Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 170/1-2

Rīgā 2026. gada 14. maijā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm telesurtv.net, telesurenglish.net

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 13. maija pārbaudes ziņojumu Nr. P/2026/72/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2026. gada 17. aprīlī Padome ir saņēmusi 2026. gada 16. aprīļa vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu telesurtv.net, telesurenglish.net pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs telesurtv.net, telesurenglish.net kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, kā arī veidota pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2026. gada 13. maija pārbaudes ziņojumā Nr. P/2026/72/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2026. gada 16. aprīļa vēstulē Nr. 21/2026/2975-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde konstatēja, ka minētajās tīmekļvietnēs kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnots Krievijas militārā agresija Ukrainā, kā arī veidota pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju. Padomes un kompetentās valsts pārvaldes iestādes ieskatā tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

[3.1] Tīmekļvietnē telesurtv.net cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tīmekļvietne telesurtv.net ir informācijas resursa "teleSUR" oficiālā tīmekļvietne, kurā tiek izplatīts saturs, kas veicina Krievijai un atsevišķām Latīņamerikas valstīm, ar kurām Krievijai ir draudzīgas attiecības, labvēlīgus naratīvus. Tīmekļvietnes saturs pārsvarā tiek publicēts spāņu valodā, vienlaikus nodrošinot iespēju saturu aplūkot arī krievu valodā. Tīmekļvietnē lietotājiem ir pieejama piekļuve televīzijas programmas "teleSUR" tiešraidei spāņu valodā.

Publiski pieejamās informācijas izvērtējums liecina par televīzijas programmas "teleSUR" līdzdalību Krievijas dezinformācijas un propagandas (it sevišķi Krievijas militārās agresijas Ukrainā kontekstā) izplatīšanā Latīņamerikā.

[3.1.2] Televīzijas programmas "teleSUR" tiešraides laikā konstatēts sižets "Ukrainas denacifikācija" (spāņu: "desnazificacion de ucrania"). No sižeta nosaukuma izriet, ka tīmekļvietnē tiek izplatīts Krievijas propagandas naratīvs par tā dēvēto "Ukrainas denacifikāciju", kas veido par Ukrainu negatīvu un demonizējošu tēlu;

[3.1.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievija īsteno atbildes triecienu pret Ukrainas militāro kompleksu" (krievu: "Россия нанесла ответный удар по военному комплексу Украины").

Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Krievijas bruņotie spēki veikuši masveida augstas precizitātes triecienus pa Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem, tostarp raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanas centriem, enerģētikas infrastruktūru, bruņutehnikas novietošanas vietām un ārvalstu algotņu dislokācijas rajoniem. Publikācijā uzsvērts, ka uzbrukumi esot "atbildes reakcija" uz Ukrainas iespējamiem uzbrukumiem Krievijas civilajiem objektiem, vienlaikus akcentējot Krievijas pretgaisa aizsardzības darbības un Ukrainas spēku zaudējumus. Rakstā Eiropas valstis un NATO tiek attēlotas kā konflikta eskalācijas veicinātāji, norādot, ka Vācija, Apvienotā Karaliste, Polija un citas valstis kļūstot par Ukrainas militārā atbalsta "stratēģisko arjergardu";¹

[3.1.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievija izmeklēs Ukrainas raķešu apšaudi Brjanskā kā terorisma aktu" (krievu: "Россия будет расследовать ракетный обстрел Брянска Украиной как акт терроризма").

Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums Krievijas pilsētai Brjanskai esot uzskatāms par apzinātu terora aktu pret civiliedzīvotājiem. Publikācijā uzsvērts, ka uzbrukumā izmantotas Apvienotās Karalistes ražotās raķetes "Storm Shadow", tādējādi netieši vainojot Rietumvalstis līdzdalībā uzbrukumos Krievijas teritorijai. Rakstā akcentēti civiliedzīvotāju upuri, ievainotie un infrastruktūras bojājumi, vienlaikus norādot, ka Krievija par notikušo vērsīsies ANO.²

[3.1.5] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievija ziņo par Rizdvjankas atbrīvošanu un vairāk nekā tūkstoti Ukrainas zaudējumu pēdējo 24 stundu laikā" (krievu: "Россия сообщает об освобождении Риздвянки и более чем тысяче жертв среди украинцев за последние 24 часа").

Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Krievijas bruņotie spēki ieņēmuši Rizdvjankas apdzīvoto vietu Zaporižjas apgabalā, vienlaikus nodarot Ukrainas bruņotajiem spēkiem ievērojamus zaudējumus dažādos frontes sektoros. Publikācijā detalizēti uzskaitīti iespējamie Ukrainas karaspēka zaudējumi, iznīcinātā militārā tehnika, kā arī Krievijas triecieni Ukrainas infrastruktūrai un militārajiem objektiem. Rakstā papildus tiek uzsvērts, ka kopējie Ukrainas zaudējumi kopš Krievijas iebrukuma sākuma pārsniedzot 1,5 miljonus cilvēku.³

[3.2] Tīmekļvietnē telesurenglish.net cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.2.1] Tīmekļvietne telesurenglish.net ir informācijas resursa "teleSUR" oficiālā tīmekļvietne, kurā tiek izplatīts saturs, kas veicina Krievijai un atsevišķām Latīņamerikas valstīm, ar kurām Krievijai ir draudzīgas attiecības, labvēlīgus naratīvus. Tīmekļvietnes saturs pārsvarā tiek publicēts angļu valodā, vienlaikus nodrošinot iespēju saturu aplūkot arī krievu valodā. Tīmekļvietnē lietotājiem ir pieejama piekļuve televīzijas programmas "teleSUR" tiešraidei angļu valodā.

Publiski pieejamās informācijas izvērtējums liecina par televīzijas programmas "teleSUR" līdzdalību Krievijas dezinformācijas un propagandas (it sevišķi Krievijas militārās agresijas Ukrainā kontekstā) izplatīšanā Latīņamerikā.

[3.2.2] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Ukrainas spēki 2026. gada pirmajā ceturksnī ievainojuši un nogalinājuši 1725 civiliedzīvotājus" (angļu: "Ukrainian Forces Wounded, Killed 1,725 Civilians in Q1 2026").

Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Ukrainas bruņotie spēki 2026. gada pirmajā ceturksnī esot nogalinājuši un ievainojuši vairāk nekā 1700 civiliedzīvotāju, tostarp bērnus, Krievijas kontrolētajās teritorijās un pierobežas reģionos. Publikācijā Ukrainas darbības raksturotas kā apzināti teroristiski uzbrukumi civilajai infrastruktūrai un iedzīvotājiem, vienlaikus apgalvojot, ka Ukrainas specdienesti sistemātiski īstenojot šādas darbības ar Rietumvalstu piegādāto bruņojumu. Rakstā papildus uzsvērts, ka Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie ignorējot iespējamos "kara noziegumus", tādējādi ļaujot Ukrainai turpināt vardarbību un saņemt starptautisku atbalstu;⁴

[3.2.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Ukraina uzbrūk Krievijas pilsētai Čeboksari" (angļu: "Ukraine Strikes Russian City of Cheboksary").

Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Ukrainas dronu un raķešu uzbrukums Krievijas pilsētai Čeboksari izraisījis civiliedzīvotāju bojāeju, ievainojumus un infrastruktūras bojājumus, tostarp daudzdzīvokļu ēkām. Publikācijā uzsvērts, ka uzbrukuma rezultātā cietuši civiliedzīvotāji, tostarp bērns, kā arī ieviests ārkārtas stāvoklis. Vienlaikus rakstā norādīts, ka viens no uzbrukuma mērķiem bijis uzņēmums, kas ražo elektroniskās sistēmas Krievijas militārajām vajadzībām, tomēr galvenais akcents likts uz civilās infrastruktūras bojājumiem un sabiedrības apdraudējumu;⁵

[3.2.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Ukraina nolīgusi tūkstošiem Kolumbijas algotņu" (angļu: "Ukraine Has Hired Thousands of Colombian Mercenaries").

Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Ukraina esot karā iesaistījusi tūkstošiem Kolumbijas pilsoņu, kuri rakstā raksturoti kā "algotņi", uzsverot, ka viņi "mirst bezjēdzīgi svešā karā". Publikācijā atsaucas uz Kolumbijas prezidenta Gustavo Petro izteikumiem par to, ka Ukraina izmantojot kolumbiešus kā "lielgabalu gaļu", kā arī tiek akcentēts bojāgājušo un bezvēsts pazudušo kolumbiešu skaits. Rakstā papildus norādīts, ka Krievijas iestādes īsteno tiesvedības pret ārvalstu karotājiem, kuri pievienojušies Ukrainas pusei.⁶

[4] Minēto tīmekļvietņu saturs ir pakārtots attiecīgo Krievijas administratīvo teritoriju aktuālajām norisēm politikā, ekonomikā, sabiedrībā, kultūrā, izglītībā un sportā.

Tajā pašā laikā minēto tīmekļvietņu saturā nozīmīga loma ir piešķirta Krievijas kara Ukrainā (atbilstoši Krievijas oficiālajai terminoloģijai - speciālā militārā operācija) tematam. Minētajās tīmekļvietnēs ir konstatējams viennozīmīgs informatīvais atbalsts Krievijas karam Ukrainā. Krievijas kara Ukrainā attaisnošanai un leģitimizēšanai tiek izplatītas Krievijas dezinformācijas un propagandas kampaņās plaši izmantotās tēzes, kuru mērķis ir radīt negatīvu iespaidu par Ukrainas valsti, tās valdību un bruņotajiem spēkiem.

Informācija, kas tiek publicēta iepriekš minētajās tīmekļvietnēs, var radīt maldīgu priekštatu par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā, tādējādi, iespējams, pat netieši aicinot Latvijas iedzīvotājus kļūt par Krievijas bruņoto spēku līgumkareivjiem karā pret Ukrainu. Kopumā minētajās tīmekļvietnēs konstatēts, ka tās turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus dažādām negatīvām provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2026. gada 14. maija sēdes laikā ir pārliecinājusies par Lēmuma 3. punktā minēto tīmekļvietņu, izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.⁷ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.⁸ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.⁹ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] Administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu.¹⁰ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs telesurtv.net, telesurenglish.net tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā (izvērstā veidā) un 9. punktā norādīto tīmekļvietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm telesurtv.net, telesurenglish.net, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļvietņu telesurtv.net, telesurenglish.net dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš