Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

Saistošo noteikumu (turpmāk - Noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību Mārupes novada pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) teritorijas kopšanai un būvju uzturēšanai, kā arī noteikt administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2013-20-03, kas stājās spēkā 2014. gada 6. novembrī, ietvertās atziņas, Pašvaldības iedzīvotāju visbiežāk izteiktās sūdzības un ieteikumus teritorijas un pilsētvides uzturēšanā (galvenokārt par dažāda veida krāvumiem, kas veido nepievilcīgu apkārtējo vidi, zāles nepļaušanu, latvāņu, Spānijas kailgliemežu un citu kaitēkļu izplatīšanos).

Teritorijas (t. sk. piegulošās teritorijas) sakopšana ietver plašu darbību kopumu, kuru rezultātā tiek radīta sakopta un droša vide, tostarp zālāju pļaušanu, lapu, zaru un kritušu augļu savākšanu, drošas pārvietošanās nodrošināšanu u. c. Ņemot vērā Pašvaldības iedzīvotāju teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas paradumus, secināms, ka ir nepieciešams noteikt vienotas prasības teritorijas kopšanai un būvju uzturēšanai un paredzēt administratīvo atbildību par Noteikumu neievērošanu.

Noteikumi paredz, ka piegulošā teritorija ir publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas un ciemu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai, tajā skaitā zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, nepārsniedzot pusi no nekustamā īpašuma platības.

Satversmes tiesa, vērtējot īpašnieka pienākuma kopt un tīrīt nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju atbilstību Satversmes 105. pantam, ir norādījusi, ka pašvaldībai ir jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā. Taču līdzdalības veidi var būt dažādi. Tie var būt pašvaldības noteikti atvieglojumi, kā arī detalizēti reglamentēts īpašnieka pienākuma - kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju - apjoms, paredzot noteiktu kopjamās piegulošās teritorijas platumu no īpašuma robežas (sk., Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra sprieduma lietā Nr. 2013-20-03 13.2. un 13.3. punktu).

Lai nodrošinātu samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi, piegulošās teritorijas platums noteikts līdz pieciem metriem, ar nosacījumu, ka piegulošās teritorijas platība nepārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības. Nekustamajam īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas prasība - piecu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas - ir samērīga starp personai uzlikto pienākumu un visas sabiedrības ieguvumu - sakoptu un drošu vidi.

Pašvaldība līdzdarbojas šīs funkcijas īstenošanā, nodrošinot novada administratīvās teritorijas privātīpašumos savākto bioloģisko dārzu un parku atkritumu pieņemšanu kompostēšanai bez maksas pašvaldības dārzu un parku kompostēšanas vietās; nodrošinot pašvaldības ceļam (ielai) un ielām, kurām noteikts pašvaldības nozīmes statuss ar uzturēšanu, piešķirta atbilstoša uzturēšanas klase un tā iekļauta pašvaldības nozīmes ceļu uzturēšanas sarakstā (šādu ielu saraksts pieejams pašvaldības mājaslapā), pieguļošo gājēju ietvju, gājēju un velosipēdu celiņu, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu un kopšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām, kā arī nodrošinot saistošo noteikumu 5., 6. punktā noteikto pienākumu izpildi piegulošajā teritorijā, gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieks saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvots no minēto pienākumu izpildes.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības kopumā tiesības dzīvot drošā un sakoptā vidē, kā arī veicinātu invazīvo sugu un citu kaitēkļu izplatības ierobežošanu un nodrošinātu kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, Noteikumi paredz prasības zāles pļaušanai.

Noteiktās prasības par regulāru zāles pļaušanu nekustamā īpašuma teritorijā, piegulošajā teritorijā, teritorijās, kas vērstas pret publisko ārtelpu, kā arī divus metrus platā zonā uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem ir samērīgas un pamatotas, jo nepļauta un pāraugusi zāle var veicināt invazīvo sugu, kā arī citu kaitēkļu un grauzēju izplatību, veicināt kūlas veidošanos un palielināt ugunsgrēka risku, īpaši sausā laikā. Tādējādi prasības palīdz novērst potenciālus draudus cilvēku veselībai un īpašuma drošībai.

Pienākums noteiktās teritorijās nodrošināt zāles pļaušanu, nepieļaujot, ka zāles augstums pārsniedz 20 cm, noteikts kā optimāls risinājums un vispārēja prakse lielākajā daļā pašvaldību, kas nodrošina ne tikai sanitāro tīrību un noteikumu piemērotājiem skaidri definē principus, kā īstenot noteiktās zāles pļaušanas prasības, bet radīs arī ainaviski pievilcīgu vidi un mazinās pēdējos gados īpaši plaši novērojamo ērču, Spānijas kailgliemežu, invazīvo augu sugu un citu kaitēkļu izplatību.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaujot zāli. Tāpat arī Dabas aizsardzības pārvalde 21.07.2025. vēstulē Nr. 1.6.1/4591/2025-N ir norādījusi, ka nepļautas teritorijas kalpo kā donorteritorijas Spānijas kailgliemežu izplatībai uz apkārtesošiem īpašumiem un aicinājusi pašvaldību saistošajos noteikumos vairāk pievērst uzmanību teritoriju apsaimniekošanai, t.i., šajā gadījumā - regulārai zāles pļaušanai.

Ņemot vērā minēto, Noteikumos ietvertas prasības, sekmēs gan invazīvo sugu, gan ērču un citu kaitēkļu izplatības ierobežošanu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību.

Kā alternatīvs līdzeklis, veicot nekustamā īpašuma un īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu, Noteikumos ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās izveidot ainavisku pļavu, ievērojot Noteikumu 5.1.2. apakšpunkta prasības. Tādējādi tiks nodrošināta sanitārā tīrība un paaugstināta sabiedrības drošība, kā arī uzlabota bioloģiskā daudzveidība. Tādējādi samērīgums tiek nodrošināts ar izņēmumiem un pielāgojumiem, piemēram, ļaujot pļavas zonas uzturēt dabiskākā veidā, bet nodrošinot sakoptību tuvāk publiskām zonām un citu īpašumu robežām.

Teritorijās, kurās zāles pļaušana jāveic vienu vai divas reizes gadā, papildus ietverta arī prasība nepieļaut nezāļu, invazīvo sugu izplatību, grauzēju savairošanos un kūlas veidošanos.

Invazīvo sugu regulējumu Latvijā un Eiropā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, kas juridiski tieši piemērojama un attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi vairākus invazīvo augu un dzīvnieku sugu sarakstus, kas ir saistoši visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai un apkopotā veidā pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā https://www.vaad.gov.lv/lv/sugu-saraksts#invazivo-sugu-saraksts.

Savukārt par Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām, to izplatību un pārvaldības pasākumiem informatīvi un praktiski nozīmīga informācija ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tiešsaistes rīkā "Invazīvo sugu pārvaldnieks" https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/.

Prasība nepieļaut kūlas veidošanos noteikta, jo praksē ir konstatēts, ka zāle netiek nopļauta un izveidojas kūla, kas var radīt draudus sabiedrības drošībai, jo pastāv tās aizdegšanās riski. Ministru kabineta noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" 3.2. apakšnodaļas "Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā" 28. punktā ir noteikts, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana, bet neietver aizliegumu pieļaut kūlas veidošanos. Minimālais pļaušanas biežums samazina slodzi īpašniekam, vienlaikus nodrošinot teritorijas pamatkopšanu, savukārt papildu nosacījumi ir vērsti uz sabiedrības veselības un drošības aizsardzību. Tādējādi Noteikumos ietvertās prasības ir līdzsvarotas starp īpašnieku pienākumiem un sabiedrības interesēm.

Noteikumi paredz pienākumu nekustamā īpašuma piegulošajā teritorijā nodrošināt teritorijas sakopšanu un publiskā lietošanā esošo piebrauktuvju, piebraucamo ceļu, privātīpašumā esošu brauktuvju pastāvīgu kopšanu. Vienlaicīgi Pašvaldība nodrošina līdzdarbību un sniedz atbalstu, jo ir izveidojusi un uztur divas dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas, kurās iedzīvotāji bez maksas var nodot savus dārzu bioloģiskos atkritumus, kā arī Pašvaldība nodrošina zālāju pļaušanu 2 m metrus platā joslā uz katru pusi no tās īpašumā vai valdījumā esošas inženierbūves (ceļš (iela), gājēju ietve, gājēju un velosipēdu ceļš), vai pašvaldības nozīmes ceļa, kam noteikta uzturēšana, nodrošinot, ka zāles garums nepārsniedz 20 centimetrus, kā arī pašvaldības ceļam (ielai) pieguļošo gājēju ietvju, gājēju un velosipēdu celiņu, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu un kopšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Tādējādi tiek nodrošināts samērīgums un samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi.

Noteikumos noteiktas prasības arī sniega un ledus tīrīšanai no ēku jumtiem ar mērķi nodrošināt gājēju un transportlīdzekļu drošību, proti, lai nodrošinātu, ka krītošs sniegs un ledus neapdraud garāmgājējus un transporta kustību.

