|
Saeima ir pieņēmusi un Valsts Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums1. pants. Likuma mērķis un uzdevums (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas - kā Latvijā un pasaulē ievērojama kultūrvēsturiskā mantojuma, kam piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība - saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību. (2) Šā likuma uzdevums ir noteikt kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un izmantošanai. 2. pants. Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturiskā nozīme Kuldīgas vecpilsēta ir Latvijā un pasaulē unikāla kultūrvēsturiskā vērtība un mantojums, kas atspoguļo 13.-20. gadsimta arhitektūras un pilsētainavas reģionālo attīstību un saturu, turklāt pilnībā saglabājot vēsturisko pilsētainavu un reljefu, kā arī uzturot īpašas amatniecības zināšanas un prasmes, kas joprojām tiek izmantotas Kuldīgas vecpilsētas konservācijā. Kuldīgas vecpilsēta ir pasaules mantojuma vieta, kurai piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība un kura iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā. 3. pants. Kuldīgas vecpilsētas teritorija Kuldīgas vecpilsētas teritorijā atbilstoši šā likuma 1. pielikumā ietvertajai robežu shēmai ietilpst pasaules mantojuma vieta - Kuldīgas vecpilsēta - un tās aizsardzības zona. 4. pants. Kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības (1) Kuldīgas vecpilsētā ir saglabājamas un aizsargājamas šādas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības: 1) pilsētbūvnieciskais raksturs - pilsētas telpiskā kompozīcija un ainaviskā integrācija Ventas ielejā, plānojums un telpiskā struktūra, ielu tīkls; apbūves kopējais mērogs, zemes gabalu apbūves paņēmieni, perspektīvas, skati un siluets, arhitektūras tradīcijas un kolorīts, oriģinālā substance un amatnieciskās tradīcijas, autentiskums, fasāžu apdare, mākslinieciskās un arhitektūras detaļas (apmales, portāli, logi, durvju vērtnes, vējrādītāji un tamlīdzīgi), jumtu seguma materiāli, ielu, laukumu un pagalmu segumi, kā arī mākslinieciski vērtīgas vides arhitektūras detaļas, piemēram, laternas un stabi; 2) apstādījumu elementi, ciktāl tie ļauj uztvert pilsētas apbūvi un ainavu; 3) vēsturiskās ēkās - oriģinālā un autentiskā substance (ņemot vērā arī vēlāka laika uzslāņojumus), kā arī šo ēku un līdz šim realizēto vēsturisko ēku kopiju ārējā veidola īpatnības, piemēram, mērogs, proporcijas, stils, apdares materiāls, krāsojums un detaļas; 4) pilsētas vēsturisko daļu kultūrslānis; 5) ainavas vizuālā integritāte. (2) Par saglabājamu un aizsargājamu nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību uzskatāmas arī īpašās amatniecības zināšanas un prasmes, kas ir pārmantotas un arī mūsdienās tiek izmantotas Kuldīgas vecpilsētas konservācijā ar pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojumu, kolorītu, būvformām un paņēmieniem. Šīs prasmes un zināšanas ir izmantojamas šā panta pirmajā daļā minēto kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību atjaunošanā. 5. pants. Kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību saglabāšana un aizsardzība Kuldīgas vecpilsētas teritorijā: 1) ir aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt šā likuma 4. panta pirmajā daļā minēto kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Kultūrvēsturiskās vides pārveidošana ir pieļaujama, ja tai nav negatīvas ietekmes uz Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām un pārveidošana ir vienīgā iespēja nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas attīstību; 2) nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārbūve vai šo ēku stāvu pārplānošana, kuras rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta iespēja izmantot attiecīgo ēku dzīvošanai. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem, pagrabstāviem vai puspagraba stāviem; 3) jaunas ēkas būvē un jaunus elementus veido, tos harmoniski iekļaujot esošajā pilsētvidē, respektējot vēsturiskās apbūves klātesību un saglabājot valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa viengabalainību; 4) mūsdienu detalizācija pieļaujama attiecībā uz tādiem arhitektūras elementiem kā, piemēram, profils, dzegas risinājums, materiālu izkārtojums apdarē, durvju dizains un vēršanās veids, kā arī durvju pildiņi; 5) kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus uzstādīt tā, lai tiem nebūtu negatīvas ietekmes uz šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajām kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām. 6. pants. Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumi (1) Attiecībā uz tiem Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas uzskatāmi par kultūras pieminekļiem likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē, zemesgrāmatā nostiprināma atzīme par kultūras pieminekļa statusu. Šādu atzīmi var izdarīt uz Kuldīgas novada pašvaldības vai nekustamā īpašuma īpašnieka lūguma pamata. (2) Atzīme par kultūras pieminekļa statusu izdarāma vienlaikus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu vai pēc šā panta pirmajā daļā minētā lūguma saņemšanas. Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz Kuldīgas novada pašvaldība. (3) Nekustamā īpašuma īpašnieks tam piederošas Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošas ēkas, ēkas daļas vai daudzdzīvokļu ēkas kopīpašuma daļas (tostarp norobežojošās konstrukcijas un koplietošanas telpas) apdrošina pret uguns risku, šķidruma vai tvaika noplūdi, dabas stihijas postījumiem un trešo personu prettiesisku rīcību. 7. pants. Kuldīgas novada pašvaldības tiesības nekustamā īpašuma jautājumos (1) Kuldīgas novada pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošu nekustamo īpašumu, kas tiek atsavināts. Pirmpirkuma tiesību izlietošanai piemērojami Civillikuma noteikumi par pirmpirkumu un izpirkumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Kuldīgas novada dome. Pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību un termiņus nosaka Kuldīgas novada pašvaldība saistošajos noteikumos. (2) Kuldīgas novada pašvaldībai, izvērtējot Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes sniegto atzinumu, ir tiesības Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošu nekustamo īpašumu saglabāšanas un bojāejas novēršanas nolūkā ierosināt un veikt to piespiedu atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Kuldīgas novada pašvaldība šīs tiesības var īstenot, ja līdzšinējie nekustamā īpašuma saglabāšanas un bojāejas novēršanas pasākumi nav bijuši efektīvi un piespiedu atsavināšana ir vienīgais līdzeklis šā nolūka sasniegšanai. (3) Kuldīgas novada pašvaldībai ir tiesības šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos iegūto nekustamo īpašumu atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, nosakot prasības gan tā izmantošanai, gan atjaunošanai. 8. pants. Mantojuma vietas pārvaldnieks (1) Kuldīgas novada dome ieceļ mantojuma vietas pārvaldnieku - personu vai koleģiālu institūciju - Kuldīgas vecpilsētas kā pasaules mantojuma vietas uzraudzībai. (2) Mantojuma vietas pārvaldnieks darbojas atbilstoši Kuldīgas novada pašvaldības domes apstiprinātam nolikumam. Mantojuma vietas pārvaldnieka tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kuldīgas novada pašvaldība. 9. pants. Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padome (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, ir izveidota Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padome (turpmāk - padome). (2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir: 1) Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis; 2) Kuldīgas novada domes priekšsēdētājs; 3) Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis, kurš atbild par Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; 4) Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis, kurš atbild par Kuldīgas novada plānošanu; 5) kultūras ministra deleģēts pārstāvis; 6) viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra deleģēts pārstāvis; 7) Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas (turpmāk - Latvijas Nacionālā komisija) pārstāvis; 8) biedrības "ICOMOS Latvija" - starptautiskās kultūras mantojuma aizsardzības organizācijas nacionālās komitejas - pārstāvis; 9) mantojuma vietas pārvaldnieka pārstāvis; 10) Kuldīgas novada pašvaldības apstiprināts nevalstiskās organizācijas pārstāvis. (3) Padomes locekļus izvirza attiecīgā institūcija uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda Kuldīgas novada domes priekšsēdētājs. (4) Padome darbojas atbilstoši Kuldīgas novada domes apstiprinātam nolikumam, kas saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kuldīgas novada pašvaldība. 10. pants. Padomes kompetence (1) Padome: 1) sniedz Kuldīgas novada pašvaldībai atzinumu par Kuldīgas novada teritorijas plānojumu, tā grozījumiem un lokālplānojumu, ciktāl tas attiecas uz Kuldīgas vecpilsētas teritoriju; 2) sniedz atzinumu par Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošu normatīvo aktu projektiem; 3) sniedz Kuldīgas novada pašvaldībai atzinumu par Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošu nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu; 4) pēc mantojuma vietas pārvaldnieka vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ierosinājuma izvērtē ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Kuldīgas vecpilsētas teritorijā; 5) pieprasa un izvērtē sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu, kā arī ietekmes uz mantojumu novērtējumu un sniedz par to atzinumu šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā; 6) ierosina attiecīgajām institūcijām veikt kontroli pār to naudas