Aicinām vēl šonedēļ piedalīties lietotāju apmierinātības aptaujā!
Paldies par viedokli!
|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 167 Rīgā 2026. gada 31. martā (prot. Nr. 16 7. §) Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam"Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 226. nr.; 2022, 125., 218. nr.; 2023, 251. nr.; 2024, 226. nr.; 2025, 106., 200. nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt ar 15. punktu šādā redakcijā: "15. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju." 2. Papildināt ar 16. punktu šādā redakcijā: "16. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma 15. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā." Ministru prezidente E. Siliņa Finanšu ministrs A. Ašeradens
(Ministru kabineta
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadamLatvijas
Republikas Finanšu ministrija
Saturs 1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi 1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija 1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes 1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība 1.4. Mobilitāte 1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana 1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem 1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana 1.8. Sasaiste ar ESSBJR 1.9. Vidusposma novērtējums un REARM plāns Eiropai 1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi 1. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" 2. politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 3. politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 4. politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 5. politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" 6. politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām 7. Tehniskā palīdzības prioritāte 2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei 3. Finanšu plāns 4. Ieguldījumu priekšnosacījumi 5. Programmā iesaistītās iestādes 6. Partnerība 7. Komunikācija un redzamība 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.3.SAM 30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.2.SAM 31. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 4.3.3.SAM 9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks Izmantotie saīsinājumi un termini
1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi
(1) Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģenci, neskatoties uz smagās finanšu krīzes (2007.-2009.g.) sekām. 2019.g. IKP uz iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes (60% 2008.g.6), tomēr pēdējos gados konverģences tempi mazinājušies, salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm. (2) Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz 49,8% 2019.g., bet būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atalgojuma kāpums - straujāks par produktivitātes pieaugumu. Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. Privāto investīciju pozitīvā dinamika pēc krīzes atjaunojās tikai 2017.g., pēc tam - mērena (zems kreditēšanas līmenis, politiskā/ekonomiskā nenoteiktība tirgos7). Pēdējos piecos gados investīciju pieaugums bijis vājš; produktīvo aktīvu pieaugums -zemākais Baltijā. Bažas - ilgstoši zemas investīcijas P&A. (3) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji 1% g., īpaši darbspējīgā vecumā (emigrācija, zema dzimstība) un rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, DT, spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru, pakalpojumus. Ienākumu nevienlīdzība viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 g., personas ar invaliditāti, ģimenes, kurās bērnu/us audzina viens no vecākiem, BD, IBD, bezpajumtnieki, iedzīvotāji ar zemu izglītību. (4) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām OECD valstīs8. Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.9 Bruto kapitālieguldījumu un ārvalstu tiešo investīciju 2019.g. atšķirības starp Rīgu un Latgali līdz pat 18 reizēm10. Atšķirības ir arī uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā, ienākumu līmenī, piekļuvē VA, sociāliem pakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai. Latgalē joprojām zemākā nodarbinātība (56,7%; Rīgas reģionā 66%)11 (reģionālā nesabalansētība, mobilitātes izaicinājumi, neatbilstošas prasmes); līdz 1,5 reizēm atšķiras vidējās darba algas starp reģioniem.
(5) Latvijas P&I sistēma no 2014.-2020.g. būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti; Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā12. Tomēr līdzšinējais Latvijas P&I sistēmas izaugsmes temps ir nepietiekams; ilgstoši zemi P&A&I ieguldījumi (0,44-0,69% no IKP 2014.-2020.g ) ar zemu privāto investīciju daļu būtiski atpaliek no 2020.g. nacionālā mērķa - 1,5% no IKP. (6) Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ar salīdzinoši zemu produktivitāti un tajā dominējošiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju uzņēmumiem ar nepietiekami attīstītu starpnozaru sadarbību, īpaši P&A jomā, tautsaimniecības struktūra ar pamatā mikro un MVU, kamēr lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kavē Latvijas ekonomikas transformāciju uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Koordinēta valsts intervence minimizēs ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas/riskus, stiprinot konkurētspēju13. P&I sistēmas galvenie izaicinājumi: cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana (Latvijā P&A nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (~50% no ES vidējā), īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos (depopulācijas tendences), kā arī tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana14. (7) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju līmenis, dominē zemas pievienotās vērtības produkti, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. 5% - lielie uzņēmumi15 tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā neīsteno augsta riska projektus. Inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā - viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.); ES vidēji 49,1%, vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi ap 50%16 no kopējā pakalpojumu eksporta (2017.g) ar nepieaugošu tendenci. Vidēji augsto/augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2010.-2017.g pieauga tikai par 4 procentpunktiem (34,7%; ES - 56,7%). (8) Saskaņā ar "Digitālās dekādes stratēģiskajā ceļvedī Latvijai līdz 2030. gadam" norādīto un DESI indeksa rezultātiem - Latvijas uzņēmēji neizmanto digitālo tehnoloģiju potenciālu, zemi rādītāji novērojami e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo mediju un lielo datu izmantošanā. OECD pētījums Going digital in Latvia (2020) apliecina saikni starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti, tiek norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti ar nepietiekamajām investīcijām procesu digitalizācijā. (9) Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots atbalsts plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai. (10) P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies; uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties pieaugusi, bet faktiskais pieprasījums sarucis. (11) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, kura virsmērķis 2027.g. ir palielināt eksporta apjomu līdz 27,0 mljrd. euro g.; izdevumus P&A līdz 600 milj. euro g. Vienlaikus jāstimulē tāda P&I attīstība, kas veicina ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu (NEKP). (12) Jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai17. (13) Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot kopējo P&I kapacitāti, turpinot P&A pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips). (14) Šajā ģeopolitiski izaicinošajā laikā kritiski nozīmīga ir Latvijas aizsardzības spēju attīstīšana, jo īpaši Eiropas austrumu pierobežas teritorijā. Aizsardzības industriju šobrīd raksturo strauji augošs dalībnieku skaits, atvērtība pārrobežu sadarbībai un gatavība pašu investīcijām, tādējādi atbalsts rūpniecisko spēju uzlabošanai aizsardzības jomā stiprinās Latvijas un ES drošības gatavību. (15) Sabiedrības zināšanu, t.sk. prasmju līmenis ir galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai. Augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši STEM jomās un RIS3 sektoros (īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes) ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstību. Lai nodrošinātu produktivitātes celšanos, būtiska ir vajadzīgo prasmju attīstīšana, sistēmas pielāgošana DT vajadzībām un esošo resursu efektīva izmantošana. (16) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem - 83% (ES- 67%), bet uzņēmumi ir vieni no pēdējiem ES produktu un pakalpojumu pārdošanā izmantojot digitālos rīkus18. Latvijas zemais digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un nodarbinātības pasākumos. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju (16 līdz 74 g.) ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā - 58%); IKT speciālisti 1,7% no kopējā darbaspēka ( ES-3,9%); IKT speciālistes sievietes no nodarbināto sieviešu skaita - tikai 0,5% ( ES - 1,4%)19. (17) Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD vidējiem rādītājiem, tomēr ir neliels īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA dati, 2018), tāpēc plānots dažādot izglītības satura apguves formas. Iesaiste interešu, profesionālās ievirzes un NI sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi. Nodrošinot vienlīdzīgu pieeju izglītībai plānots atbalsts arī bērniem no mazaizsargātām grupām, veicinot integrāciju sabiedrībā, izpratni par iekļaujošu izglītību, bērnu un jauniešu, emocionālo labbūtību un piederību. Mācību līdzekļu nodrošinājums vispārējā izglītībā un profesionālās ievirzes mākslā, dejā, mūzikā un sportā izglītībā sekmē izglītības pieejamību, mācību snieguma uzlabošanos, labbūtību, veselīgu dzīvesveidu un nacionālo identitāti. (18) Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, veicinās pāreju uz personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Nepieciešams uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, kā arī mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai nepieciešami pārvietojamie digitālie risinājumi, aprīkojums STEM apguvei kā arī mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. (19) Pirmsskolas izglītības izaicinājumu - rindas uz pašvaldības PII20 līdz pat 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, risinās ieguldījumi publiskās PII infrastruktūrā/materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā. (20) Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, mazinot to skaitu no 44 (2021.g) līdz ~25-30 (2027.g.), izvērtējot augstākminēto iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstošu izglītības pakalpojumu. (21) Izglītības iestāžu būtiskākie izaicinājumi: iestāžu administrācijas prasme vadīt dažādību, īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pielāgot ikdienas izglītības procesu skolēnu vajadzībām; pedagogu novecošanās (46% vecumā 50+). Pedagogiem vecumā līdz 30 nav efektīvas atbalsta sistēmas. Plānota profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu. (22) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā līmenī (2018.g. 6,7%), netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās DT un mācībās, potenciāls. Plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstīšanai, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. Jāveicina mūžizglītības piedāvājums atbilstoši DT pieprasījumam. (23) Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, neizmanto potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā - jāturpina reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanā, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā, t.sk. AF plānā. (24) Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, (ERAF un ESF+), t.sk., integrēti ieguldījumi atbilstoši reģionu vajadzībām. Prasmju attīstīšana 1.PM fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamām prasmēm; 4.PM uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu. (25) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, paredzot papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Izglītībā - sinerģija ar Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU (t.sk., EZK prioritātes un mērķi), REACT-EU un AF. Digitālai transformācijai plānots finansējums no dažādiem avotiem. Demarkācija - plānošanā un ieviešanas nosacījumu izstrādē. (26) FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam (t.sk. izvērtējot FI izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā).
(27) CSR (2019., 2020.g.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. CSR (2022.g.) aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot AER izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus, samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Izaicinājumi - klimatneitralitātes, enerģētikas, nulles piesārņojuma, ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas mērķi. To izpildei - kompleksi pasākumi saskaņā ar NEKP, LPKPP 2030, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.g. (28) AER Latvijā - viens no augstākajiem ES (45.2% 2023.g.), t.sk. strauju apjomu pieaugumu piedzīvojot saules elektroenerģijai (no 0,09% 2019.g. līdz 6,7% 2024.g.). Tāpat salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas energobilancē stagnācija vērojama biogāzes un biometāna nozarē, kurā ražošanas apjomi 2023. gadā bija aptuveni 50 % mazāk, nekā 2020. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 50 %. Saražotā elektroenerģija dabasgāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 3 246 līdz 1 422 GWh jeb par 56 % (2019.-2023.g.). Degvielu sektorā - valdības lēmums atcelt biodegvielas piejaukumu degvielai uz pusotru gadu ietekmēja biodegvielas patēriņu transporta sektorā, kas bija par 0,2 PJ (25 %) mazāks nekā 2022. gadā. Jāturpina attīstīt AER (vējš, saule, ģeotermālā enerģija, biomasa/biogāze), t.sk. ne-emisiju potenciāls daudzdzīvokļu ēkās. SEG emisijās zems ETS īpatsvars (22,3%); ne-ETS - transports 37%, lauksaimniecība 29%, ēkas ~20% (2018.g.). AER dzīvojamās ēkās - viens no augstākajiem ES, bet zema energoefektivitāte. Lielākajai daļai ēku - zemākas siltumtehnikas īpašības kā iespējams21. Vidējie enerģijas patēriņi (kWh/m2g) apkurei visām ēkām 138-139. Lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku un CSA energoefektivitāte. Atjaunojot ēkas, uzlabosies enerģētikas nabadzības rādītāji; 2018.g. siltums mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegts 7,5% iedzīvotāju (ES - 8%)22. Energoefektīvākas publiskās ēkas mazinās sabiedriskā sektora izdevumus. (29) AER transportā - viens no zemākajiem Eiropā (2018.g. 4,7%). Vairāk kā 93% Latvijas autoparka ir fosilās degvielas TL; 0,1% ir ETL. Jāpaātrina alternatīvo degvielu ražošana/ieviešana (EZK). Latvijā transports rada 29% no kopējām SEG emisijām (2018.g.)23. No transporta SEG emisijām 93,6% rada autotransports. Līdz 2030.g. ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% pret 2005.g. (NEKP). Potenciāls SEG emisiju samazināšanai ir privāto TL lietotāju pārorientēšana uz dzelzceļa transporta/ velo izmantošanu. 2017.g. ilgtspējīgu mobilitāti izmantoja 16% iedzīvotāju (64% sabiedrisko transportu, 7% multimodālus veidus, 6% velo24). Pieaug CSN cietušo velosipēdistu skaits (527 2014.g.; 686 2020.g.)25, trūkst drošas velo infrastruktūras. Investīcijas 2.PM ietvaros multimodālā sabiedriskā transporta tīklā, velo infrastruktūrā, bezemisiju vilcienos. (30) Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts normatīvajos aktos noteiktais mērķis 50% kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2020.g. 49% sadzīves atkritumu tika apglabāti (2035.g. atļauts 10%). Kavējas apglabāto BNA samazināšana - 2015.g. apglabāti 57,1% BNA (mērķis 2020.g. 35%). Investīcijas var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju mazināšanā (2018.g. sektors veidoja 5%) un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu. AAVP2028 paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 400 kg/iedz. 2028.g. (2018.g. 409 kg). Joprojām aktuāla ir dabas direktīvu, ūdenssaimniecības direktīvu un EZK jūras un saldūdens mērķu26 sasniegšana. Vien 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī27; 2019.g. tikai 10% biotopu un 41% sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis28. Atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu/pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības un PVO rekomendācijas. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina pasākumi infrastruktūras attīstībai, jāattīsta vides monitoringa sistēmas, jāīsteno vides izglītības pasākumi. Latvijā klimata pārmaiņas rada plūdu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas, vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa prevenciju, reaģēšanas gatavību, seku novēršanu un pielāgošanos. (31) Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips (nepieciešamības gadījumā projektu kritērijos). Taisnīgas klimata politikas ieviešanai integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras" (sasaucas ar HP VINPI). Investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.3.1., 2.4.1. (ERAF KF), t.sk. vērtējot kompleksus risinājumus/inovatīvas finansēšanas shēmas (Jessica u.c.).
(32) CSR ietvaros Latvija aicināta investēt transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā. Pārejā no auto uz sabiedrisko transportu, nozīmīga loma ir uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. Ceļu infrastruktūras kvalitāte ir zemāka par ES vidējo, neraugoties uz līdzšinējiem ieguldījumiem trūkst apvedceļu, nepieciešami ieguldījumi satiksmes drošībā, ņemot vērā Latvijas slikto statistiku attiecībā uz CSN. CSN bojā gājušo skaitā Latvijai ir vieni no augstākiem rādītājiem uz milj.iedz.; CSN smagi ievainoto skaits pieaug. Ieguldījumi satiksmes drošībā un vides piekļūstamībā uzlabos drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās iespējamību. Atbilstoši CSR, jāturpina TEN-T savienojumi pilsētās, novirzot satiksmi, t.sk. kravu pārvadājumus, no blīvi apdzīvotām vietām. Nepieciešams pilnveidot transporta infrastruktūru Austrumu pierobežā, vienlaikus, uzlabojot civilo un militāro aizsardzību. (33) Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla; atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projektā (EISI). Neskatoties uz dzelzceļa transporta priekšrocībām iekšzemes kravu pārvadājumos dominē autotransports. Kopumā vērojama tendence palielināties pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Auto izvēli īsos braucienos pamato komforts/laika ietaupījums, garākos - izmaksas (2018.g. pētījums). Nepieciešams uzlabot pieejamību, dzelzceļa infrastruktūru/ ritošo sastāvu. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija (2021.-2030.g.) dzelzceļu nosaka par transporta sistēmas mugurkaulu, bet izaicinājums ir tā zemā elektrifikācija (2020.g. 14%, ES 55%). Jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla (pasažieru pārvadājumiem) paplašināšanu Rīgas aglomerācijā, nākamajā posmā - elektrificētā tīkla modernizācija. (34) RMA koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;29 daudzi no tiem ikdienā dodas uz Rīgu. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vairāk nekā 350 TL; Rīgā/Pierīgā ap 50% no tiem TL (2019.g.)30. Rīgā nepieciešama transporta plūsmu pārstrukturēšana atslogojot centru no TL, uzlabotu gaisa kvalitāti. Būtisks ieguvums Rīgai ir RB - plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgā un Pierīgā. Reģionu attīstībai izšķirošs kvalitatīvs, drošs infrastruktūras tīkls - jāturpina investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, integrējot mikromobilitāti kopējā transporta sistēmā, attīstot alternatīvus kravas TL maršrutus. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā (jauni reģionālie maršruti), RB dzelzceļa līnijas, mobilitātes punktos, mikromobilitātes risinājumos uzlabos mobilitāti pilsētās. (35) Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir mūsdienu prasībām atbilstoši muitas kontroles risinājumi RŠV; to sekmēs atbilstoša RŠV caurlaides spēja. Ņemot vērā vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ievērojot TEN-T Regulu un Direktīvu Nr.2014/94/ES. (36) Nepieciešams paredzēt inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes drošību, novēršot apdraudējumu pasažieru, aviācijas un lidostas drošībai. (37) KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) veicinās TAP2027 rādītāju sasniegšanu (2027.g.): paredzēts bezemisiju TL pieaugums no 0,1% 2020.g. līdz 2%; pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā pieaugums (milj.pas/km) no 1687 2019.g. uz 1837,3; iedzīvotāju, kas ar velo/ citu mikromobilitātes TL brauc katru/gandrīz katru dienu, pieaugums no 6,4% 2019.g. uz 10%.
(38) Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un CSR aicina stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot papildu finanšu un cilvēkresursus, novērst sociālo atstumtību, uzlabot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, mazināt krīžu ietekmi uz nodarbinātību. Sociālais pīlārs izceļ nodarbinātības reģionālās un prasmju līmeņu atšķirības Nepieciešami arī cenas ziņā pieejami mājokļi, jo trūkst adekvātu sociālo mājokļu ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Investīcijas cilvēkkapitālā plānotas integrēti 1. un 4.PM. (39) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.g. - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Risku palielina bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES, nespējot nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātām grupām. Profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2% -pieejamības dēļ. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai. (40) Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Plānoti ieguldījumi SBSP infrastruktūrā cilvēkiem ar GRT citādi SBSP nav iespējams nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošā apjomā. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina segregāciju vai atstumtību. (41) Tā kā personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma personas un jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar ilgstošā bezdarba risku, būtiski mērķēt atbalsta pasākumus bezdarba riska novēršanai un resocializācijai, t.sk. azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgām personām, bijušajiem ieslodzītajiem. (42) Veselības jomā 2018.g. neapmierinātas vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1% (ES 1,8%)31. VA kvalitātes rādītāji ir zemi ES (2017.g. - 2.augstākais profilaktiski novēršamo un 3.augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES32). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. izvirza šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Turpināmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, VA ilgtspējas, pārvaldības stiprināšana, efektīva resursu izmantošana. Nepietiekamo ārstniecības personu nodrošinājumu (33% ārstu un 28% zobārstu ir/drīzumā būs pensijas vecumā, veidosies ap 3050 māsu iztrūkums (2025.g.). 2017.g. uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6) risinās Cilvēkresursu attīstības stratēģija (paredz ārstniecības personu piesaisti, prasmju/iemaņu attīstīšanu NI ietvaros un rezidentu apmācības). COVID-19 ietekmē konstatēta neatbilstoša ārstniecības iestāžu infrastruktūra un gatavība ārkārtas situācijām. Pēc COVID-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas nepieciešami pasākumi, lai mazinātu arī citas infekciju slimības. (43) Būtiska tiesu pieejamība, efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, kas stiprina iedzīvotāju un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3. (44) Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku veidošanā ir nostiprināta, taču jāstiprina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Tādēļ jārisina jautājumi, kas skar sabiedrību - mazaktīva pilsoniskā līdzdalība un vāji attīstīts sociālais dialogs, pilsoniskās līdzdalības rādītājs ir zems.33 Šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes34. (45) Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums35 rāda, ka mazaktīvas ir noteiktas sabiedrības grupas: iedzīvotāji55-74 g.v., ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni - grupas, kas kultūras pieejamībā tiek marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties. COVID-19 ierobežojumi negatīvi ietekmējuši kultūras un tūrisma nozari. Sociālo iekļaušanu stiprinās iesaiste kultūras aktivitātēs, veicinot piederību Latvijas kultūras telpai nacionālo identitāti, kvalitatīvu kultūrvidi un radošo tūrismu. (46) Minēto izaicinājumu risināšanai, ERAF un ESF+ investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM. 4.3.1.SAM ietvaros veiktajiem ERAF ieguldījumiem tiek plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi 4.3.5.SAM.
(47) Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas rada izaicinājumus ekonomikas attīstībai, darbaspēka pieejamībai, veselības, sociālai sistēmai. Dati būtiski atšķiras reģionāli Latgales reģionā samazinājums sasniedz 20%, Pierīgas reģionā - 1%.36 Šos izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, kuras mērķis ir veidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumos noteikto autonomo funkciju pilnvērtīgu izpildi. Pašvaldību atbalstam RPP ietverti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanā. Nepieciešami integrēti, pārnozaru risinājumi visās politiku jomās. (48) Būtiska ir kultūras infrastruktūras attīstība, inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā, teritorijās ar veiksmīgām tūrisma stratēģijām, integrējot EZK, Eiropas Jaunais "Bauhaus" un starptautiskos kvalitātes principus. Tūrisms un saistītās nozares veido 5% no kopējā eksporta un 8,5% no kopējās nodarbinātības37. Nozīmīgs potenciāls ir piekrastei, kur ~80% tūrisma infrastruktūras kapacitāte/kvalitāte ir nepietiekama38. (49) Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantos FPT pieeju, ieguldījumus balstītot integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu AP atbilstoši APSL) un pakārtotās pašvaldību AP. Atbilstoši APSL pašvaldības AP izstrādā, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti, apkopojot viedokļus par teritorijas izaicinājumiem/risinājumiem, nodrošinot līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Atbilstoši TAPL teritorijas attīstības plānošanā tiek nodrošināts informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātums.
(50) CSR aicina stiprināt valsts pārvaldes atbildību un efektivitāti, īpaši pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, valsts iestāžu darbībai, stiprināšana. (51) Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē/ īstenošanā ir problēmas ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, būtiski pagarinot ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta. Būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā. To norāda arī Valsts kontrole - pašvaldībās nereti nav funkcijām atbilstošu speciālistu. (52) Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi AKCK KP efektīvai īstenošanai; nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmēji, publiskās pārvaldes iestādes, VKS dalībnieki, UK pārstāvji, NVO, sadarbības partneri. Investīcijas plānotas 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1. u.c. SAM ietvaros (ERAF vai ESF+, tehniskās palīdzības finansējums). Tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana.
(53) Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, savienotu reģionu un cilvēkus, plānoti šādi ieguldījumi: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrādē, kā arī NEKP kontekstā koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošana un lietošana (ESBJRS mērķi "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu"). (54) Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu/pārvaldību, plānoti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumos, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, bioloģiskajā daudzveidībā, atkritumu apsaimniekošanā, un videi draudzīgā ostu infrastruktūrā. Lai panāktu lielāku sinerģiju ESSBJR īstenošanā ar 2.PM un INTERREG, normatīvajos aktos par SAM īstenošanu tiks specificētas darbības, izmaksas un finansējuma saņēmēji, t.sk. nodrošinot nepārklāšanos. ZPI obligāti tiks piemērots aktivitātēs, kur ZPI normatīvais regulējums paredz (ESSBJR mērķis "Glābt jūru"). (55) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu sadarbības, veicinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmētu ekonomikas transformāciju, MVU konkurētspējas, P&I un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.PM veicinās ESSBJR stratēģiju politikas vizienā "Inovācijas" ("Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" "Kopradītas inovācijas"). ESSBSR sadarbība ar partneriem no astoņām dalībalstīm veicina kopīgu problēmu/risinājumu, sadarbības potenciāla identificēšanu. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai.
(56) Kopš Programmas apstiprināšanas 2022.g. gan pasaulē, gan Latvijā notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē plānoto investīciju ieviešanu, gan arī iezīmē jaunas prioritātes un vajadzības, kurām nepieciešams rast risinājumus. Būtiski visu investīciju īstenošanu ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas radījis nebijušus ģeopolitiskos riskus valstij kopumā un nepieciešamību pārskatīt Latvijas prioritātes fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu. Šāda resursu fokusēšana ir nepieciešama, lai stiprinātu Latvijas drošību, kas ir nepieciešams priekšnoteikums tālākai ekonomikas attīstībai un konverģences procesiem ar ES. (57) Drošība kā jaunā pamata prioritāte valstij kopumā atspoguļojas arī Programmas īstenošanā un vidusposma novērtējumā, meklējot līdzsvaru starp uzsākto SAM pasākumu paātrināšanu un atsevišķu jaunu pasākumu iekļaušanu Programmā. (58) Ģeopolitisko risku un militārās apdraudētības palielināšanās iezīmē aktuālās vajadzības, kur atbalstu var sniegt arī Programmas investīcijās: 1) stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, atsakoties no elektrotīklu savienojumiem ar Krieviju un sinhronizējoties ar ES tīkliem, risinot enerģētiskās neatkarības jautājumus; 2) stiprināt dzelzceļa kā transporta infrastruktūras mugurkaula attīstību ES virzienā; 3) nodrošināt nepieciešamās investīcijas aizsardzībai (militārs un divejāds pielietojums) un iekšējai drošībai, lai nodrošinātu drošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem. (59) Vidusposma novērtējumā (šīs Programmas 10.pielikumā) iekļauta informācija par sociāli ekonomisko situāciju un galvenajiem izaicinājumiem, reģionālo attīstību, CSR ieviešanas gaitu, secinājumi no ex-post izvērtējumiem, NEKP ieviešanas progresu, Eiropas Sociālā pīlāra tiesību ievērošanas procesu, Administratīvās ceļakartes ieviešanas progresu, rādītāju sasniegšanas progresu, kā arī priekšlikumi elastības finansējuma pārskatīšanai starp SAM pasākumiem Programmas grozījumos fokusējot finansējumu uz drošības un noturības stiprināšanu. (60) ReArm Europe plānā/ gatavība 2030.gadam ir izklāstīti konkrēti juridiskie un finansiālie līdzekļi dalībvalstu aizsardzības investīciju atbalstam. Tā ir vērienīga aizsardzības pakete, kas ES dalībvalstīm nodrošina iespēju ātri un būtiski palielinātu investīcijas aizsardzībā un aizsardzības spējas, atbalstīt enerģētisko neatkarību un ieviest pasākumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras austrumu pierobežas reģioni. Vidusposma grozījumu ietvaros Programma papildināta ar jauniem ReArM SAM (1.5.1., 2.6.1., 3.2.1., 3.3.1., 5.2.1.), lai vēl vairāk stiprinātu investīcijas drošībā un aizsardzībā. 1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi
(61) Atbalstāmās darbības: Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā: a) investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos, t.sk. veicinot starptautisko mobilitāti, un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide, t.sk. attīstot augsta līmeņa digitālās prasmes; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei (t.sk. stipendijas un granti pētniecībai), kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas ZI stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem; b) zinātnieku pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes viedās specializācijas jomās (t.sk. projektu finansēšana), kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās; c) investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi (studentu inovāciju pieteikumu īstenošana), lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei. (62) Pētniecības kvalitātes paaugstināšana: a) komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu: tostarp līdzfinansējuma nodrošināšana, investīcijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras programmās (pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijas mehānismu57 nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, t. sk. pārfinansējot "Apvārsnis Eiropa" rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus. b) investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību, kā arī zinātniskās kvalitātes ekspertīzes nodrošināšana P&I projektiem; c) RIS3 P&I kompetences attīstībai58, kas balstīta Latvijas industrijas attīstības un transformācijas vajadzībās atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai un pētnieku grupu kopsadarbībā, investējot ZI P&A infrastruktūras attīstīšanā, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumos, sadarbības un tīklošanās (outreach) pasākumos, kā arī zināšanu un pētniecības rezultātu plašākai nodošanai tautsaimniecības un RIS3 specializācijas jomu un horizontālo prioritāšu (t.sk. radošo industriju) izaugsmei, balstoties starptautiskā līmenī konkurētspējīgā zinātnē un starptautiskos P&I sadarbības tīklos. RIS3 P&I kompetences attīstības aktivitātes veidojas kā pētnieku grupu sadarbības platformas, neveidojot jaunas institūcijas. (63) Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai: investīcijas praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumos59, kas virza Latvijas RIS3 specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību un veicina integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā. (64) Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī: investīcijas vietējo digitālo infrastruktūru modernizācijā un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī (t.sk. tehnisko risinājumu nodrošinājums, datu reprozotoriju izveide), attālināto pakalpojumu iegādē (t.sk. EOSC pakalpojumi), kompetenču pilnveidē un digitalizācijas veicināšanas pasākumos (t.sk. datu pārvaldnieku apmācību nodrošināšana, EOSC apmācību partnerība), kā arī Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa Partnerībās un dalībai Eiropas reģionālos kopprojektos par EOSC attīstību u.c. (65) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (66) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, koledžas, studējošie, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, zinātniskās institūcijas, saimnieciskās darbības veicēji, P&I izcilības centri, par P&A politikas plānošanu un ieviešanu atbildīgās valsts iestādes. (67) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām. (68) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII gan ES mērogā, gan pasaules mērogā. (69) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā. (70) Finanšu instrumenti: N/A
(71) Atbalstāmās darbības: Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās, attīstot mākslīgā intelekta un kiberdrošības prasmes - akadēmiskā personāla, studējošo un uzņēmēju prasmju attīstība, mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomas studiju moduļu (t.sk. pētniecībā balstīta studiju satura) izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Latvijai nepieciešamo mākslīgā intelekta un kiberdrošības speciālistu sagatavošanu un prasmju pilnveidošanu, t.sk. Latvijas augstākajās izglītības iestādēs. (72) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (73) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, augstskolu personāls, zinātnisko institūciju personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to lieluma. (74) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām. (75) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. (76) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (77) Finanšu instrumenti: N/A
(78) Atbalstāmās darbības: Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu. (79) Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. DL un digitalizācijas jomā, un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, partnerībām, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa P&A programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss - uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs "Digitālā Eiropa" projekta atlases kritērijiem vai iegūstot "Seal of Excellence" zīmogu, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums - ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros. (80) Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām60. Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām. (81) Atbalsts internacionalizācijas kapacitātes stiprināšanai uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs. Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos). Sadarbības tīklos iespējams iesaistīties Eiropas digitālās inovācijas centriem, lai veicinātu uzņēmumu iesaisti starptautiskajās vērtību ķēdēs un sekmētu to digitālās transformācijas attīstību. (82) Jaunu komercalizētu produktu vai tehnoloģiju izstrāde vai attīstīšana - sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību, ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Atbalsts zinātniskajām institūcijām un komersantiem inovatīvu komercializējamu produktu vai tehnoloģiju izstrādei plānots grantu veidā, nodrošinot atbalstu komercializācijas stratēģijas izstrādei, rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajai izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādei, sertificēšanai un testēšanai kā arī citām darbībām, kas vērstas uz produkta vai tehnoloģijas komercializācijas veicināšanu. Tāpat atbalsts tiek nodrošināts zinātniski ietilpīgi jaunuzņēmumu attīstīšanai ārpus zinātniskajām institūcijām, nodrošinot inkubācijas vai pirmsakselerācijas aktivitāšu secīgu finansēšanu, lai veicinātu komandu un uzņēmumu izveidi, kā arī to spēju komercializēt zinātniskajās institūcijās izstrādātus pētniecības rezultātus, vienlaikus nodrošinot tehnoloģiju pārneses nepārtrauktību. (83) Atbalsts ekosistēmu attīstībai. Pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk - triple-helix) saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA un EM būs šo procesu nodrošinātājs. Ekosistēmas attīstībā var iesaistīt nepieciešamās organizācijas, lai nodrošinātu RIS3 attīstību, t.sk. Eiropas digitālās inovācijas centrus jaunu inovāciju izstrādes attīstībai. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips. (84) RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve. (85) Atbalsts uzņēmumu P&I aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu inovācijām: ieguldījumiem inovatīvu tehnoloģiju attīstībai un inovatīvu produktu izstrādei, pētniecības un attīstības darbībām. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. (86) Plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu attīstībai, t.sk. digitalizācijas jomā, un internacionalizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības produktivitātes aizdevumiem inovatīvām iekārtām, P&A, tehnoloģiju pārnesei ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (87) Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos: plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmētu biržā kotēto uzņēmuma skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties. (88) Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteru dalībnieki, Eiropas digitālās inovācijas centri, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000), pētniecības organizācijas un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību minētajās aktivitātēs ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu FI veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības. (89) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (90) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos. (91) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma "Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa. (92) Finanšu instrumenti: Tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai, tehnoloģiju pārnešanai; kombinētie aizdevumi jaunu inovatīvu produktu izstrādei, investīcijām, ražošanas ēku un citu ēku izbūvei, iekārtu iegādei, jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai, nepieciešamajai ražošanas pieslēgumu izveidei (ieguldījumi infrastruktūrai vai tai nepieciešamās pievadinfrastruktūras izveidei, dažādu pieslēgumu nodrošināšanai), aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un modernu tehnoloģiju pārnešanai. Ražošanas ēku, citu ēku izbūvei, iekārtu iegādei, nepieciešamajai ražošanas pieslēgumu izveidei plānots sniegt atbalstu kombinēto finanšu instrumentu veidā - aizdevumu vai garantiju kombinējot ar kapitāla atlaidi, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas vai kā aizdevumu ar samazinātu % likmi vai 0% likmi vai % likmes subsīdiju. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI valsts atbalsta pasākumu īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.
