1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, izstrādā monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju ziņojumu, sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tiem piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, kā arī saņem bezmaksas emisijas kvotas, kas izriet no atbilstīgas aviācijas degvielas izmantošanas;

1.2. gaisa kuģa operators iesniedz valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) ziņojumus par veikto šo noteikumu 1.1. apakšpunktā un likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta trešajā daļā noteikto monitoringu;

1.3. Civilās aviācijas aģentūra pārbauda un apstiprina šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētos ziņojumus un informāciju;

1.4. verificētāji nodrošina likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā un septītajā daļā minēto ziņojumu verificēšanu un kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai;

1.5. aprēķina gaisa kuģa operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjomu, kā arī nodrošina šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu un atpakaļnodošanu;

1.6. gaisa kuģa operators sagatavo un iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju aviācijas kvotu sadales tabulas izstrādei;

1.7. nosaka emisijas kvotu daudzumu visiem gaisa kuģu operatoriem;

1.8. veic likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sestajā daļā minēto neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķinu;

1.9. nodrošina darbību starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā.

2. Jauns gaisa kuģa operators ir gaisa kuģa operators, kurš sāk veikt darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, pēc otrā vai katra nākamā perioda monitoringa gada un kura jaunās darbības pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisa kuģa operatora iepriekš veiktas aviācijas darbības.

3. Gaisa kuģa operators:

3.1. veic monitoringu un sniedz ikgadējo emisiju ziņojumu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (turpmāk – regula Nr. 2018/2066), un šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem nosacījumiem. Gaisa kuģa operators kopā ar ikgadējo emisiju ziņojumu iesniedz regulas Nr. 2018/2066 75.v panta 2. punktā noteikto informāciju, ja attiecīgo degvielas apjomu patēriņam ir nodevis degvielas un kurināmā operators. Šajā gadījumā gaisa kuģa operators piemēro regulas Nr. 2018/2066 75.v panta 5. punktu;

3.2. sagatavo monitoringa plānu un ikgadējo emisiju ziņojumu saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 I pielikuma 2. sadaļā noteikto monitoringa plāna minimālo saturu un X pielikuma 2. sadaļā noteikto ikgadējā emisiju ziņojuma minimālo saturu;

3.3. saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestās daļas 2. punktu un šo noteikumu 2. pielikumu sagatavo informāciju par to finanšu līdzekļu izlietojumu, kurus gaisa kuģa operators attiecīgajā kalendāra gadā ir guvis, pārdodot tam piešķirtās bezmaksas emisijas kvotas. Sagatavojot minēto informāciju, norāda iegūto finanšu līdzekļu apjomu un to, kādiem normatīvajos aktos par piesārņojumu minētajiem pasākumiem šie finanšu līdzekļi ir tikuši izlietoti.

4. Gaisa kuģa operators šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto monitoringa plānu un ikgadējo emisiju ziņojumu, kā arī šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto un uzturēto vienoto Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas informācijas apmaiņas sistēmu "ES ETS Reporting" (turpmāk – ETS informācijas sistēma). Klimata un enerģētikas ministrija ETS informācijas sistēmā reģistrē Civilās aviācijas aģentūru kā kompetento iestādi.

5. Jauns gaisa kuģa operators monitoringu uzsāk ar dienu, kad tas tiek iekļauts gaisa kuģu operatoru sarakstā, kas noteikts Komisijas 2009. gada 5. augusta Regulas (EK) Nr. 748/2009 par to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri 2006. gada 1. janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisa kuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti, pielikumā (turpmāk – Eiropas Komisijas saraksts) vai kad uzsāk darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā.

6. Gaisa kuģa operators saskaņā ar šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktu sagatavo monitoringa plānu, lai veiktu emisiju monitoringu likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta pirmajā daļā un šo noteikumu 5. punktā minētajā kārtībā.

7. Monitoringa plānu gaisa kuģu operatori iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms katra nākamā perioda monitoringa gada sākuma.

8. Jauns gaisa kuģa operators monitoringa plānu un regulas Nr. 2018/2066 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minēto riska novērtējumu iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā divu mēnešu laikā no dienas, kad tas ir uzsācis darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, vai kad jauns gaisa kuģa operators ir iekļauts Eiropas Komisijas sarakstā.

9. Gaisa kuģa operators groza savu monitoringa plānu un grozījumus nekavējoties iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā:

9.1. regulas Nr. 2018/2066 14. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos;

9.2. regulas Nr. 2018/2066 15. panta 4. punktā noteiktajos gadījumos;

9.3. ja gaisa kuģa operators, kurš ir mazais emitētājs, emisiju aprēķinam monitoringa ziņošanas gadā izmanto regulas Nr. 2018/2066 55. panta 2. punktā minēto rīku un pārsniedz regulas Nr. 2018/2066 55. panta 1. punktā minētās robežvērtības.

10. Civilās aviācijas aģentūra izvērtē šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā iesniegto monitoringa plānu atbilstību regulas Nr. 2018/2066 II un IV nodaļā un šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem nosacījumiem un mēneša laikā no monitoringa plāna iesniegšanas pieņem lēmumu par monitoringa plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu.

11. Ja šo noteikumu 10. punktā minētajā lēmumā monitoringa plāns tiek noraidīts, Civilās aviācijas aģentūra lēmumā norāda gaisa kuģa operatoram termiņu trūkumu novēršanai.

12. Ja gaisa kuģa operators iesniedz šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā koriģētu monitoringa plānu, Civilās aviācijas aģentūra pieņem šo noteikumu 10. punktā minēto lēmumu divu nedēļu laikā.

13. Šo noteikumu 10. punktā minēto lēmumu Civilās aviācijas aģentūra nosūta gaisa kuģa operatoram un ievieto ETS informācijas sistēmā.

14. Civilās aviācijas aģentūra nekavējoties informē Valsts vides dienestu un Klimata un enerģētikas ministriju par tiem gaisa kuģu operatoriem:

14.1. kuri šo noteikumu 7. un 8. punktā minētajā kārtībā nav iesnieguši monitoringa plānu;

14.2. kuru monitoringa plāni nav apstiprināti šo noteikumu 12. punktā minētajā kārtībā.

15. Šo noteikumu 6. punktā minētais plāns ir apstiprināts ar datumu, kurā Civilās aviācijas aģentūra ir nosūtījusi gaisa kuģa operatoram lēmumu par plānu apstiprināšanu.

16. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 31. jūlijam Eiropas Komisijai sniedz šādus agregētus gada datus par emisijām, kas radušās no aviācijas darbībām, kuras ir paziņojuši Latvijas gaisa kuģu operatori vai kuras nosūtītas Eiropas Komisijai saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066 un Komisijas 2025. gada 20. maija Deleģētās regulas (ES) 2025/927, ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1603 (turpmāk – regula 2025/927), 9. panta 1. punktu:

16.1. par katru lidlauku pāri, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonā:

16.1.1. emisijas no visiem lidojumiem;

16.1.2. kopējais lidojumu skaits;

16.1.3. kopējais pasažieru skaits;

16.1.4. gaisa kuģu tipi;

16.2. par katru gaisa kuģa operatoru:

16.2.1. dati par emisijām no lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonas iekšienē, lidojumiem no Eiropas Ekonomikas zonas, lidojumiem uz Eiropas Ekonomiskas zonu un lidojumiem starp divām trešajām valstīm, iedalot pa valstu pāriem, un dati par emisijām, uz kurām attiecas pienākums dzēst Starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmai (turpmāk – shēma) atbilstīgās emisiju vienības;

16.2.2. izlīdzināšanas prasību kompensāciju summa, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2024. gada 9. jūlija Īstenošanas Regulu (ES)  2024/1879, ar ko nosaka noteikumus, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK piemērojama attiecībā uz izlīdzināšanas prasību aprēķināšanu CORSIA vajadzībām (turpmāk – regula Nr. 2024/1879);

16.2.3. to kredītu apmērs un veids saskaņā ar regulu Nr. 2025/927, ko izmanto, lai izpildītu gaisa kuģa operatora izlīdzināšanas prasības, kas minētas šo noteikumu 16.2.2. apakšpunktā;

16.2.4. tādu izmantoto degvielu daudzums un veids, kuru emisiju koeficients ir nulle vai kuras gaisa kuģa operatoram dod tiesības saņemt emisijas kvotas saskaņā ar šo noteikumu 37. un 38. punktu.

17. Attiecībā uz šo noteikumu 16. punktu, ja gaisa kuģa operators veic darbības ierobežotā skaitā lidlauku pāru vai valstu pāru, uz kuriem attiecas izlīdzināšanas prasības, vai ierobežotā skaitā valstu pāru, uz kuriem neattiecas izlīdzināšanas prasības, gaisa kuģa operators var iesniegt Civilās aviācijas aģentūrai pamatotu pieprasījumu, lai attiecīgie dati netiktu publicēti gaisa kuģa operatora līmenī. Pamatojumā norāda, kā datu publiskošana varētu kaitēt gaisa kuģa operatora komerciālajām interesēm. Civilās aviācijas aģentūra izvērtē pieprasījumu un, ja uzskata to par pamatotu, var lūgt Eiropas Komisijai publicēt attiecīgos datus augstākā apkopojuma līmenī. 

18. Gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā iesniegumu par to ikgadējā emisiju ziņojuma daļu, kurai gaisa kuģa operators ir piešķīris komercnoslēpuma statusu. Attiecīgā ziņojuma daļa nav publicējama.

19. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 31. martam:

19.1. izvērtē likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā daļā un šo noteikumu 18. punktā minētos dokumentus, ņemot vērā šādus nosacījumus:

19.1.1. ikgadējais emisiju ziņojums ir iesniegts likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā daļā noteiktajā termiņā;

19.1.2. ikgadējais emisiju ziņojums ir sagatavots un iesniegts šo noteikumu 3. punktā noteiktajā formātā;

19.1.3. verifikācijas ziņojumā par ikgadējo emisiju ziņojumu ir pozitīvs verificētāja atzinums;

19.1.4. ja verifikācijas ziņojumā ir norādīts, ka ikgadējā emisiju ziņojumā ir konstatētas būtiskas nepilnības, izvērtē, vai šīs nepilnības ir pietiekamas ikgadējā emisiju ziņojuma noraidīšanai;

19.2. pieņem lēmumu par likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā daļā minētā ikgadējā emisiju ziņojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, norādot visas konstatētās neatbilstības;

19.3. šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto lēmumu nosūta gaisa kuģa operatoram un ievieto ETS informācijas sistēmā.

20. Ja ikgadējais emisiju ziņojums, ko gaisa kuģa operators iesniedzis saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta astoto daļu, līdz 31. martam nav apstiprināts šo noteikumu 19. punktā minētajā kārtībā, Civilās aviācijas aģentūra tā paša gada 1. aprīlī vai nākamajā darbdienā pēc tā paša gada 1. aprīļa par attiecīgo gaisa kuģa operatoru informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁹ panta otro daļu ir emisiju reģistra valsts administrators (turpmāk – valsts administrators).

21. Ja Civilās aviācijas aģentūra pieņem šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto lēmumu par ikgadējā emisiju ziņojuma noraidīšanu, gaisa kuģa operators precizē noraidītos ziņojumus, labojot Civilās aviācijas aģentūras konstatētās neatbilstības, un līdz 15. aprīlim atkārtoti iesniedz likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā daļā un šo noteikumu 18. punktā minētos dokumentus Civilās aviācijas aģentūrā.

22. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30. aprīlim izvērtē un pieņem lēmumu par šo noteikumu 21. punktā minēto precizēto un atkārtoti iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja iepriekš lēmumā par ziņojuma noraidīšanu norādītās konstatētās neatbilstības nav izlabotas.

23. Civilās aviācijas aģentūra nekavējoties informē valsts administratoru par pieņemto lēmumu apstiprināt šo noteikumu 21. punktā minētā gaisa kuģa operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu.

24. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30. aprīlim publicē savā tīmekļvietnē katra gaisa kuģa operatora iesniegtos ikgadējos emisiju ziņojumus un lēmumus, ko Civilās aviācijas aģentūra pieņēmusi par ikgadējiem emisiju ziņojumiem, nodrošinot, ka netiek publicēta šo noteikumu 18. punktā minētā informācija.

25. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 31. jūlijam iesniedz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijai emisijas datus.

26. Ikgadējo emisiju ziņojuma verificēšanu visām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aviācijas jomā, veic verificētājs, kas atbilst šādām prasībām:

26.1. verificētājs likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļā minēto darbību verificēšanai ar akreditāciju ir saņēmis apliecinājumu par atbilstību Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulā (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2067) minētajām prasībām;

26.2. verificētājs nav piedalījies ikgadējā emisiju ziņojuma sagatavošanā un nav atkarīgs no gaisa kuģa operatora saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 43. pantā minētajām prasībām;

26.3. verificētājs ir atbildīgs par gaisa kuģa operatora veikto likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļā minēto darbību un šo darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un aviācijas ietekmes (kas nav oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) ietekme) noteikšanas procedūru verifikāciju;

26.4. verificētājs pārzina normatīvajos aktos par piesārņojumu, šajos noteikumos, normatīvajos aktos par aviāciju un uz to pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz verificējamām darbībām, kā arī informācijas sagatavošanas procedūru attiecībā uz katru emisijas avotu, īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņojuma sniegšanu.

27. Verificētājs veic gaisa kuģa operatora sagatavotā ikgadējā emisiju ziņojuma verificēšanu saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 minētajiem verificēšanas nosacījumiem, vienlaikus verificējot monitoringa sistēmu ticamību un atbilstību faktiskajai monitoringa sistēmai, kā arī iesniegtos datus un informāciju par emisijām, jo īpaši:

27.1. likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļā minēto darbību datus, attiecīgos mērījumus un aprēķinus;

27.2. emisiju aprēķinu faktoru izvēli un izmantošanu;

27.3. kopējo emisiju noteikšanai veiktos aprēķinus.

28. Verificētājs, ikgadējā emisiju ziņojuma verificēšanas laikā apmeklējot gaisa kuģa operatoru, pārbauda, vai gaisa kuģa operators ir veicis pasākumus, kurus norādījis šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajā informācijā. Verificētājs pārliecinās, ka gaisa kuģa operatora sniegtā informācija par veiktajiem pasākumiem atbilst patiesībai.

29. Ikgadējais emisiju ziņojums ir uzskatāms par verificētu, ja gaisa kuģa operators, kurš regulas Nr. 2018/2066 55. panta 1. punkta izpratnē ir mazais emitētājs, veic monitoringu un ziņošanu ar mazo emitētāju rīku.

30. Verificētājs ikgadējā emisiju ziņojuma verificēšanā ņem vērā:

30.1. vai gaisa kuģa operators ir reģistrēts Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2009/1221 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu;

30.2. jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto gaisa kuģa operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību.

31. Gaisa kuģa operators nodrošina, ka verificētājam ir piekļuve jebkuram objektam un gaisa kuģim un jebkurai informācijai, kas ir nepieciešama verifikācijai.

32. Verificētājs neapmeklē gaisa kuģa operatoru – mazo emitētāju (pienākums apmeklēt minēto operatoru noteikts regulas Nr. 2018/2067 21. panta 1. punktā) –, ja verificētājs saskaņā ar veikto riska analīzi ir secinājis, ka var piekļūt visiem attiecīgajiem datiem attālināti un regulā Nr. 2018/2067 minētie nosacījumi par objektu neapmeklēšanu ir ievēroti.

33. Ja gaisa kuģa operators – mazais emitētājs – izmanto regulas Nr. 2018/2066 55. panta 2. punktā minētos rīkus un ziņotie dati ir iegūti, izmantojot šos rīkus neatkarīgi no gaisa kuģa operatora ievadītajiem datiem, verificētājs, pamatojoties uz paša veiktu riska analīzi, neveic pārbaudes, kas minētas regulas Nr. 2018/2067 14. un 16. pantā, 17. panta 1. punktā, 17. panta 2. punktā un 18. pantā.

34. Verificētājs, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, 30 darbdienu laikā pēc gaisa kuģa operatora sagatavotā ikgadējā emisiju ziņojuma saņemšanas sagatavo un rakstiski un elektroniski nosūta gaisa kuģa operatoram verifikācijas ziņojumu par gaisa kuģa operatora ikgadējā emisiju ziņojuma verifikāciju saskaņā ar regulas Nr. 2018/2067 27. pantu.

35. Verificētājs verifikācijas ziņojumā sniedz pozitīvu verifikācijas atzinumu – verificē gaisa kuģa operatora sagatavoto ikgadējo emisiju ziņojumu kā apmierinošu, ja:

35.1. ikgadējā emisiju ziņojumā iekļautie monitoringa dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;

35.2. gaisa kuģa operatora veiktā datu uzskaite un aprēķini ir pilnīgi un konsekventi;

35.3. datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar regulā Nr. 2018/2066 minētajiem nosacījumiem;

35.4. visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr. 2018/2067 23. pantā noteikto būtiskuma līmeni – pieci procenti tiem gaisa kuģu operatoriem, kuru gada emisijas ir vienādas ar 500 kilotonnām CO₂ vai mazākas, vai divi procenti tiem gaisa kuģu operatoriem, kuru gada emisijas ir lielākas par 500 kilotonnām CO_2.

36. Verificētājs ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kuru operators ikgadējā emisiju ziņojumā ir atzīmējis kā ierobežotas pieejamības informāciju.

37. Laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim ne vairāk kā 20 miljonus no emisijas kvotām rezervē komerciālajiem gaisa transporta operatoriem atbilstīgu aviācijas degvielu izmantošanai, kas nav iegūtas no fosilās degvielas. Ja lidostā atbilstīgu aviācijas degvielu fiziski nevar attiecināt uz konkrētu lidojumu, rezervētās emisijas kvotas var attiecināt uz aviācijas degvielām, kas uzpildītas minētajā lidostā, proporcionāli emisijām, kas rodas gaisa kuģa operatora lidojumos no minētās lidostas, par kuriem saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta ceturto daļu emisijas kvotas ir jānodod.

38. Saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu rezervētās emisijas kvotas komerciālajiem gaisa transporta operatoriem piešķir, lai daļēji vai pilnībā segtu cenu atšķirību starp fosilās petrolejas izmantošanu un attiecīgo atbilstīgo aviācijas degvielu izmantošanu, ņemot vērā oglekļa cenas stimulus un saskaņotos minimālos fosilo degvielu nodokļu līmeņus.

39. Saskaņā ar šo noteikumu 37. un 38. punktu piešķirtajam finansējumam jābūt pamanāmam saskaņā ar Komisijas 2025. gada 6. februāra Deleģētās regulas (ES)  2025/723, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK papildina ar detalizētiem noteikumiem par to, kā ik gadu aprēķināmas atbalsttiesīgo aviācijas degvielu un fosilās petrolejas cenu starpības, un par ES ETS kvotu iedali atbalsttiesīgu aviācijas degvielu izmantošanai (turpmāk – regula 2025/723) 8. pantu.

40. Saskaņā ar šo noteikumu 37., 38. un 39. punktu piešķirtās emisijas kvotas attiecas uz regulas Nr. 2025/723 pielikumā noteiktajām atbilstīgo aviācijas degvielu apakškategorijām, kā arī uz:

40.1. 70 procentiem no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un no atjaunīgajiem energoresursiem iegūta ūdeņraža izmantošanu un modernajām biodegvielām, kurām emisiju koeficients ir nulle saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 54.c panta prasībām; 

40.2. 95 procentiem no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un tādu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošanu, kuras izmanto aviācijā un kurām emisiju koeficients ir nulle saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 54.c panta prasībām;

40.3. 100 procentiem no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un jebkuras tādas atbilstīgas aviācijas degvielas izmantošanu, kas nav iegūta no šo noteikumu 37. punktā minētajām fosilajām degvielām, lidostās uz salām, kuru platība ir mazāka nekā 10 000 km² un kurām nav autoceļu vai dzelzceļa savienojuma ar kontinentālo daļu, lidostās, kas nav pietiekami lielas, lai tās varētu definēt kā Savienības lidostas saskaņā ar regulu Nr. 2023/2405, un lidostās, kas atrodas tālākā reģionā;

40.4. citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 40.1., 40.2. un 40.3. apakšpunktā, – 50 procentiem no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un jebkuras tādas atbilstīgas aviācijas degvielas izmantošanu, kura nav iegūta no šo noteikumu 37. punktā minētajām fosilajām degvielām.

41. Katru gadu komerciālais gaisa transporta operators var pieteikties uz emisijas kvotu sadali, kas nosaka šo noteikumu 38. un 40. ​punktā minēto katras atbilstīgās aviācijas degvielas apjomu, ko izmanto lidojumiem, par kuriem laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta ceturto daļu emisijas kvotas ir jānodod, izņemot tos lidojumus, par kuriem prasības ir izpildītas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 38. punktu. Ja attiecīgajā gadā emisijas kvotu pieprasījums šādu degvielu izmantošanai ir lielāks nekā emisijas kvotu pieejamība, sadalot emisijas kvotas, tās vienādi samazina visiem attiecīgajiem gaisa kuģu operatoriem.

42. Līdz 2030. gada 31. decembrim likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta pirmās, otrās, ceturtās, sestās, septītās, astotās un devītās daļas, 32.²⁷ panta ceturtās daļas un 32.³⁰ panta prasības netiek piemērotas gaisa kuģa operatoru radītajām emisijām, kas radušās lidojumos starp dalībvalsts tālākā reģiona lidlauku un lidlauku tajā pašā dalībvalstī, tostarp citu lidlauku tajā pašā tālākajā reģionā vai citā tās pašas dalībvalsts tālākajā reģionā.

43. Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 30. novembrim informē gaisa kuģa operatoru un Civilās aviācijas aģentūru par ikgadējām CO₂ izlīdzināšanas prasībām saskaņā ar regulas Nr. 2024/1879 3. pantu.

44. Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2027. gada 30. novembrim informē gaisa kuģa operatoru un Civilās aviācijas aģentūru par gaisa kuģa operatora kopējām galīgajām CO₂ izlīdzināšanas prasībām ar samazinājumiem no atbilstīgu degvielu izmantošanas par 2024.–2026. gada shēmas periodu saskaņā ar regulas Nr. 2024/1879 4. pantu.

45. Klimata un enerģētikas ministrija informē Civilās aviācijas aģentūru un gaisa kuģa operatoru, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, par izlīdzināšanas līmeni, ja:

45.1. gaisa kuģa operatoram ir dalībvalsts izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai tas ir reģistrēts dalībvalstī, ieskaitot minētās dalībvalsts tālākos reģionus, atkarīgās teritorijas un citas teritorijas; 

45.2. CO₂ emisiju apmērs gadā, ko tas rada saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļu, izmantojot lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kilogramus, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā, ir lielāks par 10 000 tonnām. Nosacījuma piemērošanai tiek vērtēts emisiju apjoms, kas konstatēts, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

46. Šo noteikumu 45.2. apakšpunkta vajadzībām neņem vērā CO₂ emisijas, kas rodas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļas 1., 2. un 3. punktā minētajos lidojumos.

47. Gaisa kuģa operators, kurš atbilst šo noteikumu 45. punktam, tostarp, ja tas veic aviācijas darbības dalībvalsts tālākajos reģionos, atkarīgajās teritorijās un citās teritorijās, regulā Nr. 2025/927 minētās vienības dzēš tikai par to daudzumu, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir paziņojusi gaisa kuģa operatoram saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu par attiecīgo shēmas atbilstības periodu. Dzēšanu veic līdz 2028. gada 31. janvārim attiecībā uz emisijām 2024.–2026. gada periodā.

48. Gaisa kuģa operatoram nav pienākuma nodot emisijas kvotas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta ceturto daļu attiecībā uz emisijām, kas līdz 2026. gada 31. decembrim radušās lidojumos:

48.1. uz un no valstīm, kuras iekļautas Komisijas 2025. gada 23. jūlija Īstenošanas regulā 2025/1500 par to valstu sarakstu, kuras Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK vajadzībām uzskata par tādām, kas attiecībā uz emisijām 2025. gadā piemēro CORSIA (turpmāk – shēmu piemērojošo valstu saraksts);

48.2. starp Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un valstīm, kuras nav iekļautas shēmu piemērojošo valstu sarakstā, izņemot lidojumus uz Šveices Konfederāciju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

49. Gaisa kuģa operatoram nav pienākuma nodot emisijas kvotas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁷ panta ceturto daļu attiecībā uz emisijām lidojumos no un uz valstīm, ko Apvienoto Nāciju Organizācija definējusi kā vismazāk attīstītās valstis (3. pielikums) un mazās salu jaunattīstības valstis (4. pielikums), izņemot tās, kuras iekļautas shēmu piemērojošo valstu sarakstā, un tās valstis, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar vai lielāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju.

50. Regulas Nr. 2025/927, šo noteikumu 16., 43., 45. un 47. punkta un likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta trešās daļas nozīmē verificētās emisijas, kas radušās lidojumos, kuri nav minēti likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 38. punktā, uzskata par gaisa kuģa operatora verificētajām emisijām.

51. Šo noteikumu II nodaļā noteiktā kārtība monitoringa plāna izstrādei un iesniegšanai attiecas uz visiem gaisa kuģa operatora lidojumiem, izņemot lidojumus, kuriem saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 38. punktu nav piemērojamas monitoringa un ziņošanas prasības.

52. Likuma "Par piesārņojumu" pārejas noteikumu 38. punktu piemēro tikai tām valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu savstarpēju atzīšanu vai par aviācijas pasākumu saskaņošanu saskaņā ar šāda līguma noteikumiem.

53. Atkāpjoties no Komisijas 2023. gada 17. oktobra Deleģētās regulas (ES) 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, kvotu daudzumu, kas katrai dalībvalstij jāizsola attiecībā uz laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, samazina tā, lai tas atbilstu tām aviācijas emisijām, kas radušās lidojumos, kuriem nepiemēro likuma "Par piesārņojumu" Pārejas noteikumu 38. punktā paredzētās atkāpes.

54. Ja gaisa kuģa operators nav iesniedzis likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā daļā un šo noteikumu 18. punktā minētos dokumentus, Civilās aviācijas aģentūra:

54.1. nosaka katra šāda gaisa kuģa operatora CO₂ emisijas tonnas gadā, izmantojot Eiropas Komisijas apstiprināto Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atbalsta rīku, un līdz 1. jūnijam nosūta šo gaisa kuģu operatoru sarakstu un aprēķinātās CO₂ emisijas Klimata un enerģētikas ministrijai un Valsts vides dienestam;

54.2. līdz 30. jūnijam publicē to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri nav iesnieguši ikgadējo emisiju ziņojumu, un viņiem aprēķinātās CO₂ emisijas.

55. Civilās aviācijas aģentūra likuma "Par piesārņojumu" 32.³⁴ pantā minētajā lūgumā Eiropas Komisijai pieņemt lēmumu par gaisa kuģa operatora, kuram ir citas dalībvalsts izsniegta darbības licence, darbības aizliegumu iekļauj:

55.1. pierādījumus, ka gaisa kuģa operators nav izpildījis regulā Nr. 2018/2066, likumā "Par piesārņojumu" un šajos noteikumos paredzētās saistības, ņemot vērā šo noteikumu 14. punktā un 54.1. apakšpunktā minēto sarakstu, kā arī likuma "Par piesārņojumu" 32.³⁰ panta otrās daļas 2. punktā minēto sarakstu;

55.2. informāciju par Klimata un enerģētikas ministrijas, Civilās aviācijas aģentūras vai Valsts vides dienesta veiktajām darbībām, lai nodrošinātu Latvijas administrēto gaisa kuģu operatoru saistību pildīšanu vai sankciju piemērošanu, ja Latvijas administrētie gaisa kuģu operatori savas saistības nav pildījuši;

55.3. pamatojumu gaisa kuģa operatora darbības aizlieguma piemērošanai Eiropas Savienībā;

55.4. ieteikumu par to, cik plašam jābūt darbības aizliegumam Eiropas Savienībā, kā arī citus piemērojamos nosacījumus.

56. Lai pieteiktos aviācijas emisijas kvotu saņemšanai, gaisa kuģa operators vismaz 21 mēnesi pirms katra nākamā perioda sākuma iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā pieteikumu. Pieteikumā iekļauj:

56.1. apliecinājumu, ka gaisa kuģa operators atbilst likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 3.² punktā minētajiem nosacījumiem un ir tiesīgs saņemt aviācijas emisijas kvotas; 

56.2. verificētu ikgadējo emisiju ziņojumu; 

56.3. verifikācijas ziņojumu par ikgadējā emisiju ziņojuma atbilstību. 

57. Civilās aviācijas aģentūra: 

57.1. izvērtē šo noteikumu 56. punktā minēto pieteikumu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

57.1.1. ikgadējais emisiju ziņojums ir iesniegts šo noteikumu 56. punktā minētajā termiņā;

57.1.2. ikgadējais emisiju ziņojums ir sagatavots un iesniegts šo noteikumu 3. punktā noteiktajā formātā;

57.1.3. verifikācijas ziņojumā par ikgadējo emisiju ziņojumu ir pozitīvs verificētāja atzinums;

57.1.4. ja verifikācijas ziņojumā ir norādīts, ka ikgadējā emisiju ziņojumā ir konstatētas būtiskas nepilnības, izvērtē, vai šīs nepilnības ir pietiekamas ikgadējā emisiju ziņojuma noraidīšanai; 

57.2. mēneša laikā pēc šo noteikumu 56. punktā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu un attiecīgo lēmumu paziņo gaisa kuģa operatoram;

57.3. vismaz 18 mēnešus pirms nākamā perioda sākuma:

57.3.1. iesniedz Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 57.2. apakšpunktu apstiprinātos ikgadējos emisiju ziņojumus un informāciju par kopējo visu gaisa kuģu operatoru emisiju skaitu. Minētā informācija ir iegūta, apkopojot ikgadējos emisiju ziņojumos norādītos datus;

57.3.2. nosūta Klimata un enerģētikas ministrijai šo noteikumu 57.3.1. apakšpunktā minēto kopējo gaisa kuģu operatoru emisiju skaitu.

58. Klimata un enerģētikas ministrija triju mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par aviācijas emisijas kvotu aprēķinam izmantojamo līmeņatzīmi: 

58.1. aprēķina katram gaisa kuģa operatoram, kura pieteikums ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 57.1. apakšpunktu, ikgadējo aviācijas emisijas kvotu skaitu, katra nākamā perioda aviācijas emisijas kvotu kopskaitu dalot ar gadu skaitu periodā, kad gaisa kuģa operators veiks darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā;

58.2. pieņem lēmumu par aviācijas emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem saskaņā ar šo noteikumu 58.1. apakšpunktu aprēķināto aviācijas emisijas kvotu skaitu un informē par to gaisa kuģu operatorus un Civilās aviācijas aģentūru, kā arī minēto lēmumu publicē savā tīmekļvietnē.

59. Bezmaksas emisijas kvotas gaisa kuģu operatoriem sadala proporcionāli to verificēto emisiju daļai, kas par 2023. gadu radušās no paziņotajām aviācijas darbībām. Minētajā aprēķinā ņem vērā arī verificētās emisijas no aviācijas darbībām, par kurām ziņots attiecībā uz lidojumiem, ko likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma II sadaļa aptver tikai no 2024. gada 1. janvāra. Bezmaksas emisijas kvotas 2024. gadam tiek izdotas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁵ panta trešo daļu.

60. Finanšu līdzekļu daļa, kas gūta no darījumiem ar gaisa kuģa operatoram piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām un kas minēta likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sestajā daļā, nosakāma atbilstoši normatīvajiem aktiem par emisijas kvotu piešķiršanas kārtību stacionāro iekārtu operatoriem.

61. Klimata un enerģētikas ministrija aprēķina šo noteikumu 60. punktā minēto finanšu līdzekļu daļu, kas nav izmantota atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā:

61.1. finanšu līdzekļus, kas gūti no darījumiem ar bezmaksas emisijas kvotām attiecīgajā piecu gadu iedales periodā;

61.2. finanšu līdzekļus, kas faktiski izmantoti likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta otrajā daļā minēto emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai;

61.3. emisijas samazināšanas pasākumus, kas vēl ir īstenošanas stadijā pārbaudes brīdī.

62. Ja Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sesto daļu, tā par šo lēmumu informē Valsts kasi.

63. Ja gaisa kuģa operators saskaņā ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktu kopā ar ikgadējo emisiju ziņojumu iesniedz regulas Nr. 2018/2066 75.v panta 2. punktā noteikto informāciju, tad attiecīgajā gadījumā gaisa kuģa operators sagatavo procedūras aprakstu un iesniedz to regulas Nr. 2018/2066 I pielikuma 1. sadaļas 10. punktā noteiktajā termiņā.

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumus Nr. 366 "Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 134. nr.; 2017, 84. nr.; 2018, 64. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/958, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) Nr. 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.