Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2026/14.1-07/880

Rīgā 2026. gada 15. jūlijā

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Jēzus luterāņu baznīca" izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Jēzus luterāņu baznīca" (turpmāk tekstā - Arhitektūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā - Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvalde) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Arhitektūras pieminekļa statuss: Arhitektūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.

Arhitektūras pieminekļa individuālā aizsardzības zona tiek noteikta "0", ņemot vērā, ka Arhitektūras piemineklis atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā.

Aizsardz. Nr.	Pieminekļa nosaukums	Atrašanās vieta	Kadastra apzīmējums
6625	"Jēzus luterāņu baznīca"	Rīga, Elijas iela 18	01000410056001

1. Arhitektūras pieminekļa apraksts un vēsturiskais konteksts:

Arhitektūras piemineklis ir ievērojams ampīra stila piemineklis. Tas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Latgales priekšpilsētā, neliela astoņstūru laukuma centrā Elijas un Jēzusbaznīcas ielu krustojumā. Ēka pēc Vidzemes guberņas arhitekta Kristiāna Breitkreica projekta celta 1818.-1822. gadā. Ēkas plāna pamatā ir regulārs oktagons, kuram pieslēdzas četras simetriskas piebūves. Lielākā no piebūvēm vērsta pret pilsētas centru, un virs tās paceļas 37 m augsts divstāvu divpakāpju tornis ar kupola noslēgumu. Galvenās ieejas priekšā atrodas joniskā ordera četrkolonnu portiks. Logailas pirmajā stāvā grezno sandriki. Baznīcas sienas celtas guļbūvē un no ārpuses apšūtas ar dēļiem, arī nesošās kolonnas ir no koka. Konstrukcijas izceļas ar rūpīgu apstrādi un augstu amatniecisko profesionalitāti. Baznīca rekonstruēta 1938. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta. Izbūvēts ieejas vestibils ar tiešu ieeju zālē (pirms tam tika izmantotas sānu ieejas), paplašinātas draudzes telpas, izmainot altāra telpas risinājumu. Baznīcas iekštelpu pārsedz eliptiska apveida koka kupols, kura diametrs ir 20 metru. To balsta astoņi joniskā ordera kolonnu pāri. Starp kolonnām un ārsienu atrodas luktas, kas pārtrauktas tikai altāra vietā.

Arhitektūras piemineklī atrodas vairāki valsts nozīmes mākslas pieminekļi:

- "Interjera dekoratīvā apdare" (valsts aizsardzības Nr. 7174; 19. gs., 1938. g.);

- "Ērģeles" (valsts aizsardzības Nr. 7172; 1889., 1992. g.);

- glezna "Kristus apmeklē bāra bērnus" (valsts aizsardzības Nr. 7173; Augusts Annuss, 1938. g.);

- "Kauss" (valsts aizsardzības Nr. 7175; 17. gs.);

- "Lāde" (valsts aizsardzības Nr. 7178; 18. g.);

- "Upurtrauki (2)" (valsts aizsardzības Nr. 7179; 1772. g.);

- "Lāde" (valsts aizsardzības Nr. 7177; 18. g.);

- "Kauss" (valsts aizsardzības Nr. 7176; 1639. g.).

2. Arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

2.1. celtnes telpiskais risinājums pilsētvides ainavā;

2.2. būvmasu kārtojums;

2.3. plānojuma struktūra;

2.4. konstruktīvā sistēma;

2.5. konstruktīvie elementi;

2.6. velvēti pārsegumi;

2.7. īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (portāli, arkādes, balustrādes, skulpturālie veidojumi, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumi u. c.);

2.8. torņi;

2.9. jumta forma;

2.10. jumta torņu smailes ar izteiktu silueta nozīmi;

2.11. jumta un torņu smaiļu dekoratīvie noformējuma elementi (vējrāži, krusti, gaiļi u. c.);

2.12. jumta iesegums;

2.13. ailu aizpildījumi;

2.14. interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu);

2.15. īpaši mākslinieciski elementi interjeros (skulpturāli veidojumi u. c.);

2.16. būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles, iekšējie slēģi u. c.);

2.17. kāpņu izveidojums, margas un apdare;

2.18. oriģinālie logi (to apdares elementi);

2.19. oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi);

2.20. Oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi).

3. Pārvaldes izvirzītās prasības Arhitektūras piemineklim:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

3.1.2. Īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu, citus normatīvos aktus un Pārvaldes norādījumus, kā arī laikus informēt Pārvaldi par bojājumiem vai iecerētiem darbiem.

3.1.3. Arhitektūras piemineklis jānodrošina pret bojāšanos (stāvokļa pasliktināšanos), ko izraisa mitrums, sals u. c. klimatiskā iedarbība. Ar Arhitektūras pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".

3.1.3.1. Arhitektūras piemineklī jāuztur tāds klimata režīms, kas neizraisa negatīvu ietekmi uz koka konstrukcijām, interjera elementiem un ērģelēm.

3.1.3.2. Telpu temperatūra Arhitektūras piemineklī apkures sezonā nav vēlama augstāka par + 16 grādiem pēc Celsija skalas.

3.1.3.3. Arhitektūras piemineklī jānodrošina vienmērīga un pakāpeniska temperatūras maiņa, izvairoties no straujām svārstībām.

3.1.3.4. Arhitektūras piemineklī jāveic regulāra klimata parametru (temperatūra un relatīvais mitrums) monitorēšana un kontrole.

3.1.4. Arhitektūras piemineklī jānodrošina ugunsdrošība.

3.1.5. Lai nodrošinātu Arhiektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina savlaicīga būves un telpas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot apstākļus, kas var bojāt Arhitektūras pieminekli.

3.1.6. Arhitektūras pieminekļa apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegta tīrīšana ar asiem, ķīmiskiem vai abrazīviem līdzekļiem, kā arī lakošana un krāsošana. Ikdienas kopšanas darbiem bez ķīmisku līdzekļu pielietošanas nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

3.1.7. Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

3.1.8. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir informēt Pārvaldi par bojājumiem vai izmaiņām Arhitektūras pieminekļa saglabātības stāvoklī.

3.1.9. Pirms darbu (konservācijas, restaurācijas, remonta rekonstrukcijas) projekta (būvprojekta) izstādes jāveic Arhitektūras pieminekļa vai tā daļu arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot Arhitektūras pieminekli vai tā daļas (piemēram, zondāžas), izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Pārvaldes atļauja.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Arhitektūras piemineklī un tā tuvumā nav pieļaujama tāda saimnieciska darbība, kas var apdraudēt tā saglabāšanu. Nosakot Arhitektūras pieminekļa izmantošanas veidu, pēc iespējas jāņem vērā Arhitektūras pieminekļa funkciju atbilstība sākotnējai, kā arī pieminekļa saglabājamās vērtības.

3.2.2. Nav pieļaujama Arhitektūras pieminekļa un tā daļu atsavināšana, kā arī zemes sadalīšana, ja tādējādi tiek apdraudēta Arhitektūras pieminekļa saglabāšana, par ko atzinumu sniedz Pārvalde.

3.2.3. Īpašnieka pienākums ir informēt Pārvaldi par nodomu atsavināt Arhitektūras pieminekli vai tā daļas.

3.2.4. Ja paredzēti Arhitektūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:

3.2.4.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

3.2.4.2. Pārvalde Arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

3.2.4.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

4. Par Arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

5. Citi noteikumi:

5.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

5.2. Arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

5.3. Ja, atsavinot Arhitektūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un Pārvaldei.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

6.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu, Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@nkmp.gov.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta