1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākumu "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma atbalsta mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības pasākuma projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, aizstājot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantotās sadedzināšanas iekārtas, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot siltumapgādes iekārtas un tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām centralizētām pilsētu siltumapgādes sistēmām.

3. Pasākuma mērķa grupa ir valstspilsētu un novadu pilsētu iedzīvotāji, mājsaimniecības un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji.

4. Pasākuma mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas.

5. Sasniedzamie uzraudzības rādītāji:

5.1. pasākuma rezultāta rādītājs – līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošināts to iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, – vismaz 2795 iedzīvotāji;

5.2. pasākuma nacionālais rādītājs – līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošināts daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums vismaz 50 tonnas gadā.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

6. Šo noteikumu ​5.1. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāja vērtību nosaka atbilstoši personu skaitam, kuras deklarējušas dzīvesvietu dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos projekta īstenošanas vietā. Vērtību uzskata par sasniegtu, ja, pamatojoties uz datiem par deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā, deklarēto iedzīvotāju skaits atbilst projekta iesniegumā norādītajam skaitam. Sasniegtās vērtības apmērs nosakāms, pamatojoties uz datiem par deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

7. Šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētā nacionālā rādītāja vērtību nosaka atbilstoši projekta iesniegumā un tā pielikumos norādītajai informācijai saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem par PM_2,5 emisiju samazinājuma aprēķināšanu. Nacionālā rādītāja vērtības sasniegšanu izvērtē, pamatojoties uz datiem projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

8. Atbildīgās iestādes funkcijas pasākuma ietvaros pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

9. Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam vairākos uzsaukumos saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

9.1. pirmajā uzsaukumā vērtē projektus, kur mājsaimniecības tiek pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši šo noteikumu 42.3. apakšpunktam;

9.2. otrajā uzsaukumā vērtē projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda dažādu veidu siltumsūkņus atbilstoši šo noteikumu 42.2. apakšpunktam;

9.3. trešajā uzsaukumā vērtē projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda biomasas kurināmā katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam atbilstoši šo noteikumu 42.1. apakšpunktam. Ja projektu trešā uzsaukuma ietvaros plānots īstenot centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes tīkliem, projektu iesniedz ceturtajā uzsaukumā vai šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajos papildu uzsaukumos;

9.4. ceturtajā uzsaukumā vērtē visu veidu projektus atbilstoši šo noteikumu 42. punktam;

9.5. papildu uzsaukumos, kas izsludināti atbilstoši šo noteikumu 11. punktam, vērtē visu veidu projektus atbilstoši šo noteikumu 14.¹ un 42. punktam.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

10. Pasākumam pieejamais finansējums ir 13 991 383 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 892 674 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 098 709 euro.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

11. Ja pirmajam, otrajam un trešajam uzsaukumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izlietots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu novirza ceturtā uzsaukuma projektu finansēšanai. Ja pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ceturtajā uzsaukumā netiek izlietots, sadarbības iestāde, vienojoties ar atbildīgo iestādi, var izsludināt papildu uzsaukumus.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

12. Pasākuma uzsaukumus sadarbības iestāde organizē, paredzot, ka katrs nākamais uzsaukums tiek izsludināts ne agrāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā uzsaukuma izsludināšanas. Ceturtais uzsaukums tiek izsludināts pēc visu pirmā, otrā un trešā uzsaukuma projektu izvērtēšanas, bet ne vēlāk kā 2024. gada 1. martā.

13. Finansējumu pasākuma ietvaros izmaksā saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku (turpmāk – metodika) granta veidā, piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas ar vienas vienības izmaksu likmēm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums pasākuma ietvaros nepārsniedz:

14.1. 95 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām  šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētajām darbībām;

14.2. 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajām darbībām;

14.3. 70 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajām darbībām;

14.4. 50 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām  šo noteikumu 42.4. apakšpunktā minētajām darbībām.