Noteikumi paredz arī pienākumu uzturēt vizuālā un tehniskā kārtībā pret publisko ārtelpu vērstos žogus un vārtus, veicot to savlaicīgu krāsošanu un remontu, tādējādi nodrošinot pilsētvides ainavas saglabāšanu. Līdzīgs pienākums noteikts arī attiecībā uz publiskā lietošanā esošiem atsevišķiem ārtelpas elementiem (piemēram, soliņiem, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojumu u. c.) ar mērķi nodrošināt gan pilsētvides ainavas saglabāšanu, gan sabiedrības drošību. Tā kā šie publiskā lietošanā esošie atsevišķie labiekārtojuma elementi veido kopējo pilsētvides ainavu, tad ar Noteikumiem nepieciešams noteikt prasības to uzturēšanai, ciktāl tas saistīts gan ar sabiedrības drošību, gan pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts paredz, ka prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējam izskatam, lai tās atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve nav vidi degradējoša vai nebojā ainavu), konkrētā pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Noteikumos tiek noteiktas prasības būvju, to fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam. Noteikumos ir iekļauts būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējā izskata trūkumu noslēgtais uzskaitījums. Ja uz būves fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām vizuāli konstatē vismaz vienu no Noteikumu 13. punktā minētajiem trūkumiem, šādu būvi atbildīgā institūcija var atzīst (klasificēt) kā vidi degradējošu.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 1.4 daļu vidi degradējošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības - būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

Par atsevišķu Noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība - brīdinājums vai naudas sods. 

Izvērtējot administratīvās atbildības regulējuma nepieciešamību, ir ņemti vērā šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.

Noteikumos paredzētie administratīvie sodi ir izvēlēti ar tādu preventīvu spēku, lai tie būtu efektīvi pārkāpumu skaita samazināšanai, t. i., lai pārkāpumu gadījumā piemērotās sankcijas atturētu pārkāpējus no turpmākiem pārkāpumiem.

Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, Administratīvā komisija ņems vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai - reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt Noteikumos minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personu, bet gan nodrošināt Pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu. 

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 263. panta sestajai daļai naudas sodus, kas piemēroti par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetos ieskaita arī tos naudas sodus, kurus par likumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem piemērojušas pašvaldību amatpersonas. Precīzu ieņēmumu daļu no piemēroto administratīvo sodu apmēra ir grūti prognozēt.

Noteikumi satur normas sanitārās tīrības uzturēšanai, tādējādi aizsargājot vidi, sabiedrības drošību, cilvēku un mājdzīvnieku veselību, personu mantu.

Noteikumos ietvertās normas vides jomā veicinās bioloģisko daudzveidību pilsētā, vairojot iedzīvotāju labsajūtu un veicinot sabiedrības izpratni par dabas norisēm.

Labvēlīga, sakopta, estētiska vide veicinās uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, īpaši tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu pakalpojumu sfērā.

Noteikumu ieviešana neskars sociālo jomu un neradīs tiešu ietekmi uz konkurenci.

Saistošie noteikumi paredz atvieglojumus attiecībā uz piegulošās teritorijas kopšanu sociāli mazaizsargātām personu grupām. Satversmes tiesa 2004. gada 21. maija spriedumā lietā Nr. 2003-23-01 ir atzinusi, ka pašvaldībām saistošajos noteikumos, nosakot publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi, iespēju robežās paredzot īpašu kārtību uz tādām personu grupām kā personas ar invaliditāti, pensionāri, maznodrošinātās personas utt. Arī 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldībai jāparedz ne vien īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šā pienākuma izpildē, kas tiek noteikts saistošo noteikumu IV nodaļā.

Lai saņemtu atbrīvojumu no pienākuma veikt piegulošo teritoriju kopšanu, minētais viendzīvokļa mājas īpašnieks iesniedz Pašvaldībai rakstveida iesniegumu par atbrīvošanu no pienākuma veikt piegulošo teritoriju kopšanu. Noteikumi paredz, ka lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu, pieņem pašvaldības izpilddirektors.

Administratīvo pārkāpumu process par noteikumu pārkāpumiem veicams Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk:

1) uz iesnieguma pamata; 

2) uz amatpersonas iniciatīvas pamata; 

3) uz augstākas amatpersonas rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai par noteikumu pārkāpšanu ir tiesīga veikt Mārupes novada pašvaldības policija, ievērojot noteikumos noteiktās kompetences sadalījumu. 

Izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas, pieņemt lēmumus un piemērot Noteikumos paredzētos administratīvos sodus ir pilnvarota Pašvaldības Administratīvā komisija. 

Mārupes novada Būvvalde izdos administratīvos aktus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, tās būvinspektori, sastādīs atzinumus par būvju pārbaudi būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Noteikumi neietekmēs citas Pašvaldības funkcijas.

Noteikumu izpilde neietekmēs pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus un tiks īstenota esošo cilvēkresursu ietvaros. 

- Mārupes novada pašvaldības policija kontrolē Noteikumu 5.-9. punktā noteikto prasību izpildi; konstatējot Noteikumu punktos noteikto pienākumu neievērošanu, Mārupes novada pašvaldības policija ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;

- Pašvaldības Administratīvā komisija izskata administratīvo pārkāpumu lietas par Noteikumu pārkāpumiem;

- Mārupes novada Būvvalde kontrolē pilsētvides ainavas prasību ievērošanu attiecībā uz būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehnisko stāvokli un pieņem lēmumu par būves kvalificēšanu par vidi degradējošu būvi.

Noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt, ka personas nepieciešamajā apmērā kopj tiem piederošos vai tiesiskajā valdījumā esošos nekustamos īpašumus un tiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas, tādējādi sabiedrības interesēs nodrošinot Pašvaldības administratīvās teritorijas sakoptību, drošību un sanitāro tīrību.

Noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanai un paredz tikai tādas normas un to izpildes nodrošināšanas instrumentus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai. Noteikumos ietvertās prasības ir samērīgas, t. i., labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par noteikumiem un dotu iespēju izteikt viedokli, noteikumu projekts laika periodā no 2025. gada 1. augusta līdz 2025. gada 14. augustam tika publicēts Mārupes novada pašvaldības mājaslapā www.marupe.lv sadaļā "Normatīvie dokumenti" apakšsadaļā "Saistošo noteikumu projekti".

Par saistošo noteikumu projektu tika saņemti 3 iedzīvotāju viedokļi:

1. Par nepieciešamību noteikt stingrākas prasības noteikumu 6. punktā attiecībā uz zāles pļaušanu. Pašvaldības ieskatā saistošajos noteikumos noteiktās prasības ir pietiekamas un samērīgas un pašvaldība, lai skaidrotu noteikumos iekļautās prasības, sagatavos un publicēs pašvaldības tīmekļa vietnē www.marupe.lv skaidrojošu infografiku par teritorijas kopšanas prasībām;

2. Par nepieciešamību iekļaut noteikumos sadaļu par meliorācijas grāvju kopšanu, tai skaitā 11. punktā nosakot, ka pašvaldība periodiski - vienu reizi gadā, veic visu meliorācijas grāvju tīrīšanu. Viedoklis netika ņemts vērā, jo meliorācijas sistēmu uzturēšanas kārtību regulē speciālie normatīvie akti, līdz ar to prasības meliorācijas sistēmas uzturēšanai nav iekļaujamas šajos Noteikumos.

3. Par atvieglojumu noteikšanu sociāli mazaizsargātām personu grupām. Viedoklis daļēji ņemts vērā un noteikumos iekļauta IV nodaļa, kas paredz, ka atbrīvojumu no pienākuma veikt pieguļošo teritoriju kopšanu var saņemt viendzīvokļa mājas īpašnieks - fiziska persona, kas atbilst visiem turpmāk uzskaitītājiem nosacījumiem: persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu konkrētajā nekustamajā īpašumā; īpašums netiek izmantots saimnieciskajai darbībai; personai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss; personai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, vai persona ir sasniegusi vecuma pensijas vecumu un persona veselības stāvokļa dēļ nav spējīga izpildīt Noteikumos uzliktos pienākumus; personai nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām, darba spējīgām personām. 

Ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 2025. gada 20. oktobra atzinumu Nr. 1-18/4961 "Par saistošajiem noteikumiem Nr. 30/2025", kurā izteikti iebildumi pret saistošo noteikumu atsevišķiem punktiem, precizēts saistošo noteikumu 2.3. apakšpunkts, svītrots 3. punkts, svītroti 7.2. un 9.3. apakšpunkti, kā arī svītrots 19. punkts, attiecīgi labojot saistošo noteikumu punktu numerāciju un precizējot paskaidrojuma rakstu.

Vienlaikus ar minētajiem precizējumiem, precizēta arī lēmumu par atbrīvojuma no pienākuma kopt piegulošo teritoriju piešķiršanas kārtība, paredzot, ka lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem pašvaldības izpilddirektors.