Ministru kabineta rīkojums Nr.474

Rīgā 2009.gada 15.jūlijā (prot. Nr.48 23.§)

Par Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju

 

1. Atbalstīt Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietvertos risinājuma variantus:

1.1. par telpiskās plānošanas sistēmu vietējā līmenī - D variantu;

1.2. par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanu - B variantu;

1.3. par detālplānojuma apstiprināšanu - B variantu.

2. Noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izstrādāt un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2009.gada 31.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Telpiskās plānošanas likums" un ar to sais­tītos grozījumus normatīvajos aktos.

4. Koncepcijā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas nacionālā plānojuma koncepciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 27.janvāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.4 36.§)).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

 

 

(Ministru kabineta

2009.gada 15.jūlija rīkojums Nr.474)

Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcijas
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Plānošanas jēdziens spēkā esošajā Latvijas likumdošanā ir sašaurināts, apskatot tikai teritorijas jeb zemes izmantošanas plānošanu (physical planning), un telpiskā plānošana (spatial planning) joprojām nav definēta. Attīstības plānošanā trūkst integrētas, uz attīstību balstītas pieejas - vāji ir sasaistīti vides, ekonomiskie un sociālie aspekti (piemēram, transporta plānošana, ilgtspējīga resursu izmantošana, piesārņojuma samazināšana, ainavu plānošana, sabiedrības interešu vērtēšana). Telpiskajai plānošanai reģionālajā līmenī jānodrošina tādi instrumenti un metodes, lai panāktu optimālu dažādu veidu infrastruktūras, dabas un rekreācijas teritoriju izvietojumu un to savstarpējo mijiedarbību. Savukārt teritorijas plānošana vietējās pašvaldības līmenī ietver zemes izmantošanas plānošanu, pilsētplānošanu, transporta plānošanu u.tml. Tā attiecas uz darbībām, kas tieši ietekmē un izplāno apdzīvotu vietu un pašvaldību teritoriju fizisko struktūru un vidi, tādējādi atšķiroties no ekonomiskām un sociālās plānošanas darbībām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pašreizējo Latvijas teritorijas plānošanas sistēmas darbību kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas vairs nevar atzīt par efektīvu salīdzinājumā ar Eiropas Savienības telpiskās plānošanas sistēmām.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums pašlaik vairs nekalpo kā attīstības plānošanas, bet galvenokārt kā zemes izmantošanas aprobežojumus reglamentējošs dokuments. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apbūves un izmantošanas noteikumi ietver pārāk detalizētas prasības 12 gadu periodam, tāpēc vietējās pašvaldības katru gadu vai reizi divos gados uzsāk teritorijas plānojuma grozījumus, lai nodrošinātu plānojumu atbilstību izmaiņām augstākos normatīvajos aktos, kā arī plānotajām pašvaldības attīstības ieceru izmaiņām.

Šobrīd normatīvajos aktos nav paredzēts efektīvs vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un detālplānojumu kontroles mehānisms, tādējādi netiek nodrošināta pienācīga sabiedrības, kā arī atsevišķu privātpersonu tiesisko interešu aizsardzība, uz ko vairākkārtīgi spriedumos ir norādījusi Satversmes tiesa.

2. Risinājuma varianti sistēmas pilnveidošanai

2.1. Koncepcijā tiek piedāvāti četri varianti attīstības plānošanas dokumentiem vietējā līmenī.

A variants

Vietējā pašvaldība telpiskās plānošanas jomā pieņem trīs dokumentus:

1) pašvaldības teritorijas attīstības plānojumu - vadlīnijas (līdz 25 ga­diem) (Attīstības plānošanas sistēmas likuma (turpmāk - APSL) izpratnē attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva);

2) teritorijas plānojumu 12 gadu periodam;

3) attīstības programmu (pasākumi četru gadu periodam) (APSL izpratnē - prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopums).

B variants

Vietējā pašvaldība telpiskās plānošanas jomā pieņem divus dokumentus:

1) pašvaldības teritorijas attīstības plānojumu (vadlīnijas) uz 12 gadiem, kas ietver attīstības programmu, kurā prioritāšu īstenošanai nepieciešamie pasākumi sadalīti laikposmos ik pa četriem gadiem;

2) teritorijas plānojumu 12 gadu periodam.

C variants

Vietējā pašvaldība telpiskās plānošanas jomā pieņem divus dokumentus:

1) pašvaldības teritorijas attīstības plānojumu (vadlīnijas) uz 12 gadiem (APSL izpratnē - attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva);

2) teritorijas plānojumu 12 gadu periodam, kas ietver sevī sadaļu par prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu (attīstības programmu).

D variants

Vietējā pašvaldība telpiskās plānošanas jomā pieņem divus dokumentus:

1) pašvaldības teritorijas attīstības plānojumu, kas ietver koncep­tuālo/stratēģisko sadaļu (APSL izpratnē - attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva ilgtermiņam) un teritorijas plānojumu (12 gadu periodam);

2) attīstības programmu (pasākumi periodam līdz septiņiem gadiem) (APSL izpratnē - prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopums).