(93) Atbalstāmās darbības: (94) Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā: Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa nodarbināto strādā MVU, tādēļ, lai veicinātu Latvijas produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē uzņēmējus, jo īpaši MVU, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai. (95) Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību un apvieno vismaz 3 komersantus, tai skaitā, sociālos uzņēmumus, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus. (96) Pasākums sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu komercdarbībā un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai uzņēmumu darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas priekšrocības. Ja nepieciešams, gala labuma guvējs pasākuma ietvaros varēs veikt Eiropas digitālās inovācijas centra digitālā brieduma novērtējumu, lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma digitalizācijas vajadzībām. (97) Plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības individuālajām garantijām digitalizācijai un automatizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (98) Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt grantu atbalstu uzņēmumu digitalizācijai. Lai veicinātu procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu, plānots sniegt grantu atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai, procesu attīstībai, jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai. Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai. (99) Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji - mazie, vidējie uzņēmumi, augstskolas, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Saimnieciskās darbības veicēji, mazie, vidējie uzņēmumi, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, tāpat mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499, un vidējas kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) saskaņā ar ERAF un KF regulas 5.panta 2.punktu) arī FI. (100) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. (101) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem. (102) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: LIAA programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana u.c. programmu ietvaros. Procesu digitalizācijas veicināšanas atbalsta ietvaros ar plānotajām aktivitātēm iespējams pārņemt pārrobežu un starpreģionālo uzņēmumu risinājumus. (103) Finanšu instrumenti: N/A.
(104) Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts finanšu un nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, apmācību programmas, seminārus, mārketinga aktivitātes un jaunrades veicināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas. Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās. (105) Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) - sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā, ar fokusu uz vai ar mērķi stiprināt izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un sekmēt produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar AII, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, atbalsts prototipa izstrādei, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi, tos pielāgojot klienta vajadzībām. Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā. (106) Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai - izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās. (107) Granti tūrisma sadarbības tīkliem ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu tūrisma produktu attīstību. Atbalstu plānots nodrošināt komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem (t.sk. dalība starptautiskajās konferencēs un izstādēs), tirgus izpētei, pieredzes un zināšanu pārnesei, vizītēm pie ārvalstu partneriem, mārketinga aktivitātēm, tūrismu produktu izveidei (t.sk. testēšana, prototipēšana, pētniecības organizāciju pakalpojumu iegāde), iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un citas aktivitātēs. (108) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (109) Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi)fiziskas personas, jaunuzņēmumi. Atbalstu FI veidā (aizdevumi startam, izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, garantijām, aizdevumi ar kapitāla atlaidi jaunu darba vietu radīšanai) izņēmumu kārtā, kas tiks noteikti atbalsta programmas līmenī, var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Atbalstu iespējkapitāla veidā paredzēts sniegt MVU. (110) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (111) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju. (112) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes. (113) Finanšu instrumenti: Sēklas, izaugsmes stadijas iespējkapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju iespējkapitāla fondi, aizdevumi startam un produktivitātes kāpināšanai, t.sk., paredzot sadarbībā ar iespējkapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu - sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumi, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošu attīstībai, neizslēdzot iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Garantijas - aizdevumiem augstāka riska projektos. Aizdevumi ar kapitāla atlaidi vai ar būtiski samazinātu % likmi vai 0% likmi (t.sk. ar % likmes subsīdiju) - atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, ražošanas pieslēgumu nodrošināšanai u.c. FI nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI īstenos ALTUM.
(114) Atbalstāmās darbības: publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, attīstot pakalpojumu automatizācijas risinājumus, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora, t.sk. biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu. (115) Ņemot vērā privātā sektora pieprasījumu un iedzīvotāju vajadzības, plānota valsts pārvaldes un pašvaldību IS un platformu, piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmas, nacionālās digitālās uzticamības paltformas "digitālā maka" funkcionalitātes, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas, datu pārvaldības platformas u.c., jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinātu iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt, datu pārvaldības platforma, sadarbojoties ar "digitālo maku", kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi prognozējami pozitīvi ietekmēs būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozares, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā. (116) Dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijās, spēju attīstība un integrācija valsts platformās un pakalpojumos. (117) Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība. Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un administratoru apmācības, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai. (118) Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru, datu analītikas un datos balstītu lēmumu procesu ieviešanas atbalsts - saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, t.sk. datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana. (119) Uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju procesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem. (120) Pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamības uzlabojumi. Uzņēmējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem. (121) Valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) principiem un ieteikumiem. Lai izvairītos no arhitektūras ierobežojumu radītām sadarbspējas, veiktspējas un izmaiņu neiespējamības problēmām, projektu īstenošanas ietvaros jāveic domēnu arhitektūras projektēšana un jānodrošina attīstāmo risinājumu arhitektūru iekļaušanās domēnu arhitektūrās. (122) Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācijas platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, informācijas sistēmās veicināšanai. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, atbalsts koplietošanas platformu lietotāju IKT risinājumu pielāgošanai platformu izmantošana. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas izmantošana var prasīt pielāgojumus tās lietotāju - pakalpojumu sniedzēju IKT risinājumos. (123) Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē. (124) Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide. (125) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tādu valsts un valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildītāju platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros. (126) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (127) Galvenās mērķgrupas: Publiskais un privātais sektors, t.sk. uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildes nodrošināšanai). (128) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar FT vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem. (129) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā. (130) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu. Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas "Inovācija" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 "Digitālā inovācija un pārveide" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm. (131) Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.-2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai. (132) Finanšu instrumenti: N/A.
(133) Atbalstāmās darbības: Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai; programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu IS uzraudzībai. (134) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (135) Galvenās mērķgrupas: Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietotāji - publiskas personas, publiskas personas kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības. (136) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberdrošības infrastruktūru, tiks veicināta publisko iestāžu pakalpojumu stabila pieejamība, tostarp tādu pakalpojumu, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (137) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (138) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (139) Finanšu instrumenti: N/A.
(140) Atbalstāmās darbības: Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu Latvijā un ES ar ietekmi uz tautsaimniecību un mazinātu ES stratēģisko atkarību, kā arī ieviestu CSR (2024.g.) attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir jānodrošina piekļuve finansējumam, kas vērsts uz stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu un produktivitātes kāpināšanu. Paredzēts izveidot fondu vismaz 150 milj, EUR apmērā. Atbalsts plānots granta un finanšu instrumentu veidā tādu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai, kuri vērsti uz aizsardzības rūpniecisko spēju uzlabošanu un ražošanu duāla vai militāra lietojuma jomā, t.sk., jaunu rūpnīcu celšanu, kā arī ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanai, bez kā nebūtu iespējams ražot investīciju projektā paredzēto produktus. (141) 1.5.1.SAM ietvaros paredzēts sniegt atbalstu investīciju projektiem aizsardzības kapacitātes kāpināšanai, nodrošinot finansējuma pieejamību tādu projektu attīstībai, kas stiprinās gan Latvijas, gan visas ES drošības spējas divējāda un militāra lietojuma jomā. (142) Plānotās investīcijas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (143) Galvenās mērķgrupas: MVU un lielie komersanti, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija" (turpmāk - Korporācija) vai kapitālsabiedrība ar Korporācijas kapitāla daļām, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir gala saņēmējs. (144) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi, atbalsta pretendentiem nedrīkst būt nodokļu parādu, atbilst AML prasībām. Visi FI un atbalsta programma ir vērsta uz investīciju projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (145) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts granta vai FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. (146) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes. (147) Finanšu instrumenti: Altum aizdevumi ar kapitāla atlaidi, garantijas ar kapitāla atlaidi vai kapitāla atlaide arī cita finansētāja izsniegtam aizdevumam. Alternatīva - FI var tikt izveidots kā ieguldījuma fonds. Uz kapitāla atlaides (vai granta - ieguldījumu fonda gadījumā) daļu ir attiecināmi tikai ES fondu un publiskie finanšu līdzekļi, savukārt pārējai FI daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, var tikt attiecināti arī ALTUM piesaistītie finanšu līdzekļi (valsts aizdevuma veidā vai aizņemoties līdzekļus no starptautiskām finanšu institūcijām) un komercsektora aizdevumi. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumu īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus. Grants stratēģiska (būtisku valsts drošības interešu) militāra projekta īstenošanai, t.sk. nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku interesēm. Grantu vai kapitāla atlaidi piemēro pēc produktivitātes rādītāju, kas saistīti ar darba algu pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu un apgrozījuma palielināšanos, sasniegšanas. 2. tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
3. tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(148) Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.1.i.investīciju "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu". (149) Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību, kā arī valsts augstskolu, valsts zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu un zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā īpašumā un valdījumā esošo ēku un infrastruktūras īpašumā esošo ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. ar AER, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, vienlaikus izvērtējot ēku projektiem piemērot ieguvumu un izmaksu efektivitātes un gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijus. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.4.i.investīciju "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" un 1.2.1.3.i investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti". (150) Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās, prioritāri atbalstot projektus, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā. (151) Uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošana, tai skaitā veicot esošo iekārtu aizstāšanu ar energoefektīvākām; uzņēmumu ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts FI (t.sk. aizdevuma) veidā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.2.i.1. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" uzņēmumiem bez nozaru ierobežojuma, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus. (152) Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām. (153) Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER (t.sk. ne-emisiju tehnoloģiju) izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem - siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas - siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Izvērtējot investīcijas tiks ņemti vērā izmaksu lietderības faktori - labākā attiecība starp piešķirto ES fondu līdzekļu apjomu uz 1 MWh enerģijas vai 1 MW uzstādītās jaudas. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās. Tāpat tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF pasākumiem energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu", 1.2.1.2.i "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))", 1.2.1.3.i "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti", 1.2.1.4.i "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās"). (154) Klimata neitrāliem risinājumiem profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības infrastruktūrā atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. Plānotās atbalstāmās darbības pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstinošai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības dzīvojamo ēku, rūpniecības ēku uzņēmējiem, valsts un kultūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstam uzņēmējiem un lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (155) Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki un īpašnieku biedrības, energokopienas, energopakalpojumu sniedzēji (ESKO)61, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības, nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas, tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās siltumapgādes patērētāji, privātā sektora, kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības uzņēmumi. (156) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka personām, kas pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tām tiks nodrošināts pieejamāks atbalsts (kompensējošie pasākumi), lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām. (157) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem. (158) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus FI programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā. (159) Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā "CAMS Platform", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām. (160) Finanšu instrumenti: Atbalsts dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu) atjaunošanai un atbalsts uzņēmējiem tiks īstenots kā FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar dotāciju, tas ir, aizdevums ar kapitāla atlaidi. Citiem atbalstiem tiks vērtēta iespēja izmantot FI (aizdevumi, garantijas) un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESKO).
(161) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. (162) Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. (163) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Atbalsts tiks sniegts tikai moderna biometāna ražošanai atbilstoši ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2018/2001/ES 29. pantā. (164) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas (t.sk. energokopienas lauku apvidos), biogāzes ražotāji. (165) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (166) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (167) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (168) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas, izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu).
(169) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām. (170) Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) u.c. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības AP sastāvdaļa)62 un LPKPP 2023, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās pašvaldībām būtiskās jomās kā pret dažādiem klimata pārmaiņu riskiem noturīgas vietējās infrastruktūras attīstība un tās pieejamība iedzīvotājiem. Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Paredzēts noteikt papildu nosacījumu par pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., vērtēt, vai atbalsta piesaistes rezultātā pašvaldības budžeta līdzekļi tiks novirzīti investīcijām vēl citos klimatneitralitātes pasākumos. (171) Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās63, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem64: a) daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.); b) kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami. (172) Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstāmo darbību un objektu līmenī) ar AF pasākumiem pretplūdu un katastrofu pārvaldības jomā (investīcijas 1.3.1.1.i "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija", 1.3.1.2.i "Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā"). (173) Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami. (174) Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā: a) specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē; b) specializēto TL remonta bāzes būvniecībā; c) agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā; d) stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases); e) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta. (175) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Tāpat jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana. (176) Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā. (177) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar FT vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas. Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi. (178) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. Šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem. (179) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā. (180) Finanšu instrumenti: N/A.
(181) Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021-2027, t.sk. UBAP 2021-2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu: a) NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, t.sk. iekļaujot darbības notekūdeņu drošai novadīšanai vidē; b) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība; c) Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus). (182) Paredzētās ūdenssaimniecības investīcijas veicinās attīrīto notekūdeņu īpatsvara palielināšanu no 93,6% 2019.g. līdz 95% 2027.g. saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem. (183) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (184) Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji. (185) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. (186) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā. (187) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās NAI kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi "Glābt jūru". (188) Finanšu instrumenti: N/A.
(189) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu: a) Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība; b) Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi); c) Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas - īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām); d) Atbilstoši AAVP2028 paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pilnveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem, reģionos attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei. Lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos; e) Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes; f) Atbalstāmas ir arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai. (190) Atbalstāmās darbības plānotas AAVP202865, saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādei"66, kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam67. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027.g. un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028.g. saskaņā ar nacionālajiem mērķiem. (191) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (192) Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, t.sk. biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. (193) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. (194) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, atkritumu apsaimniekošanas reģioni. (195) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. (196) Finanšu instrumenti: Atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbalsts tiks sniegts grantu veidā, ņemot vērā nepieciešamību īsā laika posmā būtiski veicināt resursu produktivitāti un materiālu atgriešanu aprites ciklā AAVP2028 un Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam ietvaros.
(197) Atbalstāmās darbības: a) Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni68, lai nodrošinātu Dabas direktīvās ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana. b) Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu69 un nodrošinātu pozitīvas tendences 2027.g., novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem70 ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām. c) Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar EZK principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana. d) Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai. Vides (dabas) informācijas centru izveide iekļauj esošās infrastruktūras uzlabošanu vai jaunas izveidošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi vai jaunu būvniecību, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1.SAM). e) Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan IKT lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu. Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija. Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām, kā arī MK apstiprinātā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam". f) Lai atbilstoši Plānam71 samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām. g) Lai samazinātu PM2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros. Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie CSA sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams; h) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un "piesārņotājs maksā" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām). (198) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (199) Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās. (200) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (201) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (202) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. (203) Finanšu instrumenti: N/A.
(204) Atbalstāmās darbības: Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot sabiedriskā transporta savienojuma punktus72, reģionālā sabiedriskā transporta digitālās pārvaldības risinājumu ieviešana, "Park & ride" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem (papildinot AF investīcijas velo infrastruktūrā). (205) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (206) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, pakalpojumu sniedzēji un lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (207) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumi un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, (mobilās lietotnes u.c.), tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (208) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (209) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (210) Finanšu instrumenti: N/A.
(211) Atbalstāmās darbības: bezemisiju vilcienu iegāde un to uzlādes infrastruktūras izveide. (212) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (213) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (214) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (215) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (216) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (217) Finanšu instrumenti: N/A.
(218) Atbalstāmās darbības: saistīto pakalpojumu veikšana - gan kritiski priekš AER infrastruktūras attīstīšanas, gan specifiski vēja AER tehnoloģiju jomā (saistīts ar kritiski svarīgu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju) augstas nestspējas ostas un loģistikas infrastruktūras attīstīšana AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu piesaistīšanai Latvijā. Teritorija: ir piemeklēta teritorija Latvijā, kurai ir tieša pieeja kuģošanas ceļa tuvumā un atbilstoša apjoma neizmantotā teritorija, kura varētu atbilst AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu vajadzībām, ja teritorija tiktu atbilstoši pielāgota. Infrastruktūras attīstītājs ir gatavs veikt nepieciešamās darbības un juridiskos risinājums, lai nodrošinātu, ka pēc teritorijas attīstīšanas to izmantos tikai RES komponenšu ražotāji. (219) Finansiālā atbalsta izmantošana tiks veikta ciešā sasaistē ar STEP iniciatīvu un nodrošinot STEP mērķu sasniegšanu. Atbalsta nepieciešamību ir noteikuši vairāki faktori un ir jau veikta virkne darbību, lai projekta īstenošanā ievērotu precīzu atbilstību STEP iniciatīvai. (220) Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu plānoti 2.5.1.SAM ietvaros. EK 2022. gada 30. novembrī organizētās "Clean Tech Europe" platformas pirmās tikšanās laikā tika organizēta augsta līmeņa diskusija un pirmā apspriešanās kārta starp ES dalībvalstīm un net-zero nozares ieinteresētajām pusēm piedaloties pārstāvjiem no 23 ES dalībvalstīm, kā arī pārstāvjiem no vēja, bateriju, elektrotīklu, siltumsūkņu un saules paneļu ražošanas nozarēm un globālajām vērtību ķēdēm. Tikšanās laikā dalībnieki uzsvēra nepieciešamību paātrināt net-zero tehnoloģiju ražošanas kapacitāti, lai reaģētu uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā un konkurenci nozares starptautiskajā regulējumā, piemēram, saistībā ar ASV Inflācijas samazināšanas plānu. Industrijas pārstāvji norādīja uz vairākiem būtiskiem šķēršļiem, kas ES kavē nozares attīstību, piemēram, ilgās atļauju iegūšanas procedūras net-zero preču ražošanai un esošās kapacitātes paplašināšanai, kas attiecīgi arī kavē privāto investīciju piesaisti. Papildus 2023. gada februārī tika veikta aptauja papildu ieskata iegūšanai ar speciāli uzrunātiem rūpniecības ieinteresēto pušu organizāciju pārstāvjiem no vēja, saules, bateriju, siltumsūkņu un ūdeņraža/elektrolīzes nozarēm, kuras rezultāti noradīja uz virkni izaicinājumu: ilgs projektu sagatavošanas laiks un ilgstoša atļauju izsniegšana ražošanai un jaudu palielināšanai; vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums salīdzinājumā ar starptautiskajiem konkurentiem; darbības traucējumi un materiālu trūkums; neskaidra, nepārskatāma un aktivitātes ierobežojoša likumdošana ES līmenī un/vai dalībvalstu līmenī; grūtības atrast piemērotas ražošanas un izvietošanas vietas; ilgstošas publisko iepirkumu procedūras; kvalificēta darbaspēka trūkums; nepietiekamas pašu ražošanas spējas un atkarība no būtiskāko komponenšu ražošanas jaudām; augstas ražošanas izmaksas. (221) STEP jomu investoru interese un vajadzības Latvijā sarunās investēt ieinteresētiem starptautiskajiem investoriem tika konstatēts, ka AER avotu - jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju, kā arī citu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju un to komponenšu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) ražošanai visbūtiskākais trūkums ES ir piemērotu būtisko komponenšu rūpnieciskās ražošanas teritoriju trūkums. Jūras vēja tehnoloģiju ražošanai ir nepieciešama īpaša infrastruktūra, kas spēj izturēt milzīgas slodzes (līdz pat 30 tonnas/m2 un kopējo objektu svaru virs 2000 t) un ļauj transportēt lielus objektus (kopējā garumā līdz pat 120 m), piemēram, liela izmēra vēja turbīnu pamatus, torņus, gondolas un lāpstiņas. Latvijā pašlaik nav nevienas šādām vajadzībām piemērotas teritorijas. Turklāt, šādas lielapjoma industriālās teritorijas (platībā virs 100 000 m2, kuras var tikt izmantotas AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanai) jūras ostu tuvumā ir izšķiroši svarīgs priekšnosacījums tālākai uzstādīšanas loģistikai. (222) Atbalsta programma kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju attīstībai: EM jau ir izstrādājusi atbalsta programmas projektu, kura mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības piegādes ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju attīstībai, ieguldot prioritāri Rīgas Brīvostas augstas nestspējas ostas un loģistikas infrastruktūras attīstībā un izveidojot industriālu teritoriju, kas piemērota uzņēmumiem, kuri vēlas izvietot tīru, resursu ziņā efektīvu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) un deep-tech inovāciju ražotnes. (223) Atbilstība STEP iniciatīvai: Pēc infrastruktūras izveidošanas tā un pieguļošā teritorija 100% tiks izmantota AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu vajadzībām. Lai nodrošinātu, ka izvēlētie uzņēmumi atbilst STEP iniciatīvas nosacījumiem, MK noteikumos par 2.5.1.SAM īstenošanu tiks noteikts, ka attīstītās teritorijas nomnieki būs uzņēmumi, kas prioritāri saistīti ar ienesīgām investīcijām tīro tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, kas atbilst STEP regulas tvērumam. (224) Atbalsta programmas plānotie rezultāti: 1) radīta augstas nestspējas infrastruktūra AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumiem, kuri savu darbību ir izvērsuši līdzās esošajā ražošanas un loģistikas teritorijā; 2) pirms projekta apstiprināšanas no infrastruktūras izstrādātāja tiks pieprasīts, ka tiek uzrādīti noslēgti nodomu protokoli ar AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumiem, tā nodrošinot, ka investori ir ieinteresēti infrastruktūras iznomāšanā, lai izveidotu RES komponenšu ražošanas objektus; 3) vienošanās ir noslēgtas ar vismaz diviem atbilstošiem atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumiem; 4) vismaz viens no nomniekiem izbūvētajā teritorijā ir uzsācis AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražotnes būvniecību. Ņemot vērā, ka nomnieki būvniecību var uzsākt vēl pirms infrastruktūras izveide ir pabeigta, ir noteikts, ka līdz ostas infrastruktūras pabeigšanai starp infrastruktūras attīstītāju un atjaunojamās enerģijas nozares uznēmumiem ir noslēgti līgumi par privāto investīciju ieguldījumu vismaz 40 milj. EUR apmērā, no kuriem 10% jau ir faktiski ieguldīti AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražotnes būvniecībā. (225) Līgumi ar nomniekiem - investoriem tiks noslēgti konkurētspējīgā, caurskatāmā, nediskriminējošā veidā līdz 2026.gada 31.martam. Gadījumā, ja šis termiņš netiks ievērots, līdzekļi tiks pārdalīti citām Programmas aktivitātēm. Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (226) Galvenās mērķgrupas: atvasināta publiska persona; jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju, kā arī citu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju un to komponenšu ražotāji. (227) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (228) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: prioritāri Rīgas brīvostas teritorija. (229) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Lai gan pasākumi tiks īstenoti vienas dalībvalsts ietvaros, tiks veikta pārrobežu koordinācija un sadarbība ar citām dalībvalstīm, jo investīcijas realizācija sekmēs ES noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, veicot nepieciešamo atjaunīgo energoresursu komponenšu ražošanu. Ņemot vērā esošo atjaunīgo energoresursu komponenšu ražošanas apjomus un paredzēto nākotnes pieprasījumu, tā apmierināšanai ir nepieciešams attīstīt arvien jaunas ražošanas jaudas, īpaši lielapjoma atkrastes vēja enerģijas komponenšu ražošanu dziļūdens ostu tuvumā. (230) Saskaņā ar Marienborgas deklarāciju jūras vēja enerģijas potenciāls Baltijas jūras baseinā, kas līdz 2050.gadam var sasniegt 300 GW, no kuriem aptuveni 14,5 GW (<5%) varētu tikt saražoti Latvijā, līdz ar to Latvijā ražotās atkrastes vēja komponentes tiktu primāri izmantotas atkrastes vēja parku attīstībai citās ES valstīs. (231) Finanšu instrumenti: N/A.
(232) Atbalstāmās darbības: Lai nodrošinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neakarību, veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu, tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas ražošanas izmaksāsm reģionā, SAM ietvaros tiks attīstīta infrastruktūra elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, drošu elektrolīniju izbūvei uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, uzlabojot elektroapgādes drošumu un kvalitāti, ģeneratoru, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, un to pārvietošanai nepieciešamo piekabju/ treileru iegādei, kā arī pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. SAM ietvaros tiks attīstīti energoinfrastruktūras risinājumi, kas atbilst ERAF un KF regulā noteiktajam tvērumam. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF investīcijām enerģētiskās drošības stiprināšanai. (233) Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. (234) Reģionālo biometāna ievades punktu izbūve un to labiekārtošana, lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF 7.1.1.3.i investīciju "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana". (235) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, kā arī AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (236) Galvenās mērķgrupas: Enerģijas infrastruktūras pārvades un sadales operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, Latvijas iedzīvotāji. (237) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un SAM īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (238) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (239) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (240) Finanšu instrumenti: N/A. 4. tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
5. tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(242) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā, kas saistīta ar divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveidi autoceļu tīklā, divlīmeņa satiksmes pārvadu izbūvi krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, kā arī esošo krustojumu pārbūve; sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošana; un transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšana. Ieguldījumi uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošu pārvietošanās iespējamību un mobilitāti, izveidojot atbilstošu infrastruktūru. (243) Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti starp blīvi apdzīvotiem centriem un reģioniem, vienlaikus piedāvājot privātajiem transporta līdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski attīstīt dzelzceļu kā galveno mobilitātes elementu kopējā transporta sistēmā, nodrošinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. Vienlaikus būtiski ir veicināt dzelzceļa sasniedzamību visām sabiedrības grupām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta sektorā, kā arī būtiski nodrošināt sinerģiju ar līdz šim veiktajiem un plānotajiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā, jo īpaši ar ieguldījumiem multimodāla sabiedriskā transporta tīkla (Stacija 2.0) attīstībā. Nepieciešamos ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā visefektīvāk ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir augsta iedzīvotāju mobilitāte. Tupinot ieguldījumus TEN-T tīkla infrastruktūras modernizācijā un paplašināšanā (secīgi 2014. -2020.gada ES fondu jau veiktajām investīcijām), ieguldījumi indikatīvi paredzēti dzelzceļa līnijās: Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils - Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rīga - Liepāja, Rīga - Aizkraukle, Rīga - Tukums II, Sloka - Tukums II, dzelzceļa sistēmu drošības un digitalizācijas pasākumos. (244) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.g.73, Rīgas AP 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem. (245) TEN-T tīklā ietilpstošu nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību AP). (246) Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana, pasažieru un kravas prāmju apkalpošanas infrastruktūras attīstīšana. (247) TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas) attīstība, stiprinot kontroles efektivitāti, paaugstinot drošības līmeni un dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, veicinot pareizu ES tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kā arī novēršot vājās vietas TEN-T tīkla infrastruktūras izmantošanā (samazinot laiku, kas transportlīdzekļiem jāpavada uz ceļa vai RŠV vietā, lai pabeigtu robežkontroles, muitas, veterinārās un fitosanitārās procedūras un izbrauktu vai iebrauktu ES). (248) 3.1.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, izņemot plānotās atbalstāmās darbības muitas tehnisko risinājumu un robežškērsošanas punktu attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (249) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības. (250) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.) t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, mobilās lietotnes u.c., tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (251) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (252) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa "Glābiet jūru" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē "Tīra kuģošana". (253) Finanšu instrumenti: N/A.
(254) Atbalstāmās darbības: ieguldījumi transporta infrastruktūras attīstībā, veicot Vienības tilta pārbūvi Daugavpilī un saistītās infrastruktūras modernizēšanu, tādējādi uzlabojot civilo un militāro mobilitāti. Ieguldījumi uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošu pārvietošanās iespējamību un mobilitāti, izveidojot atbilstošu infrastruktūru. Šie ieguldījumi uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, rekonstruējot Vienības tiltu, ievērojot prasības divejāda lietojama infrastruktūrai, kas noteiktas regulā Nr. 2021/1328. Ieguldījumi arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti. (255) Ņemot vērā drošības izaicinājumus, Latvijas iedzīvotāju un infrastruktūras drošības palielināšanai, ekonomiskās attīstības veicināšanai un investoru piesaistei reģionos, kā arī savienotas, spējīgas un drošas militārās mobilitātes sekmēšanai, plānotas investīcijas DL infrastruktūras attīstīšanai, kas piemērota civilajām un nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām. Galvenokārt plānota DL ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana (militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļš), kas ir kritiski svarīga valsts drošībai un NBS spējai efektīvi pārvietoties reģionos, atbalstot mobilitātes risinājumus. (256) Katastrofu pārvaldīšana civilās sagatavotības nodrošināšanā ir nepieciešama, lai aizsargātu iedzīvotājus krīžu laikā, tomēr esošais modelis, kad iekšlietu resora iestādes vienas administratīvās teritorijas ietvaros izvietotas vairākās atsevišķās ēkās, nav pietiekami efektīvs, jo kavē iestāžu savstarpējo sadarbību un koordināciju viena resora ietvaros, kā arī lielākā daļa šo ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar neefektīvu plānojumu un neatbilstošu infrastruktūru, un tajās ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai nodrošinātu šo ēku turpmāku saglabāšanu. Lai to risinātu, VCA plāns paredz jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecību. NDK vēl vairāk uzsver, ka civilās aizsardzības sistēmas iestāžu spēju stiprināšana ir kritiski svarīga iekšējai drošībai, nosakot prioritātes katastrofu pārvaldīšanas sistēmas reformēšanai, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un koordinētu reaģēšanu visā valstī. Saskaņā ar šīm valstī noteiktajām prioritātēm, katastrofu pārvaldīšanas centru izveide apvienos izkliedētās iestādes modernos, energoefektīvos administratīvos centros, uzlabos darba apstākļus un veicinās sadarbību starp dienestiem. Nodrošinot vismaz 10 katastrofu pārvaldības centru būvniecību, tai skaitā projektēšanu un būvdarbus, to atbilstošu aprīkošanu ar iebūvējamām mēbelēm, iekārtām un specializēto tehnoloģisko aprīkojumu, tādējādi izveidojot fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, katastrofas draudiem un dažāda mēroga apdraudējumu, kā arī nodrošinās valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu visā Latvijas teritorijā.Savukārt, ņemot vērā nepieciešamību būtiski stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, plānots atbalsts valsts platformu un IS attīstībai to kiberdrošības paaugstināšanai un noturības pret pieaugošajiem kiberdraudiem stiprināšanai, t.sk. plānota valsts platformu un IS drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu iegāde kiberdrošības un noturības uzlabošanas nolūkos, drošai piekļuvei valsts IS un platformām un drošai digitālajai komunikācijai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu iegāde, kā arī valsts IS un platformu programmatūras modificēšana un migrācija uz augstākas drošības pakāpes tehnoloģiskām platformām. (257) Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana, paredzot tādu inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes, pasažieru un lidostas drošību. (258) 3.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas, un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai, kā arī atbalstāmajām darbībām kriberdrošības paaugstināšanas jomā nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (259) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, valsts pārvaldes iestādes (t.sk. Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, citas valsts tiešās pārvaldes iestādes), plānošanas reģioni, pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības, Latvijas iedzīvotāji. (260) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība. Nodrošinot digitālo risinājumu kiberdrošības paaugstināšanu, tiks ņemts vērā piekļūstamības princips, kā to paredz ANO par personu ar invaliditāti tiesībām - izveidotajiem produktiem un pakalpojumiem varēs piekļūt cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem., kā arī, kad attiecināms, tiks īstenotas HP VINPI darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības. (261) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (262) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Katastrofu pārvaldības centri tiks stratēģiski izvietoti, lai nodrošinātu plašu teritoriālo pārklājumu un efektīvu reaģēšanu visos Latvijas reģionos. To izvietojums tiek plānots, lai maksimāli palielinātu pieejamību un koordināciju, vienlaikus nodrošinot arī elastību liela mēroga krīžu vai negadījumu gadījumos. Pārējiem SAM pasākumiem nav plānotas specifiskas starpreģionālas, pārrobežu vai transnacionālas darbības. (263) Finanšu instrumenti: N/A.
