Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 196

Rīgā 2023. gada 6. aprīlī (prot. Nr. 17 36. §)
Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana" (turpmāk – projekts) pasi (​pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs, kā arī apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 4 577 650 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3 850 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 727 650 euro apmērā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Nacionālo veselības dienestu – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – 2.1.3.1.i. investīcija) ietvaros.

3. Projektu finansēt 2.1.3.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.

4. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas un izmitināšanas izmaksas ne vairāk kā 720 857 euro gadā, un Veselības ministrijai finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas palielināšanai.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre L. Meņģelsone
Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. aprīļa
rīkojumam Nr. 196
2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Nacionālais veselības dienests (NVD)
1.2. Projekta īstenošanas partneriNav paredzēts

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukumsDatu pārvaldības attīstības programma

Projekts tiks īstenots 2.1.3.1.i. investīcijas nolūka "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros

2.2. Saistība ar citiem projektiemNav paredzēta

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais satursMērķi:

Lēmumu pieņemšanas procesa pilnveide veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, uzlabojot datu pārvaldību – uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas.

Galvenais saturs:

NVD tiek uzkrāts liels datu apjoms (gan medicīnisko dokumentu dati, gan dati par personas veselību, gan dati par personai sniegtajiem pakalpojumiem), bet ir nepietiekamas iespējas to analīzei un koplietošanai. NVD ir nepieciešama operatīva šo datu pieejamība efektīvākai analīzei, pārraudzībai un plānošanai.

Projektā tiks pilnveidota informācijas apmaiņa ar ārstniecības iestādēm, tai skaitā nodrošinot ārstniecības iestādēm iespēju ātrāk izgūt informāciju par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu. Paredzēts izveidot informācijas sistēmas (IS) integrācijas risinājumus un veikt darba vides pilnveidi efektīvākai informācijas apmaiņai ar ārstniecības iestādēm, izmantojot, kā arī paplašinot un pilnveidojot esošo risinājumu datu apmaiņai ar ārstniecības iestādēm un nodrošinot automātiskas datu pārbaudes datu iesniegšanas procesā operatīvai atgriezeniskajai saitei par iesniegto dokumentu atbilstību apmaksas nosacījumiem.

Projektā tiks nodrošināta iespēja NVD datus izmantot Veselības ministrijas veselības nozares politikas plānošanas vajadzībām, nozares iestāžu un sabiedrības informēšanas vajadzībām, atvērto datu publicēšanai.

Projektā tiks izstrādāts risinājums veselības aprūpes pakalpojumu statistikas un finanšu izlietojuma dinamikas uzraudzībai ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, teritoriālā un valsts līmenī, tai skaitā par sniegtajiem ģimenes ārstu prakšu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem mājās, sekundāri ambulatorajiem un stacionāri sniegtajiem pakalpojumiem, valsts kompensējamiem medikamentiem, medicīnisko ierīču izlietojumu un darbnespējas lapu apjomu.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta uzkrāto datu koplietošana, savlaicīga pieejamība un analīzes iespējas, līdz ar to būs iespējama efektīvāka veselības aprūpes finansējuma pārvaldība, kā arī sistēmiski un racionāli tiks izmantota NVD cilvēkresursu kapacitāte.

Tiks nodrošināta nepieciešamo regulāro standarta pārskatu automātiska izveide, iespējas nestandarta pārskatu izveidei un darbinieku apmācība izveidotā risinājuma un iekļauto datu kopu turpmākai patstāvīgai izmantošanai.

Tiks nodrošināta vēsturisko datu migrācija uz datu krātuvi, tiks automatizētas migrācijas un operatīvo datu turpmākas izgūšanas, transformācijas un ievietošanas datu apstrādes procedūras (Extract, Transform, Load) (ETL) Nozares statistikas informācijas sistēmas (NSIS) datu krātuvē, kā arī tiks izveidotas procedūras datu izgūšanai no dažādiem NVD rīcībā esošajiem informācijas avotiem (datubāzēm)

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)
Projekta ietvaros risināmās problēmas:

• ierobežotas iespējas uzkrāto datu automātiskai apkopošanai un analīzei, dati ir sadrumstaloti un laikietilpīgi izvērtējami kopsakarībās;

• neefektīvs resursu patēriņš veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu pārvaldīšanas procesā, lēmumi tiek pieņemti ar laika nobīdi;

• nepietiekami operatīva sniegto ārstniecības pakalpojumu datu pieejamība procesu dalībniekiem;

• ārstniecības iestādēm nav nodrošināts mūsdienīgs risinājums veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites dokumentu iesniegšanai.

NVD ir nepieciešams pilnveidot nozares datu apstrādi, tai skaitā pilnveidot NVD IS un integrācijas risinājumus, vēsturisko datu pieejamību.

Pašreiz veselības aprūpes dati tiek uzkrāti dažādās IS. Kopumā tikai Veselības informācijas sistēmā (VIS) kopš 2003. gada ir uzkrāti 377 milj. uzskaites dokumentu un 643 milj. uzskaites dokumentu aprēķinu transakciju. 2020. gadā VIS papildus tika uzkrāti 22,4 milj. uzskaites un norēķinu dokumentu, 2021. gadā – 29,6 milj., bet 2022. gada deviņos mēnešos – 21,3 milj. minēto dokumentu. Tas apgrūtina datu sakarību analīzi un prasa lielu darba apjomu to savietošanai, lai gūtu priekšstatu par valsts apmaksāto veselības aprūpes resursu efektīvu, mērķtiecīgu izlietojumu. Veselības aprūpes norēķinu pārvaldības procesā ir manuāli soļi un ir ierobežotas iespējas operatīvi iegūt informāciju par izlietotajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu pieejamo finanšu līdzekļu efektīvu pārvaldību (līgumu ar ārstniecības iestādēm finanšu apjoma izpildes kontroli un pārplānošanu). Arī pārskatu iegūšanas biežums ir ierobežots, un tie ir statiski. Šobrīd pārsvarā visi pārskati tiek veidoti reizi ceturksnī, un tikai atsevišķi no tiem reizi mēnesī. Plānotā pārskatu periodiskuma pāreja uz to ieguvi reizi mēnesī nodrošinās operatīvāku pieejamo datu detalizētāku analīzi dažādos datu slāņos un datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Periodā, kad tiek veidoti NVD regulārie standarta pārskati, NVD ir ierobežotas iespējas piesaistīt resursus citu ar datu analīzi saistīto pieprasījumu izpildē, jo esošie resursi ir aizņemti ar standarta pārskatu gatavošanu un tāpēc nereti atbildes netiek sniegtas tik operatīvi, kā informācijas pieprasītājs (tai skaitā Veselības ministrija un citas iestādes) tās vēlas saņemt.

Lai uzlabotu uzkrāto datu apkopošanas un analīzes iespējas un risinātu veiktspējas problēmas, projekta ietvaros jāīsteno VIS atslogošana operatīvo aprēķinu veikšanai, vēsturiskos datus (t. i., datus, kurus pēc noteikta perioda neizmanto operatīvajiem aprēķiniem un uzraudzībai) migrējot uz NSIS datu krātuvi.

Ārstniecības iestādēm iesniedzot datus VIS, notiek automātiska apmaksas nosacījumu un iesniegto dokumentu kvalitātes pārbaude, bet netiek nodrošināta operatīva atgriezeniskā saite ar ārstniecības iestādēm par dokumentos identificētajām neatbilstībām un līdz rēķinu izveidei konstatētās kļūdas datos ne vienmēr tiek novērstas, jo ārstniecības iestādēm ir jāiegulda resursi kļūdaino dokumentu izgūšanā no VIS. Tādējādi ne vienmēr ir iespējams laikus saņemt apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem

3.3. Projekta ieguvumi1

Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība (sasniedzamais rezultāts)

Sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1. Ieguvums iestādei – nodrošinot automātisku pārskatu sagatavošanu, tiek samazināts laika patēriņš NVD noteikto regulāro pārskatu veidošanai un ievadīto datu kontroleiLaika patēriņa samazinājums regulāro pārskatu sagatavošanai

Mērāmais rādītājs – ieguvums, stundas gadā

Sākotnējā vērtība – 7680 stundas gadā

4608 stundas

2026.

3.3.2. Ieguvums nozarei – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu datu kopu savstarpēju savietošanu datu noliktavā, tiek samazināts laika patēriņš neregulāro pārskatu veidošanaiLaika patēriņa samazinājums neregulāro pārskatu sagatavošanai

Mērāmais rādītājs – ieguvums, stundas gadā

Sākotnējā vērtība – 28 800 stundas gadā

21 120 stundas

2026.

3.3.3. Ieguvums ārstniecības iestādēm – operatīva informācija par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites dokumentu apmaksas statusuLai nodrošinātu operatīvu informācijas apriti, tiks izveidotas saskarnes (API) elektronisku uzskaites dokumentu iesūtīšanai, labošanai, anulēšanai un apmaksas statusa un informācijas izgūšanai.

Mērāmais rādītājs – iestāžu skaits, kuras var iesniegt un saņemt operatīvi nepieciešamo informāciju par veselības norēķiniem, izmantojot API

Sākotnējā vērtība – 0 iestādes

100 iestādes

2026.

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4

Kopējais 3 850 000 euro (bez PVN)

727 650 euro

Avanss nav paredzēts

   

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs5

Darbības iznākums

4.2. Projekta vadība un īstenošana

385 000 euro

385 000 euro

Īstenots projekts – 1 gab.
4.3. Darbības procesu analīze un informācijas sistēmu projektēšana un izstrāde, testēšana, ieviešana, apmācība, publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu īstenošana

3 465 000 euro

3 465 000 euro

Pilnveidotas NVD IS – 3 gab.

Apmācīti darbinieki.

Īstenots vizuālās identitātes un publicitātes pasākumu kopums – 1 gab.

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts6

Valsts mākonī (jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

Vadības informācijas sistēma (VIS)Sistēmas funkcionālie pilnveidojumi veselības aprūpes pakalpojumu datu apmaiņas procesu automatizācijai, koplietošanai un kvalitātes nodrošināšanai

Jā, infrastruktūras pakalpojuma sniedzējs LVRTC

2023. gada II cet.

2026. gada I cet.

4500

1

Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (VVIS)Sistēmas funkcionālie pilnveidojumi veselības aprūpes pakalpojumu datu koplietošanai

Jā, infrastruktūras pakalpojuma sniedzējs LVRTC

2023. gada II cet.

2026. gada I cet.

0,7 milj.

1

Nozares statistikas informācijas sistēma (NSIS)Veselības aprūpes pakalpojumu datu koplietošanas un analīzes iespēju nodrošināšana, atvērto datu sagatavošana

Jā, infrastruktūras pakalpojuma sniedzējs LVRTC

2023. gada II cet.

2026. gada I cet.

50

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu8

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

0

N/A

N/A

N/A

N/A

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

1

5.3.1. Veselības aprūpes pakalpojumu dati (finanšu un norēķinu dati, pakalpojumu un medicīnisko dokumentu statistika) par:

- ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

- stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

- zobārstniecības pakalpojumiem;

- valsts kompensējamo medikamentu apmaksu;

- darbnespējas lapām

2026. gada I cet.

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

Projekta vadību nodrošinās projekta vadītājs, projekta koordinators, finanšu un grāmatvedības speciālists (papildus piesaistīti speciālisti, finansēti no projekta budžeta)

Projekta īstenošanu nodrošinās:

- NVD darbinieki (esošie NVD speciālisti, papildu pienākumu apjomā finansēti no projekta budžeta), tai skaitā NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta, Līgumpartneru departamenta, Datu pārvaldības un analīzes nodaļas, Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta, Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas, Informācijas tehnoloģiju nodaļas, Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti utt.

- speciālisti sistēmu arhitekts, biznesa analītiķi, sistēmanalītiķis un IT speciālisti, testētāji (papildus piesaistīti speciālisti, finansēti no projekta budžeta)

Projekta uzraudzību nodrošinās Veselības ministrija atbilstoši noteiktajai kārtībai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna IKT projektu uzraudzībai nozarē

7. Izmaksu un ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Izmaksu un ieguvumu analīze galvenokārt ir balstīta uz problēmu risināšanu un normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšanu, nākotnes attīstības plānošanu ilgtermiņā. Apstrādājamo un kontrolējamo datu apstrādes process tiek automatizēts.

