Ministru kabineta rīkojums Nr. 457
Rīgā 2026. gada 31. jūlijā (prot. Nr. 40 26.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 602
"Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas
un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā
transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un
centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes
institūcijām" projekta "Izglītības jomas informācijas
sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs
vadības risinājums" pases un koplietošanas pakalpojumu
attīstības plāna apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija rīkojumā Nr.
602 "Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās
platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu
digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu
modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts
pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītības jomas
informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības
iestādēs vadības risinājums" pases un koplietošanas
pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" (Latvijas
Vēstnesis, 2024, 139. nr.; 2026, 98. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā
4 435 793,00 euro apmērā, tai skaitā
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma
finansējumu 3 688 507,00 euro apmērā (bez
pievienotās vērtības nodokļa) un valsts budžeta finansējumu
pievienotās vērtības nodokļa segšanai ne vairāk kā
747 286,00 euro apmērā."
2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu
uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 475 287 euro
gadā. Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešamo
finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā."
3. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1.
pielikums).
4. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2.
pielikums).
Ministru prezidents
A. Kulbergs
Izglītības un zinātnes ministre
I. Indriksone
Izglītības un
zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 31. jūlija
rīkojumam Nr. 457
"1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
rīkojumam Nr. 602
Investīcijas
2.1.2.1.i. projekta "Izglītības jomas informācijas sistēmu
vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības
risinājums" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
| 1.1. Finansējuma
saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) |
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) |
| 1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
1) Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde
"Jelgavas digitālais centrs" (Jelgavas
digitālais centrs);
2) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM);
3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
4) pašvaldības un pašvaldību dibinātas iestādes:
Rīgas valstspilsētas pašvaldība,
Liepājas valstspilsētas pašvaldība,
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība,
Ventspils valstspilsētas pašvaldība,
Kuldīgas novada pašvaldība,
Mārupes novada pašvaldība,
Talsu novada pašvaldība,
Jelgavas novada pašvaldība,
Saulkrastu novada pašvaldība,
Cēsu novada pašvaldība
|
2. Saistīto projektu
programma
| 2.1. Programmas
nosaukums |
Pašvaldību koplietošanas
platformu programma |
| 2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
1. Rīgas valstspilsētas aģentūras "Rīgas digitālā
aģentūra" projekts Nr. 2.2.1.1/17/I035
"Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības
risinājums" (PKIP)1
PKIP ietvaros tika izstrādāts un valsts pārvaldes
pakalpojuma portālā Latvija.gov.lv izmitināts pašvaldību
e-pakalpojums "Bērna reģistrācija pirmsskolu iestāžu
rindā" (EP214) un nodrošināta integrācija ar
Iedzīvotāju (pašlaik Fizisko personu) reģistru un Valsts
izglītības informācijas sistēmu (VIIS). Projektā
"Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā
arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības
risinājums" tiks integrēta forma no iepriekš PKIP
projektā izstrādātā e-pakalpojuma "Bērna
reģistrācija pirmsskolu iestāžu rindā" (EP214).
PKIP ietvaros izstrādātas saskarnes pašvaldībās
izmantotajām dokumentu vadības sistēmām LIETVARIS un
NAMEJS, izmantojot pakalpojuma apstrādes moduļa (PAM)
funkcionalitāti.
Projekta "Izglītības jomas informācijas sistēmu
vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs
vadības risinājums" ietvaros tiks izvērtēta iespēja
izmantot iepriekš izstrādātās saskarnes integrācijai
lietvedības sistēmās.
2. IZM un Rīgas valstspilsētas aģentūras "Rīgas
digitālā aģentūra" projekts "Izglītību
apliecinošo dokumentu reģistrs".
Apliecinām, ka ar norādīto projektu nepastāv dubultā
finansējuma risks.
Apliecinām, ka projekta ietvaros komercdarbības
atbalsts netiks sniegts
|
3. Projekta mērķis un
galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Projekta mērķis ir izveidot izglītības jomas informācijas
sistēmu arhitektūru un izstrādāt izglītības iestādēs
iesniegto pieteikumu vadības risinājuma platformu.
1. Projekta ietvaros tiks veikta VIIS un saistīto IS
izpēte un izglītības jomas informācijas sistēmu vienotās
arhitektūras izstrāde, t. sk. tehnoloģiskā ietvara
definēšana un konfigurācija. Tiks noteikta kopējo
izglītības jomā darbināmo risinājumu sadarbspējas
arhitektūra, identificētas prasības un vadlīnijas
individuālo risinājumu sistēmas līmeņa arhitektūrai, kā
arī definēta pieeja datu apmaiņām. Tiks definēta
izglītības jomas informācijas sistēmu nākotnes
arhitektūra, iezīmējot ceļa karti pārejai uz jauno
arhitektūru.
2. Ievērojot izstrādāto izglītības jomas informācijas
sistēmu vienoto arhitektūru, projekta ietvaros tiks
izstrādāta koplietošanas platforma, kas nodrošinās šādu
funkcionalitāti:
a) valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv
publicēti unificēti pakalpojumi pieteikuma iesniegšanai
izglītības iestādē, kā arī saskarne papīra pieteikumu
apstrādei izglītības iestādēs vai pašvaldības klientu
apkalpošanas centros;
b) atbalsta sistēma pieteikumu apstrādei un pieteikumu
pārvaldībai. Datos balstītas automātiskas un manuāli
pārvaldītas prioritātes pieteikumu pārvaldībā. Notikumi
un darbības pieteikumu apstrādē, atgādinājumi, lēmumi
(par uzņemšanu, par atliktu uzņemšanu, par atteikumu),
papildu notikumi (piemēram, iestājpārbaudījumi, klātienes
noklausīšanās), iespējams, arī maksājumi;
c) datu izgūšana no Datu izplatīšanas un pārvaldības
platformas (DAGR) vai valsts nozīmes informācijas
sistēmām un reģistriem. Piemēram, izgūstot Fizisko
personu reģistra (FPRIS), VIIS datus;
d) izglītojamo datu nodošana VIIS izglītojamo
uzņemšanas gadījumā;
e) publisko datu kopu (piem., bērnu skaits rindā uz
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm u. c.)
sagatavošana un nodošana Latvijas Atvērto datu portālam,
ievērojot personu datu aizsardzības prasības
|
| 3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/ nepieciešamība/ risināmā problēma) |
Projekts risinās šādas problēmas:
a) VIIS, tās komponentes un sadarbība ar iekšējām un
ārējām sistēmām. Pamatojoties uz analīzes rezultātiem,
tiks izstrādāta izglītības jomas informācijas sistēmu
vienotā arhitektūra, t. sk. tehnoloģiskā ietvara
definēšana un konfigurācija. Izstrādātā arhitektūra tiks
izmantota pieteikumu risinājumiem valsts un pašvaldību
dibinātās izglītības iestādēs;
b) pašvaldībām tiks nodrošināta aizmugures sistēma
saņemto pieteikumu uzkrāšanai un apstrādei un uzņemšanas
sarakstu sagatavošanai. Tiks nodrošināta pārskatāma
izglītojamo uzņemšana izglītības iestādēs. Aizmugures
sistēmas darbībā tiks nodrošināta datu izgūšana no valsts
nozīmes informācijas sistēmām un reģistriem;
c) izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem tiks
nodrošināti valsts pārvaldes pakalpojumu portālā
Latvija.gov.lv publicēti e-pakalpojumi izglītojamo
pieteikšanai vispārējās izglītības, profesionālās
izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības
iestādēs. Tādējādi izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem
būs iespēja attālināti iesniegt pieteikumus ne tikai
pirmsskolas izglītības iestādēs, bet arī vispārējās
izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās
ievirzes un interešu izglītības iestādēs;
d) tiks nodrošināta vienota datubāze par bērniem, kuri
reģistrēti pašvaldību reģistros uzņemšanai pirmsskolas
izglītības iestādēs. VARAM tiks nodrošināta iespēja
centralizēti bez pašvaldību iesaistes iegūt datus par
reālo bērnu skaitu pirmsskolas izglītības iestāžu
reģistrā. Pašreiz nav vienotas datubāzes, no kuras varētu
iegūt datus par tiem bērniem, kuriem pašvaldības nevar
nodrošināt vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības
iestādēs. VARAM katru gadu no pašvaldībām manuāli apkopo
datus par bērnu skaitu rindā uz pašvaldības pirmsskolas
izglītības iestādēm un publicē tos VARAM tīmekļvietnē
|
|
|
| 3.3. Projekta
ieguvumi2 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs3 |
Vērtība (pašreizējā/
plānotā)
|
Sasniegšanas laiks
(gads)
|
| 3.3.1. Sabiedrībai
nodrošināti jauni e-pakalpojumi izglītojamo pieteikšanai
pirmsskolas, vispārējās izglītības, profesionālās
izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības
iestādēs. E-pakalpojumi nodrošinās izglītojamo pārstāvjiem
ērtu pakalpojumu pieejamību, ļaus pieteikumu iesniedzējiem
samazināt pieteikuma iesniegšanā patērēto laiku.
Elektroniski iesniegti pieteikumi samazinās datu apstrādei
nepieciešamo laiku izglītības iestādēs. Tiks nodrošināta
pieteikumu apstrādes caurskatāmība un mazināti korupcijas
riski |
Projekta ietvaros
e-pakalpojumam pieslēgto izglītības iestāžu4
skaits |
0/vismaz 50 |
2026. |
|
3.3.2. Pašvaldībām un izglītības iestādēm tiek
nodrošināta pieteikumu pārvaldības sistēma.
Šī sistēma samazinās pašvaldību un izglītības iestāžu
darbinieku darbu pieteikumu reģistrēšanā un apstrādē.
Prioritāšu risinājumi sniegs atbalstu pašvaldību un
izglītības iestāžu darbiniekiem uzņemšanas sarakstu
sagatavošanā. Datu imports Valsts izglītības informācijas
sistēmā samazinās datu apstrādei nepieciešamo laiku.
|
Izglītības iestāžu5
skaits, kurās tiek izmantota atbalsta sistēma |
0/vismaz 50 |
2026. |
| 3.3.3. Izstrādāta izglītības
jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra, kas būs
būtisks ieguvums Izglītības un zinātnes ministrijai gan šī
projekta realizācijā, gan turpmākā izglītības jomas IKT
risinājumu attīstībā. |
Izstrādāta izglītības jomas
informācijas sistēmu arhitektūra |
Izstrādāts dokuments |
2026. |
4. Nepieciešamais finansējums
un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un
būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas un
noturības mehānisma finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana,6 un avansa apmērs, ja
plānots to pieprasīt7 |
|
3 688 507 EUR |
747 286 EUR |
0
EUR |
|
|
|
Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs
apzīmējums
|
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apmērs8
|
Darbības iznākums
|
| 4.3. Izglītības jomas
informācijas sistēmu vienotās arhitektūras izstrāde, t. sk.
tehnoloģiskā ietvara definēšana un konfigurācija |
5 687
EUR
|
n/a
|
Izstrādāta izglītības jomā darbināmo risinājumu
arhitektūra |
| 4.4. Izglītības iestādēs
iesniegto pieteikumu vadības risinājuma izstrāde,
t. sk. darbības procesu analīze, IS tehniskās
dokumentācijas izstrāde, IS izstrādes un IKT
infrastruktūras pakalpojumu izmaksas, IS izstrādes un
ieviešanas kvalitātes kontrole |
3 168 580 EUR
|
n/a
|
Izstrādāta un ieviesta izglītības iestādēs iesniegto
pieteikumu pārvaldības platforma |
| 4.5. Projekta vadības un
administrēšanas izmaksas, t. sk. vadības un
īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas |
130 000 EUR
|
n/a
|
Projekta valdībā un īstenošanā ieguldītās piesaistīto
speciālistu darba stundas projekta mērķu sasniegšanai |
| 4.6. Apmācību, informatīvo
un publicitātes pasākumu, kā arī IKT risinājuma ieviešanas
plāna izstrādes izmaksas |
38 400
EUR
|
n/a
|
1. Apmācīti IKT risinājuma administratori un
lietotāji.
2. Izstrādāti IKT
risinājuma administratora un e-pakalpojuma lietotāja
lietošanas atbalsta materiāli.
3. Plāns izglītības
iestādēs iesniedzamo pieteikumu vadības risinājuma
ieviešanai
|
| 4.7. Izglītības jomas
informācijas sistēmu pārvietošana mākoņpakalpojumā |
345 840
EUR
|
|
Izglītības jomas informācijas
sistēmas izvietotas pie mākoņpakalpojumu sniedzēja |
5. Projekta ieguldījums
reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes
procesu IKT risinājumi
|
Skaits
|
IKT risinājuma
nosaukums
|
Īss
apraksts9
|
Valsts mākonī
(jā/nē)
|
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai10 (gads,
ceturksnis)
|
Ieviešanas termiņš (gads,
ceturksnis)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
| 1 |
5.1.1. Pieteikumu
pārvaldības platforma |
Platformas risinājums, ar kura palīdzību tiks nodrošināta
izglītības iestāžu pieteikumu pārvaldība. Tiks
nodrošināta datu iegūšana no valsts informācijas sistēmām
un reģistriem un nodrošināta datu nodošana Valsts
izglītības informācijas sistēmai.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv
tiks izvietoti unificēti pakalpojumi pieteikumu
izveidošanai pirmsskolas, vispārējās izglītības,
profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un
interešu izglītības iestādēm
|
Jā |
2024. gada
4. ceturksnis |
2026. gada II ceturksnis |
Vismaz 50 izglītības iestādes11
Vismaz 5 000
e-pakalpojumu lietotāji12
|
5.2. Centralizētās funkcijas
vai koplietošanas pakalpojumi
|
Skaits
|
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz MK lēmumu par
attīstības plānu13
|
Ieviešanas termiņš (gads,
ceturksnis)
|
| |
5.2.1. Pieteikumu pārvaldības
nodrošināšana |
Pašvaldību izglītības iestādes
un pašvaldību administrācijas |
Attīstības plāns tiek
iesniegts vienlaikus ar MK rīkojuma projektu par projekta
pases apstiprināšanu |
2026. gada II ceturksnis |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
|
Skaits
|
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Piekļuves nodrošināšanas
termiņš (gads, ceturksnis)
|
| |
5.3.1. Bērnu skaits rindā uz
pašvaldības pirmsskolas izglītības
iestādēm14 |
2026. gada II ceturksnis |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte15
|
IZM ir pieredze liela apjoma ERAF līdzfinansētu IKT
projektu īstenošanā. Projektu ietvaros attīstītas valsts
nozīmes informācijas sistēmas, pilnveidoti darbības
procesi un nodrošināti koplietošanas pakalpojumi.
Lai nodrošinātu efektīvu projekta īstenošanu
atbilstoši līgumam, kas tiks noslēgts par finansējuma
piešķiršanu un projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs
paredz projekta pārvaldību organizēt trijos līmeņos.
Projekta organizācija tiek veidota, lai nodrošinātu
projekta mērķu sasniegšanu apjoma, termiņu, kvalitātes un
pieejamo finanšu resursu ziņā. Projekta organizācija tiks
izveidota ar IZM iekšējiem noteikumiem un/vai rīkojumiem,
kā arī parakstot vienošanos par projekta īstenošanu ar
sadarbības partneriem.
Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos
šādas organizatoriskās struktūras:
Projekta uzraudzības padome - uzraudzības
struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas
laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu.
Uzraudzības padome uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu
un rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības
partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru
ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā.
Uzraudzības padome var dot uzdevumus projekta vadības
grupai vai projekta komandai.
Projekta vadības grupa - vadības struktūra, kas
tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai
nodrošinātu projekta rezultātu sasniegšanu. Tā ir
atbildīga par projekta darbību īstenošanu, rezultatīvo
rādītāju sasniegšanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un
komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projektā,
atskaitās projekta uzraudzības padomei par projekta
rezultātiem un sniedz tai priekšlikumus.
Projektā tiks dota iespēja veidot apakšprojekta
vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem
un konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Projekta komanda - īstenošanas organizatoriskā
struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai.
Projektā var veidot vairākas projekta komandas dalījumā
pa loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu
veido:
• projekta darba grupa - sadarbības partneru
deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti
projektam un atbildīgi par konkrētu darbu
izpildi/uzraudzību saskaņā ar vienošanos par projekta
īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem
uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta
īstenošanas personāls, kas tiks nodarbināts, pamatojoties
uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, kur tā
pienākumi tiks noteikti amata aprakstā, vai uzņēmuma
līgumu. Projekta darba grupu atkarībā no projekta
specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots
atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas
vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem
projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai
izstrādājamiem risinājumiem);
• ārējie izstrādātāji - ja nepieciešams,
piesaistīti arhitektūras definēšanas, informācijas
sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī
pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā
darbojas uz līgumu pamata;
• pieaicinātie eksperti - piesaistīti pēc
nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai
līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji;
• IKT nozares ministrija - Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrija;
• sadarbības partneri - projekta ietvaros kā
sadarbības partneri tiks iesaistītas Latvijas Republikas
valstspilsētas un novadi;
• Latvijas Pašvaldību savienība.
Projekta komandas personāla atlīdzībai piešķirtais
finansējums (gan īstenotājam, gan sadarbības partneriem)
paredzēts gan esošo speciālistu, gan uz projekta
aktivitāšu īstenošanu piesaistītā personāla
atalgojumam
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze,
tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
|
Ņemot vērā daudzu ANM projektu stratēģisko ievirzi,
vadlīnijās norādīts, ka ANM projektiem var veikt
vienkāršoto izmaksu/ieguvumu analīzi, neveicot
kvantitatīvos aprēķinus, bet izceļot kvalitatīvos
rādītājus.
Līdz ar to kvalitatīvie rādītāji plānoti
šādi:
a) iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja attālināti
saņemt pakalpojumu - iesniegt pieteikumu pirmsskolas,
vispārējās izglītības, profesionālās izglītības,
profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēm.
Pieteikumu iesniegšanā tiek veikta nepieciešamo datu
pārbaude valsts nozīmes informācijas sistēmās un
reģistros, izvairoties no nepieciešamības iedzīvotājiem
attiecīgos datus norādīt. Attālināta pieteikumu
iesniegšanas iespēja mazinās nepieciešamību izglītojamo
likumiskajiem pārstāvjiem apmeklēt izglītības iestādes
klātienē;
b) izglītības iestādēm un pašvaldību izglītības
pārvaldēm tiek nodrošināts platformas risinājums saņemto
pieteikumu apstrādei un pieteikumu pārvaldībai.
Tehniskais risinājums nodrošinās uz apstrādātajiem datiem
balstītas un attiecīgās pašvaldības saistošajiem
noteikumiem atbilstošas automātiskas un manuāli
pārvaldītas prioritātes pieteikumu pārvaldībā. Tiks
nodrošināts atbalsts dažādu notikumu un darbību
apstrādē;
c) tiks nodrošināts pašvaldību darbinieku atbalsts
izglītības iestāžu uzņemšanas sarakstu sagatavošanā,
dažādu ar uzņemšanu saistītu dokumentu sagatavošanā.
ANM paredz veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu
digitālo transformāciju, atbalstīt ekonomiku un mazināt
ietekmi uz vidi. Šis projekts pilnībā atbilst ANM plānā
paredzēto digitālās transformācijas investīciju apguvē,
nodrošinot pozitīvu ietekmi valsts pārvaldes
attīstībai.
Projekta ieguvumu kvantitatīvie rādītāji
plānoti, balstoties uz šādiem pieņēmumiem:
a) 2023./2024. mācību gadā vispārējās izglītības
iestāžu 1. klasēs mācības uzsāk 21 584
pirmklasnieki. Vispārējo izglītību 2023./2024. mācību
gadā iegūst 220 051 skolēns 563 pašvaldību
vispārējās izglītības iestādēs (Izglītības un zinātnes
ministrijas informācija, 31.08.2023.). Izglītojamo
pārstāvjiem ir pienākums pieteikumus izglītības iestādei
iesniegt gan 1. klasē, gan 10. klasē. Atsevišķās
vispārējās izglītības iestādēs pieteikumi jāiesniedz arī
7. klasē;
b) 2021./2022. mācību gadā bērnu skaits
izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības
iestāžu programmas, ir 99 443 bērni (Izglītības un
zinātnes ministrijas 2021. gada publiskais pārskats).
Pirmsskolas izglītības programmas tiek īstenotas 964
izglītības iestādēs;
c) izglītojamo skaits interešu izglītības programmās
2023./2024. mācību gadā ir 226 282 izglītojamie
(Izglītības un zinātnes ministrija, oficiālā
statistika);
d) izglītojamo skaits profesionālās izglītības
programmās 2022./2023. mācību gadā ir 27 772
izglītojamie (Izglītības un zinātnes ministrija, oficiālā
statistika);
e) izglītojamo skaits profesionālās ievirzes
izglītības iestādēs 2022./2023. mācību gadā ir
45 010 izglītojamie (Izglītības un zinātnes
ministrija, oficiālā statistika).
Lai arī nav apkopotu datu par izglītojamo skaitu, kuri
katrā gadā uzsāk mācības kādā no izglītības iestāžu
veidiem, tomēr ir iespējams secināt, ka ik gadu
izglītojamo pārstāvji sagatavo un izglītības iestādēs
iesniedz vismaz 100 tūkstošu pieteikumu par izglītojamo
uzņemšanu izglītības iestādēs. Izglītības iestāžu
pārstāvjiem vai pašvaldības izglītības pārvalžu
darbiniekiem nepieciešams veikt šo pieteikumu uzskaiti,
reģistrēšanu pašvaldības dokumentu vadības sistēmās
atbilstoši noteiktajai dokumentu aprites kārtībai.
Pieņemot, ka viena pieteikuma apstrādei nepieciešamais
izglītības iestādes vai pašvaldības izglītības pārvaldes
darbinieka darba apjoms sastāda 15 minūtes un ņemot vērā
vidējo darbinieka stundas izmaksu valstī 7
euro/stundā (ieskaitot darba devēja sociālo
nodokli), kopējais ieguvums pieteikumu apstrādē ir:
7 euro/stundā x 15
min/pieteikums x 100 000 pieteikumu = 175
tūkstoši eiro/gadā.
Ieguvums aprēķināts, pieņemot, ka sistēmai
pievienosies visas valsts un pašvaldības izglītības
iestādes.
Pēc pieteikumu apstrādes izglītības iestāžu pienākums
ir sagatavot uzņemšanas sarakstus, organizēt komunikāciju
ar izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem, ievadīt
izglītojamā datus VIIS. Var indikatīvi novērtēt, ka viena
izglītojamā datu apstrādei un komunikācijai patērētais
izglītības iestādes darbinieka laiks pārsniedz 1 stundu.
Pieņemot, ka sistēmas sniegtais ieguvums varētu sniegt 45
minūšu ekonomiju viena izglītojamā datu apstrādei,
kopējais ieguvums komunikācijā, izglītojamo uzņemšanā un
datu apstrādē ir:
7 euro/stundā x 45
min/izglītojamais x 100 000 izglītojamo = 525
tūkstoši euro/gadā.
Projekta kopējais sociālekonomiskais lietderīgums 10
gadu laikā ir 1,6 miljoni euro, ko
aprēķinām, no 7 miljoniem euro ((175 tūkstoši
euro + 525 tūkstoši euro) x 10 gadi)
atņemot risinājuma uzturēšanā paredzamo finansējumu - 5,4
miljonus euro (540 tūkstoši euro x 10
gadi). Jāņem vērā, ka aprēķinā nav ietverts atalgojuma
pieaugums publiskajā pārvaldē, kas atbilstoši Statistikas
pārvaldes datiem, salīdzinot 5 gadu periodu no 2018. līdz
2023. gadam, ir bijis vidēji 9 % gadā. Nav
vērtēti arī sabiedrības resursu ieguvumi, ko ir grūti
aprēķināt. Tādējādi projekta kopējais sociālekonomiskais
lietderīgums ir vēl lielāks par norādīto.
Sabiedrības resursu ietaupījumu, salīdzinot
attālinātās un klātienes pieteikuma iesniegšanas
iespējas, ir sarežģīti aprēķināt, ņemot vērā atšķirīgi
patērēto laiku. Sabiedrības vidēji patērētais laiks,
saņemot pakalpojumu klātienē, būtu no 1 līdz 2 stundām.
Nepieciešams ņemt vērā arī katra sabiedrības locekļa
papildu ceļa izdevumus.
Prognozējami šādi konkrēti kvalitatīvie rādītāji:
1) iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja attālināti
saņemt pakalpojumu - iesniegt pieteikumu pirmsskolas,
vispārējās izglītības, profesionālās izglītības,
profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēm.
Pieteikumu iesniegšanā tiek veikta nepieciešamo datu
pārbaude valsts nozīmes informācijas sistēmās un
reģistros, izvairoties no nepieciešamības iedzīvotājiem
attiecīgos datus norādīt. Attālināta pieteikumu
iesniegšanas iespēja mazinās nepieciešamību izglītojamo
likumiskajiem pārstāvjiem apmeklēt izglītības iestādes
klātienē;
2) izglītības iestādēm un pašvaldību izglītības
pārvaldēm tiek nodrošināts platformas risinājums saņemto
pieteikumu apstrādei un pieteikumu pārvaldībai.
Tehniskais risinājums nodrošinās uz apstrādātajiem datiem
balstītas un attiecīgās pašvaldības saistošajiem
noteikumiem atbilstošas automātiskas un manuāli
pārvaldītas prioritātes pieteikumu pārvaldībā. Tiks
nodrošināts atbalsts dažādu notikumu un darbību
apstrādē;
3) tiks nodrošināts pašvaldību darbinieku atbalsts
izglītības iestāžu uzņemšanas sarakstu sagatavošanā,
dažādu ar uzņemšanu saistītu dokumentu sagatavošanā.
Sistēmas uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā
ietvers izstrādātās programmatūras uzturēšanu, sistēmas
izmitināšanas IKT infrastruktūras izmaksas, sistēmas
darbības uzraudzību, lietotāju atbalsta pakalpojumus un
citas ar sistēmu uzturēšanu saistītas darbības.
Ņemot vērā sistēmu uzturēšanas principus, IZM uzskata
par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no projekta pases
4.4. punktā norādītajām sistēmas izstrādes izmaksām.
Finansējums projekta ietvarā izstrādātā risinājuma
uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā pēc projekta beigām, kas kopā nepārsniedz 475 287
euro (t. sk. PVN) gadā, aprēķinos ņemot vērā
plānotās risinājuma uzturēšanas izmaksas. Detalizēts
uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad
uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
|
8. Cita būtiska
informācija
|
Projektu realizējot, ir paredzēts iegūt datus no valsts
nozīmes reģistriem un informācijas sistēmām. Pamatā datu
iegūšanai būtu izmantojama DAGR. Lai projekta realizācijā
būtu iespējams izmantot DAGR, projekta izstrādes laikā
attiecīgajām datu kopām ir jābūt pieejamām DAGR
produkcijas vidē.
Atsevišķām pašvaldībām ir pieredze līdzīga pakalpojuma
nodrošināšanā pirmsskolas izglītības iestādēm. Tiek
nodrošināta funkcionalitāte pieteikumu ievadei,
izmantojot e-pakalpojumus. Rīgas un Daugavpils
valstspilsētu pašvaldības nodrošina PKIP ietvaros
realizēto pakalpojumu pirmsskolas izglītības iestāžu
pieteikumu ievadei. Ņemot vērā izglītojamo likumisko
pārstāvju pieredzi pirmsskolu izglītības iestāžu
pieteikumu ievadei, izglītojamo pārstāvji sagaida līdzīgu
pakalpojumu platformu arī vispārējās izglītības,
profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un
interešu izglītības iestāžu pieteikumu ievadē.
Pakalpojuma lietotāji ir izglītojamo likumiskie
pārstāvji, kuri pārstāv jauno paaudzi ar atbilstošām
tehnoloģiju pielietošanas prasmēm.
Pašvaldību līdzšinējā pieredze pirmsskolas izglītības
iestāžu pieteikumu apstrādē un automatizēti risinājumi
pieteikumu pārvaldībā un uzņemšanas sarakstu sagatavošanā
būtiski atvieglo izglītības iestāžu vai pašvaldību
izglītības pārvalžu darbu un nodrošina uzņemšanas procesa
caurskatāmību un mazina korupcijas risku.
Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā pastāv iespējami
riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos
rezultātus:
• izmaiņas projekta vadībā;
• iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās
noslēgšanās bez rezultāta;
• nepieciešamība atkārtoti uzsākt iepirkuma procedūru,
aizkavējot projekta īstenošanu;
• būtisks izmaksu sadārdzinājums IT sistēmu
izstrādei
|
Lietotie saīsinājumi:
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"
1 Atbilstoši
https://www.riga.lv/lv/projekts/pasvaldibu-klientu-informacijas-parvaldibas-risinajums-pkip
2 Obligāti jāiekļauj vismaz viens
(vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek
sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā
sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav
jānorāda iznākumi - ieguldījumi
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā,
ko norāda 5. punktā.
3 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad
mērījums varētu būt, piemēram,
tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto,
vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas
laiks - 2026. gads.
4 Partnerpašvaldībās. Turpmāk
paredzot pārejas periodu pārējo pašvaldību
izglītības iestādēs.
5 Partnerpašvaldībās. Turpmāk
paredzot pārejas periodu pārējo pašvaldību
izglītības iestādēs.
6 PVN netiek attiecināts projektu
īstenotājiem, kas to var attiecināt
patstāvīgi. Pārējie projektu
īstenotāji var pieprasīt to attiecināt,
norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu
ministriju. PVN izmaksas nav attiecināmas
finansēšanai no Atveseļošanas un noturības
mehānisma finansējuma.
7 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz
projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās
pārvaldes institūcijas. Jānorāda
apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo
izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu
ministriju.
8 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt,
nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja
ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav
attiecināmi, tad norāda "n/a".
9 Informācija, kas norādīta
Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597
"Valsts informācijas sistēmu
attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes
kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas
sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 6.1. apakšpunktā.
10 Tai skaitā IKT būvvaldes
kārtībā jau saņemtā VARAM
saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad
tas tiks saņemts.
11 Partnerpašvaldībās. Turpmāk
paredzot pārejas periodu pārējo pašvaldību
izglītības iestādēs.
12 Partnerpašvaldībās. Turpmāk
paredzot pārejas periodu pārējo pašvaldību
izglītības iestādēs.
13 Ja koplietošanas pakalpojuma
attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar
Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases
kārtu, par to pievieno norādi.
14 Atvērto datu kopas informācija tiks
saskaņotas ar valsts iestādēm, t. sk.
Valsts kancelejas analītikas dienestu un
Centrālās statistikas pārvaldi, VARAM u. c.
ieinteresētajām iestādēm, kā arī
izglītības un pētniecības jomas
nevalstiskajām organizācijām.
15 Kapitālsabiedrības un
pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti
atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
Izglītības un
zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 31. jūlija
rīkojumam Nr. 457
"2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
rīkojumam Nr. 602
Centralizētās
funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai
koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
|
Norāda pakalpojuma saturu atspoguļojošu nosaukumu un
īsu satura aprakstu, kas obligāti ietver pakalpojuma
sniegšanas un saņemšanas galvenos nosacījumus
Izglītības iestādēs iesniegto pieteikumu
pārvaldības nodrošināšana
Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt platformu
izglītības iestādēs iesniegto pieteikumu apstrādei.
Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt e-pakalpojumus
izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem pieteikumu ievadē.
Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt aizmugures sistēmu,
kura nodrošinās pieteikumu apstrādi un pieteikumu
pārvaldību atbilstoši pašvaldības saistošo noteikumu
nosacījumiem.
Koplietošanas pakalpojums ietvers šādu funkciju
kopumu:
a) valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv
publicēti unificēti pakalpojumi pieteikuma iesniegšanai
valsts vai pašvaldības izglītības iestādei, nodrošināta
saskarne papīra pieteikumu apstrādei izglītības iestādēs
vai pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Pirmsskolas
izglītības iestādes izmanto Rīgas valstspilsētas
pašvaldības projekta "Pašvaldību klientu
informācijas pārvaldības risinājums" (PKIP) ietvaros
izstrādāto unificēto e-pakalpojumu "Bērna
reģistrācija pirmsskolu iestāžu rindā" (EP214) -
reģistrācijai pirmsskolas izglītības iestāžu rindā;
b) pašvaldībām un izglītības iestādēm nodrošināta
aizmugures sistēma pieteikumu apstrādei un pārvaldībai.
Sistēmā nodrošināta uz datiem balstītas automātiskas un
manuāli pārvaldītas prioritātes noteikšana pieteikumu
pārvaldībā. Notikumi un darbības pieteikumu apstrādē,
atgādinājumi, lēmumi (par uzņemšanu, par atliktu
uzņemšanu, par atteikumu), papildu notikumi (piemēram,
iestājpārbaudījumi, klātienes noklausīšanās), iespējams,
arī maksājumi (interešu izglītības gadījumā);
c) e-pakalpojumu un aizmugures sistēmas funkciju
izpildei nepieciešamo datu izgūšana no valsts nozīmes
informācijas sistēmām un reģistriem, piemēram, Fizisko
personu reģistra informācijas sistēmas (FPRIS), Valsts
izglītības informācijas sistēmas (VIIS) u. c.;
d) izglītojamo datu nodošana Valsts izglītības
informācijas sistēmai izglītojamo uzņemšanas
gadījumā.
Koplietošanas pakalpojumu īstenojot:
a) tiks veikta valsts izglītības informācijas sistēmas
izpēte un izglītības jomas informācijas sistēmu vienotās
arhitektūras izstrāde, t. sk. tehnoloģiskā ietvara
definēšana un konfigurācija. Tiks noteikta kopējo
izglītības jomā darbināmo risinājumu sadarbspējas
arhitektūra, kā arī identificētas prasības un vadlīnijas
individuālo risinājumu sistēmas līmeņa arhitektūrai
(ieskatot tehnoloģisko un infrastruktūras bāzi), definēta
kopīgo pieeju datu apmaiņa gan iekšēji starp šīm
sistēmām, gan starp tām un ārējām sistēmām (gan devējiem,
gan saņēmējiem);
b) tiks integrēta forma no Rīgas valstspilsētas
pašvaldības projekta "Pašvaldību klientu
informācijas pārvaldības risinājums" (PKIP) gaitā
izstrādātā un valsts pārvaldes pakalpojumu portālā
Latvija.gov.lv izvietotā e-pakalpojuma "Bērna
reģistrācija pirmsskolu iestāžu rindā" (EP214) -
reģistrācija pirmsskolas izglītības iestāžu rindā;
c) tiks veidota konfigurējama platformas
funkcionalitāte, nodrošinot katras pašvaldības saistošo
noteikumu izpildi
|
2. Pakalpojuma sniedzējs
|
Institūcijas - centralizētās funkcijas nodrošinātājas
vai pakalpojuma sniedzējas nosaukums
Koplietošanas pakalpojuma sniedzējs ir Izglītības un
zinātnes ministrija.
Koplietošanas pakalpojuma tehniskā risinājuma
nodrošinātājs ir Izglītības un zinātnes ministrija
|
3. Pakalpojuma rādītāji
(pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA))
|
Norāda pakalpojuma kvalitātes, apjoma un līmeņa
rādītāju īsus aprakstus un plānotās vērtības
Koplietošanas platforma tiks izstrādāta, nodrošinot 99
% pieejamību tās lietotājiem, izņemot plānotos dīkstāves
periodus, kas nepieciešami platformas uzturēšanas
darbiem.
Sistēma tiks veidota mērogojama, ar iespēju palielināt
infrastruktūras veiktspēju.
Koplietošanas pakalpojuma ieviešanā ir paredzēta
atbalsta materiālu izstrāde, pakalpojuma lietotāju
apmācības un informatīvais atbalsts.
Koplietošanas pakalpojuma uzturēšanā pēc nodošanas
ekspluatācijā tiks nodrošināts sistēmas lietotāju un
e-pakalpojumu lietotāju atbalsts un konsultācijas.
Koplietošanas pakalpojuma uzturēšanas nosacījumi tiks
precizēti uzturēšanas pakalpojuma iepirkumā
|
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
|
Raksturo pakalpojuma saņēmēju loku, pakalpojuma
izvēršanas gadījumā nodalot esošo, projekta rezultātā
plānoto (obligāti) un turpmākas attīstības
perspektīvu
Valsts un pašvaldību izglītības iestādes un pašvaldību
administrācijas, kuras iegūs tehnisko risinājumu
pieteikumu pārvaldībā.
Lai gan projekta "Izglītības jomas informācijas
sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības
iestādēs vadības risinājums" sasniedzamais rādītājs
ir vismaz 50 izglītības iestādes, IZM plāno veikt
regulāras aktivitātes un informatīvos pasākumus, lai
pakāpeniski pakalpojums tiktu izmantots visās valsts un
pašvaldību izglītības iestādēs. Projekta ietvaros tiks
izstrādāts pieteikumu pārvaldības risinājuma ieviešanas
plāns pakalpojuma ieviešanai visās izglītības
iestādēs
|
5. Pakalpojuma sniegšanu
nodrošinošais IKT risinājums
|
Norāda IKT risinājumu (risinājumus), kas pēc būtības
nodrošina pakalpojumu sniegšanu un kura
darbināšana/uzturēšana veido būtisku daļu no pakalpojumu
sniegšanas izmaksām (mazāk nozīmīgus atbalsta risinājumus
nenorāda)
Pakalpojuma sniegšanai ir paredzēts izstrādāt jaunu
IKT risinājumu - VIIS moduli izglītības iestādēs
iesniegto pieteikumu pārvaldības nodrošināšanai.
Pārvaldības risinājuma funkcionēšanā tiks izmantots
DAGR, valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.gov.lv
e-pakalpojumu portāls, Pašvaldību klientu informācijas
pārvaldības risinājums (PKIP)
|
6. Pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas
stratēģija
|
Norāda esošo un plānoto (projekta īstenošanas laikā)
tiesisko regulējumu.
Izskaidro pakalpojumu
ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā
nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu
centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu
Katra pašvaldība ar pašvaldības saistošajiem
noteikumiem nosaka kārtību, kādā tiek apstrādāti
pieteikumi uzņemšanai valsts un pašvaldības izglītības
iestādēs. Saistošie noteikumi nosaka gan kārtību, gan
tehniskos risinājumus, kurus izmanto izglītojamo
likumiskie pārstāvji. Pašvaldības, uzsākot platformas
lietošanu, veiks atbilstošus grozījumus saistošajos
noteikumos, nosakot jauno kārtību, kādā tiek veikta
pieteikumu iesniegšana.
Izglītības iestādēs iesniegto pieteikumu pārvaldības
nodrošināšanas pakalpojuma ieviešanas un saņēmēju loka
izvēršanas stratēģija paredz aktīvu iesaistīto pušu
sadarbību dažādās formās - gan Izglītības un
zinātnes ministrijas, gan pašvaldību pārstāvju, kā arī
Latvijas Pašvaldību savienības plānotās aktivitātēs, kas
vērstas uz pašvaldību informēšanu par izstrādājamās
platformas ieviešanu
|
7. Pakalpojuma finansēšanas
pieeja1
|
Norāda, vai pakalpojuma sniegšanas finansēšanā ir
plānots iesaistīt arī pakalpojumu saņēmējus, piemēram,
pārdalot no pakalpojumu saņēmējiem vai ar tiešiem
maksājumiem saņemot daļu no pakalpojuma sniegšanai
nepieciešamā finansējuma, vai arī pakalpojums tiks
finansēts no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja
izdevumu programmas.
Īpaši norāda (un aizpilda
8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt
atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem
Koplietošanas pakalpojuma pilnveide un ieviešana tiks
finansēta no Atveseļošanas fonda plāna 2.1.2.1.
investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un
sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu
digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu
modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar
valsts pārvaldes institūcijām)" projekta
"Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā
arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības
risinājums", ko nodrošinās Eiropas Komisijas
piešķirtais finansējums un valsts budžeta finansējums PVN
izmaksu segšanai.
Koplietošanas pakalpojums ir plānots kā nacionālā
līmeņa risinājums, kura izmantošana pašvaldībām būs bez
maksas, un Izglītības un zinātnes ministrija pieprasīs
uzturēšanas izdevumus likumā noteiktajā kārtībā no valsts
budžeta līdzekļiem.
|
8. Pakalpojuma sniegšanas
uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta
finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un
izmaksas2
|
Pamato papildu izmaksas, ņemot vērā ieguvumus.
Konkrēti norāda plānotos ieguvumus un ietaupījumus, kas
var ietvert arī pārvaldes darbinieku skaita samazinājumu,
norādot ietaupījumu sadalījumu pa institūcijām vai
resoriem. Ja papildu izmaksas ir saskaņotas, pieņemot
saistīto tiesisko regulējumu, tad atsaucas (ar
atbilstošām saitēm) uz pamatojošajiem pierādījumiem.
Pamatojumam no izmaksu
viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī,
sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot
katru no tām
Sistēmas uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā
ietvers izstrādātās programmatūras uzturēšanu, sistēmas
izmitināšanas IKT infrastruktūras izmaksas, sistēmas
darbības uzraudzību, lietotāju atbalsta pakalpojumus un
citas ar sistēmu uzturēšanu saistītas darbības.
Ņemot vērā sistēmu uzturēšanas principus, IZM uzskata
par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no projekta pases
4.4. punktā norādītajām sistēmas izstrādes izmaksām.
Finansējums projekta ietvarā izstrādātā risinājuma
uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā pēc projekta beigām, kas kopā nepārsniedz 475 287
euro (t. sk. PVN) gadā. Detalizēts
uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad
uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
|
Lietotie saīsinājumi:
SLA - pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. - Service
Level Agreement)
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Piezīmes.
1. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts
pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un
finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022.
gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām
centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu
finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas
pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs
nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir
nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem
(citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu
valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā."
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|