1. pants. Likuma mērķis un tiesiskais regulējums

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu noziedzīgi iegūtas mantas (turpmāk — manta) konfiskācijas izpildi, apmierinot cietušo prasījumus, kas pamatoti ar zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā iesniegtiem izpildu dokumentiem.

(2) Izpildot tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu vai priekšrakstu par mantas konfiskāciju, piemērojams Tiesu izpildītāju likums un Civilprocesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Šajā likumā noteiktajā kārtībā izpilda arī tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu vai priekšrakstu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem (turpmāk — mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

2. pants. Mantas konfiskācijas izpildes pamats

Pamats mantas konfiskācijas un mantas konfiskācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildei ir izpildraksts vai prokurora lēmuma vai priekšraksta izraksts par mantas konfiskāciju (turpmāk — izpildu dokuments).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

3. pants. Nolēmumu par mantas konfiskāciju izpildes noilgums

Nolēmumu par mantas konfiskāciju un par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildei nav noilguma.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

4. pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, saņēmis izpildu dokumentu un tam pievienotos Kriminālprocesa likumā noteiktos dokumentus, ieved izpildu lietu.

(2) Par izpildu lietas dalībniekiem var būt:

1) cietušais — persona izpildu lietā par mantas konfiskāciju, kuras labā piedzenama tai nodarītā kaitējuma kompensācija no parādnieka;

2) parādnieks — persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess vai kura ir atzīta par aizdomās turēto, apsūdzēto vai kura ir notiesāta un kuras manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta vai konfiscēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, kā arī juridiskā persona, pret kuru notiek process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, vai persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) piedzinējs — kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, nodrošinātais kreditors vai persona, kuras labā, pamatojoties uz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegtu izpildu dokumentu, veicama piedziņa no parādnieka;

4) kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks — persona, kura nav parādnieks, bet kuras manta konfiscēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā;

5) nodrošinātais kreditors — persona, kuras prasījuma nodrošināšanai mantai, kas konfiscēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, reģistrēta ķīla.

(3) Ja izpildu dokuments un tam pievienotie Kriminālprocesa likumā minētie dokumenti nesatur Kriminālprocesa likumā noteiktās ziņas, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka termiņu trūkumu novēršanai, un tas nedrīkst būt mazāks par 10 dienām. Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, zvērināts tiesu izpildītājs ieved izpildu lietu.

(4) Ja trūkumi netiek novērsti noteiktajā termiņā, zvērināts tiesu izpildītājs atdod dokumentus tiesai vai prokuroram, no kura tos saņēmis.

(5) Parādnieka vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka nāve, rīcībspējas ierobežošana, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process, tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pasludināšana vai parādnieka vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka darbības izbeigšana nav šķērslis izpildu lietas ievešanai un nav pamats ievestās izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

5. pants. Mantas konfiskācijas un mantas konfiskācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildes izdevumi

Mantas konfiskācijas un mantas konfiskācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildes izdevumi nosakāmi atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem par sprieduma izpildes izdevumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

6. pants. Mantas konfiskācijas izpildes subjekta maiņa

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pirms izpildu lietas ievešanas vai izpildu lietvedības laikā izpildu dokumentu kopā ar tam pievienotajiem Kriminālprocesa likumā noteiktajiem dokumentiem var nodot izpildei institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, ja konstatē, ka:

1) mantai nav vērtības;

2) mantu varētu būt neiespējami pārdot;

3) mantas vērtība salīdzinājumā ar protokolā vai lēmumā par aresta uzlikšanu norādīto mantas vērtību ir būtiski samazinājusies;

4) nolēmuma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

(2) Par izpildu dokumenta nodošanu izpildei institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, zvērināts tiesu izpildītājs paziņo tiesai vai prokuroram, kas izpildu dokumentu nosūtīja izpildei, bet izpildu lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā — arī piedzinējam.