līdzekļu izlietojumu, kurus Kuldīgas novada pašvaldība gūst, izīrējot (iznomājot) vai izmantojot cita veida saimnieciskajā darbībā tai piederošos Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošos kultūras pieminekļus, kā arī pār citu ieņēmumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām; 7) sniedz atzinumu par Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Kuldīgas novada pašvaldība vai kāda cita institūcija to lūgusi; 8) ierosina citu ar Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistītu jautājumu izskatīšanu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Kuldīgas novada pašvaldībā vai citās institūcijās un piedalās to izskatīšanā. (2) Izskatot ar Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistītus jautājumus, kas skar citas pašvaldības administratīvo teritoriju, padome aicina attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētāju un pašvaldības deleģētu pārstāvi piedalīties tās sēdē un paust viedokli, kā arī piedalīties lēmuma pieņemšanā. (3) Padome ir tiesīga bez maksas saņemt no publisko personu institūcijām un privātpersonām (tostarp no būvniecības ieceres autora vai iesniedzēja) informāciju, kas tai nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto kompetenču īstenošanai. (4) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās kompetences, padome ievēro Pasaules mantojuma centra izdotās Darbības pamatnostādnes Pasaules mantojuma konvencijas īstenošanai. 11. pants. Kuldīgas vecpilsētas ainavas un citu īpašas nozīmes universālas vērtības elementu aizsardzība Lai novērstu vai mazinātu negatīvo ietekmi uz saglabājamām un aizsargājamām Kuldīgas vecpilsētas vērtībām (it īpaši pilsētas siluetu, panorāmu un skatu perspektīvām), kā arī saglabātu vēsturiskās ainavas integritāti un novērstu vai mazinātu tās piesārņojumu, Kuldīgas vecpilsētas ainavas un citu īpašas nozīmes universālas vērtības elementu aizsardzības nolūkā ir noteiktas šādas prasības attiecībā uz: 1) objektiem, kuru augstums ir 350 vai vairāk metru: a) šā likuma 2. pielikumā norādītajā teritorijā tādus izvietot aizliegts, b) šā likuma 3. pielikumā norādītajā teritorijā - veicams ietekmes uz mantojumu novērtējums, c) šā likuma 4. pielikumā norādītajā teritorijā - veicams sākotnējais ietekmes uz mantojumu novērtējums un, ja nepieciešams, ietekmes uz mantojumu novērtējums; 2) objektiem, kuru augstums ir 260 vai vairāk metru, bet nesasniedz 350 metrus: a) šā likuma 5. pielikumā norādītajā teritorijā tādus izvietot aizliegts, b) šā likuma 6. pielikumā norādītajā teritorijā - veicams ietekmes uz mantojumu novērtējums, c) šā likuma 7. pielikumā norādītajā teritorijā - veicams sākotnējais ietekmes uz mantojumu novērtējums un, ja nepieciešams, ietekmes uz mantojumu novērtējums; 3) citiem objektiem, kas var ietekmēt Kuldīgas vecpilsētas īpašas nozīmes universālu vērtību un atrodas šā likuma 4. pielikumā norādītajā teritorijā, - veicams sākotnējais ietekmes uz mantojumu novērtējums un, ja nepieciešams, ietekmes uz mantojumu novērtējums. 12. pants. Ietekmes uz mantojumu novērtējums (1) Informāciju par ieceri izvietot kādu no šā likuma 11. pantā minētajiem objektiem padomei sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgo ieceri paredzēts īstenot, vai cita institūcija, kas ir atbildīga par ieceres tālāku virzību (turpmāk kopā - institūcija). (2) Institūcija informāciju par ieceri sniedz padomei 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi pieteikumu par attiecīgo ieceri ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas plānošanu vai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (3) Padome mēneša laikā izvērtē informāciju par ieceri un pieprasa, lai ieceres ierosinātājs veic sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu šādā kārtībā: 1) identificējot šā likuma 1. pielikumā norādītos skatu punktus, kurus var ietekmēt attiecīgā objekta izvietošana; 2) vērtējot katru identificēto skatu punktu pēc tā autentiskuma un integritātes, kā arī elementu redzamības, skata unikalitātes un nepieciešamības to saglabāt; 3) vērtējot objekta izvietošanas ietekmi uz saglabājamām un aizsargājamām Kuldīgas vecpilsētas vērtībām, tostarp objekta redzamību un dominanci ainavā. (4) Padome sākotnējo ietekmes uz mantojumu novērtējumu izskata viena mēneša laikā. Par sākotnējā ietekmes uz mantojumu novērtējuma rezultātiem padome informē ieceres ierosinātāju un institūciju. (5) Šā likuma 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā minētajos gadījumos vai tad, ja padome sākotnējā ietekmes uz mantojumu novērtējumā konstatē būtisku ietekmi uz Kuldīgas vecpilsētas īpašo universālo vērtību, ieceres ierosinātājs veic ietekmes uz mantojumu novērtējumu Darbības nostādnēs Pasaules mantojuma konvencijas īstenošanai noteiktajā apjomā un kārtībā. (6) Padome viena mēneša laikā pēc ietekmes uz mantojumu novērtējuma saņemšanas sniedz ieceres ierosinātājam un institūcijai atzinumu par ieceri. Padomes atzinums nav uzskatāms par administratīvo aktu un nav pārsūdzams. (7) Institūcijai ir tiesības pagarināt lēmuma par ieceres tālāku virzību izdošanas termiņu uz laiku, kāds nepieciešams informācijas par sākotnējā ietekmes uz mantojumu novērtējuma rezultātiem un padomes atzinuma saņemšanai. Lēmumu par ieceres tālāku virzību var pieņemt tikai pēc padomes atzinuma saņemšanas. (8) Ja pēc padomes atzinuma saņemšanas iecere ir mainīta tiktāl, ka atzinumā ietvertais viedoklis uz to vairs nav attiecināms, nepieciešams saņemt jaunu atzinumu saskaņā ar šā panta otrās, piektās, sestās un septītās daļas prasībām. 13. pants. Informācijas sniegšana Pasaules mantojuma centram (1) Ja objekta izvietošana atbilstoši šā likuma 12. panta sestajā daļā minētajam padomes atzinumam rada būtisku ietekmi uz Kuldīgas vecpilsētas īpašas nozīmes universālo vērtību, padome par ieceri informē Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Informāciju Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei sniedz vienlaikus ar atzinuma sniegšanu institūcijai un ieceres ierosinātājam. (2) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo komisiju par attiecīgo ieceri informē Pasaules mantojuma centru. Informāciju Pasaules mantojuma centram sniedz pirms lēmuma par ieceres tālāku virzību pieņemšanas, par to vienlaikus informējot institūciju un ieceres ierosinātāju. (3) Institūcijai ir tiesības pagarināt lēmuma par ieceres tālāku virzību izdošanas termiņu uz laiku, kāds nepieciešams Pasaules mantojuma centra viedokļa saņemšanai. Lēmumu par ieceres tālāku virzību var pieņemt tikai pēc Pasaules mantojuma centra viedokļa saņemšanas. 14. pants. Naudas līdzekļi (1) Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai nepieciešamos naudas līdzekļus Kuldīgas novada pašvaldība glabā savā norēķinu kontā. Kuldīgas novada pašvaldība nodrošina naudas līdzekļu uzskaiti un administrēšanu. Lēmumu par naudas līdzekļu izlietošanu pieņem Kuldīgas novada dome. (2) Naudas līdzekļi, kurus Kuldīgas novada pašvaldība gūst no tai piederošo Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošo kultūras pieminekļu izīrēšanas (iznomāšanas) vai izmantošanas cita veida saimnieciskajā darbībā, izlietojami Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai. (3) Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai nepieciešamos naudas līdzekļus var saņemt arī no citiem finansēšanas avotiem. Pārejas noteikumi1. Šā likuma 6. panta trešā daļa stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. 2. Kuldīgas novada dome līdz 2026. gada 1. jūlijam izstrādā un apstiprina padomes nolikumu un mantojuma vietas pārvaldnieka nolikumu. Institūcijas līdz 2026. gada 31. jūlijam izvirza šā likuma 9. panta otrajā daļā minētos pārstāvjus. 3. Šā likuma 10., 11., 12. un 13. pantu piemēro no 2026. gada 1. augusta. 4. Šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus nepiemēro, ja ieceres ierosinātājs līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir teritorijas plānošanu vai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmis attiecīgās institūcijas lēmumu par ieceres tālāku virzību. Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 12. februārī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā 2026. gada 26. februārī
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Pasaules mantojuma vietas - Kuldīgas vecpilsētas - un tās aizsardzības zonas karte, šajā zonā esošie skatu punkti un to koordinātas
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Teritorija, kurā aizliegts izvietot objektus, kuru augstums ir 350 vai vairāk metru
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Teritorija, kurā objektiem, kuru augstums ir 350 vai vairāk metru, veicams ietekmes uz mantojumu novērtējums
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Teritorija, kurā objektiem, kuru augstums ir 350 vai vairāk metru, un citiem objektiem, kuri var ietekmēt Kuldīgas vecpilsētas īpašas nozīmes universālu vērtību, veicams sākotnējais ietekmes uz mantojumu novērtējums
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Teritorija, kurā aizliegts izvietot objektus, kuru augstums ir 260 vai vairāk metru, bet nesasniedz 350 metrus
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Teritorija, kurā objektiem, kuru augstums ir 260 vai vairāk metru, bet nesasniedz 350 metrus, veicams ietekmes uz mantojumu novērtējums
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
aizsardzības likuma Teritorija, kurā objektiem, kuru augstums ir 260 vai vairāk metru, bet nesasniedz 350 metrus, veicams sākotnējais ietekmes uz mantojumu novērtējums |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums
Statuss:
Vēl nav spēkā
Saistītie dokumenti
|