Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2026/14.1-07/364

Rīgā 2026. gada 26. martā

Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Golgātas baptistu draudzes dievnams" izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Golgātas baptistu draudzes dievnams" (turpmāk tekstā - Arhitektūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā - Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Arhitektūras pieminekļa statuss: Arhitektūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.

Arhitektūras pieminekļa individuālā aizsardzības zona tiek noteikta "0", ņemot vērā, ka Arhitektūras piemineklis atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā.

Aizsardz. Nr.

Pieminekļa nosaukums

Atrašanās vieta

Kadastra apzīmējums

9433

"Golgātas baptistu draudzes dievnams"

Rīga, Hospitāļu iela 32

01000250149001

1. Arhitektūras pieminekļa apraksts un vēsturiskais konteksts:

Arhitektūras piemineklis atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Hospitāļu ielas un Kazarmu ielas stūrī. Ēka pēc arhitekta Oskara Bāra projekta celta 1898.-1899. gadā Krievijas impērijas armijas vajadzībām ar dievnama un sporta manēžas funkciju. 1912. gadā ēka pārbūvēta par Golgātas baptistu lūgšanu namu. Ēkas arhitektoniskais risinājums liecina par koka arhitektūras tradīcijām Baltijas reģionā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ēkas arhitektoniskais veidols ir izteikti ģeometrisks un funkcionāls, vienstāvu korpus izvietots gar Kazarmu ielu, divstāvu - gar Hospitāļu ielu. Galvenā fasāde vērsta pret Hospitāļu ielu, tās centrā - vaļējs ieejas portiks, akcents - asimetriski novietots ģeometriskās skaldnēs veidots tornis. Ēkas oriģinālā substance - arhitektoniskais veidols, fasāžu kompozīcija un apdare, būvdetaļas un būvkonstrukcijas, interjera dekoratīvais risinājums, kulta iekārtas priekšmeti - ir saglabājusies gandrīz pilnā apjomā un labā saglabātības stāvoklī.

2. Arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

2.1. celtnes tipiskais risinājums pilsētvides ainavā;

2.2. būvmasu kārtojums;

2.3. plānojuma struktūra;

2.4. konstruktīvā sistēma;

2.5. konstruktīvie elementi;

2.6. lakoniskā fasāžu arhitektūra;

2.7. īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (tornis, jumta forma, vitrāžas);

2.8. būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles);

2.9. kāpņu izveidojums, margas un apdare;

2.10. žogi un to detaļas;

2.11. oriģinālie logi (to apdares elementi);

2.12. oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi);

2.13. oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi);

2.14. īpaši mākslinieciski elementi interjeros.

3. Pārvaldes izvirzītās prasības Arhitektūras piemineklim:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

3.1.2. Īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu, citus normatīvos aktus un Pārvaldes norādījumus, kā arī laikus informēt Pārvaldi par bojājumiem vai iecerētiem darbiem.

3.1.3. Arhitektūras piemineklis jānodrošina pret bojāšanos (stāvokļa pasliktināšanos), ko izraisa mitrums, sals u. c. klimatiskā iedarbība. Ar Arhitektūras pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO". Ēkā nodrošināma ugunsdrošība.

3.1.4. Lai nodrošinātu Arhiektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina savlaicīga būves un telpas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot apstākļus, kas var bojāt Arhitektūras pieminekli.

3.1.5. Arhitektūras pieminekļa apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegta tīrīšana ar asiem, ķīmiskiem vai abrazīviem līdzekļiem, kā arī lakošana un krāsošana. Ikdienas kopšanas darbiem bez ķīmisku līdzekļu pielietošanas nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

3.1.6. Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

3.1.7. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir informēt Pārvaldi par bojājumiem vai izmaiņām Arhitektūras pieminekļa saglabātības stāvoklī.

3.1.8. Pirms darbu (konservācijas, restaurācijas, remonta rekonstrukcijas) projekta (būvprojekta) izstādes jāveic Arhitektūras pieminekļa vai tā daļu arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot Arhitektūras pieminekli vai tā daļas (piemēram, zondāžas), izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Pārvaldes atļauja.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Arhitektūras piemineklī un tā tuvumā nav pieļaujama tāda saimnieciska darbība, kas var apdraudēt tā saglabāšanu. Nosakot Arhitektūras pieminekļa izmantošanas veidu, pēc iespējas jāņem vērā Arhitektūras pieminekļa funkciju atbilstība sākotnējai, kā arī pieminekļa saglabājamās vērtības.

3.2.2. Nav pieļaujama Arhitektūras pieminekļa un tā daļu atsavināšana, kā arī zemes sadalīšana, ja tādējādi tiek apdraudēta Arhitektūras pieminekļa saglabāšana, par ko atzinumu sniedz Pārvalde.

3.2.3. Īpašnieka pienākums ir informēt Pārvaldi par nodomu atsavināt Arhitektūras pieminekli vai tā daļas.

3.2.4. Ja paredzēti Arhitektūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:

3.2.4.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

3.2.4.2. Pārvalde Arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

3.2.4.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

4. Par Arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

5. Citi noteikumi:

5.1. Priekšlikumu par reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

5.2. Arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai;

5.3. Ja, atsavinot Arhitektūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un Pārvaldei.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

6.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu, Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@nkmp.gov.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Golgātas baptistu draudzes dievnams" izmantošanas un saglabāšanas .. Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Veids: vispārīgais administratīvais akts Numurs: 2026/14.1-07/364Pieņemts: 26.03.2026.Stājas spēkā: 31.03.2026.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 62, 30.03.2026. OP numurs: 2026/62.8
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
367369
31.03.2026
4543
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Atsauksmēm
Apmācības
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Piekļūstamība
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"