(3) Ja izpildei iesniegts izpildu dokuments par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā un piedzinējs šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos lūdz turpināt nolēmuma izpildi, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja norādītos sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs mantas konfiskācijas izpildes subjektu nemaina. Nolēmuma izpildes laikā piedzinējs pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

7. pants. Dokumentu piegādāšana

Šajā likumā minētos dokumentus personai piegādā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja dokumentus nav iespējams nosūtīt elektroniski, tos piegādā ar vienkāršu pasta sūtījumu, bet šā likuma 26. panta pirmajā daļā, 29. panta pirmajā daļā un 32. panta trešajā daļā minētos nosūtāmos dokumentus, kā arī Civilprocesa likumā noteiktos dokumentus, ciktāl tādi nosūtāmi, izpildot mantas konfiskāciju, — ierakstītā pasta sūtījumā.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

8. pants. Telpu apskate mantas konfiskācijas izpildē

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties pārbauda izpildu dokumentā norādītās konfiscētās mantas esību, ja nepieciešams, apskatot to dabā.

(2) Ja pilngadīga persona atsakās ielaist zvērinātu tiesu izpildītāju konfiscētajā nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās varētu atrasties konfiscētā manta, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē iekļūst nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās un veic nepieciešamās darbības.

(3) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamais īpašums, telpas vai glabātavas ir slēgtas vai tajās nav sastopama neviena pilngadīga persona, viņš pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai glabātavām atstāj paziņojumu par pienākumu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā datumā un laikā nodrošināt iekļūšanu nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās, norādot, ka tad, ja tas netiks nodrošināts, nekustamais īpašums, telpas vai glabātavas tiks atvērtas piespiedu kārtā policijas klātbūtnē. Ja konfiscētā manta atrodas telpās vai glabātavās, kas pieder trešajām personām, paziņojums tiek nosūtīts attiecīgajām personām.

(4) Ja paziņojumā norādītajā laikā zvērinātam tiesu izpildītājam netiek nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamajā īpašumā, telpās vai glabātavās pēc to atvēršanas nav sastopama neviena pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai glabātavām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(5) Par šajā pantā norādīto darbību veikšanu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

9. pants. Rīcība gadījumā, ja konfiscētā manta netiek konstatēta

Ja mantas konfiskācijas izpildi nav iespējams veikt, jo konfiscētā manta netiek konstatēta, zvērināts tiesu izpildītājs paziņo tiesai vai prokuroram, kas izpildu dokumentu nosūtīja izpildei, par izpildu lietas pabeigšanu bez izpildes, norādot, ka konfiscētā manta netika konstatēta. Izpildu lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā šādu paziņojumu nosūta arī piedzinējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

10. pants. Izpildu darbības atlikšana

Zvērināts tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

11. pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību izbeidz, ja izpildāmais nolēmums zaudējis spēku.

(2) Izbeidzot izpildu lietvedību, zvērināts tiesu izpildītājs atceļ piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs lēmumu par izpildu lietvedības izbeigšanu paziņo tiesai vai prokuroram, kas izpildu dokumentu nosūtīja izpildei, bet lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā — arī piedzinējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

12. pants. Pirkuma maksas ieskaits

(1) Ja stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, cietušajam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, ir atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.

(2) Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu cietušo prasījumu apmierināšanai, cietušais var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.

(3) Izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, piedzinējam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis pēc nenotikušas izsoles konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu nodrošinātajā vai izpildu dokumentā norādītajā apmērā, bet, ja pircējs ir kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, — summu, kāda viņam saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu tikai tādas summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

13. pants. Noslēgtie līgumi par konfiscēto mantu

(1) Ja persona, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei, ir noslēgusi līgumu, kura priekšmets ir attiecīgā manta, šis līgums nav saistošs personai, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā šo mantu nosolījusi vai iegādājusies bez izsoles, vai paturējusi pēc nenotikušas izsoles (turpmāk — ieguvējs), izņemot, ja ieguvējs ir kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(3) Uz konfiscēto mantu reģistrētās parādsaistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes nav šķērslis konfiskācijas izpildei. Trešās personas, kuru tiesības ir aizskartas ar mantas konfiskāciju, var vērsties tiesā vispārējā kārtībā pret personu, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei, bet nevar pretendēt uz konfiscēto mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi, izņemot šā likuma 44.¹ panta otrajā daļā minēto naudas līdzekļu atlikumu.

