Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/2063

Rīgā 2023. gada 23. martā

Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris" (valsts aizsardzības Nr. 6523) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes kultūras pieminekļa - "Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris" ar valsts aizsardzības Nr. 6523 (turpmāk tekstā - kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā - Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv. Valsts nozīmes kultūras piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamu valsts nozīmes kultūras pieminekli ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:

Aizsardzības Nr. Pieminekļa nosaukums Atrašanās vieta Kadastra apzīmējums
6523 "Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris" Rīga, Kronvalda bulvāris 2 0100 010 0058 001

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. Vēsturiskais konteksts.

1.2. Notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi.

1.3. Nemateriālās liecības.

1.4. Būves telpiskais izvietojums ainavā.

1.5. Telpiskais izveidojums.

1.6. Fasāžu arhitektūra, jumta forma.

1.7. Konstruktīvā sistēma un elementi.

1.8. Informācijas kopums.

1.9. Vēsturiskā patina un noskaņa.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; par pieminekļa uzraudzību atbildīgai institūcijai informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli; par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli vai vidi ar kuru tas saistīts.

2.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Kultūras pieminekļa kopšana. Faktori, kas ietekmē materiālā kultūras mantojuma saglabātību: vides ietekme (relatīvais mitrums, temperatūra, gaisma, gaisa piesārņojums); cilvēku darbība (nepareiza pārvietošana, nepiemērota izmantošana, ugunsgrēki, zādzības, vandālisms, u.c.); bioloģiskie faktori (mikroorganismi, insekti, grauzēji); dabas katastrofas (plūdi, vētras, zemestrīces, nogruvumi). Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības ar oriģināliem.

2.1.5. Ar Kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.6. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.1.7. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes kultūras pieminekli.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes veikšanas un atbilstoši sniegtajām rekomendācijām. Kultūras pieminekļa izpēti ar destruktīvajām metodēm (zondāžas, paraugu ņemšana ķīmiskajām vai fizikālajām analīzēm u.c.) drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Izpētes rezultāti jāiesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc darbu veikšanas.

2.2.3. Kultūras piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta sertificēta vai diplomēta restauratora (u.c. speciālistu) vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.2.4. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.5. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:

2.2.5.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.5.2. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.5.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.6. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Kultūras pieminekļa vai tā daļu atrašanās adreses maiņa un pārvešana.

3. Par Kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

4. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

4.1. Būves vai vides, ar kuru saistīts Kultūras piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

4.2. Kultūras pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, kuri neietekmē Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

5. Citi noteikumi:

5.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

5.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

5.3. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu Jūs varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasts: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris" .. Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Veids: vispārīgais administratīvais akts Numurs: 14.1-07/2063Pieņemts: 23.03.2023.Stājas spēkā: 27.03.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 61, 27.03.2023. OP numurs: 2023/61.16
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
340508
27.03.2023
4543
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"