Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā

Izdarīt Trauksmes celšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 24.B nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta pirmajā daļā: 

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) darba pienākumu veikšana - noteikts darbs, tai skaitā tāds, ko persona veic:

a) kā darbinieks, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta 1. punkta izpratnē,

b) kā pašnodarbinātais, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta izpratnē,

c) brīvprātīgā darba ietvaros,

d) profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu ietvaros,

e) pakalpojumu sniegšanas procesa ietvaros,

f) kā akcionārs, dalībnieks, biedrs, valdes vai padomes loceklis;";

papildināt daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) informācija par pārkāpumu - informācija, tostarp saprātīgas aizdomas, par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, kas notikuši, notiek vai var notikt, un par mēģinājumiem slēpt šādus pārkāpumus;";

papildināt daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) nelabvēlīgu seku radīšana - tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudi vai mēģinājums šādas sekas radīt;";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) saistītā persona - fiziskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un kuras palīdzībai vajadzētu būt konfidenciālai vai kura ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām, kā arī juridiskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam vai kurā tas ir nodarbināts, vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus;";

izslēgt 7. punktā vārdu "iespējamu".

2. Papildināt 2. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Kriminālprocesā, kā arī attiecībā uz tiesnešu apspriedēm, zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes aizsardzību, konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām un darba koplīgumu slēgšanu šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

3. 3. pantā:

izslēgt pirmās daļas 14. punktā vārdus "tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses";

papildināt pirmās daļas 19. punktu ar vārdiem un skaitļiem "kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumu pārkāpumi, kā arī pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā ar noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, vai mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu priekšrocības, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta mērķi";

papildināt pirmo daļu ar 23. punktu šādā redakcijā:

"23) krāpšana, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finansiālās intereses, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantā un papildus precizēts Eiropas Savienības attiecīgajos pasākumos.";

izslēgt trešās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu.

4. 4. panta otrajā daļā:

papildināt 3. punktu ar vārdiem "tostarp gadījumā, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks";

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) personai ir pamats uzskatīt, ka, izmantojot šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto trauksmes celšanas mehānismu, tiks radītas nelabvēlīgas sekas vai pārkāpums netiks novērsts, tostarp pati institūcija ir iesaistīta pārkāpuma veikšanā vai tiks slēpti vai iznīcināti pierādījumi, vai tiks slēgtas aizliegtas vienošanās."

5. 5. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "ir vairāk nekā 50" ar vārdiem un skaitli "ir 50 vai vairāk";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir no 50 līdz 249 nodarbinātajiem, var veidot kopīgu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Šis nosacījums attiecas arī uz pašvaldību institūcijām, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, ja kopīgā iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir nodalīta un neatkarīga no pašvaldības institūcijas kā kompetentās institūcijas trauksmes celšanas mehānisma.

(4) Par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu personu informē, tai uzsākot praksi, darba tiesiskās vai dienesta attiecības vai cita veida ar profesionālo darbību saistītas tiesiskās attiecības, un darbavietā nodrošina viegli pieejamu informāciju par šo sistēmu, kā arī par kārtību, kādā tiek ziņots kompetentai institūcijai vai, ja attiecināms, Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona veicina to, lai persona vispirms ziņošanai izmanto iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ja uz pārkāpumu var efektīvi reaģēt iekšēji un persona uzskata, ka tai netiks radītas nelabvēlīgas sekas."

6. 6. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, norādot tajā ziņas par sevi (vārds, uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar viņu) un to, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai arī izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt rakstveidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos. Trauksmes cēlēja ziņojumu elektroniski var iesniegt arī bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kas pieejamas portālā un tīmekļvietnē.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Mutvārdos trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt, sazinoties pa tālruni vai, ja iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona nodrošina, ka atkarībā no trauksmes cēlēja mutvārdu ziņojuma izteikšanas veida tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu ar ieraksta funkciju, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu veic ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgā persona veic pilnīgu un precīzu sarunas pierakstu. Trauksmes cēlējam nosūta parakstīšanai sarunas pierakstu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt;

2) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu bez ieraksta funkcijas, tad atbildīgā persona sniegto informāciju noformē rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam nosūta parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt;

3) ja saziņa notiek klātienē, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu pilnīgi un precīzi fiksē tikšanās norisi, veicot sarunas ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgajai personai noformējot sniegto informāciju rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam iedod parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt."

7. 7. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja saņemtais iesniegums nav institūcijas kompetencē, tā septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, izmantojot šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minēto kompetentās institūcijas izveidoto mehānismu, un informē par to trauksmes cēlēju. Ja iesniegumu pārsūtīt nav lietderīgi, informē personu, ka iesniegums nav institūcijas kompetencē, un, ja iespējams, norāda institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu. Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts var koordinēt kopīgi izskatāmā iesnieguma izskatīšanu.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Kompetentā institūcija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskata tajā noteikto trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, tostarp ņemot vērā citu kompetento iestāžu vai trauksmes cēlēju kontaktpunkta pieredzi, un, ja nepieciešams, precizē šo kārtību."

8. 8. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Valsts kanceleja" ar vārdiem "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs";

papildināt otrās daļas 1. punktu ar vārdiem "un tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs";

papildināt otrās daļas 3. punktu pēc vārda "aizsardzību" ar vārdiem "kā arī informēt trauksmes cēlēju kontaktpunktu par iesnieguma izskatīšanas gaitu un rezultātu";

aizstāt otrās daļas 7. punktā vārdus "Juridiskās palīdzības" ar vārdu "Tiesu";

papildināt otro daļu ar 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošināt kontaktpersonām un atbildīgajām personām mācības trauksmes celšanas jomā;

9) izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav nosakāma kompetentā institūcija;

10) pārbaudīt un uzraudzīt, vai tiek ievērots šā likuma regulējums, kā arī sniegt ieteikumus trauksmes celšanas jomā."

9. 10. pantā:

aizstāt pirmās daļas 7. punktā vārdus "personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu" ar vārdiem "nemantisko kaitējumu";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz personu, kura ziņojusi par pārkāpumu Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, ja sniegtā informācija atbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm."

10. 11. pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu personu var saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Trauksmes cēlēju pirms viņa identitātes izpaušanas informē rakstveidā un norāda izpaušanas pamatojumu, izņemot gadījumu, kad informēšana kaitētu trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai."

11. 13. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktā vārdu "profesionālo";

papildināt pirmo daļu ar 12., 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"12) iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;

13) radīt zaudējumus;

14) iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā;

15) iesniegt nepatiesu pieteikumu tiesā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par šā panta pirmās daļas 15. punktā minētā pieteikuma iesniegšanu personai var uzlikt naudas sodu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

12. Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ radītā kaitējuma atlīdzināšana

Personai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski."

13. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza direktīvu (ES) 2018/1673."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. martā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 12. februārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. februārī