(4) Konfiscētā manta nav atprasāma ar īpašuma prasību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

13.¹ pants. Tiesības saņemt ziņas

Tiesības saņemt ziņas un iepazīties ar izpildu lietas dokumentiem ir parādniekam un cietušajam, bet lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā — arī piedzinējam.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

14. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana

Zvērināta tiesu izpildītāja darbības konfiskācijas izpildē var pārsūdzēt cietušais, piedzinējs un izsoles dalībnieki šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

15. pants. Finanšu līdzekļu konfiskācijas izpilde

Ja konfiscēti finanšu līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu valsts vai pašvaldības institūcijai, kuras kontā atrodas šie finanšu līdzekļi, pārskaitīt tos viņa depozīta kontā. Ja konfiscētie finanšu līdzekļi atrodas citas personas kontā, rīkojumu par to pārskaitīšanu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā dod kredītiestādei. Zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

16. pants. Kustamās mantas apķīlāšana

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu lietas ievešanas pārbauda kustamās mantas stāvokli tās atrašanās vietā. Ja izpildu dokumentā norādītās mantas sastāvs vai vērtība ir būtiski mainījusies vai pastāv citi apstākļi, kuru dēļ nepieciešama mantas apķīlāšana, zvērināts tiesu izpildītājs mantu apķīlā.

(2) Kustamās mantas aprakstīšanu, fotofiksāciju un novērtēšanu (apķīlāšanu) veic Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs par mantas apķīlāšanu paziņo kriminālprocesa ietvaros ieceltajam mantas glabātājam. Ja mantas glabātājs nepiedalās mantas apķīlāšanā, zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā mantu bez viņa klātbūtnes un ieceļ citu mantas glabātāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

17. pants. Kustamās mantas aprakstīšana, fotofiksācija un novērtēšana

(Izslēgts ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

18. pants. Mantas aprakstes akts

(Izslēgts ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

19. pants. Kustamās mantas apsardzība

(1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka mantas glabātājs nevar turpināt savu pienākumu izpildi, nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumus vai nenodrošina pienācīgu mantas glabāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā konfiskācijas izpildes stadijā var mantu izņemt un nodot glabāšanā citai personai pret parakstu. Par mantas glabātāja maiņu un mantas atrašanās vietu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(2) Mantu nevar nodot glabāšanā parādniekam.

(3) Saņemot mantu glabāšanā, glabātājs ar parakstu apliecina, ka:

1) to neatsavinās, neieķīlās, nelietos un nepamatoti nepaaugstinās ar glabāšanu saistītos izdevumus;

2) apzinās, ka par mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

(4) Mantas glabātājs var mainīt apķīlāto lietu glabāšanas vietu, iepriekš saskaņojot to ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

(5) Mantas glabātājs pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā uzrāda apķīlāto un viņam glabāšanā nodoto mantu.

(6) Mantas glabātājs par mantas glabāšanu saņem atlīdzību.

(7) Zvērināts tiesu izpildītājs izņem konfiscēto kustamo mantu no mantas glabātāja:

1) (izslēgts ar 18.12.2025. likumu);

2) pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

3) lai to nodotu ieguvējam vai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu.

(8) Par šā panta septītajā daļā norādīto darbību izpildi zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

20. pants. Bezķermenisku lietu apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju, kooperatīvās sabiedrības paju un finanšu instrumentu apķīlāšanu un pārdošanu zvērināts tiesu izpildītājs veic Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(3) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(4) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(5) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(6) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(7) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(8) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

21. pants. Kustamās mantas pārdošanas vispārīgie noteikumi

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem mantu pārdod izsolē vai bez izsoles šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Mantas pārdošanas sākumcena ir protokolā vai lēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītā vērtība vai, ja manta apķīlāta, — zvērināta tiesu izpildītāja pēc attiecīgajā apvidū esošajām cenām noteiktā mantas vērtība, bet, ja novērtēšanu veicis eksperts, — eksperta noteiktā cena.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs mantu var pārdot kā vienu priekšmetu, ja ir konfiscētas vienādas lietas vai lietu kopība vai ja konfiscētās lietas ir nelietderīgi pārdot atsevišķi.

(4) Pēc mantas pārdošanas zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu attiecīgajam publiskajam reģistram par procesa virzītāja uzliktā aresta atcelšanu, kā arī mantai reģistrēto apgrūtinājumu, aizlieguma atzīmju un ķīlas tiesību dzēšanu vai, ja ir iespējams, dzēš ķīlas, aizlieguma un apgrūtinājuma atzīmes, tai skaitā atzīmi par aresta uzlikšanu mantai, tiešsaistes režīmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

22. pants. Kustamās mantas pārdošana komisijā

(Izslēgts ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

23. pants. Kustamās mantas pārdošana izsolē

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs kustamo mantu pārdod izsolē Civilprocesa likumā kustamās mantas pārdošanai izsolē noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs par izsoli paziņo cietušajam un piedzinējam.

(4) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(5) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

24. pants. Ierobežojumi piedalīties izsolē un mantas pārdošanā bez izsoles

Piedalīties konfiscētās mantas izsolē, kā arī pirkt konfiscēto mantu bez izsoles nav tiesību zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic konkrētās mantas konfiskācijas izpildi, ekspertam, kurš veicis mantas novērtēšanu, un parādniekam.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

25. pants. Nenotikusi izsole

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs kustamās mantas izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

4) izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likuma 587. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(3) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam un cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais paziņojums saņemts izsoles norises laikā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē.

(5) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(6) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā iemaksāto nodrošinājumu neatmaksā, bet pievieno kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, un tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par viņa augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

25.¹ pants. Nenotikušas izsoles sekas un otrā izsole

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 25. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina cietušo, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinēju paturēt mantu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Cietušajam un piedzinējam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.

(2) Ja vairākas personas vēlas paturēt mantu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu, starp šīm personām rīkojama izsole. Solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personām septiņas dienas iepriekš. Uzaicinātās personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viens izsoles dalībnieks, viņš var paturēt mantu sev par izsoles sākumcenu bez solīšanas.

(3) Ja neviens pieteikums par mantas paturēšanu sev nav saņemts, zvērināts tiesu izpildītājs var rīkot otro izsoli, pārdot mantu bez izsoles vai nodot to institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu. Ja lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā piedzinējs lūdz rīkot otro izsoli un ir iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja norādītos sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs rīko mantas otro izsoli.

(4) Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana kustamās mantas otrajā izsolē sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(5) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 25. panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt mantu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par viņa solīto augstāko cenu. Ja pēdējais pārsolītais solītājs likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par mantas paturēšanu sev vai atteicies paturēt mantu, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(6) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 25. panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(7) Persona, kura patur mantu sev, samaksu veic un mantu saņem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

26. pants. Kustamās mantas pārdošana bez izsoles

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot konfiscēto mantu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles, ja konfiscēto mantu varētu būt neiespējami vai nav izdevies pārdot izsolē. Par konfiscētās mantas pārdošanu bez izsoles zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apstākļus, kas pieļauj mantas pārdošanu bez izsoles. Lēmumu nosūta cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam, kuri to var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc tam kad beidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma, ar kuru sūdzība noraidīta, stāšanās likumīgā spēkā zvērināts tiesu izpildītājs paziņo lēmumā norādītajam pircējam termiņu, kas nevar būt garāks par mēnesi, kādā pirkuma cena ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja vēlmi pirkt konfiscēto mantu izteikušas vairākas personas, rīkojama izsole.

(4) Ja lēmumā par mantas pārdošanu bez izsoles norādītais pircējs pirkuma cenu termiņā neieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu par mantas pārdošanu citā šajā nodaļā paredzētajā veidā vai, ja uzskata, ka mantas pārdošana nebūs iespējama, nodot to institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

27. pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, izsoles dalībnieki var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties solīšanā vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums;

2) mantu nopirkusi persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) zvērināts tiesu izpildītājs vai solītājs rīkojies ļaunprātīgi.

