Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Valsts - augkopībai un
lopkopībai
Zemkopības ministrijas pavēle
nr.43
1995.gada 14.februārī
Par Valsts subsīdiju fonda
izlietošanu augkopības un lopkopības nozares attīstībai
1995.gadā
Saskaņā ar Latvijas Republikas
likumu "Par valsts budžetu 1995.gadam" un lai apmierinātu visu
patērētāju pieprasījumu pēc noteiktām un augstas kvalitātes
izejvielām, ko nodrošina labi attīstīta un organizēta
sēklaudzēšana un tīršķirnes sējumu paplašināšana, sekmētu veselu
un augstražīgu ganāmpulku veidošanu, veicinātu vaislinieku
pārbaudi, kas nepieciešama sekmīgam selekcijas darbam, saglabātu
un izaudzētu labas kvalitātes jaunlopus,
PAVĒLU:
1. Apstiprināt valsts subsīdiju
sadali 1995.gadam:
1.1. augkopībā: šķirnes
sējumiem, šķirnes sēklu realizācijai, augstas kvalitātes linu un
kartupeļu ražošanai, bišu māšu selekcijai, kā arī šķirņu sēklu
izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai un sākotnējās sēklkopības
uzturēšanai - Ls 6300 tūkst. saskaņā ar
1.-2.pielikumu;
1.2. lopkopībā: govkopības,
cūkkopības, zirgkopības, aitkopības un kazkopības nozares
ciltsdarba stabilizēšanai, kvalitatīvu jaunlopu izaudzēšanai, kā
arī vaislas materiāla iegādei - Ls 6850 tūkst. saskaņā ar
3.pielikumu;
1.3. uzskaites sistēmas
izveidošanai individuālajās lauksaimniecības produkcijas ražotāju
saimniecībās - Ls 50 tūkst.
2. Apstiprināt:
2.1. nolikumu nr.1 "Par valsts
subsīdiju izlietošanas kārtību augkopībā 1995.gadā",
2.2.nolikumu nr.2 "Par valsts
subsīdiju izlietošanas kārtību lopkopībā 1995.gadā",
2.3. nolikumu nr.3 "Subsīdiju
saņemšanai par uzskaites sistēmas izveidošanu individuālajās
lauksaimniecības produkcijas ražotāju saimniecībās".
3. Noteikt šādu subsīdiju
izmaksāšanas kārtību:
3.1. subsīdiju pieteikumus
izskata katra rajona lauksaimniecības departamentā, pārbaudot
dokumentu atbilstību nolikumos noteiktajām prasībām un izlases
kārtā veic iesniegto datu pārbaudi uz vietas
saimniecībās;
3.2. augkopībā un lopkopībā:
rajona lauksaimniecības deparaments, valsts selekcijas un
izmēģinājumu stacija un saimniecība, kas nodarbojas ar sākotnējo
sēklkopību, valsts vaislas buļļu izaudzēšanas stacija, cūku
kontrolizmēģinājumu stacija un teķu kontrolizaudzēšanas stacija
saskaņā ar nolikumu nr.1 un nr.2 līdz katra nākamā ceturkšņa
1.mēneša 15.datumam, bet pēdējā ceturksnī līdz 15.decembrim -
iesniedz materiālus Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamentā akceptēšanai;
3.3. uzskaites organizēšanā:
rajona lauksaimniecības departaments saskaņā ar nolikumu nr.3
līdz 15.jūlijam un līdz 15.decembrim iesniedz materiālus
Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamentam
akceptēšanai;
3.4. Ražošanas prognozēšanas un
finansēšanas departaments pēc naudas saņemšanas no budžeta 5
dienu laikā pārskaita par attiecīgo periodu pieprasītos līdzekļus
rajonu lauksaimniecības departamentiem un iepriekš minētajām
stacijām. Rajona lauksaimniecības departaments pārskaita naudu
subsīdiju pieprasītāja kontā.
4. Valsts sēklu inspekcijai
organizēt rajonu inspektoru apmācību un darbu atbilstoši
nolikumam nr.1.
5. Rajonu lauksaimniecības
departamentiem kopīgi ar konsultatīvā dienesta darbiniekiem
organizēt individuālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju
apmācību uzskaites jautājumos, lopkopības pārraugu apmācību un
atestāciju atbilstoši Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem
"Pārraudzības noteikumiem govkopībā".
6. Rajonu lauksaimniecības
departamentiem informēt augkopības un lopkopības ražotājus par
subsīdiju saņemšanas kārtību saskaņā ar nolikumiem nr.1, nr.2 un
nr.3.
7. Noteikt, ka par savlaicīgu
un pareizu datu iesniegšanu Zemkopības ministrijai subsīdiju
pieprasījumam un par subsīdiju izmaksu personīgi atbild attiecīgā
rajona lauksaimniecības departamenta direktors.
8. Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam:
8.1. līdz š.g. 1.martam
izstrādāt un publicēt presē konkursa noteikumus visu lopu sugu
vaislas dzīvnieku un putnu iegādei un realizācijai,
8.2. līdz š.g. 1.aprīlim
izstrādāt subsidēšanas noteikumus produkcijas konkurētspējas
paaugstināšanai.
9. Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam (J.Kuzma) un Ražošanas
prognozēšanas un finansēšanas departamentam (I.Pilvere) kontrolēt
pavēles izpildi.
Pielikumā: 1.Valsts subsīdiju
izlietošana augkopībā - 1 lapa.
2. Valsts subsīdiju izlietošana
šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanai - 1 lapa.
3. Valsts subsīdiju izlietošana
lopkopībā - 1 lapa.
Ministrs
Ā.Ūdris
Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
1.pielikums
Valsts subsīdiju
izlietošana
augkopības attīstīšanai
1995.gadā
tūkst.Ls
1. Par reģistrētajām šķirnes
sējumu platībām
| un saražoto kondicionēto šķirnes
sēklu |
5302 |
| 2. Par šķirnes sēklu izejmateriāla
(kolekciju) saglabāšanu |
| un sākotnējo sēklkopību |
252 |
| 3. Par augstas kvalitātes linšķiedras un
kartupeļu, |
| kā arī bišu māšu izaudzēšanu |
436 |
| 4. Augkopības preču produkcijas
konkurētspējas uzlabošanai |
310 |
|
| KOPĀ |
6300 |
|
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
2.pielikums
Valsts subsīdiju izlietošana šķirnes
sēklu izejmateriāla
(kolekciju) saglabāšanai, sākotnējai
sēklkopībai
un zinātniskās bāzes nodrošināšanai
Darbu veic Latvijas valsts zemkopības
zinātniskās pētniecības institūts "Agra", selekcijas
stacijas, LLU un sēklaudzēšanas saimniecības.
|
Kolekcijas pa |
Sākotnējā sēklkopība |
tūkst. |
|
kultūraugu grupām |
pa kultūrām |
Ls |
| 1. Zemkopības zinātniskās |
daudzgadīgie zālāji, |
daudzgadīgie |
49,7 |
| pētniecības institūts "Agra" |
rapsis, griķi, dārzeņi, |
zālāji |
|
augļkopība |
| 2. Valsts Dobeles dārzkopības |
augļkopība |
|
12,9 |
| selekcijas un izmēģinājumu
stacija |
| 3. Latvijas Lauksaimniecības |
graudaugi |
|
9,0 |
| universitāte |
| 4. Valsts Mežotnes selekcijas |
cukurbietes |
graudaugi, |
16,4 |
| un izmēģinājumu stacija |
|
cukurbietes |
| 5. Valsts Priekuļu selekcijas |
graudaugi un |
graudaugi un |
68,5 |
| un izmēģinājumu stacija |
pākšaugi, kartupeļi, |
pākšaugi, kartupeļi, |
|
daudzgadīgie zālāji |
daudzgadīgie zālāji |
|
| 6. Valsts Pūres dārzkopības |
dārzeņi, augļkopība |
|
16,6 |
| izmēģinājumu stacija |
| 7. Valsts Stendes selekcijas |
graudaugi, |
graudaugi, |
45,3 |
| un izmēģinājumu stacija |
daudzgadīgie zālāji |
daudzgadīgie zālāji |
|
|
kartupeļi |
| 8. Valsts Viļānu selekcijas
stacija |
lini |
graudaugi, kartupeļi, lini |
14,6 |
| 9. Paju saimniecība
"Lejaskurzeme" |
- |
kartupeļi |
5,0 |
| 10. Paju saimniecība
"Skrīveri" |
- |
kartupeļi |
7,0 |
| 11. Valsts mācību un pētījumu |
- |
graudaugi, kartupeļi |
7,0 |
| saimniecība "Vecauce" |
|
| KOPĀ |
|
|
252,0 |
| Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks
J.Kuzma |
| |
| 3.pielikums |
| Valsts subsīdiju
fonda izlietošana lopkopībā 1995.gadā |
| Ls, tūkst. |
| 1. Govkopībā: |
4273,8 |
| Par pārraudzības darbu, augstražīgu
dzīvnieku selekciju, |
| vaislas buļļu pārbaudi, jaunlopu
saglabāšanu un izaudzēšanu |
| 2. Cūkkopībā: |
362,8 |
| Par selekcijas darbu,
kontrolizmēģinājumiem, |
| gaļas šķirņu cūku pavairošanu |
| 3. Aitkopībā: |
75,3 |
| Par selekcijas darbu un teķu
kontrolizaudzēšanu |
| 4. Zirgkopībā: |
203,6 |
| Par selekcijas darbu, darba spēju
pārbaudi |
| 5. Vaislas materiāla iegādei no
ārvalstīm |
610,5 |
| 6. Produkcijas konkurētspēju
paaugstināšanai |
1324,0 |
|
| Kopā: |
6850,0 |
|
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
Apstiprināts ar Latvijas Republikas
Zemkopības ministrijas
1995.gada 14.februāra pavēli nr.43
Nolikums nr.1
Par valsts subsīdiju
izlietošanas kārtību augkopībā
1995.gadā
Šis nolikums nosaka kārtību, kādā
izmaksājamas subsīdijas zemnieku un piemājas saimniecībām,
statūtu sabiedrībām un cita veida lauksaimniecības
uzņēmumiem, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecībām
par šķirnes sējumu saglabāšanu un paplašināšanu.
Valsts subsīdijas no 1995.g. valsts
budžeta līdzekļiem augkopībā nosakāmas un izmaksājamas
turpmāk aprakstītā kārtībā.
1. Par šķirnes sējumiem
1.1. Subsīdijas ir tiesīgas
saņemt visas zemnieku un piemājas saimniecības, statūtu
sabiedrības, kā arī citi lauksaimniecības uzņēmumi un
organizācijas, kurām 1995.gadā ir šķirnes graudaugu un
pākšaugu, griķu, rapša, zaļo zirnīšu, kartupeļu un zālāju
sējumi, kas apsēti ar izlases līdz trešam ataudzējumam
(vasaras kviešiem un pākšaugiem - ar izlases līdz piektam
ataudzējumam) sēklu, ko apliecina šādi dokumenti: sēklas
sertifikāts vai sēklas atestāts, vai sēklu apliecība, un
tie tiek kopti atbilstoši agrotehniskajiem noteikumiem,
īpašu vērību pievēršot lauku nezālainības, slimību
izplatības un inficēšanās pakāpes samazināšanai
(novērtēšanai izmantojot: Lauksaimniecības sistēma Latvijas
lauku pārbūves periodā. R., 1991., 318. lpp.).
Subsīdijas var saņemt šķirnes sējumu
īpašnieki, kuriem graudaugu šķirnes sējumu platība ir 2 ha
un lielāka, kartupeļu, griķu, rapša, zālāju un pākšaugu - 1
ha un vairāk, (sākotnējās sēklkopības - superelitas sējumu
platība netiek ierobežota).
1.2. Subsīdijas izmaksā
Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecības
departamenti.
1.3. Pieteikumi subsīdiju
saņemšanai par šķirnes ziemāju un vasarāju graudaugu,
pākšaugu, griķu, rapša, kartupeļu un zālāju sējumiem
iesniedzami sava rajona lauksaimniecības departamentā līdz
1995.g. 1.jūnijam pēc pievienotās formas nr.1.
