2) Pašvaldības, to struktūrvienības un pašvaldību iestādes (Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība)

3) Konsultatīvais partneris - biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centrs" (VPC)

1) Izglītības un zinātnes ministrijas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Jelgavas digitālais centrs" projekts "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotās arhitektūras izstrāde un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājuma izstrāde". Projekta ietvaros tiks veikta Valsts izglītības informācijas sistēmas izpēte un izglītības jomas informācijas sistēmu vienotās arhitektūras izstrāde, t. sk. tehnoloģiskā ietvara definēšana un konfigurācija. Tiks noteikta kopējo izglītības jomā darbināmo risinājumu sadarbspējas arhitektūra, kā arī identificētas prasības un vadlīnijas individuālo risinājumu sistēmas līmeņa arhitektūrai, definēta pieeja datu apmaiņām. Šī projekta ietvaros izstrādātā sadarbspējas arhitektūra tiks ņemta vērā, realizējot projektu "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs";

2) Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība". Šī projekta mērķis ir attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu (turpmāk - IMK) pieeju kā ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas elementu, radot plašākas iespējas un tiesības personām no 18 gadiem saņemt atbilstoši darba tirgus prioritātēm individualizētu mācību piedāvājumu. IMK pieeja sākotnēji tiks nodrošināta aprobācijas procesā, bet pilnvērtīgi sāks darboties pēc aprobācijas procesa 2026. gada otrajā pusgadā. IMK ir fiziskas personas digitāls konts, kuru var izveidot personas no 18 gadiem, kas vēlas pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes vai pārkvalificēties. IMK ir iespēja uzkrāt informāciju par iepriekš iegūto izglītību un profesionālo pieredzi, iegūtajiem izglītību apliecinošiem dokumentiem. Ņemot vērā to, ka IMK ir iespēja uzkrāt informāciju par iegūtajiem izglītību apliecinošajiem dokumentiem, šis projekts ir saturiski saistīts ar projektu "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs".

3) Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide", kura ietvaros veikta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidojumu izstrāde un pilnveidots e-pakalpojums "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta saņemšanai" (EP-226), kura ietvaros var pieprasīt izglītības datus par Centralizēto eksāmenu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un valsts valodas prasmes pārbaudījumiem.

Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādītajiem projektiem.

Apliecinām, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts

Projekta mērķa sasniegšanai plānots veikt šādas aktivitātes:

1. Vienota izglītību apliecinošo dokumentu elektroniska reģistra izstrāde, nodrošinot tā pieejamību un samazinot slogu gan dokumentu izsniedzējiem, gan izmantotājiem.

Šobrīd nav vienotas vides, kurā visi valsts atzītie pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošie personas dokumenti būtu vienuviet (no visām izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas), nodrošinot dokumentu drošu uzglabāšanu un pieejamību gan absolventiem, gan institūcijām. Uz reģistru tiks migrēta līdz šim uzkrātā informācija par Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk - VIIS) reģistrētajiem personām izsniegtajiem izglītības dokumentiem (dokumenta numurs, izsniegšanas datums, izdevējiestāde, iegūtās izglītības pakāpe, veids u. c., bez pievienota dokumenta vai tā kopijas) un nodrošināta dokumentu sagatavošana, izsniegšana, uzskaite, uzglabāšana un pieejamība. Reģistrā turpmāk plānots, ka tiek uzkrāta ne tikai informācija par izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet tiek izveidota iespēja sagatavot elektronisko dokumentu, ieskaitot dokumenta pielikumus. Šis risinājums novērstu nepieciešamību personai pieprasīt izglītības dokumenta atvasinājumu dokumenta oriģināla nozaudēšanas gadījumā.

Tiks izstrādāti Latvijā izmantojamie standarti elektronisku izglītību apliecinošo dokumentu saturam un struktūrai, datu shēmām, tehniskajiem risinājumiem, API un datu apmaiņas procedūrām, balstoties uz starptautiski pieņemtiem standartiem un labākajām praksēm.

2. Pašvaldību izglītības iestādēm tiks nodrošināta piekļuve dokumentu sagatavošanai vienotajā izglītību apliecinošo dokumentu reģistrā.

Plānots izveidot izglītības iestādes darbinieka darba vidi elektronisko izglītības dokumentu sagatavošanai un izsniegšanai, nākotnē paredzot visām pašvaldību izglītības iestādēm iespēju pilnībā pāriet uz elektronisku izglītības dokumentu izsniegšanu.

3. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas e-lietotnes pilnveide.

Tiks paplašināta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (turpmāk - VPS) e-lietotnes "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta saņemšanai" (EP-226) funkcionalitāte, lai persona ne tikai redzētu informāciju par saviem iegūtajiem valsts atzītajiem pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošiem dokumentiem, bet, ja nepieciešams, varētu lejupielādēt vai sūtīt saiti ar izglītību apliecinošo informāciju. Izstrādes gaitā tiktu izvērtēta e-lietotnes nosaukuma maiņa

Tāpat arī nav vienotas vietnes, kurā visi valsts atzītie personas pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošie dokumenti būtu vienuviet (no visām izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas), kā arī personai pašai nav iespējas apskatīt/izmantot informāciju par iegūtajiem izglītības dokumentiem.

Uzkrātie dati par izglītību nesatur dokumentu pielikumus, un personai dokumenta oriģināla nozaudēšanas gadījumā ir jāpieprasa to atvasinājumi.

Dažādi dati par izglītību tiek fragmentāri uzkrāti dažādās informācijas sistēmās, apgrūtinot to standartizāciju, pieejamības nodrošināšanu (gan personām, gan sistēmām), kā arī arhivēšanu un drošību.

Nav pilnvērtīgi izstrādāts ar elektroniskajiem izglītības dokumentiem saistītais normatīvais regulējums.

Tiktu radīts normatīvais regulējums pārejai uz elektronisku izglītības dokumentu izsniegšanu (kopš 2023. gada elektroniski tiek izsniegti tikai CE sertifikāti, profesionālās kvalifikācijas apliecības un valsts valodas prasmes apliecības) par pamatizglītības un vidējās izglītības apguvi.

Attīstot elektronisko pakalpojumu, tiks ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP 2027) un Digitālajā Eiropas programmā 2021.-2027. gadam minētie principi par tiešsaistes piekļuvi informācijai.

Projekta risinājumā nākotnē vajadzētu iekļaut standartizētus datus par visu līmeņu un veidu izglītību un kvalifikācijām, kā arī paredzēt iespēju izsniegt visu izglītības veidu e-dokumentus (vai uzglabāt un izplatīt tos, ja izsniedzējs ir izglītības iestāde)

Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs²

Vērtība (pašreizējā/ plānotā)

Sasniegšanas laiks (gads)

0/95 %

2026.

0/5

2026.

Resursu ietaupījums dokumentu arhīva glabāšanai

60 min/15 min

2026.

Plānotais PVN apjoms
624 750 EUR

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apjoms, EUR (indikatīvi)

Maksimālais apjoms, EUR⁶

Darbības iznākums

447 294

447 294

3 022 706

3 022 706

Nodrošināts projekta rezultātu audits vai revīzija

30 000

30 000

2. Izstrādāti IKT risinājuma administratora un e-pakalpojuma lietotāja lietošanas atbalsta materiāli (izpildes termiņš 2026.gada 30. maijs)

3. Nodrošināti ar projekta darbībām tieši saistītie vizuālās identitātes pasākumi (izpildes termiņš 2026.gada 30. maijs)

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁷

Valsts mākonī (jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁸ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁹

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

Programmas uzraudzības padome (PUP) ir atbildīga par programmā iekļauto projektu īstenošanas pārvaldību un uzraudzību, izskata projekta īstenošanas gaitā ierosinātos būtiskos grozījumus, uzrauga saistīto projektu savstarpējo ietekmi un īstenošanas riskus, sniedz priekšlikumus par nepieciešamo rīcību, lai savstarpēji salāgotu projektu īstenošanas plānus un organizētu norisi, koordinē projekta īstenošanas plānošanu programmas ietvaros un uzrauga projekta īstenošanas gaitu.

PUP būs iesaistīti IZM pārstāvji, Rīgas digitālās aģentūras pārstāvji, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji un partnerpašvaldību pārstāvji.

Projekta vadības grupa (PVG) identificē un sagatavo lēmumus par nepieciešamajām izmaiņām projektā, koordinē projekta aktivitātes, vada IS izstrādes un IS piegādes darbu, uztur risku reģistru, dod darba uzdevumus izpildītājiem, sagatavo un iesniedz uzraugošajām institūcijām pārskatus un informāciju par projekta statusu. PVG uzrauga projekta darba grupas komandas darbu. PVG veido projekta iesniedzēja nodrošināts projekta vadītājs, Rīgas domes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra" (turpmāk - RDA) projektu vadītājs, IKT bloka pārstāvji, iesaistīto partnerpašvaldību pārstāvji. PVG darbu organizē un vada Rīgas domes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā aģentūra" projekta vadītājs. Pēc projekta īstenošanas līguma parakstīšanas iestādes tiks aicinātas deleģēt pārstāvjus iekļaušanai PVG.

Tiks nodrošināts administratīvais projekta vadītājs (IZM), kas tiks finansēts no projekta līdzekļiem projekta ieviešanas periodā. Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta darbību norisi saskaņā ar projekta ieviešanas laika grafiku un finansējuma plānu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.

IZM projekta vadītājs:

• pārrauga projekta ieviešanu, kontrolējot un nodrošinot projekta rezultatīvo rādītāju izpildi;

• sagatavo un aktualizē projekta finansēšanas plānu, nodrošina tā izpildi un kontroli.

Projekta aktivitāšu ieviešanas (RDA) vadītājs, kas nodrošina projekta aktivitāšu īstenošanu, strādā ar projekta aktivitāšu ieviešanas komandām un pārliecinās, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu ietvaros.

RDA vadītājs:

• nodrošina projekta aktivitāšu ieviešanu un vadīšanu un to atbilstību projekta iesniegumam;

• pārrauga un koordinē projekta darba grupu darbu, sniedz ziņojumus par projekta īstenošanas gaitu PUP, piedalās PUP sanāksmēs, risina aktuālos projekta jautājumus, identificē un paredz riskus, kuri varētu rasties projekta īstenošanas gaitā, sagatavo nepieciešamās izmaiņas projekta dokumentācijā un veic to saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām;

• sagatavo un iesniedz kompetentajās institūcijās projekta atskaites un pārskatus par projekta izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, prezentē projekta rezultātus iesaistītajām personām un institūcijām;

• koordinē projekta īstenošanā iesaistīto personu un institūciju savstarpējo sadarbību;

• nodrošina iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu, kontrolē to norisi un nodrošina iepirkuma dokumentācijas iesniegšanu uzraugošajās institūcijās;

• nodrošina dokumentācijas sagatavošanu atbilstoši ES un nacionālā līmeņa tiesību aktos un iestādes lietvedībā noteiktajām prasībām.

Projekta vadītājiem ir augstākā izglītība un praktiska darba pieredze Eiropas fondu finansētu projektu ieviešanā, tai skaitā vismaz viena IKT nozares projekta vadībā.

Projekta darba grupas (PDG) komanda īsteno tai uzdotās projekta darbības saskaņā ar PVG uzdevumiem, laika grafiku un darbībai paredzēto finansējumu. PDG vadītāji sadarbojas ar projekta vadītāju, ja nepieciešams, nododot risināšanai jautājumus PVG un PUP.

