskos materiālus izglītības iestādēm	Kolektīvajās muzicēšanas nodarbībās apgūta un koncertos atspoguļota lokālās tradicionālās mūzikas daudzveidība	Apgūts un iestudēts repertuārs, kurā iekļautas tautas dziesmas, rotaļas, tradicionālo deju un tradicionālo mūzikas instrumentu atskaņotas melodijas	LNKC VIAA	KM IZM Pašvaldības	01.04.2028.
2.2.	Nodrošināt latviešu, latgaliešu un lībiešu folkloras iekļaušanu kolektīvajās muzicēšanas formās	Kolektīvajās muzicēšanas nodarbībās apgūtas un koncertos atskaņotas tautas dziesmas	Apgūts un iestudēts repertuārs, kurā iekļautas tautas dziesmas	VIAA LNKC	IZM KM Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2028.
2.3.	Sekmēt izpratni par tautastērpu valkāšanas tradīciju	Papildināta digitālā platforma "Katram savu tautastērpu". Nodrošināti semināri mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijā un diasporā	Digitālajā platformā "Katram savu tautastērpu" precizēti un papildināti metodiskie materiāli; Katru gadu nodrošināts vismaz viens seminārs par tautastērpu valkāšanas tradīciju	LNKC	LNKC NVO	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
2.4.	Sekmēt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un nodošanu nākamajām paaudzēm un veicināt sabiedrības izglītošanu	Īstenots pasākums "Satiec savu meistaru" visā Latvijas teritorijā	Pasākumā 190 norises vietās piedalījušies vismaz 250 meistari	LNKC	LNKC	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028
3. rīcības virziens		IZCILĪBA Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas un attīstības procesā iesaistīto mūzikas skolotāju, māksliniecisko kolektīvu vadītāju profesionālā izaugsme, kvalitāte un reputācijas paaugstināšana meistarklasēs, konkursos, vasaras skolās, nometnēs profesionāļu izaugsme un ieinteresētība
3.1.	Nodrošināt kvalitāti Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanā, izcelt un godināt tautas mākslas un tradicionālās kultūras kolektīvus, to vadītājus un dalībniekus, NVO un sadarbības partnerus, kā arī kultūrizglītības iestādes un pedagogus	Izvērtēti sasniegumi, nopelni, ieguldījums kultūras un radošās industrijas politikas īstenošanā, Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Piešķirti LNKC, KM, Ministru kabineta, Valsts prezidenta apbalvojumi, izcilības balvas, goda raksti, atzinības, pateicības	LNKC	LNKC KM	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
3.2.	Nodrošināt māksliniecisko kolektīvu vadītāju, kultūras darbinieku tālākizglītību un profesionālo pilnveidi	Pilnveidoti vai no jauna izveidoti un īstenoti tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumi atbilstoši mērķgrupu vajadzībām, īstenotas vasaras skolas, nometnes, meistarklases	Nodrošināti tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumi tautas mākslas nozarēs - gadā apmeklējuši vismaz 1 000 jomas speciālisti un interesenti	LNKC	Pašvaldības Citi dibinātāji NVO	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
3.3.	Nodrošināt bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu vadītāju (pedagogu) profesionālās kompetences pilnveidi	Īstenotas profesionālās kompetences pilnveides programmas	Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu dalībnieki	VIAA	IZM Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4. rīcības virziens		PUZURS Nodrošināt valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju starpnozaru sadarbību un mijiedarbību. Sabiedrības izglītošanā, valsts izglītības un kultūra pilnveidošanā, kā arī reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā iesaistīti mākslinieciskie kolektīvi un to vadītāji; iekļaujoša kopdarba veicināšana izglītības un kultūras sistēmas izmaiņu lēmumu pieņemšanā tradīcijas saglabāšanas un attīstības kontekstā; veicināta koordinēta sadarbība tradīcijas kā latviskās identitātes un dzīvesziņas nesējai Latvijas starptautiskās attīstības kontekstā. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
4.1.	Organizēt un nodrošināt bērniem un jauniešiem starpsvētku pasākumus visās interešu kultūrizglītības nozarēs (koris, deja, instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, folklora)	Organizēti valsts nozīmes starpsvētku pasākumi	Īstenoti kopā vismaz pieci pasākumi gadā	VIAA	IZM Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4.2.	Organizēt un nodrošināt starpsvētku pasākumus visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (kori, latviešu skatuviskā deja, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, vokālie ansambļi, amatierteātri, tautas lietišķā māksla, folklora, tautas mūzika)	Organizēti un nodrošināti starpsvētku pasākumi visās Dziesmu un deju svētku nozarēs, tai skaitā nodrošināta a cappella dziedāšanas pratība un pamatvērtību uzturēšana	Īstenots vismaz viens pasākums gadā katrai nozarei	LNKC	KM Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4.3.	Nodrošināt metodisko atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijas pilsētās un novados, tai skaitā, nodrošinot svētku starplaika un kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koprepertuāra apguvi	Nodrošināta 61 virsvadītāja un virsdiriģenta darbība Latvijas valstspilsētās un novados	Vismaz 1 060 kolektīvi saņēmuši metodisko atbalstu koprepertuāra apguvē (kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, kokļu mūzikas ansambļi)	LNKC	KM Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4.4.	Sniegt metodisku atbalstu Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, tai skaitā, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas mazākumtautību dalību kārtējos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos	Sekmēta mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu dalība svētkos	Īstenots vismaz viens metodiskā atbalsta pasākums gadā; Vismaz 70 mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi gatavojas kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem	LNKC	KM NVO	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4.5.	Sniegt metodisku atbalstu ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, sekmējot diasporas dalību kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos un svētku starplaika pasākumos	Sekmēta diasporas māksliniecisko kolektīvu dalība svētkos un svētku starplaika pasākumos	Īstenots vismaz viens metodiskā atbalsta pasākums gadā; Vismaz 70 diasporas mākslinieciskie kolektīvi gatavojas kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem	LNKC	KM PBLA ELA	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4.6.	Attīstīt apzinātu vēlmi iekļauties un veicināt iekļaujošu piederību tradīcijai, kas motivēs sabiedrības iesaisti tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas telpās organizēti un nodrošināti pasākumi, kas veicina visu tradīcijas dalībnieku (aktīvo, pasīvi tiešo un pasīvi netiešo) iekļaujošo piederību	Īstenoti vismaz četri pasākumi gadā	LNRMM DZSVT	KM	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
4.7.	Nodrošināt savlaicīgu kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koprepertuāra izveidi un tā kvalitatīvu apguvi Latvijā un diasporā	Apguvei pieejams koprepertuārs koru, deju, pūtēju orķestru un kokļu mūzikas nozarēs (audioieraksti, deju zīmējumi, notis); Koru, deju, putēju orķestru un kokļu mūzikas nozarēs apgūts svētku koprepertuārs	Koprepertuāru apguvuši vismaz 1 060 kolektīvi; Nodrošināti balsu un partiju ieraksti, deju apraksti, video un audio ieraksti - 120; Nošu krājumi - četri; Kopmēģinājumu skaits svētku koprepertuāra apguvei - 287; Modelēšanas pasākumu skaits - vismaz 19	LNKC	KM LNKC Virsdiriģenti un virsvadītāji Pašvaldības NVO	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
5. rīcības virziens		ZUTENIS. Uzturēt ilgtspējīgu materiālo bāzi tradīcijas saglabāšanai un attīstībai. Pasākumi, kas veicina materiālā nodrošinājuma pēctecību un nepārtrauktību procesā iesaistītajām pusēm: valsts, pašvaldību, privātā sektora finansējums un atbalsts izglītībā un darba tirgū iesaistītajiem profesionāļiem; mūzikas skolotāju, māksliniecisko kolektīvu vadītāju samaksas (mērķdotācijas) pārskatīšana; atbalsts tradīcijas uzturēšanā iesaistītajām nevaldības organizācijām
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
5.1.	Sekmēt māksliniecisko kolektīvu darbības nepārtrauktību un dalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Nodrošināta valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību un citu dibinātāju māksliniecisko kolektīvu vadītājiem darba samaksai un VSAOI; Sagatavoti priekšlikumi un iesniegti izvērtēšanai KM par valsts un pašvaldību atbildību māksliniecisko kolektīvu vadītāju un speciālistu atlīdzībai pēc vienotiem principiem	Aprēķināta, palielināta un sadalīta valsts mērķdotācija vismaz 1 500 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem atbilstoši normatīvajiem aktiem; Turpināta atlīdzības reforma, uzsākta otrā kārta	LNKC	KM LPS Pašvaldības	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
5.2.	Nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, izveidojot vienotu Dziesmu un deju organizatorisko modeli- darbu uzsācis kopīgs svētku birojs	Izvērtēts esošais Dziesmu un deju svētku organizatoriskais modelis, sagatavoti priekšlikumi jaunajam modelim. Nodrošināts finansējums Dziesmu un deju svētku biroja darbības uzsākšanai	Darbu uzsācis Dziesmu un deju svētku birojs	LNKC	KM IZM	31.12.2026.
6. rīcības virziens		STĀSTI Veicināt dažādu mērķauditoriju zināšanas par tradīcijas saglabāšanas priekšnoteikumiem un attīstības iespējām; atbalstīt un popularizēt zinātniskos nozaru, starpnozaru, valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pētījumus par tradīcijas aspektiem; iesaistīties starptautiskos pētījumos. Veicināt koordinētu informācijas izplatīšanu un pieejamību nacionālā un starptautiskā līmenī. Veidot sabiedrībā pēctecīgas un integrētas zināšanas par Dziesmu un deju svētku tradīciju. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
6.1.	Nodrošināt Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas Mežaparka Lielajā estrādē uzturēšanu un profesionālu darbību	Turpināts darbs pie Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas attīstības, uzturēšanas	Papildināts Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas saturs, Kopienas telpas Mantojuma skapis, bibliogrāfija un datu bāzes, kas pilnveido visas sabiedrības zināšanas par svētku tradīciju; Kopienas telpā izveidotas vismaz trīs izstādes par tematiem, kas saistīti ar Dziesmu un deju svētku tradīciju	LNRMM DZSVT	KM LNKC	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.2.	Nodrošināt un koordinēt darbu pie Nacionālā muzeju krājuma papildināšanas ar Latvijas un ārpus Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas materiāliem	Turpināts darbs pie Nacionālā muzeju krājuma papildināšanas ar Latvijas un ārpus Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas materiāliem	Regulāri papildināts Nacionālais muzeju krājums ar svētku tradīcijas materiālām un nemateriālām vērtībām	LNRMM DZSVT	KM LNKC	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.3.	Sekmēt pētniecību un veidot zināšanas par svētkiem kultūrvēsturiskajos novados: Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, Sēlijā un ārpus Latvijas	Sadarbībā ar valsts/pilsētu un novadu muzejiem un privātiem kolekcionāriem veidot datu bāzi par svētku norisēm kultūrvēsturiskajos novados un ārpus Latvijas. Organizēt vismaz vienu forumu "Visi mūsu Dziesmusvētki" par svētkiem novados un ārpus Latvijas	Izveidota un uzturēta datu bāze par dziesmu un deju svētkiem kultūrvēsturiskajos novados un ārpus Latvijas; Forumos piedalīsies vismaz 200 novadu un ārpus Latvijas svētku tradīcijas uzturētāji	LNRMM DZSVT	KM LNKC LNB	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.4.	Nodrošināt dažādu mērķauditoriju informēšanu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas priekšnoteikumiem un attīstības iespējām	Nodrošināta Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšana par Dziesmu un deju svētku tradīciju	Sagatavota informācija, prezentācijas, video un audio materiāli	LIAA	LNKC	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.5.	Nodrošināt sabiedrības, tai skaitā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas informētību par svētku sagatavošanu, norisi un pieejamību	Sagatavots komunikācijas plāns; Nodrošināti komunikācijas rīki: tīmekļa vietne, iespieddarbi, mediju pasākumi, u.c.	Svētku pieejamības rādītāji: starpsvētku un svētku pasākumiem dažādos medijos sekojuši vismaz 300 000 skatītāju	LNKC VIAA	PR pakalpojums	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.6.	Atbalstīt jaunu zinātnisko zināšanu par Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās nozīmi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā radīšanu un to komunikāciju reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā	Dziesmu un deju svētku procesā līdzdalīgo nozares profesionāļu iesaiste KM padotībā esošo zinātnisko institūciju (JVLMA, LMA, LKA, LNB) pētniecības projektos	Nozares profesionāļu dalība zinātniski pētnieciskās konferencēs Latvijā un ārvalstīs (dalība ne mazāk kā piecās norisēs gadā); Nozares profesionāļu un pētnieku kopīgi izstrādātas zinātniskas publikācijas (ne mazāk kā divas publikācijas gadā)	Augstskolas	IZM KM LNKC LNRMM DZSVTLNB	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.7.	Izmantot esošās KM administrētās pētniecības programmas sistemātiska Dziesmu un deju svētku procesa pētniecības nodrošināšanai	Sagatavoti priekšlikumi ar Dziesmu un deju svētku procesu un ilgtspēju saistītu pētniecisku jautājumu/uzdevumu iekļaušanai KM administrētajās valsts pētījumu programmās	Valsts pētījumu programmu pasūtījumā iekļauti jautājumi un/vai uzdevumi	Augstskolas	LKA	31.12.2026.
6.8.	Pilnveidot Dziesmu un deju svētku dalībnieku reģistrēšanās sistēmu	Pilnveidota Dziesmu un deju svētku reģistrēšanās sistēma	Pilnveidota Dziesmu un deju svētku dalībnieku reģistrēšanās sistēmas veiktspēja, izveidoti nepieciešamie papildu lauki, precīzai informācijas ieguvei	LNKC KISC	KM	31.12.2026.
6.9.	Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktorus Baltijas valstīs	Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejas darbība īstenota saskaņā ar 2018. gada 8. jūlija Baltijas valstu līgumu "Par Baltijas valstu komiteju Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai"	Vismaz viena komitejas sēde gadā; Konference Igaunijā	LNKC	IZM LNKC	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.10.	Organizēt svētku izvērtēšanu, tai skaitā, organizējot svētku izvērtēšanas konferenci	Izvērtēt svētku sagatavošanu un norisi, organizēt konferenci	Konferencē piedalījušies vismaz 300 svētku īstenošanā iesaistītie	LNKC	KM Pašvaldības NVO Citas iesaistītās puses	01.12.2028.
6.11.	Sekmēt zināšanu un dokumentārā mantojuma uzkrāšanu par Dziesmu un deju svētku tradīciju	Turpināts darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma daļas par Dziesmu un deju svētkiem komplektēšanas, nodrošinot gan obligāto eksemplāru, gan ārvalstīs izdoto materiālu saņemšanu, iekļaušanu krājumā un to pieejamību	Pilnveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma daļa par Dziesmu un deju svētkiem visos pieejamajos formātos.	LNB	KM IZM ĀM Visas organizācijas, tajā skaitā diasporas, ja publikācijas veidotas ar valsts atbalstu	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
6.12.	Uzturēt un attīstīt Dziesmu un deju svētku digitālo kolekciju	Turpināts koordinēts darbs svarīgākās informācijas par Dziesmu un deju svētku tradīciju digitalizēšanā un pieejamības nodrošināšanā sabiedrībai, tajā skaitā starptautiskajai kopienai	Pilnveidotas sabiedrības zināšanas par Dziesmu un deju svētku tradīciju, iekļauta pieejama informācija par diasporas vēsturiskajiem un aktuālajiem pasākumiem, veicināta pētniecība	LNB	LNA LNKC LNNM LU LVI RVKM u.c.	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
7. Rīcības virziens		SVĒTKI Sagatavot un īstenot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un XVIII Deju svētku pasākumus Sagatavot un sarīkot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākumus 2026.-2028. gadā un uzsākt XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu. Atbalstīt latviešu dziesmu un deju svētkus ārvalstīs
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
7.1.	Sagatavot un īstenot svētku māksliniecisko programmu (pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus, nosakot katram svētku pasākumam vietu un laiku)	Izsludināti konkursi, izvērtēti konkursu piedāvājumi tautas mākslas nozarēs atbilstoši svētku mākslinieciskajai programmai; Apstiprināts svētku laiks un svētku pasākumu norises vietas	Sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku norises laiku" un Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku norises vietām"	LNKC	LNKC Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome Dziesmu un deju svētku padome Rīgas valstspilsētas pašvaldība KM	31.12.2026. 31.12.2027.
7.2.	Noteikt kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus; repertuāra apguves kvalitāti	Īstenotas svētku dalībnieku atlases skates Latvijas reģionos, Rīgā un diasporā atbilstoši skašu un konkursu nolikumam	Skašu rezultāti; Svētkos piedalās vismaz 1 600 mākslinieciskie kolektīvi, 40 000 dalībnieki	LNKC	Pašvaldības PBLA ELA	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.
7.3.	Nodrošināt svētku dalībnieku uzturēšanos svētkos	Nodrošināta dalībnieku ēdināšana un naktsmītnes, pārvietošanās Rīgas pilsētā svētku laikā	Dalībnieku skaits	LNKC	Rīgas valstspilsētas pašvaldība Pašvaldības Pārtikas un veterinārais dienests	31.12.2027. 10.07.2028.
7.4.	Nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos	Nodrošināta Operatīvās vadības grupas darbība saskaņā ar svētku norises plānu; Sagatavots operatīvās rīcības plāns, tai skaitā risku vadības plāns, sagatavotas instrukcijas svētku dalībniekiem	Uzdevuma nodrošināšanai izmantoto resursu apjoms	IeM VP VUGD VM NMPD VDD	KM LNKC Dziesmu un deju svētku padome Rīcības komiteja Operatīvā vadības grupa Rīgas valstspilsētas pašvaldība Pašvaldības	31.12.2027. 10.07.2028.
7.5.	Nodrošināt svētku norises kapacitāti, iesaistot brīvprātīgos	Nodrošināta svētku norise	Brīvprātīgo skaits; Nodrošināto pasākumu skaits	LNKC	NVO	31.12.2027. 10.07.2028.
7.6.	Nodrošināt Svētku atspoguļošanu un popularizēšanu	Sagatavots svētku norišu translācijas un fiksācijas plāns sabiedriskajos medijos TV un Radio	Nodrošināta svētku popularizēšana, atspoguļošana sabiedriskajos medijos	LSM		31.12.2028.
7.7.	Sagatavot XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās koncepcijas, logo un vizuālo identitāti, kā arī svētku koncertu koncepciju konkursus, koprepertuāru un svētku norišu programmas	Sagatavoti nolikumi, izvērtēti konkursu piedāvājumi, apstiprinātas koncertu un citu svētku pasākumu mākslinieciskās programmas	Izvēlēts atbilstošākais piedāvājums bērnu un jauniešu auditorijai un nodrošināts svētku repertuārs	VIAA	Ekspertu padomes Mākslinieciskā padome	30.12.2028.
7.8.	Sniegt metodisko atbalstu latviešu ārvalstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībā un saglabāšanā	Sniegts metodiskais atbalsts, satura veidošanā, repertuāra iestudēšanas un īstenošanas jautājumos	Nodrošināts metodiskais atbalsts ārvalstu latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijās saglabāšanā kolektīvu vadītājiem, svētku organizatoriem	LNKC	KM ĀM	31.12.2026. 31.12.2027. 31.12.2028.

VII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Finansēšanas kārtību nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Plāns tiek īstenots ikgadējā valsts budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, kā arī pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros. 2028. gadā plānotais finansējums iekļauts KM budžetā, tai skaitā indikatīvi pārdalāmais finansējums iesaistītajām institūcijām - IeM, VM, Latvijas sabiedriskajam medijam. Minēto institūciju tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm. Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta devītajā daļā noteikts, ka Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredz nepieciešamo papildu finansējumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 24. punktu ir pieņemts zināšanai, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" rezervētais finansējums XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku sagatavošanai un norisei 2027. gadam ne vairāk kā 2 459 224 euro apmērā un 2028. gadam ne vairāk kā 9 710 000 euro apmērā ir pārdalāms KM pēc tam, kad Ministru kabinetā būs pieņemts attiecīgs lēmums, pamatojot finansējumu ar detalizētiem aprēķiniem.

Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu pieejams plāna pielikumā.

---

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

Pielikums
Dziesmu un deju svētku tradīcijas
attīstības un saglabāšanas plānam 2026.-2028. gadam

VII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Nr.	Uzdevums/ pasākums	Budžeta resors	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums, eiro			Plānotie pašu ieņēmumi, kas tiks iestrādāti budžeta sagatavošanas procesā	2028.gadā kopējais finansējums plāna realizācijai	Turpmākajā laikaposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana nav terminēta)
				2026	2027	2028	2028	2028
	Finansējums plāna realizācijai kopā, tajā skaitā:			16 147 229	18 133 270	28 213 960	8 952 151	37 166 111
	tajā skaitā
	74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**				2459224	9710000		9710000
		tai skaitā:
			23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / programma 74.09.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi, apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		2459224	9710000		9710000
	22.Kultūras ministrija			1717798	3070150	3070150	8952151	12022301
		tai skaitā:
			22.01.00.00 Kultūrpolitika	1653433	3005785	3005785	8952151	11957936
			tai skaitā:
			21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	1653433	690085	690085	8952151	9642236
	pašu ieņēmumi par biļešu realizāciju*		21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	0	0	0	8322888	8322888
	pašu ieņēmumi no dalības maksas amatnieku tirdziņos*		21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	0	0	0	629263	629263
			apakšprogramma 01.04.00 Mērķdotācijas tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	0	2315700	2315700		2315700
			26.00.00 Sabiedrības saliedētības pasākumi / 22.02.00.00 Saliedētas sabiedrības un mediju politika	26623	26623	26623		26623
			tai skaitā:
			26.01.00 Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana / 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	4920	4920	4920		4920
			26.02.00 Diasporas pasākumu īstenošana / 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	21703	21703	21703		21703
			97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ programma 22.01.00.00 programma 22.01.00.00 Kultūrpolitika, apakšprogramma 22., apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	37742	37742	37742		37742
	15. Izglītības un zinātnes ministrija			100067	100067	100067		100067
		tai skaitā:
			42.03.00 Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki*/ programma 15.01.00.00 Izglītība apakšprogramaā 15.01.07.00 Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana	100067	100067	100067		100067
	62. Mērķdotācijas pašvaldībām			2062548
		tai skaitā:
			02.00.00 Mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām	2062548
		Pašvaldību budžets***		12 266 816	12 503 829	15333743		15333743
1. Rīcības virziens
1.1.	Nodrošināt daudzveidīgas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	15. Izglītības un zinātnes ministrija	42.03.00 Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki*/ apakšprograma 15.01.07.00 Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana	100067	100067	100067		100067
1.2.	Veicināt mūzikas skolotāju, diriģentu, dejas pedagogu ataudzi un pēctecību	22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	3681	3681	3681		3681
1.3.	Nodrošināt daudzveidīgas izglītojošas muzejpedagoģiskas programmas un nodarbības, kas sabiedrībai un skolu jaunatnei	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	161562	425322	425322		425322
1.4.	Veicināt izglītības iestāžu koru māksliniecisko izaugsmi un kvalitatīvu attīstību	22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	4500	4500	4000		4000
		22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana			1000		1000
1.6.	Nodrošināt metodisko atbalstu diasporas kolektīvu vadītājiem, gatavojoties dziesmu un deju svētkiem (Latvijā un diasporā) ataudzes nodrošināšanā	22.Kultūras ministrija	26.02.00 Diasporas pasākumu īstenošana/ apakšprogramma 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	2041	2041	2041		2041
2. Rīcības virziens
2.1.	Nodrošināt latviešu tautas dziesmu apmācību metodiskos materiālus izglītības iestādēm	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ievaros
		22.Kultūras ministrija	Budžeta ievaros
2.2.	Nodrošināt latviešu, latgaliešu un lībiešu tautas dziesmu iekļaušanu kolektīvajās muzicēšanas formās	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ievaros
		22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	98		98		98
2.3.	Sekmēt izpratni par tautastērpu valkāšanas tradīciju	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	1240	1240	1240		1240
2.4.	Sekmēt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un nodošana nākamajām paaudzēm un sabiedrības izglītošana	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	1498	1498	1498		1498
3. Rīcības virziens
3.1.	Nodrošināt kvalitāti Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanā, izcelt un godināt tautas mākslas un tradicionālās kultūras kolektīvus, to vadītājus un dalībniekus, NVO un sadarbības partnerus, kā arī kultūrizglītības iestādes un pedagogus.	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	1989	1989	1989		1989
3.2.	Nodrošināt māksliniecisko kolektīvu vadītāju, kultūras darbinieku tālākizglītību un profesionālo pilnveidi	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	1321	1321	1321		1321
3.3.	Nodrošināt bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu vadītāju (pedagogu) profesionālās kompetences pilnveidi	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ietvaros
4. Rīcības virziens
4.1.	Organizēt starpsvētku pasākumus visās Tautas māksas nozarēs (koris, deja, instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, tradicionālā māksla)	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ietvaros
4.2.	Organizēt un nodrošināt starpsvētku pasākumi visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (kori, latviešu skatuviskā deja, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, vokālie ansambļi, amatierteātri, tautas lietišķā māksla, folklora, tautas mūzika)	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	82771	70146	70048		70048
4.3.	Nodrošināt metodisko atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijas pilsētās un novados, tai skaitā nodrošinot svētku starplaika un kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koprepertuāra apguvi	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	186000	186000	186000		186000
4.4.	Sniegt metodisku atbalstu Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, tai skaitā nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas mazākumtautību dalību kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos	22.Kultūras ministrija	26.01.00 Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana / apakšprogramma 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	4920	4920	4920		4920
4.5.	Sniegt metodisku atbalstu ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, sekmējot diasporas dalību kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos un svētku starplaika pasākumos	22.Kultūras ministrija	26.02.00 Diasporas pasākumu īstenošana/ apakšprogramma 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	9562	9562	9562		9562
4.6.	Attīstīt apzinātu vēlmi iekļauties un veicināt iekļaujošu piederību tradīcijai, kas motivēs sabiedrības iesaisti tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	16620
4.7.	Nodrošināt savlaicīgu kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koprepertuāra izveidi un tā kvalitatīvu apguvi Latvijā un diasporā	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	185168	2569	2569		2569
			26.02.00 Diasporas pasākumu īstenošana/ apakšprogramma 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	1200	1200	1200		1200
		74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi	0	186284	276087		276087
5. Rīcības virziens
		22.Kultūras ministrija	apakšprogramma 22.01.04.00 Mērķdotācijas tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām		2315700	2315700		2315700
5.1.	Sekmēt māksliniecisko kolektīvu darbības nepārtrauktību un dalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	62.Mērķdotācijas pašvaldībām	02.00.00 Mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāja darba samaksai	2062548
		22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	253152
5.2.	Nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, izveidots vienots Dziesmu un deju organizatoriskais modelis - darbu uzsācis kopīgs svētku biroja	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	173127
	Nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, izveidots vienots Dziesmu un deju organizatoriskais modelis - darbu uzsācis kopīgs svētku biroja	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi	0	434430	298896		298896
6. Rīcības virziens
