Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk - Savienības pilsoņi), viņu ģimenes locekļi un Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi, kuri izmantojuši tiesības uz brīvu personu kustību, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, īstenojot Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī minētās kārtības ierobežojumus.

2. pants. Šis likums attiecas uz:

1) Savienības pilsoni, kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli, kurš to pavada vai pievienojas tam;

2) Latvijas pilsoņa ģimenes locekli, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības brīvi pārvietoties un uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk - dalībvalsts) vai ja viņš ir pakalpojumu sniedzējs, kurš veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā un sniedz pakalpojumus personām, kas veic saimniecisko darbību citā dalībvalstī.

3. pants. Šā likuma izpratnē Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

1) Savienības pilsoņa laulātais;

2) Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

3) Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

4) Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks, kas Savienības pilsoņa iepriekšējās uzturēšanās valstī atrodas Savienības pilsoņa apgādībā vai kam ir kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni, vai kam nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama personiska kopšana, un Savienības pilsonis apliecina, ka nodrošinās šīs personas kopšanu;

5) partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir vismaz divus gadus ilgušas vai reģistrētas attiecības.

4. pants. (1) Lai Savienības pilsonis Latvijas Republikā nodibinātu darba tiesiskās attiecības vai kļūtu par pašnodarbinātu personu, viņam nav nepieciešams iegūt tiesības uz nodarbinātību.

(2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, izsniedzot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, piešķir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem.

5. pants. (1) Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde), Valsts robežsardze, Valsts darba inspekcija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

(2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze (turpmāk arī - kompetentā valsts iestāde) izvērtē Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa radīto apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai un sniedz attiecīgu atzinumu.

6. pants. Šā likuma 5. pantā minētajām institūcijām ir tiesības:

1) veikt pārrunas ar Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekli un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un personas sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa sniegto informāciju;

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes;

3) nolūkā aizsargāt valsts intereses, sabiedrisko kārtību, drošību un sabiedrības veselību veikt datu apstrādi, lai nodrošinātu un dokumentētu šajā likumā noteikto Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas, uzturēšanās un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus izraida no Latvijas Republikas.

7. pants. (1) Ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

1) tas ir atzīts Latvijas Republikā;

2) tas atbilst noteiktajam paraugam;

3) tā derīguma termiņš nav beidzies;

4) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus.

(3) Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai Pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pastāv šajā likumā minētie nosacījumi, kam jābūt izpildītiem, lai uzturētos Latvijas Republikā.

8. pants. Šā likuma 19., 20., 21. un 22. pantā minēto dokumentu, kā arī 35. pantā minētās izziņas esību nevar uzskatīt par priekšnoteikumu tam, lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis varētu īstenot kādas tiesības vai saņemt valsts pārvaldes iestādes sniegtu pakalpojumu, ja viņš apstiprina savas tiesības (statusu) ar citiem pierādījumiem.

II nodaļa
Ieceļošana Latvijas Republikā

9. pants. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai vai sabiedrības veselībai.

10. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulā (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas, vai ja viņam ir kādā dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja.

11. pants. Ja Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, Valsts robežsardzes amatpersona, pirms atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā, nodrošina viņam iespēju iegūt nepieciešamos dokumentus vai iesniegt tos Valsts robežsardzē, vai citādi pierādīt, ka viņam ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, un, ja šādi pierādījumi ir saņemti, pieņem lēmumu atļaut personai ieceļot Latvijas Republikā.

12. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kuram ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, ir tiesības saņemt vīzu ieceļošanai.

13. pants. Vīzas pieteikumu izskata un vīzu izsniedz Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos izņēmumus.

14. pants. (1) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība (turpmāk - pārstāvniecība), Pārvalde vai Valsts robežsardze, pieņemot Savienības pilsoņa ģimenes locekļa vīzas pieteikumu:

1) pieprasa derīgu ceļošanas dokumentu un dokumentus, kas apliecina Savienības pilsoņa ģimenes locekļa saikni ar Savienības pilsoni;

2) nodrošina iespēju vīzas pieteikumu iesniegt pārstāvniecībā (ja vīzas pieteikums tiek iesniegts ārvalstī), neizmantojot ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu.