1.4. Rajona Valsts sēklu
inspekcija līdz 1995.g. 1.augustam veic pieteikto sējumu
pārbaudi, piedaloties arī subsīdijas prasītājam. Par veikto
pārbaudi Valsts sēklu inspekcija sastāda šķirnes sējumus
apstiprinošu dokumentu (reģistrācijas vai lauku apskates
protokolu), kā arī dod rakstisku slēdzienu, atzīmējot to
formā nr.1. Šis slēdziens ir pamats subsīdijas
izmaksāšanai. Šķirnes sējumu lauku apskati un sējumu
reģistrāciju apmaksā audzētājs pēc Zemkopības ministrijas
noteiktiem maksas tarifiem (1.tabula).
Šķirnes sējumu lauku apskati vai
reģistrāciju subsīdiju saņemšanai jāpiesaka rajona Valsts
sēklu inspekcijā līdz 15.maijam.
1.5. Rajona lauksaimniecības
departaments saskaņā ar pārbaudes slēdzienu izmaksā par
esošajiem šķirnes sējumiem subsīdijas šādā apmērā:
1.5.1. par 1994.gada rudenī
sētajiem un 1995.gadā saglabājušamies ziemāju sējumiem - Ls
12 par 1 ha;
1.5.2. par 1995.gada pavasarī
apsētajiem vasarāju sējumiem - Ls 12 par 1 ha, pākšaugu
(zaļo zirnīšu), griķu, rapša sējumiem - Ls 25 par 1 ha,
apstādītajiem kartupeļu laukiem - Ls 30 par 1 ha;
1.5.3. par 1995.gada pavasarī zem
virsauga apsētiem tauriņziežu sēklu laukiem - Ls 15 par 1
ha un par 1995.gadā novācamiem tauriņziežu sēklu laukiem -
Ls 25 par 1 ha.
1.5.4. par 1995.gada pavasarī zem
virsauga apsētiem stiebrzāļu sēklu laukiem - Ls 10 par 1 ha
un par 1995.gadā novācamiem stiebrzāļu sēklu laukiem - Ls
15 par 1 ha.
Subsīdijas izmaksā saskaņā ar Zemkopības
ministrijas 1995.g. 14.februāra pavēles nr.43 punktu līdz
1995.gada 1.septembrim.
2. Par šķirnes sēklas
realizāciju
2.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt
visi šķirnes sēklu audzētāji un realizētāji - zemnieku
saimniecības, specializēti sēklkopības uzņēmumi, selekcijas
un izmēģinājumu saimniecības u.c., kas 1995.gadā, sākot ar
1.janvāri, realizē superelites, elites, kā arī 1. - 3.
ataudzējuma šķirnes sēklu, kurai ir Valsts sēklu
inspekcijas izdots sertifikācijas dokuments - sēklas
sertifikāts vai sēklas atestāts, vai sēklas apliecība, un
ir iesniegušas un noformējušas attiecīgu pieteikumu.
2.2. Kultūraugu sugas, par kuru
sertificētu (t.i., ar sertifikācijas dokumentiem
apliecinātu) šķirnes sēklu realizāciju 1995.gadā maksā
valsts subsīdijas, kā arī subsīdiju apmērs latos par 1
tonnu dots 2.tabulā. Subsīdijas apmērs noteikts atsevišķi
par superelites un elites, kā arī 1. - 3. ataudzējuma
sēklu. Par tālāku ataudzējumu sēklu subsīdijas nemaksā.
2.3. Valsts subsīdijas par
realizētajām šķirnes sēklām izmaksā tikai tad, ja ir
sertifikācijas dokuments un sēklas pārdošanas cena
nepārsniedz 3.tabulā noteikto maksimālo cenu (superelites
sēklai maksimālā cena netiek noteikta).
Iesniegumam pievienojami sertifikācijas
dokumenti un pavadzīmes vai to kopijas par realizēto
šķirnes sēklu.
2.4. Valsts subsīdijas par
šķirnes sēklu, kas tiek izsniegta zemniekam kā aizdevums
pret graudu atdošanu natūrā rudenī pēc ražas novākšanas,
izmaksā tādā pat kārtībā, kā norādīts 2.2. punktā ar
noteikumu, ka atdotie graudi klētsvarā nepārsniedz 1.5
reizes aizdotās sēklas daudzumu. Paredzot aizdevumu atdot
naudā, sēklu cena nedrīkst pārsniegt 3.tabulā noteikto
maksimālo cenu.
2.5. Pieteikumus subsīdiju
saņemšanai par šķirnes sēklas realizēšanu jāiesniedz rajona
lauksaimniecības departamentam pēc pievienotās formas nr.2.
Iesniegumam pievienojami sertifikācijas dokumenti un
pavadzīmes (vai to kopijas) par realizēto šķirnes
sēklu.
Iesniegtos pieteikumus reģistrē rajona
lauksaimniecības departamentā.
2.6. Pieteikumi subsīdiju
saņemšanai iesniedzami:
2.6.1. par 1995.g. pirmajā
pusgadā realizēto šķirnes sēklu - līdz 1995.g.
30.jūnijam;
2.6.2. par 1995.g. otrajā pusgadā
realizēto šķirnes sēklu - līdz 1995.g. 15.decembrim.
2.7. Subsīdiju prasītāju
pieteikumus izskata rajona lauksaimniecības departamentā,
kur pārbauda izsētās sēklas sertifikācijas dokumentus, kā
arī pavadzīmes par konkrētās šķirnes sēklu partijas
(daudzuma) realizāciju.
Rajona lauksaimniecības departaments dod
slēdzienu par subsīdijas izmaksu katram pircējam
2.8. Rajona lauksaimniecības
departaments ik ceturksni apkopo pieteikumus un pieprasa
attiecīgās subsīdijās izmaksājamās summas Zemkopības
ministrijā.
2.9. Subsīdijas par realizēto
sertificēto šķirnes sēklu izmaksā Zemkopības ministrijas
1995.gada 14.februāra pavēlē nr.43 noteiktajā kārtībā.
3. Par linu ražošanu
3.1. Subsīdijas ir tiesīgi saņemt
visi linu audzētāji - zemnieku un piemājas saimniecības,
statūtu un citas sabiedrības, selekcijas saimniecības,
kurām 1995.gadā ir linu sējumi un ir noslēgti līgumi ar
linu pirmapstrādes uzņēmumiem par tilināto linu stiebriņu
realizāciju.
3.2. Valsts subsīdiju apjoms ir
Ls 70 par vienu tonnu tilināto linu stiebriņu ar kvalitātes
rādītāju No 0.75 un Ls 90, ja tas ir No 1.0 un augstāks.
Linu audzētājs saņem valsts subsīdijas divos termiņos:
3.2.1. avansu pēc linu sējumu
apsēšanas - līdz Ls 60 par katru apsētu un pēc
agrotehniskiem noteikumiem koptu linu sējumu hektāru;
3.2.2. galīgo norēķinu pēc
sagatavoto linu tilināto stiebriņu nodošanas linu
pirmapstrādes uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu.
3.3. Valsts subsīdijas avansa
saņemšanai par apsētiem linu sējumiem linu audzētājiem
jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentam,
pieteikums pēc formas nr.3.
Par pieteikto linu sējumu reģistrāciju
pieteicējs apmaksā pēc Zemkopības ministrijas noteiktiem
maksas tarifiem Ls 0.40 par ha.
3.4. Rajona lauksaimniecības
departaments līdz 1995.gada 30.jūnijam organizē linu sējumu
apskati, kuras rezultātā pārbaudītājs uz pieteikuma dod
rakstisku slēdzienu par linu sējumu stāvokli un iespējām
izpildīt līgumu par noteikta tilināto linu stiebriņu
daudzuma pārdošanu linu fabrikai. Ja linu sējumu stāvoklis
ir labs, pārbaudītājs rekomendē visa paredzētā avansa - Ls
60 par vienu ha - izmaksu. Ja linu sējumu stāvoklis ir
vidējs un var rasties šaubas par līguma izpildi, avansu var
samazināt līdz Ls 20 par ha vai pat noraidīt.
Slēdziens ir pamats izmaksāt valsts
subsīdiju avansu par linu sējumiem.
3.5. Slēdzienu apstiprina rajona
lauksaimniecības departamenta direktors ar savu
parakstu.
3.6. Lauksaimniecības
departaments līdz 1995.gada 31.jūlijam apkopo visus
iesniegtos pieteikumus ar slēdzieniem par sējumu stāvokli
un iesniedz apkopojumu Zemkopības ministrijai, lai saņemtu
valsts subsīdijas avansa izmaksai nepieciešamo summu un
izmaksātu to linu audzētājiem. Valsts subsīdijas avanss
izmaksājams līdz 1995.gada 30.augustam.
3.7. Valsts subsīdiju galīgā
izmaksa linu ražotājiem notiek pēc linu stiebriņu
sagatavošanas un pārdošanas linu fabrikai, pamatojoties uz
linu ražotāju pieteikumu pēc formas nr.4.
Pieteikumi iesniedzmi rajona
lauksaimniecības departamentam tūlīt pēc linu pārdošanas
linu fabrikai, bet ne vēlāk kā līdz 1995.g.
15.decembrim.
3.8. Lauksaimniecības
departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus
par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai
pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un
izmaksai linu ražotājiem. Pieprasījumus Zemkopības
ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz
1995.gada 30.novembrim un galīgo norēķinu - līdz 1995.gada
15.decembrim.
4. Par šķirnes sēklu izejmateriāla
(kolekciju) saglabāšanu, sākotnējo sēklkopību un
zinātniskās bāzes nodrošināšanu
4.1. Subsīdijas šķirnes sēklu
izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanai, atjaunošanai,
papildināšanai, sākotnējās sēklkopības uzturēšanai un
zinātniskās bāzes nodrošināšanai saņem 2. pielikumā minētās
saimniecības, kas 1995.gadā ir ierīkojušas un veic darbu
šķirnes sēklu izejmateriāla (kolekciju) saglabāšanā un
papildināšanā un sākotnējās sēklkopības uzturēšanā saskaņā
ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentam
iesniegtu un akceptētu konkrētu darbības programmu un
vienošanās protokolu.
4.2. Pārbaudi par šķirnes sēklu
izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējās sēklkopības
uzturēšanu veic Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departaments, kas arī dod slēdzienu par attiecīgas
subsīdijas izmaksu. Pārbaudi par zinātniskās bāzes
nodrošināšanu organizē Izglītības un zinātnes departaments,
kas arī dod slēdzienu par attiecīgo subsīdijas izmaksu.
4.3. Subsīdijas par sākotnējās
sēklkopības uzturēšanu izmaksājamas tikai tām saimniecībām
(selekcijas stacijām), kas, realizējot šķirnes sēklu,
nepārsniedz maksimālās šķirnes sēklu pārdošanas cenas, kas
fiksētas 3.tabulā.
4.4. Subsīdijas izmaksā
Zemkopības ministrija no valsts subsīdiju fonda līdzekļiem
saskaņā ar darba programmā ierakstītiem termiņiem par katru
iepriekšējo gada ceturksni nākamā ceturkšņa sākumā un
galīgo norēķinu izdara līdz 1995.g. 15.decembrim.
5. Par kartupeļu audzēšanu
pārstrādei
5.1. subsīdiju ir tiesīgi saņemt
visi kartupeļu audzētāji - zemnieki un piemājas
saimniecības, statūtu un citas sabiedrības, kurām 1995.gadā
ir kartupeļu stādījumi, un tās ir:
5.1.1. noslēgušas līgumus par
pārstrādes uzņēmumu par kartupeļu realizāciju;
5.1.2. piegādājušas cietes
ražošanas uzņēmumam šķirnes kartupeļus ar vidējo cietes
saturu 15.0% un vairāk. Subsīdiju apjoms atkarībā no cietes
satura dots 4.tabulā;
5.1.3. piegādājušas pārstrādes
uzņēmumiem šķirnes kartupeļus agrai kartupeļu pārstrādei
(ar pārstr.sāk. līdz 1.X) ar vidējo cietes saturu vairāk
par 12% un vēlai pārstrādei (ar pārstrādes sākumu pēc 1.X)
ar vidējo cietes saturu vairāk par 14%. Līgumā ietvertajām
kvalitātes prasībām jāatbilst ne mazāk kā 75% piegādāto
kartupeļu. Subsīdiju lielums ir atkarīgs no tā, cik ir
piegādāti kvalitātes prasībām atbilstoši kartupeļi ar
diametru lielāku par 55 milimetriem. Ja šāda lieluma
kartupeļi ir piegādāti 41-60% robežās, tad subsīdiju summa
ir 15 Ls/t, ja vairāk par 61% - 20Ls/T.
5.2. Pārstrādes uzņēmums līdz
20.XI nosūta rajonu lauksaimniecības departamentiem
pieteikumu par subsīdiju saņemšanu pēc formas nr.5.
5.3. Lauksaimniecības
departamenti apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus
par subsīdiju izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai
pieprasījumu attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un
izmaksai kartupeļu audzētājiem. Pieprasījums Zemkopības
ministrijai lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz
1995.gada 30.novembrim.
6. Par bišu māšu izaudzēšanu
6.1. Subsīdiju ir tiesīga saņemt
jebkura bišu drava, kas ietilpst zemnieku saimniecībā, paju
sabiedrībā, SIA, individuālajā uzņēmumā, akciju sabiedrībā,
kooperatīvo biedru sabiedrībā un individuālajā aprūpē,
ja:
6.1.1. tā realizē Latvijas
vietējās, Karpatu, Itālijas, Kaukāza kalnu un Krainas bišu
rases dējošas vai nedējošas (neapaugļotas) bišu mātes, un
kuru atbilstību noteiktajai rases tīrības pakāpei apliecina
SIA "Biškopības laboratorijas" sertifikāts,
| 6.1.2. māšu maksimālā realizācijas
cena nepārsniedz: |
|
Instrumentāli |
Dējošām |
Nedējošām |
|
apsēklotām |
bišu mātēm Ls |
bišu mātēm Ls |
|
bišu mātēm Ls |
| Latvijas vietējām, kuru |
5,0 |
2,0 |
0,5 |
| tīrības pakāpe pēc |
| diskoidālās sakritības 90-95% |
| Latvijas vietējām, kuru 95% |
6,0 |
3,0 |
0,8 |
| tīrības pakāpe pēc diskodiālās |
| sakritības vairāk par |
| Pārējo bišu rasu mātēm, |
|
| vairāk par 95% |
5,0 |
- |
0,5 |
|
6.1.3. dravas atbilstību nosaka
attiecīgā administratīvā rajona veterinārā pārvalde, veicot
analīzes karantīnas slimību un sanitārā stāvokļa
atbilstības noteikšanai.
6.2. Subsīdiju apmērs un maksimālā
realizācijas cena par izaudzētajām bišu mātēm norādīta
6.tabulā.
6.3. Pieteikumi par valsts subsīdiju
saņemšanu jāiesniedz rajona lauksaimniecības departamentā
pēc formas nr.7. Iesniegumam pievienojamas pavadzīmes vai
to kopijas, sertifikāts vai tā kopija un veterinārā
dienesta slēdziens par dravas atbilstību bišu māšu
audzēšanai.
6.4. Pieteikumi valsts subsīdiju
saņemšanai iesniedzami vienu reizi gadā līdz 1995.gada
1.septembrim.
6.5. Lauksaimniecības departamenti
apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus par subsīdiju
izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu
attiecīgo subsīdiju summu saņemšanai un izmaksai bišu māšu
realizētājiem. Pieprasījumus Zemkopības ministrijai
lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz 1995.gada
15.septembrim.
6.6. Bišu māšu izaudzēšanas subsidēšanas
paredzēta tikai 1995.gadā.
7. Par dārzeņu sēklaudzēšanu
7.1. Subsīdiju ir tiesīgas saņemt visas
šķirnes sēklu audzētājas un realizētājas saimniecības -
zemnieku saimniecības, specializēti sēklkopības uzņēmumi,
selekcijas un izmēģinājumu saimniecības u.c., kas
noslēgušas līgumu ar firmām vai uzņēmējsabiedrībām, kuras
nodarbojas ar dārzeņu sēklu tirdzniecību un realizē šķirnes
sēklu, sākot ar 1995.gada 1.augustu.
7.2. Kultūraugu sugas, par kuru
realizāciju 1995.gadā maksā valsts subsīdijas, subsīdiju
apmērs latos par 1 kilogramu, kā arī minimālā pārdošanas
cena, par kādu audzētājs realizē dārzeņu sēklas sēklu
apstrādes uzņēmumiem, dota 5.tabulā.
7.3. Firmas vai uzņēmējsabiedrības līdz
10.decembrim nosūta rajonu lauksaimniecības departamentiem
pieteikumu par subsīdiju saņemšanu pēc formas nr.6.
7.4. Lauksaimniecības departamenti
apkopo iesniegtos un pārbaudītos pieteikumus par subsīdiju
izmaksu un nosūta Zemkopības ministrijai pieprasījumu
attiecīgo subsīdijas summu saņemšanai un izmaksai dārzeņu
sēklu audzētājiem. Pieprasījumus Zemkopības ministrijai
lauksaimniecības departamentiem jāiesniedz līdz 1995.gada
20.decembrim.
8. Par šķirnes sēklu audzētāju pieteikumu
kontroli
8.1. Kontroli par valsts subsīdiju
izmaksu šķirnes sēklu audzētājiem un realizētājiem organizē
attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments, iesaistot
Valsts sēklu inspekciju. Rajonu valsts sēklu inspekcijas
izlases kārtā veic kontroles paraugu noņemšanu šķirnes
sēklu pircēju saimniecībās, pārbaudot līdz 5% no nopirktās
sēklas kvalitātes un informējot par pārbaudes rezultātiem
rajona lauksaimniecības departamentu.
8.2. Lauksaimniecības departamentam ir
tiesības uz izdarīto kontroles aktu pamata sēklkopības
noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumā neizmaksāt
attiecīgo valsts subsīdijas summu, bet smagāku vai
atkārtotu pārkāpumu gadījumā - anulēt sēklaudzētāju
reģistrāciju.
8.3. Par veiktiem pakalpojumiem valsts
subsīdiju izlietošanā rajona lauksaimniecības
departamentiem ir atļauts izmaksāt līdz 2.5% no izlietotās
summas rajona lauksaimniecības departamentu un citu iestāžu
darbiniekiem, kuri piedalījušies subsīdiju aprēķināšanā un
kontrolē, kā arī segt pārējos izdevumus, kas saistīti ar
subsīdiju izmaksāšanas kontroli. Minētos līdzekļus
Zemkopības ministrija pārskaita kopā ar nepieciešamo katram
gada ceturksnim aprēķināto subsīdiju summu.
Pielikumā:
1. Pieteikumu formas nr.1-nr.7 - 7
lp.
2. Tabulas - 6 lp.
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
Forma nr.1
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par šķirnes
sējumiem 1995.g.
..........................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Uzvārds, vārds:
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju par
1995.gadā manā saimniecībā esošajiem šķirnes sējumiem:
|
| Kultūra |
Šķirne |
Ataudzējums |
Platība, ha |
|
Ziemas kvieši
Ziemas rudzi
Mieži
Auzas
Kartupeļi
Āboliņš (1995.g. sējums)
Āboliņš (1994.g. sēj. sēklai)
Paraksts,
datums..........................................................................
................................................. rajona
Valsts sēklu inspekcijas slēdziens:
Pārbaudot konstatēts, ka pārbaudes dienā
turpmāk minētie šķirnes sējumi ir agrotehniskām prasībām
atbilstošā stāvoklī, un saimniecība var saņemt subsīdiju
par tabulā minētajiem sējumiem šādās platībās:
| Kultūra |
Šķirne |
Ataudzējums |
Platība, ha |
Pārbaudes |
Subsīdija |
|
|
|
|
slēdziens |
Ls par ha kopā, Ls |
Paraksts:.......................................................................
uzvārds, paraksts, datums
Subsīdijas izmaksai
Ls....................
(vārdiem...............................) apmērā
piekrītu.
Rajona lauksaimniecības departamenta
direktors..............................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.2
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par realizēto
šķirnes sēklu
...............................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
vārds, uzvārds; juridiskai personai -
nosaukums
Saimniecība:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju par
1995. gadā realizēto šķirnes sēklu zemāk minētā sortimentā
un daudzumos:
| Kultūrauga |
Šķirne |
Atau- |
Sēklas sertif. |
Daudz., t |
Pavad- |
Subsīdijas |
| suga |
|
dzējums |
vai apliec., |
|
zīmes nr. |
|
|
|
vai atestāta nr. |
|
|
Ls par t |
kopā, Ls |
Kopā:
Pielikumā sēklas sertifikāti (apliecības
vai atestāti) un pavadzīmes (..... lapas)
Paraksts, datums
................................................................................
............................................. rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot pils. (jurid. pers.)
........................ iesniegtos dokumentus, konstatēju,
ka 1995.g. ................. mēn. realizēts šāds šķirnes
sēklu daudzums:
.............................................
.............................................
.............................................
Par realizēto šķirnes sēklu pievienoti
sertifikācijas dokumenti un pavadzīmes. Šķirnes sēkla
realizēta par cenu, kas nepārsniedz subsīdiju saņēmējiem
noteikto maksimālo robežu. Par realizēto šķirnes sēklu
pienākas valsts subsīdijas Ls .......... (vārdiem:
.................................................)
apmērā.
................................................................................
amats, vārds, uzvārds, paraksts,
datums
Rajona lauksaimniecības departamenta
direktors .....................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.3
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par
ierīkotiem linu sējumiem 1995.g.
.................................................... rajona
lauksaimniecības departamentam
Vārds, uzvārds (juridiskai personai
nosaukums):
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju
avansu par manā saimniecībā 1995.g. ierīkotiem linu
sējumiem, no kuriem saskaņā ar 1995.g.
....................... noslēgto līgumu ar ............
linu fabriku paredzēta ................... tonnu tilināto
linu stiebriņu pārdošana saskaņā ar kārtību, kāda noteikta
"Nolikumā par valsts subsīdiju izlietošanas kārtību
augkopībā 1995.g.".
Ierīkoto linu sējumu platība .........
ha.
Paraksts, datums:
...........................................................................
........................................... rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
1995.g. ................ izdarot linu
sējumu apskati, konstatēts, ka pieteicēja ierīkotie linu
sējumi ir šādā stāvoklī:
| Platība, |
Sējas |
Šķirne |
Atau- |
Sējuma stāvoklis - |
Novērtējums |
| ha |
datums |
|
dzējums |
biezība, nezāļainība, |
(labs, apmierin., slikts) |
|
|
|
attīst. fāze |
Slēdziens: sējumu stāvoklis atbilst
agrotehniskām prasībām un par tiem izmaksājams avanss Ls
............. par ha.
Sējumu apskati veica
................................................................................
amats, vārds, uzvārds, paraksts,
datums
Apstiprinu: rajona lauksaimniecības
departamenta direktors
................................................................................
paraksts, uzvārds, datums
Piezīme: Sējumu stāvokli novērtē kā
labu, ja prognozējamā raža nodrošina līgumā paredzētās
produkcijas pārdošanu. Ja sējumu stāvoklis vidējs, valsts
subsīdijas avansu var samazināt līdz Ls 40 par ha, bet ja
slikts - avansa izmaksu var samazināt līdz Ls 20 par ha vai
arī noraidīt.
Forma nr.4
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par linu
ražošanu 1995.g.
......................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Vārds, uzvārds (juridiskai personai
nosaukums):
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas rekvizīti:
Lūdzu izmaksāt man valsts subsīdiju par
saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar
.......................... linu fabriku, realizēto tilināto
linu stiebriņu daudzumu, kopā ............. tonnas, t.sk.
nr.075-.................. t nr.1.0 un augstāk
-................ t, izmaksāts avanss Ls
...................., izmaksājamā summa Ls
.........................
Pievienots: pavadzīmes par linu fabrikai
nodotiem liniem vai linu fabrikas pieņemšanas akts, ja lini
pieņemti glabāšanā.
................................................................................
paraksts, datums
......................................
rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot pilsoņa, juridiskās personas
................... pieteikumu valsts subsīdijas
saņemšanai, konstatēts:
1. Pēc pavadzīmēm linu fabrikai nodotas
................... t tilināto linu stiebriņu, par ko
pienākas valsts subsīdija Ls ................
2. Saņemts avansā par linu sējumiem pēc
kvīts nr. ................................ kopā Ls
...................................
3. Pienākas saņemt valsts subsīdiju par
pārdoto linu produkciju Ls ....................
(vārdiem
..........................................)
Pārbaudīja:
................................................................................
amats, vārds, uzvārds, paraksts,
datums
Apstiprinu: rajona
lauksaimniecības departamenta direktors
........................................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.5
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par
pārstrādei piegādātajiem kartupeļiem
................................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
pārstrādes uzņēmuma nosaukums
Adrese:
Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
1995. gadā pārstrādei realizētiem kartupeļiem šādiem
audzētājiem zemāk minētajos daudzumos
| Piegādātājs |
Kartupeļu |
Cietes |
Piegādāti |
Piemaksa |
Kopējā |
Bankas |
| (uzvārds vai |
daudzums |
saturs % |
kartupeļi |
par 1 t, Ls |
summa Ls |
rekvizīti |
| saimniecības |
|
|
ar diametru |
| nosaukums) |
|
|
virs 55 mm, % |
Pievienotas pārstrādes uzņēmuma
pieņemšanas kvītis par šim uzņēmumam nodotajiem kartupeļiem
........... lp.
Paraksts, datums
................................................................................
........................................
rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot pārstrādes uzņēmuma
................... pieteikumu valsts subsīdijas
piešķiršanai, konstatēts, ka visiem pieteikumā minētajiem
kartupeļu audzētājiem pienākas uzrādītās valsts
subsīdijas.
Pārbaudīja:
................................................................................
amats, vārds, uzvārds, paraksts,
datums
Apstiprinu: rajona lauksaimniecības
departamenta direktors
................................................................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.6
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par
realizēto šķirnes sēklu
...............................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
firmas vai uzņēmējsabiedrības
nosaukums
Adrese
................................................................................
Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
1995. gadā realizēto šķirnes sēklu šādiem audzētājiem zemāk
minētajā sortimentā un daudzumos:
| Kultūra |
Šķirne |
Daudzums, t |
Pavadzīmes nr. |
Subsīdija |
|
|
|
|
Ls/kg |
Kopā |
Pievienotas pavadzīmes par firmām vai
uzņēmējsabiedrībām piegādāto šķirnes sēklu uz
............... lp.
Paraksts, datums
................................................................................
............................................... rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot firmas vai uzņēmējsabiedrības
pieteikumu valsts subsīdijas piešķiršanai, konstatēts, ka
visiem pieteikumā minētajiem dārzeņu sēklu audzētājiem
pienākas uzrādītās valsts subsīdijas.
Pārbaudīja
................................................................................
amats, vārds, uzvārds, paraksts,
datums
Apstiprinu: rajona lauksaimniecības
departamenta direktors
................................................................................
paraksts, uzvārds, datums
Forma nr.7
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par
realizētajām bišu mātēm
......................................................
rajona lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
................................................................................
vārds, uzvārds, juridiskai personai -
nosaukums
Saimniecības nosaukums:
Adrese:
Bankas un norēķinu kodi:
Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
1995. gadā realizētajām dējošām vai nedējošām
(neapaugļotām) bišu mātēm (nevajadzīgo svītrot) šādā
sortimentā un apmērā:
| Bišu rases |
Daudzums, |
Pavad- |
Māšu atbilstības |
Veterinārās |
Valsts |
| nosaukums |
gab. |
zīmes nr. |
sertifikāta nr. |
apliecības nr. |
subsīdijas |
| un pārdoto māšu |
|
|
noteiktai rasei |
|
Ls par Kopā, |
|
| apzīmējumi |
|
|
|
|
gabalu Ls |
|
Pielikumā: 1. Pavadzīmes ..............
gab.
2. Bišu māšu atbilstības sertifikāti
............ gab.
3. Veterinārās apliecības ..............
gab.
Datums:
Paraksts:
......................................................
rajona lauksaimniecības departamenta slēdziens:
Pārbaudot .....................
iesniegtos dokumentus, konstatēju, ka 1995. gadā realizēts
šāds dējošu vai nedējošu māšu daudzums:
.........................................................
Par realizētajām bišu mātēm pievienoti
šādi dokumenti:
1. ..........................
2. ..........................
Bišu mātes realizētas par cenu, kas
nepārsniedz subsīdiju saņēmējam noteikto maksimālo cenu.
Par realizētajām bišu mātēm pienākas valsts subsīdija Ls
................ (vārdiem) .................... apmērā.
................................................................................
amats, vārds, uzvārds, paraksts,
datums
................ rajona lauksaimniecības
departamenta direktors ...........................
paraksts
1.tabula
Šķirnes sējumu lauku apskates un
sējuma
reģistrācijas maksas tarifi
1995.gadā
|
Ls par 1ha, ja lauka lielums: |
|
1-5ha |
6ha un vairāk |
| 1.Graudaugiem |
1,50 |
1,00 |
| 2. Ilggadīgiem zālājiem,
pākšaugiem, liniem, rapsim |
1,70 |
1,10 |
| 3. Kartupeļiem M-3, SSE, SE, E |
3,80 |
2,50 |
| 1. un tālākiem ataudzējumiem |
1,70 |
1,10 |
| 4. Sējumu reģistrācija |
Ls 0,40 par 1 ha |
| 5. Kartupeļu sēklas materiāla |
|
| pēcpārbaudes viena parauga analīze |
Ls 23,60 |
|
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
2.tabula
Kultūraugu saraksts, par kuru šķirnes
sēklas realizāciju 1995.gadā
maksā valsts subsīdijas, un subsīdiju
apmērs latos par tonnu
| Kultūraugs |
1995.g. pirmais pusgads |
1995.g. otrais pusgads |
|
(01.01.-30.06.) |
(01.07.-31.12.) |
|
Superelites |
1.-3. |
Superelites |
1.-3. |
|
un elites |
ataudzējuma |
un elites |
ataudzējuma |
|
sēkla |
sēkla |
sēkla |
sēkla |
| Ziemāju, nekodināta |
- |
45 |
60 |
35-45 |
| Vasarāju, kodināta |
65 |
50 |
- |
- |
| Vasarāju, nekodināta |
60 |
45 |
55-60 |
35-45 |
| Zirņu, vīķu, pupu, griķu |
100 |
80 |
90-100 |
70-80 |
| Kartupeļu, elites |
60 |
40 |
55-60 |
35-40 |
| Kartupeļu, superelites |
70 |
- |
60-70 |
- |
| Linsēklas |
- |
150 |
- |
130-150 |
| Linsēklas, IV ataudzēj. |
- |
- |
- |
80-100 |
| Tauriņziežu zālāju |
1000 |
1000 |
1000 |
800-900 |
| Stiebrzāļu zālāju |
- |
500 |
600 |
500 |
|
| Lupīnas, rapša |
- |
200 |
- |
200 |
|
Piezīme: 1. valsts subsīdiju apmērus
1995.g. 2.pusgadam (no 1.jūlija līdz 31.decembrim) precizēs
1995.g. augustā, bet tie nevar būt mazāki par tabulā
uzrādīto minimālo summu;
2. par realizētu, ar vitavaksu kodinātu
vasaras kviešu sēklu ir piemaksa - Ls 18 par tonnu;
3. par realizētu kodinātu ziemāju sēklu
ir piemaksas, ja sēkla kodināta:
ar baitanu-universalu - Ls 30 par
tonnu;
- ar benlatu (fundazolu) +TMTD (vai
analogiem) - Ls 18 par tonnu
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
3.tabula
Maksimālā šķirnes sēklu pārdošanas cena
saimniecībām,
kuras iesniedz pieprasījumus valsts
subsīdiju saņemšanai
(bez apgrozījuma nodokļa, latos par
tonnu)
| Kultūraugs |
Elites sēkla |
Pirmā |
Otrā un trešā |
|
|
ataudzējuma |
ataudzējuma |
| Ziemāji |
77 |
72 |
62 |
| Vasarāji |
72 |
70 |
62 |
| Kartupeļi |
72 |
70 |
62 |
|
| Āboliņš |
1000 |
800 |
600 |
|
Piezīme: maksimālās pārdošanas cenas
1995.gada otram pusgadam (no 1.augusta līdz 31.decembrim)
var tikt precizētas š.g. augusta mēnesī.
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
4.tabula
Subsīdiju aprēķins atkarībā no cietes
satura kartupeļos
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
5.tabula
Dārzeņu kultūras, par kuru šķirnes sēklu
realizāciju
maksā valsts subsīdijas
| Kultūra |
Minimālā pārdošanas |
Subsīdijas, |
|
cena, Ls/kg |
Ls/kg |
| Galda bietes |
2,6 |
1,5 |
| Lauku gurķi: "Ņežinas"
"Grīvas" |
25,0 |
10,0 |
| "Dindoņa z.ķ." |
20,0 |
15,0 |
| Tomāti |
60,0 |
40,0 |
| Salāti |
20,0 |
15,0 |
| Sīpoli sēklai |
10,0 |
10,0 |
| Lopbarības bietes |
0,65 |
0,45 |
| Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks
J.Kuzma |
| |
| 6.tabula |
| Valsts subsīdiju apmērs un maksimālā
realizācijas cena |
| (bez apgrozījuma nodokļa, latos par
vienu bišu māti) |
| |
| Rasu nosaukums un |
Valsts subsīdijas |
|
| tīrības pakāpe |
Instrumentāli |
Dējošas |
Nedējošas |
| pēc diskoidālās sakritības, % |
apsēklotās |
bišu mātes |
bišu mātes |
|
bišu mātes |
| Latvijas vietējās bišu mātes,
90-95 |
8,0 |
3,0 |
1,5 |
| Latvijas vietējās bišu mātes,
vairāk par 95 |
10,0 |
5,0 |
2,0 |
| Pārējo bišu rasu mātes, vairāk par
95 |
8,0 |
- |
1,3 |
| Lauksaimniecības departamenta
direktors, valsts sekretāra vietnieks
J.Kuzma |
| |
|
Cietes saturs |
Piemaksa |
|
kartupeļos, % |
par 1t, Ls |
| |
| |
|
15,0 |
3,0 |
|
15,1 |
3,6 |
|
15,2 |
4,2 |
|
15,3 |
4,8 |
|
15,4 |
5,4 |
|
15,5 |
6,0 |
|
15,6 |
6,6 |
|
15,7 |
7,2 |
|
15,8 |
7,8 |
|
15,9 |
8,4 |
|
16,0 |
9,0 |
|
16,1 |
9,6 |
|
16,2 |
10,2 |
|
16,3 |
10,8 |
|
16,4 |
11,4 |
|
16,5 |
12,0 |
|
16,6 |
12,6 |
|
16,7 |
13,2 |
|
16,8 |
13,8 |
|
16,9 |
14,4 |
|
17,0 |
15,0 |
| |
|
Cietes saturs |
Piemaksa |
|
kartupeļos, % |
par 1t, Ls |
|
17,1 |
15,6 |
|
17,2 |
16,2 |
|
17,3 |
16,8 |
|
17,4 |
17,4 |
|
17,5 |
18,0 |
|
17,6 |
18,6 |
|
17,7 |
19,2 |
|
17,8 |
19,8 |
|
17,9 |
20,4 |
|
18,0 |
21,0 |
|
18,1 |
21,6 |
|
18,2 |
22,2 |
|
18,3 |
22,8 |
|
18,4 |
23,4 |
|
18,5 |
24,0 |
|
18,6 |
24,6 |
|
18,7 |
25,2 |
|
18,8 |
25,8 |
|
18,9 |
26,4 |
|
19,0 |
27,0 |
|
19,1 |
27,6 |
|
19,2 |
28,2 |
|
19,3 |
28,8 |
|
19,4 |
29,4 |
|
|
19,5 un vairāk |
30,0 |
|
Apstiprināts ar Latvijas Republikas
Zemkopības ministrijas
1995. g. 14. februāra pavēli nr.43
Nolikums nr.2
Par valsts subsīdiju
izlietošanas kārtību lopkopībā 1995.
gadā
Nolikumā noteikta kārtība, kādā
izmaksājamas subsīdijas dažādu lopu sugu audzētājiem par
papildus ieguldīto darbu un līdzekļiem, sekmējot veselu un
kvalitatīvu ganāmpulku veidošanu, jaunlopu saglabāšanu un
izaudzēšanu.
1. Govkopība
1.1. par govi, kas atbilst EL
kategorijas vaislas buļļu māšu prasībām un tiek izmantota
saskaņā ar selekcijas plānu - Ls 8 mēnesī;
1.2. par govi, kas atbilst 1.
kategorijas vaislas buļļu māšu prasībām un tiek izmantota
saskaņā ar selekcijas plānu - Ls 6 mēnesī;
1.3. par govi no leikozes veselā
ganāmpulkā, kurā tiek veikta pārraudzība un izmantoti
kvalitatīvi vaislinieki pēcnācēju ieguvei - Ls 2
mēnesī;
1.4. par vaislai iepirktu jaunbulli:
- vecumā līdz 6 mēnešiem - Ls 150
- vecāku par 12 mēnešiem - Ls 300
1.5. par gaļai izaudzētu jaunlopu:
dzīvmasa - 380 kg - 400 kg - Ls 50
dzīvmasa - 401 kg - 500 kg - Ls 60
dzīvmasa virs 500 kg - Ls 70;
1.6. par audzēšanai realizētu šķirnes
telīti - Ls 100 vai Ls 80
1.7. par katru pārbaudāmā vaislas buļļa
meitu pēc 1. laktācijas noslēgšanas ganāmpulkos, kur notiek
plānota jaunbuļļu pārbaude, - Ls 15 gadā.
Subsīdijas govkopībā tiesīgi saņemt
govju turētāji, ja tie izpilda šādus noteikumus:
- selekcijas un mākslīgās apsēklošanas
darbu ganāmpulkā veic saskaņā ar "Latvijas Republikas
govkopības ciltsdarba plānu",
- pārraudzību veic saskaņā ar "Latvijas
Republikas pārraudzības noteikumiem govkopībā"
(apstiprināti Zemkopības ministrijā 01.02.1995.),
- ganāmpulks ir brīvs no jebkādām
lipīgām slimībām, pēdējos 6 mēnešos novietnē visi dzīvnieki
uz leikozi ir seroloģiski negatīvi,
- dabiskā lecināšanā izmantotie
vaislinieki uzņemti Valsts ciltsgrāmatā, tiek ievēroti
"Veterinārsanitārie noteikumi lauksaimniecības dzīvnieku
mākslīgās apsēklošanas uzņēmumiem (stacijām) un punktiem"
(apstiprināti Lauksaimniecības ministrijas Valsts
veterinārā departamentā 27.07.1992.),
- pārraudzību veic darbinieks, kam ir
rajona lauksaimniecības departamenta izdota pārrauga
atestācijas apliecība.
Buļļu māšu kategorijā ieskaita govis,
kuras novērtējusi komisija atbilstoši noteikumiem
(apstiprināti Zemkopības ministrijā 01.02.1995.).
Lopkopības pārraugs, kas pārzina
attiecīgo ganāmpulku, iesniedz aktu rajona lauksaimniecības
departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par ceturksnī pārraudzīto govju skaitu
uz leikozi
seroloģiski negatīvos
ganāmpulkos
| Nr.p.k. |
Īpašnieka |
Novietnes |
Govs |
Atrodas |
Izmanto- |
Izmak- |
Bankas |
|
vārds, |
nosaukums |
inv.nr., |
zem pār- |
šanas |
sājamā |
rekvizīti |
|
|
uzvārds |
|
vārds |
raudzības |
grupa |
summa, Ls |
|
1. Buļļu mātes
1. Pārējās govis
Pārrauga paraksts: Vārds,
uzvārds
Pārraugu iesniegtos aktus izskata rajona
veterinārā pārvalde, un tās priekšnieks ar savu parakstu
apliecina, ka uzrādītajos ganāmpulkos visas govis ir
veselas.
Apstiprinātie saraksti jāglabā 5
gadus.
Piezīme: subsīdiju aprēķināšanai
sarakstā iekļauj tikai tās govis, kurām ražības uzskaite
sākta un veikta atbilstoši "Pārraudzības noteikumiem
govkopībā" (3.1. un 3.6. punkts).
Valsts vaislas buļļu audzētava "Beites"
un valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas
subsīdijas saņem tikai par tiem jaunbuļļiem, kas iepirkti
saskaņā ar Šķirnes liellopu audzētāju padomes lēmumu.
Minētās stacijas iesniedz aktu Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par ceturksnī iepirktajiem vaislas
buļļiem
| Nr.p.k. |
Buļļa |
Iepirkšanas |
Iepirkšanas |
Pārdevējam |
Subsīdiju |
Bankas |
|
inv.nr. |
vecums, |
datums |
samaksātā |
apmērs, Ls |
rekvizīti |
|
|
|
mēnešos |
|
summa, Ls |
|
Direktora paraksts: Vārds,
uzvārds
Par gaļai izaudzētiem jaunlopiem
subsīdijas ir tiesīgi saņemt jaunlopu audzētāji ar šādiem
nosacījumiem:
- jaunlopi veseli, numurēti un atbilst
augstākam barojumam, dzīvmasa ne mazāka kā 380 kg,
- saņemta licencēta uzņēmuma izrakstīta
kvīts, kurā uzrādīts jaunlopa inv.nr., barojums un
dzīvmasa. Šādu kvīti vai tās kopiju īpašnieks iesniedz
savas zonas lopkopības pārraugam. Lopkopības pārraugs
apkopo informāciju un iesniedz rajona lauksaimniecības
departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par ceturksnī gaļai izaudzētiem
jaunlopiem
| Nr.p.k. |
Īpašnieka |
Saimn. |
Kvīts |
Jaunlopa |
Dzīvmasa, |
Izmaksājamā |
Bankas |
|
vārds, |
nosauk., |
nr. |
inv.nr. |
kg |
summa, Ls |
rekvizīti |
|
uzvārds |
adrese |
| |
|
| Pārrauga paraksts: |
|
Vārds, uzvārds |
|
Subsīdijas ir tiesīgi saņemt šķirnes
telīšu audzētāji, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:
1. Telīte pārdota audzēšanai
Latvijā.
2. Ciltsapliecība, apstiprināta rajona
lauksaimniecības departamentā.
3. Veterinārais speciālists par
dzīvnieka veselības stāvokli ir izsniedzis veterināro
apliecību.
4. Pārdodot telīte ir vismaz gadu veca,
tās dzīvmasa atbilst EL vai 1. klases prasībām.
5. Mātes ražības līmenis augstākā
laktācijā:
- nav zemāks par 4500 kg piena ar tauku
saturu 3,8% un pirmpienēm attiecīgi 3600 kg un 3,8% - 1.
piemaksa.
- nav zemāks par 3500 kg piena ar tauku
saturu 3,8% un pirmpienēm attiecīgi 2800 kg un 3,8% - 2.
piemaksa.
Pēc šķirnes telītes pārdošanas īpašnieks
iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā pirkšanas -
pārdošanas aktu, kurā jāuzrāda telītes pārdošanas cena, Ls
par dzīvmasas kilogramu. Lai saņemtu subsīdijas, pārdošanas
cena par dzīvmasas kilogramu nevar būt lielāka kā augstākā
barojuma jaunlopu iepirkuma cena attiecīgās zonas gaļas
kombinātā.
Rajona lauksaimniecības departaments
sagatavo pārskatu pēc šādas formas:
| Nr.p.k. |
Īpašnieka |
Saimnie- |
Cilts |
Teles |
Dzīvmasa, |
Vecums, |
Pircēja |
Subsīdiju |
|
vārds, |
cības |
apliecības |
inv.nr. |
kg |
mēnešos |
vārds, |
apmērs, |
|
uzvārds |
adrese |
nr. |
|
|
|
uzvārds |
Ls |
| |
| |
| Rajona lauksaimniecības
departamenta speciālists: |
Vārds, uzvārds |
|
| Rajona veterinārās pārvaldes
priekšnieks: |
Vārds, uzvārds |
|
2. Cūkkopība
2.1. par EL klases vaislas kuili un
sivēnmāti 1. kategorijas šķirnes cūku audzēšanas
saimniecībai, kura strādā saskaņā ar selekcijas plānu, - Ls
5 mēnesī, par ER klases - attiecīgi - Ls 8,
2.2. kontrolizmēģinājumu stacijai - par
katru pārbaudītu dzīvnieku - Ls 1,75 mēnesī,
2.3. par specializēto gaļas šķirņu
(Landrases, Hemšīras, Djuroka, Igaunijas bekona) vaislas
cūku pārdošanu audzēšanai:
2.3.1. par kuilīti - Ls 75
2.3.2. par cūciņu - Ls 50
Subsīdijas ir tiesīgas saņemt 1.
kategorijas šķirnes cūku audzēšanas saimniecības atbilstoši
"Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību novērtēšanas
nolikumam" (apstiprināts Zemkopības ministrijā
18.02.1994.).
LS SIA "Seleks" speciālisti katra
ceturkšņa beigās iesniedz aktu attiecīgā rajona
lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par EL un ER klases cūku
skaitu
1. kategorijas saimniecībās
ceturksnī
| Nr.p.k. |
Šķirnes |
Saimn. |
EL klases |
ER klases |
Izmaksājamā |
Bankas |
|
nosaukums |
nosauk., |
cūku skaits |
cūku skaits |
summa, Ls |
rekvizīti |
|
|
|
adrese |
|
LS SIA "Seleks" direktore:
Vārds, uzvārds
Kontrolizmēģinājumu stacijās cūku
pārbaudi veic saskaņā ar metodiku (apstiprināta Zemkopības
ministrijā 25.02.1994.).
Kontrolizmēģinājumu stacijas iesniedz
aktu Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā
pēc šādas formas:
AKTS
par kontrolizmēģinājumu
stacijā
izvietoto cūku skaitu
ceturksnī
| Nr.p.k. |
Kontrolizmē- |
Cūku |
Izmaksājamā |
Bankas |
|
ģinājumu |
skaits |
summa, Ls |
rekvizīti |
|
|
stacija, adrese |
ceturksnī |
|
Kontrolizmēģinājumu stacijas
direktors: Vārds, uzvārds
Subsīdijas par realizētiem šķirnes
dzīvniekiem ir tiesīgi saņemt gaļas šķirņu cūku audzētāji
ar šādiem nosacījumiem:
- saimniecība atestēta un atbilst pirmai
kategorijai,
- dzīvniekiem izrakstīta ciltsapliecība
un tā apstiprināta SIA "Seleks",
- ir veterinārā apliecība dzīvnieka
pārdošanai,
- dzīvnieka kopnovērtējuma klase -
EL.
Pārdodot šķirnes dzīvnieku, tiek
sastādīts pirkšanas un pārdošanas akts. Akta kopija
jāiesniedz SIA "Seleks" līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā
mēneša 5. datumam.
Pamatojoties uz cilstapliecību reģistru
un pirkšanas - pārdošanas aktu, SIA "Seleks" sagatavo
pārskatu par realizētiem dzīvniekiem un to iesniedz
Zemkopības ministrijā pēc šādas formas:
| Nr.p.k. |
Dzīvn.inv.nr., |
Dzīvmasa, |
Klase |
Šķirne |
Dzimums |
Pircēja |
Summa, |
|
|
ciltsapliecības nr. |
|
kg |
|
|
adrese |
Ls |
|
SIA "Seleks" direktore:
Vārds, uzvārds
SIA "Seleks" līdz katra nākamā ceturkšņa
pirmā mēneša 10. datumam iesniedz ziņas rajonu
lauksaimniecības departamentiem par subsidējamo šķirnes
cūku skaitu attiecīgajā rajonā un par rajonā iepirktajiem
šķirnes dzīvniekiem.
3. Zirgkopība
3.1. par katru aprobētu republikas
nozīmes vaislas ērzeli - Ls 15 mēnesī,
3.2. par katru augstvērtīgu vaislas ķēvi
- Ls 8 mēnesī,
3.3. par zonālajā kjūringā pārbaudītu
vaislas ērzeli saskaņā ar nolikumu - Ls 40 (apstiprināti
Zemkopības ministrijā 04.02.1994.),
3.4. par katru republikāniskajā kjūringā
pārbaudītu vaislas ērzeli saskaņā ar nolikumu - Ls 50
(apstiprināti Zemkopības ministrijā 04.02.1994.).
