Ministru kabineta rīkojums Nr.409

Rīgā 2008.gada 15.jūlijā (prot. Nr.44  68.§)

Par Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros apstiprināšanu

 

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmā 2007.-2013.gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros:

1. Apstiprināt Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.-2013.gadam.

2. Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai iesniegt Eiropas Komisijā šā rīkojuma 1.punktā minēto dokumentu un nodrošināt sarunu uzsākšanu ar Eiropas Komisiju par tā apstiprināšanu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

 

(Ministru kabineta

2008.gada 15.jūlija rīkojums Nr.409)

Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.maija rīkojumu Nr.256 "Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā" Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu politikas izstrādē un koordinēšanā atbilstoši 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gadu plānošanas perioda 3.mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzekļiem. No 2007.gada Eiropā ir sācis darboties Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments. Tas ir viens no jaunajiem Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentiem 2007.-2013.gādā. EKPI viena projekta ietvaros paredz finansēt aktivitātes gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan attiecināmajās teritorijās ārpus Eiropas Savienības robežām.

Teritoriālās sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros atbilst Eiropas Parlamenta Padomes (EK) 2006.gada 24.oktobra Regulai Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Komisijas 2007.gada 9.augusta Regulai (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības stratēģiskajam dokumentam 2007.-2013.gadam; 2006.gada Eiropas Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktiskajām vadlīnijām; Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības programmu sagatavošanas vadlīnijām, kā arī Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātai stratēģijai, Gēteborgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un programmas dalībvalstu nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Lai uzsāktu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" finanšu līdzekļu apguvi, no 2007.gada 1.janvāra Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm ir jāizstrādā šādas programmas:

1) pārrobežu sadarbības darbības programmas:

Latvija-Lietuva;

Igaunija-Latvija;

Latvija-Igaunija-Zviedrija-Somija;

Latvija-Lietuva-Baltkrievija;

Igaunija-Latvija-Krievija.

Šo programmu attiecināmās teritorijas veido Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktie NUTS III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas un noteiktie reģioni Eiropas Savienības kaimiņvalstīs.

2) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma ar integrētiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem;

3) starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC visai Eiropas Savienības teritorijai.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros un to īstenošana un administrēšana notiek angļu valodā.

2006.gada sākumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem ir uzsākusi jauno teritoriālās sadarbības programmu, tai skaitā Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros (turpmāk - programma) izstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas periodam 2007.-2013.gadam.

Programmas izstrādei tika izveidota starptautiskā Programmēšanas komiteja, kurā piedalās Latvijas, Igaunijas un Krievijas nacionālo un reģionālo institūciju pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Lai nodrošinātu sinerģiju starp Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm, ir izveidota un darbojas Nacionālā darba grupa, kuras sastāvā ir nozaru ministriju un reģionu pārstāvji. Darba grupai ir nacionālās atbildīgās iestādes padomdevēja funkcijas jauno programmu sagatavošanā. Regulāri tika rīkotas nacionālās darba grupas sanāksmes, kurās tika sniegti priekšlikumi par prioritārām sadarbības jomām un stratēģiski svarīgiem projektiem, kuri varētu tikt īstenoti programmas ietvaros. Nacionālās darba grupas pārstāvji sniedza komentārus izstrādātajiem programmu projektiem, kā arī formulēja nacionālās pozīcijas.

Programmas izstrādes laikā tika organizētas publiskās konsultācijas (no 2007.g. 9.novembra līdz 7.decembrim), kad programmas projekts bija publiski pieejams un visas ieinteresētās organizācijas un personas varēja sniegt komentārus un priekšlikumus par programmas projekta uzlabošanu.

Programmas projektam tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sagatavots Vides pārskats, par kuru 2008.gada 5.martā ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr.20 "Par Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam Vides pārskatu".

2. Piedāvātais risinājums

Programmas attiecināmā teritorija ir:

Latvijā: Latgale, Vidzeme (Rīga un Pierīga kā papildu teritorijas);

Igaunijā: Kirde-Eesti, Lõuna-Eesti, Kesk-Eesti (Põhja-Eesti kā papildu teritorija);

Krievijā: Ļeņingradas apgabals, Pleskavas apgabals, Sanktpēterburga.

Galvenais programmas mērķis ir izmantot plašā pierobežas reģiona potenciālu reģiona ekonomikas attīstībai, piesaistot investīcijas nodarbinātības un dzīves līmeņa celšanai.

Programma ir sadalīta trīs kopējās saturiskās prioritātēs un ceturtā prioritāte - tehniskā palīdzība.

1.prioritāte - Sociālekonomiskā attīstība - ir veltīta pierobežu reģiona konkurētspējas stratēģiskai attīstībai, atbalstot uzņēmumu un darba tirgus attīstību, uzlabojumus komunikāciju tīklos un reģiona tūrisma potenciāla īstenošanu, kā arī uzturot efektīvas un drošas robežas.

2.prioritāte - kopējie izaicinājumi - ir vērsta uz to, lai risinātu kopīgas problēmas un sāktu un turpinātu sadarbību kopīgu interešu jomās abpus robežām.

3.prioritāte - cilvēku savstarpējas sadarbības veicināšana - koncentrējas uz neliela mēroga aktivitātēm, lai uzlabotu sadarbību pierobežu reģionā, un atbalsta virkni aktivitāšu, kas jāveic reģionālām un vietējām pašvaldībām, un dažādiem sabiedriskiem subjektiem, un kas ir atzītas par izšķirošām reģiona vienotības sasniegšanai.

4.prioritāte - tehniskā palīdzība

Programmas atbalsta saņēmēji ir pašvaldības un to izveidotās iestādes, valsts iestādes - nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un tās padotības iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas un privātie uzņēmumi (tikai 1.prioritātes ietvaros).

Starp Latviju, Igauniju un Krieviju ir panākta vienošanās, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pildīs programmas Apvienotās vadošās iestādes funkcijas un nodrošinās programmas vadības sistēmas izveidošanu un darbību. Latvijas, Igaunijas un Krievijas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas Apvienotajā uzraudzības komitejā, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī uzraugot programmas īstenošanas progresu. Apvienotā vadošā iestāde un Apvienota uzraudzības komiteja nodrošina Programmas kvalitatīvu īstenošanu.

Rīgā atradīsies programmas Apvienotais tehniskais sekretariāts, kas nodrošinās Programmas publicitāti un sniegs atbalstu projektu pieteicējiem projektu pieteikumu sagatavošanā.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmas finansēšanas avots ir ERAF (Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzekļi). Kopējais attiecināmais programmas budžets ir 55 874 707 eiro (39 268 967 lati), no kuriem 47 774 729 eiro (33 576 270 latu) ir Eiropas Savienības finansējums no ERAF, 8 099 978 eiro (5 692 697 lati) ir dalībvalstu nacionālais finansējums.

Programmā ERAF līdzfinansējums publiskajam sektoram 1.-3.prioritātes ietvaros Latvijas, Igaunijas un Krievijas partneriem ir 90 % no projektu attiecināmajiem izdevumiem. Projektos, kur piedalās privātie uzņēmumi, ERAF līdzfinansējums var sasniegt 50 %. ERAF līdzfinansējums 4.prioritātei ir 57 %.

Programmās dalībvalstīm ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetam. Nacionālā līdzfinansējuma apjomu (proporciju) nosaka dalībvalstis programmēšanas procesā. Tika panākta vienošanās, ka nacionālais līdzfinansējums sastādīs 43 % no kopējā tehniskās palīdzības budžeta, tas ir 3 578 916 eiro (2 515 276 lati) (neieskaitot Apvienotās vadošās iestādes ieguldījumu natūrā - 221 337 eiro (155 557 lati).

 

Prognozējamais Igaunijas-Latvijas-Krievijas programmas finansējums (eiro) tehniskajai palīdzībai 2009.-2015.gadā (Latvijas līdzfinansējums norādīts eiro un latos (kurss 0,702804))

Tabula

	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	Kopā	% no nac. līdzfinan-sējuma
Igaunija	101 536	77 980	83 481	93 693	104 980	91 221	84 141	637 032	18%
Latvija	215 064 151 148	165 170 116 082	176 822 124 271	198 452 139 473	222 359 156 275	193 216 135 793	178 220 125 254	1 349 304 948 296	38%
Krievija	253 839	194 950	208 703	234 232	262 450	228 053	210 353	1 592 580	44%
Kopā	570 439	438 101	469 006	526 377	589 789	512 490	472 715	3 578 916	100%
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzfinansējums	752 953,91	588 062,14	628 465,26	702 217,68	777 360,26	688 266,10	640 147,56	4 777 472,90
Nacionālais līdzfinansējums	570 439,09	438 100,51	469 005,53	526 376,64	589 788,78	512 490,39	472 714,75	3 578 915,69
Apvienotās vadošās iestādes ieguldījums natūrā	28 500,00	29 675,00	30 908,75	32 204,19	28 564,40	34 992,62	36 492,25	221 337,20
Kopā	1 351 893,00	1 055 837,65	1 128 379,53	1 260 798,51	1 395 713,43	1 235 749,11	1 149 354,56	8 577 725,79

Latvijas ieguldījums programmas dalībvalstu nacionālajā līdz­finansējumā tehniskajai palīdzībai būs 38 % jeb 1 349 304 eiro (948 296 lati). Iemaksas programmās ir veicamas katra programmas ieviešanas gada beigās saskaņā ar Apvienotās vadošās iestādes sagatavoto rēķinu par Tehniskās palīdzības izdevumiem konkrētajā gadā.

Latvijas nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskajai palīdzībai 2007.-2010.gadā ir ieplānots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta programmā 11.00.00 "Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG un Eiropas teritoriālā sadarbība".

Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ir ieplānots Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00 "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". No minētās apakšprogrammas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija noteiktā kārtībā pēc projekta apstiprināšanas var pieprasīt līdzekļu pārdali.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns