Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

Kultūras informācijas sistēmu centrs

Tīmekļvietņu administrēšana un pārvaldība tām vietnēm, kuras nav izvietotas TVP, vairumā gadījumu tiek organizēta decentralizēti - katrā iestādē atsevišķi. Katra iestāde iepērk vietņu izstrādi, nodrošina vietņu uzturēšanu, izmitināšanu, drošības pārvaldību, kā arī atjauninājumus veic katrai vietnei atsevišķi. Vairākkārtīgs resursu izlietojums līdzīga procesa īstenošanai un decentralizēta, sadrumstalota IKT pārvaldība sadārdzina to uzturēšanu, kā arī ir grūtības valsts pārvaldē piesaistīt nepieciešamos IKT jomas speciālistus, kas var nodrošināt augsta līmeņa tīmekļvietņu pārvaldību (regulāri sekot līdzi nepieciešamajiem atjauninājumiem, drošības sertifikātiem, pārvaldīt incidentus).

Līdz 2026. gada 31. maijam nepieciešams attīstīt un paplašināt TVP, lai tajā būtu iespējams veidot neskaitāmas valsts iestāžu un pašvaldību pārziņā esošas tīmekļvietnes (šobrīd var veidot tikai oficiālās valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību tīmekļvietnes), tām centralizēti nodrošinot izmitināšanu, uzturēšanu, atjaunināšanu, drošības pārvaldību

1 841 084 euro

(gads, ceturksnis)

(gads, ceturksnis)

TVP infrastruktūras izvietošana un līdz ar to tīmekļvietņu izmitināšana tiks veikta centralizēti loģiski vienotajā datu centrā. Esošo infrastruktūras izvietošanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC). Projekta laikā tiks veikta pāreja no IeM IC infrastruktūras uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) infrastruktūru, atsakoties no IeM IC pakalpojumiem projekta noslēgumā.

Rezerves kopēšanu paredzēts nodrošināt LVRTC infrastruktūrā. Projekta ietvaros tehniskās infrastruktūras iegāde netiek plānota

Kā galalietotāji ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji (949,4 tūkstoši)

Valsts kancelejā paredzēti vismaz šādi speciālisti:

• projekta vadītājs;

• projekta koordinators;

• finansists;

• iepirkumu speciālists;

• komunikācijas departamenta konsultanti (1-2 speciālisti).

Valsts digitālās attīstības aģentūrā paredzēti vismaz šādi speciālisti:

• sistēmu arhitekts - sistēmu analītiķis;

• sistēmu administrators.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā paredzēti vismaz šādi speciālisti:

• vecākais datortīklu administrators.

Norādītie speciālistu amatu nosaukumi atbilst projektā paredzamajām lomām un atbildībām. Konkrēto speciālistu amatu nosaukumi var atšķirties.

Valsts kanceleja kā projekta īstenotāja uzņemas atbildību par projekta īstenošanā nepieciešamo speciālistu iesaistīšanu projektā. Sekmīgai projektā izvirzīto mērķu sasniegšanai var tikt iesaistīti citi, iepriekš neminēti, Valsts kancelejas, Valsts digitālās attīstības aģentūras, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbinieki atbilstoši nepieciešamībai.

Būs četru līmeņu projekta pārvaldība:

1. projekta vadītājs;

2. projekta vadības grupa;

3. projekta uzraudzības padome;

4. programmas uzraudzības padome

1. Projekta vadītājs:

• organizē un vada projekta komandas darbu, nodrošinot nepieciešamo projekta resursu (cilvēkresursi, finansiālie un tehniskie resursi) plānošanu;

• kontrolē projekta finanšu plūsmas atbilstību normatīvo aktu prasībām un noslēgtajiem līgumiem, kā arī resursu lietderīgu izmantošanu;

• sadarbojas ar projekta aktivitāšu īstenošanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām un piegādātājiem, kā arī pārbauda iesniegtos nodevumus;

• nodrošina projekta risku identificēšanu un vadīšanu, kā arī uztur risku reģistru;

• organizē darbības procesu analīzi un lietotāju iesaisti nodevumu testēšanā, kā arī organizē lietotāju apmācību;

• sagatavo pārskatus un sadarbībā ar iepirkumu speciālistu sagatavo iepirkumu procedūru dokumentāciju;

• nodrošina padomes un vadības grupas pieņemto lēmumu izpildes kontroli;

• kontrolē projekta īstenošanas laika grafiku;

• veic citus uzdevumus atbilstoši projekta īstenošanas plānam.

2. Projekta vadības grupa:

• koordinē projekta aktivitātes;

• atbild par projektam izvirzīto rezultātu sasniegšanu;

• identificē un sniedz priekšlikumus padomei par nepieciešamajām izmaiņām projektā;

• akceptē piegādātāju iesniegtos nodevumus;

• izskata pārskatus pirms to iesniegšanas padomei vai uzraudzības institūcijām;

• pārvalda projekta īstenošanas riskus un sniedz priekšlikumus padomei par nepieciešamajām izmaiņām projektā;

• izskata iepirkumu procedūru dokumentāciju un sniedz priekšlikumus iepirkuma komisijai;

• dod darba uzdevumus piegādātājiem un citiem projekta aktivitāšu īstenošanā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem.

3. Projekta uzraudzības padome:

• pārstāv projekta īstenotāju un uzrauga projekta īstenošanas gaitu;

• uzrauga projektam izvirzīto rezultātu sasniegšanu un to, vai projekta rezultāti atbilst galalietotāja un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī projekta rezultātu komunicēšanu dažādām mērķauditorijām;

• lemj par izmaiņu nepieciešamību projektā un akceptē izmaiņas projektā;

• apstiprina projekta vadītāja iesniegtos pārskatus;

• izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus par jautājumiem, kas saistīti ar projekta īstenošanu;

• izskata citus ar projekta uzraudzību saistītus jautājumus.

4. Programmas uzraudzības padome

Valsts resursu pārvaldības programmas īstenošanu uzraudzīs Valsts kancelejas vadīta grāmatvedības un personālvadības funkciju un risinājumu standartizācijas un centralizācijas uzraudzības padome, kuras dalībnieki ir arī Finanšu ministrija, Valsts kase un VARAM. Programmas uzraudzības padome:

• nodrošina programmā iekļauto projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju;

• pārrauga programmas ietvaros īstenoto projektu rezultātu sasniegšanu.

Droša finanšu pārvaldība tiks īstenota Valsts kancelejā, veidojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - Atveseļošanas fonds) vadības un kontroles sistēmu. Projekta izdevumu uzskaite tiks nodalīta ar atsevišķu finansējumu Atveseļošanas fonda valsts budžeta apakšprogrammā. Šī finansējuma ietvaros pievienotās vērtības nodokļa maksājumi tiks nodalīti ar atsevišķu bilances kontu, veicot to nošķirtu uzskaiti no Atveseļošanas fonda līdzekļiem

Ieguvums iestādēm - valsts, pašvaldību un to iestāžu tematisko tīmekļvietņu izstrādes un uzturēšanas izdevumu samazinājums.

Tematisko tīmekļvietņu izvietošanas un uzturēšanas izmaksas platformā būs mazākas, nekā atsevišķos projektos izstrādājot tematisko tīmekļvietņu tehniskos un vizuālos risinājumus, katrā no tiem izpildot arvien augstākas drošības prasības un piekļūstamības prasības visām iedzīvotāju grupām.

Projekta ietvaros izveidojot 40 tematiskās tīmekļvietnes un pieņemot, ka 13 gadu periodā katru gadu izveidoto tīmekļvietņu skaits pieaugs par 15, iestādēm veidojas ietaupījums no izstrādes, uzturēšanas un pārvaldības izdevumu samazinājuma - 620 575,62 euro.

Sociālais ieguvums - sabiedrībai nepieciešamais laiks informācijas atrašanai un iepazīšanai tematiskajās tīmekļvietnēs būs mazāks - ietaupījums rodas no iespējas vienkāršāk un operatīvāk piekļūt saturam, izmantojot piekļūstamākas un ērtākas tematiskās tīmekļvietnes, t. sk. mazāk laika patērējot satura meklēšanai, bet vairāk - tā iepazīšanai. Ietaupītā laika vērtība sabiedrībai, kas iegūta, balstoties uz vidējās algas apmēru tautsaimniecībā, - 6 274 845,83 euro.

Kopējais projekta lietderīgums - ir aprēķināts no projekta ieguvumu kopsummas - 6 895 421,45 euro -, atņemot uzturēšanas izdevumus 4 255 095,57 euro apmērā un investīcijas 2 139 512 EUR euro apmērā. Rezultātā kopējais projekta lietderīgums ir 500 813,88 euro.

Projekta ieviešana 10 gadu periodā valsts pārvaldei nodrošinās resursu ietaupījumu 620 575,62 euro apmērā un sabiedrībai sociālo ieguvumu 6 274 845,83 euro apmērā. Kopējais ieguvums - 6 895 421,45 euro, kas par 1 841 084 euro pārsniedz projekta īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu.

Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Publicējamās informācijas apjoms palielinās, tādējādi iestādēm būtu nepieciešams piesaistīt jaunus resursus, bet, ieviešot platformu, to iespējams atrisināt ar esošajiem iestāžu darbinieku resursiem, vienlaikus paaugstinot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ātrumu

Projekta tvērumā ietilpst valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, pašvaldību iestādes, kā arī neatkarīgās un tiesībaizsardzības iestādes (pēc to izvēles). Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.9.3. apakšpunktam projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai valsts informācijas sistēmas "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" tehnoloģiskai modernizācijai un paplašināšanai. Vienlaikus Valsts kancelejai kā finansējuma saņēmējai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai

Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajā platformā (turpmāk - TVP) iespējams veidot neskaitāmas valsts iestāžu, pašvaldību un to iestāžu tīmekļvietnes (šobrīd var veidot tikai valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību oficiālās tīmekļvietnes). Tām centralizēti tiek nodrošināta izmitināšana, uzturēšana, atjaunināšana un drošības pārvaldība.

Projekta ietvaros tiek izvērsta esošā platforma un esošais pakalpojums - turpmāk tiks nodrošināts pakalpojums ne tikai iestāžu oficiālajām tīmekļvietnēm, bet arī dažādām iestāžu tematiskajām vietnēm, kā arī tiks piedāvāta iespēja platformu izmantot dažādām cita veida valsts iestādēm (muzejiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, vēstniecībām, neatkarīgajām iestādēm u. tml.)

Pakalpojuma sniegšanā Valsts kanceleja iesaista:

1) Valsts digitālās attīstības aģentūru (turpmāk - VDAA) (TVP uzturētājs, kas nodrošina lietotāju atbalstu un veic drošības pārvaldību);

2) Iekšlietu ministrijas Informācijas centru (turpmāk - IeM IC) (TVP izmitinātājs līdz projekta noslēgumam);

3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (turpmāk - LVRTC) (TVP drošības risinājumu nodrošinātājs; projekta īstenošanas laikā pārņems TVP izmitināšanu un nodrošinās to arī pēc projekta noslēguma);

4) Kultūras informācijas sistēmu centru (turpmāk - KISC) (tulkošanas, balss sintēzes, balss atpazīšanas un virtuālā asistenta funkcionalitāšu nodrošinātājs TVP)

Pieļaujamais pakalpojuma pieejamības pasliktināšanās vai pārtraukumu ilgums mēnesī ir ne vairāk kā 3 stundas un 35 minūtes.

Pakalpojuma attālinātu atbalstu nodrošina VDAA standarta darba stundās. Iestāžu darbiniekiem, kuri veic tīmekļvietnes administrēšanu, atbalstu (t. sk. kļūdu pieteikumu apstrādi) sniegs VDAA. Pakalpojuma piegādes kvalitāte un sniegtais apjoms tiks mērīts un uzskaitīts atbilstoši VDAA iekšējām procedūrām

Šajā TVP attīstības kārtā papildus pirmajā attīstības kārtā izveidotajām 160 iestāžu oficiālajām tīmekļvietnēm vienotajā platformā līdz 2026. gada 31. maijam paredzēts izvietot vēl vismaz 40 dažādas valsts, pašvaldību un to iestāžu tīmekļvietnes un projekta ietvaros izstrādāt rīkus, lai pēc projekta beigām iestādēm būtu iespējas pašām veidot jaunas tīmekļvietnes atbilstoši nepieciešamībai.

Pastarpināts pakalpojuma saņēmējs ir visa Latvijas sabiedrība (sociāli aktīvā iedzīvotāju daļa, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, žurnālisti u. tml.), kā arī ārvalstīs dzīvojošie, kurus interesē informācija par Latvijā notiekošo. Īpaši izceļama grupa ir cilvēki ar invaliditāti un dažādiem uztveres traucējumiem - visām tīmekļvietnēm būs nodrošināta piekļūstamība ar mašīnlasītājiem, tiks piedāvātas HUGO tehnoloģijas balss sintēzei un transkripcijai

Divas pakalpojuma darbināšanai būtiskākās pozīcijas ir attīstība (izmaiņu pieprasījumi no iestādēm) un uzturēšana.

TVP uzturēšanas galvenās izmaksu pozīcijas:

1) TVP attīstība, attīstības vadība (atlīdzība Valsts kancelejā platformas attīstības vadītājam, izmaksas par izmaiņu pieprasījumiem);

2) TVP uzturēšana (VDAA un ārpakalpojumā ‒ sistēmas tehniskais uzturētājs);

3) TVP izmitināšana (IeM IC, LVRTC);

4) TVP drošības risinājumi, t. sk. regulāri drošības un veiktspējas testi (LVRTC, VDAA)

- platformas programmatūras uzturēšana - 184 402 euro (t. sk. PVN);

- platformas tīmekļvietņu administrēšana, drošības pārvaldība, lietotāju atbalsts - 39 084 euro;

- izmitināšana un datu centra pakalpojumi - 71 390 euro (t. sk. PVN);

- ikgadēji drošības un veiktspējas auditi - 65 340 euro (t. sk. PVN);

- platformas attīstības vadītājs (VK darbinieka atalgojums) - 39 084 euro.

Paredzēts, ka platformas uzturēšanas izmaksas solidāri segs tās iestādes, kuras izmanto platformu (paredzēts, ka platformā pēc projekta būs vismaz 160 iestāžu tīmekļvietnes).

Iestāžu tematisko tīmekļvietņu izstrādes, uzturēšanas un pārvaldības izmaksas 13 gadu laikā ir 7 190 057,24 euro. Īstenojot projektu, šīs izmaksas būs 6 569 481,62 euro. Līdz ar to, projekta īstenošanas rezultātā izveidojot platformu, ietaupījums iestādēm no tematisko tīmekļvietņu izstrādes, uzturēšanas un pārvaldības izdevumu samazinājuma 13 gadu laikā būs 620 575,62 euro.

Sociālais ieguvums: sabiedrībai nepieciešamais laiks informācijas atrašanai un iepazīšanai tematiskajās tīmekļvietnēs būs mazāks ‒ ietaupījums radīsies no iespējas vienkāršāk un operatīvāk piekļūt saturam, izmantojot piekļūstamākas un ērtākas tematiskās tīmekļvietnes, t. sk. mazāk patērējot laiku satura meklēšanai, bet vairāk - tā iepazīšanai. Ietaupītā laika vērtība sabiedrībai, kas iegūta, balstoties uz vidējās algas apmēru tautsaimniecībā, - 6 274 845,83 euro.

Kopējais projekta lietderīgums - 500 813,88 euro. Tas aprēķināts, no projekta ieguvumiem kopsummā 6 895 421,45 euro apmērā atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus 4 255 095,57 euro apmērā un investīcijas 2 139 512 euro apmērā.

Projekta ieviešana valsts pārvaldei dos resursu ietaupījumu 620 575,62 euro apmērā un sabiedrībai sociālo ieguvumu 6 274 845,83 euro apmērā, kopā veidojot ieguvumu 6 895 421,45 euro, kas ir lielāks nekā 1 841 084 euro ieguldījums tā īstenošanai.

Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Publicējamās informācijas apjoms palielinās, tādēļ iestādēm būtu nepieciešams piesaistīt jaunus resursus, bet, ieviešot platformu, to iespējams atrisināt ar esošajiem iestāžu darbinieku resursiem, vienlaikus paaugstinot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ātrumu