Ministru kabineta rīkojums Nr. 238
Rīgā 2026. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 24 12.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2023.
gada 2. marta rīkojumā Nr. 117 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas
projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras
nozares institūcijām" pases apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 2. marta rīkojumā Nr. 117
"Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un
digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases
apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 46. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota
pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām"
(turpmāk - projekts) pasi (pielikums) un noteikt, ka par tajā
norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un
iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.
gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Ministru
kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma
saņēmējs, kā arī apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 755
412 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 2
315 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu
pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 440
412 euro apmērā."
2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Kultūras ministre A. Lāce
Kultūras ministrijas iesniegtajā
redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 28. aprīļa
rīkojumam Nr. 238
"Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 2. marta
rīkojumam Nr. 117
2.1.1.1.i. investīcijas projekta
"IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras
nozares institūcijām" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas
īsteno projektu (institūcija) |
Kultūras informācijas sistēmu
centrs |
| 1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
Latvijas Nacionālā
bibliotēka |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Kultūras nozares projektu programma
2.1.1.1.i. investīcijas projekti "IKT vienota
pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares
institūcijām" un "Mediju satura integrācija
Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā"
atbilst un tiks īstenoti Ministru kabineta 2022. gada 14.
jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" 4. pielikumā ietvertās Kultūras nozares
projektu programmas investīcijas nolūka "2.1.1.1.
Kultūras nozares institūciju darbības procesu digitālā
transformācija, t. sk. digitālie risinājumi nozares
institūcijām" ietvaros
|
| 2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos
"Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.
kārta)" (Nr. 2.2.1.2/17/I/001) (projekts noslēdzies)
un "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.
kārta)" (Nr. 2.2.1.2/19/I/001) (īstenošanas termiņš
- 2022. gada 15. decembris) attīstīta vienota digitālā
satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma, izveidota
vienota satura izplatīšanas sistēma, izstrādāta
autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma
un kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma
"Mantojums".
ERAF projektā "Vienotās valsts arhīvu
informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2.
kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016)
(projekts noslēdzies) veikta Vienotās valsts arhīvu
informācijas sistēmas (VVAIS) pilnveide, attīstot esošos
un izstrādājot jaunus VVAIS moduļus, kuri atbalsta
Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) fonda dokumentu
digitalizāciju un pieejamības nodrošināšanu, kā arī
valsts un pašvaldību institūciju elektronisko dokumentu
un datu centralizētu uzkrāšanu, saglabāšanu un
pieejamību, lai veicinātu e-pārvaldes funkcionēšanu un
e-pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.
ERAF projektā "Nacionālā muzeju krājuma
kopkataloga pilnveidošana, 2. kārta" (Nr.
3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015) (projekts noslēdzies)
dati par muzeju krājuma priekšmetiem apkopoti vienotā
sistēmā, tādējādi padarot tos plaši pieejamus, tai skaitā
kvalitatīvi un kvantitatīvi palielināts datubāzes saturs
(muzeja priekšmetu aprakstu skaits, digitālie attēli,
multimediju datnes).
Valsts pakalpojumu attīstības programmas ietvaros
Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektā
"Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un
dokumentu pārvaldības platformu integrācija" tiks
īstenota aktivitāte "Kultūras ministrijas vienotā
dokumentu pārvaldības sistēma", kurā Kultūras
ministrijas resorā tiks ieviesta vienota dokumentu
pārvaldības sistēma.
Īstenojot investīcijas projektu "IKT vienota
pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares
institūcijām" (turpmāk - projekts), nepastāv dubultā
finansējuma risks ar projektiem, kuros jau ir vai tiks
izstrādāti digitālie risinājumi
|
3. Projekta mērķis un galvenie
ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
1. Nozares pamatdarbības procesu digitalizācija
Tā ietver nozares pamatdarbības informācijas sistēmu
(IS) pielāgošanu atbilstoši valsts IKT mērķarhitektūrai
(esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga pilnveide,
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga pilnveide, IS
"Mantojums" digitālo procesu pilnveide, VVAIS
pakalpojumu digitālā transformācija un pilnveide).
