Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LZA Terminoloģijas komisijas 1994. gada 21.oktobra lēmums

 

Ņemot vērā skaidras terminoloģijas būtisko lomu jebkurā darbības sfērā un terminu pilsonis, pavalstnieks, ārvalstnieks, bezvalstnieks un ar tiem saistīto nosaukumu vienotas izpratnes īpašo svarīgumu dažādos aktuālos valsts pārvaldes procesos un plašākā ikdienas lietojumā, kā arī a t z ī s t o t, ka

1) mūsdienās ir šķirami jēdzieni pavalstniecība un pilsonība, pavalstnieks un pilsonis, ārvalstnieks un ārzemnieks,

2) terminu izpratnē jābalstās uz tajos ietveramo jēdzienu būtiskajām pazīmēm, kam pamatā ir konkrētā situācija mūsu valstī, nevis uz citvalodu terminu paraugiem,

un uzsverot, ka pieņemtā terminu kopa attiecas uz Latvijā dzīvojošām personām,

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija n o 1 ē m a , ka

1) valsts piederība Latvijā apzīmējama ar terminu pilsonība (nevis "pavalstniecība", kā tas ir monarhistiskās valstis), bet valstspiederīgie iedzīvotāji ar noteiktām juridiskām tiesībām un pienākumiem - ar terminu pilsoņi;

2) pretstatā pilsoņiem visi pārējie iedzīvotāji, kas ir ārpus Latvijas pilsoņu statusa, saucami par ārpilsoņiem (ar šo terminu aizstājot dažkārt praksē lietoto terminu "nepilsonis" - tā pārprotamās analoģijas dēļ);

3) jēdzieni 'ārpilsoņi' ietilpināmas 3 iedzīvotāju grupas:

a) ārvalstnieki, t.i., ārvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, resp., personas ar valstspiederību ārvalstīs (tādējādi noraidot Terminoloģijas komisijas 1992.gada 10.februāra sēdē šajā nozīmē piedāvāto terminu "citvalstnieki", t.i., 'citas valsts piederīgie');

b) bezvalstnieki, t.i., personas, kurām nav nevienas valsts pilsonības vai pavalstniecības, resp., personas bez jebkādas valstspiederības;

c) nevalstnieki, t.i., bijušās PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas pilsonības, ne arī kādas citas valsts fiksētas pilsonības, resp., personas ar neskaidru valstspiederību ('ne Latvijas valstnieki').

Atbilstoši ekvivalenti angļu, vācu un krievu valodā fiksējami saziņā ar valsts zinātņu nozarēs kompetentiem šo valodu speciālistiem.

Ar LZA Terminoloģijas komisijas 1994.gada 21 .oktobra lēmumu tādējādi precizēts un koriģēts LZA Terminoloģijas komisijas 1992.gada 10.februāra sēdes lēmums.

LZA Terminoloģijas komisija atgādina, ka oficiālajā lietojumā tās lēmumi praksei ir obligāti.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: LZA Terminoloģijas komisijas 1994. gada 21.oktobra lēmums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija Veids: lēmums Pieņemts: 21.10.1994.Stājas spēkā: 21.10.1994.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 147, 17.12.1994.
241545
21.10.1994
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"