Ministru kabineta rīkojums Nr. 94
Rīgā 2026. gada 3. martā (prot. Nr. 11 28.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojumā Nr. 382
"Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Vienotas civilās
aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas
ieviešana" pases apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojumā Nr.
382 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Vienotas
civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas
ieviešana" pases apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis,
2023, 122. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta
"Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības
platformas ieviešana" (turpmāk - projekts) pasi (pielikums)
un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā
finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435
"Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma
plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.
reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai
skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi
Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs,
kā arī apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 1 505 522
euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu
1 265 485 euro apmērā un valsts
budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai
ne vairāk kā 240 037 euro apmērā."
2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju - Iekšlietu
ministrijas Informācijas centru - iesniegt projekta iesniegumu
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.r. reformas
"Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā
transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes
modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā
uzņēmējdarbības vide" (turpmāk - 2.1.1.1.i. investīcija)
ietvaros."
3. Papildināt ar 2.1 punktu šādā
redakcijā:
"2.1 Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas
2026. gadā projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz
122 966 euro, bet, sākot ar 2027. gadu, projekta rezultātu
uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 210 800 euro gadā.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centram finansējumu projekta
rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā."
4. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidente
E. Siliņa
Iekšlietu ministrs
R. Kozlovskis
Iekšlietu
ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. marta
rīkojumam Nr. 94
"Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 22. jūnija
rīkojumam Nr. 382
2.1.1.1.i.
investīcijas projekta "Vienotas civilās aizsardzības un
ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas
īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas
īsteno projektu (institūcija) |
Iekšlietu ministrijas
Informācijas centrs (turpmāk - IeM IC) |
| 1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Eiropas Komisijas Strukturālo
reformu atbalsta programma |
| 2.2. Savstarpējās saistības ar
citiem projektiem |
Eiropas Komisijas Strukturālo
reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu
nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana
Latvijā (otrais posms)" ietvaros tika ieteikts
izstrādāt vienotu ugunsdrošības un civilās aizsardzības
platformu |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Projekta mērķis ir izstrādāt Vienoto ugunsdrošības un
civilās aizsardzības platformu. Šī platforma ilgtermiņā
(tostarp turpinot tās attīstību ārpus projekta
īstenošanas laika cita finansējuma ietvaros) sastāvētu no
trim savstarpēji saistītām informācijas pamatsistēmām -
ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba
vadības un kontroles sistēmas, ugunsdrošības un civilās
aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta un
ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēmas - un tām
pakārtotajām funkcionalitātēm - objektu datubāzes, datu
apmaiņas iespējas, klientu portāla un ugunsdrošības
pārbaužu risinājuma. Tādējādi tiktu īstenota efektīva
informācijas apmaiņa, kas veicinātu ugunsdrošības risku
mazināšanu un novēršanu Latvijā un nodrošinātu datos
balstītu lēmumu pieņemšanu par VUGD resursu ģeotelpisko
izvietojumu, pamatojoties uz platformā aprēķināto objektu
ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku.
Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības
platformu plānots piesaistīt esošajām un nākotnē
plānotajām VUGD informācijas sistēmām kā daļu no
ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības
digitālās ekosistēmas, veicinot turpmāku procesu
digitalizāciju un pārvaldību. Stratēģiski vienotā
ugunsdrošības un civilās aizsardzības procesu pārvaldības
platforma ir pamats nākotnes digitalizācijas risinājumu
un projektu izveidošanai un ir daļa no perspektīvas
ugunsdrošības un civilās aizsardzības informācijas
sistēmu ekosistēmas, kas iekļauj operatīvas vadīšanas,
apziņošanas un prognozēšanas risinājumu kopu
|
| 3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) |
Kopumā VUGD ugunsdrošības uzraudzības un civilās
aizsardzības, kā arī risku pārvaldības jomā IT atbalsta
un digitalizācijas līmenis ir zems, trūkst mūsdienīgu, uz
procesa efektivitāti, mobilitāti un uzraudzības kvalitāti
vērstu risinājumu. Tā rezultātā būtisks cilvēkresursu
apjoms tiek izmantots vienkāršu manuālu darbību veikšanai
papīra formā situācijā, kurā VUGD ilgstoši trūkst
darbinieku (2022. gada oktobrī no visām amata vietām 12 %
bija neaizpildītas un 5 % bija neaizpildītas
nodarbināto ilgstošas prombūtnes dēļ). Nepieciešamību
mazināt manuālā darba apjomu pamato arī Valsts kontroles
2016. gada ziņojums Nr. 2.4.1-9/2015 "Vai
valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir
pietiekami?", kurā konstatēts, ka "VUGD veikto
pārbaužu skaits pēdējo 10 gadu laikā (2006.-2016. g.) ir
samazinājies vairāk nekā divas reizes, kas saistīts arī
ar nepārtraukti trūkstošo inspektoru skaitu", kā arī
tas, ka ugunsdrošības pārkāpumi tiek atklāti 96 %
pārbaudīto objektu. Šobrīd ugunsdrošības uzraudzības
procesa ietvaros pārbaudāmo objektu uzraudzības
efektivitāti ierobežo objektu identificēšanas un atlases
iespēju trūkums, tādēļ ir apgrūtināts objektīvos datos
balstīts ugunsdrošības un civilās aizsardzības stāvokļa
izvērtējums. SIA "Ernst & Young Baltic"
2020. gada 29. decembra ziņojumā "Ugunsdrošības
uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma
noslēguma ziņojums" norādīts, ka kopējai uzraudzības
procesa efektivitātei jābūt orientētai uz kvalitatīvāku
pārbaudāmo objektu atlasi un pārbaužu efektivitāti. Var
secināt, ka:
1) VUGD nav nodrošināta pietiekami mērķtiecīga
uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kuras ietvaros par
ugunsdrošību objektā atbildīgajām personām (turpmāk -
objektu atbildīgās personas) laikus atgādinātu par
termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu
normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;
2) nav nodrošināti ērti un saprotami pašnovērtējuma
rīki (kontrolsaraksti, anketas), kas objektu atbildīgajām
personām palīdzētu apzināties un izpildīt normatīvajos
aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;
3) VUGD ugunsdrošības pārbaužu plānošana tikai daļēji
ir balstīta uz risku novērtējumu un objektu atbildīgajām
personām nav pilnvērtīgas informācijas par kārtējā gadā
plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm objektos;
4) valsts ugunsdrošības uzraudzības darba
organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva - valsts
ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti
papīra formas reģistri un atskaites tiek sagatavotas
manuāli, izmantojot datus no papīra formas reģistriem un
dokumentiem;
5) valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās
aizsardzības darbu nav iespējams organizēt, vadīt un
kontrolēt attālināti.
Minēto problēmu risinājums ir Vienotās ugunsdrošības
un civilās aizsardzības platformas izveide, kas būs
pamats kvalitatīvākai un uz datiem balstītai resursu
plānošanai. Platforma nodrošinās VUGD deleģētu
ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības
funkciju izpildi atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības
un glābšanas darbu likuma 12. pantam
|
| 3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2
|
Vērtība
|
Sasniegšanas laiks
(gads)
|
| 3.3.1. Valsts ugunsdrošības
uzraudzības darbā ieviesta digitalizācija |
Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības procesi nav
digitalizēti. Pēc platformas ieviešanas to ugunsdrošības
uzraudzības un citiem saistītajiem procesiem izmantotu
iekšējie lietotāji, pārsvarā VUGD amatpersonas, kas labāk
varētu veikt savus amata pienākumus.
Mērāmais rādītājs - iekšējo lietotāju skaits.
Mērāmā rādītāja sākotnējā vērtība - 0
|
200
|
2026.
|
| 3.3.2. Valsts ugunsdrošības
uzraudzības darba statistiskās informācijas atvērtie
dati |
Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskā
informācija (piemēram, par VUGD veiktajām ugunsdrošības
pārbaudēm) netiek regulāri publicēta (to publicē, tikai
sagatavojot VUGD publisko pārskatu par kārtējo gadu), lai
gan ugunsdrošība ir būtisks sabiedrības drošības aspekts.
Pēc platformas ieviešanas paredzēts, ka tajā un
Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta (platformā -
arī potenciāli kartēta) valsts ugunsdrošības uzraudzības
darba statistiskā informācija, piemēram, dati par
veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm Latvijā pēc pārbaudāmo
objektu veidu grupām.
Mērāmais rādītājs - atvērto datu kopu skaits.
Rādītāja sākotnējā vērtība - 0
|
1
|
2026.
|
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā
sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un
būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna
finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apjoms (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana3, un avansa apjoms, ja
plānots to pieprasīt4 |
| 1 265 485
euro |
Plānotais PVN apmērs 240 037
euro |
Avanss - 0,00 euro
(netiks pieprasīts) |
|
|
| Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs
apzīmējums |
Izmaksu apjoms
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apjoms5
|
Darbības iznākums
|
| 4.3. Vienotās ugunsdrošības un
civilās aizsardzības platformas projektēšana, izstrāde,
kvalitātes kontrole un ieviešana |
1 143 031
euro
|
n/a
|
Izstrādāta un ieviesta Vienotā
ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma |
| 4.4. Projekta vadība (projekta
darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo
dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, projekta ieguvuma
mērījumi) |
122 454 euro
|
n/a
|
Īstenots projekts |
5. Projekta ieguldījums reformu un
investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu
IKT risinājumi
|
Skaits
|
IKT risinājuma
nosaukums
|
Īss
apraksts6
|
Valsts mākonī
(jā/nē)
|
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai7 (gads,
ceturksnis)
|
Termiņš ieviešanai
produkcijā (gads, ceturksnis)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
| 1 |
5.1.1. Vienotā ugunsdrošības
un civilās aizsardzības platforma |
Jauna tehnoloģiska platforma
VUGD biznesa procesu digitalizācijai un attīstībai |
Jā |
2023. gada II cet.
|
2026. gada II cet. (ne
vēlāk kā 2026. gada 31. maijs)
|
Līdz 500 iekšējiem
lietotājiem (VUGD, citas IeM resora iestādes), vairāk
nekā 50 000 ārējie lietotāji pašdeklarēšanas
risinājumā
|
5.2. Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumi
|
Skaits
|
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz Ministru kabineta
lēmumu par attīstības plānu8
|
Termiņš ieviešanai (gads,
ceturksnis)
|
| n/a |
n/a |
n/a |
n/a
|
n/a
|
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
|
Skaits
|
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Termiņš piekļuves
nodrošināšanai (gads, ceturksnis)
|
| 1 |
Latvijā veikto ugunsdrošības
pārbaužu dati pēc pārbaudāmo objektu veidu grupām |
2026. gada I cet.
|
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte9
|
Projekta īstenošana un uzraudzība tiks īstenota saskaņā
ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem
Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi".
Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai
tiks piesaistīti IeM IC, VUGD un Iekšlietu ministrijas
pārstāvji, nodrošinot vairāklīmeņu projekta organizācijas
formu, kurā ietilps:
- projektu uzraudzības komisija (turpmāk - PUK);
- projekta vadītājs;
- projekta komanda.
PUK izveido un apstiprina IeM IC priekšnieks ar
iekšējo rīkojumu. PUK darbojas pastāvīgi un pārrauga visu
projektu īstenošanu iestādē kopumā. PUK lemj par turpmāku
sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē,
informācijas apmaiņa rakstiskā veidā, tās regularitāte
utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta
īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem
jautājumiem.
PUK galvenie uzdevumi:
- augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana,
problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu
pieņemšana par koriģējošiem pasākumiem;
- ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošana;
- stratēģisku lēmumu pieņemšana par projekta izpildi
un īstenošanu;
- projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana;
- projekta īstenošanas ziņojumu un citu projekta
aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana,
apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana.
PUK vadītājs ir IeM IC priekšnieks, un PUK sastāvā
ietilpst IeM IC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu
vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības
vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc
vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, novērotāja
statusā pieaicinot Iekšlietu ministrijas pārstāvjus,
tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes investīciju īstenošanas un uzraudzības
funkciju izpildes nodrošināšanas atbildīgo amatpersonu un
atbildīgo amatpersonu par investīciju vadību un
koordināciju IeM saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2023.
gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/31 "Par Iekšlietu
ministrijas atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
investīciju īstenošanā un uzraudzībā".
Lai nodrošinātu projekta īstenošanas gaitu atbilstoši
PUK izvirzītajām prasībām (projektu īstenotu noteiktajās
izmaksās un noteiktajos termiņos pilnā apjomā un noteiktā
kvalitātē), projekta vadības un administrēšanas
nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki esošo IeM
IC amata vietu un pienākumu ietvaros (līdz ar to nav
jāveido jaunas amata vietas, tiek izmantoti esošie
resursi):
• projekta vadītājs
(nepilna slodze)
(pienākumi: projekta vadības un īstenošanas procesu
nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un
vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana,
projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu
sagatavošanas nodrošināšana, dalība projekta informatīvo
un publicitātes pasākumu nodrošināšanā),
• projekta
grāmatvedis (nepilna slodze)
(pienākumi: atsevišķas projekta grāmatvedības
uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar
projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu
pareiza noformēšana, sistematizācija, projekta maksājumu
veikšana, nepieciešamo projekta finanšu atskaišu
sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu
plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par
izmaiņām finansēšanas plānā);
• projekta iepirkumu speciālists (nepilna
slodze)
(pienākumi: projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības
nodrošināšana un juridiskais atbalsts);
• citi IeM IC un VUGD speciālisti pēc
nepieciešamības.
VUGD iesaistei projektā papildu līdzekļi nav
nepieciešami. VUGD nodarbinātie projekta īstenošanā tiek
iesaistīti, sniedzot viedokli un piedaloties tā saturiskā
īstenošanā kā procesu turētāji esošo VUGD amata vietu un
pienākumu ietvaros, neradot jaunas amata vietas vai
papildu izdevumus.
Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem
piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās
sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un
analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz divu gadu pieredze ar
konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītajā jomā.
Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai
nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz
pārvaldes darbinieku skaitu
|
Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas
ieviešana būtiski uzlabos VUGD ugunsdrošības riska
analīzes tvērumu un spējas, būtiski mainīs veidu, kā tiks
veikta ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārbaužu
plānošana un ugunsdrošības stāvokļa apzināšana. VUGD
būtiskākais kvantitatīvais ieguvums būs darba resursu
atbrīvošana - to pieejamības palielināšana kvalitatīvas
riska analīzes rezultātā izvēlēto objektu pārbaužu
veikšanai un prevencijas darbam, saglabājot līdzšinējo
procesā iesaistīto cilvēkresursu apjomu. VUGD
darbiniekiem jaunie risinājumi ļaus ērti izsekot
informācijai un veikt saziņu ar klientiem (piemēram,
komersantiem), efektīvi apmainīties ar informāciju,
datiem un zināšanām ar kolēģiem digitālā iekšējās saziņas
rīkā, piekļūt datiem un datu analīzei reāllaikā, kā arī
piekļūt objektu datubāzei, strādājot attālināti. Papildus
tiešajiem ugunsdrošības uzraudzības procesa ieguvumiem
būs novērojami tādi sociālekonomiskie ieguvumi kā
ugunsdrošības uzraudzības procesā iesaistīto institūciju
un citu pušu sadarbības efektivitātes pieaugums, kā arī
efektīva datu apmaiņa un izmantošana. Vērtējot uzlabotā
ugunsdrošības uzraudzības procesa radītos netiešos
ieguvumus, būtiski ir ņemt vērā saistībā ar mazināto
ugunsdrošības risku novērstos zaudējumus Latvijai. Ir
aprēķināta ugunsgrēkā bojāgājuša cilvēka atlikušā mūža
vidējā ekonomiskā vērtība. Par pamatu aprēķinam ņemta
VUGD 2018. gada statistika un metodoloģiski noteikta
viena bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomiskā vērtība
jeb zaudējums valstij - 722 000 euro.
Ir sarežģīti prognozēt, kāds tieši būs finansiālais
ieguvums, novēršot ugunsdrošības riskus, tomēr, ņemot
vērā minēto bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomisko
vērtību un 2018.-2022. gadā
ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu Latvijā (416 personas),
ugunsgrēku ekonomiskie zaudējumi Latvijā pēdējo piecu
gadu laikā vien ir vismaz 300 352 000
euro (722 000 euro x 416), kas
neiekļauj materiālos zaudējumus - nodegušos
objektus: ēkas, mežus, laukus, aprīkojumu, spēkratus,
iekārtas u. tml. Kopš 2018. gada un turpmāk
šī ekonomiskā vērtība visdrīzāk ir turpinājusi pieaugt.
Tātad, veicot vairāk ugunsdrošības pārbaužu (ar
atbrīvotajiem cilvēkresursiem) un platformā mērķtiecīgāk
informējot komersantus par ugunsdrošības prasībām, ir
iespējams novērst būtiskus, daudzos miljonos euro
vērtējamus materiālos zaudējumus Latvijas
tautsaimniecībai.
Saskaņā ar veiktajām darba efektivitātes pieauguma
aplēsēm visaugstākais resursu ietaupījums paredzams
dokumentu apstrādē (26 % jeb 133 076 euro
gadā), plānošanas procesā (43 % jeb 63 479
euro gadā), informācijas meklēšanas procesā (40 %
jeb 42 720 euro gadā) un iekšējās saziņas
aktivitātēs (30 % jeb 36 165 euro gadā).
Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" 2020.
gada 29. decembra ziņojuma "Ugunsdrošības
uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma
noslēguma ziņojums" (veidots Eiropas Komisijas
Strukturālo reformu atbalsta dienesta projekta
"Iekšlietu nozares institūciju darbības
efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)"
ietvaros) 2.3. sadaļai "Nākotnes modeļa procesu
darbības izmaksas" 2020. gadā ugunsdrošības
uzraudzības procesa ikgadējo izmaksu bāzes aplēse bija
1 610 078 euro, kas pēc projekta
īstenošanas (Vienotās civilās aizsardzības un
ugunsdrošības pārvaldības platformas izveides) būtu
1 198 992 euro jeb atbrīvotu
411 086 euro gadā, ko VUGD varētu veltīt
ugunsdrošības pārbaužu veikšanai vai citām funkcijām.
Ņemot vērā SIA "Ernst & Young Baltic"
ietaupījuma aplēses un Centrālās statistikas pārvaldes
vispārējās inflācijas (patēriņa cenu) datus, 2022. gada
decembrī pēc indeksācijas saskaņā ar inflācijas datiem šī
summa sasniegtu 531 551 euro.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem
vidējā gada inflācija pēdējo 10 gadu laikā ir aptuveni
2,15 %. Attiecīgi VUGD ar paaugstināto darba
efektivitāti, pārējiem nosacījumiem nemainoties, pēc
inflācijas indeksācijas nākamo 10 gadu laikā ietaupītu
resursu apjomu, kas, indikatīvi prognozējot, atbilstu
aptuveni 5 986 408 euro, savukārt
uzturēšanas izmaksas, indikatīvi prognozējot, atbilstu
aptuveni 2 108 000 euro. Pēc projekta un
tā uzturēšanas izmaksu atņemšanas projekta efektivitātes
ieguvums, indikatīvi prognozējot, 10 gadu laikā sasniegtu
2 372 886 euro
(5 986 408 - 1 505 522 -
2 108 000). Projekta kopējo lietderīgumu nav
iespējams precīzi noteikt, jo nav iespējams precīzi
prognozēt nākamajos 10 gados novērstos bojāgājušo
gadījumus un ugunsgrēkus.
Valsts pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts
|
8. Cita būtiska informācija
|
Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā pastāv iespējami
riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos
rezultātus:
- izmaiņas projekta vadībā;
- izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu
sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu. Normatīvo aktu
saskaņošanas process varētu būt ilgstošs un
sarežģīts.
Atbalsts projekta ietvaros IeM IC un VUGD tiks sniegts
tiem valsts deleģēto funkciju ietvaros attiecīgo funkciju
veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts
netiks sniegts.
Projekta ietvaros izstrādātā Vienotā ugunsdrošības un
civilās aizsardzības platforma pēc ekspluatācijas
uzsākšanas atradīsies tās pārziņa IeM IC īpašumā.
Platformas izstrāde un ekspluatācija nedos labumu
atsevišķiem komersantiem un tādējādi tie negūs labumu /
priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības
komersantiem. Pēc vienotās ugunsdrošības un civilās
aizsardzības platformas projektēšanas, izstrādes un
kvalitātes kontrole pabeigšanas ik gadu (no 2026. gada 1.
jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu
segšanai ir līdz 210 800 euro gadā, kas aprēķināts
(2635 cilvēkstundas * 80 euro), ņemot vērā IeM IC
uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām
un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma
ir līdzīgas
|
Lietotie saīsinājumi:
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet NAV JĀNORĀDA iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to
izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks -
2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji
var pieprasīt to attiecināt, norādot apjomu un saskaņojot ar
Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
Jānorāda apjoms, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apjoms, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā
VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