(3) Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, rīko atkārtotu izsoli pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

28. pants. Nekustamā īpašuma pārdošanas vispārīgie noteikumi

(1) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(2) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu pārdod izsolē Civilprocesa likumā nekustamā īpašuma pārdošanai noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

29. pants. Paziņojums par nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi

(1) Par nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi zvērināts tiesu izpildītājs paziņo cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam, nekustamā īpašuma kopīpašniekam, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus, un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. Paziņojumā norāda ziņas par izpildāmo nolēmumu, tai skaitā noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā.

(2) Nosūtot šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu pašvaldībai, zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības:

1) ziņas par nekustamā īpašuma nodokļa parādu un lēmumu par nodokļa parāda piedziņu, ja tāds ir;

2) paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam, izņemot gadījumus, kad izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos dokumentus pašvaldība iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītās izsoles noslēguma dienas. Ja periods, par kuru saskaņā ar likumu maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, turpinās arī nākamajā taksācijas gadā, pašvaldība papildus nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam nākamā taksācijas gada paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru līdz tā gada 15. janvārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

30. pants. Nekustamā īpašuma aprakste un novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu apraksta pēc piedzinēja lūguma vai tad, ja to par nepieciešamu atzīst zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Nekustamo īpašumu novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Par novērtējumu paziņo cietušajam, bet, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam. Cietušais un piedzinējs var lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

31. pants. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana

(1) Aprakstītais nekustamais īpašums līdz nodošanai jaunajam īpašniekam paliek agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem var iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku, kuram ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam. Pārvaldnieks par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saņem atlīdzību, izņemot gadījumu, kad viņš ir parādnieks, kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, parādnieka tuvinieks, nekustamā īpašuma īrnieks vai nomnieks.

(3) Īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu vai nenodrošina pienācīgu nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā nolēmuma izpildes stadijā var pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma pārvaldnieka nomaiņu. Par nekustamā īpašuma pārvaldnieka nomaiņu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(4) Nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks sniedz norēķinu zvērinātam tiesu izpildītājam par īpašuma pārvaldīšanas laiku. No nekustamā īpašuma saņemtos ienākumus tā valdītājs vai pārvaldnieks nodod zvērinātam tiesu izpildītājam un pievieno summai, kas saņemta, šo īpašumu pārdodot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

32. pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

(1) Uz nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu attiecināmi Civilprocesa likuma 606. panta noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(3) Vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" zvērināts tiesu izpildītājs paziņo par izsoli cietušajam, nekustamā īpašuma kopīpašniekam, ja tāds ir, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus, un, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

33. pants. Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums

Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājuma apmēru, tā maksāšanas kārtību, kā arī atmaksas nosacījumus un kārtību nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.

34. pants. Ierobežojumi konfiscētā nekustamā īpašuma iegūšanai

Piedalīties konfiscētā nekustamā īpašuma solīšanā nav tiesību zvērinātam tiesu izpildītājam, kas veic konkrētā nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi, personai, kas veikusi šā likuma 30. pantā minēto nekustamā īpašuma novērtēšanu, un parādniekam. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

35. pants. Izsoles kārtība un sekas

(1) Izsoļu dalībnieku autorizāciju nekustamā īpašuma izsolei, izsoles norisi un izsoles sekas, tai skaitā rīcību ar izsoles dalībnieku iemaksāto nodrošinājumu, nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu, ciktāl šajā likumā nav paredzēts citādi.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

36. pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

Pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniedz un izsoles aktu apstiprina Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma ieguvējam un personai, kura Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi sūdzību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu.

37. pants. Izsoles atzīšana par nenotikušu un nenotikušas izsoles sekas

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kuri autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, vai neiesniedz tiesu izpildītājam Civilprocesa likuma 611. panta 2.² daļā noteikto informāciju;

4) izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likuma 608. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, ja tādi ir, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus, un, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu par izsoles atzīšanu par nenotikušu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un pēdējam pārsolītajam solītājam.

(3) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina cietušo, nekustamā īpašuma kopīpašniekus, ja tādi ir, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus, un, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinēju paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Šīm personām ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.

(4) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, izsole tiek rīkota starp šīm personām un solīšanu sāk no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personām septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli vai nodrošinājuma 10 procentu apmērā neiemaksāšana tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viens izsoles dalībnieks, viņš var paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu bez solīšanas.

(5) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par viņa solīto augstāko cenu.

(6) Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies nekustamo īpašumu paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(7) (Izslēgta ar 18.12.2025. likumu)

(8) Saņēmis šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto paziņojumu, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un izsoles norises laikā ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē, kā arī sastāda aktu par izsoles atzīšanu par nenotikušu un paziņo cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, — arī piedzinējam. Dalībniekiem, kuri autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Pēc minētajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(9) Persona, kura patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā no šā panta trešajā vai piektajā daļā minētā paziņojuma par nekustamā īpašuma paturēšanu nosūtīšanas dienas vai nosolītājs mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētās izsoles dienas iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Civilprocesa likuma 3. pielikuma 2. punkta ievadā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, un šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā norādīto summu, kā arī sniedz Civilprocesa likuma 611. panta 2.² daļā minētās ziņas, ciktāl tas uz viņu attiecas.

(10) Pēc šā panta devītajā daļā minēto summu samaksas un Civilprocesa likuma 611. panta 2.² daļā minētajos gadījumos pēc tajā norādītās informācijas saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja fiziskā persona — nekustamā īpašuma ieguvējs — ir ārzemnieks, kurš nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, tiesu izpildītājs pieteikumā norāda Zemesgrāmatu likuma 118.² pantā minētās ziņas iekļaušanai Zemesgrāmatu personu rādītājā.

(11) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, nav iemaksājis nodrošinājumu vai šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nav iemaksājis no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs lemj par nekustamā īpašuma otrās izsoles rīkošanu vai tā nodošanu institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu. Ja lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā piedzinējs lūdz rīkot otro izsoli un ir iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja norādītos sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs rīko nekustamā īpašuma otro izsoli.

(11¹) Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(12) Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Šis akts ir pamats lūgt institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, lai tiek dzēstas nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, piedziņas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumi, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī ieraksti un atzīmes par nomas, uztura un mantojuma līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

38. pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, rīko atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

39. pants. Kārtība, kādā nekustamais īpašums tiek pārdots bez izsoles

(Izslēgts ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

40. pants. Akta par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles apstiprināšana

(Izslēgts ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

41. pants. Kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošana

(1) Realizējot vienu vai vairākus nedalītus nekustamos īpašumus, ja šis īpašums tiek aprakstīts, to apraksta visā tā sastāvā, bet izsolē pārdod tikai konfiscēto domājamo daļu, to iepriekš neatdalot.

(2) Kopīpašumā esošus nekustamos īpašumus var pārdot arī visā sastāvā, ja to vēlas visi kopīpašnieki. Pārdošanā ieņemto naudu sadala starp nekustamā īpašuma īpašniekiem, bet summu, kas pienākas no konfiscētās mantas daļas pārdošanas, sadala šajā likumā noteiktajā kārtībā.

42. pants. Aprēķins par naudas sadali

(1) Ja ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem vai konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto summu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus šajā likumā noteiktos prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai un nosūta to attiecīgajām personām.

(2) Ja izsole pasludināta par nenotikušu un cietušais, piedzinējs, kopīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu vai kustamo mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no attiecīgās personas.

(3) Šajā pantā norādītos aprēķinus personas, uz kurām tie attiecas, var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

43. pants. Konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanas kārtība

(1) Konfiscētos finanšu līdzekļus un naudas līdzekļus, kas iegūti konfiscētās mantas realizācijas rezultātā, zvērināts tiesu izpildītājs izmaksā šādā secībā:

1) sedz cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju, kas pamatota ar šim zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegto izpildrakstu;

2) sedz nolēmuma izpildes izdevumus, kas radušies izpildu lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu;

3) pamatojoties uz paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam, attiecīgās pašvaldības budžetā samaksā nekustamā īpašuma nodokli par laiku no nākamā mēneša pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, līdz nākamajam mēnesim pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušas izsoles;

4) sedz nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas pamatots ar šim zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegtu lēmumu par nodokļa parāda piedziņu;

5) atlikušos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja viens no cietušajiem ir valsts, tās prasījumu par kaitējuma kompensāciju sedz pēc tam, kad segti nolēmuma izpildes izdevumi.

(3) Ja par nolēmumu, ar kuru konfiscēta noziedzīgi iegūtā manta, ir ievestas vairākas izpildu lietas, zvērināts tiesu izpildītājs, kas ir realizējis mantu, pirms kompensācijas izmaksas paziņo attiecīgajam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments, par kompensācijas izmaksu un tās apmēru.

(4) Ja ar konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus cietušo prasījumus pēc šā zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem izpildu dokumentiem, prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram cietušajam.

(5) Ja ar konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem nepietiek līdzekļu zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanai, tos sedz no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

44. pants. Konfiscētās mantas realizācija pirms gala nolēmuma

(1) Ja, izpildot tiesas lēmumu par mantas konfiskāciju, kas pieņemts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu realizējis, pirms stājies spēkā gala nolēmums, zvērināts tiesu izpildītājs naudas līdzekļus, kā arī konfiscētos noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus, no kuriem atskaitīti nolēmuma izpildes izdevumi, glabā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā līdz brīdim, kad viņš saņem procesa virzītāja informāciju par gala nolēmumu krimināllietā un rīcību ar zvērināta tiesu izpildītāja kontā glabātajiem naudas līdzekļiem.

(2) Deponētos naudas līdzekļus cietušajam un valstij izmaksā šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā.

44.¹ pants. Nolēmuma par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildes rezultātā iegūto līdzekļu sadalīšana

(1) No naudas līdzekļiem, kas iegūti konfiscētās mantas realizācijas rezultātā, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms nodala summu izpildu dokumentā norādītās noziedzīgi iegūto līdzekļu summas apmērā. Šo summu sadala šā likuma 43. pantā norādītajā kārtībā.

(2) Atlikušos līdzekļus sadala Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.)

45. pants. Finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas un atbalsta sniegšanas pasākumu finansēšana noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

Pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus euro saimnieciskajā gadā novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Pantu nepiemēro no 01.01.2026. līdz 31.12.2029. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

1. Izpildu lietas, kuras uzsāktas līdz 2017. gada 31. jūlijam, pabeidz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

2. Šā likuma 43. panta pirmā un piektā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

3. Šā likuma 45. pants stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

4. Līdz šā likuma 43. panta pirmās un piektās daļas spēkā stāšanās dienai konfiscētos finanšu līdzekļus un konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus zvērināts tiesu izpildītājs izmaksā šādā secībā:

1) sedz nolēmuma izpildes izdevumus, kas radušies izpildu lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu un nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu;

2) sedz cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju, kas pamatota ar šā zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošo izpildrakstu;

3) pamatojoties uz paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas gadam, attiecīgās pašvaldības budžetā samaksā nekustamā īpašuma nodokli par laiku no nākamā mēneša pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, līdz nākamajam mēnesim pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, akts par nekustamā īpašuma paturēšanu pēc nenotikušās izsoles vai akts par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles;

4) sedz nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas pamatots ar šim zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegto lēmumu par nodokļa parāda piedziņu;

5) atlikušos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

5. Šā likuma 45. pantu nepiemēro no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

6. No 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 769 "Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība" var pieņemt lēmumu pagarināt jau uzsākta pasākuma īstenošanas termiņu, kā arī sagatavo ziņojumu par līdzekļiem, kas piešķirti līdz 2025. gada 31. decembrim.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā.