"Nr.
p.k.

Pasākumi

Uzdevumi pasākumu veikšanai

1.

Kūtsmēslu krātuvju sakārtošana un izbūve

1. Sakārtot esošās un izbūvēt jaunas kūtsmēslu krātuves atbilstoši vides prasībām, paredzot tādu tilpumu, lai nodrošinātu savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidrmēslu un vircas krātuvēs - septiņus mēnešus.

2. Vircu no cieto kūtsmēslu krātuvēm savākt atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā apjoma uzkrāšanu.

3. Šķidrmēslu un vircas krātuves nosegt ar dabisku vai mākslīgi veidotu segslāni, kas samazina un aizkavē amonjaka un citu gaistošo vielu iztvaikošanu.

2.

Mēslojuma lietošanas ierobežojumi

Jebkura veida mēslojumu:

1) neizkliedēt uz sasalušas, pārmitras un ar sniegu klātas augsnes;

2) palienēs un plūdu apdraudētās teritorijās izkliedēt tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, minerālmēslus šādās platībās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas periodā;

3) neizkliedēt vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslu aizsardzību;

4) neizkliedēt nogāzēs ar slīpumu virs 10⁰ uz ūdenskrātuvju pusi un tuvāk par 50 m no ūdenstilpes vai ūdensteces krasta līnijas. Mēslojumu izkliedē tikai tad, ja lauku klāj augu sega vai arī mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē.

3.

Organiskā mēslojuma lietošana

1. Pakaišu kūtsmēslus, šķidrmēslus un vircu neizkliedēt laikposmā no 15.novembra līdz 1.martam.

2. Pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas uz aramzemes iestrādāt 24 stundu laikā, šķidrmēslus un vircu - ne vēlāk kā 12 stundu laikā.

3. Vismaz pusi ziemas periodā uzkrāto šķidrmēslu izmantot kultūraugu mēslošanai līdz 1.jūlijam.

4. Rudenī šķidrmēslus lauka mēslošanai lietot tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (piemēram, rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanas vai aršanas metodi.

5. Nodrošināt, lai katrā saimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums gadā nepārsniegtu 210 kg slāpekļa uz hektāru.

6. Ja saimniecībā saražotais organiskā mēslojuma daudzums gadā pārsniedz 210 kg slāpekļa uz hektāru, tad saimniecībai jāslēdz līgums par organiskā mēslojuma izmantošanu citu saimniecību lauksaimniecībā izmantojamās platībās un jānodrošina, lai atsevišķā saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums gadā nepārsniegtu 210 kg slāpekļa uz hektāru.

7. Zemes īpašnieki un lietotāji uzskaita un dokumentē visus iegūtos, iegādātos vai pārdotos organiskos mēslošanas līdzekļus un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus (saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.531) prasībām).

4.

Minerālmēslu lietošana

1. Mēslošanā izmantot tikai valsts uzraudzībā un kontrolē esošos mēslošanas līdzekļus, kuri atbilst normatīvo aktu prasībām par mēslošanas līdzekļu apriti.

2. Vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lietot tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas.

3. Ja minerālaugsnēs kultūraugiem nav lietoti organiskie mēsli, lietot nosacītās maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas uz hektāru (kg): tīrumu un pļavu stiebrzāles -190, zālāji ar lielu tauriņziežu pārsvaru - 35, ziemas kvieši - 180, ziemas mieži - 150, ziemas tritikāle - 140, ziemas rudzi - 130, vasaras kvieši - 170, vasaras mieži - 130, auzas -110, cukurbietes - 190, kartupeļi - 150, rapsis eļļas ieguvei - 200, eļļas lini - 60, pākšaugi - 40, kukurūza - 160, zemenes - 120, augļu koki - 130, burkāni - 160, citi dārzeņi - 220 un kultivētās ganības -240.

4. Slāpekļa minerālmēslus zālājiem (tīrumi, pļavas, ganības) lietot līdz 15.septembrim, bet fosfora un kālija minerālmēslus - līdz 15.oktobrim.

5. Slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lietot īsi pirms kultūraugu sējas vai stādīšanas.

6. Zemes īpašnieki un lietotāji uzskaita un dokumentē visu saimniecībā iegādāto minerālmēslu daudzumu un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.531 prasībām).

5.

Mēslošanas plānošana

1. Lauka vēsturi uzskaita un dokumentē saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus iestrādā 10 ha un lielākā platībā, augļu un dārzeņu saimniecībās - trīs hektāru un lielākā platībā, un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.531 prasībām).

2. Kultūraugu mēslošanas plānu un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu saimniecībās izstrādā katru gadu vienam gadam (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.531 prasībām).

3. Kultūraugu mēslošanas plānu ne vēlāk kā Rīcības programmas īstenošanas ceturtajā gadā izstrādā visās saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus lieto 20 ha un lielākā platībā, bet augļu un dārzeņu saimniecībās - trīs hektāru un lielākā platībā. Kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datiem, saimniecībā kārtējā gada pavasarim un vasarai izstrādā ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim, zālāju un nākamā gada ražai sēto ziemāju mēslošanai rudenī - ne vēlāk kā līdz 15.augustam. Augšņu agroķīmisko izpēti (kartēšanu) veic ne retāk kā reizi piecos gados un agroķīmiskās kartēšanas lietu glabā vismaz piecus gadus.

Augsnes agroķīmisko kartēšanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Agroķīmisko pētījumu centrs".

4. Izstrādāto kultūraugu mēslošanas plānu un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu rakstiski vai elektroniski (elektroniski iesniegto kultūraugu mēslošanas plānu un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu apstiprina ar elektronisko parakstu) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā pēc plānu izstrādei noteiktā termiņa.

5. Rudenī un ziemā vismaz 30 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirmajos divos Rīcības programmas īstenošanas gados un vismaz 50 % - turpmākajos Rīcības programmas īstenošanas gados nodrošināt ar "zaļajām platībām" minimālās veģetācijas uzturēšanai."

"5. Nodrošināt kultūraugu mēslošanas plānu uzraudzību un kontroli un uzturēt informatīvo sistēmu un uzskaiti par šīm saimniecībām

Valsts budžets

Nodrošināta kontrole par kultūraugu mēslošanas plāniem un izveidota datu bāze par saimniecībām īpaši jutīgajās teritorijās.

Valsts augu aizsardzības dienests
(VAAD), ZM"

"Valsts augu aizsardzības dienests

- Uzrauga un kontrolē kultūraugu mēslošanas plānus īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās.

- Nodrošina uzskaiti un uztur informatīvo sistēmu par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām.

- Sagatavo Zemkopības ministrijai ziņojuma Eiropas Komisijai sadaļu par kultūraugu mēslošanas plānu uzraudzības rezultātiem.

Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir tiesības:

- atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja platībā, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu kultūraugu mēslošanas plānu izstrādei noteikto prasību ievērošanu;

- pieprasīt un bez maksas saņemt no zemes īpašnieka vai lietotāja informāciju, kas nepieciešama kultūraugu mēslošanas plānu uzraudzībai;

- pārbaudīt kultūraugu mēslošanas plānus un to atbilstību Ministru kabineta noteikumu Nr.531 prasībām;

- sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un noteikt sodu par Ministru kabineta noteikumos Nr.531 noteikto kultūraugu mēslošanas plānu izstrādes un Valsts augu aizsardzības dienesta prasību pārkāpumiem."