Projekta īstenošanas nodrošināšanā plānots iesaistīt gan Rīgas digitālās aģentūras, gan partnerpašvaldību ekspertus un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētos pašvaldību pārstāvjus, lai definētu biznesa prasības risinājumiem, nodrošinātu to izstrādes pārraudzību, testēšanu un ieviešanu. Saskaņā ar projekta finansēšanas nosacījumiem darbam projektā plānots piesaistīt vismaz šādu PDG personālu: PDG vadītāji, produktu vadītāji, analītiķi, infrastruktūras speciālisti un citi eksperti, kuru kompetences nepieciešamas projekta veiksmīgai īstenošanai.

IS izstrādātājs tiks piesaistīts projekta pieteicēja organizētā iepirkumā.

PDG vadītājs:

• vada, organizē un uzrauga PDG darbu, veic esošo pakalpojumu nodrošināšanas procesu analīzi, ņemot vērā dažādus iekšējās un ārējās vides faktorus;

• identificē aktuālās vajadzības, tai skaitā analizējot konstatētās problēmas un riskus;

• sniedz priekšlikumus pakalpojumu sniegšanas procesu uzlabošanai, tai skaitā izstrādājot attīstības stratēģijas;

• piedalās biznesa procesu modelēšanā jauniem un pilnveidojamiem pakalpojumiem, tai skaitā tehniskās specifikācijas izstrādē;

• sniedz rekomendācijas par identificētajām procesu izmaiņām. Piedalās kontroles pasākumos par izstrādāto vai pilnveidoto IS funkcionalitāti;

• atbilstoši kompetencei sniedz konsultatīvu atbalstu apmācību laikā;

• testē jaunizstrādātās programmatūras darbību un saskaņo produkcijas ieviešanas plānus.

Projekta īstenošanas laikā tiks veiktas pastāvīgas pašvaldību piesaistīšanas aktivitātes, lai nodrošinātu izstrādājamo/pilnveidojamo risinājumu un pakalpojumu ilgtspēju un ekspluatāciju pēc projekta beigām.

Projekta pieteikuma iesniedzējam (IZM) un projekta sadarbības partnerim (RDA) ir pietiekami cilvēkresursi kvalitatīvai projekta īstenošanai.

Konsultatīvais sadarbības partneris VPC tiks iesaistīts PVG un PDG kā padomdevējs, lai palīdzētu izglītību apliecinošo dokumentu reģistra risinājumus veidot saskaņoti ar augstākās izglītības vajadzībām, palīdzot izstrādāt unificētus risinājumus visiem digitālajiem izglītības dokumentiem, veidot pilnīgus datus par indivīda izglītību un prasmēm, nodrošināt nepastarpinātu informācijas apmaiņu ar visiem izglītības procesos iesaistītajiem, t. sk. Eiropas Savienības valstīs un citās ārvalstīs

Ekonomiskās analīzes veikšanai tika izmantoti Izglītības un zinātnes ministrijai un Rīgas domei pieejamie dati un ekspertu pieņēmumi par ieguvumiem un to efektivitāti. Lai novērtētu ieguvumu apmērus, tika izmantoti CSP dati par Latvijas Republikas iedzīvotāju vidējo atalgojumu. Izvērtējuma laikā netika ņemtas vērā fiskālās korekcijas, ēnu ekonomika un ārējo faktoru korekcijas. Ieguvumu un izmaksu analīzes aprēķinos ir ņemtas vērā plānotās risinājuma uzturēšanas izmaksas.

Projekta ekonomiskā analīze tika veikta par 15 gadu periodu (tai skaitā projekta īstenošanas laiku), izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi, ņemot vērā 5 % sociālā diskonta likmi. Ekonomiskās analīzes mērķis ir novērtēt projekta pievienoto vērtību pret tā investīciju apmēriem.

Pēc projekta iesniedzēja iecerēm projektā tiks radīti šādi sociālekonomiskie ieguvumi gan pašvaldībām, kuras izmantos projektā izveidotos IKT risinājumus, gan iedzīvotājiem:

1. Ieviešot unificētu e-pakalpojumu, samazināsies iedzīvotāju administratīvais slogs un pakalpojumu saņēmējiem ietaupīsies laiks un finanšu resursi, salīdzinot ar pakalpojumu izmantošanu klātienē.

Informācija ieguvuma aprēķinam:

• pašvaldībās pieejamo unificēto e-pakalpojumu skaits - 1

• pašvaldību skaits, kas izmantos e-pakalpojumus, - pirmajā gadā pēc projekta īstenošanas - 5; otrajā gadā - 43; pārējos gados - 43

• pakalpojumu pieprasījumu skaits partnerpašvaldībās - 18 455 personas (9. klase, 12. klase, skolnieku skaits 2023./2024. m. g.)

• e-pakalpojumu pieprasījumu īpatsvars - pirmajā gadā pēc projekta īstenošanas no visiem pakalpojumiem e-pakalpojumi veidos 47 %, turpmāk - 100 %

• darba laiks, ko patērē, apmeklējot iestādi, - 1,5 st.

• strādājošas personas stundas likme, neto - 7,60 euro/st.

• transporta izdevumi - 1,5 euro

Pieņemot, ka iedzīvotāji pakāpeniski palielinās e-pakalpojumu izmantošanas intensitāti no 47 % projekta periodā un pēc projekta līdz 100%, pašvaldības ietaupīs ap 7,8 milj. euro.

2. Projekta ietvaros tiek nodrošināta izglītības apliecinošo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana elektroniskā formā, kas samazina nepieciešamību dokumentus apstrādāt, pārvietot un glabāt papīra formā. Tas mazina ar dokumentu apriti un arhivēšanu saistīto administratīvo slogu un veicina efektīvāku pašvaldību cilvēkresursu izmantošanu, kā arī uzlabo dokumentu pieejamību un aprites ātrumu.

Elektroniska dokumentu uzglabāšana rada priekšnosacījumus izglītības dokumentu ilgtermiņa pārvaldībai digitālā vidē, vienlaikus nodrošinot augstāku datu drošību un kvalitāti. Tāpat tiek nodrošināta iespēja nākotnē dokumentus nodot Latvijas valsts arhīvam elektroniskā formā, nepalielinot pašvaldību administratīvās un finanšu izmaksas.

Informācija ieguvuma aprēķinam:

• pašvaldību pakalpojumu sniegšanā un vadībā iesaistītie darbinieki - 632

• produktivitātes uzlabojums - 15 %

• strādājošā vidējā mēnešalga, bruto - 1277 euro/mēn.

Pieņemot, ka pašvaldību pakalpojumu sniegšanā iesaistītie pašvaldību darbinieki tērēs mazāk resursu, laika produktivitātes uzlabojums būs vismaz 15 %. Plānots, ka Latvijas pašvaldības projekta pārskata periodā ietaupīs ap 1,4 milj. euro.

3. Samazinātas iestāžu izmaksas, elektroniski apkopojot statistikas informāciju par izglītības dokumentu datiem.

Informācija ieguvuma aprēķinam:

• valsts vidējā darbinieka stundas likme - 7,60 euro/st.

• pakalpojumu pieprasījumu skaits partnerpašvaldībās - 18 455 personas (9. klase, 12. klase, skolnieku skaits 2023./2024. m. g.)

• vidējais viena statistikas pārskata sagatavošanas ilgums - 1 st.

• paredzētais laika ietaupījums - 75 %

Pieņemot, ka pašvaldību pakalpojumu sniegšanā iesaistītie pašvaldību darbinieki tērēs mazāk resursu, lai izsniegtu izglītības dokumentus, prognozēts, ka Latvijas pašvaldības pēc projekta īstenošanas ietaupīs ap 52 tūkst. euro.

KOPSAVILKUMS:

• izmaiņas projekta vadībā;

• iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās noslēgšanās bez rezultāta;

• nepieciešamība atkārtoti uzsākt iepirkuma procedūru, aizkavējot projekta īstenošanu;

• būtisks izmaksu sadārdzinājums IT sistēmu izstrādei.

Nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu.

IZM apliecina, ka investīcijas projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai izglītību apliecinošo dokumentu reģistra izstrādei un ar to saistītā e-pakalpojuma pilnveidei