Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS SENĀTS

1997. gada 15. jūlijā Nr. 46 / 3

Par ierosinājumu iedibināt LATVIJAS BALVU

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts atkārtoti griežas pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta, Saeimas un Ministru kabineta ar ierosinājumu iedibināt LATVIJAS BALVU par izciliem darbiem vai mūža veikumu Latvijas labā dažādās kultūras (mākslas, mūzikas, arhitektūras), zinātnes, izglītības, tautsaimniecības, medicīnas un sporta jomās.

LATVIJAS BALVAI būtu jākļūst par Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa 1937. gadā iedibinātās Tēvzemes balvas labāko tradīciju turpinājumu.

Balva piešķirama tikai individuālām personām kā valsts atzinība un pateicība, galvenokārt par kopumā nozīmīgu veikumu ilgākas darbības laikā vai arī par kādu atsevišķu izcilu pēdējos 3 - 5 gados pabeigtu darbu.

Balvas fondu varētu veidot Saeimas apstiprinātā valsts budžeta līdzekļu daļa un piesaistītie privātpersonu, banku, uzņēmumu utml. ziedojumi, ko pārvaldītu LATVIJAS BALVAS Fonda padome.

LZA Senāts pievērš uzmanību apstāklim, ka Tēvzemes balvas fondā regulāras iemaksas savulaik izdarīja grāmatu, žurnālu un skaņu plašu izdevēji un importieri: 1 % no katra latviešu oriģinālizdevuma pārdošanas cenas un 2 % no tulkotas vai ievestas grāmatas (tas pats attiecās arī uz radio raidījumiem).

Pretendentus balvu saņemšanai varētu izvirzīt organizācijas un personas, bet kandidatūras izvērtētu īpaša LATVIJAS BALVAS Dome Valsts prezidenta vadībā, piedaloties Ministru prezidentam un Saeimas atbildīgajam pārstāvim, kā arī fonda padomes pārstāvim un Valsts prezidenta pieaicinātiem autoritatīviem dažādu nozaru ekspertiem, līdzīgi kā Triju Zvaigžņu ordeņa Domes gadījumā.

LATVIJAS BALVAS pasniegšana notiktu ik gadus 18. novembra svinīgajā aktā.

Balvu skaits jānosaka samērā neliels, lai nedevalvētu balvas morālo vērtību. Balvas lielums naudas izteiksmē varētu būt atkarīgs no balvu fonda lieluma.

Nolikumu par LATVIJAS BALVU varētu akceptēt Ministru Kabinets un apstiprināt Valsts prezidents. Balvas zinātnē un kultūrā būtu vēlams atbrīvot no nodokļiem.

Jāpiezīmē, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā šāda veida augsta prestiža valsts prēmijas nepiešķir - Igaunijā un Lietuvā tas jau ir kļuvis par tradīciju, tāpat kā Izraēlā un daudzās citās valstīs.

Ierosinājumu par LATVIJAS BALVAS iedibināšanu LZA Senāts bija jau izteicis 1994. gada 19. aprīļa sēdē, nosūtot ierosinājumu Valsts prezidentam, Ministru kabinetam un Saeimai. Tas stimulēja LR Ministru kabineta balvas iedibināšanu M. Gaiļa valdības laikā, taču balvas piešķiršana, pēc mūsu domām, būtu jāpaceļ augstākā valsts pakāpē, tādējādi godinot arī kādreizējā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pirms 60 gadiem izteikto ierosinājumu.

LZA Senāta priekšsēdētājs - LZA prezidents T. Millers

LZA akadēmiķis sekretārs A. Siliņš

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par ierosinājumu iedibināt LATVIJAS BALVU Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Latvijas Zinātņu akadēmija Veids: lēmums Numurs: 46/3Pieņemts: 15.07.1997.Stājas spēkā: 15.07.1997.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 192, 30.07.1997.
209668
15.07.1997
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"