Ministru kabineta rīkojums
Nr.474
Rīgā 2009.gada 15.jūlijā (prot.
Nr.48 23.§)
Par Telpiskās plānošanas sistēmas
attīstības koncepciju
1. Atbalstīt Telpiskās
plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas (turpmāk -
koncepcija) kopsavilkumā ietvertos risinājuma
variantus:
1.1. par telpiskās
plānošanas sistēmu vietējā līmenī - D variantu;
1.2. par vietējās
pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanu -
B variantu;
1.3. par detālplānojuma
apstiprināšanu - B variantu.
2. Noteikt Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo
institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrijai izstrādāt un reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2009.gada
31.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā
likumprojektu "Telpiskās plānošanas likums" un ar to saistītos
grozījumus normatīvajos aktos.
4. Koncepcijā ietverto
pasākumu īstenošanu atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām
nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
5. Atzīt par spēku
zaudējušu Latvijas nacionālā plānojuma koncepciju (apstiprināta
ar Ministru kabineta 1998.gada 27.janvāra sēdes protokollēmumu
(prot. Nr.4 36.§)).
Ministru prezidents
V.Dombrovskis
Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns
(Ministru kabineta
2009.gada 15.jūlija rīkojums
Nr.474)
Telpiskās plānošanas
sistēmas attīstības koncepcijas
kopsavilkums
1. Risināmā jautājuma
būtība
Plānošanas jēdziens spēkā
esošajā Latvijas likumdošanā ir sašaurināts, apskatot tikai
teritorijas jeb zemes izmantošanas plānošanu (physical
planning), un telpiskā plānošana (spatial planning)
joprojām nav definēta. Attīstības plānošanā trūkst integrētas, uz
attīstību balstītas pieejas - vāji ir sasaistīti vides,
ekonomiskie un sociālie aspekti (piemēram, transporta plānošana,
ilgtspējīga resursu izmantošana, piesārņojuma samazināšana,
ainavu plānošana, sabiedrības interešu vērtēšana). Telpiskajai
plānošanai reģionālajā līmenī jānodrošina tādi instrumenti un
metodes, lai panāktu optimālu dažādu veidu infrastruktūras, dabas
un rekreācijas teritoriju izvietojumu un to savstarpējo
mijiedarbību. Savukārt teritorijas plānošana vietējās pašvaldības
līmenī ietver zemes izmantošanas plānošanu, pilsētplānošanu,
transporta plānošanu u.tml. Tā attiecas uz darbībām, kas tieši
ietekmē un izplāno apdzīvotu vietu un pašvaldību teritoriju
fizisko struktūru un vidi, tādējādi atšķiroties no ekonomiskām un
sociālās plānošanas darbībām. Pamatojoties uz iepriekš minēto,
pašreizējo Latvijas teritorijas plānošanas sistēmas darbību kopš
valstiskās neatkarības atjaunošanas vairs nevar atzīt par
efektīvu salīdzinājumā ar Eiropas Savienības telpiskās plānošanas
sistēmām.
Vietējās pašvaldības
teritorijas plānojums pašlaik vairs nekalpo kā attīstības
plānošanas, bet galvenokārt kā zemes izmantošanas aprobežojumus
reglamentējošs dokuments. Vietējās pašvaldības teritorijas
plānojuma apbūves un izmantošanas noteikumi ietver pārāk
detalizētas prasības 12 gadu periodam, tāpēc vietējās pašvaldības
katru gadu vai reizi divos gados uzsāk teritorijas plānojuma
grozījumus, lai nodrošinātu plānojumu atbilstību izmaiņām
augstākos normatīvajos aktos, kā arī plānotajām pašvaldības
attīstības ieceru izmaiņām.
Šobrīd normatīvajos aktos nav
paredzēts efektīvs vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un
detālplānojumu kontroles mehānisms, tādējādi netiek nodrošināta
pienācīga sabiedrības, kā arī atsevišķu privātpersonu tiesisko
interešu aizsardzība, uz ko vairākkārtīgi spriedumos ir
norādījusi Satversmes tiesa.
2. Risinājuma varianti
sistēmas pilnveidošanai
2.1. Koncepcijā tiek
piedāvāti četri varianti attīstības plānošanas dokumentiem
vietējā līmenī.
A variants
Vietējā pašvaldība telpiskās
plānošanas jomā pieņem trīs dokumentus:
1) pašvaldības teritorijas
attīstības plānojumu - vadlīnijas (līdz 25 gadiem)
(Attīstības plānošanas sistēmas likuma (turpmāk - APSL) izpratnē
attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās
attīstības perspektīva);
2) teritorijas plānojumu
12 gadu periodam;
3) attīstības programmu
(pasākumi četru gadu periodam) (APSL izpratnē - prioritāšu
īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopums).
B variants
Vietējā pašvaldība telpiskās
plānošanas jomā pieņem divus dokumentus:
1) pašvaldības teritorijas
attīstības plānojumu (vadlīnijas) uz 12 gadiem, kas ietver
attīstības programmu, kurā prioritāšu īstenošanai nepieciešamie
pasākumi sadalīti laikposmos ik pa četriem gadiem;
2) teritorijas plānojumu
12 gadu periodam.
C variants
Vietējā pašvaldība telpiskās
plānošanas jomā pieņem divus dokumentus:
1) pašvaldības teritorijas
attīstības plānojumu (vadlīnijas) uz 12 gadiem (APSL izpratnē -
attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās
attīstības perspektīva);
2) teritorijas plānojumu
12 gadu periodam, kas ietver sevī sadaļu par prioritāšu
īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu (attīstības
programmu).
D variants
Vietējā pašvaldība telpiskās
plānošanas jomā pieņem divus dokumentus:
1) pašvaldības teritorijas
attīstības plānojumu, kas ietver konceptuālo/stratēģisko sadaļu
(APSL izpratnē - attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un
telpiskās attīstības perspektīva ilgtermiņam) un teritorijas
plānojumu (12 gadu periodam);
2) attīstības programmu
(pasākumi periodam līdz septiņiem gadiem) (APSL izpratnē -
prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopums).
A un D varianti atbilst APSL
noteiktajam, turpretim B un C varianti neatbilst minētajā likumā
noteiktajam. Izvēloties B vai C variantu, būtu nepieciešams veikt
grozījumus APSL.
Jau šobrīd no 524 vietējām
pašvaldībām attīstības programmas ir spēkā 442 pašvaldībās, no
kurām 17 Latvijas pilsētām attīstības programmas izstrādātas
septiņu gadu periodam, kas atbilst Eiropas Savienības fondu
finansējuma apguves periodam. D variants paredz, ka vietējā
līmenī pašvaldība izstrādā attīstības plānošanas dokumentu -
teritorijas attīstības plānojumu, kurā vienotā dokumentu paketē
ir apvienota attīstības plānošana un teritorijas plānošana, kur
atbilstoši pašvaldības izvēlētajām stratēģiskajām prioritātēm un
telpiskās attīstības perspektīvai jāizstrādā teritorijas
plānojums, kuru apstiprina ar saistošajiem noteikumiem. Līdz ar
to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk
- RAPLM) uzskata D variantu par visracionālāko.
2.2. Koncepcijā tiek
analizētas iespējas pilnveidot teritorijas plānojumu un
detālplānojumu kontroles mehānismu saistībā ar to tiesisko
statusu un apstrīdēšanas iespējām.
Teritorijas
plānojums
A variants. Vietējā
pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu ar lēmumu.
Šādā gadījumā teritorijas
plānojumu var uzskatīt par vispārējā rakstura administratīvo
aktu. Jāapzinās, ka vairumā gadījumu vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumam ir grūti noteikt adresātus, jo teritorijas
plānojumā noteiktie aprobežojumi attiecas uz plašu sabiedrības
loku.
Ja teritorijas plānojums tiks
apstiprināts ar lēmumu, teritorijas plānojumu kontrole ir
nododama administratīvajām tiesām. Radīsies iespēja pārsūdzēt
pašvaldības rīcību (bezdarbību) teritorijas plānojuma izstrādes
procesā kā faktisko rīcību.
B variants.
Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar pašvaldības
saistošajiem noteikumiem.
Šādā veidā tiek saglabāta
šobrīd pastāvošā teritorijas plānojuma apstiprināšanas forma.
Īpašumtiesību ierobežojumi tiek noteikti ar ārējo normatīvo aktu,
kuru pašvaldība izdod uz likuma pamata. Piedāvātajā variantā
papildus būtu nepieciešams ievērot Satversmes tiesas ieteikumu un
paredzēt normatīvajos aktos termiņu teritorijas plānojuma
apstrīdēšanai, lai ievērotu tiesiskās stabilitātes
principu.
Ja teritorijas plānojums ir
apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem, to ir iespējams
pārsūdzēt Satversmes tiesā, kā arī saglabājas reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesības ar rīkojumu
apturēt to saistošo noteikumu (vai to daļu) darbību, ar kuriem
apstiprināts teritorijas plānojums.
Šādā gadījumā divu nedēļu laikā
pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas vietējā pašvaldība
publicē paziņojumu vietējā laikrakstā, pašvaldības mājaslapā
internetā, nosūta lēmumu RAPLM, lai varētu ievietot paziņojumu
ministrijas mājaslapā internetā, bet nepublicē paziņojumu
laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ir jāparedz tiesības
privātpersonām vai institūcijām triju mēnešu laikā pēc paziņojuma
publicēšanas vietējā laikrakstā par saistošo noteikumu
apstiprināšanu vērsties pie reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministra ar lūgumu apturēt teritorijas plānojumu vai tā
daļu. Pie ministra var vērsties, ja teritorijas plānojuma
apturēšanu pamato ar to, ka nav ievērotas likumu vai Ministru
kabineta noteikumu normas, nevis pamatojoties uz teritorijas
plānojuma normu neatbilstību Satversmei, jo ārējā normatīvā akta
atbilstību Satversmei ir tiesīga noteikt tikai Satversmes tiesa.
Ja ministrs atsakās izdot rīkojumu par teritorijas plānojuma vai
tā daļas apturēšanu, tad privātpersonai jābūt iespējai divu
mēnešu laikā vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo
sūdzību. Ministra lēmumu par teritorijas plānojuma apturēšanu
pašvaldība divu mēnešu laikā var apstrīdēt Satversmes
tiesā.
Ja teritorijas plānojums tiek
apstrīdēts tikai daļā, jāparedz, ka pēc apstrīdēšanas termiņa
(trīs mēneši) beigām teritorijas plānojums pārējā daļā stājas
spēkā un tiek publicēts paziņojums laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis", lai netiktu kavēta pašvaldības attīstība.
Koncepcija neparedz mainīt
pastāvošo kārtību attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas
plānojuma galīgās redakcijas satura un izstrādes procesa
atbilstības izvērtēšanu normatīvo aktu prasībām, kas noteikta
Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883
"Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi". Arī
turpmāk plānots, ka atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo
redakciju sniegs attiecīgais plānošanas reģions.
Detālplānojums
A variants.
Vietējās pašvaldības dome apstiprina detālplānojumu ar
lēmumu.
Vietējās pašvaldības dome
apstiprina detālplānojumu ar lēmumu, kas ir administratīvais
akts. Paziņojums par šādu lēmumu jāpublicē vietējā laikrakstā un
pašvaldības mājaslapā internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc
lēmuma pieņemšanas. Ņemot vērā, ka detālplānojums nav tipisks
administratīvais akts, tad termiņš tā pārsūdzēšanai varētu būt
viens mēnesis no publicēšanas dienas vietējā laikrakstā
atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.pantā noteiktajam.
Šajā laikā pašvaldība nav tiesīga pieņemt nekādus lēmumus
saistībā ar detālplānojuma īstenošanu (piemēram, izsniegt
plānošanas un arhitektūras uzdevumus, būvatļaujas).
Detālplānojuma pārsūdzēšana
jāparedz divās tiesu instancēs. Līdz ar to pieteikums par
detālplānojuma vai tā daļas atcelšanu jāiesniedz Administratīvajā
apgabaltiesā, nevis Administratīvajā rajona tiesā. Savukārt
Administratīvās apgabaltiesas lēmums ir pārsūdzams Augstākās
tiesas Administratīvo lietu departamentā.
Ja detālplānojuma tiesiskums
tiek apstrīdēts tikai kādā no tā daļām, detālplānojuma darbība
līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai ir apturama tikai
apstrīdētajā daļā.
Pašvaldības faktiskās
rīcības apstrīdēšana
Ņemot vērā, ka detālplānojums
tiek pieņemts administratīvā akta veidā, pašvaldības faktisko
rīcību saistībā ar detālplānojuma izstrādi varēs pārsūdzēt,
iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Šādā
gadījumā pašvaldības faktiskā rīcība var izpausties kā
detālplānojuma izstrādes procesa nepieciešamo starplēmumu
nepieņemšana, piemēram, detālplānojuma redakcijas nenodošana
sabiedriskajai apspriešanai.
Jāparedz ieinteresētajām
personām tiesības vērsties Administratīvajā rajona tiesā vai
Administratīvajā apgabaltiesā ar prasību, lai pašvaldība uzsāktu
detālplānojuma izstrādi (šajā gadījumā izdod administratīvo
aktu), ja pašvaldība nav to prasījusi, kad bija nepieciešams
obligāti izstrādāt detālplānojumu. Šāda prasība ir iesniedzama
līdz būvatļaujas saņemšanai vai reizē ar būvatļaujas
apstrīdēšanu.
B variants.
Detālplānojums tiek apstiprināts ar vietējās pašvaldības lēmumu,
kuru ir iespējams apstrīdēt plānošanas reģionā.
Līdzīgi kā A variantā vietējā
pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu, kas
divu nedēļu laikā tiek publicēts vietējā laikrakstā un
pašvaldības mājaslapā internetā. Mēneša laikā pēc lēmuma
publicēšanas vietējā laikrakstā jebkura ieinteresētā persona
(persona, kas atzīstama par trešo personu saskaņā ar
Administratīvā procesa likuma 28.pantu) var apstrīdēt lēmumu par
detālplānojuma apstiprināšanu plānošanas reģionā. Šajā laikā
pašvaldība nav tiesīga pieņemt nekādus lēmumus saistībā ar
detālplānojuma īstenošanu (piemēram, izsniegt plānošanas un
arhitektūras uzdevumus, būvatļaujas).
Reģionam mēneša laikā jāpieņem
lēmums par pašvaldības lēmuma par detālplānojuma apstiprināšanu
atcelšanu vai atstāšanu spēkā. Atsevišķos gadījumos, ja
detālplānojuma izvērtēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks,
pieļaujams pagarināt izskatīšanas termiņu par vienu mēnesi (kopā
divi mēneši).
Plānošanas reģiona lēmumu varēs
pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā vai Administratīvajā
apgabaltiesā. Sūdzība par plānošanas reģiona faktisko rīcību
(sūdzība par detālplānojuma neizskatīšanu) ir iesniedzama
Administratīvajā rajona tiesā vai Administratīvajā
apgabaltiesā.
Ja detālplānojuma tiesiskums
tiek apstrīdēts tikai kādā no tā daļām, detālplānojuma darbība
līdz reģiona lēmuma vai tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai ir
apturama tikai apstrīdētajā daļā.
Pašvaldības faktiskās
rīcības apstrīdēšana
Pašvaldības faktisko rīcību
saistībā ar detālplānojuma izstrādi var pārsūdzēt, iesniedzot
sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
C variants.
Detālplānojums tiek apstiprināts ar pašvaldības saistošajiem
noteikumiem.
Šādā veidā tiek saglabāta
šobrīd spēkā esošā kārtība.
Detālplānojumu ir iespējams
pārsūdzēt Satversmes tiesā, kā arī paliek reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministra tiesības apturēt ar rīkojumu
saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, vai to
daļu darbību.
Tomēr jāņem vērā Satversmes
tiesas norādījumi, ka detālplānojuma tiesiskuma izvērtēšana nav
raksturīga Satversmes tiesai.
RAPLM uzskata, ka
visefektīvākais no kopsavilkumā minētajiem variantiem ir B
variants (ja plānošanas reģionu statuss netiek mainīts), jo
detālplānojuma izvērtēšana (sūdzības gadījumā) no reģiona puses
notiek īsā termiņā, un, ja reģiona lēmums netiek pārsūdzēts
Administratīvajā tiesā, pašvaldībai ir iespējams īsā laikā
pieņemt attiecīgu lēmumu saistībā ar detālplānojumu. Ja nākotnē
tiks izveidotas reģionālās pašvaldības (apriņķi), tad RAPLM
atbalsta A variantu.
Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns