2. Centrālā statistikas pārvalde (bez finansējuma nodošanas).

Projekta īstenošanai var tik piesaistītas arī citas tiešās pārvaldes iestādes, un pašvaldības, kuras uz pases sagatavošanas laiku vēl nav identificētas.

2) Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" iesāktās aktivitātes un nodrošināt mērķtiecīgu datu agregatora risinājuma attīstīšanu. (Ātrdarbīga datu izplatīšanas risinājuma (projekta ietvaros izveidots DAGR, t.sk. veikti atbilstoši pielāgojumi VIRSIS sistēmā)

3) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projekts Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t.sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" (projekta ietvaros tiek veikta datu devēju un ņēmēju pieslēgšana DAGR un sistēmas pilnveide atbilstoši lietotāju vajadzībām)

4) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā"

Šis Projekts nerada dubultā finansējuma risku un šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros.

Projekta mērķis ir funkcionāli pilnveidot un attīstīt VIRSIS, data.gov.lv un DAGR platformas, lai nodrošinātu datus un metadatus, kas dos iedzīvotajiem un valsts pārvaldei datu un datu bāzētu pakalpojumu piegādi, kas mazinās birokrātiju, kā arī nodrošinās digitalizācijas priekšrocības un jaunu funkcionalitāti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un iestādēm.

Projekta darbības virzieni:

1. VIRSIS attīstība - vienotu metadatu un standartu izveide, valsts datu pakalpojumi un piekļuves nosacījumi.

2. DAGR attīstība, nodrošinot valsts pārvaldes un pašvaldību datu apmaiņas atbalstu.

3. data.gov.lv attīstība, nodrošinot atbalstu atvērto un "slēgto" datu nodošanai privātajam sektoram, atbilstoši drošības un normatīvo aktu prasībām

4. Vienots datu modelis un testa dati, atbalsts lietotājiem, lai izveidotu datu modeli un publicētu testa datus DAGR

1) Valsts pārvaldes datu modeļa izveide būtiski veicinās iestāžu savstarpējo sadarbspēju digitālajā vidē gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, nodrošinot vienotu un caurredzamu skatījumu uz datiem, kas atrodas valsts pārvaldes rīcībā. Modeļa izstrādes procesā pamatreģistru turētāji sadarbībā ar konsultantiem varēs veikt datu auditu, kura ietvaros tiks identificēti nelietderīgi ievāktie dati, tādējādi optimizējot datu vākšanas procesus un samazinot ar to saistītās izmaksas. Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta iespēja pārskatīt un vienādot datos izmantoto terminoloģiju, veicot nepieciešamās korekcijas (piemēram, precizējot jēdzienu "mājsaimniecība"), lai uzlabotu datu saskaņotību un saprotamību. Šīs aktivitātes radīs nozīmīgu ilgtermiņa pienesumu arī citās digitālās transformācijas iniciatīvās, piemēram, mākslīgā intelekta centra darbībā, Centrālās statistikas pārvaldes datu analītikas kompetences centra attīstībā, Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanā, kā arī vienreizes datu ievades principa (once-only) tehniskās sistēmas īstenošanā. Kopumā tas veicinās kvalitatīvāku, efektīvāku un cilvēkcentrētāku publiskās pārvaldes pakalpojumu attīstību. Metadatu standarta izveide un ieviešana. Projekta ietvaros plānots izstrādāt Latvijas metadatu standartu, kas kopā ar plānoto valsts datu modeli uzlabos datu atrodamību, sadarbspēju, kvalitāti un pārvaldību, vienlaikus veicinot atkalizmantošanu. Metadatu standartu plānots izstrādāt sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi un citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstisko sektoru, par pamatu ņemot jau pašlaik pasaulē plaši izmantotus standartus. Lai nodrošinātu izveidoto metadatu standartu ieviešanu praksē, projekta ietvaros tiks pilnveidota VIRSIS sistēma, paredzot informācijas resursu aprakstīšanu atbilstoši jaunajiem metadatu standartiem un integrējot koplietošanas platformu metadatus vienotā metadatu katalogā, kā arī nodrošinot metadatu kataloga koplietošanu un atkalizmantošanu.

2) Projekta ietvaros plānots turpināt iesākto darbu DAGR platformas attīstībā pieslēdzot jaunus datu devējus un ņēmējus t.sk., pašvaldības un privātā sektora pārstāvjus. Šajā procesā tiks pilnveidota arī DAGR platforma paredzot iespēju datus "skatīt" arī koplietošanas risinājumu ietvaros, tādējādi nodrošinot pieejamību valsts rīcībā esošajiem datiem arī tām iestādēm/pašvaldībām, kuru rīcībā nav risinājumu datu skatīšanai. Šīs projekta aktivitātes centrālais mērķis ir nodrošināt vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts datu izplatīšanā. Papildus iepriekš minētajam DAGR platformu plānots pilnveidot arī citu saistīto projektu ietvaros, kā piemēram "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā", lai nodrošinātu vienotu valsts rīcībā esošo atribūtu pārvaldību centralizētā veidā u.tml.

3) Latvijas Atvērto datu portāls data.gov.lv ir kļuvis par galveno valsts atvērto datu piegādes standartu, ko aktīvi izmanto sabiedrība, uzņēmēji un valsts pārvaldes iestādes. Ņemot vērā tā atpazīstamību un uzticamību, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, pastāv iespēja paplašināt portāla zīmolu, piedāvājot tajā arī citus datu veidus. Vienotā katalogā varētu iekļaut arī tādas datu kopas, kuru izmantošanai nepieciešama iepriekšēja vienošanās, nosakot tajā pakalpojumu līmeņa nosacījumus (SLA), vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību, atbilstību likumdošanai un skaidru piekļuves noteikumu aprakstu. Turpmāk attīstot portālu, būtiski ir ievērot vienreizes principu un normatīvā regulējuma prasības, vienlaikus nodrošinot, lai datu piedāvājums būtu saprotams visiem lietotājiem - neatkarīgi no viņu tehnisko zināšanu līmeņa. Lai to panāktu, jāveic lietotāju vajadzību izpēte, jāstrukturē datu piedāvājums atbilstoši identificētajām vajadzībām un jānodrošina efektīva meklēšana, kā arī mūsdienīgi MI rīki, kas palīdz orientēties datu pieejamībā un to izmantošanas nosacījumos. Šāda pieeja sekmēs gan valsts, gan privātā sektora pakalpojumu efektivitāti un ātrdarbību, vienlaikus uzlabojot datu kvalitāti - pateicoties lietotāju sniegtajai atgriezeniskajai saitei par datu nepilnībām, iestādes varēs precizēt un pilnveidot savus datu resursus.

Lai projekta rezultāti būtu izmantojami, tiks izstrādāts normatīvais regulējums, ja nepieciešams, grozot normatīvos aktus, kas regulē attiecīgajā projekta aktivitātē pilnveidoto sistēmu darbību.

Projektā veiktie sistēmu pilnveidojumi ir jaunas funkcionalitātes izveide, piemēram, metadatu katalogs (VIRSIS), pašvaldību saskarnes (DAGR), atvērto un "slēgto" datu kopkatalogs, metadatu integrācija ar VIRSIS, lietojamība un MI rīki (data.gov.lv), kas nedublē 2.2. minēto projektos izstrādāto funkcionalitāti.

 Eiropas Savienības prasību izpilde

Skat. 5.1.2. punktā norādīto informāciju

 Valdības rīcības plāns

20.01.2024. Ministru kabineta rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" Deklarācijas uzdevums - 19.2. Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām.

 Pamatnostādnes

Atbilst Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam:

4.4. Attīstības joma "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija", rīcības virzieni 4.4.1. "Pakalpojumu platformas", "Datu pārvaldība, atvēršana un analīze" 4.4.9. "Moderna un atvērta valsts pārvalde".

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

īsi apraksta, ja attiecināms;

n/a

 Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

Atbilstoši Ministru kabineta 20 un ieguvumi 25. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības"

 Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

n/a

• Saglabāsies sadarbspējas un caurredzamības trūkums: Tiks kavēta iestāžu savstarpējā sadarbspēja digitālajā vidē gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, liedzot nodrošināt vienotu un caurredzamu skatījumu uz valsts rīcībā esošajiem datiem.

• Sarežģīta informācijas ieguve: Vienotu standartu un metadatu neesamība turpinās radīt situāciju, kurā informācijas ievākšana par iestāžu datiem ir laikietilpīga un dārga.

• Datu dublēšana: Netiks novērsta datu atkārtota ievākšana un dublēšana starp resoriem, kas rada liekas izmaksas valsts budžetā.

• Lēni saskaņošanas procesi: Saglabāsies neefektīva vienošanos slēgšanas prakse (licences, līgumi, starpresoru vienošanās), kur viena saskaņošana joprojām aizņems 1 līdz 3 mēnešus.

• VIRSIS un DAGR attīstības apstāšanās: Netiks pilnveidotas centralizētās platformas, netiks ieviesti vienoti metadati, standarti un valsts datu pakalpojumi, ierobežojot iespējas pilnvērīgi pieslēgt jaunus datu devējus un ņēmējus (pašvaldības).

• Latvijas Atvērto datu portāla data.gov.lv ierobežojumi: Netiks attīstīta funkcionalitāte atvērto un "slēgto" datu nodošanai, kā rezultātā publiski pieejamie dati joprojām veidos tikai nelielu daļu no iestāžu rīcībā esošā

• Neizmantots automatizācijas potenciāls: Netiks ieviesta vienota prakse datu apmaiņai ar pašvaldībām, kā rezultātā netiks pilnvērtīgi izmantots automatizētas datu apmaiņas potenciāls.

• Ierobežota sadarbība ar privāto sektoru: Netiks veicināta datu nodošana privātajam sektoram, tādējādi kavējot jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi, kas balstīti valsts datos.

Auditā konstatētais;

---

 Incidentu statistika;

---

Lietotāju aptauja;

---

  Manuālā darba apjoms.

---

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

(atzīmēt piemērojamos)

  Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

  Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits.

Valsts digitālās attīstības aģentūra, projektā iesaistītās iestādes un pašvaldības.

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Rādītājs: Laiks (dienās), kas nepieciešams, lai atrastu, izprastu un iegūtu datus no vairākām iestādēm.

3.3.2. Veicināta datu pieejamība un atkalizmantošana: pilnveidota Latvijas Atvērto datu portāla data.gov.lv funkcionalitāte, nodrošinot lietotājiem mūsdienīgu datu saņemšanas pieredzi. Izveidots Vienots atkalizmantošanai pieejamo datu katalogs, kā vienas pieturas aģentūra valsts datu un atvērtā pirmkoda iegūšanai.

Rādītājs: Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv publicēto atkalizmantošanas gadījumu kopējais skaits.

Rādītājs: Pilnvērtīgi pieslēgto pašvaldību skaits.

4 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 3 740 000 euro un valsts budžeta finansējums 660 000 euro

24 mēneši

(var būt vairāki varianti)

Transformācijas rezultātā tiks uzlabota to uzņēmumu digitalizācija, kuri izmanto (saņem no iestādēm) valsts pārvaldes datus saviem biznesa procesiem vai pakalpojumiem.

IKT jomas saimnieciskās darbības veicēju skaits²: vismaz 5

2. Jaunā Eiropas kopienas datu stratēģija no angļu valodā Data union³ (projekts pases izstrādes brīdī), nosaka dalībvalstīm pienākumu veicināt datu pieejamību mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai,

3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 paredz pašvaldību pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē (ja konkrētais pakalpojums ir pārrobežu rakstura),

4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1183 ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi,

5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, ņemot vērā, ka nepārtraukti tiek atvērtas jaunas augstvērtīgas atvērto datu kopas komersanti šos datus ir sākuši izmantot savos produktos

2. DAGR platforma primārais datu iegūšanas kanāls CSP datu analītikas un MI attīstības funkcijām, nodrošinot valsts pārvaldes datu pieejamību

3. Projekta ietvaros DAGR platformai plānots izveidot funkcionalitāti, kas nodrošinās, lai Latvijas pašvaldības būtu spējīgas nodod datus pārrobežu procedūru izpildei, kas norādītas SDG regulas II pielikumā

4. DAGR nodrošinās valsts atribūtu nodošanu Eiropas digitālās identitātes maka platformai Latvijā.

5. Projekta ietvaros tiks pilnveidots Latvijas Atvērto datu portāls, padarot to par būtisku atbalsta punktu komersantiem valsts rīcībā esošo atvērto datu izmantošanā.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁴

Lietotāju skaits (ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā

- iestādes (valsts pārvaldes iestādes: ministrijas, padotības iestādes, pašvaldības) - 209;

- saimnieciskās darbības veicēji (komercbankas) - 5

5.2.2. Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)

DAGR darbību reglamentē 31.10.2023. Ministru kabineta noteikumi Nr. 624 " Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi"

- saimnieciskās darbības veicēji (komercbankas) - 5

- pašvaldības (novadu un valstspilsētu pašvaldības) - 42

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

(Šeit jānorāda vienkāršoti aprēķini, kas skaidri pamato projekta lietderību un parāda sagaidāmos ieguvumus finansiālā izteiksmē salīdzinājumā ar izmaksām projekta dzīves ciklā)

Izmaksu un ieguvumu aprēķini veikti pamatojoties uz ilggadējo VDAA pieredzi IT projektu īstenošanā, kā arī ir ņemts vērā dažādu nozares ekspertu un konsultantu viedoklis.

1) Vienotais valsts datu modelis un metadatu standarts. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir sadarbspēja starpnozaru līmenī. Šis izaicinājums ir sevišķi būtisks, ņemot vērā mūsdienu procedūras un digitālos risinājumus, kas ir savstarpēji integrēti un atkarīgi cits no cita. Tādējādi, lai nodrošinātu jebkuru starpnozaru procedūru, iesaistītajām pusēm sākotnēji nepieciešams identificēt nepieciešamo datu apjomu. Ņemot vērā VARAM un VDAA pieredzi koplietošanas risinājumu izveidē un ieviešanā varam secināt, ka šīs darbības īstenošanai nepieciešamais laiks nav optimāls, katrs gadījums aizņem vismaz vienu mēnesi t.i., 160 darba stundas.

Šajā laika periodā iesaistītajām institūcijām nepieciešams:

Ņemot vērā, ka Latvijas valsts pārvaldē bieži vien nav noteikti konkrēti par datiem atbildīgie darbinieki, visbiežāk augstāk minēto uzdevumu izpilde ir atkarīga no biznesa procesu analītiķiem ar IKT zināšanām, kas vidēji stundā pelna 45-70 euro.

Ņemot vēra iepriekš minēto varam secināt, ka fiskāli izdevīgākajā scenārijā šis process kopā valsts pārvaldei izmaksā 8100 euro, savukārt dārgākajā variantā tas ir 15 300 euro. Šobrīd nepieciešamais laiks, lai atrastu, izprastu un iegūtu datus no vairākām iestādēm ir vismaz 30 vai vairāk dienu, pēc projekta īstenošanas ar VIRSIS pieejamo metadatu palīdzību to iespējams samazināt līdz 2 dienām.

Ieviešot vienoto valsts pārvaldes datu modeli un metadatu standartu valsts pārvaldē tiks uzlabota datu organizācija un strukturēšana, tādējādi atvieglojot digitālās transformācijas procesu uzlabojot datu atrodamību, samazinot izstrādei neieciešamās personāla izmaksas par 15-40% atkarībā no procesa sarežģītības līmeņa.

Administratīvā sloga samazināšana

Semantiskā datu sakārtošana valstī. Papildus iepriekš minētajiem ieguvumiem ieviešot šo projektu valstiskā mērogā būs iespēja pārskatīt un nepieciešamības gadījumā pārveidot (harmonizēt) valsts iestāžu sistēmās, reģistros ievāktos datus. Šajā gadījumā sevišķi vēlamies norādīt uz "mājsaimniecības" jēdzienu, kā piemēru - izstrādājot vienoto datu modeli šādas dublējošos terminus t.i. mājsaimniecība, privātā mājsaimniecība un saime, būs iespējams apvienot datu līmenī samazinot izmaksas šo datu iegūšanā un tālākā apstrādē vienlaikus rosinot diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos, ja tas ir nepieciešams. Vēršam uzmanību, ka ņemot vērā projekta fiskālos un laika ierobežojumus valsts pārvaldes datu modeli plānots izstrādāt primāri pamatreģistru datiem.

Otrā būtiskā aktivitāte šajā projektā būs vienotā metadatu standarta izstrāde un ieviešana valsts pārvaldē - šajā gadījumā vēlamies norādīt, ka vienotais metadatu standarts attieksies tikai uz pirmā līmeņa metadatiem, kas nav nozaru specifiski, tādējādi veicinot informācijas atrodamību un valsts pārvaldes darba caurskatāmību. Metadatu standartu plānots izstrādāt ņemot vērā starptautiskā vidē nostiprinātus standartus - jaunā metadatu struktūra tiks iestrādāta VIRSIS sistēmā valsts pārvaldes datu katalogā. Papildus iepriekš minētajiem ieguvumiem metadatu standarts veicinās sabiedrības izpratni par valsts pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, ļaujot saprast to būtību abstrahējoties tikai no tehniskas informācijas.

2) DAGR platformas attīstība ieviešot vienas pieturas aģentūru valsts un pašvaldību datu izplatīšanā. Datu apmaiņa mūsdienās ir kļuvusi par būtisku pamatelementu valsts pārvaldes un pašvaldību ikdienas darbībā. Digitālās transformācijas ietekmē daudzi procesi ir pilnībā pārcelti uz digitālo vidi, tādēļ šobrīd īpaši svarīgi ir nodrošināt efektīvus datu apmaiņas un pārvaldības risinājumus. Tas ne tikai paātrina administratīvos procesus, bet arī būtiski samazina administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm.

Neskatoties uz to, ka datu apmaiņa ir kļuvusi par ļoti būtisku mūsu ikdienas sastāvdaļu visas valsts un pašvaldību iestādes joprojām saskarās ar būtiskiem izaicinājumiem šī procesa "standartizētā ieviešanā", kā rezultātā arī pēc datu apmaiņas risinājuma ieviešanas biznesa procesu ietveros rodas problēmas ar korektu datu interpretāciju. Lai valstiskā mērogā risinātu šo problēmu Valsts digitālās attīstības aģentūra ir izstrādājusi Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kas nodrošina centralizētu infrastruktūru, viedos līgumus standartizētai datu apmaiņai

Projekta ietveros plānots turpināt attīstīt DAGR platformu tās koplietošanas komponentes un integrācijas primāri pašvaldībām, lai valstiskā mērogā nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principu valsts datu apmaiņai. VARAM norāda, ka šāda pieeja ir optimāla arī no finanšu viedokļa, jo pretējā gadījumā katrai pašvaldībai vai valsts pārvaldes institūcijai ikgadēji vajadzētu rēķināties ar šādām izmaksām:

- Infrastruktūra: no 5 000 līdz 10 000 euro;

- Sākotnējā programmatūras uzstādīšana vienreizēja izmaksu pozīcija no 50 000 līdz 100 000 euro;

- Programmatūras licences (ikgadēji) - 2 000 euro

- Attīstība integrācija ar citām sistēmām 25 000-50 000 euro ikgadēji;

- Uzturēšanas izmaksas 5 000-10 000 euro ikgadēji.

Apkopojot informāciju par visām augstāk minētajām izmaksu pozīcijām varam secināt, ka ekonomiski izdevīgākajā scenārijā katrai pašvaldībai datu apmaiņas nodrošināšanai būtu nepieciešami 87 000 euro savukārt dārgākais variants būtu 172 000 euro. Valstiskā mērogā ekonomiski izdevīgākais variants ikgadēji visām pašvaldībām izmaksātu 3 741 000 euro, savukārt dārgākais scenārijs 7 396 000 euro.

Salīdzinājumā ar iepriekš minēto vienas DAGR integrācijas izveides izmaksas (vienreizējas) ir diapazonā no 20 000 līdz 30 000 atkarībā no programmatūras izstrādes pakalpojumu cenām tirgū t.i., diapazonā no 40-95 euro par vienu izstrādes stundu. Līdz ar to kopējais finansējuma apjoms, kas nepieciešams pašvaldību pieslēgšanai DAGR ekonomiskajā scenārijā būs 860 000 euro, savukārt dārgākajā gadījumā tas būtu 1 290 000 euro. Papildus iepriekš minētajam integrējoties ar DAGR platformu pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja izplatīt un publicēt datus arī bez speciālas informācijas sistēmas savā pusē, šīs darbības būs iespējams realizēt arī koplietošanas komponentēs saskarnēs jau pašlaik iespējams publicēt datus no faila, savukārt projekta ietveros plānots attīstīt risinājumu datu apskatīšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, kopējais ekonomiskais ieguvums no DAGR izmantošanas pašvaldību datu apmaiņas nodrošināšanā skatoties ekonomisko variantu būs 2 451 000 euro, savukārt scenārijā ar dārgāku sarežģītāku datu apmaiņas risinājumu izveidi šis ietaupījums varētu būt līdz pat 6 106 000 euro.

Administratīvā sloga samazināšana

3) Dati sabiedrībai -

Atvērtie dati ir viens no galvenajiem datos balstīto inovāciju veicinātājiem publiskajā un privātajā sektorā. Pēdējo gadu tendence rāda, ka valsts piedāvātie atvērtie dati ir kļuvuši par būtisku resursu jaunu inovatīvu aplikāciju izveidē un MI risinājumu attīstībā. Tāpat ES mērogā jau pēdējo gadu laikā ir izveidojusies tendence, ka atvērto datu portāli pārtop par datu portāliem, tādejādi veicinot valsts pārvaldes darba caurskatāmību un datu pieejamību privātajam sektoram.

Atvērto datu jomas attīstībai ir arī fiskāla ietekme uz inovācijām un valsts pārvaldes pusē esošajām izmaksām - inovāciju komponente šajā gadījumā ir grūtāk novērtējama, ar lielu potenciālu ņemot vērā MI, datu analītiku u.tml.

Ekonomiskais ieguvums no atvērtajiem datiem, šajā gadījumā atspoguļojas iestādes ikdienas darbā - sevišķi ņemot vērā stratēģisko mērķi pāriet uz pieprasījuma balstītu atvērto datu publicēšanu. Visām valsts pārvaldes iestādēm vidēji mēnesī nākas sniegt atbildes uz vairākiem privātpersonu un komersantu iesniegumiem skaita ziņā tie ir 7000-9000 iesniegumi katru mēnesi t.sk., iesniegumi informācijas pieprasījumi, kurus varētu aizstāt ar atvērtajiem datiem. Lai sniegtu atbildi uz vienu iesniegumu valsts pārvaldē vidēji nepieciešamas trīs stundas t.i., sākot ar reģistrāciju, atbildes sagatavošanu un atbildes parakstīšanu, stundas izmaksas eksperta līmeņa darbiniekam ir aptuveni 12 euro, tātad viens šāds iesniegums izmaksā 36 euro. Tas nozīmē, ka mēneša ietvaros atbildes uz 7 000 iesniegumiem izmaksā 7 812 000 euro⁹. Daļu iesniegumu ir iespējams aizstāt ar automatizētu datu piegādi datu portālā, attiecīgi prognozējot efektivitātes pieaugumu par vismaz 20% t.i., 1 562 400 euro ietaupījumu, tādējādi ļaujot iestādēm novirzīt resursus uz jaunām inovatīvajām funkcijām, nepalielinot darbinieku skaitu.

Valsts pārvaldes rīcībā esošo datu atvēršana tiešā mērā spēj veicināt administratīvā sloga mazināšanu, administratīvo izmaksu samazinājumu, kā arī inovācijas privātajā un publiskajā sektorā. Visi augstāk minētie ieguvumi tiešā mēra sasaistāmi ar atkalizmantošanas gadījumiem, kas norādīti projekta KPI sadaļā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvu (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu un atbilstoši Informācijas atklātības likumam atkalizmantošana ir iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus.

Atsaucoties uz augstāk minēto vēršam uzmanību, ka atkalizmantošanas gadījums var tikt fiksēts arī tajos gadījumos, kad iestādē atvērto datu veidā padara pieejama tādu informāciju, kas tieša mēra tiek prasīta ar iesnieguma palīdzību, papildus stiprinot šo argumentu tajos gadījumos, ja šos datus var izmantot pakārtoti citos administratīvajos procesos vai uzņēmējdarbībā (atkalizmantošanas piemēri: https://data.gov.lv/lv/piemeri).

Atvērtie dati ir pamats jaunu digitālo produktu izstrādei, kas ļauj uzņēmumiem radīt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus. Viens sekmīgs atvērto datu atkalizmantošanas gadījums, kurā piedalās 1 līdz 2 darbinieki, sniedz tūlītēju fiskālo atdevi valstij un mērāmu laika ietaupījumu sabiedrībai.

Divu darbinieku nodarbināšana ar vidējo algu IKT nozarē (2200 euro bruto) gadā valsts budžetam ienes aptuveni 22 700 euro darbaspēka nodokļos, ko papildina vidēji 4 000 euro PVN ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kopā veidojot aptuveni 26 700 euro lielu tiešo fiskālo pienesumu no viena atvērto datu atkalizmantošanas gadījuma. Līdz ar to varam indikatīvi norādīt, ka 8 atkalizmantošanas gadījumu (starpība starp projekta sākuma un beigu rādītājiem) valsts budžetā ienes 213 600 euro gadā, pat neiekļaujot jaunus atkal izmantošanas gadījumus.

Vienlaikus no datu izmantošana rada arī ieguvums sabiedrībai laika ietaupījuma veidā - datu pieejamība lietotājam draudzīgā veidā samazina laiku, ko iedzīvotāji patērē informācijas meklēšanai vai apstrādei no dažādiem avotiem. Ja 5 000 aktīvu lietotāju mēnesī ietaupa vidēji 10 minūtes (minimālais ietaupījums, praksē tas var būt lielāks), tās ir 10 000 stundas gadā. Pieņemot eksperta darba stundas izmaksu 12 euro, sabiedrības ieguvums ir vismaz 120 000 euro gadā.

Administratīvā sloga samazināšana

Kopējais prognozētais indikatīvais ietaupījums ir 7 488 000 + 18 960 000 + 5 900 000 = 32 348 000 euro

Ieguvumu un izmaksu attiecība:

- uzturēšanas izmaksas gadā 516 000 x 10 = 5 160 000 euro

- Projekta izmaksas 4 400 000 euro

- 5 160 000 + 4 400 000 = 9 560 000 - 32 348 000 = - 22 788 000 euro

Aprēķina rezultāts parāda, ka projekts ir ar pozitīvu ekonomisko atdevi.

Projekta iesniedzējam VDAA ir pietiekama īstenošanas kapacitāte projekta īstenošanai. Projekta darba grupā ir iesaistīti speciālisti no Koplietošanas risinājumu departamenta, Informācijas tehnoloģiju atbalsta departamenta, Informācijas sistēmu attīstības departamenta, Administratīvais departamenta un Informācijas sistēmu drošības pārvaldības nodaļas. Tāpat tiks piesaistīti pēc vajadzības citi eksperti un konsultanti. Notiek pieredzes apmaiņa un tiek organizētas darba grupas prasību analīzei, sadarbojoties ar potenciālajiem sadarbības partneriem, piemēram, VARAM, CSP u.c.

Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas organizatoriskās struktūras: 

iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi 48. punktam.

Lai īstenotu projektu, indikatīvi varētu būt nepieciešami šādi cilvēkresursi:

1) vecākais projekta vadītājs - 1 speciālists,);

2) sistēmu un biznesa procesu analītiķis - 4 speciālisti,

3) Vadošais informāciju sistēmu uzturētājs - 2 speciālisti,

Projekta īstenošanas laikā amata nosaukumi un sadalījums var mainīties.

 informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

VDAA

 informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas tiks izveidota projekta uzraudzības padome, kuras sastāvā būs VDAA atbildīgā amatpersona, kā arī pārstāvji no projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, nozares ministrijas, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs, pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji. Padome būs atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzraudzīs projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību lietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, apstiprinās ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā.

 informācija par riskiem

Būtiskākais projekta īstenošanas risks saistās ar ieplānotā finansējuma nepietiekamību projekta īstenošanā.

Būtisks projekta īstenošanas risks ir kavēta ārpakalpojumu līgumu noslēgšana saistībā ar nepieciešamību saskaņot piegādātājus ar drošības iestādi. Pamatojums Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" Saskaņojums var ilgt līdz pat 3 mēnešiem.

Citi sadarbības partneri tiks piesaistīti projekta īstenošanas laikā, veidojot darba grupas ar partneriem un izpētot partneru biznesa un tehniskās vajadzības un iespējas.

Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.

 informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

n/a

 informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

n/a

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nodrošina, ka  investīcijas projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VDAA un citu projekta sadarbības partneru - valsts un pašvaldību iestāžu pārziņā un turējumā esošu informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Investīcijas projekta ietvaros modernizēto tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu / priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Vienlaikus, VDAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai.

Projekta ietvaros radītie IKT risinājumi sadarbības partneriem (tāpat kā finansējuma saņēmējam) ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevumu vai pašvaldību likumā noteikto funkciju, kurus sadarbības partneri īsteno, izpildei.

Lai nodrošinātu, ka preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzējiem netiek sniegts komercdarbības atbalsts, preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju piesaistē ievērojami normatīvie akti publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Informācijas sistēmu attīstības departamenta

Projektu nodaļas vecākais projektu vadītājs