14.¹ Šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros vienā projektā var īstenot un projektā kombinēt vairākas šo noteikumu 42.1., 42.2. un 42.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības. Šādā gadījumā projekta attiecināmās izmaksas nosaka katram dzīvokļa īpašumam atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 13. punktam, piemērojot katrai atbalstāmajai darbībai šo noteikumu 14. punktā minētos nosacījumus. Minētos atbalstāmo darbību kombinēšanas nosacījumus var piemērot:

14.¹1. dzīvojamām mājām, kas atbilst šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētajām klasēm;

14.¹2. tādām dzīvojamām mājām, kur projekts tiek īstenots visos dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos un katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums ar vienu šo noteikumu 42.1., 42.2. vai 42.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību;

14.¹3. tādam projektam, kuram Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs papildus šo noteikumu 15. punktā minētajam nosacījumam nepārsniedz 31 807 euro.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

15. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 4400 euro uz vienu iedzīvotāju, kas deklarēts dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos, kur tiek īstenotas projekta aktivitātes, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. projekta iesniegumā norādītais iedzīvotāju skaits ir iedzīvotāju skaits, kuri uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu par savu dzīvesvietu deklarējuši projekta īstenošanas vietas adresi;

15.2. projekta iesniedzējs apliecina, ka projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos tiks nodrošināts ne mazāks deklarēto iedzīvotāju skaits kā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā sadarbības iestādē;

15.3. atbalsta finansējuma apjoms netiek samazināts, ja objektīvu un pierādāmu apstākļu dēļ nav iespējams saglabāt deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

16. Projekta iesniedzējs ir:

16.1. īpašnieks – privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona, kuras īpašumā ir šo noteikumu 18. punktā minētā dzīvojamā māja, vai īpašnieka pilnvarota persona;

16.2. to kopīpašnieku vai vairāku īpašnieku (ieskaitot pašvaldības) pilnvarota persona, kuru īpašumā ir šo noteikumu 18. punktā minētā dzīvojamā māja.

17. Pilnvarotā persona ir:

17.1. īpašnieka vai kopīpašnieku pilnvarota persona ar tiesībām īstenot projektu, ja to paredzēts īstenot šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā;

17.2. dzīvojamās mājas pārvaldnieks – fiziska vai juridiska persona, kas uz pārvaldīšanas līguma vai likuma pamata veic pārvaldīšanas darbības šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā, ja īpašnieks vai īpašnieki ir pilnvarojuši dzīvojamās mājas pārvaldnieku iesniegt projekta iesniegumu un īstenot projektu.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

18. Projektu īsteno dzīvojamā mājā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst šādai klasei:

18.1. viena dzīvokļa mājas (kods 11100102; 11100103);

18.2. divu dzīvokļu mājas (kods 11210101);

18.3. triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 11220101; 11220102; 11220103).

19. Projektu var īstenot vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļu īpašumos, neaptverot visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumus, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 22. punktā minētā prasība un projekta ietvaros katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums atbilstoši vienai šo noteikumu 42.1., 42.2. vai 42.4. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

19.¹ Projektu var īstenot dzīvokļu īpašumos nesadalītā dzīvojamās mājas daļā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

19.¹1. līdz projekta noslēguma maksājumam dzīvojamā māja tiek sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos;

19.¹2. projekts tiek īstenots un aptver dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļu, kas pēc dzīvojamās mājas sadalīšanas dzīvokļu īpašumos veido vienu vai vairākus dzīvokļu īpašumus;

19.¹3. tiek nodrošināta šo noteikumu 22. punktā minētā prasība un projekta ietvaros katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

20. Par vienu dzīvojamo māju:

20.1. pirmajā, otrajā un trešajā uzsaukumā kopā var iesniegt vienu projekta iesniegumu;

20.2. ceturtajā un katrā nākamajā uzsaukumā var iesniegt vienu projekta iesniegumu;

20.3. pasākuma ietvaros var īstenot tikai vienu projektu, izņemot gadījumu, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

20.3.1. īstenojot projektu pirmā, otrā, trešā vai ceturtā uzsaukuma ietvaros, tas netika īstenots visos dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos;

20.3.2. šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros projekts kopā ar šo noteikumu 20.3.1. apakšpunktā minēto projektu atbilst šo noteikumu 14.¹ punktam;

20.3.3. īstenojot abus šo noteikumu 20.3.2. apakšpunktā minētos projektus, pasākuma atbalstu saņems visi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumi.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

21. Ja personas īpašumā ir vairākas dzīvojamās mājas, papildus šo noteikumu 20. punktā minētajiem nosacījumiem:

21.1. projekta iesniedzējs (īpašnieks vai pilnvarotā persona) var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par vienu dzīvojamo māju, kurai attiecīgā persona ir vienīgais īpašnieks;

21.2. pilnvarotā persona var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu par dzīvojamām mājām, kas pieder vairākiem īpašniekiem.

22. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajos gadījumos pilnvarotā persona nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieku saskaņojumus par dzīvojamās mājas siltumapgādes risinājuma ieviešanu atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma nosacījumiem.

23. Projektu īsteno šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā (ēkā), kas atbilst šādiem nosacījumiem:

23.1. dzīvojamās mājas kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus;

23.2. dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus;

23.3. dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde attiecībā uz projektā uzstādāmajām siltumapgādes iekārtām vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus ir nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minētajās klasēs, bet šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajā klasē tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajā dzīvojamā mājā siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo vismaz 50 % dzīvokļu īpašumu, projektu var īstenot arī dzīvokļu īpašumos, kuros siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi, nodrošinot dzīvojamā mājā vienotu siltumapgādes risinājumu projekta ietvaros;

23.3.¹ šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus vismaz 50 procentu apmērā tika nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja uz projektu attiecināmajā dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos siltumapgādei papildus tiek patērēti citi energoresursi, kas nav akmeņogles, kūdra vai biomasa, tad:

23.3.¹1. projekta ietvaros šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto daļiņu PM_2,5 emisijas samazinājums sasniedz vismaz 0,01 tonnu gadā;

23.3.¹2. projekta ietvaros netiek atbalstīta šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība, ja dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai dzīvokļu īpašumu siltumapgādei tiek patērēta dabasgāze;

23.4. dzīvojamā māja atbilst apkures patēriņa E klasei vai efektīvākai klasei atbilstoši normatīvajos aktos par ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku noteiktajiem ēku energoefektivitātes enerģijas patēriņa līmeņiem;

23.5. dzīvojamai mājai nepieciešamā siltumapgādes (apkures un karstā ūdens) nominālā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW).

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

24. Projektu īsteno dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos, kur:

24.1. šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajā gadījumā uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir deklarēta vismaz viena persona;

24.2. šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētajā gadījumā katrā uz projektu attiecināmā dzīvojamo telpu grupas dzīvokļa īpašumā uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir deklarēta vismaz viena persona.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

25. Projekta iesniegumā norādītās iekārtas uzstāda projekta iesniegumā norādītajā dzīvojamā mājā, vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļu īpašumos. Iekārtas var tikt uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes, citā ēkā vai palīgēkā, ja projekta iesniegumam tiek pievienots projekta iesniedzēja vai pilnvarotās personas pamatojums un apliecinājums, ka iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota tikai šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā vai šo noteikumu 19. vai 19.¹ punktā minētajā dzīvojamā mājā siltumenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanas gadījumā, vai arī atbilstoši šo noteikumu 44.1. apakšpunktam elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanas gadījumā, nodrošinot dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai dzīvokļu īpašumu saražotās elektroenerģijas pašpatēriņu vismaz 80 % apmērā.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

26. Projekta iesniedzējs saskaņā ar pasākuma projekta iesniegumu atlases nolikuma prasībām projekta iesniegumu sagatavo un iesniedz elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

27. Sadarbības iestāde saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, vai lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektam izvirzīto nosacījumu izpildi vai neizpildi.

28. Sadarbības iestādei ir tiesības veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā, pirms noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu, lai pārliecinātos par faktiskajiem projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā sniegtās informācijas patiesumu atbilstoši Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

29. Ja projekta īstenošanas pasākumi tiek veikti šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā, kurā kāds no dzīvojamās mājas īpašniekiem dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā veic saimniecisko darbību un pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai tam dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts:

29.1. līdz 2024. gada 30. jūnijam sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;

29.2. no 2024. gada 1. jūlija sniedz saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, L sērija) (turpmāk – regula Nr. 2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

(MK 21.05.2024. noteikumu Nr. 302 redakcijā)

30. Par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma dzīvojamā mājā esošo pašvaldībām piederošo neprivatizēto dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III¹ nodaļu "Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem".

31. Par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma komersanta, biedrības vai nodibinājuma juridiskās adreses reģistrācija dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā, ievērojot nosacījumu, ka dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā ir reģistrēts ne vairāk kā viens no šajā punktā minētajiem tiesību subjektiem un netiek veikta nekāda ar komersantu, biedrību vai nodibinājumu mērķiem saistīta darbība.

(MK 21.05.2024. noteikumu Nr. 302 redakcijā)

32. De minimis atbalstu dzīvojamās mājas īpašniekam piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

32.1. dzīvojamās mājas īpašniekam de minimis atbalsts vienam vienotam uzņēmumam:

32.1.1. triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro atbilstoši šo noteikumu 29.1. apakšpunktam;

32.1.2. iepriekšējos trijos gados no plānotā atbalsta piešķiršanas brīža nepārsniedz 300 000 euro atbilstoši šo noteikumu 29.2. apakšpunktam;

32.2. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā vai regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks kā komersants darbojas kādā no regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajām neatbalstāmajām nozarēm, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas darbības un finanšu plūsmas atbalstāmajās nozarēs, nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta;

32.3. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai dzīvojamās mājas īpašniekam kā komersantam jau piešķirtais un plānotais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 200 000 euro triju fiskālo gadu periodā vai regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro iepriekšējos trijos gados no plānotā atbalsta piešķiršanas dienas. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē piešķirtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā vai regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem.

(MK 21.05.2024. noteikumu Nr. 302 redakcijā)

33. De minimis atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegts atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

34. De minimis atbalstu, ko piešķir atbilstoši šiem noteikumiem, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu.

35. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

36. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 vai regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz šo regulu darbības beigām.

(MK 21.05.2024. noteikumu Nr. 302 redakcijā)

37. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no programmas ietvaros pēdējā piešķirtā atbalsta, bet dzīvojamās mājas īpašnieks vai īpašnieki un viņu pilnvarotā persona – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 21.05.2024. noteikumu Nr. 302 redakcijā)

38. Ja tiek pārkāpti šajos noteikumos noteiktie komercdarbības atbalsta nosacījumi, kas izriet no regulas Nr. 1407/2013 vai regulas Nr. 2023/2831, dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļai.

(MK 21.05.2024. noteikumu Nr. 302 redakcijā)

39. Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts tā īstenošanas laikā vai projekta pēcuzraudzības periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, dzīvojamās mājas īpašnieks sadarbības iestādei atmaksā saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļai, ja projekta īstenošanas laikā vai projekta pēcuzraudzības periodā nav iespējams piemērot šo noteikumu 29. punktā minētā komercdarbības atbalsta nosacījumus.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

40. Sadarbības iestāde nodrošina šo noteikumu 31., 39. punktā un 44.1. apakšpunktā minēto pasākuma atbilstības uzraudzību visā projekta pēcuzraudzības periodā. Sadarbības iestādei ir tiesības veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu pasākuma atbilstības uzraudzību.

41. Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Klimatdrošināšana" un "Energoefektivitāte pirmajā vietā", kā arī Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā, tai skaitā:

41.1. ja projekta ietvaros plānots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, projekta iesniedzējs pārliecinās, ka centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu;

41.2. ja projekta ietvaros plānots iegādāties koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, projekta iesniedzējs apliecina, ka par kurināmo izmantos biomasas kurināmo no mazvērtīgās koksnes un koksnes atlikumiem (koksnes granulas);

41.3. projekta iesniedzējs apliecina, ka noteiks pienākumu būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem ievērot šādas prasības:

41.3.1. projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;

41.3.2. projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);

41.4. projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, tas ir, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī projekta atbilstību horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā" prasībām;

41.5. projektā tiek nodrošināta atbilstība ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem aspektiem;

41.6. ja projektu īsteno īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās aizsargjoslā, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā apliecina, ka projekts negatīvi neietekmēs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķus.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

42. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības un ir attiecināmas šādas izmaksas, sekmējot šo noteikumu 5. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

42.1. tāda koksnes biomasas apkures katla iegāde, kas piemērots granulu kurināmajam, ja nepieciešams, ietverot:

42.1.1. apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai izveidi;

42.1.2. saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;

42.1.3. pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu, ampēros (A);

42.2. siltumsūkņa (zeme–ūdens, ūdens–ūdens vai gaiss–ūdens) iegāde, ja nepieciešams, ietverot:

42.2.1. apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai izveidi;

42.2.2. saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;

42.2.3. pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu, ampēros (A);

42.3. pieslēguma centralizētai siltumapgādes sistēmai projektēšana un izveidošana, ja nepieciešams, ietverot:

42.3.1. apkures sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai izveidi;

42.3.2. apkures sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai izveidi un karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgu atjaunošanu, pilnīgu pārbūvi vai izveidi;

42.4. siltumsūkņa (gaiss–gaiss) iegāde un uzstādīšana, ja nepieciešams, ietverot:

42.4.1. saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu;

42.4.2. pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu, ampēros (A);

42.5. citas ar projektu saistītās attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas atbilstoši metodikai.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

43. Pasākumā nav atbalstāmas darbības, ja atbilstoši šo noteikumu 42. punktam uzstādāmās iekārtas nespēj gada laikā pilnā apjomā nodrošināt dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmo dzīvokļu īpašumu nepieciešamo siltumapgādi.

43.¹ Ja šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās mājas projektā ir paredzēta šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība, uzstādāmās iekārtas var nespēt gada laikā pilnā apjomā nodrošināt dzīvojamai mājai nepieciešamo siltumapgādi, ar nosacījumu, ka:

43.¹1. projektā uzstādāmās iekārtas spēs gada laikā pilnā apjomā nodrošināt siltumapgādi apkures vajadzībām vismaz trim ceturtdaļām dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu;

43.¹2. visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem tiks nodrošināts tehniskais risinājums ar vienkāršotu iespēju pieslēgties projektā uzstādāmajām iekārtām;

43.¹3. projekta ietvaros netiek attiecinātas šo noteikumu 42.3.1. un 42.3.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību izmaksas.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

44. Šo noteikumu 42.1.2., 42.2.2. un 42.4.1. apakšpunktā minētās darbības saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādei un uzstādīšanai ir atbalstāmas, ievērojot šādus nosacījumus:

44.1. ja paredzamais saražojamais elektroenerģijas apjoms enerģijas vai finanšu izteiksmē vismaz 80 % apmērā no gadā saražotā apjoma tiek izmantots dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu pašpatēriņam, izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma 30.¹ vai 30.⁵ pantā noteikto neto uzskaites vai norēķinu sistēmu;

44.2. šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētais nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja finansējuma saņēmējs projekta pēcuzraudzības periodā piemēro Elektroenerģijas tirgus likuma 30.¹ pantā minēto neto uzskaites sistēmu.

45. Šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētās darbības ir atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai izvirzītajiem kritērijiem.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

46. Šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētās darbības atbalstāmas, ja tiek nodrošināta atbilstība šādām prasībām:

46.1. Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem prasībām, tai skaitā attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām;

46.2. Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei A+ (ieskaitot);

46.3. Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regulas (ES) 2015/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, prasībām attiecībā uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, tai skaitā attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām;

46.4. Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1186, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz lokālo telpu sildītāju energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei A+ (ieskaitot), projekta iesniegumā norādot un atbalsta izmaksu aprēķinā izmantojot šīs regulas 2. panta 24. punktā definēto netiešo siltuma jaudu;

46.5. atbalsts šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros projektam, kuru plānots īstenot valstspilsētā, tiek sniegts, ja nav tehniski vai ekonomiski iespējams prioritāri īstenot:

46.5.1. šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību;

46.5.2. šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

47. Projekta ietvaros darbības ir atbalstāmas, ja tās atbilst pašvaldības saistošo noteikumu prasībām attiecībā uz siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, tai skaitā ir saņemtas nepieciešamās atļaujas un nodrošināta pašvaldības teritoriālā plānojuma prasību ievērošana, kā arī projektā noteiktajā apmērā tiks sasniegts daļiņu PM_2,5 samazinājums.

48. Šo noteikumu 42. punktā minēto atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas nosaka saskaņā ar metodiku, piemērojot vienas vienības izmaksu likmes un metodikā noteiktos aprēķinus un nosacījumus to noteikšanai. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

49. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

50. Finansējuma saņēmējs sedz visas papildu izmaksas, kas pārsniedz metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu likmes.

51. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu un iekļauti vienas vienības izmaksu likmju aprēķinā, ir attiecināmās izmaksas. Tie nav atgūstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

52. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās darbības netiek finansētas no citiem valsts, pašvaldības un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, citiem publiskiem līdzekļiem, tai skaitā no Ekonomikas ministrijas atbalsta programmām dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu ietvaros.

53. Avansa maksājums finansējuma saņēmējam nav paredzēts.

54. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu priekšfinansē no privātiem līdzekļiem, un sadarbības iestāde, balstoties uz civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, pēc finansējuma saņēmēja iesniegtā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas veic pasākuma finansējuma izmaksu vienā noslēguma maksājumā. Sadarbības iestāde projekta noslēguma maksājuma izvērtēšanas laikā atkārtoti pārbauda deklarēto personu skaitu uz projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienu.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

55. Finansējuma saņēmējs, izpildot projekta īstenošanas nosacījumus, noslēguma maksājumu saņem, ja sadarbības iestādē ir iesniegta šo noteikumu 59. un 60. punktā minētā rādītāju sasniegšanu pamatojošā dokumentācija un sadarbības iestāde to ir apstiprinājusi.

56. Ja projekta ietvaros tiek uzstādīta iekārta ar mazāku nominālo jaudu, nekā norādīts iesniegtajā projekta iesniegumā, sadarbības iestāde maksājumu veic atbilstoši faktiski uzstādītās iekārtas nominālajai jaudai, ņemot vērā tās vienas vienības izmaksu likmi, ja izmaiņas projekta iesniegumā tiek atbilstoši pamatotas un netiek negatīvi ietekmēts šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais nacionālais rādītājs.

57. Ja projekta ietvaros tiek uzstādīta iekārta ar lielāku nominālo jaudu, nekā norādīts iesniegtajā projekta iesniegumā, sadarbības iestāde izmaksas aprēķina un finansē atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā norādītajai iekārtas nominālajai jaudai un aprēķinātajai vienas vienības izmaksu likmei, ja izmaiņas projekta iesniegumā tiek atbilstoši pamatotas un netiek negatīvi ietekmēts šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais nacionālais rādītājs.

58. Publicitātes prasību nodrošināšanai:

58.1. sadarbības iestāde atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. panta 1. punkta "d" apakšpunktam un kārtībai, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, Eiropas Savienības fondu tīmekļvietnē publicē informāciju par katru īstenoto projektu, ņemot vērā Finanšu ministrijas izstrādātās Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Projekta iesniedzējs apliecina, ka neiebilst pret projektu raksturojošās informācijas publicēšanu;

58.2. ja finansējuma saņēmējs ir juridiska persona, finansējuma saņēmējs papildus šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētajai publicitātei nodrošina sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļvietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par projektu un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts, ievērojot šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minēto normatīvo aktu un vadlīniju prasības.

59. Prasības projektā sasniegto rādītāju pamatojošajai dokumentācijai nosaka saskaņā ar metodiku.

60. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzību vai būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai veiktu iekārtas būvniecību vai uzstādīšanu.

61. Projekta izmaksas pamatojošie dokumenti un visa ar projektu saistītā dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā visu projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laiku, saimnieciskās darbības veicējiem – 10 gadus.

62. Projekts tiek īstenots 24 mēnešu laikā no civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pirmā, otrā, trešā un ceturtā uzsaukuma ietvaros un ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros (ja attiecināms).

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

62.¹ Ja civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu ceturtā uzsaukuma ietvaros noslēgts pēc 2024. gada 31. decembra, finansējuma saņēmējs var ierosināt projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu līdz 2026. gada 31. decembrim, ja projektā plānotās darbības nav iespējams pabeigt līdz 2025. gada 31. decembrim.

(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 463 redakcijā)

63. Projekta  pēcuzraudzības termiņš ir pieci gadi no projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienas finansējuma saņēmējam.

64. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

64.1. nodrošina projekta civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu;

64.2. projekta izmaksu pieaugumu sedz no privātiem līdzekļiem;

64.3. ja tas ir saimnieciskās darbības veicējs, nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

64.4. nodrošina projekta iekārtu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas;

64.5. nodrošina, ka iekārtas, kas uzstādītas projekta ietvaros, nedemontē vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas;

64.6. ja projekta iesniegumā nepieciešamas izmaiņas, dokumentē tās un veic attiecīgo darbību fotofiksāciju;

64.7. ja finansējuma saņēmējs nav saimnieciskās darbības veicējs, vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas nodrošina, ka dzīvokļa īpašumā vai dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Ja finansējuma saņēmējs projekta pēcuzraudzības periodā kļūst par saimnieciskās darbības veicēju, piemēro šo noteikumu 39. punktā minētos nosacījumus;

64.8. nodrošina, ka, mainot dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašumtiesības, tiek pārjaunots civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi vai atmaksāts saņemtais pasākuma finansējums;

64.9. nodrošina šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētās prasības nodrošināšanai nepieciešamo datu uzkrāšanu ar izsekojamu uzskaiti par finanšu plūsmām un aprēķiniem par elektroenerģijas pašpatēriņu un saražotās enerģijas pārpalikumu gada griezumā.

(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 463)

65. Sadarbības iestādei saskaņā ar civiltiesisko līgumu ir tiesības projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā pārbaudīt civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu sniegto informāciju, veicot pārbaudi projekta īstenošanas vietā atbilstoši Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

66. Sadarbības iestādei, revīzijas iestādei, Eiropas Komisijai vai Eiropas Komisijas ekspertiem ir tiesības pieprasīt finansējuma saņēmējam visus projekta izmaksas pamatojošos dokumentus un veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pirms projekta iesnieguma  apstiprināšanas.