Projektā definētais mērķis tiešā veidā sekmē Digitālās
transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija
rīkojumu Nr. 490) 4.4.8. rīcības virziena "Kultūras
mantojuma saglabāšana un attīstība digitālajā vidē"
noteikto mērķu un vīzijas sasniegšanu un Kultūrpolitikas
pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts"
noteikto mērķu izpildi.
Nozares IS, platformu un e-pakalpojumu izveide un
pilnveide sekmēs gan esošo IS attīstību, pielāgojot tās
mūsdienu prasībām (tai skaitā modernu tehnoloģisko
risinājumu izmantošanai un pieejamības nodrošināšanai
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), gan veicinās datu
atkalizmantošanu izglītības un uzņēmējdarbības jomās,
jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā, gan arī veicinās
vienotas digitālā kultūras mantojuma pārvaldības
attīstību un sadarbību starp institūcijām. Tiks veicināta
arī kultūras mantojuma un atmiņas institūciju sadarbība
ar sabiedrību, tai skaitā kvalitatīvāka pakalpojumu
nodrošināšana.
Jaunu e-pakalpojumu nodrošināšana un esošo uzlabošana
nodrošinās administratīvā sloga samazinājumu.
2. Kultūras ministrijas
resora centralizēta IKT pārvaldības pilnveidošana
Tā ietver vienotas infrastruktūras, datoru
pārvaldības, drošības risinājumu, lietotāju kontu,
programmatūras, atbalsta dienesta ieviešanu un uzlabošanu
KM resorā, tādējādi uzlabojot iestāžu ikdienas
pamatdarbības procesus, tai skaitā efektīvu IKT resursu
pārdali, IKT kompetenču paaugstināšanu, administratīvo
izmaksu samazinājumu.
Atbilstoši koncepcijai "Valsts informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais
modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013. gada
19. februāra rīkojumu Nr. 57) KM ir pieņēmusi lēmumu
noteikt Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) par
resora IKT pārvaldnieku, kas kopā ar KM IT nodaļu īstenos
centralizētas pārvaldības pilnveidošanu.
Projekta mērķi veicina Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.
reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes,
tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija"
2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un
pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā
uzņēmējdarbības vide" mērķu izpildi - tiek veicināta
būtisku valsts IS modernizācija, izstrādājot jaunus un
papildinot esošos e-pakalpojumus un platformas, tai
skaitā atvieglinot pakalpojumu saņemšanu, integrējot
vienotā kultūras mantojuma institūciju IS aprites procesā
(integrācija ar Atsauces datu reģistrācijas sistēmu
(ATS), iekļaujot mašīntulkošanas rīkus), kā arī veicinot
atvērto datu pieejamību. Centralizēta KM resora IKT
pārvaldības pilnveidošana sekmēs valsts pārvaldes
modernizāciju, vienota atbalsta sniegšanu un
kvalitatīvāku pakalpojumu izstrādi un nodrošināšanu KM
resorā
|
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) |
Kultūras mantojuma institūciju IS izmantojums un digitālā
kultūras satura pieprasījums arvien pieaug, to pierāda
arī 2020. gadā veiktais pētījums par kultūras patēriņu -
tai skaitā digitālā vidē (Latvijas Kultūras akadēmija,
SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju
laboratorija" un SIA "SKDS",
"Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes
pētījums", 2020. (pieejams:
https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download)). No tā
izriet nepieciešamība kultūras mantojuma institūciju IS
attīstīt atbilstoši mūsdienu digitālā lietotāja prasībām,
tādējādi veicinot valsts kultūras mantojuma pieejamības
nodrošināšanu, ilgtermiņa saglabāšanu un datu izmantošanu
dažādās jomās.
Projektā paredzēta arī četru IS pilnveide:
• Gan LNA e-pakalpojumu portāls
(eresursi.arhivi.gov.lv), gan Nacionālā muzeju krājuma
kopkataloga (NMKK) (www.nmkk.lv) publiskais portāls
ir veidots pirms 10 gadiem, un daudzi risinājumi kļuvuši
lietotājiem neērti. Gan portālos iegūstamo pakalpojumu un
pieejamās informācijas apjoms (~1,8 milj. muzeju
priekšmetu NMKK, pieaugums ~180 000 priekšmetu gadā), gan
pieprasījumu skaits LNA e-pakalpojumu portālā (2019. gadā
- 2211 pieprasījumi, 2020. gadā - 3191 pieprasījums,
2021. gadā - 4760 pieprasījumi) norāda uz nepieciešamību
lietotāju pieredzi padarīt ērtāku, nodrošināt atbilstību
piekļūstamības prasībām un piekļuvi no mobilajām ierīcēm,
tādēļ nepieciešams pilnveidot esošo NMKK portālu un
izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni. Nepieciešams
modernizēt LNA arhīva izziņu apstrādes sistēmu, tostarp
darbplūsmu un pakalpojuma rezultātu sagatavošanas
procesus, lai paātrinātu un padarītu efektīvāku
pakalpojuma sniegšanu. Papildus nepieciešams veikt
uzlabojumus arī NMKK darba vidē, lai atvieglinātu darbu
ar muzeju krājumu pārvaldību vairāk nekā 700 lietotājiem
no visiem Latvijas akreditētajiem muzejiem. Ja projekts
netiks īstenots, ir paredzams risks gan zaudēt
potenciālos lietotājus un datu dažādās izmantošanas
iespējas, gan turpmāk arvien vairāk apgrūtināt esošo
lietotāju darba veikšanu sakarā ar sistēmu
novecošanu.
• IS "Mantojums"
(mantojums.lv) ir "centrālais mezgls"
pieminekļu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu
elektroniskās informācijas uzkrāšanā, apritē un
pārvaldībā. Lai nodrošinātu veiksmīgu procesa norisi,
nepieciešams pilnveidot e-pakalpojumus, paātrināt un
vienkāršot dokumentu aprites procesu un veikt integrāciju
ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Šie soļi
ievērojami palīdzēs veicināt valsts e-pakalpojumu
attīstību un samazināt administratīvo slogu.
• Bibliotēku nozarē šobrīd ir sadrumstalota
datu pārvaldība (dažādi kopkatalogi, vairāki lasītāju
reģistri). Lai uzlabotu datu pārvaldību, nozare vienojās
veidot vienotu kopkatalogu, paplašinot tvērumu
(sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu
izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku
kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), uzlabojot kvalitātes
kontroli un nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un
sistēmu savstarpējo integrāciju ar ATS). Vienots
kopkatalogs veicinās gan vienotas bibliotēku pārvaldības
attīstību, gan bibliotēku datu integrāciju kopējā
kultūras mantojuma izplatīšanas procesā.
• Lai nodrošinātu efektīvu informācijas tehnoloģiju
(IT) pārvaldību atbilstoši nozares labākajai praksei,
KM resorā (vairāk nekā 4000 lietotāju ar vairāk
nekā 5000 dažādām datortehnikas vienībām 28 iestādēs, kas
izvietotas reģionāli visā Latvijā) tiek
pilnveidota centralizēta IKT resursu pārvaldība un
lietotāju atbalsts, tai skaitā pilnveidoti centralizētie
pakalpojumi, nosakot KISC kā IKT pārvaldnieku.
Projekta laikā tiks pilnveidoti centralizēti
pakalpojumu sniegšanas procesi, sekmēta IKT pārvaldības
pilnveidošana. Tiks uzlabota infrastruktūra, veidota
resora vienotā atbalsta sistēma un palīdzības dienests,
tai skaitā veidoti resorā vienoti tīmeklī bāzētu
informācijas risinājumu izveides un pārvaldības principi.
Šobrīd IKT pakalpojumi KM resora iestādēm tiek sniegti
daļēji centralizēti, un tas ietekmē galalietotāju
ikdienas darbu. Iestāžu IKT pakalpojumu nodrošināšanā
iesaistīto darbinieku skaits neatbilst IKT resursu
apjomam, tādējādi pēc iespējas jāizmanto moderni
tehnoloģiskie risinājumi efektivitātes paaugstināšanai,
tai skaitā esošo darbinieku kompetences
paaugstināšanai.
Plānots izstrādāt centralizēti sniedzamo pakalpojumu
aprakstus un sagatavot darbiniekus šo pakalpojumu
nodrošināšanas uzsākšanai. Projekta laikā plānota IKT
pakalpojumu centralizācija un pilnveidošana, aptverot
pakalpojumus, kuri tieši skar resora IKT lietotājus un to
darba vietas, un IKT pakalpojumus, kuru sniegšanai var
izmantot koplietošanas tehnoloģiskās platformas un IS.
Tiks izveidota un izstrādāta arī centralizēti sniedzamo
pakalpojumu arhitektūra, pakalpojumu sniegšanas
noteikumi, pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) kritēriji,
pārvaldības procesi un procedūras, tehnisko un citu
pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā dokumentācija.
Pievienojot ģeneratīvā mākslīgā intelekta
funkcionalitāti, tiks uzlabotas virtuālo asistentu spējas
un lietotāju pieredze. Ģeneratīvā mākslīgā intelekta
pievienošana paplašinātu virtuālo asistentu zināšanu
bāzi, paātrinātu jaunu scenāriju izveidi un samazinātu
laika patēriņu, ļaujot asistentiem sniegt atbildes uz
plašāku tēmu un jautājumu klāstu, tai skaitā resora IKT
vienotā atbalsta risinājumam. Tiks nodrošināta LLM
(large language models) modeļu mākoņpakalpojumu
izmantošana projekta ietvaros izstrādātajos ģeneratīvā
mākslīgā intelekta risinājumos.
|
| 3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas
metode un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Nodrošināta
centralizētas IKT pārvaldības uzlabošana, vienotas resora
IKT atbalsta sistēmas un palīdzības dienesta izveide, IKT
pakalpojumi |
KISC kā vienotajam IKT pārvaldniekam
izstrādāta un ieviesta centralizēti sniedzamo pakalpojumu
arhitektūra, pakalpojumu sniegšanas noteikumi, pakalpojumu
apraksti, SLA kritēriji, pārvaldības procesi un procedūras,
tehnoloģiskie risinājumi (nodrošināti vienoti pakalpojumi
iestādēm resorā, noslēgto vienošanos skaits, šobrīd -
0) |
20
|
2025.
|
| 3.3.2. Nodrošināta jaunu LNA
elektronisko pakalpojumu izveide un esošo elektronisko
pakalpojumu pilnveide |
LNA e-pakalpojumu portālā pieprasīto
pakalpojumu skaits viena gada laikā (VVAIS uzskaites
rādītājs, 2021. gadā - 4760 pakalpojumu pieprasījumi) |
10 000
|
2026.
|
| 3.3.3. Nodrošināta NMKK
publiskā digitālā risinājuma pieejamība |
Publiskā portāla apmeklētāju skaits viena
gada laikā (tiks izmantots Google Analytics vai
līdzvērtīgs tīmekļa apmeklētāju uzskaites rīks, pašlaik
apmeklētāju skaits gadā - vidēji 50 000) |
75 000
|
2026.
|
| 3.3.4. Izveidots vienots
bibliotēku kopkatalogs |
Bibliotēku kopkatalogam pieslēgto
bibliotēku skaits (sistēmas konfigurācijas rādītājs, šobrīd
- 0) |
50
|
2026.
|
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms
un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un
būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums
(kopā) |
4.2. Plānotais pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā
segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to
pieprasīt4 |
| 2 315 000 euro |
440 412 euro |
Avanss netiks
pieprasīts |
|
|
|
|
|
|
Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs
apzīmējums
|
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apmērs5
|
Darbības iznākums
|
| 4.3. Kultūras ministrijas resora IKT
pārvaldības pilnveidošana |
960 000 euro
|
1 160 000 euro*
|
Vienots IKT pārvaldības process |
| 4.4. Kultūras nozares pamatdarbības
sistēmu pilnveide |
1 147 000 euro
|
1 347 000 euro**
|
Pilnveidotas četras sistēmas |
| 4.5. Projekta vadība, kuras ietvaros tiks
nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība,
projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un
uzglabāšana, projekta publicitātes obligāto pasākumu
īstenošana |
208 000 euro
|
208 000 euro
|
Īstenots projekts |
* Ja 4.4. apakšpunktā minētajai darbībai izmaksu apmērs
projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo, joprojām
nepārsniedzot kopējo 4.3. un 4.4. apakšpunktā plānoto izmaksu
apmēru 2 107 000 euro.
** Ja 4.3. apakšpunktā minētajai darbībai izmaksu apmērs
projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo, joprojām
nepārsniedzot kopējo 4.3. un 4.4. apakšpunktā plānoto izmaksu
apmēru 2 107 000 euro.
5. Projekta ieguldījums reformu un
investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu
IKT risinājumi
|
Skaits
|
IKT risinājuma
nosaukums
|
Īss
apraksts6
|
Valsts
mākonī7
(jā/nē)
|
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai8 (gads,
ceturksnis)
|
Termiņš ieviešanai
produkcijā (gads, ceturksnis)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
|
4
|
5.1.1. Nacionālā muzeju krājuma
kopkatalogs |
Valsts informācijas sistēmas
"Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs"
publiskās vides pārbūve un modernizācija, padarot to par
mūsdienīgu un lietotājam ērtu Latvijas akreditētajos
muzejos uzkrātā kultūras mantojuma izplatīšanas un
popularizēšanas platformu. NMKK IS darba vides uzlabojumi,
pielāgojot to aktuālajām muzeju darbinieku vajadzībām. NMKK
ir lielākā muzeju platforma Latvijā, taču tās publiskās
vides atjaunošana pēdējo reizi veikta pirms 10 gadiem (līdz
ar to daudzi risinājumi kļuvuši mūsdienu digitālās vides
lietotājam neērti) un ir nepieciešama tās atjaunošana un
pielāgošana mūsdienu lietotāju vajadzībām un aktuālajām
digitālās vides tendencēm. Papildus nepieciešama arī
vairāku muzeju darba vides funkcionalitāšu atjaunošana, lai
darbs ar NMKK IS ikdienā tiktu atvieglināts vairāk nekā 700
lietotājiem - 130 Latvijas akreditēto muzeju darbiniekiem,
tādējādi veicinot publiski apskatāmā Nacionālā muzeju
krājuma pieaugumu |
Jā, LNB
|
2023. gada I cet.
|
2024. gada IV cet.
|
700 darbinieki muzejos
|
| 5.1.2. Vienotā valsts arhīvu informācijas
sistēma |
LNA e-pakalpojumu portāls
(eresursi.arhivi.gov.lv) veidots pirms 10 gadiem, tomēr
Covid-19 pandēmijas laikā lielais lietotāju pieprasījumu
skaits liecina, ka elektroniskie pakalpojumi ir
nepieciešami un lietotāji cenšas tos izmantot. Lai
nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu e-pakalpojumu izpildi,
nepieciešams izveidot jaunu vietni, ņemot vērā labāko
praksi un lietotāju vajadzības, tai skaitā piekļūstamības
prasības un ērtu piekļuvi no mobilajām iekārtām. Vietnē
tiks piedāvāts ar e-pakalpojumiem saistīts LNA resursu
meklētājs un pakalpojumi tiks nodrošināti dažādās
valodās |
Jā, LNB
|
2023. gada I cet.
|
2026. gada II cet.
|
300 darbinieki LNA
|
| 5.1.3. IS "Mantojums" |
IS "Mantojums" ir "centrālais mezgls"
pieminekļu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu
elektroniskās informācijas uzkrāšanas, aprites,
pārvaldības un dažādu ieinteresēto pušu sadarbībai.
Plānotā pilnveide:
1) tiešsaistes pakalpojumu pilnveidošana un attīstība,
vienkāršojot dokumentu un atļauju iegūšanas un
sagatavošanas procesu;
2) kultūras vērtību apdraudējuma digitālā monitoringa
(tai skaitā sasaistē ar sabiedrības aktivitātēm)
izveide;
3) kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un
restaurācijas plānošanas un izpildes atbalsta
process;
4) ar jaunām tehnoloģijām (3D, ģeofizikālā izpēte ar
radiolokācijas metodi, batimetrija, fotogrammetrija,
tālizpēte, monitorings u. c.) iegūto kultūras mantojuma
dokumentēšanas datu uzkrāšanas, pārvaldības un
izplatīšanas risinājums;
5) uz precīziem objektu dokumentēšanas datiem
balstītas vizuālās modelēšanas un digitālās
rekonstrukcijas atbalsta risinājuma izstrāde;
6) integrācija ar BIS
|
Jā, LNB
|
2023. gada I cet.
|
2025. gada IV cet.
|
100 darbinieki NKMP
|
| 5.1.4. Vienotais bibliotēku
kopkatalogs |
Šobrīd bibliotēku nozarē ir sadrumstalota datu pārvaldība
(dažādi kopkatalogi, vairāki lasītāju reģistri), ko
papildus ietekmē administratīvi teritoriālās reformas
(ATR) sekas. Lai uzlabotu datu pārvaldību, nozare
vienojās veidot vienotu kopkatalogu, apvienojot esošos
bibliogrāfiskos datus (valsts nozīmes un publisko
bibliotēku katalogi), tai skaitā eksemplāru ziņas, un
administratīvi vienojoties par datu pārvaldības
principiem. Pēc kopkataloga izveides tiks atrisināta
eksemplāru piederība pēc ATR. Papildus tiks izveidots
vienotais lasītāju reģistrs un veikta sistēmu sasaiste ar
ATS.
Risinājums tiks veidots kā lietojumprogrammu saskarņu
(API) servisos bāzēts atvērts datu katalogs, kas
neierobežos pieslēguma izveidi datu apmaiņai no jebkuras
bibliotēku sistēmas. Tiks izveidota datu versionēšana,
uzlabota datu pārvaldības drošība.
Uz LNB vienotā konta bāzes tiks veidots vienotais
lasītāju reģistrs, kas būs saslēgts ar platformas
Latvija.lv Vienotās pieteikšanās moduli, tādā veidā
uzlabojot lietotāju pieredzi un nodrošinot lielāku
drošību
|
Jā, LNB
|
2023. gada I cet.
|
2026. gada II cet.
|
50 bibliotēkas
|
5.2. Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumi
|
Skaits
|
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz Ministru kabineta
lēmumu par attīstības plānu9
|
Termiņš ieviešanai (gads,
ceturksnis)
|
| |
n/a |
|
|
|
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
| Skaits |
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Termiņš piekļuves
nodrošināšanai (gads, ceturksnis)
|
|
3
|
5.3.1. Bibliotēku kopkataloga datu
kopa |
2026. gada I cet.
|
| 5.3.2. Valsts aizsargājamo nekustamo
pieminekļu datu kopa |
2026. gada I cet.
|
| 5.3.3. NMKK attēlu datu kopa |
2026. gada I cet.
|
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte10
|
Kopumā projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot
triju līmeņu projekta pārvaldības struktūru:
• projekta uzraudzības padome - tā ir atbildīga
par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta
darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta
izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība
ārēju faktoru dēļ, un veic citus pienākumus;
• projekta vadības grupa - tā identificē un
sagatavo lēmumus par nepieciešamajām projekta izmaiņām,
koordinē projekta darbības, vada piegādātāju darbu un
veic citus pienākumus. Projekta vadības grupas darbu
nodrošinās viens vai vairāki projekta vadītāji;
• projekta komanda - tā ietver projekta vadības
personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību
pārstāvjus (projekta īstenošanas personālu) un
ārpakalpojumā piesaistītos speciālistus. Var tikt
veidotas vairākas projekta komandas.
Projekta vadību, tai skaitā projekta komandu,
nodrošinās KISC darbinieki (uz pilnu vai daļēju darba
slodzi), kas strādā institūcijā, vai personāls uz
uzņēmuma līguma pamata. Specifisku jautājumu risināšanai,
konsultāciju sniegšanai vai konkrētu aktivitāšu
īstenošanai, ja nepieciešams, tiks piesaistīti KM resora
iestāžu (piemēram, LNA, NKMP, atsevišķu muzeju u. c.)
darbinieki (esošo amata pienākumu un atalgojuma
ietvaros).
LNB būs partneris aktivitātē, kas saistīta ar Vienotā
bibliotēku kopkataloga veidošanu, un piedalīsies tajā ar
saviem cilvēkresursiem esošo amata pienākumu un
atalgojuma ietvaros.
KM IKT padome nodrošinās būtisku projekta jautājumu
risināšanu resora līmenī, tai skaitā veiks projekta
īstenošanas risku pārvaldību.
Projekta īstenošanas kapacitāte tiks nodrošināta:
• piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus;
• projekta īstenošanā iesaistot pamatdarbības procesu
nodrošinošo iestāžu pārstāvjus.
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai
skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
|
Projekta ieguvums rodas no sabiedrības finanšu līdzekļu
ietaupījuma un patērētā laika samazinājuma. Meklējot
digitālo saturu internetā un izmantojot tiešsaistes
pakalpojumus, t. i., neapmeklējot kultūras mantojuma
institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts
administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un
finanšu līdzekļu patēriņam. Kultūras un atmiņas iestāžu
klienti gadā ietaupīs vidēji 0,250 milj. euro par
sabiedriskā transporta izdevumiem (definējot 2,50
euro par apmeklējuma reizi), neapmeklējot
bibliotēku, arhīvu u. c. iestādes klātienē, bet meklējot
un apskatot materiālus internetā. Izmaksu ietaupījums
plānots arī saistībā ar LNA pakalpojumu sniegšanas
procesu paātrināšanu (pakalpojumu pieprasījumu apstrādes
ātrums, sarakstes apjoma samazināšanās, izziņu un rēķinu
drukas apjoma samazināšanās, pasta pakalpojumi) - kopumā
10 gadu periodā būs ietaupījums 0,471 milj. euro
apmērā.
Projekta īstenošanas rezultātā nav plānots palielināt
darbinieku skaitu. Īstenojot IKT centralizācijas
aktivitātes un ieviešot tehnoloģiskos risinājumus, būs
iespējams ar esošo darbinieku skaitu apkalpot gan
centralizētus IS risinājumus, gan kopējo IKT
infrastruktūru. Veicot efektīvu pārvaldīšanas ieviešanu,
ietaupījums atalgojumam 10 gadu periodā būs vismaz 1,847
milj. euro (tiek pieņemts, ka, neveicot efektīvu
pārvaldības ieviešanu, būtu nepieciešamas papildu
septiņas slodzes, lai nodrošinātu vienotu IKT
pārvaldību).
Projekta ieviešanas rezultātā institūcijas, nozares un
sabiedrības kopējais ieguvums 10 gadu laikā vairāk nekā
1,2 reizes pārsniedz projekta investīcijas. Kopējais
projekta lietderīgums aprēķināts, no projekta ieguvumiem
4 818 000 euro (kopsumma) atņemot investīcijas
(tai skaitā uzturēšanas izdevumus) 3 752 937 euro
un iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 1 065 063
euro
|
8. Cita būtiska informācija
|
Kultūras nozares projektu programmas projekti saskaņoti
KM IKT padomē.
Viens no būtiskiem projekta riskiem ir attiecināms uz
finanšu risku - cilvēkdienas izmaksas IS pilnveidošanā
var ietekmēt maksimāli plānoto funkcionalitāti, tomēr ar
piešķirto finansējumu plānots sasniegt projekta
mērķus.
Citi augsta līmeņa riski šobrīd nav identificēti.
KISC kā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta
ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks
sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai KISC
informācijas sistēmu un risinājumu attīstībā, veicot
pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam
regulējumam. Projekta ietvaros attīstītās informācijas
sistēmas un risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami
komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā
komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret
citiem Eiropas Savienības komersantiem. Vienlaikus KISC
kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav
kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks
piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai
|
Lietotie saīsinājumi:
ANM - Atveseļošanas un noturības mehānisms
API - lietojumprogrammu saskarne (angl. - Application
Program Interface)
ATR - administratīvi teritoriālā reforma
ATS - Atsauces datu reģistrācijas sistēma
BIS - Būvniecības informācijas sistēma
ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES - Eiropas Savienība
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS - informācijas sistēma
IT - informācijas tehnoloģijas
KISC - Kultūras informācijas sistēmu centrs
KM - Kultūras ministrija
LNA - Latvijas Nacionālais arhīvs
LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka
NKMP - Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
NMKK - Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs
PVN - pievienotās vērtības nodoklis
SLA - pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. - Service
Level Agreement)
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VVAIS - Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to
izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks -
2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji
var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar
Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 3. punktā.
7 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 6.1. apakšpunktā.
8 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā
VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
9 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
10 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokumenti
-
Citi saistītie dokumenti
|