Subsīdijas zirgkopībā tiesīgi saņemt
zirgu īpašnieki, ja vaislas ērzeļu un ķēvju vērtēšanu
veicis atestēts speciālists, kuram Zemkopības ministrijas
Ciltslietu nodaļa izsniegusi bonitiera apliecību un
veterinārais speciālists ir novērtējis zirgu veselības
stāvokli.
Pamatojoties uz bonitēšanas materiāliem,
Zemkopības ministrijas apstiprinātā Šķirnes zirgu
audzēšanas padome katru gadu sastāda augstvērtīgu vaislas
ērzeļu un ķēvju sarakstus atbilstoši "Prasībām republikas
nozīmes vaislas ērzeļu un ķēvju kompleksai novērtēšanai"
(apstiprinātas Zemkopības ministrijā 15.02.1994.) un
iesniedz tos Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļai.
Šķirnes zirgu audzēšanas padome katra
ceturkšņa beigās rakstiski informē Zemkopības ministrijas
Ciltslietu nodaļu par vaislas zirgu ganāmpulka
izmaiņām.
4. Aitkopība
4.1. šķirnes aitu audzēšanas
saimniecībai par katru vaislas aitu māti - Ls 3 mēnesī,
4.2. par katru pārbaudītu vaislas teķi,
ko izmanto lecināšanā, - Ls 4 mēnesī,
4.3. kontrolizaudzēšanas stacijai par
katru pārbaudītu vaislas teķi - Ls 3 mēnesī,
4.4. par šķirnes dzīvnieku izaudzēšanu
pārdošanai - Ls 20
Subsīdijas aitkopībā ir tiesīgas saņemt
šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, ja tās ir ievērojušas
šādus nosacījumus:
- saimniecība ir atestēta saskaņā ar
"Šķirnes aitu audzēšanas saimniecību vērtēšanas
noteikumiem",
- saimniecībā šķirnes aitu bonitēšanu
veic atestēts lopkopības speciālists, kuram Zemkopības
ministrijas Ciltslietu nodaļa ir izsniegusi aitu bonitiera
apliecību,
- šķirnes aitu ganāmpulks ir izmeklēts
uz lipīgām slimībām valsts veterinārā departamenta noteiktā
kārtībā.
Lopkopības speciālists, kurš apkalpo
attiecīgo šķirnes aitu ganāmpulku, iesniedz aktu rajona
Lauksaimniecības departamentā pēc šādas formas:
AKTS
par vaislas aitu māšu un teķu skaitu
ceturksnī
| Nr.p.k. |
Īpašnieka |
Aitu |
Vaislas |
Izmaksājamā |
Bankas |
Remontaitiņu |
Remontteķīšu |
|
vārds, |
māšu |
teķu |
summa, Ls |
rekvizīti |
skaits |
skaits |
|
|
uzvārds |
skaits |
skaits |
|
Bonitiera paraksts: Vārds,
uzvārds
Rajona lauksaimniecības departaments
iesniedz atskaiti pēc iepriekšminētās formas Zemkopības
ministrijas Ciltslietu nodaļā kopā ar aktiem par
remontdzīvnieku pārskaitīšanu pamatganāmpulkā.
Subsīdijas par šķirnei realizētiem
dzīvniekiem ir tiesīgas saņemt šķirnes aitu audzēšanas
saimniecības, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
- šķirnes dzīvnieki tiek realizēti
audzēšanai Latvijā,
- veterinārais speciālists ir izsniedzis
veterināro apliecību,
-ciltsapliecība apstiprināta rajona
lauksaimniecības departamentā,
- dzīvmasa pie pārdošanas atbilst EL vai
1. klases prasībām,
-vecāku produktivitātes rādītāji atbilst
EL vai 1. klases prasībām.
Pēc šķirnes dzīvnieka pārdošanas
īpašnieks iesniedz rajona lauksaimniecības departamentā
pirkšanas - pārdošanas aktu, kurā jāuzrāda dzīvnieka
pārdošanas cena, Ls par dzīvmasas kilogramu. Lai saņemtu
subsīdijas, pārdošanas cena par dzīvmasas kilogramu nevar
būt lielāka kā augstākā barojuma aitu iepirkuma cena
attiecīgās zonas gaļas kombinātā.
Rajona lauksaimniecības departaments
sagatavo pārskatu pēc šādas formas:
| Nr.p.k. |
Īpašnieka |
Saimniecī- |
Ciltsaplie |
Aitas |
Dzīvmasa, |
Vecums, |
Pircēja |
Subsīdiju |
|
vārds, |
bas adrese |
cības nr. |
vai teķa |
kg |
mēnešos |
vārds, |
apmērs, Ls |
|
|
uzvārds |
|
|
inv.nr. |
|
uzvārds |
|
Rajona lauksaimniecības departamenta
speciālists: Vārds, uzvārds
5. Rajona lauksaimniecības departamenti
ar pavēli noteiktajos termiņos iesniedz Zemkopības
ministrijas Lauksaimniecības departamentam kopsavilkumu
atbilstoši pielikumā noteiktajai formai.
6. Zemkopības ministrijas attiecīgo
nodaļu speciālisti izlases veidā rajonos uz vietas pārbauda
iesniegto datu pareizību. Nepareizas informācijas
iesniegšanas gadījumā tiek sastādīts akts un nepamatoti
izmaksātā naudas summa atskaitīta no nākamā ceturksnī
aprēķinātās summas. Nepareizu datu sniegšanas un
nepārbaudītu datu apstiprināšanas gadījumā tiek ierosināts
jautājums par pārrauga apliecības, bonitiera apliecības vai
veterinārā ārsta licences atņemšanu likumā noteiktajā
kārtībā.
7. Pieteikumi subsīdiju saņemšanai visu
lopu sugu, kā arī zvēru un putnu vaislas materiāla iegādei
jāiesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamentam līdz š.g. 1. aprīlim saskaņā ar konkursu
noteikumiem.
8. Katru ceturksni vienlaicīgi ar
lopkopības subsīdiju pārskaitījumiem rajona
lauksaimniecības departamenta kontā tiek papildus
ieskaitīti 2,5% no rajonam aprēķinātās ceturkšņa subsīdiju
summas, lai kompensētu darbu un izdevumus, sagatavojot
materiālus, kuri nepieciešami subsīdiju piešķiršanai.
Rajona lauksaimniecības departamenta direktors papildus
ieskaitīto naudas summu var izlietot to izdevumu segšanai,
kas radušies, sagatavojot subsīdiju piešķiršanai
nepieciešamos materiālus, kontrolējot to pareizību uz
vietām pagastos, kā arī departamenta speciālistu papildus
ieguldītā darba apmaksāšanai. Par izlietoto naudas summu
jābūt attiecīgi noformētiem dokumentiem.
Pielikumā : Kopsavilkums subsīdiju
saņemšanai 1995.gadā - 1 lapa.
Lauksaimniecības departamenta direktors,
valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma
Pielikums
| Apstiprinu |
Apstiprinu |
| rajona |
rajona |
| veterinārās pārvaldes |
lauksaimniecības departamenta |
| priekšnieks |
direktors |
|
| 1995. gada |
1995. gada |
|
Kopsavilkums subsīdiju saņemšanai 1995.
gada ceturksnī
| Lopkopības |
Dzīvnieku |
Izcenojums, |
Kopējā |
|
| nozare |
skaits |
Ls par dzīvnieku |
summa, Ls |
|
Govkopība
------------------
------------------
------------------
Realizēti
smagsvara
jaunlopi
1. grupa
....................
Kopā:
Kopējā naudas summa vārdos:
............. lati ........... santīmi.
Kopsavilkuma sastādītājs
...................
(vārds, uzvārds)
Galvenais grāmatvedis
.........................
(vārds, uzvārds)
Apstiprināts ar Latvijas Republikas
Zemkopības ministrijas
1995.gada 14.februāra pavēli nr.43
Nolikums nr.3
Valsts subsīdiju saņemšanai
1995.gadā par uzskaites sistēmas
izveidošanu
Valsts statistikas komitejas rajona
nodaļa, Lauksaimniecības konsultāciju centra rajona nodaļa,
saskaņojot ar rajona lauksaimniecības departamentu, pēc
savstarpēji saskaņotas metodikas izvēlas zemnieku, piemājas
un citas produkcijas ražotāju individuālās saimniecības
/līdz 2500 republikā/ (turpmāk tekstā "saimniecības"),
kurās veic saimnieciskās darbības uzskaiti, un nodrošina
datu iesniegšanu Valsts statistikas komitejas rajona
nodaļai, Lauksaimniecības konsultāciju centra rajona
nodaļai vai rajona lauksaimniecības departamentam.
Izvēlētajām saimniecībām
jānodrošina :
- naturālo rādītāju uzskaite (sējumu
platība, lopu skaits u.c.);
- ieņēmumu un izdevumu uzskaite (kopumā
un pa galvenajiem produkcijas veidiem).
Saimniecība divreiz gadā
- par pirmo pusgadu - līdz
5.jūlijam;
- par otro pusgadu līdz 5.decembrim
iesniedz rajona lauksaimniecības
departamentam pieteikumu subsīdijas saņemšanai
(pieteikuma forma pielikumā).
Par uzskaites darba organizēšanu,
iegūto datu izmantošanu valsts vajadzībām ir noteikta
subsīdija Ls 20 gadā. Subsīdiju izmaksā divreiz gadā
pēc pieteikuma iesniegšanas rajona lauksaimniecības
departamentā.
Pēc saskaņošanas ar
Lauksaimniecības konsultāciju centra un Valsts statistikas
komitejas rajona nodaļu rajona lauksaimniecības
departaments līdz 15.jūlijam un 15.decembrim iesniedz
Zemkopības ministrijai pieprasījumu subsīdiju
saņemšanai.
Saimniecībām, kuras veic šādu uzskaiti,
rajona lauksaimniecības departaments var dot prioritāti
valsts investīciju piešķiršanai.
Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas
departamenta direktore I.Pilvere
Pielikums
Pieteikums
valsts subsīdiju saņemšanai par uzskaites
sistēmas
izveidošanu individuālā ražotāja
saimniecībā
...................... rajona
lauksaimniecības departamentam
Iesniedzējs
....................................
Adrese
.............................................
Bankas un rekvizīti
..............................
Paziņoju, ka saimniecības uzskaites
informācija ir iesniegta izmantošanai
Lauksaimniecības konsultāciju centram
Statistikas nodaļai
(nevajadzīgo svītrot)
Lūdzu izmaksāt valsts subsīdiju par
1995.gada -- pusgadu.
1995.g. ..........................
Paraksts .........................
* * * * * * *
LR Valsts statistikas komitejas
......................... rajona nodaļas atzinums
Paraksts ......................
Lauksaimniecības konsultāciju centra
................... rajona nodaļas atzinums
Paraksts ......................
....................... rajona
lauksaimniecības departamenta slēdziens.
Šī pieteikuma iesniedzējam subsīdija par
uzskaites darbu .............. (pienākas, nepienākas)
Pārbaudīja ....................
Apstiprinu
Z.v. Departamenta direktors
1995.g. ...........................
Pārraudzības noteikumi govkopībā
Apstiprinu: Latvijas Republikas Zemkopības
ministrijas
Lauksaimniecības departamenta direktors
J.Kuzma , 01.02.1995.
Lietotie jēdzieni
Pārraudzība - individuālās
produktivitātes kontroles sistēma, kura nodrošina ražības
un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ciltsvērtības
noteikšanai.
Piena ganāmpulks - visas govis,
kas atrodas vienā fermā, pieder vienam īpašniekam un zem
pārraudzības tiek apzīmētas ar vienu noteiktu ganāmpulka
kodu (paju sabiedrībām - tā ir slaucējas grupa).
Ganāmpulka kods - tas ir 7 zīmju
kods, pirmie divi cipari apzīmē rajona kodu, otrie divi
pagastu, pēdējie trīs ganāmpulku.
Dzīvnieka inventāra numurs - 1-4
zīmju kods, pēc kura identificē ganāmpulka dzīvnieku.
Pārraugs - komisijas atestēts
lopkopības speciālists.
1. Vispārējie noteikumi
1.1. Lopkopības pārraudzība ir piena
ganāmpulku īpašnieku brīvprātīgs pasākums, kuru
organizatoriski atbalsta Latvijas Republikas Zemkopības
ministrija.
1.2. Govju pārraudzību Latvijas
Republikā izdara saskaņā ar Starptautisko standartu
"1546-1981 (E)":
"A" - sistēmā govju ražību ik mēnesi
kontrolē atestēti pārraugi,
"B" - sistēmā pārraudzības ikmēneša
kontroles atļauts veikt atestētam ganāmpulka
īpašniekam.
1.3. Pārraudzības noteikumi stājas spēkā
ar apstiprināšanas datumu.
2. Pārraudzības organizēšana
2.1. Republikā pārraudzību metodiski
vada Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta
Ciltslietu nodaļa ar inspekcijas tiesībām. Pārraudzību
rajonā organizē rajona lauksaimniecības departaments.
2.2. Pārraudzības uzsākšanu reģistrē
rajona Lauksaimniecības departamentā.
2.3. Uzsākot pārraudzību, ganāmpulkā
jāreģistrē visi dzīvnieki, izņemot gaļai nobarojamos,
piešķirot katram inventāra numuru. Pēc govs atnešanās teļš
jāapzīmē ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Līdz marķēšanai
jaundzimušais dzīvnieks jāapzīmē ar kakla birku, uz kuras
norādīts mātes vārds, inventāra numurs un dzimšanas datums.
Vienā ganāmpulkā nedrīkst būt dzīvnieki ar vienādiem
inventāra numuriem.
2.4. Pārrauga pamatpienākumos
ietilpst:
a) veikt ganāmpulka ikmēneša
produktivitātes kontroli;
b) aizpildīt un nosūtīt datu apstrādei
pārraudzības dokumentāciju;
c) apzīmēt un novērtēt dzīvniekus;
d) sniegt konsultācijas lopu audzēšanā,
ēdināšanā un selekcijā.
2.5. Ganāmpulka īpašnieka pienākums ir
radīt pārraudzības darbam atbilstošus apstākļus, sniegt
vajadzīgās ziņas un nepieciešamības gadījumā piedalīties
pārraudzības darbā.
2.6. Ganāmpulku īpašniekiem, kuri
pārkāpj pārraudzības noteikumus, var anulēt pārraudzību vai
piemērot administratīvo sodu.
2.7. Pārraugus, kuri pārkāpj šos
noteikumus vai neziņo par ganāmpulku īpašnieku pārkāpumiem,
var disciplināri sodīt vai anulēt pārrauga darba
apliecību.
2.8. Lēmumus par 2.6. un 2.7.punktos
piemērotajām sankcijām var noprotestēt tiesā.
3. Piena ražības uzskaite
3.1. Ganāmpulkā pārrauga visas govis ar
starpkontroļu periodu 15-45 dienu robežās, ne mazāk par 11
reizēm kalendārā gadā. Tauku un olbaltuma satura noteikšana
pienā obligāta. Atsevišķām govīm, ja tās kārtējās kontroles
dienā ir slimojušas, meklējušās, nav izmantojami piena
analīžu paraugi vai dokumenti, starpkontroļu periods drīkst
sasniegt 75 dienas. Šādos gadījumos reizē ar kārtējās
kontroles dokumentiem jāiesūta rakstisks paskaidrojums par
pagarinātā perioda iemesliem. Ja šis starpkontroļu periods
ir lielāks par 75 dienām, laktācijas ražība nav izmantojama
ciltsdarbam (nenormāla laktācija).
3.2. Laktācijas ražību vērtē kā
standartu pirmajās 305 slaukšanas dienās.
3.3. Govs ražību pēc atnešanās kontrolē
ne agrāk kā 6.slaukšanas dienā, atnešanās dienu uzskata par
slaukšanas dienu, cietlaišanas dienu - par cietstāvēšanas
dienu.
3.4. Ja nav fiksēta cietlaišana, bet pēc
pēdējās kontroles līdz atnešanās dienai ir pagājušas:
a) mazāk nekā 14 dienas, tad par
cietlaišanas dienu pieņem iepriekšējo dienu pirms
atnešanās;
b) vairāk nekā 14 dienas, tad par
cietlaišanas dienu pieņem 14. dienu pēc pēdējās
kontroles.
3.5. Laktāciju nepārtrauc un
produktivitātes uzskaiti turpina, ja govs ir abortējusi
līdz 152.grūsnības dienai vai ja nav zināms apsēklošanas
datums un pēc atnešanās pagājušas ne vairāk kā 200
dienas.
3.6. Iepirktas govs produktivitāti
uzskaita jaunajā ganāmpulkā ar nākošo dienu pēc
iepirkšanas. Govīm, kuras iepirktas no nekontrolēta
ganāmpulka un kontroles dienā kopš atnešanās ir pagājušas
ne vairāk kā 75 slaukšanas dienas, produktivitātes uzskaiti
sāk ar atnešanās dienu. Ja atnešanās datums nav zināms vai
kopš tā pagājušas vairāk kā 75 dienas, govs produktivitāti
var uzskaitīt par nepilnu laktāciju (nenormāla
laktācija).
3.7. Kontroles reizē govi kontrolē 24
stundu laikā, visās slaukšanas reizēs. Diennakts izslaukumu
mēra, sverot uz svariem ar precizitāti līdz 0,1 kg.
Pieļaujams arī mērīt litros un pārrēķināt kilogramos ar
koeficientu 1,03. Pieļaujams izmantot slaukšanas iekārtu
mēraparātu datus, ja to precizitātes pārbaudes rezultāti ir
apmierinoši. Mēraparātu precizitātes jāpārbauda ne retāk kā
1 reizi gadā, par ko jābūt attiecīgam dokumentam.
3.8. Kontroles dienā aizliegts pielietot
injekcijas, kuras var ietekmēt pārraudzības rezultātus.
3.9. Piena tauku un olbaltuma satura
noteikšanai jānoņem paraugs visās slaukšanas reizēs
proporcionāli iegūtajam pienam. Paraugiem jābūt aizvākotiem
un paraugu kastēm noslēgtām. Pieļaujams lietot tikai tādus
piena konservantus, kuri neietekmē piena kvalitāti un
analīžu rezultātus.
3.10. Olbaltuma un tauku satura
noteikšanu veic piena laboratorijā.
3.11. Pirmajā kontroles reizē ražību
aprēķina pēc pirmās kontroles rezultātiem par periodu no
atnešanās līdz pirmajai kontrolei. Laktācijas gaitā
produktivitāti aprēķina par periodiem no pēdējās līdz
nākošai kontrolei pēc to vidējā izslaukuma, piena tauku un
piena olbaltuma daudzuma. Šādu periodu ražību laktācijas
laikā summē un iegūst ražību par pilnu laktāciju
(skat.pielikumu).
4. Pārraudzības datu
apkopošana
4.1. Republikas pārraudzības datu
apstrādi organizē juridiska persona, saskaņojot to ar
Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļu ar inspekcijas
tiesībām.
4.2. Pārraudzīto lopu individuālie dati
par izslaukumu, tauku un olbaltuma saturu, dzīvmasu,
apsēklošanu, aizlaišanu, atnešanos, iepirkšanu, pārdošanu,
pārvietošanu, likvidēšanu, bonitēšanu, saslimšanu,
grūsnības pārbaudi un citiem notikumiem obligāti jāiesniedz
vienu reizi mēnesī informācijas apkopošanai. Atsevišķos
gadījumos datus apstrādei, savstarpēji vienojoties, var
iesniegt citādos termiņos.
4.3. Pārraudzības datu apstrādei var
izmanot tikai Zemkopības ministrijas Ciltslietu nodaļā
aprobētas programmas.
4.4. Pārraudzības datu iesniegšanas
formu atbilstoši skaitļošanas tehnikas attīstībai regulē
atsevišķi norādījumi.
5. Pārraudzības virskontrole
5.1. Zemkopības ministrijas Ciltslietu
nodaļas ar inspekcijas tiesībām un rajona Lauksaimniecības
departamenta virskontrolei pakļauti visi pārraudzībā esošie
ganāmpulki. Virskontroli izdara sekojošos gadījumos:
a) atbilstoši virskontroļu grafikam;
b) ja kontroles dati būtiski atšķiras no
piena izslaukuma līknes un piena kvalitatīviem rādītājiem
vai ja laktācijas līknes kontroles datu atkārtojamība un
citi matemātiskie parametri ir novirzīti no normas;
c) pēc ganāmpulka īpašnieka
pieprasījuma;
d) ja ganāmpulkā ir īpaši augstražīgas
govis.
5.2. Virskontroli izdara, iepriekš
nebrīdinot īpašnieku. Tās rezultātus atspoguļo aktā.
5.3. Ganāmpulka īpašnieka atteikšanās
atļaut virskontroli ir pārraudzības noteikumu pārkāpums.
Par atteikuma iemesliem ganāmpulka īpašniekam 5 dienu laikā
jāinformē rakstiski rajona speciālistu.
Pārraudzības noteikumus govkopībā
izstrādājusi ZM Ciltslietu nodaļa ar inspekcijas tiesībām.
Nolikums izskatīts Šķirnes liellopu audzēšanas padomes sēdē
15.11.94.
Pielikums
Laktācijas dati: atnešanās datums -
15.12.91, aizlaišanas datums - 24.11.92.
| Nr. |
Kontroles dienā |
No laktācijas sākuma |
| p.k.Datums |
Sl. |
Izsl. |
Tauki |
Olb. |
Sl. |
Izsl. |
Tauki |
Olbaltums |
|
d. |
kg |
% |
% |
d. |
kg |
% |
kg |
% |
kg |
| 1. 05.01.92. |
22 |
18,2 |
5,00 |
3,52 |
22 |
400 |
5,00 |
20,02 |
3,52 |
14,09 |
| 2. 04.02.92. |
30 |
17,5 |
4,60 |
3,48 |
52 |
936 |
4,89 |
45,75 |
3,51 |
32,83 |
| 3. 05.03.92. |
30 |
16,1 |
5,00 |
3,51 |
82 |
1440 |
4,85 |
69,90 |
3,50 |
50,44 |
| 4. 05.04.92. |
31 |
13,0 |
5,50 |
3,46 |
113 |
1891 |
4,94 |
93,46 |
3,50 |
66,17 |
| 5. 06.05.92. |
31 |
9,4 |
6,00 |
3,41 |
144 |
2238 |
5,06 |
113,28 |
3,49 |
78,11 |
| 6. 06.06.92. |
31 |
18,2 |
4,20 |
3,40 |
175 |
2666 |
5,02 |
133,87 |
3,48 |
92,67 |
| 7. 06.07.92. |
30 |
17,5 |
4,60 |
3,42 |
205 |
3202 |
4,92 |
157,41 |
3,46 |
110,93 |
| 8. 04.08.92. |
29 |
13,6 |
5,20 |
3,37 |
234 |
3653 |
4,91 |
179,34 |
3,46 |
126,25 |
| 9. 05.09.92. |
32 |
12,0 |
6,30 |
3,44 |
266 |
4063 |
4,99 |
202,75 |
3,45 |
140,19 |
| 10. 05.10.92. |
30 |
9,2 |
6,40 |
3,40 |
296 |
4381 |
5,09 |
222,92 |
3,45 |
151,07 |
| 11. 07.11.92. |
33 |
8,2 |
6,40 |
3,56 |
329 |
4668 |
5,17 |
241,29 |
3,45 |
161,05 |
| Aizl. 24.11.92. |
16 |
8,2 |
6,40 |
3,56 |
345 |
4799 |
5,20 |
249,69 |
3,45 |
165,72 |
| |
| Govs ražība pilnā, 305 d.vai
saīsinātā laktācijā |
|
Pilna |
Standarta |
| Slaukšanas dienas |
345 |
305 |
| Izslaukums, kg |
4799 |
4459 |
| Piena tauku daudzums, kg |
249,7 |
227,9 |
| Piena tauku saturs, % |
249,69/4799*100=5,20 |
227,9/4459*100=5,11 |
| |
| Produktivitātes aprēķins
starpkontroļu periodā |
| Kontr.periodi |
Izslaukums, kg |
Tauku daudzums, kg |
| |
| |
| 15.12.-05.01. |
22* 18,2 |
= 400 |
| 06.01.-04.02. |
30*(18,2+17,5)/2=536 |
| 05.02.-05.03. |
30*(17,5+16,1)/2=504 |
| 06.03.-05.04. |
31*(16,1+13,0)/2=451 |
| 06.04.-06.05. |
31*(13,0+9,4)/2=347 |
| 07.05.-06.06. |
31*(9,4+18,2)/2=428 |
| 07.06.-06.07. |
30*(18,2+17,5)/2=536 |
| 07.07.-04.08. |
29*(17,5+13,6)/2=451 |
| 05.08.-05.09. |
32*(13,6+12,0)/2=410 |
| 06.09.-05.10. |
30*(12,0+9,2)/2 =318 |
| 06.10.-07.11. |
33*(9,2+8,2)/2 =287 |
| 08.11.-23.11. |
16* 8,2 |
=131 |
|
345 |
4799 |
| 22* 18,2*5,00/100 |
=20,02 |
|
30*(18,2*5,00+17,5*4,60)/2/100=25,73 |
|
30*(17,5*4,60+16,1*5,00)/2/100=24,15 |
|
31*(16,1*5,00+13,0*5,50)/2/100=23,56 |
| 31*(13,0*5,50+9,4*6,00)/2/100
=19,82 |
| 31*(9,4*6,00+18,2*4,20)/2/100
=20,59 |
|
30*(18,2*4,20+17,5*4,60)/2/100=23,54 |
|
29*(17,5*4,60+13,6*5,20)/2/100=21,93 |
|
32*(13,6*5,20+12,0*6,30)/2/100=23,41 |
| 30*(12,0*6,30+9,2*6,40)/2/100
=20,17 |
| 33*(9,2*6,40+8,2*6,40)/2/100
=18,37 |
| 16* 8,2*6,40/100 |
=8,40 |
|
|
249,7 |
|
Noteikumi buļļu māšu
apstiprināšanai
Apstiprinu: Latvijas Republikas Zemkopības
ministrijas
Lauksaimniecības departamenta direktors
J.Kuzma 1.02.1995.
Buļļu māšu kategorijās ieskaita
tīršķirnes govis no infekcijas brīviem ganāmpulkiem -
seroloģiski negatīvas, ierakstītas valsts ciltsgrāmatā,
izcelšanās apstiprināta imunoģenētiskā laboratorijā, pēc
tipa eksterjera atbilstošas šķirnei - tas nozīmē, ka šīm
govīm jāatbilst piena tipam ar skausta augstumu ne mazāku
kā: Latvijas brūnā (LB), Dānijas sarkanā (DS) un Angleras
(A) - 127 cm un melnraibā (MR) - 130 cm, labi attīstītu
kaulu uzbūvi un muskulatūru. Eksterjeram jābūt bez
ievērojamām kļūdām, sevišķi labam jābūt tesmens
pieslēgumam, forma no bļodveida līdz vannveida. Arī trešajā
un vecākajās laktācijās tesmens apakšējai malai jābūt virs
lacamās lecītavas līmeņa.
Ražības prasības vaislas buļļu
mātēm
| Lak- |
Šķirne |
|
|
Vaislas buļļu māšu prasības |
| tācija |
|
|
Elites |
|
|
|
|
1.kategorija |
|
|
izsl. |
tauku |
olbalt. |
|
izsl. |
tauku |
olbalt. |
|
|
kg |
% |
kg |
% |
kg |
kg |
% |
kg |
% |
kg |
| 1 |
LB, A |
4800 |
4,2 |
205 |
3,3 |
158 |
4560 |
4,1 |
190 |
3,3 |
150 |
|
DS |
| 1 |
MR |
6300 |
4,0 |
252 |
3,2 |
202 |
6000 |
3,8 |
230 |
3,2 |
192 |
| 1-2 |
LB, A |
5000 |
4,2 |
215 |
3,3 |
165 |
4750 |
4,1 |
200 |
3,3 |
156 |
|
DS |
| 1-2 |
MR |
6550 |
3,9 |
255 |
3,2 |
210 |
6250 |
3,8 |
240 |
3,2 |
200 |
| 1-3 |
LB, A |
5300 |
4,2 |
225 |
3,3 |
175 |
5070 |
4,1 |
210 |
3,3 |
167 |
|
DS |
| 1-3 |
MR |
7000 |
3,9 |
275 |
3,2 |
225 |
6500 |
3,8 |
240 |
3,2 |
205 |
| vid. 3 un vec. |
LB, A |
5900 |
4,2 |
250 |
3,3 |
195 |
5600 |
4,1 |
230 |
3,3 |
184 |
|
DS |
| vid. 3 un vec |
MR |
7500 |
3,9 |
292 |
3,2 |
240 |
7000 |
3,8 |
270 |
3,2 |
224 |
| Izslaukuma minimālās prasības vienā
no vērtētām laktācijām |
| 2 |
LB, A |
5200 |
4,2 |
220 |
3,3 |
171 |
5000 |
4,1 |
205 |
3,3 |
165 |
|
DS |
| 2 |
MR |
7000 |
3,9 |
273 |
3,2 |
224 |
6500 |
3,8 |
247 |
3,2 |
208 |
| 3 un vec. |
LB, A |
6000 |
4,2 |
252 |
3,3 |
198 |
5700 |
4,1 |
235 |
3,3 |
188 |
|
DS |
|
| 3 un vec. |
MR |
8000 |
3,9 |
312 |
3,2 |
256 |
7000 |
3,8 |
266 |
3,2 |
224 |
|
Piezīme. Elites kategorijas buļļu mātēm
tauku un olbaltuma satura prasības var samzināt par 0,1%,
ja izslaukums par 10% pārsniedz minētās prasības, bet par
0,2% ja pārsniedz par 20%.
Kārtība vaislas buļļu māšu
apstiprināšanai
1. Pagasta pārraugs katru mēnesi
iesniedz informāciju rajona Lauksaimniecības departamentā
par laktāciju noslēgušām augstražīgajām govīm, kā arī
paziņo, jau apstiprinātās vaislas buļļu mātes izbrāķēšanas
vai likvidēšanas datumu.
2. Rajona Lauksaimniecības departamenta
selekcionārs sastāda potenciālo vaislas buļļu māšu sarakstu
un iesniedz pieteikumu Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju
savienībai to aprobācijai, kā arī savlaicīgi rakstiski
informē par apstiprinātās vaislas buļļu mātes izbrāķēšanas
vai likvidēšanas datumu.
3. Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju
savienība iesniedz informāciju ZM Ciltslietu nodaļā, kura
organizē buļļu māšu novērtēšanas komisiju šādā sastāvā:
- ZM Ciltslietu nodaļas speciālists,
- Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju
savienības speciālists,
- rajona Lauksaimniecības departamenta
speciālists,
- rajona VC un MAS speciālists,
- LVLVZPI "Sigra" speciālists.
4. Komisija veic vaislas buļļu māšu
novērtēšanu un sastāda aktu (skat. pielikumu).
Noteikumus vaislas buļļu māšu
apstiprināšanai izstrādājusi Latvijas šķirnes dzīvnieku
audzētāju savienība. Noteikumi izskatīti Šķirnes liellopu
audzēšanas padomes sēdē 1995. 11. janvārī
Pielikums
Akts nr. .....
Sastādīts 199. gada "...."
................................ rajona
.................................... pagasta
...................................................
īpašnieks (saimniecība)
piedaloties komisijai šādā sastāvā
.........................................................
Komisija novērtē pēc buļļu māšu
apstiprināšanas noteikumiem pielikumā minētās govis un
atzīst, ka buļļu māšu kategorijā tiek ieskaitīti sekojoši
dzīvnieki:
| nr. inv.nr., |
|
laktā- |
Šķirne |
|
produktivitātes rādītāji |
|
piezī- |
| pk. |
vārds, |
cija |
|
izsl., |
tauku |
piena |
olb. |
mes |
|
VCG nr. |
|
|
kg |
sat. % |
t., kg |
sat. % |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
1.
...
Akta viens eksemplārs atrodas pie
ganāmpulka īpašnieka, bet otrs Latvijas šķirnes dzīvnieku
audzētāju savienībā.
Komisija:
Vaislas ērzeļu kjūringu
organizēšana
Apstiprinu: Latvijas
republikas Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības
departamenta direktors J.Kuzma ,
4.02.1995.
Tas ir viens no kompleksās novērtēšanas
veidiem, kādā tiek pārbaudīti 2 un 3 gadīgi un vecāki
vaislas ērzeļi.
Vaislas ērzeļu kompleksajā novērtēšanā
tiek ņemti vērā bonitēšanas rezultāti. Vaislas ērzeļa
licenci piešķir tikai tādiem vaislas dzīvniekiem, kuri
atbilst šādām prasībām:
I. Bonitēšanas rezultātu
apkopojums
| īpašības |
vērtējums ballēs |
| 1. izcelšanās un tipiskums |
8 |
| 2. izmēri (augstums skaustā,
ķermeņa garums, |
| krūšu apkārtmērs, pēdvidus
apkārtmērs) |
8 |
|
| 3. eksterjera novērtējums |
8 |
|
Zonālajos kjūringos atļauts piedalīties
tikai tādiem ērzeļiem, kuru vērtējums nav zemāks par
augšminētajā tabulā uzrādīto vērtējumu.
1. Novērtējot izcelšanos un tipiskumu
jāievēro šķirnības pakāpe (asinība) šķirņu pārstāvjiem, kas
iegūti krustojot vairākas šķirnes, kā arī vecāku
novērtējums četrās paaudzēs. Starpšķirņu krustošanā iegūtos
pēcnācējus no piektās un tālākām paaudzēm skaita kā
tīršķirnes.
Latvijas šķirnes ērzeļus atzīst par
tīršķirnes, ja to priekštečos bez pamatšķirnes ir arī šādas
šķirnes: Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas un Dāņu
siltasiņu zirgu šķirnes. Tāpat arī, ja divās paaudzēs
Latvijas zirgu šķirnē jau nostabilizēta "asins pieliešana"
ar Angļu pilnasiņu vai Trakenes šķirni, tad trešajā paaudzē
krustošanu ar šo šķirni var atkārtot. Pie Latvijas
tīršķirnes pieskaitāmi zirgi, kuriem 5/8 senči ir šo šķirņu
izcelsmes.
2. Novērtēšanu pēc izmēriem veic
izmantojot bonitēšanas instrukcijā noteikto izmēru skalu.
Eiropas pusasiņu jājamzirgu šķirņu zirgiem, pie kuriem
pieder arī Latvijas zirgu šķirne, slīpais ķermeņa garums
nedrīkst būt mazāks par augstumu skaustā.
Vaislas ērzeļu minimālie izmēri:
- augstums skaustā - 164 cm,
- krūšu apkārtmērs - 194 cm,
- pēdvidus apkārtmērs - 21,5 cm.
Šie izmēri pēc bonitēšanas instrukcijas
atbilst 8 ballu skalai.
3. Eksterjera novērtējumu nosaka
minimālā balle, kas iegūta par vienu ķermeņa daļu grupu.
Vaislas ērzeļiem minimālais eksterjera novērtējums ir 8
balles. Ērzeļus, kuriem ir tādas vainas, kā stīpa, špats,
rorers, kurba, ir jābrāķē, jo šādas eksterjera kļūdas
iedzimst pēcnācējos.
II. Vaislas ērzeļu kompleksajā
novērtēšanā ietilpst kjūringu organizēšana, kuros tiek
novērtētas darba spējas.
Vaislas ērzeļu novērtēšana ballēs (pēc
10 ballu sistēmas)
| īpašības |
balles |
| gaitas novērtējums soļos |
8 |
| rikšos |
8 |
| lēkšos |
8 |
| brīvā lēciena tehnika novērtējums
špringartenā (Sākuma augstums 100 cm) |
8 |
Vaislas ērzeļu novērtēšanu kjūringā veic
Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) izvēlēta komisija 5
cilvēku sastāvā, bet republikāniskā kjūringā novērtēšanas
komisija tiek ievēlēta 7 cilvēku sastāvā.
Četros zonālajos kjūringos pārbauda 200
ērzeļus, no kuriem 60 labākos ērzeļus pārbauda republikas
kjūringā.
Ērzeļi, kuri darba spēju pārbaudēs nav
saņēmuši pietiekamu vērtējumu, vaislas darbībā netiek
pielaisti.
|
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Citi saistītie dokumenti
|