Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24. nr.; 1999, 17., 24. nr.; 2000, 12. nr.; 2001, 12., 16., 21. nr.; 2004, 5. nr.; 2007, 3. nr.; 2009, 1., 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 54., 108., 190. nr.; 2013, 142. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 127., 242. nr.; 2016, 100., 241. nr.; 2017, 152., 242. nr.; 2018, 65., 196. nr.; 2019, 67., 75., 118., 240. nr.; 2020, 102., 174.B, 224., 240.A nr.; 2021, 73.A, 75. nr.; 2022, 144., 187., 197., 211.A nr.; 2023, 120.A, 201. nr.; 2024, 97., 128.A, 193., 208. nr.; 2025, 95.A, 244. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 11.¹ pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus nepiemēro, ja personai Eiropas skolā vai akreditētā Eiropas skolā izsniegts izglītības dokuments par iegūtu vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, vai attiecīgās izglītības programmas daļas apguvi. Šāds izglītības dokuments tiek automātiski atzīts un bez papildu procedūras pielīdzināts Latvijā iegūtai vispārējai pamatizglītībai vai vispārējai vidējai izglītībai, vai attiecīgās izglītības programmas daļas apguvei. Par Eiropas skolu vai akreditētu Eiropas skolu šīs daļas izpratnē ir uzskatāma izglītības iestāde, kas dibināta vai akreditēta atbilstoši 1994. gada 21. jūnija Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus."

2. Papildināt 12. pantu ar 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2²) Izglītojamais par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var apgūt vienu vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu neatkarīgi no tā, vai attiecīgo izglītības programmu no valsts budžeta līdzekļiem finansē pilnībā vai daļēji.

(2³) Šā panta 2.² daļu nepiemēro attiecībā uz izglītojamiem, kas uzņemti arodizglītības programmā pēc daļējas pamatizglītības apguves (vērtējums visos mācību priekšmetos gadā nav zemāks par četrām ballēm, kārtoti valsts pārbaudes darbi un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā - eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā)."

3. 14. pantā:

izteikt 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11¹) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izstrādā un īsteno neformālās izglītības programmas, izsniedz un anulē atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai un pagarina tās termiņu, kā arī kritērijus un kārtību neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitātes izvērtēšanai un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi;";

izslēgt 46. punktu;

papildināt pantu ar 51. punktu šādā redakcijā:

"51) nosaka prasības un kārtību, kādā sniedz pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumus, kā arī izglītojamo uzņemšanas kritērijus."

4. Papildināt 17. panta trešo daļu ar 16.¹ punktu šādā redakcijā:

"16¹) izsniedz un anulē sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, kā arī pagarina tā termiņu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;".

5. 18.¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību)" ar vārdiem "izglītojamiem, viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādēs nodarbinātajiem";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai nodrošinātu atbalstu mācību procesā izglītojamiem un izglītības iestādēs nodarbinātajiem, kā arī atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un pazīmēm sniegtu papildu atbalstu sociāli mazaizsargāto personu grupām, Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā tiek apstrādāti personas dati par:

1) izglītojamiem - personu identificējoša informācija, izglītības iestāde, kurā persona iegūst izglītību, kontaktinformācija, kā arī, ja šāda informācija ir objektīvi nepieciešama, piederība sociāli mazaizsargāto personu grupām, tai skaitā vispārīgs personas veselības stāvokļa raksturojums;

2) izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) - personu identificējoša informācija, informācija par izglītojamo, izglītības iestāde, kurā izglītojamais iegūst izglītību, kontaktinformācija;

3) izglītības iestādēs nodarbinātajiem - personu identificējoša informācija, izglītības iestāde, kurā persona nodarbināta, kontaktinformācija;

4) informācijas sistēmas lietotājiem - personu identificējoša informācija."