6.1.	Nodrošināta Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas Mežaparka Lielajā estrādē uzturēšana un profesionāla darbība	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	165290
6.2.	Nodrošināts un koordinēts darbs pie Nacionālā muzeju krājuma papildināšanas ar Latvijas un ārpus Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas materiāliem.	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	16510
6.3.	Sadarbībā ar valsts/pilsētu un novadu muzejiem un privātiem kolekcionāriem veidot datu bāzi par svētku norisēm kultūrvēsturiskajos novados un ārpus Latvijas. Organizēt vismaz vienu forumus "Visi mūsu dziesmusvētki" par svētkiem novados un ārpus Latvijas.	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	19540
6.4.	Nodrošināta dažādu mērķauditoriju informēšana par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas priekšnoteikumiem un attīstības iespējām	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ietvaros
6.5.	Nodrošināt sabiedrības, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas informētību par svētku sagatavošanu, norisi un pieejamību	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ietvaros
		22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	19476
	Nodrošināt sabiedrības, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas informētību par svētku sagatavošanu, norisi un pieejamību	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		45300	51500		51500
6.6.	Atbalstīt jaunu zinātnisko zināšanu radīšanu un to komunikāciju reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā par Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās nozīmi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.	22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	2752	2752	2252		2252
6.7.	Izmantot esošās Kultūras ministrijas administrētās pētniecības programmas sistemātiska Dziesmu un deju svētku procesa pētniecības nodrošināšanai	22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	4269	4269	4269		4269
6.8.	Pilnveidot Dziesmu un deju svētku dalībmieku reģistrēšanās sistēmu	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	78396
6.9.	Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktorus Baltijas valstīs	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ietvaros
		22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	1470
	Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktorus Baltijas valstīs	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		13900	1470		1470
6.10.	Organizēt svētku izvērtēšanu, tai skaitā sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums				108401	108401
6.11.	Sekmēt zināšanu un dokumentārā mantojuma uzkrāšanu par Dziesmu un deju svētku tradīciju	22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	9898	9898	9898		9898
6.12.	Uzturēt un attīstīt Dziesmu un deju svētku digitālo kolekciju	22.Kultūras ministrija	97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana/ apakšprogramma 22.01.97.00 Nozaru vadība un politikas plānošana	12642	12642	12642		12642
7. Rīcības virziens
7.1.	Sagatavot un īstenot svētku māksliniecisko programmu (pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus, nosakot katram svētku pasākumam vietu un laiku)	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	90000			8843750	8843750
	Sagatavot un īstenot svētku māksliniecisko programmu (pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus, nosakot katram svētku pasākumam vietu un laiku)	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		1544552	2002830		2002830
7.2.	Noteikt kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus	22.Kultūras ministrija	21.00.00 Kultūras mantojums/ apakšprogramma 22.01.03.00 Kultūras mantojums	198205
	Noteikt kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		212320	198205		198205
7.3.	Nodrošināt svētku dalībnieku uzturēšanos svētkos	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		12000	5181000		5181000
7.4.	Nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		6908	1020232		1020232
7.5.	Svētku norises kapacitātes nodrošinājums, iesaistot brīvprātīgos	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi		3530	26180		26180
7.6.	Nodrošināt Svētku atspoguļošanu un popularizēšanu	74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums**	23.00.00 Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi / apakšprogramma 74.09.01.00 Valsts atbalsta programmas un citi Valsts nozīmes pasākumi			653600		653600
7.7.	Sagatavot XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās koncepcijas, logo un vizuālo identitāti, kā arī svētku koncertu koncepciju konkursus, koprepertuāru un svētku norišu programmas	15. Izglītības un zinātnes ministrija	Budžeta ietvaros
7.9.	Sniegt metodisko atbalstu latviešu ārvalstu dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībā un saglabāšanā	22.Kultūras ministrija	26.02.00 Diasporas pasākumu īstenošana/ apakšprogramma 22.02.01.00 Saliedētas sabiedrības pasākumu īstenošana	8900	8900	8900		8900
	Pašvaldību budžets***			12 266 816	12 503 829	15 333 743		15 333 743