(2) Izsniedzot vīzu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš ieceļo Latvijas Republikā atbilstoši šā likuma 2. pantam, nepiemēro Eiropas Savienības un nacionālajos tiesību aktos noteiktās valsts nodevas par vīzas pieteikuma izskatīšanu.

15. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz vienoto vīzu daudzkārtējai ieceļošanai ar iespējami garāku derīguma termiņu. Ja vīzu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim izsniedz robežšķērsošanas vietā, vīzas termiņš nepārsniedz 15 dienas. Vīzu izsniedz iespējami īsākā laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem vīzu izsniegšanas jomā.

16. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim atsaka vīzas izsniegšanu, kā arī atceļ vai anulē vīzu, ja viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, konkrētajā brīdī pastāvošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai vai sabiedrības veselībai.

17. pants. Ja vīzu nav bijis iespējams pieprasīt pārstāvniecībā, to var pieprasīt robežšķērsošanas vietā. Ministru kabinets nosaka robežšķērsošanas vietas, kurās var pieprasīt vīzu.

18. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nevar izpildīt šā likuma 9. panta nosacījumus, viņam atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā.

III nodaļa
Uzturēšanās Latvijas Republikā

19. pants. (1) Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, vēlas nepārtraukti uzturēties Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs mēnešus, viņš reģistrējas Pārvaldē un pieprasa Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk - reģistrācijas apliecība). Reģistrācijas apliecībai netiek noteikts derīguma termiņš. Ministru kabinets nosaka reģistrācijas apliecības saturu un apstiprina tās paraugu.

(2) Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, ir tiesīgs reģistrācijas apliecības vietā pieprasīt Savienības pilsoņa personas apliecību, kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība". Šajā daļā minēto dokumentu izsniedz uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja paredzamais laiks, kurā Savienības pilsonis uzturēsies Latvijas Republikā, ir īsāks par pieciem gadiem.

20. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa personas apliecību (turpmāk - pastāvīgās uzturēšanās apliecība), kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecība".

21. pants. (1) Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju (turpmāk - uzturēšanās atļauja), kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja".

(2) Uzturēšanās atļauju izsniedz uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja paredzamais laiks, kurā Latvijas Republikā uzturēsies Savienības pilsonis un ar viņu kopā - arī Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, ir īsāks par pieciem gadiem.

22. pants. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauju (turpmāk - pastāvīgās uzturēšanās atļauja), kurā izdarīts ieraksts "Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja".

23. pants. (1) Ministru kabinets nosaka reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

(2) Reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, kā arī pastāvīgās uzturēšanās apliecību izsniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu Latvijas Republikā.

(3) Uzturēšanās atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz saskaņā ar Padomes 2002. gada 13. jūnija regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 12. jūnija regulu (ES) 2025/1208 par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(4) Pastāvīgās uzturēšanās apliecību un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz uz 10 gadiem.

24. pants. Savienības pilsonim, nepārtraukti uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, nav nepieciešams reģistrēties Pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš izpilda vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

1) uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, un uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigām Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas Pārvaldē, ja ir pierādījumi tam, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam pastāv reāla iespēja nodibināt darba tiesiskās attiecības;

2) ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;

3) ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes izglītojamais, un paredzamais laiks, kurā viņš uzturēsies Latvijas Republikā, nepārsniedz vienu gadu.

25. pants. (1) Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, vai atbilst kādam no šā likuma 27. pantā noteiktajiem nosacījumiem;

2) ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie dalībvalstī reģistrētas personas, kas ir pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā;

3) iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē, un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

4) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka laulātais, un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

6) Latvijas Republikā pār viņu nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

(2) Pietiekams iztikas nodrošinājums šā likuma izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas atbilst vismaz maznodrošinātas personas ienākumu līmenim, kāds noteikts normatīvajos aktos, kas nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par maznodrošinātu.

26. pants. Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim, ja viņi uzturas Latvijas Republikā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības apgūt valsts valodu.

27. pants. Savienības pilsonis, kas vairs nav darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona, saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu Latvijas Republikā, ja viņš:

1) uz laiku ir darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ;

2) ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, līdz reģistrācijai ir bijis nodarbināts ilgāk par gadu un nodarbinātības pārtraukums iestājies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

3) ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs pirmo 12 mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas vai ja darba līgums bijis noslēgts uz laiku, kas ir īsāks par vienu gadu. Šādā gadījumā darbinieka statusu Savienības pilsonim saglabā sešus mēnešus;

4) ir uzsācis ar iepriekšējo nodarbinātību saistītas profesionālās izglītības programmas apguvi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā profesionālās izglītības iestādē. Nosacījumu par izglītības programmas apguves saistību ar iepriekšējo nodarbinātību nepiemēro, ja nodarbinātības pārtraukums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ.

28. pants. Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā.

29. pants. (1) Savienības pilsonim, kurš kā darbinieks vai pašnodarbināta persona nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā mazāk nekā piecus gadus, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā ieskaita laiku, kurā persona bija nodarbināta citā dalībvalstī;

2) ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā ieskaita laiku, kurā persona bija nodarbināta citā dalībvalstī;

3) pēc trīs gadus ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, bet saglabā savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežas tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un neierašanos darbā vai darba pārtraukšanu nelaimes gadījuma vai slimības dēļ uzskata par nodarbinātības laiku.

30. pants. (1) Savienības pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijā saskaņā ar šā likuma 25., 28. vai 29. pantu, vai kopā ar Latvijas pilsoni saskaņā ar šā likuma 2. panta 2. punktu.

(2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, pieteikumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, bet pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai - Latvijas Republikā izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā.

31. pants. (1) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pieprasīt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš tieši pirms šo tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā. Šo nosacījumu neattiecina uz tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību saskaņā ar šā likuma 29. pantu.

(2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir Savienības pilsonis un Latvijas Republikā uzturas saskaņā ar šā likuma 32. panta 1. punktu, ir tiesīgs pieprasīt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš tieši pirms šo tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā un atbilst kādam no šā likuma 25. panta pirmās daļas nosacījumiem.

(3) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis un Latvijas Republikā uzturas saskaņā ar šā likuma 32. panta 2. punktu, ir tiesīgs pieprasīt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš tieši pirms šo tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus ir likumīgi uzturējies Latvijas Republikā un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona;

2) viņam ir iztikas līdzekļi, kas pašam un viņa ģimenes locekļiem ir pietiekami, lai uzturēšanās laikā nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības Latvijas Republikā saņemt nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise, kas sedz vismaz izdevumus par nepieciešamo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

3) viņš ir tādas personas ģimenes loceklis, kura atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem un jau uzturas Latvijas Republikā.

32. pants. Savienības pilsoņa izceļošanas, nāves vai laulības šķiršanas gadījumā vai gadījumā, kad laulība atzīta par spēkā neesošu:

1) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

2) Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats nav Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja:

a) pirms laulības šķiršanas vai atzīšanas par spēkā neesošu ir bijis laulībā ar Savienības pilsoni vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz gadu uzturējies Latvijas Republikā,

b) saskaņā ar laulāto vienošanos vai tiesas nolēmumu Savienības pilsoņa bērns paliek tā laulātā apgādībā, kurš nav Savienības pilsonis,

c) laulātie vienojas vai tiesas nolēmums paredz, ka laulātajam, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesības tikties ar nepilngadīgu bērnu Latvijas Republikas teritorijā,

d) šīs tiesības ir pamatotas ar īpaši sarežģītiem apstākļiem (piemēram, persona ir ģimenē notikušas vardarbības upuris, un vardarbība notikusi laulības laikā),

e) viņš ir uzturējies Latvijas Republikā vismaz gadu pirms viņa ģimenes locekļa - Savienības pilsoņa - nāves,

f) viņš ir izceļojušā vai mirušā Savienības pilsoņa bērns, kas iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē. Šādā gadījumā tiesības uzturēties Latvijas Republikā saglabājas līdz mācību vai studiju beigām. Uz Savienības pilsoņa bērnam izsniegtās reģistrācijas apliecības vai uzturēšanās atļaujas laiku Latvijas Republikā ir tiesīgs uzturēties arī bērna vecāks, kura apgādībā bērns atrodas.

33. pants. Ja Savienības pilsonis, kurš Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, nomirst, pirms ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, viņa ģimenes locekļi, kuri uzturējušies Latvijas Republikā kopā ar viņu, iegūst tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) Savienības pilsonis - darbinieks vai pašnodarbinātā persona - līdz nāves dienai ir nepārtraukti divus gadus uzturējies Latvijas Republikā;

2) Savienības pilsoņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

34. pants. Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas apliecību Savienības pilsonim izsniedz nekavējoties pēc to dokumentu iesniegšanas, kuri noteikti Ministru kabineta noteikumos Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu saņemšanas jomā.

35. pants. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis un Pārvaldē iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, Pārvalde nekavējoties izsniedz bezmaksas izziņu, kas apliecina dokumentu iesniegšanas faktu un tiesības uzturēties Latvijas Republikā tik ilgi, līdz tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju.

36. pants. Lēmumu par uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta izsniegšanu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, Pārvalde pieņem nekavējoties tad, ja persona pieprasa atjaunot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

37. pants. (1) Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir pienākums saņemt jaunu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja:

1) izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība, uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir zudusi;

2) mainījušies uzturēšanās tiesības apliecinošajā dokumentā iekļautie dati;

3) konstatētas neprecizitātes ierakstos;

4) reģistrācijas apliecībā, pastāvīgās uzturēšanās apliecībā, uzturēšanās atļaujā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu vai izlasīt attiecīgajā dokumentā norādīto informāciju;

5) nav iespējams identificēt tās turētāju, jo būtiski mainījies personas izskats.

(2) Pieteikumu jaunas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās.

38. pants. Reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

1) Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nav iesniedzis Ministru kabineta noteiktos dokumentus reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

2) ir sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

3) ir pamats uzskatīt, ka persona laulību noslēgusi vai partnerattiecības reģistrējusi tādēļ, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

4) kompetentā valsts iestāde ir sniegusi atzinumu par to, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Šo nosacījumu piemēro, ja personas darbība rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus un apdraudējums skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm;

5) Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības veselību. Attiecīgo veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets. Šo nosacījumu nepiemēro, ja veselības traucējums vai slimība konstatēta vēlāk nekā triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā;

6) Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš pieprasa pastāvīgas uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas ilgāk nekā sešus mēnešus gada laikā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī).

39. pants. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis zaudē tiesības uzturēties Latvijas Republikā un viņam anulē:

1) reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju, ja:

a) viņš būtiski apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu. Šis nosacījums neattiecas uz Savienības pilsoni, kurš ir darbinieks vai pašnodarbinātais Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli. To, cik lielā mērā persona apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu, izvērtē tās pašvaldības sociālais dienests, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Izvērtējot minēto apgrūtinājumu, ņem vērā to, cik ilgi persona uzturas Latvijas Republikā, pieprasīto sociālās palīdzības pabalstu apmēru, to pieprasīšanas regularitāti, kā arī sociālās palīdzības pieprasīšanas iemeslus,

b) vairs nepastāv šajā likumā minētie apstākļi, kas var būt par pamatu uzturēšanās tiesību piešķiršanai,

c) ir pamats uzskatīt, ka persona laulību noslēgusi vai partnerattiecības reģistrējusi tādēļ, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

2) pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš nepārtraukti vairāk nekā divus gadus ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

3) reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja:

a) ir sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai,

b) viņš uzturējies ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus gada laikā. Šis nosacījums attiecas tikai uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš nav Savienības pilsonis, un nav piemērojams, ja personas prombūtne ir saistīta ar obligāto militāro dienestu vai citiem svarīgiem iemesliem (piemēram, slimība, grūtniecība, dzemdības, mācības vai norīkojums darbā citā valstī) vienu reizi, ne ilgāk par 12 secīgiem mēnešiem,

c) kompetentā valsts iestāde ir sniegusi atzinumu par to, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Šo nosacījumu piemēro, ja personas darbība rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus un apdraudējums skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm,

d) persona rada draudus sabiedrības veselībai. Šo nosacījumu nepiemēro, ja veselības traucējums vai slimība konstatēta vēlāk nekā triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā.

40. pants. (1) Pārvaldes amatpersonas lēmumu par atteikumu izsniegt reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai par reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa
Aizliegums ieceļot Latvijas Republikā un izraidīšana no Latvijas Republikas

41. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis laikus nav saņēmis šā likuma 19., 20., 21. vai 22. pantā noteiktos uzturēšanās tiesības apliecinošos dokumentus vai ir beidzies viņa ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, tas nevar būt par pamatu viņa izraidīšanai no Latvijas Republikas.

42. pants. Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš saskaņā ar šo likumu ir iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta (turpmāk - saraksts).

43. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm, iekšlietu ministrs izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa minētajai personai mēneša laikā atstāt Latvijas Republiku. Izbraukšanas rīkojumā var ietvert lēmumu par iekļaušanu sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem.

44. pants. Kompetentās valsts iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 43. vai 49. pantā minēto nosacījumu esību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai.

45. pants. Izbraukšanas rīkojumu izdod, ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm. Iepriekšēja krimināla sodāmība nevar būt par pamatu izbraukšanas rīkojuma izdošanai.

46. pants. Lemjot jautājumu par izbraukšanas rīkojuma izdošanu, ņem vērā, piemēram, cik ilgi attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturējies Latvijas Republikā, viņa vecumu, veselības stāvokli, ģimenes un ekonomisko stāvokli, sociālo un kulturālo integrāciju Latvijas Republikā un saikni ar izcelsmes valsti.

47. pants. Ja kopā ar Savienības pilsoni, kuram izdots izbraukšanas rīkojums, Latvijas Republikā uzturas arī viņa ģimenes loceklis, attiecīgais ģimenes loceklis var turpināt uzturēties Latvijas Republikā:

1) saskaņā ar šo likumu, ja viņš ir Savienības pilsonis;

2) saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja viņš nav Savienības pilsonis.

48. pants. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz 10 gadus vai ieguvis pastāvīgas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, viņu var izraidīt tikai būtiska valsts drošības apdraudējuma gadījumā. Nepilngadīgu bērnu var izraidīt tikai tad, ja izraidīšana saskaņā ar starptautiskajiem un nacionālajiem tiesību aktiem ir nepieciešama bērna interešu ievērošanai.

49. pants. (1) Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību vai ja viņš nepamatoti nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu, iekšlietu ministrs, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes atzinumu, pieņem lēmumu par viņa iekļaušanu sarakstā un nosaka viņam ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā par iekļaušanu sarakstā iekšlietu ministrs ietver lēmumu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa piespiedu izraidīšanu.

(3) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(4) Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, attiecībā uz kuru iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par iekļaušanu sarakstā, uzturas Latvijas Republikā, Valsts robežsardze veic viņa piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

(5) Izdevumus par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā sedz no valsts budžeta. Šos izdevumus var piedzīt no izraidāmā Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa atbilstoši normatīvajiem aktiem ārzemnieku izraidīšanas jomā.

50. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aiztur Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli uz laiku līdz 20 diennaktīm, lai nodrošinātu šā likuma 49. pantā minētā lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona, aizturot Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli, sastāda aizturēšanas protokolu.

(3) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

(4) Aizturot Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli, Valsts robežsardzes amatpersona veic personas un mantu apskati un sastāda par to protokolu. Ja Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa apskate ir saistīta ar ķermeņa atkailināšanu vai pārmeklēšanu, apskati veic tā paša dzimuma amatpersona, nepiedaloties pretējā dzimuma personām, izņemot ārstniecības personu.

(5) Aizturētā Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa mantu apskati veic viņa klātbūtnē. Neatliekamā gadījumā mantas var apskatīt bez aizturētā klātbūtnes.

51. pants. (1) Aizturētajam Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim piespiedu izraidīšanas procedūras laikā ir tiesības:

1) personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu;

2) sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību par saviem līdzekļiem;

3) sazināties valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(2) Ar šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli iepazīstina aizturēšanas brīdī.

52. pants. (1) Aizturēt Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli ilgāk par 20 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk - tiesnesis) lēmumu.