Nozares iestāžu ieguvumi:

• pilnveidojot datu pārvaldības procesu, tiek uzlabotas iespējas uzkrāto datu automātiskai apkopošanai un analīzei, līdz ar to samazinās laika patēriņš (par 40 %) regulāro pārskatu veidošanai un datu kontrolei. Tas kopumā 13 gadu periodā veido 245 184 euro ietaupījumu;

• pilnveidojot datu apkopošanas un analīzes risinājumus, tiek uzlabota veselības aprūpes datu pieejamība no dažādiem avotiem, līdz ar to samazinās laika patēriņš (par 27 %) datu savietošanai, sakarību analīzei un nestandarta pārskatu sagatavošanai. Tas kopumā 13 gadu periodā veido 449 504 euro ietaupījumu;

• nodrošināta NVD datu kopu izmantošana starp nozares iestādēm – VM kā veselības nozares politikas plānotājam un VI kā kontrolējošajai iestādei, kā arī nodrošināta atkalizmantojamo datu publicēšana atvērto datu portālā.

Sociālekonomiskie ieguvumi:

• nodrošināta operatīva veselības nozares informācijas pieejamība, iespējama savlaicīga lēmumu pieņemšana pakalpojumu nodrošināšanai un finanšu līdzekļu efektīvai pārvaldībai, situācijas izvērtēšanai un lēmumu pielāgošana mainīgajai situācijai;

• samazināts gaidīšanas laiks rindā uz valsts apmaksātiem ārstniecības pakalpojumiem un nodrošināta savlaicīga diagnostika. Ieguvums rezultēsies kopējā sabiedrības veselības uzlabošanā, samazinoties komplikāciju un mirstības gadījumu riskiem par 5 %, un pacientu aprūpes kvalitātē. Tas kopumā 13 gadu periodā veido 55 387 952 euro ietaupījumu.

Cilvēkresursu skaita samazinājums vai palielinājums nav paredzēts, kā arī nav paredzētas funkciju un institucionālās struktūras izmaiņas.

Kopējais projekta lietderīgums :

aprēķināts, no projekta ieguvumu kopsummas 56 082 639,81 euro atņemot nepieciešamos projekta ietvaros izveidoto risinājumu uzturēšanas izdevumus 6 125 020 euro un investīcijas 4 576 180 euro un iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 45 381 439,81 euro

8. Cita būtiska informācija

Lai veiksmīgi īstenotu projektu, pastāv zināmi priekšnosacījumi un riski, kas var kavēt tā īstenošanu:

- nepietiekami efektīva projekta pārvaldības nodrošināšana iestādē;

- laikus neveiktas izstrādāto risinājumu veiktspējas un drošības pārbaudes, kas nepieciešamas, lai projekta posmu rezultātus laikus piegādātu produkcijas vidē;

- neplānotas ģeopolitiskās situācijas izmaiņas;

- neplānots programmatūras izstrādes izmaksu sadārdzinājums;

- nepietiekama pamatdarbības lietotāju iesaiste prasību definēšanā;

- pasūtītāja un izpildītāja speciālistu mainība.

Atbalsts projekta ietvaros NVD tiks sniegts tam valsts deleģēto funkciju ietvaros attiecīgo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.

Indikatīvās prognozētās IS uzturēšanas ikgadējās izmaksas pēc projekta īstenošanas tiek plānotas 15 % apmērā no kapitālieguldījumiem IS izstrādē, t. i., 628 897,50 euro gadā (ar PVN), un IKT infrastruktūras izmitināšanas izmaksas 91 960 euro gadā (ar PVN), kopā 720 857 euro gadā (ar PVN)

Lietotie saīsinājumi:

Saīsinājums

Skaidrojums
ETLdatu apstrādes procedūras (angl. – Extract, Transform, Load)
IKTinformācijas un komunikācijas tehnoloģijas
ISinformācijas sistēma
NSISNozares statistikas informācijas sistēma
LVRTCLatvijas Valsts radio un televīzijas centrs
NVDNacionālais veselības dienests
PVNpievienotās vērtības nodoklis
VARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIVeselības inspekcija
VISvadības informācijas sistēma
VMVeselības ministrija
VVISVienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma

1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana" pases .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 196Pieņemts: 06.04.2023.Stājas spēkā: 06.04.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 71, 12.04.2023. OP numurs: 2023/71.6
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
340957
06.04.2023
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"