Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 88

Rīgā 2019. gada 26. februārī (prot. Nr. 10 49. §)

Par atļauju Pāvelam Rebenokam savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520), izskatot Pāvela Rebenoka lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar valdes locekļa amatu nodibinājumā "Valērija Maligina fonds", padomes priekšsēdētāja amatu akciju sabiedrībā "Olainfarm" un zvērināta advokāta amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.3 daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.3 daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma 8.1 panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu;

1.3. saskaņā ar Likuma par ostām 8. panta trešo daļu Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets;

1.4. ņemot vērā šā rīkojuma 1.3. apakšpunktu, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.5. no Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.6. saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta otro daļu ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1.6.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

1.6.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

1.6.3. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

1.6.4. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

1.6.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;

1.6.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā;

1.6.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem;

1.6.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.7. atbilstoši Likuma par ostām 7. panta trešajai daļai ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas:

1.7.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;

1.7.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

1.7.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

1.7.4. izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;

1.7.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

1.7.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

1.7.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

1.7.8. savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

1.7.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;

1.7.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

1.8. atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. Rīgas brīvostas likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir brīvostas valde;

1.9. P. Rebenoks pilda:

1.9.1. valdes locekļa amata pienākumus nodibinājumā "Valērija Maligina fonds", kura darbības mērķis ir V. Maligina piemiņas saglabāšana, labdarība un izglītojošo un kultūras pasākumu atbalstīšana. P. Rebenoks kā valdes loceklis pārzina un vada nodibinājuma lietas;

1.9.2. padomes priekšsēdētāja amata pienākumus akciju sabiedrībā "Olainfarm", kuras darbības veids ir farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana. P. Rebenoks kā padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā "Olainfarm" nodrošina pārraudzības funkcijas izpildi, pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā, kā arī Komerclikumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga akciju sabiedrības "Olainfarm" valdes darbību;

1.9.3. zvērināta advokāta amata pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likumā noteiktajam, proti, P. Rebenoks kā zvērināts advokāts sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

2. Izvērtējot Likuma par ostām 7. pantā, Rīgas brīvostas likuma 2. pantā un Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 378 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" 33. punktā minētās Rīgas ostas valdes funkcijas kopsakarā ar P. Rebenoka amata pienākumiem, secināms, ka Rīgas brīvostas valdes locekļa amata savienošana ar valdes locekļa amatu nodibinājumā "Valērija Maligina fonds", padomes priekšsēdētāja amatu akciju sabiedrībā "Olainfarm" un zvērināta advokāta amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart P. Rebenoka kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses.

3. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.1 panta piekto daļu, atļaut P. Rebenokam savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar valdes locekļa amatu nodibinājumā "Valērija Maligina fonds", padomes priekšsēdētāja amatu akciju sabiedrībā "Olainfarm" un zvērināta advokāta amatu.

4. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, P. Rebenokam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Rīgas ostas valdes locekļa amatu vai pārējos minētos amatus, pastāv iespēja, ka P. Rebenoks var nonākt interešu konflikta situācijā.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par atļauju Pāvelam Rebenokam savienot amatus Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 88Pieņemts: 26.02.2019.Stājas spēkā: 01.03.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 42, 28.02.2019. OP numurs: 2019/42.29
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
305213
01.03.2019
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"