(264) Atbalstāmās darbības: Liepājas un Ventspils ostu divējāda lietojuma infrastruktūras pilnveidošana, ievērojot prasības divejāda lietojama infrastruktūrai, kas noteiktas regulā Nr. 2021/1328. Plānotās investīcijas ļaus, izmantojot un pielāgojot esošo ostu infrastruktūru un kapacitāti, nodrošināt drošu navigāciju un maksimāli netraucētu kravu un pasažieru plūsmu jebkuros laika apstākļos, tai skaitā nepieciešamības gadījumā droši piestāt Latvijas ostās arī sabiedroto spēku militārā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem kuģiem. (265) Rail Baltica ir globāls projekts, t.sk. būtisku nozīmi militārajā mobilitātē. 3.3.1.SAM ieguldījumi ir plānoti Rail Baltica saistītajā infrastruktūrā - dzelzceļa līnijās Starptautiskā lidosta "Rīga"- Imanta - Torņakalns - Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija - Aizkraukles virziens (līdz Ogrei), kā arī paredzēta jaunas Starptautiskās lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijas izveide. Veiktie ieguldījumi nodrošinās funkcionējošu dzelzceļa savienojumu, kas ļaus nokļūt gan Starptautiskās lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, gan Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā kā galvenajā visas Latvijas transporta sistēmas multimodālajā mezglā, nodrošinot reģionālo savienojamību. Starptautiskās lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes koridorā, ievērojot prasības divejāda lietojamība infrastruktūrai, kas noteiktas regulā Nr. 2021/1328. Izveidojot Starptautiskās lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu, abi koridora posmi tiks savienoti. (266) 3.3.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas, un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (267) Galvenās mērķgrupas: Transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta un ostu infrastruktūras, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības. (268) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Militārās mobilitātes stiprināšanas programmās tiks ievēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. (269) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (270) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Ostu un dzelzceļa infrastruktūras pielāgošana militārām vajadzībām palīdz sasniegt vairākus ES stratēģiskos mērķus drošības jomā - tie veicina militārās mobilitātes uzlabošanu, stiprina Eiropas noturību pret hibrīddraudiem, nodrošina divējāda lietojuma infrastruktūras attīstību un padziļina sadarbību ar NATO kopējās aizsardzības telpas stiprināšanai. (271) Finanšu instrumenti: N/A. 6. tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji
7. tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(272) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama VA pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, VA pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai. (273) Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz CSR (2019.g.) veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. paredzēto mērķu sasniegšanu. (274) Attiecībā uz VA (t.sk. ilgtermiņa VA) vajadzību apzināšanu starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022.gada 14.jūlijā MK apstiprināts informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam", atspoguļojot VA pakalpojumu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos VA pakalpojumu attīstības virzienus. (275) Attiecībā uz SAVA pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu (pētījuma izstrādes termiņš 2023.g. beigas). Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.g. Ņemot vērā ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstības nozīmību VA sistēmā un nepieciešamību pakalpojumu nodrošināt tuvāk iedzīvotājiem, investīcijām SAVA infrastruktūrā tiek noteikts atsevišķs ieguldījumu mērķis. Tāpat arī ieguldījumiem slimnīcu sektorā ir noteikts pienākums vismaz 30% no investīcijām ieguldīt infrastruktūras attīstībai tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai. (276) Svarīgi stiprināt primārās VA lomu, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu zobārstniecības prakšu pieejamību. Turpināsies darbs pie primārās VA centru attīstības, t.sk. ņemot vērā ES fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodā gūtās mācības. Tiks sagatavots ziņojums par ģimenes ārsta prakses sniegto pakalpojumu pilnveidi, ņemot vērā esošos personālresursus primārajā VA, nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu primārās VA pakalpojumu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem. (277) Veselības nozares valsts IS pilnveidošana, to savstarpējā integrācija un integrācija ar citu nozaru valsts IS vienreizes principa īstenošanai, vienlaikus pārskatot valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamos datus un datu apmaiņas procesus, slimību reģistru attīstīšana, attālināto VA pakalpojumu risinājumu ieviešana (t.sk. telemedicīnas attīstība), jaunu datu vākšanas un analīzes IKT platformu un risinājumu izstrāde u.c. (278) IKT resursu un to pārvaldības centralizācija VM resorā, ieguldot IKT infrastruktūrā un drošības risinājumos, vienlaicīgi nodrošinot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras savstarpēju savietojamību un veicinot tās vienotu attīstību. (279) Ieguldījumi digitālājā veselībā veicami pamatojoties uz digitālās veselības stratēģiju, kas tiks izstrādāta līdz 2022.g. beigām, t.sk. ņemot vērā gūtās mācības un aktuālos izaicinājumus. (280) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, būtiski ieguldījumi nepieciešami universitāšu slimnīcu attīstībai, kur daļa investīciju, kas nepieciešamas integrētas un epidemioloģiski drošas VA nodrošināšanai, tiks veiktas AF plāna ietvaros. Savukārt, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", kā arī VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" papildinošās investīcijas tiks veiktas no ERAF, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, modernizējot un paplašinot slimnīcu infrastruktūru. Viena no būtiskākajām universitāšu slimnīcu problēmām ir telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums, infrastruktūru integrētai aprūpei un primāro COVID19 izplatības rezultātā pielāgoto epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai finansējumu novirzot no AF plāna, savukārt citu ārstniecības procesam nepieciešamo attīstības vajadzību finansējumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Minētā pieeja nodrošinās sinerģiju un skaidru demarkāciju pasākumiem no dažādiem finansējuma avotiem. (281) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, nepieciešami ieguldījumi arī reģionālajās daudzprofilu slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanai, stacionāro un ambulatoro VA pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pilnveidojot infrastruktūru, t.sk. materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pacientiem drošu obligāto pakalpojumu klāstu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Tāpat reģionālām slimnīcām ir vadošā loma ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstībā, ko iespējams īstenot pielāgojot attiecīgo sadarbības profilu infrastruktūru. Būtiskākās problēmas ir iekārtu un telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, kas apdraud VA nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. (282) Savstarpējai dažādu līmeņu pakalpojumu integrācijai ieguldījumi nepieciešami psihiatrijas un narkoloģijas profila ļoti novecojušo ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai, paliatīvās aprūpes, HOSPICE (Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi (termināli) slimo pacientu fiziskās un emocionālās aprūpes nodrošināšana) pakalpojumu attīstīšanai, rehabilitācijas profilu attīstībai, lai nodrošinātu darbspējīgo pacientu ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā, medicīnas ierīču atjaunošanai un izcilības centru izveidošanai zināšanu pārnesei. Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku skaits ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām, nepieciešams attīstīt esošos un izstrādāt jaunus uz pacientu vērstus integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas modeļus, t.sk. iekļaujot digitālos VA pakalpojumus, jo īpaši pacientiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem, nedziedināmi slimajiem u.c. mērķa grupām, kuru kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, piem., lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas papildinās sociālajā sfērā plānotos ieguldījumus ilgtermiņa aprūpes iestādēs un deinstitucionalizācijas aktivitātes. 2022. gadā ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa HOSPICE tipa pakalpojuma satura izveidei, kas izstrādās HOSPICE pakalpojumu definīciju un standartus Latvijā, piešķiršanas kritērijus, apmaksas modeli, kā arī priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Tas nodrošinās integrētu pieeju pakalpojuma attīstībā, t.sk. arī ESF+ investīciju plānošanā, nodrošinot paralēli investīcijām infrastruktūrā atbilstošu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un viņu kvalifikācijas celšanu, tostarp atbilstošus integrēta pakalpojuma kvalitātes standartus. Pakalpojumu attīstību paredzēts attīstīt izejot no pacientu vajadzības prizmas, nosakot noteikta satura palīdzību, kas atbilstoši situācijai var tikt sniegta gan cilvēka dzīvesvietā, gan arī ārstniecības iestādē. (283) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, nodrošinot prioritāri noteikto ambulatoro pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem un specializēto pakalpojumu koncentrēšanu, īpaši Latvijas reģionos, nepieciešami ieguldījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras attīstībai, specializētā autotransporta un nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanā. (284) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (285) Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, VA pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes. (286) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus VA infrastruktūrā, saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Piem., tiks īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. (287) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā. (288) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (289) Finanšu instrumenti: N/A.
(290) Atbalstāmās darbības: a) veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā; b) veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. (291) Veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, jāņem vērā būtiskākās problēmas, kas skar Latvijas iedzīvotājus - proti ar dzīvesveidu saistītie riska faktori tostarp neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir cēlonis trešdaļai visu nāves gadījumu Latvijā. Profilaktiski novēršamo nāves gadījumu skaits Latvijā ir otrs augstākais ES. Galvenie ar dzīvesveidu saistītie faktori - aptaukošanās izplatība sabiedrībā ir daudz augstāka par ES vidējo rādītāju - Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai 7-gadīgo pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, aptaukošanās skar arī vienu piektdaļu pusaudžu (11, 13 un 15 g. vecumā). Runājot par pieaugušajiem - bieži raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. Tikai viena ceturtdaļa iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz 2 reizes nedēļā un tikai 9,5% iedzīvotāju nodarbojas ar vismaz 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm četras reizes nedēļā un biežāk. Vienlaikus Latvijas ir lielāks alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju nekā vairumā citu ES valstu. Ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais. Kaut arī pēdējos gados būtiski ir samazinājies cigaretes un ūdenspīpes smēķējošo 13-15 gadīgo jauniešu īpatsvars, tomēr ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes. Lai gan pēdējos gados ir vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara mazināšanās, tomēr vēl joprojām katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir vismaz vienreiz pamēģinājis narkotikas. Savukārt skolēnu vidū vērojami samērā augsti narkotiku lietošanas rādītāji, proti, aptuveni trešā daļa skolēnu vecumā no 15 līdz 16 g. ir pamēģinājuši narkotikas. Pieaugot dažādu jauno tehnoloģiju (viedierīču) nozīmei ikdienas dzīvē, pieaug arī to personu, īpaši bērnu un jauniešu, skaits, kas ikdienā pārmērīgi aizraujas ar šo tehnoloģiju lietošanu. Tāpat sabiedrībā ir populāras arī dažādas azartspēles un videospēles, t.sk. interaktīvajā vidē. Pētījuma dati rāda, ka 6,4% respondentu varētu skart azartspēļu atkarība, t.sk. atkarība no dalības loterijās. Tādēļ nepieciešams īstenot pasākumu kopumu (pētniecību, intervences programmas izveidi, iedzīvotāju informēšanas pasākumus par procesa atkarībām u.c. pasākumus), lai uzlabotu esošo situāciju un nepieļautu atkarīgo personu skaita palielināšanos. Iedzīvotāju zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, jo īpaši dažādās sociālās atstumtības un nabadzības RP grupās, ir nepietiekamas un joprojām ir salīdzinoši augsts nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām sievietēm. Sistemātiska ņirgāšanās un pazemošana bērnu vidū Latvijā ir otra augstākā ES. Vidēji katrs piektais skolēns izglītības iestādēs cieš no ņirgāšanās. Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, un pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību. Pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tas saglabājas augsts, īpaši vīriešu vidū. (292) Primāri svarīgi sabiedrības veselības veicināšanā ir izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu sistēmas slimību (SAS) un onkoloģisko slimību profilaksi. SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā - 2019. g. 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita, t.sk. 24% sirds išēmiskas slimības, 18% cerebrovaskulāras slimības. SAS ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 22% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija SAS. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais (pēc SAS) Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis. Latvijā ik gadu no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst ap 6000 cilvēku, jeb ap 22% no visiem mirušajiem (2019.g. - 5924). 2019.g. 27% no tiem bija vecumā līdz 64 gadiem. Tāpat kā SAS arī ļaundabīgie audzēji ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 23% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija ļaundabīgie audzēji. (293) Ņemot vērā iepriekšminēto, atbilstoši iedzīvotāju mērķa grupu identificētajām vajadzībām - prioritāri sociālās un teritoriālās atstumtības RP iedzīvotājiem - tiks nodrošināti savstarpēji salāgoti un papildinoši veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā līmenī, gan lokālā līmenī, piesaistot pašvaldības un attiecīgo jomu profesionāļus. Tiek plānotas nodarbības/lekcijas, interešu grupas, semināri, atbalsta grupas, nometnes, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumi, kampaņas, sabiedrības informēšanas pasākumi, izglītošanas un apmācības programmas, kas īpaši vērstas uz augsta riska un nelabvēlīgā situācijā nonākušo cilvēku grupu iesaisti. (294) Veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. Lai risinātu cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, tiks sekmēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās pilnveides nodrošināšana, tālākizglītības sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, izcilības centru darbības nodrošināšana zināšanu pārnesē, atbalsts rezidentu apmācībām īpaši atbalstāmajās specialitātēs, kompensācijas ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu VA (pārcelšanās pabalsti u.c. veida motivējoši mehānismi), mentoringa programmu, karjeras un talantu vadības programmu ieviešana un ārstniecības personu piesaiste darbam reģionos vai īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību VA pakalpojumiem iedzīvotājiem. (295) Ārstniecības personu kompetence darbam multidisciplināras komandas ietvaros nav pietiekama. Secināts, ka gan formālajā, gan NI pilnveidojamas caurviju kompetences, t.sk., pacientu drošības jautājumi, komunikāciju prasmes. Līdz ar to nepieciešami atbalsta pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu personām, kas nodrošina VA pakalpojuma sniegšanu integrētas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem. (296) Tāpat, svarīgi īstenot visaptverošus pasākumus, t.sk. turpināt darbu pie iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta, kā nepieciešama un vērtīga VA pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi VA kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešana visās VA jomās, IT risinājumu izstrāde, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, sabiedrības informēšana par aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu, VA pakalpojumu saņemšanas iespējām, pacientu apmierinātības ar VA novērtēšana un strīdu risināšanas efektīvu mehānismu VA sistēmā izstrāde. (297) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (298) Galvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, piemēram, bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c., kā arī ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, VA pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši). (299) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Tiks nodrošināta veselības veicināšana un slimību profilakse, kas vērsta uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu. Veicot pētījumus, dati tiks analizēti dzimuma, vecuma, invaliditātes griezumā, ņemot vērā personu specifiskās situācijas un vajadzības. Semināru, apmācību, darbnīcu un konferenču politikas plānotājiem un saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. VA jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju aspekti - dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība u.c. diskriminācijas veidi. Mācību materiāli būs pieejami arī elektroniski, nodrošinot iespēju personām ar redzes invaliditāti veikt materiāla tālummaiņu. Projekta vadība, apmācību un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas IT, ja tas ir nepieciešams. (300) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (301) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Veselība" īstenošanā. (302) Finanšu instrumenti: N/A.
(303) Atbalstāmās darbības: Atbalsts pilnveidotā vispārējās izglītības satura īstenošanai nepieciešamo resursu, kas iekļauj arī infrastruktūru, paplašināšanai, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo pamata un vidējo izglītību, un iestādēm, kas veicina vispārējās pamata un vidējas izglītības nodrošināšanu, lai nodrošinātu mācību vides, mācību līdzekļu (t.sk. izglītības tehnoloģiju) un aprīkojumu (it īpaši, STEM vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu) atbilstību pilnveidotā mācību satura īstenošanas vajadzībām. (304) Atbalsts IZM un KM profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu un IeM koledžu infrastruktūras, mācību vides un pieejamības uzlabošanai, tostarp mācību klašu, mācību poligonu, testa laboratoriju un darbnīcu modernizācija, koplietošanas telpu, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras modernizēšana, tehnoloģiju, t.sk. dizaina tehnoloģiju, un IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstību un nodrošinātu izglītojamo centrētu pieeju atbilstoši nozaru, t.sk. reģionālā perspektīvā, vajadzībām, kā arī inovāciju un radošo eksperimentu rezultātu pārnesei produktos un pakalpojumos praktiskā pielietojumā, saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības attīstībai. (305) Atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu AI, t.sk. kultūrizglītības, institūcijas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei. (306) Jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai pēc vienlīdzības principa, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešama pašvaldību PII ēku vai atsevišķu telpu būvniecība, t.sk. piebūves u.c. pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, teritorijas labiekārtošana, lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzētu risināt nepilnības pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti un radītu vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties DT un apmācībās. (307) Atbalsts speciālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošanai, lai būtiski paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, nodrošinot speciālās izglītības iestāžu pieejamību un mācību infrastruktūras atbilstību mūsdienīga mācību procesa īstenošanai. (308) Investīcijas plānotas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ievērojot bērna intereses un tiesības uz izglītību, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem kritērijiem speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidei74, tostarp risinot Valsts kontroles 2020.gada revīzijā konstatētās strukturālās problēmas.75 Vienlaikus ieguldījumi, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai nesegregētai izglītībai, joprojām ir prioritāte, tostarp personām ar invaliditāti. (309) Infrastruktūras izveide (t.sk. autotransports) starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai un pediatru vadītu multiprofesionālu speciālistu komandu darbam, nodrošinot padziļinātu izpēti un atbalsta pasākumu plāna izveidi bērniem ar augstiem riskiem attīstībā, savlaicīgu atbalsta sniegšanu pedagogiem, izglītības iestādēm un vecākiem darbā ar bērniem, kuriem ir dažādas attīstības, t.sk. mācīšanās vajadzības, tādējādi stiprinot iekļaujošas izglītības pieejamību, veselības aprūpes kvalitāti bērniem, kā arī nodrošinot agrīnu prevenciju un instrumentu pārvaldību bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā. (310) Atbalsts asistīvo tehnoloģiju izglītības programmas apguvei apmaiņas sistēmas izveidei, t.sk. sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku mācības, asistīvo tehnoloģiju iegāde vai noma un apmaiņas sistēmas ieviešana izmēģinājumprojektu veidā, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. (311) 4.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ, izņemot plānotos ieguldījumus pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (312) Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, iestādes, kas veicina vispārējās pamata un vidējas izglītības nodrošināšanu, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, bērni, kā arī viņu vecāki, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas, pašvaldības, t.sk. Latvijas Austrumu pierobežā, valsts kapitālsabiedrības. (313) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Uzlabojot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem izglītības pakalpojumiem, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi izglītojamiem, t.sk. izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī tiks atbilstoši pielāgoti projekta darbību īstenošanā izmantojamie dokumenti, materiāli, tostarp mācību satura un procesa digitalizācijā tiks nodrošināta produktu un pakalpojumu piekļūstamība. Ieguldījumi izglītības, jo īpaši, speciālās izglītības iestādēs balstīsies uz individuālo vajadzību izvērtēšanas un infrastruktūras un pakalpojumu kartēšanas rezultātiem un tiks īstenotas saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā izglītojamo vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. (314) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanu - RMA un pašvaldības, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums PII atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes). Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām. (315) Nodrošinot atbalstu vispārējās izglītības iestāžu resursu, kas iekļauj arī infrastruktūru, paplašināšanai, tiks ņemts vērā pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas progress un pašvaldības atrašanas vieta, piemēram, tuvums Latvijas pierobežai. (316) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (317) Finanšu instrumenti: N/A.
(318) Atbalstāmās darbības: Atbalsts mācību līdzekļu nodrošinājumam vispārizglītojošā satura un profesionālās ievirzes izglītības īstenošanai, lai veicinātu vispārējās un profesionālas izglītības kvalitāti un pieejamību, t.sk nodrošinātu iekļaujošu izglītību; nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai un pieredzes apmaiņai, lai paaugstinātu izglītojamo īpatsvaru ar augstiem mācību sasniegumiem. (319) Atbalsts lietpratīga izglītojamā attīstībai un mācību procesa dažādošanai pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam saturam, veicinot izglītojamo iesaisti un sadarbību, zināšanu pielietošanu un reālās dzīves problēmsituāciju risināšanu, pašvadītu mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties STEM un pilsoniskās līdzdalības jomā, tostarp pasākumu (zinātnes, tehnoloģiju u.c.), iestāžu (muzeji, bibliotēkas, laboratorijas, u.c.) un uzņēmumu apmeklējumam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem mācību satura apguvē. (320) Atbalsts izglītības procesa individualizācijai, digitalizācijas procesu ieviešanai un starpnozaru sadarbībai profesionālās izglītības izcilībai un inovāciju ieviešanai, vienotas nozaru kvalifikāciju sistēmas digitalizācijai (platformas attīstībai), lai uzlabotu izstrādātā satura piemērošanu, to izmantojot jauniešu sākotnējā profesionālajā izglītībā, pieaugušo izglītībā, kā arī AI, tostarp, darba vidē balstītu mācību īstenošanai; (mācību satura daudzveidība, tostarp ilgtspējīgas un "zaļās" ražošanas jomā, un tā digitalizācija, t.sk. e-mācību formu ieviešanai, daļējas kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšana) un tā koordinētai nodrošināšanai pieaugušajiem, kā arī izglītības iestāžu pārvaldības un cilvēkresursu stiprināšanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti, tās atbilstību un spēju ātri reaģēt uz valsts un reģionu DT prasībām sakārtotā un kvalitatīvā darba vidē, izglītojamo un pieaugušo iesaisti profesionālajā izglītībā, t.sk. veicinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. (321) Atbalsts paredzēts arī izcilu pedagogu sagatavošanai un piesaistei izglītības iestādēm, tostarp atbalsts jaunizveidoto pedagogu sagatavošanas programmu īstenošanas pilnveidei, jauna latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju izglītības satura izstrādei un īstenošanai, kā arī indukcijas gadam. Mērķtiecīga mācību un profesionālā atbalsta sniegšana pedagogiem, izglītības iestāžu vadības komandām, izglītības programmu īstenošanā un ieviešanā iesaistītām personām, pašvaldību izglītības speciālistiem un profesionālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, tostarp nodrošinot regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu visās mācību jomās (mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana caurviju prasmju, t.sk., digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u.c. attīstība) un ieviešot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī, nodrošinot profesionālās kompetences pilnveidē dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīklu izmantošanu, kā arī inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu metodiskā atbalsta materiālu izstrādi vai adaptāciju, kā arī profesionālās kompetences pilnveides aktivitāšu īstenošanu un profesionālo atbalstu, attīstot mācību procesā izmantojamos digitālos resursus un veicinot pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai. Atbalsts pārejai no SP un virziena akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju AI, ieguldot akreditācijas aģentūras kapacitātes pilnveidē, nodrošinot metodisko atbalstu augstskolām un e-risinājumu attīstībai, investējot ekspertu un darbinieku mācībās, t.sk. īstenojot pilotakreditācijas un mācību ciklus augstskolām. Atbalsts paredzēts, lai veicinātu izglītības kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos. (322) Atbalsts digitālo risinājumu, t.sk. koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un student-centrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un progresīvo digitālo kompetenču, t.sk. pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas AI telpā konkurētspējīgu AI piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju. (323) Atbalsts sistemātiskai izglītības kvalitātes - izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības - monitoringa sistēmas attīstībai, tostarp nodrošinot izglītības kvalitātes vērtēšanas instrumentu attīstību, veicinot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmas izveidi, un pāreju uz izglītības iestāžu darbību pēc "mācīšanās organizācija" pamatprincipiem. Atbalsts dalībai starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos (piem. PISA, TALIS u.c.) un izglītības kvalitātes starptautisko ekspertu komandu piesaisti izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei. (324) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (325) Galvenās mērķgrupas: PII, vispārējās, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pašvaldības, pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā AI kvalitātes aģentūra. (326) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus izglītojamajiem un pedagogiem tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai meitenēm un zēniem veicinot vienlīdzīgus sasniegumu rādītājus dažādos mācību priekšmetos, lai nodrošinātu atbilstību DT prasībām, tostarp izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupā. (327) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (328) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. Profesionālās izglītības jomā iespējama papildinātība ar atbilstošām Erasmus+ darbībām, kā, piem. izcilības partnerībām un partnerībām sadarbībai un prakses apmaiņai. (329) Finanšu instrumenti: N/A.
(330) Atbalstāmās darbības: Pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas RP izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c.), mācīšanās atbalstam un mentoringam, atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, kā arī nodrošinot šīm grupām vienlīdzīgu kultūras pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīves vietas, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa utt., tā veicinot mācību motivāciju un arī piederības sajūtu valstij, sadarbības iniciatīvām ar vecākiem, t.sk. izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību, un pilsoniskās iniciatīvas attīstībai ar vietējo kopienu, tostarp efektīvam darbam ar reemigrējušiem, imigrantu un bēgļu bērniem, un mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes u.c. sabiedrības locekļus, lai mazinātu atstumtības un mācību pārtraukšanas risku izglītības iestādēs, kā arī COVID-19 krīzes ietekmi. (331) Pasākumi NEET jauniešu no 15 līdz 29 g. atbalstam, lai sekmētu to atgriešanos izglītībā vai nodarbinātības uzsākšanu, nodrošinot jaunietim individuālu, kompleksu atbalstu (t.sk. mentoru) un mācību iespējas. (332) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (333) Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības RP izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 g. ar FT, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 g., valsts pārvaldes iestādes, NVO. (334) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Īstenojot pasākumus vienlīdzīgas piekļuves un iekļaujošas izglītības pieejamības nodrošināšanai, tiks īstenoti pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c., mācīšanās atbalstam, veicinot sociālās atstumtības RP izglītojamo iekļaušanu izglītībā. (335) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (336) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.3.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. (337) Finanšu instrumenti: N/A.
(338) Atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbinātajiem tautsaimniecības attīstībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba specifiku, nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, t.sk. pārorientējot iegūt kvalifikāciju vai trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs, īpaši nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, mācību šķēršļu pārvarēšanai (t.sk. mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts u.c.), elastīgai mācību piedāvājuma attīstībai un pieejamības veicināšanai (piem., veicinot globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā), tostarp pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā arī pieaugušo koordinatoru un pieaugušo izglītotāju darba kvalitātes un prasmju stiprināšanai. Sniegtais atbalsts uzlabos darba spēka kvalitāti, kapacitāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, kā arī atbalstīs prasmju (t.sk. valodu un digitālo prasmju) ieguvi un atzīšanu. (339) Atbalsts sabiedrības digitālo prasmju paaugstināšanai un sabiedrībai pieejamo digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai, tostarp Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieku apmācības efektīvai informācijas nodošanai iedzīvotājiem par valsts sniegtajiem digitālajiem pakalpojumiem, tādējādi paaugstinot IKT iespēju izmantošanu iedzīvotājiem, atbalstot e-prasmju mācību pasākumus, nodrošinot komunikāciju ar sabiedrību par valsts un pašvaldību digitālajiem risinājumiem, veicinot to plašāku izmantošanu. Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.2.2. un 1.3.1.SAM aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai, kā arī ar ANM plāna ietvaros īstenoto 2.3.2.1.i. investīciju "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem". (340) Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmumu nodarbināto kvalifikācijas celšanai un prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba spēka produktivitātes paaugstināšanu, kā arī mērķorientētai nodarbināto personisko un profesionālo prasmju celšanai un mācību barjeru mazināšanai, primāri publisko un privāto partnerību veidošanai, tostarp prasmju fondu koncepta izveides un pilotēšanas veidā. Tādejādi nodrošinot arī nozares uzņēmumu pasūtītas darbinieku mācības uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, potenciāla darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai. Caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai valsts un reģiona DT attīstības vajadzībām. Izstrādāt Latvijas uzņēmumiem atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru. (341) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (342) Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni76, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, uzņēmumu darbinieki, pieaugušie bez digitālajām prasmēm vai ar zemu digitālo prasmju līmeni, t.sk. personas ar īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, sabiedrība kopumā. (343) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ietvaros tiks paredzēts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veicinātu to dalību un iesaisti atbalsta pasākumos, paredzot atvieglojumus vai specifisku atbalstu, piem., ceļa izdevumu kompensācijas, līdzmaksājumu samazinājums, mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts utt. (344) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. piemērojot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem. (345) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (346) Finanšu instrumenti: N/A.
(347) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai (kopumā atbalstu sniedzot 112 bērniem, pakalpojumu nodrošinot vairākās pakalpojumu sniegšanas vietās ne vairāk kā līdz 12 bērniem katrā), tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Plānoti arī ieguldījumi, veidojot jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru cilvēkiem, tai skaitā bērniem, ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem, tai skaitā specializēto TL iegāde šo personu mobilitātes nodrošināšanai. Pēc ERAF ieguldījumu veikšanas plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācībai sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai jaunizveidotajā infrastruktūrā un sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai. Minētie ESF+ ieguldījumi tiks veikti 4.3.5. SAM sociālā darba attīstības un deinstitucionalizācijas turpinājuma pasākumu ietvaros. Atbalsts palielinās pakalpojumu pārklājumu, pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem. (348) Sekmējot vienlīdzīgas iespējas iesaistīties DT un uzlabojot profesionālo mobilitāti, tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, t.sk. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, personām ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, maznodrošinātām personām, repatriantiem, bezpajumtniekiem. Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā. Lai veicinātu personu ar kustību traucējumiem tiesību ievērošanu, veicot ieguldījumus jaunu pašvaldības īres un sociālo mājokļu izveidošanai, jānodrošina vides pieejamības prasību ievērošana, tai skaitā, attiecībā uz liftu uzstādīšanu, atbilstoši Latvijā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. (349) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (350) Galvenās mērķagrupas: Ārpusģimenes aprūpē (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās - valsts SAC) esoši bērni ar FT, kuriem FT smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un cilvēki, tai skaitā bērni, ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem. (351) Cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, cilvēki ar dažādiem FT, kuriem nepieciešami vides pielāgojumi, lai iekļautos darba tirgū. (352) Īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas personas, kas jau saņem vai, kam nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, t.sk. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, cilvēki ar invaliditāti, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, maznodrošinātas personas, repatrianti, bezpajumtnieki. (353) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Pasākumi paredz nodrošināt ĢVPP pieejamību sociālās atstumtības RP iedzīvotājiem un nodrošināt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām. Ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās tās nodrošina ikvienam pieejamus SBSP un kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem, tādējādi papildinot sociālās iekļaušanās pasākumus. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būs pieejami vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" regulējumam, kurš paredz pašvaldībām pienākumu piedāvāt un nodrošināt mājokli visām palīdzības reģistrā reģistrētajām personām rindas kārtībā, izslēdzot atbalsta saņemšanā diskrimināciju vai segregāciju. Vienlaikus regulējums uzliek par pienākumu izvērtēt personas individuālās vajadzības un atbilstību prioritārajām grupām. (354) Nodrošinot sociālo infrastruktūru, tiks ievērota atbilstība ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, nodrošināti desegregācijas un nediskriminācijas principi, segregācijas risināšana visos līmeņos un vienlīdzīgas piekļuves iespējas augstas kvalitātes vispārējiem pakalpojumiem mazaizsargātām grupām, lai samazinātu esošo sociālo, ekonomisko un etnisko segregāciju un nevienlīdzību attiecīgajās teritorijās. Desegregācijas un nediskriminācijas principi tiks atspoguļoti arī projektu iesniegumu atlases principos. (355) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus atbalsts pašvaldības īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un jaunu mājokļu izbūvei tiks sniegts tajās pašvaldībās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres mājokļiem. Jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā tiks vērtēta teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju. (356) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (357) Finanšu instrumenti: N/A.
(358) Atbalstāmās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, t.sk. stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. 1) Atbalsts tiks sniegts jauna, uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma radīšanai, vienlaikus attīstot jaunas pieejas, piem., kultūras, veselības un sociālās jomas operatoru sadarbības veicināšanai. Kultūras piedāvājuma izveides nolūkos var tikt atbalstītas arī nepieciešamās investīcijas organizāciju, kas aktivizē vietējās kopienas, t.sk., mantojuma kopienas, un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā, tostarp aprīkojumā un infrastruktūrā, ja nepieciešamo investīciju piesaiste nav iespējama 5.1.1.SAM īstenošanas ietvaros. Atbalstāma arī profesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditoriju vajadzībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, ja ir skaidri demonstrējama sasaiste starp veiktajām investīcijām un jaunveidojamajiem pakalpojumiem. 2) Lai veicinātu sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos un ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks atbalstīta vietējo kopienu organizāciju sniegto pakalpojumu pieejamība, tostarp pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, kā arī kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu. 3) Kopienas kultūras identitātes stiprināšana un nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošana vietējās ekonomikas attīstībai, veicinot kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu. Lai nodrošinātu iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principu ievērošanu, investīcijas veicamas, iesaistot vietējās kopienas prioritāro projekta ideju attīstībā. (359) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (360) Galvenās mērķgrupas: Investīcijas plānots veikt saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kuru pirmā prioritāte ir kultūras pakalpojumu pieejamība ar mērķi nodrošināt, ka augstvērtīgi un atbilstoši kultūras pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts attīstīt kultūras pakalpojumus dažādām sabiedrības mērķgrupām un auditorijām, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, t.sk. cilvēkiem ar FT, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskiem atstumtības riskiem. Investīcijām jānovērš gan fiziskās, gan finansiālās, gan cita rakstura pieejamības šķēršļi kultūras pakalpojumiem, lai paplašinātu to auditoriju. Vienlaikus atbalsts nepieciešams kultūras pakalpojumu sniedzējiem - pašvaldībām, NVO un privātiem kultūras operatoriem. (361) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu un pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska. Tiks veicināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un pakalpojuma nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai. Attīstot pakalpojumu, produktus un programmas digitālajā vidē, tiks nodrošināta šo pakalpojumu un produktu piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi izglītībai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (362) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: visa Latvijas teritorija, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (363) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" īstenošanā, tāpat programmas "Radošā Eiropa" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm. (364) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus tiks izvērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentus.
(365) Atbalstāmās darbības77: Lai veicinātu BD, DM, bezdarba un sociālās atstumtības RP un ekonomiski neaktīvo personu nodarbinātību, prasmju un kvalifikācijas atbilstību DT, plānotas: profesionālās tālākizglītības un pilnveides, modulārās profesionālās, NI programmas; TL un traktortehnikas vadītāju; apmācības pie DD; ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana; pamatprasmju ieguve; atbalsts sertifikācijas ieguvei atvērtajos tiešsaistes kursos; AII studiju moduļu vai studiju kursu akreditēta studiju virziena apguve; pasākumu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai īstenošana; mācību papildu uzraudzība un izvērtēšana no NVA un sadarbības partneru puses. Atbalsts karjeras konsultācijām; reģionālajai mobilitātei; specatbalsts (ergoterapeits, surdotulks, u.c.); darbības mācību vajadzību apzināšanai (DD aptaujas, DT prognozēšana u.c.) un mācību izstrādei/īstenošanai attālināti. Nodrošinot iekļaujošās nodarbinātības un prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību, atbalsts plānots pēc AF investīcijām, kur reformē/pilnveido prasmju novērtēšanas, profilēšanas rīkus, akcentējot digitālo prasmju noteikšanu kombinēta un individualizēta pakalpojuma piemērošanai. (366) Lai nodrošinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu BD iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, plānots atbalstīt subsidēto nodarbinātību, t.sk. algas dotācijas, DV pielāgošanu, reģionālo mobilitāti, speciālistu (ergoterapeits, surdotulks, u.c.) piesaisti, konsultatīvo atbalstu DD personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai un DV pielāgošanai; pagaidu nodarbinātības pasākumus, darbam vajadzīgo iemaņu attīstības un aktivizēšanas pasākumus (profesionālās piemērotības noteikšana NVA reģistrētiem BD ar/un prognozējamu invaliditāti; motivācijas programma; atbalsta pasākumus BD ar psihoemocionālām (psihologs) un ar atkarību problēmām (MP, narkologs, stresa terapija)); pilotprojekta IBD aktivizēšanai īstenošanu; nodarbinātību veicinošus konsultēšanas un iedzīvotāju sasniegšanas pasākumus, atbalsta personas pakalpojumus personām ar invaliditāti, pasākumus bezdarba RP personām darba vietu saglabāšanai. Atbalsts būs papildinošs AF atbalstam BD, DM un bezdarba RP iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei. (367) Atbalsts SE attīstībai un SU (arī darba integrācija): mācības un biznesa ideju konkursi, SE dalībnieku veiktspējas stiprināšana, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., sadarbības starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām, NVO u.c. iesaistītajām pusēm veicināšana, atbalsts SU uzsākšanai/veicināšanai, t.sk. finanšu atbalsts, mentorings u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. algu subsīdijas. SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par SAPI, informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, SU un SE ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidei un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai. SE subjektu identificēšanas, uzskaites un to darbības sociālās ietekmes mērīšanas mehānisma un metodoloģijas izstrāde, SE pētījumi/izvērtējumi, pasākumi ekosistēmas veiktspējas nostiprināšanai, kompetenču attīstībai SE jautājumos. (368) Ieguldījumi plānoti nodarbinātības dienestu darbinieku kapacitātes celšanā, paredzot apmācības un seminārus par EURES tīklu, un darba mobilitāti. Reizē nodrošinot EURES pieejamību un atpazīstamību, informācijas sniegšanu DD, valsts un pašvaldību iestāžu, NVO sektora pārstāvjiem par EURES tīklu, darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšanu, informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, DM un BD, nacionālā sadarbības tīkla veidošanu un iesaistīto pušu informēšanu, dalību EURES tīkla Latvijas un starptautiskajos sadarbības pasākumos un turpmāk adaptētu un aktualizētu ESCO rīku ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm. (369) DT institūcijas, kura sekmē BD un DM nodarbinātību, veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu kvalitātes palielināšana: darba meklēšanas atbalsta instrumentu izstrāde un pilnveide t.sk. rokasgrāmatas izstrāde, darba meklēšanas atbalsta sistēmas elementu pilnveide un savietošana ar digitālā rīka izstrādi, radot jaunas un pilnveidojot esošās metodikas, sniegto pakalpojumu un procesu digitalizēšana, BD un reģistrēto vakanču IS izmaiņu veikšana un brīvprātīgā darba IS izstrāde un aprobācija, starptautisku prasmju un kompetenču novērtēšanas rīku aprobācija/ieviešana, DT salāgošanas rīku pilnveide, DT apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas attīstība, t.sk. īstermiņa prognožu sistēmas pilnveide, darba meklēšanas atbalsta centru izveide lielākajās Latvijas pilsētās, veidojot atvērta tipa centrus DM un DD, karjeras konsultācijas pakalpojumu un sadarbības ar DD pilnveide un institūciju sadarbības tīkla kartēšana. Kapacitātes celšanas pasākumi, t.sk. tālmācības sistēmas darbinieku digitālo prasmju pilnveide, supervīzijas, darbinieku mobilitātes/savstarpējās apmaiņas sekmēšana, darbinieku ar specifiskām zināšanām/pieredzi piesaiste, atbalsts darbiniekiem, kuri palīdz specifiskām DT dalībnieku mērķa grupām, kas saskaras ar īpašiem DT pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas izaicinājumiem, lietojot jaunas darba pieejas. Publicitātes/informatīvie pasākumi, t.sk. brīvprātīgā darba konsultēšanas un popularizēšanas pasākumi, ikgadējie vakanču gadatirgi, CV un vakanču portāla zīmola izstrāde un popularizēšana, trešo valstu darbinieku darba migrācijas monitorings, sadarbības stiprināšana starp darba migrācijas jomas institūcijām, uzņēmumu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšana, DT analīzes/uzraudzības attīstīšana, t.sk. ieviešot BI , ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumi. (370) DT institūcijas, kura atbild par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un DA jomā, veiktspējas stiprināšana: attīstot kompetences, pilnveidojot nodarbināto un DD zināšanas (t.sk. informēšana, apmācība, pieredzes apmaiņa preventīvā darba veikšanai uzņēmumos), paredzot darbinieku nosūtīšanas platformas attīstību, kontroles un uzraudzības procesa stiprināšanas pasākumus nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros t.sk., trešo valstu migrācijas vadības procesā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšanai. Publicitātes un informatīvi izglītojošie pasākumi darba tiesību un aizsardzības prasību efektīvai ieviešanai un preventīvās kultūras veicināšanai darba vietās, ar nodarbināto apmācību saistītu elektronisko rīku un sistēmu pilnveide. IS attīstība un modernizēšana, pilnveidojot datu analītikas rīku, daļēji automatizējot konsultatīvā centra darbības, izstrādājot kvalitātes novērtēšanas rīku, izstrādājot, digitalizējot un atjauninot e-apmācību sistēmu, metodikas un uz procesiem balstītus pakalpojumu ceļvežus, t.sk., videopadomi, BI rīki datu analīzei uzraudzības un preventīvo pasākumu plānošanai un nodrošināšanai. (371) Drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai atbalsts cilvēkresursu, darba vietu un vides izvērtējumiem uzņēmumos, īpaši veltot uzmanību DV risku ietekmes un muskuļu - skeleta slimību novēršanai un profilaksei, ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (t.sk. DV uzlabojumiem, veselības veicināšanas, uzlabošanas pasākumiem, nodarbināto mācībām), kā arī DD, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai ilgāka, labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas, konsultatīvas, izglītojošas (t.sk. ergonomikas klases izveide) aktivitātes DD, nodarbinātajiem (t.sk. PROFII studējošajiem), DA jomas speciālistiem, potenciālajiem nodarbinātajiem, sabiedrībai kopumā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un RSU DDVVI) un PVP (65+) aktivizēšanai sadarbībā ar NVO (mācības, interešu grupas, reģionālo koordinatoru tīkla izveide u.c.). (372) Atbalstāmās darbības novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (373) Galvenās mērķagrupas: BD (t.sk. personas ar invaliditāti, nelabvēlīgākā situācijā esoši BD - IBD, pirmspensijas vecumā u.c., jaunieši - BD 18-29 g. u.c.), darba meklētāji, bezdarba RP personas, sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, t.sk. PVP (65+), personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, NVO, DD, DT institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un DA jomas speciālisti (DA speciālisti un arodslimību un arodveselības ārsti), nodarbinātie, brīvprātīgie un brīvprātīgā darba organizētāji, ārvalstu un Latvijas DD saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā. (374) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Tiks īstenotas specifiskas darbības: lai ievērotu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikto, īstenojot pasākumus, tiek paredzēts specifisks atbalsts mācību laikā cilvēkiem ar invaliditāti (ergoterapeita, surdotulka u.c. pakalpojumi), elastīgu un elektronisku apmācību formu izstrāde un īstenošana, t.sk., ņemot vērā vecuma un dzimuma aspektu; lai sekmētu ikviena nodarbinātā, īpaši, gados vecāku nodarbināto ilgāku palikšanu DT, tiks veikta DV novērtēšana un darba vietas pielāgošana; tiks izstrādāta sistēma, kas sekmēs tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi u.c. kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju, tiks īstenoti pasākumi izpratnes palielināšanai par dažādām reliģiskajām pārliecībām un seksuālajām minoritātēm. (375) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Savukārt EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās ES un EEZ dalībvalstīs. (376) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās Eiropas un EEZ dalībvalstīs. 4.3.3.SAM ietvaros plānotās aktivitātes bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba RP personu atbalstam, drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai, var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" darbības "Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus" īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. (377) Finanšu instrumenti: N/A.
(378) Atbalstāmās darbības: Diskriminācijas RP sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās plānoti pasākumi un pakalpojumi, kas veicinātu aktivitātes dzimumu segregācijas mazināšanai izglītībā un DT, personu ar invaliditāti un FT pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, personām virs 50 gadu vecuma u.c. grupām sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. (379) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai politikas veidošanā un īstenošanā plānoti valsts un pašvaldības institūciju nodarbināto profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumi, kā arī profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumi DD iekļaujošas DV un diskriminācijas novēršanas jautājumos. Tāpat plānots atbalsts NVO atbalsta pasākumu īstenošanai dažādām diskriminācijas riskam pakļautām personu grupām. (380) Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēti izvērtējumi par dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, sabiedriskās aptaujas, informatīvo materiālu izstrāde par elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses iespējām, par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu, savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai. (381) Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un PSO kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, atbalstot dažādu sabiedrības grupu un nozaru interešu pārstāvju veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, t.sk., koplīgumu slēgšanu. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšanai; sadarbības veicināšana starp PSO, sociālajiem partneriem, publiskās pārvaldes iestādēm, tiesībsaragājošām iestādēm dažādos formātos; nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību, stiprinātu tiesiskumu; sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem, cilvēktiesībām valstī u.c. (382) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru - cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Plānots atbalsts Latvijas NVO, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību (t.sk. atbalsts reģionālajiem NVO atbalsta centriem, mazākumtautību un romu NVO līdzdalībai, atbalsts diasporas, kultūras jomas organizācijām u.c.), kapacitātes un interešu aizstāvības spēju stiprināšanai, kā arī atbalsts digitālo rīku un jauno tehnoloģiju risinājumu attīstībai aktīvas un iekļaujošas līdzdalības stiprināšanai un nodrošināšanai, t.sk., veicinot informācijas resursu pieejamību un medijpratību. Tāpat ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai; sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas piemērojami pašvaldībām pēc ATR, tā veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu. (383) Lai nodrošinātu ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā trešo valstu pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem, bēgļiem, personām ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, plānots iekļaut visus nepieciešamos pakalpojumus "VPA". Tā sniedzot iespējas saņemt: sākotnējās konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem par uzturēšanās atļaujām, iesniedzamajiem dokumentiem, par nodarbinātības iespējām, juridiskās, kā arī konsultācijas jautājumos, kas skar VA, izglītību, iespējas saņemt sociālo atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanai un sociālo pakalpojumu saņemšanai u.c. pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, un saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. "VPA" pakalpojumi nedublēs citus valsts nodrošinātos pakalpojumus, bet uzlabos piekļuvi tiem, sniedzot nepieciešamo informāciju vienuviet. (384) Plānota resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbināmībai, paredzot VPD darbinieku kapacitātes celšanu un profesionālās noturības stiprināšanu; ārvalstu pieredzes pētniecību, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošanu, jaunu rīku izstrādi/ieguvi/ieviešanu; probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošanu; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstību, aprobāciju un īstenošanu; sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana; VPD brīvprātīgo programmu pilnveidošanu un īstenošanu, pasākumi brīvprātīgo kopienas attīstībai, saliedēšanai; atbalsta pasākumi probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, atbalsta personām; ikgadējās konferences VPD nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana; sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējošus/izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas; sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu SU attīstībai; IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu. (385) Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšanai ieslodzītajiem, t.sk. pētot ārvalstu pieredzi, plānots pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, paredzot specializētu riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrādi/ieguvi/ieviešanu, rīku un programmu aprobēšanu un validēšanu, esošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP efektivitātes izpēti, validēšanu un aprobāciju; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrādi/ieguvi; speciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrādi un īstenošanu ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem/atbalsta personām, resocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešanu, t.sk. pētījumi; nodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tās noturības veicināšana, piem., supervīzijas, koučingu un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiem; sabiedrības informēšana un izglītošana, sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.; E-mācību procesa pilnveide; IT attīstība. (386) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (387) Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ), jaunieši, sabiedrība kopumā. Patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar alternatīvo statusu. Nozaru politiku veidotāji, īstenotāji un uzraudzībā iesaistītās valsts institūcijas, DD un viņu darbinieki, sabiedrība. Sociālie partneri, NVO, tiešās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas, prokuratūra un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Probācijas klienti, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, VPD darbinieki un brīvprātīgie, VPD sadarbības partneri, t.sk., NVO. Ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie un brīvprātīgie, sadarbības partneri, t.sk. NVO, darba devēji, nodarbinātie, ģimenes ar bērniem. (388) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. veicinās darba un ģimenes dzīves līdzsvaru ieslodzītajiem, kā arī notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai tiks izveidota tālmācības e-vide. Politikas veidotāju un īstenotāju un DD apmācību programmas būs piekļūstamas dažādos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), apmācības tiks rīkotas piekļūstamās telpās, apmācību programmu saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. DD dalībai apmācībās, apmācību laikā tiks nodrošināts bērnu pieskatīšanas pakalpojums. (389) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Pasākuma ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas darbojas nediskriminācijas jomā. (390) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.4.SAM ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas pasākumi, uzlabojot nodarbinātību, veicinot sabiedrības izpratni par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu, kā arī atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, kā arī programmas visu SAM īstenošanā tiks veicināta vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas horizontālā principa ievērošana, nediskriminācija pēc vecuma, invaliditātes, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, informācijas un vides pieejamība, kas kopumā sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā ESSBJR caurvijoša principa īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. (391) Finanšu instrumenti: N/A.
(392) Atbalstāmās darbības: SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, plānota atbalsta dažādošana aprūpes nodrošināšanai cilvēka dzīvesvietā vai tās tuvumā, t.sk. jaunas SBSP infrastruktūras izveide un attīstība, piemēram, grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, kā arī specializētu TL iegāde un aprīkošana aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai, tehnoloģiju pielietošana pakalpojumu nodrošināšanā (t.sk. integrēta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, piemēram, aprūpe mājās). Bērniem ar invaliditāti plānoti aprūpes mājās, dienas aprūpes centru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilngadīgām personām ar GRT un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem - aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, PVP (65+), t.sk. cilvēkiem ar demenci - aprūpe mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumi. Papildus minētajiem atbalstāmi arī citi individualizēti, neatkarīgu dzīvi veicinoši SBSP un atbalsts personas dzīvesvietā. Pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai plānota sistēmas, t.sk. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide, paredzot pakalpojumu efektivitātes sistēmisko aprakstu, kritēriju kopuma izstrādi/aprobēšanu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, priekšlikumu izstrādi sociālo pakalpojumu satura un prasību pilnveidei, un nepieciešamos uzlabojumus datu uzkrāšanai IS. Programmā plānoti ieguldījumi SBSP un infrastruktūras attīstībai dažādām sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupām. 4.3.5.1.pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 53% no 4.3.5.1.pasākuma ESF+ finansējuma, 39% no 4.3.5.SAM un 15% no 4.3. prioritātes ESF+ finansējuma. Savukārt AF plānā plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidei PVP (65+), kas ir papildinošas programmā plānotajiem ieguldījumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. Programmā plānotās aktivitātes attiecībā uz PVP (65+) būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, bet AF investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu mācības sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm. Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā tiks veikti sasaistē ar darbībām, kas plānotas SBSP pieejamības palielināšanai. (393) Lai nodrošinātu atbalstu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai, paredzēta līdzinieku un atbalsta grupu pakalpojuma paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem izstrāde un aprobēšana, mācības paliatīvās aprūpes veikšanā ģimenes locekļiem, neformālajiem aprūpētājiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem un brīvprātīgā darba veicējiem, metodiskā atbalsta nodrošināšana, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas uzsākt vai pielāgot sociālās aprūpes pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacientiem. Plānotie pasākumi veiktspējas paaugstināšanai tiks organizēti sinerģijā ar AF plānā plānotās investīcijas rezultātā izveidoto Kompetenču attīstības centru. (394) Sociālā darba attīstības nodrošināšanai plānota sabiedrības informēšana, vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošana sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem/ atbalsta personālam, piem., aprūpētājiem un ĢA, un saistītajās nozarēs strādājošajiem, starpinstitucionālas sadarbības veicināšana kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai. Plānota profesionāla atbalsta tīkla izveide sociālā darba kvalitatīvai attīstībai, veicinot līderības attīstību sociālā darba jomā, veidojot starpdisciplināras ekspertu komandas krīžu u.c. sarežģītu situāciju risināšanai, izstrādājot priekšlikumus jaunu sociālā darba speciālistu piesaistei. Sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu vadības līmeņa speciālistu, sociālā darba speciālistu un atbalsta personāla profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde un īstenošana, t.sk. ĢA un aprūpētāju sagatavošana. Mācību moduļu izstrāde un integrēšana augstskolu sociālā darba SP, atbalsts sociālā darba SP mācībspēku attīstībai un sagatavošanai, atbalsts sociālā darba studentiem un praktiķiem mācību moduļu apguvei. Aktuālu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, t.sk. ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī metodikas uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā izstrāde un atbilstošu mācību organizēšana to apguvei. Neformālo klātienes un e-mācību par sociālo darbu ar dažādām klientu grupām attīstīšana, īstenošana. Atbalsts sociālajiem darbiniekiem, kuri apgūst supervizora profesiju, un supervīziju nodrošināšanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. sociālā darba speciālistiem, ĢA, aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Atbilstošas metodoloģijas izstrāde un pētījumu veikšana par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļu un atalgojuma novērtējumu, un sociālā darba praksi dažādos Latvijas reģionos. Ex-post projekta rezultātu izvērtējums, ietverot jautājumus par aktuālo sociālā darba attīstības problemātiku un nākotnes izaicinājumiem. (395) Vienlīdzīgas pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli. Tas var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Atbalsts plānots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanai un efektivizēšanai, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, rodot risinājumus savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanai, nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu. Plānoti mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai. (396) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (397) Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar GRT un bērni ar FT, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa/alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgi paliatīvās aprūpes pacienti, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti, brīvprātīgā darba veicēji u.c., VA speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM/TM, sadarbības partneri u.c. (398) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Tiks īstenoti tādi specifiski pasākumi kā SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšana; konsultācijas un mācības, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveide paredzēta arī attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju aspektiem. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sabiedrības informēšanai tiks izmantoti dažādi informācijas kanāli un formāti, kas ir piekļūstamas cilvēkiem ar dažāda veida FT, piem., subtitrēšana, materiāli elektroniskā formātā, raidījumu ieraksti u.c. (399) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. SBSP attīstībā paredzēts nodrošināt pēctecību 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, arī turpmāk ieguldījumus pamatojot, t.sk. ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (400) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.). (401) Finanšu instrumenti: N/A.
(402) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības RP bērnu skaitu un pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs, ieguldījumi paredzēti makro un mikro līmenī. (403) Bērnu labklājības sistēmā viena no aktuālākajām problēmām ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu bērnu aprūpi, izglītošanu un radītu optimālus priekšnosacījumus veselīgai bērnu sociālemocionālajai attīstībai un pašrealizācijai ilgtermiņā, paredzēts sekmēt starpnozaru sadarbību un īstenot ģimenes atbalsta un bērnu attīstības konceptuālās pieejās balstītu preventīvā atbalsta sistēmas reformu, stiprinot agrīnās intervences pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātajām ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu paradigmas maiņas iedzīvināšanu, paredzētas aktivitātes ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanai. (404) Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labklājības sistēmu, plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīnam preventīvam atbalstam būtiskas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas atvieglos bērnu veselīgu attīstību traucējošu risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu. (405) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā. (406) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās - (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē. (407) Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, plānots sniegt atbalstu bērnu pieskatīšanas un aprūpes organizēšanai, veicinot vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm. Lai risinātu bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām aukļu dienesta un privāto PII pakalpojumu iegādei atklāta konkursa ietvaros, u.c. bērnu pieskatīšanas pasākumiem, pozitīvi ietekmējot arī reemigrāciju un dodot priekšroku sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. (408) Paredzēts atbalsts bērniem ar smagu slimību vai FT, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, paredzot psihosociālu atbalstu ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, informācijas nodošanu pacienta ģimenes problēmu risināšanai, t.sk. digitālo risinājumu pilnveidošanu, informatīvo materiālu izstrādi, darbu ar ģimeni un atbalsta sniegšanu pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Plānots nodrošināt integrētu sociālu, psiholoģisku un VA pieeju ģimenei kopumā, pilnveidot tiešās pārvaldes iestādes, kas veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, klientu apkalpošanu, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, paredzot mācību programmu izstrādi/aprobēšanu, darbinieku profesionālo spēju pilnveidi, metodisko vadību, procesu un analītiskās funkcijas, t.sk. IIS attīstību, sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas vērtēšanas, ierobežojumu vērtēšanas procesā, kā arī iestādes sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (izmēģinājumprojekts). Ieguldījumi nepieciešami arī bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas, t.sk. IIS pilnveidei. (409) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas; valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu dizainēšana, aprobēšana, konsultāciju sniegšana un birokrātisko šķēršļu mazināšana mērķa grupām inovācijas laboratorijas ietvaros. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. (410) Lai mazinātu bērnu uzvedības vai atkarību problēmu risku tālāku attīstību, sekmētu inovatīvu un mērķētu pakalpojumu sniegšanu un sniegtu atbalstu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm, plānoti prevences, izvērtēšanas un atbalsta pasākumi. Plānots atbalsts sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, bērna vajadzībām pielāgota pakalpojumu groza izveidei bērna dabiskajā vidē un nodrošināta individuālās intervences programma; vadlīniju un metodiku izstrāde, speciālistu mācības; agrīnu risku novērtēšanas sistēmas izstrāde, nodrošinot savlaicīgu problēmu atpazīšanu un atbalsta pakalpojumu sniegšanu; bērna atbalsta speciālistu darba vadlīniju un tīkla izveide; multidisciplināra atbalsta pakalpojuma izstrāde bērniem. (411) Ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, plānoti pasākumi individuālā līmenī ģimenes locekļiem, kas cieš no vardarbības, un pasākumi sabiedrības līmenī, mazinot ģimenes funkcionētspējas atjaunošanas ekonomisko slogu. Plānoti preventīvi pasākumi, lai uzlabotu vecāku prasmes pozitīvā bērnu disciplinēšanā. Atbalsta sistēmas no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšana, monitoringa pilnveide, jaunu instrumentu vardarbības pret bērniem riska mazināšanai izstrāde/aprobācija, jaunu metožu darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām pilnveide/aprobācija, informatīvu pasākumu organizēšana. Jaunas pieejas darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām izmēģināšana: jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām no ievainojamām grupām aprobācija/ieviešana, pakalpojumu augsta riska vardarbības gadījumos ģimenē attīstība un nodrošināšana, jaunas pieejas izmēģināšana mobinga, savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai, t.sk. inovācijas laboratorijas metožu iespēju izmantošana ģimeņu atbalsta sniegšanai. (412) Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, mācību programmu satura izstrāde, pielāgošana un mācības speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences pilnveidei, atbalsta pasākumi bāriņtiesas darbiniekiem (t.sk. kompleksi atbalsta mehānismi, kas ļaus novērtēt bāriņtiesas darbinieku kompetences, prasmes un zināšanas, kā arī amata pienākumu pildīšanas kvalitāti), bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu skaidrojumu izstrāde, supervīzijas bāriņtiesas darbiniekiem, informatīvie pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana. (413) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (414) Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, priekšroku dodot sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, t.sk. bērni ar smagu slimību vai FT, iespējamu vai esošo invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji (t.sk. aizgādņi un aizbildņi), pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, VA speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/vai vardarbību veikušām personām, VDEĀVK, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās PII, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, sociālie uzņēmumi, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c. (415) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi iekļauj vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem. (416) Tiks īstenotas specifiskas darbības: bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. pedagogu un pakalpojumu sniedzēju, apmācību un supervīziju saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; paredzētas arī programmas vecākiem un bērnu aprūpē iesaistītiem speciālistiem, kas sekmē bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanu. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sniedzot atbalstu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība DT, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, galvenokārt sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām (precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes), lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. (417) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Uz pierādījumiem balstītu jauno instrumentu ieviešanai, t.sk. prevencijas programmu adaptēšanai paredzēta ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa. Attiecībā uz bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar RPP noteikto, atbalstu prioritāri plānots sniegt RP iedzīvotāju grupām, t.sk. plānots atbalsts ģimenēm, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII. Šādas ģimenes ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas pakalpojumiem, tāpēc atbalstu prioritāri plānots nodrošināt pašvaldībām, kurās ir vairāk ģimeņu, kur bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII, jo īpaši pievēršot uzmanību reemigrantu bērnu pirmsskolas izglītības pieejamības iespējām. Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām. (418) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (419) Finanšu instrumenti: N/A.
(420) Atbalstāmās darbības: Inovatīvu metožu un risinājumu sociālo pakalpojumu visvairāk sociālās atstumtības RP mērķa grupas personām sniegšanā izstrāde (t.sk. infrastruktūras pielāgošana un aprīkojuma vai tehnisko risinājumu iegāde) un aprobēšana, rezultātu novērtēšana, mācības darbam ar pasākuma mērķa grupu un konsultatīvs atbalsts sociālā pakalpojuma speciālistiem, inovatīvo pieeju multiplicēšana. Plānoti pierādījumos balstīti efektīvi/inovatīvi risinājumi, piem., atkarību izraisošo vielu un procesu patēriņa mazināšanai, paredzot sociālās inovācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā institūcijā un dzīvesvietā. Atbalsts sociālajām inovācijām plānots, lai meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām un attīstītu efektīvākus sociālo pakalpojumu sniegšanas modeļus, īpašu uzmanību pievēršot uz personu vērstai pieejai un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta sniegšanai. 4.4.1.1.pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 15% no 4.4. prioritātes ESF+ finansējuma. (421) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (422) Galvenās mērķgrupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, PVP (65+), t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, nemotivēti cilvēki ar GRT u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas. (423) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi ir mērķdarbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju, tostarp ietver tādus pasākumus kā SBSP pieejamības palielināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšanā. (424) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Inovatīvu risinājumu ieviešanu SBSP sniegšanā jāpamato ar pierādījumiem par plānoto darbību efektivitāti un vajadzību analīzi pašvaldību vai reģionu līmenī. (425) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.). (426) Finanšu instrumenti: N/A. 8. tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
9. tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(427) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, t.sk., ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai, publiskās ārtelpas attīstību, pašvaldību kapacitātes veicināšanu un viedos risinājumus publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kā arī civilās aizsardzības objektu izveidei nepieciešamie ieguldījumi: potenciālo civilās aizsardzības objektu apsekošana, pielāgošana un aprīkošana. Investīcijas tiks veiktas atbilstoši plānošanas reģionu un pašvaldību AP. Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to AP noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu FPT, kas tiks definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu AP) ietvaros. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu. (428) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm - ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. (429) Atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalstāmi ieguldījumi unikālos valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos, to saistītajā infrastruktūrā un jaunas nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju būvniecībā ar mērķi uzlabot publiskas vides kvalitāti, nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, t.sk., uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Investīcijas veicamas, ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona AP sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. (430) Atbalstāmi integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piem., parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, t.sk. Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, zaļo un zilo infrastruktūru (piem., zaļās salas, zaļos žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju izbūvi)78, ņemot vērā Eiropas Jaunā "Bauhaus" principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu/jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu. (431) Lai pielāgotos izmaiņām pēc ATR īstenošanas un samazinātu pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu, atbalstāmi ieguldījumi plānošanas reģionu un pašvaldību darbības efektivitātei, t.sk. jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšanai, administratīvo pakalpojumu, sabiedriskā transporta, sabiedriskās drošības, izglītības, komunālo u.c. pakalpojumu nodrošināšanai, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem. Viedie risinājumi uzlabotu iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību, rastu iespēju savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst, samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs, drošās telpas sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, kā arī citi risinājumi. Lai veidotu risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību darbības jomās. (432) Lai uzlabotu pašvaldību un plānošanas reģionu darba efektivitāti, SAM ietvaros plānots paaugstināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti. Prioritārās kapacitātes paaugstināšanas jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, t.sk. starpinstitucionālā un starpsektoru sadarbība RIS3 viedās specializācijas jomu attīstīšanai reģionos inovāciju ekosistēmu ietvaros; (2) viedi risinājumi plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties sociāli ekonomiskajām pārmaiņām; (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana; (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Šādas investīcijas sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriālās stratēģijas, tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus projektus. (433) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (434) Galvenās mērķgrupas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to FPT pašvaldības, plānošanas reģioni, NVO saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVU), valsts tiešās pārvaldes iestādes, komersanti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, publiskas atvasinātas personas, Latvijas iedzīvotāji. (435) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus tām. (436) Attīstot pašvaldību viedo risinājumu izveidi un īstenošanu, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk. personām ar FT. Pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu. (437) Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras infrastruktūrai un kvalitatīviem kultūras pakalpojumiem vienlīdzīgi visām sabiedrības grupām, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska. Tiks palielināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā to, ka liels attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai var kļūt par būtisku šķērsli kultūras pasākuma apmeklēšanai, nodrošinot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiks veicināta pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas. (438) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM īstenos ar mehānismu "Funkcionālās pilsētu teritorijas". FPT tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu AP), ko izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprina reģiona attīstības padome, kuru veido pašvaldības. Tās ietvers ģeogrāfisko tvērumu, stratēģisko ietvaru, teritorijas ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu un attīstības potenciāla analīzi, integrētus risinājumus, aprakstu par iesaistīto pušu iesaisti stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kur pārstāvēts plašs sadarbības un sociālo partneru loks. Stratēģijās noteiktās FPT tiks ņemtas vērā pašvaldību AP, nosakot plānotos ieguldījumus, tās iekļauj teritoriju izaicinājumiem specifiskus risinājumus, kas tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem, tās izstrādā/ aktualizē atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem un VARAM metodikai. ERAF atbalsta pamatā būs teritoriju attīstības stratēģijās noteikto FPT ietvaros plānotie projekti, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un vajadzības saskaņā ar pašvaldību AP investīciju plāniem. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, iespējama reģionāla mēroga risinājumu koordinācija. Finansējums starp plānošanas reģioniem tiks plānots pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas (atbilstoši RPP), izņemot viedajām pašvaldībām, kultūras infrastruktūrai, kapacitātei. (439) Lai nodrošinātu teritoriju attīstības stratēģiju izstrādātāju iesaisti projektu atlasē, plānošanas reģionu pārstāvji piedalīsies projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā. Pašvaldības prioritāro projektu sarakstu var pievienot arī teritoriju attīstības stratēģijai, nodrošinot atbilstību arī pašvaldību AP. (440) Latvija nepiemēros ITI mehānismu, ņemot vērā pieredzi ITI īstenošanā79. Lauku telpas attīstībai plānoti ELFLA ieguldījumi (SVVA stratēģijām), t.sk. vietējās ekonomikas stiprināšanas, kopienu spēcinošām un vietas attīstību sekmējošām iniciatīvām. (441) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa aptver visu Latviju, bet pārējās Stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir kopīgi specifiski izaicinājumi/attīstības iespējas. Plānošanas reģiona un pašvaldības AP ietver koordinētus un papildinošus ieguldījumus dažādās nozarēs ārpus 5.PM. Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīcijām - sinerģija ar tiešajām investīcijām MVU atbalstam, plānotas 1.PM, t.sk. ar 1.2.3.SAM plānoto tiešo atbalstu uzņēmumiem, 1.1.1.SAM un 1.1.2.SAM P&I kapacitātes attīstībai reģionālo inovāciju sistēmas iedzīvināšanai, atbalstu darbaspēka prasmēm 4.2.2.SAM, 4.2.3.SAM un 4.2.4.SAM, kā arī sinerģija ar 4.3.4.SAM un 4.3.6.SAM pirmsskolas izglītības pieejamību veicinošiem pasākumiem. 3.1.1.SAM investīcijas palielinās reģionu sasniedzamību arī uzņēmējiem. Publiskās ārtelpas attīstībai plānota papildinātība ar 2.1.3.SAM pašvaldību investīcijām klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Viedo pašvaldību risinājumiem - sinerģija ar 2.1.1.SAM pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijām, 1.1.1.SAM un 1.2.3.SAM atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai. AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot lielākus investīciju projektus (vismaz 4 nacionāla mēroga industriālie parki) nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu. 5.1.1.SAM ieguldījumi kultūras infrastruktūrā var kalpot kā stimuls turpmākām investīcijām, kas tiek īstenotas 4.3.2.SAM ietvaros, vienlaikus demarkāciju nodrošinot jau plānošanas posmā, paredzot, ka 5.1.1.pasākuma mērķa grupa ir kultūras mantojuma objektu apmeklētāji, savukārt 4.3.2.SAM mērķa grupa ir sociāli mazaizsargātās grupas, kas tiek marginalizētas kultūras pieejamībā. (442) 5.1.1.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" un "Inovācija" īstenošanā; programmā "Radošā Eiropa" paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm. (443) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus tiks izvērtēta iespēja attiecībā uz peļņu nesošiem kultūras infrastruktūras projektiem piemērot atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevums kombinācijā ar grantu).
(444) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai civilās aizsardzības mērķiem pielāgotu un aprīkotu objektus (patvertnes), nodrošinot attiecīgās integrētās teritoriālās stratēģijas izstrādātāja pārstāvju dalību projektu iesniegumu atlasē. (445) Ņemot vērā drošības izaicinājumus, plānots atbalsts esošu telpu pārbūvei vai atjaunošanai un aprīkošanai, pielāgojot tās patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Ir atbalstāms, ka patvertnes iespēju robežās tiek veidotas tā, lai tās var izmantot kā dažādas pielietojamības nozīmes objektus, tas ir, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai civilās aizsardzības vajadzībām, tās var tikt izmantotas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem militāra iebrukuma, kara vai katastrofas gadījumos. (446) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (447) Galvenās mērķgrupas: Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pašvaldības, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un iestādes, publiskas atvasinātas personas. (448) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu, kur vien tas iespējams. Pielāgotajās un aprīkotajās patvertnēs tiks nodrošināti risinājumi piekļūstamības nodrošināšanai (patstāvīgi vai ar citu personu vai tehnisko palīglīdzekļu, piemēram, evakuācijas krēslu, palīdzību) personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tai skaitā personām ratiņkrēslos, personām ar bērnu ratiņiem, un cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pasākuma īstenošanā tiks ņemts vērā nediskriminācijas un piekļūstamības princips, kā to paredz Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. (449) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. SAM pasākumi tiks īstenoti visā valstī, lai nodrošinātu civilo gatavību visos Latvijas reģionos. Dažādās vietās visā valsts teritorijā tiks izveidotas ne mazāk kā 500 patvertnes, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi. (450) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Patvertņu izvietojums tiek izstrādāts izkliedēti visā valstī, jo krīzes scenārijos, īpaši pierobežas apgabalos vai reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, iedzīvotājiem var būt efektīvāk un drošāk izmantot patvertnes blakus pašvaldībā. (451) Finanšu instrumenti: N/A. 10. tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
11. tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(452) Atbalstāmās darbības: Atbalstāmo pasākumu plānošanā un vissmagāk skarto reģionu identificēšanā ņemti vērā iepriekš definēti kritēriji80, tādējādi nosakot, kuras teritorijas potenciāli visvairāk skars pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, un noteiktas to attīstības vajadzības un potenciālie izaicinājumi, lai varētu risināt pārkārtošanās grūtības virzībā uz klimatneitralitāti. Konkrēti plānotie atbalsta pasākumi noteikti TPTP, ievērojot tajā paredzēto pārkārtošanās virzienu un darbības, kas definētas saskaņā ar plānošanas dokumentiem klimatneitralitātes jomā - NEKP, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.g., kā arī ievērojot EK 2020.gada ziņojuma par Latviju TPF atbalstāmo darbību ieteikumus, Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam, un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos uzstādījumus reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, sniedzot kompleksu un savstarpēji papildinošu ieguldījumu stratēģisko mērķu un NEKP uzdevumu īstenošanā. TPTP ietvaros plānots viens transformācijas virziens "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku", kura ietvaros paredzēts īstenot trīs darbības: (1) Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā; (2) Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; (3) Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. TPTP darbību ietvaros tiks īstenoti vairāki pasākumi. (453) TPTP darbības "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros ir atbalstāma degradēto kūdras purvu rekultivācija, t.sk. vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, koncentrējoties primāri uz risinājumiem ar augstāku SEG emisiju samazinājumu, kā arī pārprofilēšanas aktivitātēm. Pirms rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Tāpat paredzēts atbalstāmās darbības pašvaldību un/vai sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas apgādes, kā arī ražošanas un koģenerācijas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem, kas pārtrauc kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu. (454) Dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai ir atbalstāma ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai, kā arī ekotūrisma veicināšanai. Šādas aktivitātes ir paredzēts veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai uzlabotu purvu ekosistēmu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam81 un Natura 2000 prioritāro rīcību programmu 2021.-2027. gadam82. Tāpat atbalsts ir paredzēts P&I aktivitātēm, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, fokusējoties uz Latvijas vides un klimata mērķiem, piem., SEG emisiju samazināšanas, teritoriju atjaunošanas u.c. aspektiem. Ir paredzēts īstenot pētījumu platformu un izcilības centra izveidi, kura ietvaros tiks atbalstīta pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. (455) Lai ierobežotu reģionālo atšķirību pieaugumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, plānota ekonomikas dažādošana un modernizācija, jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības iespēju radīšana un attīstība visvairāk skartajos reģionos, t.sk. degradētajās vēsturiskās kūdras ieguves vietās un degradētajās rūpnieciskās teritorijās. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstības, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ietvaros plānots atbalstīt "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas, un saistītās publiskās infrastruktūras attīstību saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. Ņemot vērā darbinieku skaitu, kuru darbavietas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas, radot jaunas darbavietas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstība ir būtisks priekšnosacījums reģionālo atšķirību mazināšanai, un jaunizveidotās darbavietas dotu iespēju rast nodarbinātības iespējas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstības kontekstā nozīmīga loma ir arī bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanai, kas sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas rezultātā visvairāk skartajās teritorijās uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību un veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, t.sk. izglītības pieejamības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu reģionu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, plānots atbalsts pašvaldību un reģionu speciālistu vietējā līmenī nepieciešamo prasmju un zināšanu paaugstināšanai par klimatneitrālu ekonomiku, nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem un ietekmi uz teritoriju attīstību, mazinot sociālekonomiskās negatīvās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām. (456) Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādējādi atbalstāmi ieguldījumi darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšanai. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. DD noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei), atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai no bezdarba riskam pakļauto un darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepasliktinot to sociālo stāvokli. Detalizēts prasmju saraksts, kas nepieciešamas visvairāk skartajos reģionos, tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem. (457) TPTP atbalstāmās darbības plānotas, ievērojot ES prioritātes klimata un vides jomā, jo īpaši plānojot pārkārtošanos uz 2030. g. izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķiem un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. g. saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī ņemot vērā EZK mērķus, kuru īstenošana veicinās virzību uz klimatneitralitāti, kā arī atbalstīs vietējo ekonomiku un ilgtspēju ilgtermiņā. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos, TPTP ietvaros Latvijā līdz 2030. g. plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās aktivitātes var veicināt Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. g. pret 2030. g. noteikto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā mērķu sasniegšanu 36% apmērā. (458) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (459) Galvenās mērķgrupas: pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu iedzīvotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un to izveidotās iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, saimnieciskās darbības veicēji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, valsts iestādes, zinātniskās institūcijas. (460) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus ar būvniecību saistītajās darbībās, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas specifiskas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei dažādiem objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus telpām. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem, piemēram, autobusos vizuāli informācijas tablo, audio paziņojumi par pieturvietām, maršrutu u.tml., marķējumi un piktogrammas, atbilstošas sēdvietas u.c. Prasmju attīstības pasākumu ietvaros tiks nodrošināta dalība un informācijas pieejamība visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no izglītības līmeņa, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, invaliditātes, u.c. aspektiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepasliktināšanos, ko var ietekmēt darba tirgus transformācijas procesi, kā arī tiks nodrošināta apmācību iespēja personām ar FT. (461) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: ekonomikas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rezultātā vissmagāk skartie reģioni noteikti TPTP saskaņā ar TPTP noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā 1) kūdras ieguves apjomus un degradēto purvu (nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu), kur kūdras ieguve vairs nenotiek, izplatību, 2) IKP rādītājus, 3) elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu IKP (uz vienu iedzīvotāju) vienības radīšanai, 4) uzņēmumu darbības energoietilpību un iespējas pārkārtot uzņēmumu saimniecisko darbību ekonomikas transformācijai uz klimatneitralitāti, 5) nodarbinātības un bezdarba līmeņa rādītājus, kā arī 6) demogrāfijas tendenču rādītājus. Plānotajiem ieguldījumiem jāatbilst plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, izņemot degradēto purvu rekultivācijas un atjaunošanas, un kūdras nozares pētniecības aktivitātes, kur investīcijas tiks plānotas nacionālā līmenī, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritorijas socioekonomiskajai situācijai. (462) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SAM ietvaros plānotie ieguldījumi infrastruktūras attīstībai, ir papildinoši 5.1.1.SAM ietvaros paredzētajiem integrētajiem ieguldījumiem teritorijās uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanai citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos, kā arī par vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Atbalsts cilvēkresursu prasmju un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas piedāvājuma attīstībai plānots 4.2.2.SAM ietvaros, paredzot atbalstu darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, savukārt 4.2.4.SAM pasākumu ietvaros plānoti pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstības pasākumi, nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF finansējumu kūdras un saistītajās nozarēs ietekmētā personāla prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām atbilstoši reģionu vajadzībām, kā arī uzņēmumu darbiniekiem, kas ieinteresēti attīstīties un pilnveidoties esošajā uzņēmumā. 6.1.1.SAM ieguldījumi ir papildinoši arī ar AF investīcijām, kur 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu pieaugušo izglītības attīstībai, savukārt nevienlīdzības mazināšanai reģionos 3.1.1.3.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānot īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, 3.1.1.6.i "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" ietvaros paredzēts atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu) iegādei, kas paredzēti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros plānots atbalsts plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai ATR kontekstā, nolūkā uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti. (463) Finanšu instrumenti: Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, TPTP 2.darbības "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākuma īstenošanai tiks izmantos FI, kombinējot to ar granta elementu. 12. tabula (2) 6. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
13. tabula (3) 6. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām 14. tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums98
15. tabula (5) Dimensija 2 - Finansējuma veids99
16. tabula (6) Dimensija 3 - Teritoriālie sasniegšanas mehānismi100
17. tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas101
18. tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība102
(464) AKCK izstrādāta virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai KP fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai. (465) AKCK ieviešanas rezultātā plānoti šādi rezultāti: 1) integrēts KP stratēģiskās plānošanas un ieviešanas process nodrošinās kvalitatīvu politiku un projektu izstrādi, formulējot mērķus, sasniedzamos rezultātus; 2) tiks nodrošināta godprātīga, caurskatāma, uz risku izvērtējumu balstīta projektu/fondu ieviešana, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatatbildību; 3) tiks nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte - nepieciešamās prasmes, kompetences, zināšanas tiks efektīvi izmantotas KP ieviešanā visos administratīvajos līmeņos (valsts institūcijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, nevalstiskais, privātais sektors). (466) AKCK ietvaros plānoti pasākumi trīs prioritārajos virzienos: 1) IESTĀŽU VEIKTSPĒJAS STIPRINĀŠANA mērķis ir veicināt institūciju darbības veiktspēju jeb kapacitāti. 2) CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA UN PROFESIONALIZĀCIJA mērķis ir veicināt KP fondu ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstību un profesionalizāciju. 3) DIGITALIZĀCIJA, DATI UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS mērķis ir radīt IKT sistēmas, rīkus un metodes KP fondu ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai. (467) Detalizēta informācija par AKCK pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija AKCK ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā103. (468) KPVIS funkcionalitātes nodrošināšana 2021.-2027.g. plānošanas periodā mērķis ir atbalstīt KPVIS funkcionalitāti, nodrošināt augstu klientu apmierinātības līmeni gan ar CFLA sniegto, gan KPVIS e-vides tehnisko atbalstu. (469) KPVIS funkcionalitātes attīstība nodrošinās ES fondu vadībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, finansējuma saņēmējus ar pieeju KPVIS datiem jebkurā laikā. Dažādu ar projektu ieviešanu saistītās informācijas ātru, drošu, ērtu pieejamību un izmantošanu, nodrošinās iespēju datus izgūt no KPVIS ar datu analīzes rīka palīdzību, kas atvieglos, paātrinās datu apkopošanu, apmaiņu un tālāku analīzi un izmantošanu darba vajadzībām. Vienlaikus tiks apzinātas iespējas attīstīt KPVIS, lai uzlabotu funkcionalitāti, datu pieejamību, sasaisti ar dažādiem valsts datu reģistriem, datu bāzēm u.tml., tādejādi uzlabojot darba efektivitāti. (470) CFLA varēs īstenot ES fondu sadarbības iestādes funkcijas, izmantojot vienotu iekšējo kontroles sistēmu, uzturēt KPVIS atbilstoši nepieciešamām drošības prasībām, vienlaikus pilnveidot un paplašināt KPVIS funkcionalitāti. (471) Detalizēta informācija par KPVIS pilnveidošanai un attīstībai plānotajiem pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija (472) KPVIS attīstības pasākumu ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā104. 2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei 19. tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums105
20. tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas106
21. tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība107
22. tabula (18) TPF piešķīrums programmai saskaņā ar TPF regulas 3. pantu pirms pārvietojumiem
3. Finanšu plāns 23.a. tabula (3.1.) Pārvietojumi un iemaksas
23.b. tabula (17A) Pārvietojumi starp ERAF, ESF+ un KF vai uz citu fondu vai fondiem (sadalījums pa gadiem)
23.c. tabula (17B) Pārvietojumi starp ERAF, ESF+ un KF vai uz citu fondu vai fondiem (kopsavilkums)
(473) Finansējuma pārvedums no KF uz ERAF veidojas investīciju pārstrukturizācijas rezultātā novirzot finansējumu prioritāri atbalstāmam 4.politikas mērķa projektam - Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) stacionāra telpu modernizācijai un pilnīgas centra rekonstrukcijas nodrošināšanai, ņemot vērā, ka LOC ir lielākā specializētā medicīnas iestāde onkoloģijas jomā Latvijā, taču tā infrastruktūra un aprīkojums neatbilst mūsdienu Eiropas un pasaules veselības aprūpes infrastruktūras standartiem, un telpas nav renovētas kopš slimnīcas nodošanas ekspluatācijā 1986. gadā. Finansējums tiek pārdalīts, vērtējot esošo investīciju ieviešanas progresu un ieviešanas stadiju, t.sk. 2.2.2.3.pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" 23,2 milj. EUR apmērā un 4,7 milj. EUR apmērā no 3.1.1.7.pasākuma "Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības projekti", vienlaikus no minētā pasākuma 11,2 milj. EUR tiek novirzīti 2.politikas mērķa 2.3.1.4.pasākumam "Transporta digitālie pasākumi"110, kura mērķis ir veikt ieguldījumus sabiedriskā transporta digitalizācijai nepieciešamajā infrastruktūrā, kopumā uzlabot Latvijas reģionālā sabiedriskā transporta digitalizāciju, efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti, izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā, ka tabulā Nr. 17A un 17B iekļauta kumulatīva informācija atbilstoši SFC2021 funkcionalitātes prasībām, lūdzam informāciju par iepriekšējo Programmas grozījumu ietvaros apstiprinātajiem finansējuma pārvedumiem skatīt iepriekšējās Programmas versijās. 23.d. tabula (10) ES fondu finansējuma sadalījums pa gadiem
24. tabula (11) Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums
4. Ieguldījumu priekšnosacījumi 25. tabula (12) Ieguldījumu priekšnosacījumi
5. Programmā iesaistītās iestādes 26. tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes
27. tabula (13A) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu
6. Partnerība (474) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu. (475) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana119, kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām. (476) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas. (477) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros. (478) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus. (479) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim. (480) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas. (481) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. (482) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus. (483) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. (484) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem. (485) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums120, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā. (486) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides pārskatu"121. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam. (487) Sagatavojot vidusposma novērtējumu vadošā iestāde izvērtēja nepieciešamību veikt Programmas stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizēšanu, ņemot vērā rosinātos Programmas vidusposma un ReArm grozījumus un secināja, ka aktualizēšanas veikšana nav nepieciešama. (488) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un nosacījumi. (489) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti. (490) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku. (491) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma lietderībai sabiedrības interesēs. (492) Izstrādājot Programmas grozījumus tiks nodrošinātas konsultācijas ar vadošajiem sadarbības un sociālajiem partneriem. 7. Komunikācija un redzamība (493) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana, uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 46.-50. pantā un III nodaļā "Redzamība, pārredzamība un komunikācija" noteikto. (494) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti, pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā122 gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām. (495) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai. (496) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību. (497) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros. (498) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem, te noteikti 3 galvenie: - sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem (2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%); - sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%); - sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g. - 81%). (499) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas izvērtēšanu. (500) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem. (501) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām: a) Specifiskās m.a.: - Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā; - Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; - Sociālie un sadarbības partneri; - ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas. b) Sabiedrība kopumā: - Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem; - Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem; - Cilvēki ar invaliditāti. c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki. d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi u.c.). (502) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti: - vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.: potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri); - plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c. (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki); - vides reklāma (m.as: mediji un informācijas starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā); - drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā). (503) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots indikatīvi 0,3 % apmērā no kopējā programmas finansējuma. (504) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga. 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 28. tabula (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām
29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.3.SAM (RSO 2.7.) (1.papildinājums)
Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana 1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).
2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā ir KNR 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam.
3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji, un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos Komisija var izmantot.
4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.
5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu
Tirgus izpētes rezultātā katrai vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu tabulas:
30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.2.SAM (1.papildinājums)
Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana
30. tabulas pielikums Nr. 1 1. Tabula (VARAM tirgus cenu izpētē iekļaujamie dalītās vākšanas konteineru veidi)
2. Tabula (Apkopojums par datu ieguves veidiem un iegūto cenu datu skaits)
31. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 4.3.3.SAM (1.papildinājums) A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana
31. tabulas pielikums Nr. 1 Mācību vienības izmaksu standarta likme un tās aprēķins Mācību vienības izmaksu standarta likme un tās aprēķins
9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (505) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros150: 1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (atlase beigusies); 2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (notiek atlase); 3) 1.5.1.SAM "Rūpniecisko spēju uzlabošana, lai veicinātu aizsardzības spējas, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma spējām" (2026.g. II cet.); 4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu" (atlase izsludināta); 5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (atlase vērtēšanā); 6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (atlase izsludināta); 7) 3.3.1.1.pasākums "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (notiek atlase); 8) 4.1.2.5.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (atlase beigusies); 9) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (atlase beigusies); 10) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (atlase beigusies); 11) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai" (atlase beigusies); 12) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. II cet. - 2027.g); 13) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (atlase beigusies); 14) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (atlase beigusies). Programmas pielikumi: 1) 1. pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences.; 2) 2. pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos; 3) 3. pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība"; 4) 4. pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā"; 5) 5. pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā"; 6) 6. pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns"; 7) 7. pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums"; 8) 8. pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte"; 9) 9. pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība". 1 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta izstrādātā Sociālā darba vārdnīca: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/2023/Sociala_darba_vardnica.pdf 2 Eiropas Komisijas darba dokuments Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas neto nulles tehnoloģiju produktu ražošanas ekosistēmas stiprināšanai (SWD(2023) 219 final COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT for a Regulation of the European Parliament and of the Council on establishing a framework ofmeasures for strengthening Europe's net-zero technology products manufacturing ecosystem (Net Zero Industry Act)) 3 https://ej.uz/5rdm 4 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv) 5 https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9 6 https://ej.uz/akc8 7 https://ieej.lv/ED0qg 8 RPP 9 CSP, 2016 10 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 11 CSP, 2021 12 European Innovation Scoreboard 2019 13 NIP 14 ZTAI 15 CSP, 2019.gads 16 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 17 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 18 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 19 Digital Economy and Society Index 2020 20 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris 21 https://ieej.lv/2nMjQ 22 https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM 23 https://ieej.lv/LSZrr 24 https://ieej.lv/TtZRl 25 https://ieej.lv/bggp8 26 https://ieej.lv/kzm38 27 https://ieej.lv/bWAm1 28 https://ieej.lv/9RaBR 29 https://ej.uz/pmnc 30 NEKP, Autotransporta direkcija 31 https://ieej.lv/n5k2o 32 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 33 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw 34 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS 35 https://ieej.lv/UATSF 36 CSP https://ieej.lv/36gzf 37 OECD dati (2018) 38 https://ieej.lv/AD6q8 39 2018.gads, CSP 40 2018.gads 41 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp). 42 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124. 43 Digital Economy and Society Index 2020 44 https://ieej.lv/NXKh4 45 https://ieej.lv/Ptwu7 46 https://ieej.lv/rwpCf 47 https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI 48 CSP 49 https://ieej.lv/DzYfQ 51 https://ieej.lv/FQFcK 52 https://ieej.lv/wVDp3 53 https://ieej.lv/gpi47 54 https://ieej.lv/JbvwY 55 https://ieej.lv/JJcl8 56 https://ieej.lv/huXoW 57 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes 58 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju kompetences attīstības aktivitātes par pamatu tiks izmantots Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un 2023.gadā "FIDEA" veiktais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums. 59 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2). 60 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 61 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 62 Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) 63 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC 64 Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.-2027.gadam. 65 https://ieej.lv/Kk76o 66 https://ieej.lv/DWKFP 67 https://ieej.lv/ykje9 68 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam 69 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h 70 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi 71 https://ieej.lv/y5vBh 72 Sabiedriskā transporta savienojuma punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Sabiedriskā transporta savienojuma punktos koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Sabiedriskā transporta savienojuma punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 73 https://ieej.lv/hm57c 74 Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" 75 Valsts kontroles revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" 76 Pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība 77 BD, DM un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi plānoti pēc mērķa grupas personu iesaistes AF ietvaros 78 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD 79 https://ej.uz/xwkw 80 Taisnīgās pārkārtošanās teritoriālais plāns, pielikums 81 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh 82 Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021-2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB 83 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 84 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 85 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 86 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 87 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 88 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu. 89 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem. 90 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 91 TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 92 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas. 93 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu 94 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos. 95 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. g. ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha. 96 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti 97 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs/ persona) 98 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 99 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 100 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 101 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 102 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 103 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 8. un 9. pielikumos 104 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 8. un 9. pielikumos 105 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 106 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 107 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 108 Tabulā iekļauta informācija kumulatīvi apkopojot visus Programmas grozījumu (gan esošo, gan jau apstiprināto) ietvaros veiktos pārvedumus atbilstoši SFC2021 funkcionalitātes prasībām 109 Tabulā iekļauta informācija kumulatīvi apkopojot visus Programmas grozījumu (gan esošo, gan jau apstiprināto) ietvaros veiktos pārvedumus atbilstoši SFC2021 funkcionalitātes prasībām 110 Pasākumiem norādīts ES fondu finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate daļas, savukārt 23.b un 23.c tabulā atbilstoši SFC2021 prasībām norādīts pārdalāmais apjoms ar Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļu. Tehniskās palīdzības flat rate finansējums nav faktiski pieejams projektu iesniegumu atlasēm, bet gan tiek aprēķināts, ņemot vērā projektu ietvaros veiktos izdevumus un novirzīts ES fondu ieviešanā un administrēšanā iesaistīto institūciju izdevumu segšanai. Tehniskās palīdzības flat rate likmes katram no fondiem noteiktais KNR 36.panta 4.punktā. 111 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra Regula (EC) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 112 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 113 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā 114 https://ieej.lv/AHImr 115 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.) 116 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu 117 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 118 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas Regula (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu 119 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ 120 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. 121 https://ieej.lv/ttnVF 122 "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto. 123 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 8. un 9. pielikumos. 124 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB010m/ 125 Iekārta, kas ir atbilstoša Ekodizaina prasībām (Komisijas 2015.gada 28.aprīļa Regula (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem) 126 Atbalsts paredzēts tikai tādām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā noteiktās efektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijas nosacījumiem. 127 Izmaksas publicētas: https://sadalestikls.lv/lv/cenradis 128 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 129 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 130 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 131 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 132 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 133 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz desmitdaļai. 134 Izmaksu aprēķinos izmanto invertora jaudas vērtību. Ja saules paneļu kopējā jauda ir mazāka par invertora jaudas vērtību, aprēķinos izmanto saules paneļu kopējās jaudas vērtību. as=Jaunais indekss−Vecais indekss jeb t.i. 2,9-4,3= -1,4% (indeksācija nav jāveic, jo izmaiņas nepārsniedz 5 procentpunktus). 136 https://likumi.lv/ta/id/236019-noteikumi-par-atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas-izsniegsanas-un-anulesanas-kartibu-atkritumu-tirgotaju-un-atkritumu-apsaimniekosanas-starpnieku-registracijasnbspun-informacijas-sniegsanas-kartibu-ka-ari-par-valsts-nodevu-un-tas-maksasanas-kartibu 137 https://likumi.lv/ta/id/222147-kartiba-kada-piesakamas-a-b-un-c-kategorijas-piesarnojosas-darbibas-un-izsniedzamas-atlaujas-a-un-b-kategorijas-piesarnojoso-da... 138 Attiecībā uz darbībām, kuras ietver vairākas vienkāršotu izmaksu iespējas, kas sedz atšķirīgas kategorijas izmaksas, atšķirīgus projektus vai secīgus darbības posmus, 3.-11. punktu aizpilda par katru rādītāju, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu. 139 Attiecīgā gadījumā norāda korekcijas biežumu un laika grafiku un skaidru atsauci uz konkrētu rādītāju (tostarp attiecīgā gadījumā saiti uz vietni, kurā publicēts šis rādītājs). 140 Informācija par atlasi: https://www.cfla.gov.lv/lv/2-2-2-2-k-1 141 Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 197 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.2. pasākuma "Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi", pieejami https://likumi.lv/ta/id/350820-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-222specifiska-atbalsta-merka-parejas-uz-aprites-ekonomiku-veicinasana-2222-pasakuma-atkritumu-dalita-vaksana-projektu-iesniegumu-pirmas-atlases-kartas-istenosanas-noteikumi 142 Vai ir iespējama negatīva ietekme uz atbalstīto darbību kvalitāti un, ja ir, kādi pasākumi (piemēram, kvalitātes nodrošināšana) tiks veikti, lai kompensētu šo risku? 143 https://likumi.lv/ta/id/327220-atkritumu-dalitas-savaksanas-sagatavosanas-atkartotai-izmantosanai-parstrades-un-materialu-regeneracijas-noteikumi 144 https://likumi.lv/ta/id/287396-noteikumi-par-atkritumu-savaksanas-un-skirosanas-vietam 145 https://likumi.lv/ta/id/221378-atkritumu-apsaimniekosanas-likums 146 https://likumi.lv/ta/id/337993-noteikumi-par-razotaja-paplasinatas-atbildibas-sistemas-izveidi-un-piemerosanu-plastmasu-saturosiem-izstradajumiem 147 Pieejama VARAM lietvedības sistēmā 148 Transportlīdzekļu likmē ir iekļautas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izmaksas par eksaminācijas organizēšanu 149 Traktortehnikas likmē ir iekļautas Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izmaksas par eksaminācijas organizēšanu 150 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un apstiprināšanas. Finanšu ministrs A. Ašeradens
1. pielikums Tematiskais priekšnosacījums Nr.
10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus
politikai:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| AE | Atjaunojamā enerģija |
| AER | Atjaunojamie energoresursi |
| ANM | Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ALTUM | AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| cm | Centimetrs |
| CO2 | Oglekļa dioksīds |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DRN | Dabas resursu nodoklis |
| DVB | Darba vidē balstītas (mācības) |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| EP | Eiropas Padome |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ES | Eiropas Savienība |
| ES ETS | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ESF+ | Eiropas Sociālais fonds Plus |
| EUR | euro |
| FEI | Fizikālās enerģētikas institūts |
| FM | Finanšu ministrija |
| IUB | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IKT | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| IS | Informācijas sistēmas |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| IT | Informācijas tehnoloģijas |
| IPCC | Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change) |
| ĪADT | Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas |
| KF | Kohēzijas fonds |
| KLP | Kopējā lauksaimniecības politika |
| KP | Kohēzijas politika |
| Kurzeme | Kurzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| Latgale | Latgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| LDDK | Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LKA | Latvijas Kūdras asociācija |
| LM | Labklājības ministrija |
| LVĢMC | VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" |
| LVM | Akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži |
| LVMI Silava | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
| MF | Modernizācijas fonds |
| milj. | miljons |
| MK | Ministru kabinets |
| mljrd. | Miljards |
| MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |
| NACE | Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija |
| NBK | Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" |
| NEKP | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam1 |
| NIP | Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam2 |
| NUTS | Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija |
| NVA | Nodarbinātības valsts aģentūra |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| kt | kilotonna |
| KŪDRA2030 | Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam3 |
| Pierīga | Pierīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| P&A | Pētniecība un attīstība |
| P&I | Pētniecība un inovācijas |
| Programma | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam |
| PwC | PricewaterhouseCoopers Latvijas birojs |
| Projektu dati | Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei |
| RAP | Reģionu attīstības programma |
| Regula Nr. 2021/1060 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai |
| Rīga | Rīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| RPP | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam4 |
| Sadarbības partneri | Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni |
| SAM | Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus |
| SEG | Siltumnīcefekta gāze |
| SIVN | Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums |
| SM | Satiksmes ministrija |
| Sociālie partneri | Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības |
| Stratēģija | Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam5 |
| t | Tonna |
| TAP | Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam6 |
| t CO2 ekv. | SEG emisiju daudzums, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās |
| TPF | Taisnīgas pārkārtošanās fonds |
| TPM | Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms |
| TPTP | Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns |
| UK | KP fondu uzraudzības komiteja |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| Vidzeme | Vidzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| VPVB | Vides pārraudzības valsts birojs |
| Zemgale | Zemgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| ZI | Zinātniskās institūcijas |
| ZIZIMM | Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā |
| ZM | Zemkopības ministrija |
1. PĀRKĀRTOŠANĀS PROCESA IZKLĀSTS UN VISNELABVĒLĪGĀK SKARTO TERITORIJU NOTEIKŠANA LATVIJĀ
|
2019.gadā MK apstiprināja Latvijas pozīciju, atbalstot ES
mērķu izvirzīšanu ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
2050.gadam, pāreja uz klimatneitralitāti galvenokārt
balstās uz diviem politikas plānošanas dokumentiem:
2020.gadā EK iesniegto Stratēģiju un NEKP.
Stratēģijas mērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050.gadā, un tās potenciālie ieguvumi saistāmi ar vides, sociālajām un ekonomikas dimensijām pārejā uz klimatneitralitāti. Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas posmos (skat. 1.un 2.piel.) trīs mainīgajos - SEG emisijās bez ZIZIMM, CO2 piesaistē un SEG emisijās ZIZIMM sektorā un virzība uz klimatneitralitāti, ņemot vērā SEG emisijas kopumā ar ZIZIMM sektoru. Stratēģija nosaka nepieciešamību veikt tautsaimniecības pārstrukturizēšanu, procesu optimizēšanu izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju, sekmējot resursefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas veicināšanu, fosilo energoresursu nesubsidēšanu, "zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšanu, "zaļo" darbavietu radīšanu. Klimatneitralitātes sasniegšanā svarīgi nodrošināt CO2 piesaisti tādā apjomā, lai kompensētu radīto SEG emisiju apjomu, jo pilnīga antropogēno SEG emisiju novēršana nav iespējama. NEKP ilgtermiņa mērķis (skat. 3.piel.) ir saskaņā ar Stratēģijas principiem un nosaka pārkārtošanās procesu uz klimatneitralitāti. Lai to īstenotu, līdz 2030.gadam jāizstrādā detalizēti plānošanas dokumenti, t.sk. 2023.gadā paredzēti grozījumi NEKP. NEKP noteikti klimata pārkārtošanās mērķi dažādiem sektoriem (skat. 4.piel.). Pēc 2020.gadā publicētajiem SEG inventarizācijas rezultātiem Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, 2018.gadā bija 11757,06 kt CO2 ekv., bet ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas7 - 13174,61 kt CO2 ekv. ZIZIMM sektorā rodas SEG emisijas un arī CO2 piesaiste, kas ietver meža zemes, aramzemes, zālāju, apbūves un mitrāju kategorijas, tāpēc ceļā uz klimatneitralitāti ZIZIMM sektoram izvirzīti atsevišķi mērķi. ZIZIMM sektorā galvenokārt SEG emisijas rodas no organiskajām augsnēm, kūdras ieguves un zemes izmantošanas veida maiņas - atmežošanas. Šobrīd ZIZIMM sektora emisijas Latvijā pārsniedz sektorā radīto piesaisti. Salīdzinot ar 1990.gadu, 2018.gadā izmaiņas ZIZIMM SEG emisijās/CO2 piesaistē ir - 113,9%, kas galvenokārt saistāms ar mežizstrādes pieaugumu. Viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā8 Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ~13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas (skat. 5.piel.). Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, daļa SEG emisiju izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās. Latvija ir viena no sešām ES valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā9, radot CO2 emisijas un atstājot ietekmi uz vidi. Latvijā ir 26232 ha lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija. Ekonomikas zaļā pārkārtošanās Kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, tie ir ap 11,3 mljrd.m³ (1,7 mljrd.t), no tiem 1,1 mljrd.t - enerģētiskā kūdra. Saskaņā ar Kūdras fonda10 datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem 641115 ha, kas ir ~10% no Latvijas teritorijas, no tiem ~4% izmantoti kūdras ieguvei. No visām potenciāli rūpnieciski izmantojamām kūdras platībām 63% atrodas valsts īpašumā. Latvijā kūdru pārsvarā izmanto dārzkopībā, katru gadu pārsniedzot 95% no kopējā kūdras ieguves apjoma (skat. 6.piel.). Saskaņā ar LKA datiem kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2829 ha platībā, kas kopumā rada vismaz 32 kt CO2 ekv.gadā11. Salīdzinot ar 1990.gadu, SEG emisijas no kūdras dedzināšanas ievērojami samazinājušās, līdz 95,8-97,8% (skat. 7.piel.). No 2003.gada pārtraukta enerģētiskās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, tāpēc kūdras izmantošana enerģētikā strauji sarukusi. Atsevišķos gados kūdras izmantošana nedaudz pieaugusi nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, kvalitatīvas šķeldas trūkuma un jaunu katlumāju izveides pašvaldībās dēļ, īpaši Latgalē, jo kūdrai kā kurināmajam ir zemas izmaksas. Kūdras plašāka izmantošana enerģētikas sektorā potenciāli būtiski palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai ir liela emisiju intensitāte, ko iegūstot esošo licenču laukumu faktiskajās platībās, tiktu sasniegtas gandrīz divas reizes šī brīža valsts kopējo SEG emisiju daudzumu gada griezumā. Kamerālā novērtējumā Latvijā identificētas 190 vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas (26232 ha platībā vismaz 151 bijušajā atradnē), kur dažādos laika periodos realizēta vai iespējams realizēta kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskā kūdra. Aplēstās šo vietu platības rada SEG emisijas 199,9 kt CO2 ekv.gadā. Laikā no 1990.-2018.gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā ZIZIMM sektorā. TPTP ietvaros plānots veikt rekultivācijas pasākumus 13600 ha platībā, radot SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO2 ekv.gadā. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP intervence galvenokārt balstīta uz Latvijas plānoto atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam un rekultivācijas pasākumiem, kas radīs ievērojamu SEG emisiju samazinājumu un sniegs pozitīvu ietekmi uz vidi un dabu ilgtermiņā, novēršot pārkārtošanās negatīvās sekas uz apkārtējo vidi, atjaunojot un uzlabojot ES nozīmes biotopu un purvu ekosistēmu kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, veicinot dabas un ekotūrismu, kā arī nodarbinātību, t.sk. radot jaunas ilgtermiņa darbavietas. Latvija nosaka starpuzdevumu ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai grozījumus normatīvajos aktos.12 Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā. TPF finansējums paredzēts arī sociālekonomisko seku mazināšanai, reaģējot uz netiešajām enerģētiskās kūdras aizlieguma sekām. |
|
Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme
no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, veikta esošās situācijas
analīze.
Kūdras resurss: Latvija ir 7.vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā (skat. 8.piel.). Galvenā kūdras krājuma izplatība koncentrēta Austrumlatvijas, Piejūras un Ziemeļvidzemes zemienē.13 Vidzemē un Pierīgā atrodas lielākās nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, tām seko Latgale, Zemgale, Kurzeme. Lielākais izmantojamās kūdras apjoms un ieguves potenciāls ir Latgalē, Vidzemē, bet augstākie kūdras ieguves intensitātes un nodarbinātības rādītāji ir Zemgalei, Kurzemei. Enerģētisko kūdru iegūst visos reģionos, izņemot Vidzemi, 2829 ha platībā (skat. 9.piel.). Visvairāk šādu platību ir Pierīgā, Latgalē, bet kūdru kā kurināmo 2018.-2019.gadā izmantoja Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgā, Pierīgā. Kūdras nozare aktīvi darbojas visos reģionos, tāpēc pārkārtošanās, mazinot sociālo un ekonomisko ietekmi, nepieciešama vairākos reģionos, īpaši ārpus Rīgas, Pierīgas, kur emisijas ir 77% no visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. Nodarbinātība: Nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijas reģionos atšķiras, bet īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu reģionos līdzīgs, tomēr Rīgā tas ir gandrīz divas reizes lielāks, kas saistīts ar svārstmigrāciju, nekorekti deklarētu dzīvesvietu, atšķirīgiem ekonomiskās aktivitātes līmeņiem reģionos. Nodarbinātības līmenis četros reģionos ir zemāks nekā Rīgā, Pierīgā - augstākais bezdarba līmenis un zemākās algas ir Vidzemē, Latgalē. Vidējā alga Latvijā pakāpeniski pieaug14, bet četros reģionos ir zemāka par valsts vidējo (skat. 10.piel.). Ekonomika: Latvijas IKP turpināja pieaugt, 2019.gadā vislielāko ieguldījumu IKP nodrošināja Rīga, Pierīga, tādējādi šie pēc platības mazākie reģioni veido ~70% Latvijas IKP15. Būtiski atšķiras arī komersantu spēja piesaistīt investīcijas, galvenokārt tās veiktas Rīgā, Pierīgā, bet pārējie reģioni saņēma mazāk nekā to īpatsvars ekonomikā IKP izteiksmē16. Atšķirības starp Rīgu un Latgali, kurā piesaistīts vismazāk nefinanšu investīciju, ir 5,4 reizes. Darba samaksas atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem reģioniem ir pat 1,6 reizes (skat. 10.piel.). Enerģētika: Latvijas enerģijas bilance atkarīga no importētajiem enerģijas resursiem, galvenokārt no gāzveida degvielas, šķidrā un cietā fosilā kurināmā. Pēdējo 10 gadu laikā AER patēriņa daļa transporta nozarē pieaugusi nenozīmīgi. Novērojama tendence, ka reģionos ar augstu IKP ir zemāks enerģijas patēriņš. Rīgā, Pierīgā siltumenerģijas patēriņš, kas nepieciešams vienas IKP vienības radīšanai, ir divreiz mazāks nekā pārējos reģionos. Latvijas reģionos ir 3-6 reižu atšķirība starp patērētajiem energoresursiem apstrādes rūpniecībā pret saražoto IKP vienību (skat. 11.piel.). Demogrāfija: Iedzīvotāju skaits samazinās visos Latvijas reģionos (izņemot Pierīgu) dabisko kustību un migrācijas dēļ. 2020.gada sākumā vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgā (32%) un Pierīgā(20%).17 2020.gadā visvairāk iedzīvotāju zaudējusi Latgale, Vidzeme, Kurzeme, kam seko Zemgale, Rīga (skat. 12.piel.). Rīgā dzīvo 1/3 Latvijas iedzīvotāju. Pamatojoties uz statistikas datu analīzi un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija nosaka, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi. Pēc reģionu salīdzinājuma (skat. 13.piel.) un rādītāju daudzkritēriju analīzes apkopojuma (skat. 14.piel.) secināms, ka Rīga un Pierīga ir labākā situācijā nekā pārējie reģioni (izņemot lielo īpatsvaru enerģētiskās kūdras ieguvē un izmantošanā). Vairākos rādītājos Zemgalei un Kurzemei ir sliktāki rezultāti salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, bet Latgalei un Vidzemei - zemākie rādītāji gandrīz visās analizētajās jomās. Ieguves rūpniecības un ražošanas nozares (t.sk. kūdras nozare) nodrošina darbu ievērojamai iedzīvotāju daļai Kurzemē (29,1%), Zemgalē (27,4%), bet mazākais nodarbināto īpatsvars ir Latgalē (25,5%), Vidzemē (25,8%)18, līdz ar to ekonomikas pārkārtošanās process Kurzemē un Zemgalē ietekmēs vairāk darbavietu, tāpēc būs svarīgi veicināt nodarbinātību, radot darbavietas jaunajās uzņēmējdarbības teritorijās un iegūstot darba tirgum atbilstošas prasmes, pārkvalifikācijas iespējas. Lai nodrošinātu lielāku emisiju samazinājumu no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, t.sk. atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu uz četriem reģioniem, vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija radīs SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO2 ekv.gadā, kur proporcionāli vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām 74% samazinājums paredzēts Vidzemē, Latgalē, bet Kurzemē, Zemgalē - 26%, t.sk., papildu radot 1260 darbavietas rekultivācijas nodrošināšanai (Vidzemē, Latgalē - 931, Kurzemē, Zemgalē - 329). Atsakoties no kūdras izmantošanas enerģētikā Latvijā kopumā, četros reģionos tiktu samazinātas kūdras sadedzināšanas emisijas 52% apmērā, t.sk. 40% apmērā Kurzemē un Zemgalē. |
2. PĀRKĀRTOŠANĀS GRŪTĪBU NOVĒRTĒJUMS PAR KATRU TERITORIJU (REĢIONU)
2.1. Novērtējums par pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi
|
Ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā klimatneitralitātes
mērķu kontekstā izvērtēta ekonomiskā, sociālā un vides
ietekme reģionos. Atteikšanās no kūdras izmatošanas
enerģētikā ir galvenais virziens ekonomikas zaļās
pārkārtošanās procesā reģionos TPTP ietvaros. Apņemšanās
līdz 2030.gadam virzīties uz klimatneitralitātes mērķiem
kopā ar esošajām pārkārtošanās iecerēm TPTP ietvaros
paredz, ka plānoto pasākumu ietekme uz vidi būs pozitīva -
tiks samazināts SEG emisiju īpatsvars, pakāpeniski tiks
dažādota reģionālā ekonomika un ilgtspējīgāk izmantoti
dabas resursi. Tāpat tiks veicināta bioloģiskā daudzveidība
degradētajās purvu ekosistēmās.
Vairākiem TPTP pasākumiem ietekme uz SEG emisiju samazinājumu ir netieša, kas jāvērtē ilgtermiņā. Pārkārtošanās sociālā ietekme pārejas nozarēs skars nodarbinātību, ņemot vērā potenciāli ietekmētās darbavietas pārkārtošanās dēļ, darbinieku pārkvalificēšanas nepieciešamību un kvalifikācijas celšanu ātrai, efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām. Ņemot vērā, ka pārkārtošanās procesa izaicinājumi, ietekme un vajadzības četros reģionos ir līdzīgas, katra pārejas skartās teritorijas analīze tiek veikta par četriem reģioniem kopumā, izceļot atsevišķus reģionus salīdzinošus aspektus, konkrētus datus par katru reģionu (ierobežoto zīmju skaita dēļ) norādot pielikumā. |
|
2.1.1. Reģionu skarto saimniecības un rūpniecības nozaru
analīze
Kūdra ir nozīmīgs dabas resurss visos Latvijas reģionos. Lielākā kūdras ieguve notiek Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, ko būtiski ietekmēs pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. 2018.gadā Kurzemē tika iegūtas 309,2 tūkst.t kūdras, Zemgalē - 433,6 tūkst.t, Vidzemē - 275,5 tūkst.t, Latgalē - 216,3 tūkst.t. (skat. 9.piel.). Vienlaikus organiskās augsnes, t.sk. kūdra, ir vienas no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā un nerekultivētās vēsturiskās kūdras ieguves vietās, turpinot izdalīt lielu SEG emisiju apjomu. 2019.gadā Latvijā kūdras nozarē darbojās 64 uzņēmumi, spēkā esošas 130 zemes dzīļu izmantošanas licences 98 purvos. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkst.t kūdras (no tiem 29 tūkst.t enerģētiskās kūdras),19 un sagaidāms, ka 2020.-2030.gadā vidējais kūdras resursu ieguves apjoms gadā saglabāsies ap 1200 tūkst.t, nepalielinot kopējo kūdras ieguves platību (26 000 ha).20 Kopumā lielākā kūdras ieguve reģionos ir Kurzemē, Zemgalē, taču visvairāk potenciāli skartie uzņēmumi reģionos (kopā trīs) saistībā ar enerģētiskās kūdras ieguves pārtraukšanu atrodas Pierīgā, Latgalē, Zemgalē. Kopumā 2018.-2019.gadā seši uzņēmumi un divas pašvaldības21 visos reģionos (izņemot Kurzemi) kūdru izmantoja enerģijas ieguvei, kā arī viens uzņēmums Zemgalē uzsāka testus kūdras izmantošanai pilsētas siltumapgādes koģenerācijas stacijā. 2020.gadā kūdra kā kurināmais izmantots 10 sadedzināšanas iekārtās (kopējā nominālā iekārtu jauda 31,47 MW), t. sk. piecās jaunās iekārtas, kas uzstādītas no 2015.gada. Kopš 2021.gada 1.janvāra ir atcelts DRN atbrīvojums par CO2 emisiju, kas rodas, izmantojot kūdru stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās. Enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšana ietekmēs šo uzņēmumu un teritoriju sociālekonomisko attīstību. Mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas un SEG emisijas, nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Lielākās kopējās degradēto purvu platības ir ārpus Rīgas un Pierīgas, kur rekultivācija sniegtu vislielāko ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu reģionos no kūdras ieguves un ZIZIMM sektora emisijām. Saskaņā ar LIFE REstore projekta rezultātiem rekultivācijas veidi, kas nodrošina SEG emisiju samazinājumu vai CO2 piesaisti un pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ir apmežošana un ogu audzēšana (skat. 15.piel.). Šiem pasākumiem ir potenciāls veidot jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes un darbavietas reģionos. Pārējie rekultivācijas veidi nesniedz tik pozitīvu ietekmi uz klimatu ilgtermiņā, t.sk. renaturalizācija veicina emisiju pieaugumu, lai gan veicina bioloģisko daudzveidību.22 Saskaņā ar KŪDRA2030 3.piel. un vides apstākļiem reģionos, renaturalizācijas un purvu biotopu atjaunošanas aktivitātēm vislielākais potenciāls ir Vidzemē, Kurzemē, turpretī Latgale, Zemgale galvenokārt piemērotas pārprofilēšanās darbībām. Visi SEG emisiju sektori mijiedarbojas. ZIZIMM sektora emisijas ietekmē arī enerģētikas un lauksaimniecības nozares emisijas, bet enerģētikas sektors saistīts ar visām nozarēm, kas patērē enerģiju. Nozarēs ar augstākajiem SEG emisiju rādītājiem Latvijā tiek nodarbināti 30% darbaspēka, un tās rada būtisku nacionālo IKP daļu, kā arī nereti piedāvā augstāku atalgojumu nekā vidēji valstī (skat. 16.piel.). Tāpēc būtiski motivēt un veikt šo nozaru pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku darbības modeli, nodrošinot reģiona uzņēmumu koordinētu pāreju dažādās nozarēs uz SEG emisiju samazinājumu un radot jaunas darbavietas. Lai ierobežotu reģionālās nevienlīdzības palielināšanos, nepieciešama uzņēmējdarbības dažādošana degradētajās vēsturisko kūdras purvu ieguves un rūpniecības teritorijās, jaunu uzņēmējdarbības teritoriju attīstība, veicinot arī jaunu MVU un jaunuzņēmumu attīstību un novēršot turpmāku teritoriju degradāciju. Nepieciešama arī infrastruktūras pielāgošana pārejā uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām ražošanas tehnoloģijām, veicinot plašāku AER izmantošanu un dodot iespēju pārkārtot un mainīt saimnieciskās darbības energoietilpību, jo emisijas rodas gan enerģijas patēriņa procesā, gan ražošanas procesā. Arī NEKP paredz palielināt AER izmantošanu un prasības attiecībā uz energoefektivitāti un emisiju kontroli.23 2.1.2. Paredzamais zaudēto darbvietu skaits un pārkvalificēšanas vajadzības, ņemot vērā darba tirgus un ekonomikas attīstības prognozes ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem - lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē, Pierīgā, taču Pierīgā, Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādēļ vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug. Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas (skat. 9.piel.).24 Ietekmēto darbavietu kontekstā nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai. Primāri fokuss tiks vērsts uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām (skat. 18.piel.). Saskaņā ar vairāku nozaru dažādošanas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama darbaspēka aizstāšana un pārkvalificēšana (skat. 17.piel.). Jāvērtē arī ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū (skat. 18.piel.). Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana, nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, u.c.), Zemgalē (autotransporta, būvniecības, inženierzinātņu u.c.), Kurzemē (IKT, mašīnbūves, pārtikas u.c.) (skat. 19.-22.piel.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju). Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās RAP 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam un darba tirgus attīstības prognozēm Reģionālās ekonomikas dažādošana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas. 2.1.3. Ekonomikas diversificēšanas potenciāls un attīstības iespējas Kopumā reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas ir līdzīga situācija, tāpēc Latvija neizceļ konkrētus ekonomiskās diversifikācijas potenciāla scenārijus pa teritorijām. Enerģētiskās kūdras izmantošanas siltumapgādē pārtraukšana radīs ietekmes uz kūdras un saistītajām nozarēm kopumā. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas aktivitātes atgriezīs teritorijas ekonomiskajā apritē, audzējot ogulājus vai veicot citas pārprofilēšanas darbības. Ieguldījumi bioloģiskajā daudzveidībā veicinās ekotūrisma attīstību. Turklāt pētniecības un izpētes attīstība var veicināt ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē. Sociālekonomiskie izaicinājumi reģionos var tikt risināti ar stimulu palīdzību saimnieciskās darbības veicējiem, lai tie pieņemtu lēmumu mainīt savu ražošanas veidu, apjomu vai darbības sektoru, kā arī paredzot atbalsta pasākumus šādos uzņēmumos nodarbinātajiem prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalificēšanai. Rūpniecības uzņēmumi ir emisiju ietilpīgi - daļa no SEG emisijām rodas kurināmā izmantošanās darbībās, kā arī dažādās rūpnieciskajās darbībās, kuras nepieciešams pakāpeniski pielāgot, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai Latvija spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu tautsaimniecību, nepieciešams mērķēts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, AER tehnoloģiju ieviešanai, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Lai mazinātu pārejas ietekmi uz vidi un risinātu sociālās problēmas visvairāk skartajos reģionos, nepieciešami ieguldījumi bezemisiju transportlīdzekļos, kas cita starpā uzlabotu nodarbinātības iespējas un ietekmēto darbinieku integrāciju darba tirgū. |
2.2. Attīstības vajadzības un mērķi līdz 2030. gadam, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku
|
Atbilstoši TPF konkrētajam mērķim, risināt
klimatneitralitātes un klimata pārmaiņu radītās sekas,
tādējādi īpaši veicinot pāreju no cietajiem fosilajiem
resursiem, kurus izmanto kā kurināmo, Latvijā visvairāk
tiks skarts enerģētiskās kūdras sektors. Lai mazinātu
prognozēto SEG emisiju pieaugumu līdz
2035.gadam25, nepieciešami jauni un inovatīvi
pasākumi ekonomikas pārkārtošanai. Lai sasniegtu Stratēģijā
noteikto nacionālo ZIZIMM sektora mērķi 2030.gadam - 1047
kt CO2, ZIZIMM sektora emisijas ir jāsamazina
par 370,5 kt CO2 (skat. 1.piel.). Vienlaikus EK
2021.gada 14.jūlijā publicēja virkni tiesību aktu
priekšlikumu saistībā ar klimata mērķu pārskatīšanu. Šobrīd
par šiem jautājumiem notiek ES līmeņa diskusijas starp
dalībvalstīm, taču augstāku mērķu noteikšana Latvijai
nozīmētu, ka būs nepieciešams atjaunināt nacionālajos
plānošanas dokumentos noteikto.
Pārtraucot enerģētiskās kūdras ieguvi un mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas, rekultivējot degradētos purvus, ZIZIMM sektora emisiju bilancē tiktu samazinātas emisijas no kopējās kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā, atbisltoši kas 2018. gada datiem ir 1452,55 kt CO2 ekv. Saskaņā ar vairākiem LIFE projektiem un nacionālo pētījumu rezultātiem atsevišķi degradēto kūdras purvu rekultivācijas veidi dod vislielāko SEG samazinājumu un arī SEG piesaisti, taču, piemēram, renaturalizācija paaugstina SEG emisijas (skat. 15.piel.). Aplēstās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības visā Latvijā rada SEG emisijas ap 199,9 kt CO2 ekv. gadā, no kurām 53% atrodas valsts īpašumā.26 Reģionu, kurus visvairāk skartu kūdras nozares pārkārtošanās, kopējās vēsturisko kūdras ieguves vietu emisijas ir 153,4 kt CO2 ekv. Maksimālais SEG emisiju ietaupījums var sasniegt līdz pat 225,56 kt CO2 ekv. gadā27, ja reģionos tiktu izvēlēts rekultivācijas veids ar augstāko SEG ietaupījumu, tādejādi samazinot līdz pat 16% kūdras ieguves emisijas ZIZIMM sektorā virzībā uz klimatneitralitāti un sniedzot ieguldījumu 61% apmērā pret Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķi. Kopējais rekultivācijas mērķis nodrošinās pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmējot ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Ekonomikas pārkārtošanās rezultātā tiktu pakāpeniski izbeigta enerģētiskās kūdras ieguve un izmantošana līdz 2030.gadam ar izmaiņām tiesību aktos. Pārtraucot iegūt un sadedzināt enerģētisko kūdru un veicot rekultivāciju, Latvijā tiks nodrošināts: 1) SEG emisiju samazinājums līdz pat 166,6 kt CO2 ekv. gadā; 2) SEG emisiju samazināšanu par 88% reģionos no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām (skat. 24.piel.); 3) virzība uz ZIZIMM sektora nacionālo mērķu līdz 2030.gadam izpildi 36% apmērā. Kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā un rekultivācijas pasākumi sniegs ieguldījumu ne tikai SEG emisiju samazināšanā, bet arī, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru saskaņā ar RAP noteikto specializāciju, izaicinājumiem un investīciju vajadzībām, veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas. Rekultivācijas un pārprofilēšanās pasākumi un tiem pakārtotie reģionālās uzņēmējdarbības attīstības pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aptver vairāk kā 50% no kopējā plānotā TPF finansējuma 184,2 milj. EUR apmērā. Reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumu ietvaros tiktu veicināta privātā sektora pārkārtošanās un klimatam draudzīgu darbavietu saglabāšana vai jaunu darbavietu izveide reģionos (t.sk., kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem nodrošinot iespēju jaunu darbavietu atrašanai citās oglekļa mazietilpīgās privātā sektora darbības jomās) Ieguldījumi klimatam draudzīgos transportlīdzekļos, mazinātu pārejas sociālekonomiskās sekas un uzlabotu nodarbinātības iespējas - sinerģijā ar uzņēmējdarbības dažādošanas pasākumiem tiktu veicināta vietējā nodarbinātība un darba ņēmēju iekļaušanās darba tirgū visvairāk skartajos reģionos. Vietējo iedzīvotāju pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku veicinātu arī resursu efektīvāka izmantošana un patēriņa samazināšana ikdienā. TPTP ietvaros plānots atbalstīt reģionāla mēroga nodarbinātības programmas gan kūdras, gan citās nozarēs nodarbinātajiem, kas pārkārtošanās procesa rezultātā turpina būt darba ņēmēji vai kuru darbavietas ietekmētas pārkārtošanās rezultātā, tādējādi pielāgojoties jaunajai darba tirgus situācijai un iespējām. Prasmju apguves pasākumu investīciju rezultātā palielināsies kvalifikāciju ieguvušo vai pārkvalificēto darba tirgus dalībnieku un nodarbināto skaits klimatam draudzīgākās tautsaimniecības nozarēs, kā arī tiks uzlabotas un pilnveidotas plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu prasmes un zināšanas darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem. |
2.3. Atbilstība citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem
|
Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni
ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības
plānošanas dokumentiem (skat. 24.piel.) - NEKP, Stratēģiju
un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz
2030.gadam28, Nacionālo attīstības plānu
2021.-2027.gadam29 u.c. plānošanas dokumentiem,
kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības,
infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata
pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto
iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību
mazināšanos. Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās
virzieniem tiktu īstenots gan RIS3, gan NIP paredzētais,
atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un
produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un
efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos.
Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot
pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās
vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas
risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un
2050.gadam sasniegšana. Tāpat plānotie ieguldījumi ir
atbilstoši arī plānošanas reģionu attīstības plānošanas
dokumentiem, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un
konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritoriju sociāli
ekonomiskajai situācijai.
Kūdras nozares pasākumi plānoti saskaņā ar KŪDRA2030, kurā noteikti mērķi un pasākumi ilgtspējīgai nozares attīstībai un dekarbonizācijai. Lai sasniegtu šos mērķus līdz 2030.gadam, noteikti četri sasniedzamie rezultāti (skat. 25.piel.). Tie paredz iegūtās kūdras apjomu nepalielināšanos gada griezumā līdz 2030.gadam, nav arī paredzēta SEG emisiju paaugstināšanās. Galvenās rīcības mērķu sasniegšanai ir kūdras atradņu informācijas sakārtošana un informācijas pieejamība, ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un izmantošana tautsaimniecībā, institucionālās kapacitātes celšana un zinātniskās pētniecības un inovatīvu risinājumu ieviešana, nodrošinot SEG emisiju kompensējošus pasākumus no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas. Atteikšanās no enerģētiskās kūdras ir saskanīga ar Stratēģijā paredzēto tautsaimniecības sektoru pārstrukturēšanu, paredzot atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) oglekļa mazietilpīgas attīstības principu īstenošanu, gan rīcības nozaru politikās, iekļaujot visus tautsaimniecības sektorus. Tāpat Stratēģijā paredzētie risinājumi oglekļa mazietilpīgai attīstībai ir noteikti saskaņā ar TPTP kūdras sektora pārkārtošanās pasākumiem, paredzot risinājumus pētniecības attīstībai, ilgtspējīgai enerģētikai, zemes izmantošanai un ražošanai. NEKP nosaka rīcības attiecībā uz vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanu, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP paredz horizontālu atbalstu arī inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstīšanai resursefektivitātes, SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas sekmēšanai. Vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030.gadam. Savukārt reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumi plānoti saskaņā ar RPP uzdevumiem "A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam", "A.1.2. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai", "B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai", "B.1.3. Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana" un "B.2.5. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana", kā arī ar NIP un balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības programmās un klimata pielāgošanās stratēģijās noteiktajām prioritātēm, t.sk. sociālekonomisko seku mazināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām. Tāpat atbalsta sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku pasākumi plānoti saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam30, NIP, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam31, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam32, TAP u.c. plānošanas dokumentiem, kas ietver rīcības virzienus sociālo un ekonomisko risku mazināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti. |
2.4. Paredzēto darbību veidi
|
Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, mazinātu
pārejas uz klimatneitralitāti sociālās, ekonomiskās un ar
vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu
ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas
TPF investīcijas 184,2 milj. EUR33.
Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību ilgtermiņā, mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Informāciju par paredzamo pārkārtošanās ietekmes mazināšanu skat. 26.piel. Investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas dažādošanā un attīstībā, atbilstoši RAP identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem: 1. Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā TPTP ietvaros plānota reforma - kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana - un attiecīgi pasākumi, vienlaikus ievērojot "piesārņotājs maksā" principu. Reformas ietvaros paredzēts stimulēt enerģētiskās kūdras nomaiņu sadedzināšanas iekārtās un kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģijas ieguvei. Uzņēmējiem un pašvaldībām, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām 1. un 2.darbības ietvaros, t.sk., paredzot atbalstu kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem. Pirms degradēto kūdras purvu rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes, pielietojot atšķirīgas rekultivācijas pieejas katrā vietā, fokusējoties uz risinājumiem, kas rada SEG emisiju piesaisti, ievērojot vēsturisko kūdras ieguves vietu specifiku34. SEG emisiju noteikšanā tiks izmantoti faktori, kas ir pielietoti jau Latvijas teritorijā veiktajos teorētiskajos un praktiskajos pētījumos, tai skaitā dažādos LIFE projektos. Rekultivācija tiks veikta vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". 20.gs. 90.gadu sākumā Latvijā notikušo sociāli ekonomisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumi, kas veica kūdras ieguvi, vairs nepastāv, bet ne zemes īpašnieks, ne apsaimniekotājs nav tiešais likumīgo saistību un pienākumu pārņēmējs. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā 12100 ha platībā un samazinot SEG emisijas no kūdras ieguves 134,6 kt CO2 ekv.gadā. Tikai īstenojot darbības plašākā reģionālajā tvērumā ārpus Rīgas, Pierīgas, tiks nodrošināts lielākais TPTP devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai. Īstenojot darbības, tiks novērsts dubultfinansējuma risks ar atbalstu no KLP finansējuma. Dabiski funkcionējošas purvu teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākus ekosistēmu regulācijas pakalpojumus nekā kūdras ieguves ietekmētās teritorijas. Šādām teritorijām ir liela bioloģiskās daudzveidības vērtība. Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam35 un Natura2000 prioritāro rīcības programmu 2021.-2027.gadam36 ir nepieciešama ES nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. Dzīvotņu atjaunošana nodrošina bioloģiskās vērtības palielināšanos ekosistēmām un rada ekotūrisma potenciālu. Šādas aktivitātes paredzēts veikt ĪĀDT, uzlabojot purvu ekosistēmu kvalitāti 1500 ha platībā, vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". P&I aktivitātes ietvaros tiks veicināta dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu. Paredzēts izveidot pētījumu platformu-izcilības centru pēc tāda modeļa kā Horizon 2020 Teaming projekti ar mērķi attīstīt nepieciešamo P&I kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā, tā ietvaros tiks atbalstīti lietišķi pētniecības projekti, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI un komercsektoru, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu. 2. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku Lai veicinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, paredzēts atbalsts publiskajam sektoram (pašvaldībām) un privātajam sektoram (uzņēmumiem), sniedzot iespēju attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus, samazināt fosilo energoresursu patēriņu, pārejot uz AE, kā arī efektivizēt energoresursu izlietojumu un radīt darbavietas ar augstāku pievienoto vērtību. Produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas. Ņemot vērā darbavietu skaitu, kas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas un radītu jaunas darbavietas. Paredzēta uzņēmējdarbības teritoriju attīstība saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem izaicinājumiem un vajadzībām īpaši skartās teritorijās, rezultātā radot jaunas darbavietas un piesaistot komersantu investīcijas. Būtisks priekšnosacījums pārejas sociālekonomisko seku mazināšanai un ilgtermiņa nodarbinātības veicināšanai ir arī izglītības iestāžu sasniedzamības izaicinājumu risināšana. Atbalstot pašvaldību bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, tiks nodrošināta klimatneitrāla izglītojamo pārvadāšana, kas īpaši svarīga lauku teritorijās ar nepietiekamu sabiedriskā transporta pārklājumu vai ģimenēm ar zemiem ienākumiem, lai bērniem tiktu nodrošināta izglītības iestāžu sasniedzamība un vecāki varētu pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Virzībā uz videi draudzīgu, ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts MVU un jaunuzņēmumu attīstībai, uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai (ēku renovācija, energonefektīvu iekārtu nomaiņa), AE energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam (saules paneļu uzstādīšana, biomasas izmantošana uzņēmumos enerģijas ražošanai u.c. AE tehnoloģijām), un saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Plānotas atbalsts arī demonstrējumu projektu izstrādei. Augstās elektroenerģijas cenas dēļ ražošanas uzņēmumiem ir pieprasījums pēc investīcijām energoefektīvās iekārtās. Veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, reģionālās uzņēmējdarbības attīstības investīciju rezultātā plānots vismaz 3,48 kt CO2 ietaupījums. Plānota arī reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju pilnveide, kas ir tieši saistīta ar pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku TPTP pasākumu un projektu īstenošanu un ir nepieciešama, lai kvalitatīvi iesaistītos ekonomikas transformācijā un tās radīto seku mazināšanā, īstenojot reģionāla mēroga mācību programmas, t.sk. apzinot vajadzības un piedāvājot iespējamos ilgtermiņa risinājumus, koordinējot iesaistīto pušu darbības, veidojot pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamo ekosistēmu un vidi ilgtspējīgai attīstībai. 3. Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu Tieši un netieši ietekmēto, saistītajās un TPTP ietvaros īstenoto darbību ietekmētajās nozarēs nodarbināto integrācijai darba tirgū (skat. 2.1.2.sadaļu un pielikumus) nepieciešams nodrošināt atbilstošu prasmju attīstības, pilnveides vai pārkvalificēšanas piedāvājumu. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumu tiešā mērķgrupa - ekonomikas pārkārtošanās rezultātā skartie darbinieki, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām. TPTP minētās nozares var izvirzīt jauno speciālistu prasmju vajadzības, kas atbilst to ekonomiskās transformācijas vajadzībām (piem.,mežziņi, vides, loģistikas, ražošanas speciālisti u.c.). Plānots piedāvāt apgūt tālākizglītības programmas, t.sk. izglītības programmu moduļus vai studiju kursus, lai nodrošinātu iespēju paaugstināt vai iegūt citu kvalifikāciju nozarē ar lielāku izaugsmes potenciālu, kas ir plānotais rezultāts. Detalizēts prasmju saraksts tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, balstoties uz EM veidotajām vidēja un ilgtermiņa darba tirgus attīstības prognozēm reģionos un NVA īstermiņa darba tirgus attīstības vajadzību apsekojumu. Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums ir pietiekami attīstīts, lai nodrošinātu plānotajiem ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu un attiecīgas kvalifikācijas iegūšanu tālākizglītības un sākotnējās profesionālās izglītības programmās, t.sk., īstenojot DVB mācības atbilstoši reģionu uzņēmēju pieprasījumam. |
| Paredzētais investīciju virziens un tā darbības nodrošinās saskaņotību un papildinātību ar citiem ES fondiem, nodrošinot sinerģiju un novēršot iespējamo pārklāšanos. TPF darbības plānotas pārkārtošanās seku novēršanai, nodrošinot demarkāciju projektu līmenī. TPTP investīcijas papildinās Programmā ietvertos pasākumus pārkārtošanās procesa atbalstam (skat. 27.piel.). TPTP darbības tiks īstenotas saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, tiks novērtēta to atbilstība norādījumiem par NBK piemērošanu, ņemot vērā NBK vadlīnijas, nosakot pasākumus ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, lai nodrošinātu atbilstību NBK nosacījumu ievērošanai. TPF plānotajām darbībām būs papildinātība ar ANM investīcijām (skat. 28.piel.). Abi finansējuma avoti nodrošinās kompleksu pieeju COVID-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanā, padarot ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, pielāgotāku videi draudzīgas un digitālas pārejas izaicinājumiem un iespējām. Plānota arī papildinātība ar MF pasākumiem, kas koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektoros ar lielāko SEG emisiju īpatsvaru. |
| Latvija varētu gūt labumu no finansējuma, kas pieejams saskaņā ar TPM 2. un 3.pīlāru atbilstoši to atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas definēti TPM regulā37 (par piemēriem finansējuma izmantošanai skat. 29.piel.). Kopsavilkums par potenciālo Latvijai atbalstāmo jomu piemēriem 2. un 3.pīlāra ietvaros, izveidots pamatojoties uz visvairāk skarto reģionu problēmu un vajadzību analīzi (skat. 30.piel.). Latvija neplāno izslēgt kādu no jomām, kas tiek atbalstītas TPM regulas nosacījumos. |
3. PĀRVALDĪBAS MEHĀNISMI
| Par TPTP izstrādi un īstenošanas koordinēšanu ir atbildīga VARAM sadarbībā ar FM un citām iesaistītajām ministrijām atbilstoši TPTP tvērumam. TPTP darbību ieviešana plānota Programmas 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1.SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. |
3.1. Partnerība
|
Partneru iesaistīšanas process paredz nodrošināt to
identificēšanu un iesaistīšanu valsts, reģionālā un vietējā
līmenī TPTP izstrādē un ieviešanas uzraudzībā. Nacionālā,
reģionālā un vietējā līmenī ir identificēti vairāk kā 120
partneri no publiskā, privātā, NVO un akadēmiskā sektora,
veidojot 10 grupas - katrai ir loma TPTP izstrādē (skat.
31.piel.), t.sk. lielākie valsts īpašumā esošo vēsturisko
kūdras ieguves vietu valdītāji - LVM. Iesaistīšanās
stratēģija 2020.-2021.gadā paredzēja formalizētu procesu
partneru iesaistei nacionālā un reģionālā līmenī. Tehniskās
palīdzības sniedzējs PwC organizēja darba uzsākšanas
tikšanos ar partneriem, veica intervijas, aptaujas,
darbnīcas un darba vizītes tiešsaistē.
Atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajam organizēta sabiedriskā apspriešana un TPTP projekta izplatīšana. Sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2020. gada decembra- līdz 2021. gada janvārim - komentārus par TPTP sniedza tikai LKA. Ar TPTP projektu saistītie dokumenti (piem., PwC ziņojumi) apspriesti ar sociālajiem partneriem un nacionālajā ekspertu darba grupā. Saņemtie komentāri un priekšlikumi izskatīti un, kur attiecināms, ņemti vērā. TPTP investīciju ieviešanas uzraudzība paredzēta ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības sistēmas ietvaros, t.sk. paredzēta plaša pārstāvniecība ES fondu UK sēdēs, nacionāla līmeņa darba grupās un apakšgrupās, reģionāla līmeņa darba grupu sanāksmēs u.tml., nodrošinot arī jauniešu, vides NVO, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, t.sk. arodbiedrību, pārstāvniecību. |
3.2. Pārraudzība un izvērtēšana
|
TPTP īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai tiks noteiktas
konkrētas darbības, kā arī to īstenošanas rezultātā
sasniedzamie rādītāji. TPTP īstenošanas uzraudzība
balstīsies uz standarta ES fondu ieviešanas procesu, kas ir
noteikts ES un nacionālajos tiesību aktos. Vadošā iestāde
attiecībā uz ES finansējumu ir FM. ES fondu Programmas
īstenošanas uzraudzība ir sadalīta starp dažādām
institūcijām - UK un revīzijas, vadošās, maksājumu un
sertifikācijas, atbildīgās un sadarbības iestādēm, kā arī
IUB un finansējuma saņēmējiem (skat. 32.piel.).
Attiecībā uz uzraudzību izveidots apkopojums ar paredzētajām aktivitātēm TPTP īstenošanas laikā (skat. 33.piel.). ES fondu uzraudzību veiks FM un VARAM sadarbībā ar IZM un EM, kas ir atbildīgas par TPTP paredzēto darbību īstenošanu. Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi ir sadalīti trīs posmos: pirms ieviešanas, īstenošanas laikā un pēc īstenošanas (skat. 34.piel.). TPTP versijas izstrādei izveidotā ekspertu darba grupa turpinās darbu arī ieviešanas laikā, izskatot ar TPTP darbību ieviešanas sagatavošanu saistītos jautājumus. Par investīciju virziena darbībām atbildīgās institūcijas katru gadu un pēc Programmas noslēgšanas ziņo par rādītājiem, pārskata ES fondu ieviešanas izvērtējumu rezultātā identificēto ieteikumu ieviešanu. Informācija par ieguldījumiem un sasniegto vērtību attiecīgajos reģionos tiks uzraudzīta valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu, nacionālajos normatīvajos aktos tiks noteiktas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī nosacījumi ES fondu finansējuma piešķiršanai. Nacionālā līmenī tiks izstrādāti MK SAM ieviešanas nosacījumi, un ES fondu UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu atlases kritēriji. Saņemts VPVB saskaņojums, ka uz TPTP neattiecas prasība par SIVN procedūru. TPTP pēc būtības vērsts uz pastāvošās klimata politikas īstenošanu nevis teritorijas plānošanu, nav secināms, ka investīcijas paredzētas būtiskos jaunos virzienos vai jaunu mērķu sasniegšanai, kas jau nebūtu definēti un vērtēti saistīto nozaru plānošanas dokumentos, kam SIVN ir veikts. |
3.3. Koordinācijas un pārraudzības struktūra/struktūras
| Partnerība TPTP versijas izstrādei organizēta vairākos līmeņos (skat. 35.piel.) pēc nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. FM ir atbildīga par TPTP izstrādes procesa pārraudzību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī konkrētu atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu pilnveidi. TPTP izstrādes, ieviešanas un īstenošanas ekspertu darba grupu vada VARAM, un tajā piedalās citu ar TPTP saistīto jomu pārstāvji. Ekspertu darba grupa sagatavo priekšlikumu TPTP saturam, par kuru nepieciešams politiski vienoties, sniedz ieteikumus atbalsta kritēriju noteikšanai. Plānošanas reģionu administrācijas vada reģionālās darba grupas, kas izveidotas plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei. |
4. PROGRAMMĀM RAKSTURĪGIE IZNĀKUMA VAI REZULTĀTU RĀDĪTĀJI
Atsauce: 12. panta 1. punkts (Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu], [22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu] un [42. panta 2. punkta b) apakšpunktu]).
|
Plānojot TPF ieguldījumus, tika izvēlēti tādi specifiskie
programmas iznākuma un rezultāta rādītāji, kas
visatbilstošāk atspoguļotu sagaidāmos risinājumus un
rezultātus, ņemot vērā TPTP iekļautās darbības un
pasākumus.
TPTP pasākumu īstenošanas rezultātā būtiski panākt SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā, ka TPTP ietvaros plānotas investīcijas vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas, ZIZIMM sektora kūdras nozares pasākumiem, kur SEG emisiju samazinājums un CO2 piesaiste vistiešāk raksturo investīciju efektivitāti klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas kontekstā, izvēlēts tāds nacionālais rādītājs, lai varētu novērtēt CO2 emisiju samazinājumu. Vienlaikus, atbalstot komersantus un veicinot to energoefektivitātes kapacitātes attīstību, tiks novērtēts arī sasniegtais SEG emisiju ietaupījums. TPTP pasākumu īstenošanas ietvaros tiks vērtēti arī veiktie ieguldījumi degradētajās ekosistēmās, kuras ir pasliktinājušās vai tām nodarīts kaitējums, tās atjaunojot, attīrot un atveseļojot. Investīcijas paredz esošu ES nozīmes purvu dzīvotņu kvalitātes uzlabošanu un atjaunošanu sugu populāciju un biotopu saglabāšanai un uzturēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju. Ar mērķi stimulēt uzņēmumus veidot jaunas ražotnes vai pāriet uz klimatam draudzīgāku ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, plānots komplekss atbalsts ne tikai uzņēmējdarbības teritoriju attīstībai, ļaujot uzņēmumam privātos finanšu resursus novirzīt jaunām investīcijām sava biznesa attīstībā un darba vietu radīšanā, bet vienlaikus ekonomikas pārkārtošanas rezultātā ir plānots veicināt ietekmēto darbinieku iekļaušanos darba tirgū, uzlabojot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību, kas veicinās pašvaldību funkciju īstenošanu, un nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamo augstākas kvalifikācijas darbaspēku, TPTP ietvaros sniedzot atbalstu darbinieku kvalifikācijas ieguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai, vairot zināšanas par klimatneitrāliem risinājumiem, nodrošināt vietējā līmenī nepieciešamās zināšanas un prasmes par transformācijas nepieciešamību un ietekmi uz teritoriju, sekmējot sociāli ekonomisko attīstību un sociālekonomisko seku mazināšanu saistībā ar klimata pārmaiņām, t.sk. kontekstā ar kūdras nozares pārkārtošanos, paredzot attiecīgus sasniedzamos rādītājus, lai novērtētu investīciju ietekmi. Papildu specifiskie programmas rādītāji ir nepieciešami, lai novērtētu arī plānotās investīcijas pētniecības, attīstības un izpētes veicināšanai reģionos, kas cita starpā veicinās ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē un dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu vides un klimata mērķu kontekstā. |
| 1. tabula. Iznākuma rādītāji | |||||
|
Konkrētais mērķis |
ID [5] |
Rādītājs [255] |
Mērvienība |
Starpposma mērķrādītājs (2024) |
Mērķis (2029) |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCO 03 |
Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi (EM) |
Uzņēmumu skaits |
28 |
10238 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCO 10 |
Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām (IZM) |
Uzņēmumu skaits |
0 |
539 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCO 38 |
Atbalstītā sanētās zemes platība (VARAM) |
ha |
0 |
13 600 (Skaitīta kopā rekultivētā un atjaunotā platība)40 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.a |
Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras (VARAM) |
Uzņēmumu skaits |
0 |
2541 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.b |
Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai42 |
Programmu skaits |
0 |
443 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.c |
Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai (VARAM) |
Bezemisiju transportlīdzekļu skaits |
0 |
3844 |
| Dalībniekiem:45 46 | |||||
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
EECO 05 |
Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (IZM) |
Personu skaits |
0 |
3 95047 (unikālie dalībnieki, kas uzsākuši intervenci) |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.d |
Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits (IZM) |
Personu skaits |
0 |
1 60948 |
| 2. tabula. Rezultāta rādītāji | ||||||||
|
Konkrētais mērķis |
ID [5] |
Rādītājs [255] |
Mērvienība |
Sākuma vai atskaites vērtība |
Atsauces gads |
Mērķis (2029)49 |
Datu avots [200] |
Komentāri [200] |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCR 02 |
Publisko atbalstu (t. sk. dotācijas, finanšu instrumentus) papildinošās privātās investīcijas (EM) |
Piesaistītās privātās investīcijas, EUR |
0 |
2020 |
41 726 032 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.a |
Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas (VARAM) |
CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā |
92 202 |
2021 |
- 42 398 |
Projektu dati |
TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"50 un 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"51 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.b |
Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums (EM) |
CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā |
0 |
2020 |
3 480 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"52 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCR 31 |
Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t. sk.: elektroenerģija, siltumenerģija) (EM) |
MWh/gadā |
0 |
2020 |
7 047 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCR 62 |
Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā (VARAM) |
Lietotāji/gadā |
0 |
2020 |
323 000 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"53 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.d |
Atjaunotas degradētas ekosistēmas (VARAM) |
ha |
2 546 |
2021 |
4 046 |
Projektu dati |
TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"54 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.e |
Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits) (IZM) |
Zinātnisko rakstu skaits |
0 |
2020 |
50 |
Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.f |
Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos (IZM) |
Pētniecības pieteikumu skaits |
0 |
2020 |
3 |
Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.g |
Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (VARAM) |
EUR |
0 |
2020 |
32 853 186 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.h |
Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas (VARAM) |
Pilnas slodzes ekvivalenti/gadā |
0 |
2020 |
422 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.i |
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, t.sk. pašnodarbinātie (IZM) |
Procenti |
70 |
2021 |
80 |
Projekta dati; Valsts izglītības informācijas sistēmas dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"55 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.j |
Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos (VARAM) |
Personu skaits |
0 |
2020 |
19056 |
Projektu dati |
TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku |
| Dalībniekiem:57 58 | ||||||||
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.c59 |
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (IZM) |
Procenti |
25 |
2020 |
40 |
Projekta dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"60 |
PIELIKUMI
1. pielikums. Stratēģijas61 rezultatīvie rādītāji
|
Bāzes
gads |
Prognoze |
Mērķi |
|||
|
2030. g. |
2040. g. |
2050. g. |
|||
| SEG emisijas (bez ZIZIMM sektora) |
26299 ktCO2ekv. |
-55 % |
-65 % |
-85 % |
Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā) |
| CO2 piesaiste un SEG emisijas ZIZIMM sektorā |
-9828 ktCO2ekv. (piesaiste) |
2094 |
≤1047 |
Neto "0"
emisijas |
|
| Virzība uz klimat-neitralitāti (kopējās SEG emisijas, iekļaujot ZIZIMM sektoru) |
16471 ktCO2ekv. |
-16 % |
-38%* |
-76%* |
|
* mērķis uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%
2. pielikums. Latvijas klimatneitralitātes nacionālie mērķi līdz 2050.gadam saskaņā ar Stratēģiju
3. pielikums. Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi līdz 2030. gadam saskaņā ar NEKP
4. pielikums. Izmaiņas SEG emisijās pa nozarēm bāzes un klimatneitralitātes scenārijos (uz 2030. gadu)
5. pielikums. Emisiju sadalījums Latvijā 2018. gadā pa nozarēm64
|
Sektors |
Emisijas
2018. gadā |
Būtiskākie emisiju avoti |
Galvenie 2030. gada mērķi |
| Enerģētika (33,0%) |
4343 |
• Enerģētikas nozares, t.sk. kūdras un izstrādājumu
izmantošana enerģijas ieguvē
• Citas nozares, t.sk. komerciālais/ sabiedriskais sektors; mājsaimniecības; lauksaimniecība/ mežsaimniecība/zivsaimniecība • Apstrādes rūpniecība un būvniecība |
• Palielināt AER daļu patēriņā līdz 50%
• Samazināt importētās enerģijas daļu līdz 30-40% • Samazināt enerģijas patēriņu par 9-15% • Sasniegt 73,7 PJ kopējo enerģijas ietaupījumu • Samazināt enerģētisko nabadzību zem 7,5% |
| Transports (25,5%) |
3354 |
• Autotransports
• Dzelzceļš |
• Palielināt AER īpatsvaru transporta enerģijas patēriņā
līdz 7%65
• Palielināt modernās biodegvielas, t.sk., biometāna, patēriņa daļu līdz 3,5% • Samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu transporta veidu kustību |
| RPPI66 (6,8%) |
890 |
• Minerālu rūpniecība
• Produkta kā ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti |
• Samazināt CO2 emisijas |
| Lauksaimniecība (19,8%) |
2609 |
• Lauksaimniecības augsnes
• Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi |
• Uzlabot augsnes auglību, optimizēt mēslošanas līdzekļu
izmantošanu
• Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku uzturu • Paplašināt bioresursu izmantošanu citās nozarēs |
| Atkritumu apsaimniekošana (4,2%) |
548 |
• Atkritumu apglabāšana
• Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana |
• 60% visu sadzīves atkritumu pārstrāde un atkārtota
izmantošana
• Saražoto atkritumu samazināšana • Dalītas savākšanas sistēmas izstrāde vairākiem atkritumu veidiem, tostarp bīstamajiem atkritumiem |
| ZIZIMM (10,8%) |
1418 |
• Aramzemes
• Mitrāji • Lielākā emisiju piesaiste: Meža zeme |
• Samazināt emisijas visā zemes izmantošanā < 1047 kt
CO2
• Palielināt CO2 piesaisti mežsaimniecībā |
|
ZIZIMM apakškategorija: |
|||
| Mitrāji (13,0%) |
1709 |
• Kūdras ieguve (mitrāju apsaimniekošana) |
• Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2
ekv.67
• Izstrādāt plānu 26 232 ha vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, kā arī uzsākt rekultivāciju prioritārajās teritorijās |
6.pielikums. Kūdras resursu izmantošana Latvijā
| Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes |
501 079 ha |
| Teritorijas, kam izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences |
25 721 ha |
| Aktīvās kūdras ieguves teritorijas (no izsniegtajām licencēm) |
~ 15 000 ha |
7. pielikums. SEG emisijas no kūdras sadedzināšanas Latvijā
|
Emisijas |
1990 |
1995 |
2000 |
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
|
Kūdra |
251,17 |
366,02 |
251,38 |
8,53 |
4,41 |
4,26 |
3,20 |
6,39 |
3,20 |
1,06 |
3,62 |
3,09 |
12,67 |
5,75 |
|
Kūdras briketes |
87,49 |
41,15 |
3,04 |
0 |
0,59 |
0,29 |
0,39 |
0,39 |
0,49 |
0,10 |
0 |
1,08 |
1,58 |
1,77 |
|
Kopējais CO2 ekv, kt |
338,66 |
407,17 |
254,43 |
8,53 |
5,00 |
4,56 |
3,59 |
6,78 |
3,69 |
1,16 |
3,62 |
4,17 |
14,25 |
7,52 |
8. pielikums. Kūdras ieguves procentuālais sadalījums Latvijā
9. pielikums. Kūdras sektora galvenie rādītāji reģionu analīzei
|
Reģions |
Kopējās kūdras atradnes, %68 |
Kūdras ieguve (tūkstoši t)69 |
Nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības rādītājs (ha)70 |
Enerģētiskās kūdras ieguves platība (ha)71 |
Uzņēmumu skaits72 |
Kūdras nozarē nodarbināto personu/ darbavietu skaits73 |
|
Pierīga |
17 |
248,4 |
6093 |
1125 |
26 |
255/310 |
|
Vidzeme |
25 |
275,5 |
8900 |
- |
15 |
328/411 |
|
Latgale |
31 |
216,3 |
5988 |
998,5 |
13 |
228/273 |
|
Zemgale |
14 |
433,6 |
3111 |
496,5 |
12 |
445/476 |
|
Kurzeme |
13 |
309,2 |
2140 |
209 |
15 |
310/464 |
10. pielikums. Nodarbinātības galvenie rādītāji reģionu griezumā, 2020. gada dati74 75
|
Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%) |
Nodarbinātības līmenis (%) |
Bezdarba līmenis (%) |
Vidējā darba samaksa (EUR) |
|
|
Rīga |
80,2 |
73,9 |
7,9 |
1240 |
|
Pierīga |
80,0 |
74,4 |
7 |
1108 |
|
Vidzeme |
76,8 |
69,7 |
9,2 |
914 |
|
Latgale |
74,5 |
65 |
12,7 |
793 |
|
Zemgale |
77,0 |
71,0 |
7,8 |
971 |
|
Kurzeme |
76,1 |
70,2 |
7,7 |
971 |
11. pielikums. Enerģijas patēriņš uz IKP un energoefektivitātes uzlabošanai, līdz šim izsniegto ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem reģionu griezumā
|
Elektroenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP) |
Siltumenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP) |
IKP uz vienu iedzīvotāju76 (EUR) |
ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem (milj. EUR)77 |
|
|
Rīga |
158 |
235 |
22 458 |
2,23 |
|
Pierīga |
319 |
283 |
11 726 |
- |
|
Vidzeme |
434 |
478 |
8927 |
1,95 |
|
Latgale |
348 |
481 |
7164 |
1,19 |
|
Zemgale |
378 |
406 |
8487 |
2,29 |
|
Kurzeme |
297 |
324 |
10 282 |
3,2 |
12. pielikums. Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, 2020. gads78
13. pielikums. Rezultātu kopsavilkums par esošās situācijas analīzi reģionos Latvijā sešās jomās79
Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme virzībā uz klimatneitralitāti, veikta esošās situācijas analīze reģionos Latvijā sešās jomās: (1) Demogrāfija; (2) Nodarbinātība; (3) Ekonomika; (4) Infrastruktūra, (5) Enerģētika un (6) Kūdra. Lai izveidotu kopsavilkumu, katrai jomai izvēlēti 2-5 galvenie statistikas rādītāji. Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam.
14. pielikums. Reģionu salīdzinājums, pamatojoties uz statistikas apkopojumu80
15. pielikums. SEG emisijas pēc rekultivācijas veida vēsturiskajās kūdras ieguves vietās reģionos
|
Rekultivācijas veids |
Faktiskās emisijas pirms rekultivācijas veikšanas 1 ha (t CO2 ekv.) |
SEG emisiju samazinājums t CO2 ekv. ha -1 gadā pēc rekultivācijas |
SEG emisijas, īstenojot pasākumus, tonnas CO2 ekv. ha -1 gadā |
Skaidrojums |
|
Apmežošana |
7,62 |
11,20 |
-3,58 |
Emisiju samazinājums un piesaiste81 |
|
Mellenes |
7,62 |
2,60 |
5,02 |
Emisiju samazinājums |
|
Dzērvenes |
7,62 |
1,40 |
6,22 |
Emisiju samazinājums |
|
Renaturalizācija |
7,62 |
-3,80 |
11,42 |
Emisiju pieaugums |
|
Reģions |
Nerekultivētās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, ha |
Faktiskās SEG emisijas |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc apmežošanas |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc melleņu stādījumiem |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc dzērveņu stādījumiem |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc visa uz renaturalizāciju |
| Latgale |
5 988 |
45 629 |
-67 066 |
-15 569 |
-8 384 |
+22 754 |
| Vidzeme |
8 900 |
67 818 |
-99 680 |
-23 140 |
-12 460 |
+33 820 |
| Kurzeme |
2 140 |
16 307 |
-23 968 |
-5 564 |
-2 996 |
+8 132 |
| Zemgale |
3 111 |
23 706 |
-34 843 |
-8 089 |
-4 356 |
+11 822 |
|
Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. |
-225 558 |
-52 362 |
-28 195 |
+76 527 |
||
16. pielikums. Ekonomisko un finanšu rādītāju sniegums ekonomikas sektoros, 201982
|
Sektors |
Kūdra (2017)83 84 |
Enerģētika |
RPPI85 |
Latvijā kopā |
| NACE kods |
08,92 |
35, 41-43, 49-51, 53 |
05-3386 |
|
| Ienākumi, milj. EUR |
187,5 |
10 520,0 |
9 930,4 |
73 569,6 |
| Peļņa, milj. EUR |
Nav datu |
553,8 |
593,8 |
4 343,4 |
| Administrētie nodokļu ienākumi, milj. EUR |
18,5 |
1 017,2 |
851,8 |
9 633,2 |
| Darba devēju skaits |
64 |
10 408 |
7 297 |
82 584 |
| Nodarbināto skaits |
2 061 |
121 428 |
117 563 |
826 017 |
| Vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, EUR |
1 143 |
751-2 375 |
514 -1 581 |
1 065 |
17. pielikums. Potenciāli ietekmētās darbavietas automatizācijas un produktivitātes pieauguma dēļ Vidzemē un Latgalē87
|
Kopējā nodarbinātība |
Kopā ietekmētās darbavietas automatizācijas dēļ |
Kopējais ietekmēto darbavietu skaits produktivitātes pieauguma dēļ |
|
|
Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:
• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari; • Rūpniecības produktu un procesu sektors |
Latvija |
||
|
234 400 |
46 860 |
6 000 |
|
|
Vidzeme |
|||
|
21 100 |
4 220 |
540 |
|
|
Latgale |
|||
|
27 400 |
5 480 |
702 |
|
|
Zemgale |
|||
|
28 700 |
5 740 |
735 |
|
|
Kurzeme |
|||
|
31 400 |
6 280 |
805 |
|
18. pielikums. Potenciālās ietekmētās darbavietas
|
Darbavietas |
Kopā Latvijā (darbavietu skaits) |
| 1. Kūdras nozares ietekmētas darbavietas: |
1 875 |
| Darbavietas, kuras tieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums |
3388 |
| Darbavietas, kuras netieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums |
4189 |
| Kūdras nozares sezonālās darbavietas |
541,590 |
| Ekonomikas zaļai pārkārtošanai nepieciešamās darbavietas [ietekmētās] |
126091 |
| 2. Partnersektoros ietekmētās darbavietas no ekonomikas zaļās pārkārtošanās: |
1 923 |
| Darbavietas no nozaru pārkārtošanās, kuri apguvuši vai uzlabojuši prasmes |
1 45792 |
| Jaunizveidotās darbavietas, kas radīsies teritorijās, kurās veic uzņēmējdarbību |
42293 |
19. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Vidzemē
20. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Latgalē
21. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Zemgalē
22. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Kurzemē
23. pielikums. SEG emisiju samazinājums no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām94
|
Teritorija |
SEG emisijas no vēsturiskajām
kūdras ieguves vietām, |
SEG emisijas no vēsturiskajām
kūdras ieguves vietām, |
SEG emisiju samazinājums, % |
|
(statuss pirms TPF pasākumiem) |
(statuss pēc TPF pasākumiem) |
||
| Latvija |
199,89 |
65,29 |
67 |
| Rīga/Pierīga |
46,43 |
46,43 |
0 |
| TPF reģioni |
153,46 |
18,86 |
88 |
24. pielikums. Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī
25. pielikums. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenie rezultāti saskaņā ar KŪDRA2030
|
Rezultatīvais rādītājs (RR) |
2020. gads |
2023. gads |
2030. gads |
| 1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai |
0 ha |
7 870 ha |
26 232 ha |
| 2. Platība, kam nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā |
0 ha |
150 324 ha |
501 079 ha |
| 3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā |
26 000 ha |
26 000 ha |
26 000 ha |
| 4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni95 |
1 523,27 kt CO2 ekv.96 |
-97 |
0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv.98] |
26. pielikums. TPTP plānotie pasākumi un to paredzamais devums klimata pārmaiņu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā
|
Plānotais pasākums |
Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā |
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | |
|
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no
kūdras izmantošanas enerģētikā:
- kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai; - degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija; - ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana; - pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte. |
Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO2 ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija, var radīt līdz pat 225,6 kt CO2 ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO2 ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 88% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām. |
|
Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz
klimatneitrālu ekonomiku:
- uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība; - bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās; - energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā; - atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā; - AER tehnoloģiju ieviešana; - klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā; - pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām un nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem. |
Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības
vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi
draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus
palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības.
Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju
attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to
saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās
teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas RAP. 2. darbība
papildinās 3. darbības īstenošanu un veicinās prasmju
paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju,
tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju.
Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu. Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu. Sniedzot atbalstu pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanai klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, tiks radīti labvēlīgi priekšnosacījumi efektīvākai un koordinētākai nozaru transformācijai uz klimatneitrāliem risinājumiem, kas ir saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto teritorijas attīstības perspektīvu, vienlaikus mazinot negatīvās transformācijas sekas. Cita starpā, atbalstu plānots sniegt reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un testēšanai, izvērtējot piedāvāto risinājumu paredzamo devumu ietekmes uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu. |
|
Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts
kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām
saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu:
- nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai; - atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei); - reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu. |
Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas. |
27. pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar ES fondu Programmā ietvertajiem pasākumiem
|
SAM Nr. |
SAM nosaukums |
TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem |
|
1.1.1. |
Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā | Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai. |
|
2.1.1. |
Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana |
Atbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana
centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu
energoefektivitātes paaugstināšana.
Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai. TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. |
|
2.1.2. |
Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns |
AER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību
saistīto viedo risinājumu ierīkošana.
TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. |
|
2.1.3. |
Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām | Pašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana. |
|
2.2.2. |
Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana | Atbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos. |
|
2.2.3. |
Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu |
Atbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu
risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai
filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās.
Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju
nomaiņa pašvaldībās.
Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi. TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros. Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. |
|
4.2.2. |
Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu | SAM 4.2.2. 4.2.2.9. pasākumā "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" plānots atbalsts profesionālās izglītības iestāžu un koledžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai. |
|
4.2.4. |
Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti | Atbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem. |
|
4.3.3. |
Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku | Atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum. |
|
5.1.1. |
Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās |
Integrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar
privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu,
infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu
un prasmju attīstību.
Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM 3.1.1.3.i ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, komersantus vai potenciālos nomniekus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, lai attīstītu inovatīvus un augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās, u.tml. Reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai un koordinētai nozaru transformācijai uz klimatneitrālu ekonomiku. Savukārt Programmas SAM 5.1.1. pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. |
28. pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar Latvijas ANM plānā ietvertajām investīcijām
|
Investīcijas Nr. |
Investīcijas nosaukums |
TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām |
|
2.3.1.4.i |
Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība | AF reformas 2.3.1.r. "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" ietvaros plānota 2.3.1.4.investīcija "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība", kuras mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu pienākumiem izglītot savus darbiniekus. Ir paredzēts sagatavot jaunas pieejas pieaugušo izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus, attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju attīstībai, tādējādi nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF plānoto atbalstu cilvēkresursu attīstībai. |
|
3.1.1.2.i |
Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai |
ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros paredzēts īstenot
apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus.
Atbalsts tiks sniegts pašvaldību speciālistu kapacitātes
celšanai, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti ,
t.sk. paredzot: 1) pašvaldību publisko pakalpojumu
novērtējuma veikšanu un nepieciešamo kapacitātes vajadzību
apsekošanu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu
optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm
pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai,
administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības
efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu
dizaina pielietošana u.tml.); 3) jaunu vai uzlaboto
pašvaldību pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidu
pilotēšanu.
Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Demarkācija starp šīm investīcijām tiks nodrošināta projektu līmenī, koordinējot mācību tēmas, mērķteritoriju, mērķauditoriju, apmācību norises laika grafiku un rezultātus. |
|
3.1.1.3.i. |
Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos |
Atbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu vismaz četru
nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas
reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu
ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās
atšķirības.
3.1.1.3.investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas. |
|
3.1.1.6.i. |
Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde | Atbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. 3.1.1.6 investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību. |
29. pielikums. Atbalsta saņemšanas nosacījumu piemēri TPM 2. un 3. pīlāra ietvaros
|
2.pīlārs (InvestEU) |
3.pīlārs |
|
Aizdevuma veids |
|
|
Aizdevumi privātajam sektoram. |
Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram. |
|
Mērķis |
|
| Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei, strukturēšanai, iepirkumam un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas. |
- Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides
problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz
klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas
apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos
(TPTP);
- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas. |
|
Atbalsta veids |
|
| Konsultatīvais atbalsts, atbalsts projektiem InvestEU jomās |
- atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar
aizdevumiem;
- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris*; - projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra. *Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros. |
|
Atbalsta saņēmēji |
|
| Privātais sektors |
Tiesību subjekti, kas:
- iedibināti kā publisko tiesību subjekti - vai - iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. |
|
Atbalstāmās jomas |
|
|
InvestEU TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus
plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās
politikas jomās:
- ilgtspējīga infrastruktūra; - pētniecība, inovācija un digitalizācija; - MVU; - sociālie ieguldījumi un prasmes. |
- atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā
mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;
- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos; - publiskajā pētniecībā; - digitalizācijā; - vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai; - ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi; - pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju; - pāreju uz aprites ekonomiku; - zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību; - prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju; - apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus. * var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP. ** nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu). |
|
Atbalsta apmērs |
|
| Dalībvalstīm vai 2.pīlāram nav noteikts konkrēts finansējums, uz atbalstu var pretendēt konkursa kārtībā. | Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai). |
|
Atbalsta saņemšanas termiņš |
|
|
2027.gada 31.decembris |
2025. gada 31. decembris |
30. pielikums. Atbalstāmo jomu piemēri Latvijā ar TPM 2. un 3. pīlāru
|
Atbalsta tvērums |
Sektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā |
|
2. pīlārs |
|
| Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi) |
- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz
ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam
draudzīgākus transportlīdzekļus;
- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru; - Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu. |
| Dekarbonizācijas projekti | Nav noteiktas konkrētas nozares un jomas. |
| Reģionu ekonomiskā diversifikācija |
- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa:
produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu
uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana,
darbinieku prasmju uzlabošana utt.);
- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm; - Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus. |
| Sociālā infrastruktūra |
Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas
pieder pašvaldībām;
Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,. |
| Prasmes | Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. |
|
3. pīlārs |
|
| Enerģijas un transporta infrastruktūra |
- Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem
pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam
draudzīgākus transportlīdzekļus;
- Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru; - Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.: ○ Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos; ○ Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām. |
| Centralizētās siltumapgādes tīkli | Pašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti. |
| Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru) |
- Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana /
siltināšana;
- Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana; - Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana. |
31. pielikums. Ieinteresēto personu/grupu atspoguļojums TPTP izstrādē
32. pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP īstenošanas uzraudzības laikā
33. pielikums. TPTP īstenošanas pārvaldīšanas laikā paredzētās aktivitātes
|
Atbildīgais |
Aktivitāte |
Iesaistītie partneri |
Laika josla |
||
|
Ieviešanas sākums |
Īstenošana |
Ieviešanas beigas |
|||
|
2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis |
2022.-2028. gads |
2029 |
|||
| Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | |||||
|
FM |
ES fondu UK sēdes | ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi |
X |
X |
X |
| Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | |||||
|
VARAM |
Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdes | Nacionālās darba grupas locekļi |
X |
X |
X |
|
VARAM, CFLA |
Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Plašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrība |
X |
||
| Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtību | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī |
X |
|||
| Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī |
X |
|||
| Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijas |
X |
X |
||
| Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī |
X |
X |
||
| Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanā | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas |
X |
|||
| Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībām | Visas ieinteresētās personu grupas |
X |
|||
34. pielikums. TPTP ieviešanas uzraudzības posmi, galvenie uzdevumi un atbildīgās iestādes
35. pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP izstrādes laikā
1 Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp
2 Pieejamas: https://ieej.lv/BEep8
3 Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg
4 Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu
5 Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE
6 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q
7 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums (https://ieej.lv/INBdh)
8 EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513 (https://ieej.lv/gtgRR)
9 PwC 4.ziņojums, 15.lpp
10 LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli
11 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC
12 MK 14.09.2021. sēdes Nr.61 (46.§) prot. 4.punkts
13 LVĢMC dati
14 EM, Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm (2018)
15 PwC 4.ziņojums,67.lpp
16 PwC 4.ziņojums,67.lpp
17 CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, izmaiņas
18 PwC 4.nodevums, 131.lpp
19 KŪDRA2030, PwC aprēķini
20 KŪDRA2030
21 Preiļu nov. (Riebiņu pag. ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu nov.
22 LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis
23 EM, 2020, NEKP, 105-106.lpp
24 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve (https://ieej.lv/GqsBu)
25 Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020.
26 PwC dati.
27 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām
28 Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam (https://ieej.lv/sy5Aq)
29 NAP2027 (https://pkc.gov.lv/lv/nap2027)
30 https://ieej.lv/sy5Aq
31 https://ieej.lv/IfHb2
32 https://ieej.lv/ruAJo
33 Bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.p. 5.daļu
34 Atbilstoši vairākiem pētījumiem Baltijā (https://ieej.lv/WPKBO un https://ieej.lv/I4TuE) SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim <35cm zem kūdras virsmas. Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai palikušā kūdras slāņa biezums nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē) vai jābūt >50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst (LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana")
35 https://ieej.lv/CUeCh
36 https://ieej.lv/RnbqB
37 Regula Nr.2021/1229
38 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
39 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
40 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
41 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
42 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.
43 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem
44 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
45 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.
46 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.
47 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"
48 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"
49 Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas
50 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas.
51 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu
52 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu
53 Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezemisiju pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem
54 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 1. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.
55 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti.
56 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).
57 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.
58 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.
59 Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.
60 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.
61 Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE
62 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.
63 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.
64 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh
65 Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem
66 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana
67 Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
68 Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads
69 LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu
70 Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus
71 LKA dati 2021. gads
72 KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās
73 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu
74 CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ
75 CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J
76 CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) [Skatīts 2020. gada novembrī]
77 ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020.
78 CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos [Skatīts 2022. gada februārī]
76 PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK
80 Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums.
81 Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās.
82 Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija [Skatīts 2021. gada martā]
83 Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 [Skatīts 2021. gada aprīlī]
84 LKA dati
85 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana
86 Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību
87 PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp.
88 Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp.
89 Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu.
90 LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,5
91 Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība".
92 Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju r.6.1.1.c "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" (indikatīvi 287) un r.6.1.1.i "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" (indikatīvi 1 170)vērtību summu
93 Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.h "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību
94 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām
95 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā).
96 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).
97 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada.
98 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
7. pielikums
Plānošanas dokumentam
"Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmai 2021.-2027. gadam"
|
Nr. |
TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi |
Par pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrija |
Kopējais TPF finansējums bez TP1, piemērojot KNR2 36. panta 5. punktu |
NextGen finansējums, EUR (līdz 2026. gadam) |
DFS finansējums, EUR (līdz 2029. gadam) |
Plānotais iznākuma rādītājs3 |
Plānotais rezultāta rādītājs4 |
Plānotais atlases uzsākšanas laiks (gads un ceturksnis)5 |
| Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR |
184 237 327 |
103 564 650 |
80 672 677 |
|||||
| Izteikts procentos |
100 % |
56,21 % |
43,79 % |
|||||
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | ||||||||
|
1. |
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā: |
60 000 000 |
33 727 579 |
26 272 421 |
||||
|
1.1. |
Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā |
VARAM6 |
48 916 063 |
27 497 006 |
21 419 057 |
12 100 ha7 |
- 42 398 CO2
emisijas ekvivalenta tonnas gadā |
2024. gada 1. ceturksnis |
|
1.2. |
pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā |
IZM9 |
5 083 937 |
2 857 815 |
2 226 122 |
5 uzņēmumi |
50 zinātniskie raksti 3 pētniecības
pieteikumi |
2023. gada 4. ceturksnis |
|
1.3. |
Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana |
VARAM |
6 000 000 |
3 372 758 |
2 627 242 |
1 500 ha |
4 046 ha |
2023. gada 4. ceturksnis |
|
2. |
Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku: |
107 290 860 |
60 311 016 |
46 979 844 |
||||
|
2.1. |
Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība un prasmju paaugstināšana pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku: |
VARAM |
50 812 699 |
28 563 155 |
22 249 544 |
25 uzņēmumi 4 īstenotas reģionāla mēroga
mācību programmas10 |
422 darbavietas 32 853 186 euro
piesaistītās privātās investīcijas 19011 personas ar
pilnveidotām zināšanām un prasmēm |
2023. gada 2. ceturksnis |
|
2.2. |
Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos |
EM12 |
35 298 850 |
19 842 412 |
15 456 438 |
102 uzņēmumi |
7 047 mWh/gadā 41 726 032 euro
piesaistītās privātās investīcijas 3 480 CO2 ekv.
t/gadā |
2023. gada 1. ceturksnis |
|
2.3. |
Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās |
VARAM |
21 179 311 |
11 905 448 |
9 273 863 |
38 bezemisiju
transportlīdzekļi |
323 000 lietotāji/gadā |
2023. gada 2. ceturksnis |
|
3. |
Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu |
IZM |
16 946 467 |
9 526 055 |
7 420 412 |
3 950 personas 1 609 personas |
40 procenti 80 procenti |
2023. gada 4. ceturksnis |
1 Tehniskā palīdzība.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
3 Iznākuma rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.
4 Rezultāta rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.
5 Norādīts indikatīvais atlases laiks, ievērojot kopējo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas un apstiprināšanas procesu. Vienlaikus plānotais atlases uzsākšanas laiks atkarīgs no Ministru kabineta noteikumu par TPTP pasākumu īstenošanu saskaņošanas procesa ar iesaistītajām institūcijām un to apstiprināšanas Ministru kabinetā.
6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
7 Hektārs.
8 Reģionālās politikas kopējais iznākuma rādītājs.
9 Izglītības un zinātnes ministrija.
10 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem.
11 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).
12 Ekonomikas ministrija.
8. pielikums
Plānošanas dokumentam
"Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmai 2021.-2027. gadam"
Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95.pants)
| Priekšlikuma iesniegšanas datums |
A. Galveno elementu kopsavilkums
|
Prioritāte |
Fonds |
Konkrētais mērķis |
Reģiona kategorija |
Summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām |
Segtās darbības veids(-i) |
Izpildāmie nosacījumi / sasniedzamie rezultāti, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu |
Rādītājs |
Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība |
Paredzētās izdevumu atlīdzināšanas metodes veids, lai atlīdzinātu izdevumus saņēmējam vai saņēmējiem |
||
|
Kods |
Apraksts |
Kods |
Apraksts |
||||||||
| Kapacitātes stiprināšanas pasākumi | ESF+ | N/A | Mazāk attīstīts reģions | 1 643 848 EUR | 182 | Dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju stiprināšana |
Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks
īstenoti 22 pasākumi ES fondu īstenošanā un vadībā
iesaistīto iestāžu un struktūru spēju uzlabošanai.
Īstenoti pasākumi un sasniegti rezultāti saskaņā ar B.7. sadaļā un B.10. sadaļā norādīto informāciju. Detalizētu informāciju skatīt arī 1.pielikumā. |
i.T.P. a | Divu gadu pasākumu kopumi, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B.10. sadaļā norādīto informāciju. | Pasākumu skaits, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju. | Pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām |
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
| 1. Darbības veida apraksts |
Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks
īstenoti 22 pasākumi ES fondu īstenošanā, vadībā un
kontrolē iesaistīto iestāžu un struktūru spēju uzlabošanai:
I prioritātes "Iestāžu veiktspējas stiprināšana" ietvaros tiks veicināta institūciju darbības kapacitāte, uzlabojot valsts pārvaldes institūciju spēju nodrošināt caurskatāmu, efektīvu un uzticamu kohēzijas politikas īstenošanu; nodrošinot labākas un efektīvākas politikas plānošanas, koordinācijas, procesu un pakalpojumu attīstību; veicinot plānošanas reģionu un pašvaldību resursu stiprināšanu veikt transformējošas pārmaiņas administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas kontekstā; stiprinot nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) spēju un sniedzot atbalstu pārmaiņu vadības komandām un finanšu saņēmējiem: 1) 1.3. Sabiedrības līdzdalība caurspīdīgā un tiesiskā ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā (domnīcu organizēšana diskusijām par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā; starptautiskās pieredzes izpēte un pārņemšana integritātes paktu ieviešanā; informatīvās kampaņas īstenošana; integritātes paktu standarta izstrāde valsts pārvaldei); 2) 1.4. Stiprināta un attīstīta snieguma vadības prakse, lai atbalstītu datos balstītu rezultātu un ietekmes novērtēšanu (apmācību rezultātā stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem); 3) 3.3. Labās prakses cilvēkresursu vadībā attīstīšana pašvaldībās (vadlīniju izstrāde un mācības pašvaldību darbiniekiem par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi, tādējādi atbalstot pašvaldības cilvēkresursu pārvaldības jautājumos); 4) 4.4. Uzraudzības komitejas un tās locekļu sadarbība un iesaiste (apmācību ietvaros veikta Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO kapacitātes stiprināšana, partnerības principa attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos); 5) 4.5. Ar jaunu sadarbības platformu un līdzdalības mehānismu iedzīvināšanu veicināta kvalitatīva nevalstisko organizāciju līdzdalība (jaunu iesaistes metožu izmantošana (hakatoni, domnīcas) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (NVO, sociālajiem partneriem) Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai); 6) 5.2. Finansējuma saņēmēju spēju stiprināšana (semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai un aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem). II prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un profesionalizācija" ietvaros tiks veicināta Kohēzijas politikas ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstība un profesionalizācija, izstrādājot profesionālo kompetenču standartus, uzlabojot publisko iepirkumu normatīvā regulējuma ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā un pārņemot labo praksi Kohēzijas politikas fondu īstenošanā atbilstoši uzraudzības prasībām: 7) 6.2. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku profesionalizācija (projekta vadības prasmju standarta izstrāde); 8) 6.3. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku profesionalizācija (projektu vadītāju apmācība); 9) 6.6. Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas Datu analīzes rīka lietotāju apmācība (apmācības); 10) 6.7. Iekšējā auditā iesaistīto darbinieku profesionalizācija, lai uzlabotu Kohēzijas politikas pārvaldību un veicinātu projektu efektīvu un lietderīgu ieviešanu (iekšējo auditoru apmācības); 11) 7.1. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā regulējuma ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 12) 7.2. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā regulējuma ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanām (e-kursa izstrāde; finansējuma saņēmēju apmācības); 13) 7.3.a Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kursa izstrāde); 14) 7.3.b Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 15) 7.4. Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (finansējuma saņēmēju apmācības); 16) 7.5.a Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kursa izstrāde); 17) 7.5.b Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (finansējuma saņēmēju apmācības); 18) 7.6. Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 19) 8.1. Labā prakse Kohēzijas politikas fondu plānošanā, vadībā, īstenošanā, ex-ante un ex-post novērtējumā, rezultātu sasniegšanā un to publicitātē sabiedrībai u.c. (apmācības). III prioritātes "Digitalizācija, dati un informācijas sistēmas" ietvaros tiks radītas informāciju tehnoloģiju sistēmas, rīki un metodes Kohēzijas politikas ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai, nodrošinot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstību; projektu īstenotāju, saņēmēju un iedzīvotāju informētību; pakalpojumu uzlabošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu: 20) 10.5. Veicināta publisko iepirkumu noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (informācijas un labās prakses strukturēšana un atjaunošana Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē); 21) 11.1.a Datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšana (e-kursa izstrāde); 22) 11.1.b Datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšana (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības). |
||
| 2. Konkrētais (-ie) mērķis (-i) | Radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai Kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai. | ||
| 3. Izpildāmie nosacījumi vai sasniedzamie rezultāti |
Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks
īstenoti 22 pasākumi un sasniegti šādi rezultāti:
1) 1.3. noorganizētas 4 domnīcas par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā (domnīcās tiks pārstāvētas visas ieinteresētās puses - valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un to organizāciju pārstāvji); veikts 1 pētījums par starptautisko pieredzi un NVO iesaistes mehānismiem; īstenota 1 informatīvā kampaņa par Integritātes paktu ieviešanas nozīmīgumu; izstrādāts 1 Integritātes paktu ieviešanas standarts; 2) 1.4. apmācību ietvaros stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte 125 valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem; 3) 3.3. izstrādātas 1 vadlīnijas cilvēkresursu pārvaldības jautājumos; apmācīti 120 pašvaldību darbinieki par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi; 4) 4.4. apmācīti 145 Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO dalībnieki partnerības principa attīstīšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos; 5) 4.5. noorganizēti 7 pasākumi (hakatoni, domnīcas, ikgadējās tikšanās ar nozaru ministrijām) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai; 6) 5.2. noorganizēti 15 semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai; veiktas 6 aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem; 7) 6.2. izstrādāts 1 kompetenču ietvars/projektu vadības prasmju standarts; 8) 6.3. apmācīti 650 projektu vadītāji; 9) 6.6. apmācīti 300 Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma Datu analīzes rīka lietotāji; 10) 6.7. apmācīti iestāžu 120 iekšējie auditori; 11) 7.1. apmācīti 400 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, publiskā iepirkumu jomā; 12) 7.2. apmācīti 700 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki publiskā iepirkumu jomā; izstrādāts 1 e-kurss publiskā iepirkumu jomā; 13) 7.3.a izstrādāts 1 e-kurss par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā; 14) 7.3.b apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, valsts atbalsta jomā; 15) 7.4. apmācīti 400 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki valsts atbalsta jomā; 16) 7.5.a izstrādāts 1 e-kurss par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanu Kohēzijas politikas īstenošanā; 17) 7.5.b apmācīti 500 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā; 18) 7.6. apmācīti 500 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā; 19) 8.1. apmācīts 981 mērķgrupas dalībnieks (ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji,, valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, finansējuma saņēmēji) par Kohēzijas politikas fondu plānošanu, vadību, īstenošanu, ex-ante un ex-post novērtējumu, rezultātu sasniegšanu un to publicitātes nodrošināšanu u.c.; 20) 10.5. uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietne (1 tīmekļa vietne); 21) 11.1.a izstrādāts 1 e-kurss datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšanai; 22) 11.1.b - apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par datu analīzi un risku pārvaldību. Finansējums tiek attiecināts par katru pilnībā sasniegto starprezultātu vai rezultātu. Par sasniegto starprezultātu un rezultātu pārbaudi būs atbildīga Valsts kanceleja, kas Latvijā ir atbildīgā iestāde par Administratīvās kapacitātes ceļa karti. |
||
| 4. Nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas termiņš | Pasākumus plānots īstenot saskaņā ar B.7.sadaļā norādīto informāciju. Visu "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte" shēmas starpposma nodevumu gala sasniegšanas termiņš ir 30.06.2029. | ||
| 5. Rādītāja definīcija | Īstenots pasākumu kopums, sasniedzot B.3. sadaļā un pielikumā Nr.1 norādītos rezultātus. | ||
| 6. Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība | Pasākumu skaits, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju. | ||
| 7. Starpposma nodevumi (ja ir), pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, un atlīdzināšanas grafiks |
Starpposma nodevumi |
Paredzētais datums |
Summas (EUR) |
| Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 3.3., 4.4., 4.5., 5.2., 6.2., 6.3., 6.6., 6.7., 7.1., 7.2., 7.3.a, 7.3.b, 7.4., 7.5.a, 7.5.b, 7.6., 8.1., 11.1.a, 11.1.b) |
31.12.2024. |
741 921 |
|
| Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 1.4., 3.3., 4.4., 4.5., 5.2., 6.3., 6.7., 7.1., 7.2., 7.3.b, 7.4., 7.5.b, 7.6., 8.1., 10.5., 11.1.b) |
31.12.2026. |
781 153 |
|
| Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 1.4., 4.4., 4.5., 6.6., 7.1., 7.2., 7.3.b, 7.4., 7.5.b, 7.6., 8.1.) |
31.12.2028. |
410 865 |
|
| 8. Kopsumma (t. sk. Savienības un valsts finansējums) |
1 933 939 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 1 643 848 EUR, valsts
budžeta līdzfinansējums 290 091 EUR
Aprēķina metode: Izstrādājot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" investīcijas Valsts kanceleja ar Eiropas Komisiju ir saskaņojusi pieeju saistībā ar izmaksām uz vienu apmācāmo (specializēto mācību un tematisko apmācību) un uz e-kursu izstrādes izmaksām (Latvijas Atveseļošanas fonda plāna 2.pielikuma 6.3.1.1.i investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde" un 6.3.1.2.i investīcija "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana"). Aprēķinu metodē par pamatu ir ņemta Valsts administrācijas skolas un Valsts kancelejas līdzšinējā pieredze, vēsturiskie dati, statistiskie un finansiālie dati, kā arī 2020.gadā veiktajā izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda investīciju efektivitātes un ietekmes izvērtējums valsts pārvaldes attīstībā un nodarbināto profesionālajā pilnveidē" izteiktie priekšlikumi par mācību kvalitātes uzlabošanu. Pielikumā pievienojam Excel failos (Pielikums Nr.2) apkopotos datus, izvilkumus no iepirkumu specifikācijām un līgumus, kas pamato zemāk minētās summas: 1) atbilstoši pieejamajiem datiem viena e-kursa ieviešana izmaksā 40 000 EUR; 2) specializēto mācību izmaksas uz vienu cilvēku 500 EUR; Specializētās mācības tiks organizētas ārvalstu vai citu dārgāku ekspertu vadībā, to ilgums būs vismaz 2 vai 3 dienas, ar vairākām kafijas pauzēm. Tā kā telpu nomas izmaksas Valsts administrācijas skolā un viesnīcās būtiski atšķiras, aprēķiniem tika izmantota vidējā cena. Aprēķini tika veikti gan attiecībā uz mācībām 2 dienu garumā ar dažādu kafijas paužu skaitu katrā no dienām, gan arī uz mācībām 3 dienu garumā ar dažādu kafijas paužu skaitu katrā no dienām, izmantojot vidējo telpu nomas cenu uz 1 dalībnieku. Kā vidējais dalībnieku skaits specializētajās mācībās, ņemot vērā Valsts kancelejas iepriekšējo pieredzi apmācību organizēšanā, tika pieņemts 25 cilvēki. Specializēto mācību izmaksu kalkulācija pievienota Excel failā (Pielikums Nr. 3). 3) tematiskās apmācības, kur vienas vienības apmācību izmaksas sastāda 180 EUR vebināra formātā, bet klātienes formātā 193 EUR (180 EUR apmācības + 6 EUR telpas + 7 EUR kafijas pauzes) aprēķinātā proporcija ir 50% vebinārs un 50% klātiene un apmācīto. Līdzvērtīga pieeja plānota arī Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros. Papildus ir apzinātas arī tirgus vērtības domnīcām un kompetenču ietvara izstrādei. Ņemot vērā Valsts administrācijas skolas iepriekšējo pieredzi domnīcu organizēšanā, vienas domnīcas noorganizēšanas izmaksas veido no 10 000 EUR līdz 25 000 EUR bez PVN (izmaksas atkarīgas no domnīcā plānoto nodarbību skaita un veida (klātienē, attālināti), ilguma un dalībnieku skaita), administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros plānotajām domnīcām izmaksastiek plānotas vidēji 10 000 EUR apmērā, ņemot vērā aptuveni plānoto nodarbību skaitu vienā domnīcā (4 nodarbības). Kompetenču ietvara tirgus cenas sastāda 20 000 - 30 000 EUR par vienību atkarībā no amatu grupu un līmeņu skaita, kas iekļautas konkrētajā kompetenču ietvarā. Izmaksas ir pamatotas ar datiem no Valsts administrācijas skolas veiktiem 2 iepirkumiem (tirgus izpētēm) 2020. un 2021. gadā, kad uzaicinājums pieteikties iepirkumā tika izsūtīts trim pretendentiem, un vienu Valsts kancelejas 2022.gadā noslēgtu līgumu par kompetenču ietvara izstrādi. Rezultātu uzskaite un pierādījumu dokumentācija. CFLA plānotajai ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības aktivitāšu veikšanai izmaksas noteiktas, pamatojoties uz CFLA līdzšinējo pieredzi, noslēgtajiem līgumiem un aktuālajām tirgus izpētēm. SKDS divas aptaujas gadā izmaksā aptuveni 15 000 EUR, bet viens seminārs, kas tiek raidīts tiešsaistes kanālos, izmaksā aptuveni 6667 EUR. IUB tīmekļa vietnes uzlabošanas izmaksas 30 000 EUR apmērā noteiktas, pamatojoties uz aktuālajiem iepirkumu datiem, kas pieejami Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vidēji vienas cilvēkstundas izmaksas par tīmekļvietņu pilnveidošanas pakalpojumiem ir 145 EUR, un laika periodā līdz 2026.gadam IUB plāno veikt tīmekļvietnes uzlabošanu aptuveni 200 stundu apmērā, lai veicinātu publisko iepirkumu noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā. |
||
| 9. Korekcijas(-u) metode |
Kopējās finanšu summas automātiska pārskatīšana nav
plānota, izņemot gadījumus, ja tiek nacionālā līmenī
pārdalīs finansējums, kā rezultātā iespēja novirzīt
papildus līdzekļus uzskaitīto mērķu sasniegšanai.
Pārskatīšana pieļaujama sasniedzamo rezultātu apjomos, par
to iepriekš Valsts kancelejai vienojoties ar Vadošo iestādi
un Eiropas Komisiju, ja ir iestājušies būtiski
apgrūtinājumi sasniegt noteiktos rezultātus un tos ir
iespējams dokumentāli pierādīt. Pārskatīšanas process
notiek pēc analoģijas ar apstiprināšanas procesu.
Grozījumi darbības programmā var tikt ierosināti šādos gadījumos: 1) ņemot vērā izmaiņas normatīvajos un plānošanas dokumentos, piemēram, Ministru kabineta rīkojumā "Par Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānu 2021.-2027. gadam", Valsts pārvaldes modernizācijas plānā vai citos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos saistībā ar cilvēkresursu attīstību publiskajā pārvaldē, kas var ietekmēt Administratīvās kapacitātes ceļa kartes sasniedzamos mērķus vai ieguldījumu virzienus; 2) ja tiks konstatēts, ka nav iespējams sasniegt pasākumā plānoto rezultātu un novirze no plānotā pārsniedz 20%, piemēram, plānoto mērķgrupas dalībnieku skaitu citu objektīvu iemeslu dēļ vai kāds no pasākumiem zaudējis aktualitāti un tā vietā nepieciešams īstenot citu pasākumu, kas veicinātu Administratīvās kapacitātes ceļa kartes mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā, ka vairāki pasākumi tiek īstenoti vairākus gadus un rezultāti tiek sasniegti vairākos starpposmos, tad gadījumos, kad kādā no starpposma nodevumiem netiek sasniegts plānotais rezultāts, to iespējams sasniegt nākošajā starpposma periodā, bet finansējums tiks attiecināts nākošā starpposma perioda ietvaros. |
||
|
10. Rezultāta sasniegšanas vai nosacījuma (attiecīgā
gadījumā arī starpposma nodevumu) izpildes verifikācija:
- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu rezultāta sasniegšanu vai nosacījuma (un attiecīgā gadījumā arī katra starpposma nodevuma) izpildi; - aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks; - aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība. |
Pasākumus plānots īstenot saskaņā ar B.7.sadaļā norādīto un
rezultātu verifikācijai plānots izmantot šādas metodes:
1) 1.3. noorganizētas 4 domnīcas par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā (domnīcu darba kārtības, dalībnieku saraksti); veikts 1 pētījums par starptautisko pieredzi un NVO iesaistes mehānismiem (pētījums publicēts Valsts kancelejas interneta mājas lapā); īstenota 1 informatīvā kampaņa par Integritātes paktu ieviešanas nozīmīgumu (publikācijas, informatīvo pasākumu materiāli); izstrādāts 1 Integritātes paktu ieviešanas standarts (apstiprināts un publicēts Valsts kancelejas interneta mājas lapā); 2) 1.4. apmācību ietvaros stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte 125 valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 3) 3.3. izstrādātas 1 vadlīnijas cilvēkresursu pārvaldības jautājumos (vadlīnijas publicētas Valsts kancelejas interneta mājas lapā); apmācīti 120 pašvaldību darbinieki par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 4) 4.4. apmācīti 145 ES fondu Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO dalībnieki partnerības principa attīstīšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 5) 4.5. noorganizēti 7 pasākumi (hakatoni, domnīcas, ikgadējās tikšanās ar nozaru ministrijām) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai (pasākumu darba kārtības, dalībnieku saraksti); 6) 5.2. noorganizēti 15 semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai (semināru programmas, dalībnieku saraksti); veiktas 6 aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem (apkopoti veikto aptauju rezultāti); 7) 6.2. izstrādāts 1 kompetenču ietvars/projektu vadības prasmju standarts (apstiprināts kompetenču ietvars, tas publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 8) 6.3. apmācīti 650 projektu vadītāji (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 9) 6.6. apmācīti 300 Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma Datu analīzes rīka lietotāji (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 10) 6.7. apmācīti iestāžu 120 iekšējie auditori (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 11) 7.1. apmācīti 400 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, publiskā iepirkumu jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 12) 7.2. apmācīti 700 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki publiskā iepirkumu jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); izstrādāts 1 e-kurss publiskā iepirkumu jomā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 13) 7.3.a izstrādāts 1 e-kurss par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 14) 7.3.b apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, valsts atbalsta jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 15) 7.4. apmācīti 400 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki valsts atbalsta jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 16) 7.5.a izstrādāts 1 e-kurss par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanu Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 17) 7.5.b apmācīti 500 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 18) 7.6. apmācīti 500 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 19) 8.1. apmācīts 981 mērķgrupas dalībnieks (ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji, valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, finansējuma saņēmēji) par Kohēzijas politikas fondu plānošanu, vadību, īstenošanu, ex-ante un ex-post novērtējumu, rezultātu sasniegšanu un to publicitātes nodrošināšanu u.c. (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 20) 10.5. uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietne (ekrānšāviņi uzlabotajām, pilnveidotajām, papildinātajām tīmekļvietnes sadaļām un parakstīti darbu pieņemšanas - nodošanas akti); 21) 11.1.a izstrādāts 1 e-kurss datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšanai (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 22) 11.1.b - apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par datu analīzi un risku pārvaldību (apmācību programmas, dalībnieku saraksti). Dalībnieku saraksti: klātienes mācībās - apmācību dalībnieku parakstu lapas, attālinātās mācībās - ekrānšāviņi no apmācību norises platformas. Sasniedzamie rezultāti pa starpposma nodevumu periodiem: 1) laika periodā no 2022.gada līdz 2024.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 741 921 EUR: 1.3. - noorganizētas 2 domnīcas (20 000 EUR); 3.3. - izstrādātas vadlīnijas (21 641 EUR); 4.4. - apmācīti 40 mērķgrupas dalībnieki ( 7 460 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR); 5.2. - noorganizēti 10 semināri (66 670 EUR), veiktas 2 aptaujas (15 000 EUR); 6.2. - izstrādāts projekta vadības prasmju standarts (30 000 EUR); 6.3. - apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 6.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 350 EUR); 6.7. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (40 000 EUR); 7.1. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.2. - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR), apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 7.3.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 7.3.b - apmācīti 60 mērķgrupas dalībnieki (11 190 EUR); 7.4. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (14 920 EUR); 7.5.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 7.5.b - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.6. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 8.1. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (100 000 EUR); 11.1.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 11.1.b - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 2) laika periodā no 2025.gada līdz 2026.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 781 153 EUR: 1.3. - noorganizēta 1 domnīca (10 000 EUR), veikts 1 pētījums (50 000 EUR), izstrādāts Integritātes paktu ieviešanas standarts (80 000 EUR); 1.4. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (40 000 EUR) 3.3. - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 4.4. - apmācīti 55 mērķgrupas dalībnieki (10 258 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR); 5.2. - noorganizēti 5 semināri (33 330 EUR), veiktas 4 aptaujas (30 000 EUR); 6.3. - apmācīti 350 mērķgrupas dalībnieki (66 550 EUR); 6.7. - apmācīti 40 mērķgrupas dalībnieki (20 000 EUR); 7.1. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.2. - apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 7.3.b - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 7.4. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.5.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 7.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 8.1. - apmācīti 391 mērķgrupas dalībnieks (120 000 EUR); 10.5. - uzlabota IUB tīmekļvietne ( 30 000 EUR); 11.1.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 3) laika periodā no 2027.gada līdz 2028.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 410 865 EUR: 1.3. - noorganizēta 1 domnīca (10 000 EUR), īstenota 1 informatīvā kampaņa (30 000 EUR); 1.4. - apmācīti 45 mērķgrupas dalībnieki (22 500 EUR); 4.4. - apmācīti 50 mērķgrupas dalībnieki (9 325 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR), 1 noslēguma pasākums (20 000 EUR); 6.6. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.1. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (14 920 EUR); 7.2. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.3.b - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 7.4. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.5.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 7.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 8.1. - apmācīti 390 mērķgrupas dalībnieki (120 000 EUR). Visa informācija un dokumentācija saistībā ar pasākumu veikšanu (aktivitātes plāns, laiks, vieta, dokumentācija, kas apstiprina izpildīto rezultātu, iepirkuma dokumentācija) tiks apkopota un glabāta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Informāciju apkopos par konkrēto pasākumu atbildīgā iestāde, Valsts kanceleja pārbaudīs konkrētā starpposma nodevumu periodā sasniegtos rezultātus atbilstoši iepriekš uzskaitītajām verifikācijas metodēm, kā arī pārbaudēs uz vietas (iestādēs, kuras atbildīgas par konkrēto pasākumu ieviešanu). Dokumentācija būs pieejama visiem uzraudzībā iesaistītajiem, t. sk. dažāda veida auditiem. Par rezultātu sasniegšanu, datu un dokumentācijas pieejamību Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbildīga Valsts kanceleja. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošinās revīzijas izsekojamību tām darbībām, kuras ir tās pārraudzībā (maksājumu veikšana finansējuma saņēmējiem atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem). Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošinās revīzijas izsekojamības nodrošināšanu par darbībām, kas atrodas tā pārraudzībā (izlases veida iepirkumu pirmspārbaudes, ja attiecināms). Revīzijas iestāde var veikt darbību revīzijas izlases veida pārbaudes, kuru ietvaros var tikt pārbaudīti sasniegtie rezultāti un datu ticamība. Visos Administratīvās kapacitātes ceļa kartes mācību pasākumos mērķa grupā "Finansējuma saņēmēji" var tikt iekļauti arī potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un projektu īstenotāji. |
||
|
11. Dotāciju, ko piešķir ar izmaksām nesaistīta finansējuma
veidā, izmantošana
Vai dotācija, ko dalībvalsts piešķir saņēmējiem, ir dotācija ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā? [JĀ/NĒ] |
JĀ | ||
|
12. Kārtība, ar ko nodrošina revīzijas liecību
Norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šīs kārtības īstenošanu. |
Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola, kas ir
Valsts kancelejas pārraudzībā esošā iestāde, īsteno
apmācību politiku valsts pārvaldes profesionālās pilnveides
jomā, lai sagatavotu augsti kvalificētus un profesionālus
darbiniekus, nodrošinās, to atbildībā esošo pasākumu un
darbību izsekojamību.
Valsts kanceleja kopš 2007.gada ir veiksmīgi iesaistīta ES fondu administrēšanā un uzraudzībā un ir viena no ES fondu atbildīgajām iestādēm. Atbildīgās iestādes funkcijas Valsts kancelejā pilda Ārvalstu finanšu instrumentu departaments. Valsts kancelejas nolikumā ir noteiktas funkcijas, kas saistītas ar ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldību, savukārt, Ārvalstu finanšu instrumentu departamenta uzdevumi ir noteikti Valsts kancelejas reglamentā, tajā skaitā uzdevums par ārvalstu finanšu instrumentu piesaisti un uzraudzību. Ārvalstu finanšu instrumentu departamentam ir izstrādātas un akreditētas visas nepieciešamās procedūras ES fondu veiksmīgai uzraudzībai, tajā skaitā kārtība, kādā atbildīgā iestāde nodrošina ar Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu jautājumiem saistīto risku pārvaldību, Valsts kancelejas darba kārtības noteikumi, kas ietver nodaļu par ētikas pamatprincipiem interešu konfliktu novēršanā un komunikācijā ar lobētājiem, pretkorupcijas pasākumu plāns, noteikta trauksmes celšanas kārtība. Papildus tam ir izdots rīkojums par funkciju nošķiršanu Valsts kancelejā starp projektu ieviešanu un uzraudzību. Valsts administrācijas skolai ir vairāk kā 20 gadu pieredze dažādu veidu projektu īstenošanā, bet kopš 2015.gada Valsts administrācijas skola veiksmīgi īsteno Eiropas Sociālā fonda projektus, kuru kopējais finansējums pārsniedz 7 miljonus euro. Valsts administrācijas skolai un atbilstoša pieredze, lai pasākumus varētu ieviest augstā kvalitātē, sasniedzot noteiktos rezultātus. |
||
|
Pielikums Nr.1.
|
Pielikums Nr.2
|
Pielikums Nr.3
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Atsauksmēm Apmācības Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes Piekļūstamība |
|
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