(2) Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli izraidīt nav bijis iespējams, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesā atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

(5) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot papildu sešus mēnešus, ja ārzemnieku sešu mēnešu laikā izraidīt nav izdevies un iekšlietu ministrs atbilstoši šā likuma 64. panta otrajai daļai secinājis, ka nav mainījušies apstākļi, kas saistīti ar būtiska valsts drošības vai sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējuma esību.

53. pants. (1) Tiesnesis, pieņemot lēmumu par aizturēšanu vai aizturēšanas termiņa pagarināšanu, izvērtē, vai joprojām pastāv šā likuma 49. panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(2) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu, tiesnesis norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuru pamata pieņemts attiecīgais lēmums.

54. pants. (1) Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības lēmumu par aizturēšanu pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Šis lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu nosūta Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no tā pieņemšanas brīža.

55. pants. (1) Aprēķinot aizturēšanas termiņu, ņem vērā to stundu un dienu, ar kuru sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa aizturēšanas brīža. 

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli pie tiesneša vai nodrošina Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa klātbūtni tiesā ar videokonferences palīdzību ne vēlāk kā 48 stundas pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām vai ne vēlāk kā 48 stundas pirms lēmumā par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa aizturēšanu norādītā termiņa beigām un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par iekļaušanu sarakstā un tajā ietverto lēmumu par piespiedu izraidīšanu, dokumentus, kas norāda uz pasākumiem, kas veikti Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa izraidīšanas nodrošināšanai), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa, vai viņa pārstāvja paskaidrojumus. Ja nepieciešams, tiesas sēdē var piedalīties tās kompetentās valsts iestādes pārstāvis, kura sniedza atzinumu par būtisku valsts drošības vai sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējumu.

(4) Tiesnesis lēmumu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa aizturēšanu vai aizturēšanas termiņa pagarināšanu pieņem vienpersoniski. Lēmumā norāda attiecīgās tiesas nosaukumu, tiesneša vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu), un savu nolēmumu.

(5) Tiesneša lēmumu nosūta Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto tiesneša lēmumu Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža.

(7) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata šā panta sestajā daļā minēto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Rajona (pilsētas) tiesas lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesa izskata sūdzību 10 dienu laikā. Attiecīgajā lietā pieņemtais apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu nosūta Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no tā pieņemšanas brīža.

(8) Aizturēšanas pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par pamatu aizturētā Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa atbrīvošanai.

56. pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona noskaidro aizturētā Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus un viņu nofotografē. Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona.

(2) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības līdz aizturētā Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa izraidīšanai izņemt viņa mantas, personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot attiecīgu ierakstu protokolā par aizturētā mantu apskati.

57. pants. (1) Aizturēto Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli ievieto Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā vai izmitināšanas centrā, vai speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās (turpmāk - aizturēšanas vieta), pamatojoties uz šā likuma 50. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas vietā Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nodrošināmi attiecīgo telpu darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem atbilstoši sadzīves apstākļi, uzturēšanas normas, kā arī uz viņu attiecināmi nosacījumi par ievietošanu un izmitināšanu šādās aizturēšanas vietās, iekšējās kārtības noteikumi, kā arī izmitinātās personas tiesības un pienākumi.

58. pants. (1) Aizturēto Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli var izvest no aizturēšanas vietas konvoja pavadībā šādos gadījumos:

1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;

2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību;

3) lai saskaņā ar procesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt izmitināšanas centrā;

4) citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos.

(2) Ja nepieciešams, aizturēto Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli var pārmitināt no vienas aizturēšanas vietas uz citu.

59. pants. Aizturēto Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli atbrīvo:

1) ja beidzies aizturēšanas termiņš;

2) pēc piespiedu izraidīšanas;

3) ja zuduši apstākļi, kas bija par pamatu viņa aizturēšanai.

60. pants. (1) Par tāda Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa aizturēšanu, kurš ir nepilngadīgs un ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties informē bāriņtiesu un Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa pilsonības valsts vēstniecību vai Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu.

(2) Izraidīšanas procedūras laikā Savienības pilsoni vai viņa ģimenes locekli, kurš ir nepilngadīgs un ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, personiskajās un mantiskajās attiecībās, ievērojot bērna labākās intereses, pārstāv bāriņtiesa.

61. pants. Izbraukšanas rīkojumā un lēmumā par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iekļaušanu sarakstā papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajām ziņām iekļauj datumu un identificējošo numuru atzinumam vai informācijai par šā likuma 43., 45., 48. vai 49. pantā minēto nosacījumu esību.

62. pants. Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 49. panta pirmo daļu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iekļaušanu sarakstā, Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kurš neatrodas Latvijas Republikā un kura atrašanās vieta nav zināma, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.

63. pants. (1) Ar ieceļošanas vai uzturēšanās ierobežojumu saistītu lēmumu Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim paziņo rakstveidā valodā, ko viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, lai viņš būtu informēts par lēmuma saturu un no tā izrietošajām sekām.

(2) Ar ieceļošanas vai uzturēšanās ierobežojumu saistītajā lēmumā izskaidro valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai drošības vai sabiedrības veselības apsvērumus, uz kuru pamata šis lēmums ir pieņemts, izņemot gadījumu, kad tas ir pretrunā ar valsts drošības interesēm.

64. pants. (1) Ja izbraukšanas rīkojumu izpilda vēlāk nekā divu gadu laikā pēc tā pieņemšanas, kompetentā valsts iestāde, kas sniegusi atzinumu, izvērtē, vai pēc šā lēmuma pieņemšanas apstākļi nav mainījušies, un sniedz iekšlietu ministram atzinumu par to, vai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis attiecīgajā brīdī faktiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību.

(2) Ja Valsts robežsardze informē iekšlietu ministru par to, ka lēmumā par iekļaušanu sarakstā ietverto lēmumu par piespiedu izraidīšanu šā likuma 52. panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā izpildīt nav iespējams, iekšlietu ministrs pieprasa, lai kompetentā valsts iestāde, kas sniegusi atzinumu, izvērtē, vai pēc minētā lēmuma pieņemšanas apstākļi nav mainījušies, un sniedz atzinumu par būtiska valsts drošības vai sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējuma esību. Par pieņemto lēmumu iekšlietu ministrs informē Valsts robežsardzi. 

65. pants. Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības lēmumu par iekļaušanu sarakstā un tajā ietverto lēmumu par piespiedu izraidīšanu vai izbraukšanas rīkojumu un tajā ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā mēneša laikā pēc tā saņemšanas pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minēto lēmumu izpildi.

66. pants. Ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no dienas, kad Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis izceļojis no Latvijas Republikas, bet, ja viņš atrodas ārpus Latvijas Republikas, - no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

67. pants. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs personiski aizstāvēt tiesā savas intereses saistībā ar uzturēšanās ierobežojumu, izņemot gadījumu, kad personas ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā var nopietni apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību, vai gadījumu, kad jautājuma izskatīšana tiesā ir saistīta ar aizliegumu ieceļot Latvijas Republikā.

68. pants. Ja lēmumu par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iekļaušanu sarakstā, piespiedu izraidīšanu vai izbraukšanas rīkojumu ir pieņēmis iekšlietu ministrs, tiesvedībā piemēro Imigrācijas likuma XI nodaļas nosacījumus.

V nodaļa
Administratīvie pārkāpumi Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās kārtības Latvijas Republikā jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

69. pants. Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīga ceļošanas dokumenta personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.

70. pants. Par pieteikuma jaunas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegšanu šā likuma 37. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.

71. pants. Par Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanu vēlāk nekā triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, ja persona pieteikuma iesniegšanas brīdī Latvijas Republikā uzturas bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, vai par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanu pēc Latvijas Republikā izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecpadsmit naudas soda vienībām.

72. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 69., 70. un 71. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pārvalde.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 69. pantā minēto pārkāpumu, ja to konstatējusi Valsts robežsardzes amatpersona, veic Valsts robežsardze.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. decembrim izdod šā likuma 17. pantā, 19. panta pirmajā daļā, 23. panta pirmajā daļā un 38. panta 5. punktā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

2. Dokumentus reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā".

3. Šā likuma regulējumu attiecina uz tiem Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem piemērojami likuma "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" nosacījumi par tiesībām uzturēties Latvijas Republikā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 11. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. jūnijā