6. Papildināt likumu ar 18.² pantu šādā redakcijā:

"18.² pants. Individuālo mācību kontu sistēma

(1) Individuālo mācību kontu sistēma ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir pārvaldīt pieaugušo izglītības piedāvājumu un ar to saistītos atbalsta pasākumus, nodrošināt pieeju informācijai par pieaugušo izglītību, kā arī uzglabāt personas mācību rezultātus, informāciju par pieaugušo izglītības ieguvi un ar to saistīto atbalsta pasākumu izmantošanu.

(2) Individuālo mācību kontu sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas pārzini, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamības un aprites kritērijus un kārtību, tehnoloģisko resursu aprites kārtību, kā arī finansēšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets."

7. Izslēgt 20. panta trešās daļas 6. punktu.

8. Izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu vai neformālās izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz trim vai septiņiem gadiem. Akreditācija veicama triju gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas. Vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes (izņemot koledžas) un profesionālās ievirzes izglītības iestādes pirmo reizi akreditē uz trim gadiem. Vispārējās izglītības iestādi pirmo reizi akreditē ne agrāk kā gadu pēc tam, kad tā sāk īstenot vispārējās izglītības programmu."

9. 29. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) licencē vispārējās izglītības programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;";

izslēgt 4. punktu.

10. 30. pantā:

papildināt pantu ar 3.¹⁰ daļu šādā redakcijā:

"(3¹⁰) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums pārliecināties par pedagoga atbilstību šā likuma 48. panta 5.¹ daļā noteiktajam un nodrošināt, ka pedagogi amata pienākumu izpildē, tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamiem, lieto valsts valodu, ja vien normatīvie akti neparedz citādi.";

aizstāt 4.¹ daļas pirmajā teikumā vārdus "reizi sešos gados" ar vārdiem "reizi septiņos gados";

izslēgt 4.¹ daļas otro un piekto teikumu.

11. 35.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) zinātniskās pētniecības darbu konkursiem.";

papildināt otro daļu ar vārdiem "ziņas par pārbaudījumu rezultātu apstrīdēšanu un ziņas par valsts pārbaudījumu rezultātu pārsūdzēšanu, ja atbilstoši tiesas nolēmumā norādītajam tiek mainīti pārbaudījumu rezultāti. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ziņas ieraksta un apstrādā, lai nodrošinātu pārbaudījumu norisi un pārbaudījumu rezultātu paziņošanu."

12. Papildināt 36. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Izglītības iestāde pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas īsteno, nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus, tai skaitā īsteno programmu, kas ietver vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu un atbalstu iesaistītajām pusēm."

13. 46. pantā:

papildināt otro daļu ar vārdiem "ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību.";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz un anulē, kā arī pagarina tās termiņu attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt maksu par atļaujas izsniegšanu. Pēc neformālās izglītības programmas īstenotāja lūguma pašvaldība var ļaut īstenot neformālās izglītības programmu tās administratīvajā teritorijā bez papildu atļaujas saņemšanas, ja īstenotājs jau ir saņēmis citas pašvaldības atļauju attiecīgās izglītības programmas īstenošanai.

(5) Neformālās izglītības programmu bez atļaujas saņemšanas var īstenot šādas institūcijas un organizācijas:

1) izglītības iestādes;

2) jaunatnes organizācijas;

3) Nacionālo bruņoto spēku vienības, kuru uzdevumos ietilpst izglītības programmu īstenošana;

4) tiešās pārvaldes iestādes, kuru nolikumā ir paredzēta izglītojošā darbība;

5) darba devējs, kas par saviem līdzekļiem īsteno neformālās izglītības programmu saviem darbiniekiem.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Neformālās izglītības programmas īstenotājs var pretendēt uz valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu saņemšanu šādas programmas īstenošanai tikai pēc tam, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izvērtējis īstenotāja darbības kvalitāti. Izvērtējumu atkārto ne retāk kā reizi trijos gados. Izglītības iestādes darbības kvalitāti neformālās izglītības programmas īstenošanā var izvērtēt izglītības iestādes akreditācijas ietvaros. Šīs daļas noteikumus nepiemēro attiecībā uz šā panta piektās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajiem neformālās izglītības programmu īstenotājiem.

(7) Informāciju par izsniegtajām atļaujām neformālās izglītības programmas īstenošanai un neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitātes izvērtējumu ievada Valsts izglītības informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

14. Papildināt 47. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt maksu par licences izsniegšanu."

15. Izteikt 48. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pedagoga privātpraksi var uzsākt tikai pēc attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības izsniegta sertifikāta saņemšanas."

16. Papildināt 51. panta pirmo daļu ar 2.² un 2.³ punktu šādā redakcijā:

"2²) izkopt savu runas un valsts valodas prasmi, ar savu rīcību neradīt šaubas par valsts valodas nozīmību, kā arī, ja vien normatīvie akti neparedz citādi, amata pienākumu izpildē, tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamiem, lietot valsts valodu;

2³) nodrošināt šā likuma 36. panta 3.¹ daļā minēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu un piedalīties tajos;".

17. 52. pantā:

aizstāt 1.¹ daļas 1. punktā vārdus un skaitli "līdz 50 procentiem no mēnešalgas" ar skaitli un vārdiem "750 euro apmērā";

aizstāt piektajā daļā vārdus "otrā cikla augstākās izglītības programmā" ar vārdiem "pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, kura tiek īstenota pēc pirmā cikla augstākās izglītības iegūšanas".

18. Papildināt 54. pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) piedalīties šā likuma 36. panta 3.¹ daļā minētajos vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos;".

19. Papildināt 55. pantu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8¹) saņemt nepieciešamo palīdzību un atbalstu vardarbības gadījumā;".

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 136., 137. un 138. punktu šādā redakcijā:

"129. Grozījums šā likuma 12. pantā par tā papildināšanu ar 2.² un 2.³ daļu stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Izglītojamie, kuri līdz 2026. gada 31. augustam uzsākuši par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus apgūt vairākas šā likuma 12. panta 2.² daļā minētās izglītības programmas, ir tiesīgi turpināt to apguvi līdz attiecīgo izglītības programmu pabeigšanai.

130. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. martam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, lai saskaņotu tā regulējumu ar grozījumiem šā likuma 12. pantā attiecībā uz vienlaicīgu izglītības programmu apguvi par valsts budžeta līdzekļiem un grozījumiem šā likuma 27. panta pirmajā daļā attiecībā uz profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu akreditācijas termiņu.

131. Grozījumi šā likuma 14. pantā par 11.¹ punkta izteikšanu jaunā redakcijā un 46. pantā par otrās daļas papildināšanu ar vārdiem "ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību", trešās daļas papildināšanu ar teikumu, ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu stājas spēkā 2027. gada 1. aprīlī. Līdz 2027. gada 31. martam, piemērojot šā likuma 46. panta ceturto daļu, attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt maksu par atļaujas izsniegšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai.

132. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. maijam izdod šā likuma 14. panta 51. punktā minētos noteikumus.

133. Grozījums šā likuma 17. panta trešajā daļā par tās papildināšanu ar 16.¹ punktu, 20. panta trešajā daļā par 6. punkta izslēgšanu un 48. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2027. gada 1. septembrī. Sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai, kas izsniegti līdz 2027. gada 31. augustam, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.

134. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod šā likuma 18.² panta otrajā daļā minētos noteikumus.

135. Grozījums šā likuma 27. panta pirmajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

136. Grozījums šā likuma 29. pantā par tā papildināšanu ar 1.¹ punktu stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī.

137. Izglītības iestādes nodrošina šā likuma 36. panta 3.¹ daļā minēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu no 2026. gada 1. septembra.

138. Grozījums šā likuma 52. panta 1.¹ daļas 1. punktā par vārdu un skaitļa "līdz 50 procentiem no mēnešalgas" aizstāšanu ar skaitli un vārdiem "750 euro apmērā" stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 5. februārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 20. februārī