A un D varianti atbilst APSL noteiktajam, turpretim B un C varianti neatbilst minētajā likumā noteiktajam. Izvēloties B vai C variantu, būtu nepieciešams veikt grozījumus APSL.

Jau šobrīd no 524 vietējām pašvaldībām attīstības programmas ir spēkā 442 pašvaldībās, no kurām 17 Latvijas pilsētām attīstības programmas izstrādātas septiņu gadu periodam, kas atbilst Eiropas Savienības fondu finansējuma apguves periodam. D variants paredz, ka vietējā līmenī pašvaldība izstrādā attīstības plānošanas dokumentu - teritorijas attīstības plānojumu, kurā vienotā dokumentu paketē ir apvienota attīstības plānošana un teritorijas plānošana, kur atbilstoši pašvaldības izvēlētajām stratēģiskajām prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvai jāizstrādā teritorijas plānojums, kuru apstiprina ar saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM) uzskata D variantu par visracionālāko.

2.2. Koncepcijā tiek analizētas iespējas pilnveidot teritorijas plānojumu un detālplānojumu kontroles mehānismu saistībā ar to tiesisko statusu un apstrīdēšanas iespējām.

Teritorijas plānojums

A variants. Vietējā pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu ar lēmumu.

Šādā gadījumā teritorijas plānojumu var uzskatīt par vispārējā rakstura administratīvo aktu. Jāapzinās, ka vairumā gadījumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir grūti noteikt adresātus, jo teritorijas plānojumā noteiktie aprobežojumi attiecas uz plašu sabiedrības loku.

Ja teritorijas plānojums tiks apstiprināts ar lēmumu, teritorijas plānojumu kontrole ir nododama administratīvajām tiesām. Radīsies iespēja pārsūdzēt pašvaldības rīcību (bezdarbību) teritorijas plānojuma izstrādes procesā kā faktisko rīcību.

B variants. Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Šādā veidā tiek saglabāta šobrīd pastāvošā teritorijas plānojuma apstiprināšanas forma. Īpašumtiesību ierobežojumi tiek noteikti ar ārējo normatīvo aktu, kuru pašvaldība izdod uz likuma pamata. Piedāvātajā variantā papildus būtu nepieciešams ievērot Satversmes tiesas ieteikumu un paredzēt normatīvajos aktos termiņu teritorijas plānojuma apstrīdēšanai, lai ievērotu tiesiskās stabilitātes principu.

Ja teritorijas plānojums ir apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem, to ir iespējams pārsūdzēt Satversmes tiesā, kā arī saglabājas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesības ar rīkojumu apturēt to saistošo noteikumu (vai to daļu) darbību, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums.

Šādā gadījumā divu nedēļu laikā pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas vietējā pašvaldība publicē paziņojumu vietējā laikrakstā, pašvaldības mājaslapā internetā, nosūta lēmumu RAPLM, lai varētu ievietot paziņojumu ministrijas mājaslapā internetā, bet nepublicē paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ir jāparedz tiesības privātpersonām vai institūcijām triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas vietējā laikrakstā par saistošo noteikumu apstiprināšanu vērsties pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra ar lūgumu apturēt teritorijas plānojumu vai tā daļu. Pie ministra var vērsties, ja teritorijas plānojuma apturēšanu pamato ar to, ka nav ievērotas likumu vai Ministru kabineta noteikumu normas, nevis pamatojoties uz teritorijas plānojuma normu neatbilstību Satversmei, jo ārējā normatīvā akta atbilstību Satversmei ir tiesīga noteikt tikai Satversmes tiesa. Ja ministrs atsakās izdot rīkojumu par teritorijas plānojuma vai tā daļas apturēšanu, tad privātpersonai jābūt iespējai divu mēnešu laikā vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību. Ministra lēmumu par teritorijas plānojuma apturēšanu pašvaldība divu mēnešu laikā var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Ja teritorijas plānojums tiek apstrīdēts tikai daļā, jāparedz, ka pēc apstrīdēšanas termiņa (trīs mēneši) beigām teritorijas plānojums pārējā daļā stājas spēkā un tiek publicēts paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", lai netiktu kavēta pašvaldības attīstība.

Koncepcija neparedz mainīt pastāvošo kārtību attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas satura un izstrādes procesa atbilstības izvērtēšanu normatīvo aktu prasībām, kas noteikta Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi". Arī turpmāk plānots, ka atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju sniegs attiecīgais plānošanas reģions.

Detālplānojums

A variants. Vietējās pašvaldības dome apstiprina detālplānojumu ar lēmumu.

Vietējās pašvaldības dome apstiprina detālplānojumu ar lēmumu, kas ir administratīvais akts. Paziņojums par šādu lēmumu jāpublicē vietējā laikrakstā un pašvaldības mājaslapā internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ņemot vērā, ka detālplānojums nav tipisks administratīvais akts, tad termiņš tā pārsūdzēšanai varētu būt viens mēnesis no publicēšanas dienas vietējā laikrakstā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.pantā noteiktajam. Šajā laikā pašvaldība nav tiesīga pieņemt nekādus lēmumus saistībā ar detālplānojuma īstenošanu (piemēram, izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumus, būvatļaujas).

Detālplānojuma pārsūdzēšana jāparedz divās tiesu instancēs. Līdz ar to pieteikums par detālplānojuma vai tā daļas atcelšanu jāiesniedz Administratīvajā apgabaltiesā, nevis Administratīvajā rajona tiesā. Savukārt Administratīvās apgabaltiesas lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Ja detālplānojuma tiesiskums tiek apstrīdēts tikai kādā no tā daļām, detālplānojuma darbība līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai ir apturama tikai apstrīdētajā daļā.

Pašvaldības faktiskās rīcības apstrīdēšana

Ņemot vērā, ka detālplānojums tiek pieņemts administratīvā akta veidā, pašvaldības faktisko rīcību saistībā ar detālplānojuma izstrādi varēs pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Šādā gadījumā pašvaldības faktiskā rīcība var izpausties kā detālplānojuma izstrādes procesa nepieciešamo starplēmumu nepieņemšana, piemēram, detālplānojuma redakcijas nenodošana sabiedriskajai apspriešanai.

Jāparedz ieinteresētajām personām tiesības vērsties Administratīvajā rajona tiesā vai Administratīvajā apgabaltiesā ar prasību, lai pašvaldība uzsāktu detālplānojuma izstrādi (šajā gadījumā izdod administratīvo aktu), ja pašvaldība nav to prasījusi, kad bija nepieciešams obligāti izstrādāt detālplānojumu. Šāda prasība ir iesniedzama līdz būvatļaujas saņemšanai vai reizē ar būvatļaujas apstrīdēšanu.

B variants. Detālplānojums tiek apstiprināts ar vietējās pašvaldības lēmumu, kuru ir iespējams apstrīdēt plānošanas reģionā.

Līdzīgi kā A variantā vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu, kas divu nedēļu laikā tiek publicēts vietējā laikrakstā un pašvaldības mājaslapā internetā. Mēneša laikā pēc lēmuma publicēšanas vietējā laikrakstā jebkura ieinteresētā persona (persona, kas atzīstama par trešo personu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 28.pantu) var apstrīdēt lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu plānošanas reģionā. Šajā laikā pašvaldība nav tiesīga pieņemt nekādus lēmumus saistībā ar detālplānojuma īstenošanu (piemēram, izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumus, būvatļaujas).

Reģionam mēneša laikā jāpieņem lēmums par pašvaldības lēmuma par detālplānojuma apstiprināšanu atcelšanu vai atstāšanu spēkā. Atsevišķos gadījumos, ja detālplānojuma izvērtēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, pieļaujams pagarināt izskatīšanas termiņu par vienu mēnesi (kopā divi mēneši).

Plānošanas reģiona lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā vai Administratīvajā apgabaltiesā. Sūdzība par plānošanas reģiona faktisko rīcību (sūdzība par detālplānojuma neizskatīšanu) ir iesniedzama Administra­tīvajā rajona tiesā vai Administratīvajā apgabaltiesā.

Ja detālplānojuma tiesiskums tiek apstrīdēts tikai kādā no tā daļām, detālplānojuma darbība līdz reģiona lēmuma vai tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai ir apturama tikai apstrīdētajā daļā.

Pašvaldības faktiskās rīcības apstrīdēšana

Pašvaldības faktisko rīcību saistībā ar detālplānojuma izstrādi var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

C variants. Detālplānojums tiek apstiprināts ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Šādā veidā tiek saglabāta šobrīd spēkā esošā kārtība.

Detālplānojumu ir iespējams pārsūdzēt Satversmes tiesā, kā arī paliek reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesības apturēt ar rīkojumu saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, vai to daļu darbību.

Tomēr jāņem vērā Satversmes tiesas norādījumi, ka detālplānojuma tiesiskuma izvērtēšana nav raksturīga Satversmes tiesai.

RAPLM uzskata, ka visefektīvākais no kopsavilkumā minētajiem variantiem ir B variants (ja plānošanas reģionu statuss netiek mainīts), jo detālplānojuma izvērtēšana (sūdzības gadījumā) no reģiona puses notiek īsā termiņā, un, ja reģiona lēmums netiek pārsūdzēts Administratīvajā tiesā, pašvaldībai ir iespējams īsā laikā pieņemt attiecīgu lēmumu saistībā ar detālplānojumu. Ja nākotnē tiks izveidotas reģionālās pašvaldības (apriņķi), tad RAPLM atbalsta A variantu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns