1.2. Nolikums tiek papildināts ar jaunu struktūrvienību - Kapsētu pārvaldības nodaļu, ņemot vērā, ka ar 2026. gada 31. maiju tiek izbeigts starp Pašvaldību un Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Garkalnes komunālserviss" 2025. gada 20. janvārī noslēgtais pakalpojuma līgums par kapsētu apsaimniekošanu Nr. 2.1.11/2025/17, kapsētu apsaimniekošanas funkciju pārņemot pašvaldībai, tai skaitā no Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Garkalnes komunālserviss" pārņemtas četras amata vietas, kas nodrošina kapsētu apsaimniekošanu. Jaunās nodaļas izveide ļaus:

1.2.1. nodrošināt vienotu kapsētu uzturēšanas, administrēšanas un attīstības politiku;

1.2.2. uzlabot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem;

1.2.3. efektīvāk organizēt resursu plānošanu un uzraudzību;

1.2.4. nodalīt šo funkciju kā patstāvīgu kompetences jomu.

1.3. Ar Nolikuma grozījumiem tiek noteikts, ka savas darbības nodrošināšanai domes priekšsēdētājs un izpilddirektors izveido biroju. Minēto biroju izveide paredzēta, lai nodalītu un stiprinātu Pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras vadības atbalsta funkcijas, nodrošinot efektīvāku Pašvaldības darba organizāciju.

1.4. Tiek izteikts jaunā redakcijā Nolikuma 20. punkts, precizējot trīs domes priekšsēdētāja vietnieku amatu nosaukumus un kompetenču sadali. Tiek noteikts, ka visiem vietniekiem ir algoti amati.

1.5. Vienlaikus nepieciešams svītrot 18.3. apakšpunktu, jo SIA "Garkalnes ūdens" (no publiskajos reģistros pieejamās informācijas) no 2025. gada 25. septembra ir reorganizēta.

2.2. Nolikuma grozījumi paredz noteikt visus domes priekšsēdētāja vietnieku amatus par algotiem. Līdz šim Nolikuma 20.3. apakšpunktā noteiktais domes priekšsēdētāja vietnieka amats nebija algots. Turpmāk domes priekšsēdētāja vietnieka sporta un sociālajos jautājumos amats tiek paredzēts kā algots, lai nodrošinātu nepārtrauktu un sistemātisku darbu sporta un sociālās jomas attīstības, koordinācijas un uzraudzības jautājumos. Minētās jomas aptver plašu pašvaldības funkciju loku, kas saistīts ar iedzīvotāju labklājību, sociālo pakalpojumu pieejamību, sadarbību ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un sporta organizācijām, kā arī Pašvaldības īstenoto pasākumu un projektu koordinēšanu. Algota amata noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu regulāru, nepārtrauktu un efektīvu Pašvaldības funkciju izpildi un attīstību sporta un sociālajā jomā.

Provizoriskā ietekme uz Pašvaldības budžetu 2026. gadā, sākot no 2026. gada 17. jūnija, atlīdzības nodrošināšanai ir 31 374 euro, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Domes priekšsēdētāja vietnieka atalgojums tiks finansēts no Centrālās administrācijas budžeta ietaupījuma, kas radies pēc Centrālās administrācijas vadītāja amata vietas likvidēšanas no 2026. gada 1. aprīļa.

2.3. Domes priekšsēdētāja biroja organizatoriskā struktūra, amata vietu skaits un funkciju apjoms Nolikuma grozījumu izstrādes brīdī vēl nav noteikti, tādēļ nav iespējams objektīvi un precīzi novērtēt iespējamo fiskālo ietekmi uz Pašvaldības budžetu. Biroja funkciju nodrošināšana plānota, pārstrukturizējot esošos Pašvaldības administratīvos resursus. Jau šobrīd domes priekšsēdētāja darbības nodrošināšanai no 2026. gada 1. jūnija ir pieņemts darbā konsultatīvais darbinieks (padomnieks), kura nodarbināšana ir pieļaujama saskaņā ar Pašvaldību likuma 17. panta sesto daļu. Ar šīs amata vietas uzturēšanu saistītās kopējās izmaksas 2026. gadā ir 23 359 euro, un tās tiks segtas, pārdalot līdzekļus no ilgstoši vakantajām amata vietām Centrālās administrācijas Iepirkumu nodaļā.

Iespējamās papildu izmaksas tiks noteiktas un atspoguļotas Pašvaldības budžeta sagatavošanas, apstiprināšanas vai budžeta grozījumu izstrādes procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot to izskatīšanu un apstiprināšanu domē.

2.4. Izpilddirektora biroja izveides mērķis ir organizatoriski apvienot Pašvaldības administrācijā izveidotās amata vietas, kuras jau pašlaik ir tieši pakļautas izpilddirektoram, tādējādi uzlabojot darba koordināciju, pārvaldības efektivitāti un atbildības sadalījumu. Izpilddirektora biroja izveide neparedz jaunu amata vietu izveidi, bet gan esošo amata vietu apvienošanu vienā struktūrvienībā.

2.5. Kapsētu pārvaldības nodaļas izveide nerada papildu fiskālo ietekmi uz Pašvaldības budžetu, jo tās darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts, pārdalot esošos finanšu un administratīvos resursus. Līdz šim attiecīgo funkciju izpilde tika nodrošināta, apmaksājot Pašvaldības kapitālsabiedrības sniegtos pakalpojumus.

Kapsētu pārvaldības nodaļas darbībai nepieciešamais finansējums 2026. gadā ir 56 602 euro. Tas tiks nodrošināts, pārdalot jau iepriekš kapsētu uzturēšanai paredzētos līdzekļus no teritoriālo pārvalžu budžetiem.

3.2. Ietekme uz vidi - Nolikuma grozījumi nerada ietekmi uz vidi.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību - Nolikuma grozījumi nerada ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Pašvaldības teritorijā - Nolikuma grozījumi nerada ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

3.5. Ietekme uz konkurenci - Nolikuma grozījumu izpilde neietekmēs konkurenci.

4.2. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas - ar Nolikuma grozījumiem netiek mainītas administratīvo procedūru izmaksas.

5.2. Tiek precizēts domes priekšsēdētāja vietnieku pienākumu sadalījums, kas samazina funkciju pārklāšanos, nodrošina efektīvāku politiskās vadības darba organizāciju un uzlabo vadības līmeņa lēmumu pieņemšanas ātrumu un kvalitāti.

5.3. Nolikuma grozījumi nepaplašina Pašvaldības funkciju apjomu, bet gan precizē to īstenošanas organizāciju un uzlabo pārvaldības struktūru.

8.2. Sabiedrības viedokļu noskaidrošanas ietvaros saņemts Ropažu novada Stopiņu pagasta Iedzīvotāju padomes iesniegums, Ropažu pagasta iedzīvotāju padomes iesniegums, kā arī divi iedzīvotāju iesniegumi, kuros izteikti iebildumi par Nolikuma grozījumu XI sadaļu - "Kārtība, kādā iedzīvotāji un citi interesenti var piedalīties domes un tās komiteju sēdēs", norādot, ka piedāvātais regulējums neatbilst labas pārvaldības principam un nepamatoti sašaurina iedzīvotāju iespējas piedalīties Pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanas procesā.

Lai gan Pašvaldības nolikumā ir lietderīgi noteikt detalizētāku kārtību, kādā iedzīvotāji un citas personas piedalās domes un tās komiteju sēdēs, jo šāds regulējums veicina sēžu organizētu, nepārtrauktu un efektīvu norisi, nodrošina netraucētu darba kārtības jautājumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī rada skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus sabiedrības līdzdalībai, par attiecīgo regulējumu ir saņemti pamatoti iebildumi no sabiedrības pārstāvjiem.

Ņemot vērā, ka plānotais regulējums tieši skar sabiedrības līdzdalības īstenošanu Pašvaldības darbā, tā turpmākai virzībai ir nepieciešama plašāka apspriešana ar iedzīvotāju padomēm, lai rastu līdzsvarotu risinājumu starp Pašvaldības darba organizācijas vajadzībām un sabiedrības iesaistes interesēm.

Līdz ar to iebildumi ir ņemami vērā, un no Nolikuma projekta svītrojams grozījums, kas paredz izteikt Nolikuma XI sadaļu jaunā redakcijā.

8.3. Vienlaikus Ropažu novada Stopiņu pagasta Iedzīvotāju padome izteikusi iebildumu attiecībā par Nolikuma grozījumu punktu, kas nosaka, ka savas darbības nodrošināšanai domes priekšsēdētājs uz savu pilnvaru laiku var izveidot biroju un pieņemt darbā konsultatīvus darbiniekus. Iesniegumā uzsvērts, ka domes priekšsēdētājam nav nepieciešami ne konsultatīvi darbinieki, ne savs birojs. Uzsvērts, ka domes priekšsēdētājam ir pietiekami daudz vietnieki (3 algoti vietnieki), plaša domes deputātu koalīcija, katrā pagastā savs pārvaldnieks, kā arī Pašvaldībā ir liels, apjomīgs administratīvais resurss, kas var nodrošināt domes priekšsēdētājam kvalitatīvu darbu Pašvaldībā. Tāpat uzsvērts, ka nav pieļaujams, ka veicot šādus grozījumus iekšējā normatīvajā aktā, nav norādīta fiskālā ietekme uz Pašvaldības budžetu, tādējādi sabiedrībai nav pieejama konkrēta informācija par nepieciešamajiem finanšu resursiem, lai nodrošinātu šādas funkcijas. Pašvaldības finanšu līdzekļus, ko tērētu šādiem Domes priekšsēdētāja konsultatīvo darbinieku un biroja algošana, lietderīgāk būtu ieguldīt citās Pašvaldības iniciatīvās, piemēram, nodrošinot deputātu priekšvēlēšanu solījumu kvalitatīvu izpildi.

Ropažu pagasta iedzīvotāju padome iebilst par plānoto pārvaldības struktūras paplašināšanu, norādot uz iespējamu administratīvo izdevumu pieaugumu, jaunu konsultatīvo amatu izveidi, kā arī nepietiekami izvērtētu fiskālo ietekmi uz Pašvaldības budžetu. Tika aicināts neveidot jaunas vadošās amata vietas līdz neatkarīga funkcionālā audita veikšanai.

Iedzīvotāju padome norāda uz iespējamām pretrunām starp administratīvi teritoriālās reformas mērķiem un plānotajām izmaiņām Pašvaldības pārvaldības struktūrā. Iesniegumā tiek pausts viedoklis, ka jaunu apmaksātu politisko amatu un konsultatīvo amata vietu izveide var palielināt administratīvos izdevumus, kas, padomes ieskatā, neatbilst administratīvo izmaksu optimizācijas mērķim.

Tāpat tika paustas bažas, ka plānotās pārvaldības izmaiņas varētu veicināt lēmumu pieņemšanas centralizāciju, mazinot pagastu pārvalžu ietekmi vietējo jautājumu risināšanā un radot risku nevienmērīgai teritoriju attīstībai.

Papildus iedzīvotāju padome norāda, ka sarežģītāka pārvaldības struktūra un iespējama funkciju pārklāšanās starp lēmējvaras un izpildvaras institūcijām varētu mazināt pārvaldības caurskatāmību un apgrūtināt iedzīvotājiem izpratni par atbildīgo amatpersonu kompetenci konkrētu jautājumu risināšanā.

Iedzīvotāju padome aicina saglabāt un stiprināt pagastu pārvalžu lomu vietējo jautājumu risināšanā, novirzīt finanšu līdzekļus infrastruktūras un teritorijas labiekārtošanas projektiem, kā arī nodrošināt iedzīvotāju padomju iesaisti lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas ietekmē pakalpojumu pieejamību pagastos.

Papildus tiek lūgts sniegt skaidrojumu par domes priekšsēdētāja biroja un izpilddirektora biroja izveides plānoto ietekmi uz Pašvaldības cilvēkresursiem un budžetu, kā arī precizēt iedzīvotāju padomju vietu jaunajā pārvaldības struktūrā, ņemot vērā spēkā esošajā iedzīvotāju padomju nolikumā noteikto sadarbības modeli starp padomēm un domes deleģēto deputātu.

8.4. Attiecībā uz sabiedrības viedokļa noskaidrošanas laikā saņemtajiem iebildumiem par domes priekšsēdētāja vietnieka sporta un sociālajos jautājumos amata noteikšanu kā algotu amatu, kā arī par domes priekšsēdētāja biroja un izpilddirektora biroja izveidi, norādāms turpmāk minētais.

Izvērtējot saņemtos viedokļus, secināts, ka domes priekšsēdētāja vietnieka sporta un sociālajos jautājumos amata noteikšana kā algotam amatam ir pamatota un nepieciešama, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru darbu sporta un sociālās jomas attīstības, koordinācijas un uzraudzības jautājumos. Minētās jomas ir būtiskas Pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai un prasa pastāvīgu sadarbību ar Pašvaldības iestādēm, valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un citiem sadarbības partneriem. Vienlaikus ar amata noteikšanu saistītās izmaksas ir izvērtētas, un to finansēšana nepārsniedz Pašvaldības budžetā atlīdzībai paredzētos līdzekļus.

Attiecībā uz domes priekšsēdētāja biroja un izpilddirektora biroja izveidi paskaidrojams, ka Nolikuma grozījumi paredz, ka šādas struktūrvienības tiek izveidotas, nenosakot konkrētu amata vietu skaitu, finansējuma apmēru vai detalizētu organizatorisko struktūru.

Izpilddirektora biroja izveides mērķis ir pilnveidot Pašvaldības darba organizāciju, organizatoriski apvienojot darbiniekus, kuri jau šobrīd ir tieši pakļauti izpilddirektoram, tādējādi uzlabojot funkciju koordināciju, pārvaldības efektivitāti un administratīvo procesu pārskatāmību. Nolikuma grozījumi paši par sevi neparedz jaunu amata vietu izveidi.

Vienlaikus norādāms, ka Pašvaldību likuma 17. panta sestā daļa jau šobrīd paredz domes priekšsēdētāja tiesības uz savu pilnvaru laiku izveidot biroju savas darbības nodrošināšanai. Līdz ar to Nolikuma grozījumu mērķis ir Pašvaldības saistošajos noteikumos precizēt un nostiprināt tiesisko regulējumu, kas izriet no ārējā normatīvā akta. Domes priekšsēdētāja biroja izveidošanas iespēja ir vērsta uz domes priekšsēdētāja kompetencē esošo funkciju organizatorisku un administratīvu nodrošināšanu, sekmējot efektīvu darba koordināciju un Pašvaldības pārvaldību.

Attiecībā uz fiskālo ietekmi norādāms, ka domes priekšsēdētāja biroja darbības nodrošināšanai šobrīd nav paredzēta jaunu amata vietu izveidošana. Biroja funkciju izpilde plānota, pārstrukturizējot esošos Pašvaldības administratīvos resursus. Arī izpilddirektora biroja izveides mērķis ir esošo tiešā pakļautībā esošo darbinieku organizatoriska apvienošana, nevis jaunu amata vietu radīšana. Jebkuras izmaiņas amata vietu skaitā vai ar biroju darbību saistītajās papildus izmaksās tiks izvērtētas un apstiprinātas Pašvaldības budžeta pieņemšanas vai budžeta grozījumu izskatīšanas procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka saņemtajos iebildumos nav norādīti tādi tiesiski vai faktiski apstākļi, kas pamatotu atteikšanos no attiecīgā regulējuma iekļaušanas Nolikuma grozījumos. Līdz ar to izteiktie iebildumi nav ņemami vērā.

Iedzīvotāju padomju iekļaušana Pašvaldības organizatoriskajā struktūrā (Pašvaldības administrācijā) ir saistīta ar to institucionālo piederību Pašvaldībai un administratīvo atbalstu, ko to darbības nodrošināšanai sniedz Pašvaldības administrācija. Saskaņā ar Pašvaldību likumu iedzīvotāju padomes ir Pašvaldības izveidotas konsultatīvas institūcijas sabiedrības interešu pārstāvībai un iedzīvotāju iesaistei Pašvaldības darbā. Lai gan iedzīvotāju padomes nav pakļautas Pašvaldības domei vai izpilddirektoram lēmumu pieņemšanas un viedokļa paušanas jautājumos, to darbības organizatorisko un administratīvo nodrošinājumu veic Pašvaldības administrācija Iedzīvotāju padomes nolikumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to iedzīvotāju padomju attēlošana Pašvaldības organizatoriskajā struktūrā nav uzskatāma par pakļautības attiecību noteikšanu vai iedzīvotāju padomju iekļaušanu Pašvaldības administrācijas hierarhiskajā vadības sistēmā. Tas atspoguļo iedzīvotāju padomju vietu Pašvaldības institucionālajā struktūrā un to darbības nodrošināšanas saikni ar Pašvaldības administrāciju.