Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1156-8131

Rīgā 2006.gada 19.septembrī

Par starptautisko dokumentu spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija informē, ka:

1) 2005.gada 1.novembrī Latvijas Republikā stājās spēkā 2004.gada 18.maijā parakstītais Protokols, kurš pievienots part­nerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokola un nolīguma teksti latviešu valodā publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2005.gada 27.aprīlī, Nr.66.

2) 2005.gada 1.novembrī Latvijas Republikā stājās spēkā 2004.gada 30.aprīlī parakstītais Protokols, kurš pievienots part­nerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokola un nolīguma teksti latviešu valodā publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2005.gada 8.aprīlī, Nr.56.

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai:

1) Protokolu Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 20.12.2004.) Statuss: spēkā esošs kopš 2005.gada 1.oktobra.

Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī L 304 30.09.04.

2) Protokolu Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu reģiona asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 23.02.2006.) Statuss: spēkā esošs kopš 2006.gada 1.maija.

Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī L 147 21.06.00.

3) Protokolu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 26.10.2004.) Statuss: spēkā esošs kopš 2006.gada 1.aprīļa.

Nolīguma starp ES un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī L 114 30.04.02.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule


 

PROTOKOLS

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, LAI ŅEMTU VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk "EK dalībvalstis", ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk "Kopiena", ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses, un

ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKA, še turpmāk "Ēģipte",

no otras puses,

TĀ KĀ Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, še turpmāk "Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums", tika parakstīts Luksemburgā 2001.gada 25.jūnijā un stājās spēkā 2004.gada 1.jūnijā;

TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts Atēnās 2003.gada 16.aprīlī un stājās spēkā 2004.gada 1.maijā;

TĀ KĀ Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto noteikumu pagaidu piemērošanu, stājās spēkā 2004.gada 1.janvārī;

TĀ KĀ atbilstīgi 2003.gada Pievienošanās akta 6.panta 2.punktam par jauno Līgumslēdzēju Pušu pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam jāvienojas, noslēdzot protokolu minētajam nolīgumam;

TĀ KĀ ir notikušas apspriedes atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma 21.pantam, lai tiktu ievērotas Kopienas un Ēģiptes abpusējās intereses,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO. 

1. pants

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika kļūst par Līgumslēdzējām Pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, un tāpat kā pārējās Kopienas dalībvalstis attiecīgi pieņem un ņem vērā nolīguma dokumentus, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņu.

2. pants

Lai ņemtu vērā jaunākās institucionālās izmaiņas Eiropas Savienībā, Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka sakarā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanos pašreizējie nolīguma noteikumi, kas atsaucas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, jāuzskata par tādiem, kas atsaucas uz Eiropas Kopienu, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un saistības.

I nodaļa

GROZĪJUMI EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMĀ, KĀ ARĪ TĀ PIELIKUMOS UN PROTOKOLOS

3. pants
Lauksaimniecības produkti

Nolīguma 1. protokolu aizstāj ar šā protokola pielikuma tekstu.

4. pants
Izcelsmes noteikumi

Nolīguma 4. protokolu groza šādi.

1. Minētā protokola 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

Preču pārvadājumu apliecības EUR1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES "EXPEDIDO A POSTERIORI"

CS "VYSTAVENO DODATEČNĔ"

DA "UDSTEDT EFTERFØLGENDE"

DE "NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT"

ET "VÄLJA ANTUD TAGASIULATUVALT"

EL "ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ"

EN "ISSUED RETROSPECTIVELY"

FR "DÉLIVRÉ A POSTERIORI"

IT "RILASCIATO A POSTERIORI"

LV "IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI"

LT "RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS"

HU "KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL"

MT "MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT"

NL "AFGEGEVEN A POSTERIORI"

PL "WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE"

PT "EMITIDO A POSTERIORI"

SL "IZDANO NAKNADNO"

SK "VYDANÉ DODATOČNE"

FI "ANNETTU JÄLKIKÄTEEN"

SV "UTFÄRDAT I EFTERHAND"

AR 01.JPG (1746 bytes)

2. Minētā protokola 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

(…)

Šādi izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādiem vārdiem:

ES "DUPLICADO"

CS "DUPLIKÁT"

DA "DUPLIKAT"

DE "DUPLIKAT"

ET "DUPLIKAAT"

EL "ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ"

EN "DUPLICATE"

FR "DUPLICATA"

IT "DUPLICATO"

LV "DUBLIKĀTS"

LT "DUBLIKATAS"

HU "MÁSODLAT"

MT "DUPLIKAT"

NL "DUPLICAAT"

PL "DUPLIKAT"

PT "SEGUNDA VIA"

SL "DVOJNIK"

SK "DUPLIKÁT"

FI "KAKSOISKAPPALE"

SV "DUPLIKAT"

AR 02.JPG (1008 bytes)

3. Minētā protokola V pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

 

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n° ...(1).) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial.…(2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení …(1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v …(2)

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ...(1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ...(2)

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. ...(1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte ...(2) Ursprungswaren sind. 

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr. ...(1)) deklareerib, et need tooted on ...(2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti. 

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ΄αριθ. ...(1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής ...(2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No ...(1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ...(2) preferential origin. 

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière n° ...(1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ... (2)).

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. ...(1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ...(2)

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. …(1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme …(2)

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr …(1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra (2) preferencinės kilmės prekės. 

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: …(1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hianyában az áruk kedvezményes …(2) származásúak. 

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. …(1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali …(2).

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. ...(1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ... oorsprong zijn (2)

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr …(1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają …(2) preferencyjne pochodzenie. 

Teksts portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n°. ...(1)), declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial ...(2)

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št …(1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno …(2) poreklo. 

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia …(1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v …(2)

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o ...(1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja ... alkuperätuotteita (2)

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. ...(1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ... ursprung (2)

Teksts arābu valodā

03.JPG (12377 bytes)

5. pants
Asociācijas komitejas priekšsēdētājs

Nolīguma 78. panta 3. daļu groza šādi:

"Asociācijas komiteju pēc kārtas vada Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Ēģiptes Arābu Republikas valdības pārstāvis."

II nodaļa
Pārejas noteikumi

6. pants
Izcelsmes apliecinājumi un administratīvā sadarbība

1. Saskaņā ar šo protokolu attiecīgās valstis pieņem izcelsmes apliecinājumus, ko pienācīgi izsniegusi Ēģipte vai kāda jaunā ES dalībvalsts saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus savstarpēji piemēroja, ja:

a) šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciāla tarifa piemērošanu, pamatojoties uz preferenciāla tarifa pasākumiem ES un Ēģiptes nolīgumā vai Kopienas vispārējo preferenču sistēmā;

b) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izsniegti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās dienas;

c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

Ja preces deklarētas importam Ēģiptē vai kādā jaunajā ES dalībvalstī pirms pievienošanās dienas saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus šajā laikā piemēroja Ēģipte un attiecīgā jaunā ES dalībvalsts, var arī pieņemt izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar minētajiem nolīgumiem vai režīmiem, ja tas iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

2. Ēģipte un jaunās dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt atļaujas, ar ko piešķirts "apstiprināto eksportētāju" statuss saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomajiem režīmiem, kurus tās savstarpēji piemēroja, ja:

a) šādu noteikumu paredz arī nolīgums, kuru Ēģipte un Kopiena noslēgusi pirms pievienošanās dienas, un

b) apstiprinātais eksportētājs saskaņā ar minēto nolīgumu piemēro spēkā esošos izcelsmes noteikumus.

Ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar nolīguma noteikumiem.

3. Pieprasījumus tādu izcelsmes apliecinājumu turpmākai pārbaudei, kas izsniegti saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kuri minēti 1. un 2. punktā, Ēģiptes vai jaunās dalībvalsts kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un tos šīs iestādes var iesniegt trīs gadu laikā pēc izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas, kas kopā ar importa deklarāciju iesniegts šīm iestādēm.

7. pants
Preces tranzītā

1. Nolīguma noteikumus var piemērot no Ēģiptes uz kādu no jaunajām dalībvalstīm vai no jaunās dalībvalsts uz Ēģipti eksportētām precēm, kuras atbilst 4. protokola noteikumiem un kuras pievienošanās dienā ir ceļā vai atrodas pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Ēģiptē vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

2. Šādos gadījumos preferenciālu režīmu var piemērot, ja četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas importētāja valsts muitas iestādēm iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājas valsts muitas iestādes.

 

Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

8. pants

Ēģiptes Arābu Republika apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXIV. panta 6.punktam un XXVIII pantam saistībā ar šo Kopienas paplašināšanos.

9. pants

2004. gadā jauno tarifa kvotu daudzumus un pašreizējo tarifa kvotu daudzumu pieaugumu aprēķina proporcionāli pamata daudzumiem, ņemot vērā laika posma daļu, kas pagājusi pirms šī protokola piemērošanas dienas.

10. pants

Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma sastāvdaļa. Protokola pielikumi un deklarācija ir tā sastāvdaļa.

11. pants

1. Šo protokolu apstiprina Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Ēģiptes Arābu Republika saskaņā ar savām procedūrām.

2. Līgumslēdzējas Puses viena otrai paziņo par attiecīgo 1. punktā minēto procedūru izpildi. Nolīguma apstiprinājuma dokumentus nodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

12. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad glabāšanā nodots pēdējais apstiprinājuma dokuments.

2. Šo protokolu piemēro pagaidu kārtā no 2004. gada 1. maija.

13. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros Līgumslēdzēju Pušu valsts oficiālajās valodās; visi teksti ir vienlīdz autentiski. 

14. pants

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma teksts, ieskaitot pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, un Nobeiguma aktu kopā ar tam pievienotajām deklarācijām sastāda čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski kā oriģinālie teksti. Asociācijas padome šos dokumentus apstiprina.

Pielikums

1.protokols
PAR PASĀKUMIEM, KAS PIEMĒROJAMI
ĒĢIPTES IZCELSMES LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTAM KOPIENĀ

1. Pielikumā minētos Ēģiptes izcelsmes produktus var importēt Kopienā, ievērojot turpmāk un pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2. a) Muitas nodokļus vai nu atceļ, vai samazina, kā minēts "A" ailē.

b) Dažiem produktiem, kuriem kopējais muitas tarifs paredz procentuālā nodokļa un specifiskā nodokļa piemērošanu, samazinājuma likmes, kas norādītas "A" un "C" ailē, piemēro tikai procentuālajam nodoklim.

Tomēr produktiem, kas atbilst kodiem 0703 20 00, 0709 90 39, 0709 90 60, 0711 20 90, 0712 90 19, 0714 20 90, 1006, 1212 91, 1212 99 20, 1703 un 2302, piešķirtajai koncesijai jāattiecas arī uz specifiskajiem nodokļiem.

3. Dažiem produktiem muitas nodokļus atceļ "B" ailē minēto tarifu kvotu robežās.

Šīs tarifu kvotas piemēro katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim, ja vien nav norādīts citādi.

Daudzumiem, kas importēti pārsniedzot kvotas, kopējos muitas nodokļus atkarībā no attiecīgā produkta piemēro pilnā vai samazinātā apjomā, kā norādīts "C" ailē.

Jauno tarifu kvotu daudzumus un palielinājumu attiecībā uz pastāvošo tarifu kvotu daudzumiem aprēķina 2004. gadā proporcionāli protokolā norādītajam pamata daudzumam, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis līdz 2004. gada 1. maijam.

4. Produktiem, kam "D" ailē izklāstītie īpašie noteikumi atsaucas uz šo punktu, "B" ailē uzskaitītos tarifa kvotu daudzumus ik gadu palielina par 3% no pagājušā gada daudzuma; pirmais palielinājums notiek dienā, kad katra tarifu kvota tiek atvērta otro reizi.

5. Starp Eiropas Kopienu un Ēģipti pieņemtā iekļuves cena, sākot no kuras Kopienas PTO koncesiju sarakstā paredzētā specifiska nodokļa likme ir samazināta līdz nullei, svaigiem saldiem apelsīniem, uz kuriem attiecas KN kodi 0805 10 10, 0805 10 30 un 0805 10 50, 34 000 tonnu tarifa kvotas robežās, kas piemērojama procentuālo muitas nodokļu samazinājumam, ir

• EUR 264 / tonnā par katru nākamo periodu no 1. decembra līdz 31. maijam.

Ja sūtījuma iekļuves cena ir par 2, 4, 6 vai 8% zemāka par pieņemto iekļuves cenu, specifiskajam muitas kvotas nodoklim attiecīgi jābūt 2, 4, 6 un 8% no šīs pieņemtās iekļuves cenas. Ja sūtījuma iekļuves cena ir mazāka par 92% no pieņemtās iekļuves cenas, piemēro PTO saistošo specifisko muitas nodokli.

 

1. protokola pielikums

KN kods (*)

Apraksts (**)

a

b

c

d

MFN muitas nodokļa samazinājums (1) %

Tarifa kvota (tīrais svars tonnās)

Muitas nodokļa samazinājums, ja tarifa kvota ir pārsniegta (1)%

Īpašie
noteikumi

0601

Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā Nr. 1212 minētās saknes

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0602

Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņotne

100

2 000

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0603 10

Svaigi griezti ziedi un ziedpumpuri, kas piemēroti pušķiem vai dekoratīviem mērķiem, no 1. oktobra līdz 15. aprīlim

100

3 000

no tiem

-

Saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem vienošanās panākta vēstuļu apmaiņas ceļā

0603 10 80

Citi svaigi griezti ziedi un ziedpumpuri, kas piemēroti pušķiem vai dekoratīviem mērķiem, no 1. oktobra līdz 15. aprīlim

100

1 000

0604 99

Kaltētas, krāsotas, balinātas, piesūcinātas vai citādi apstrādātas lapas, lapoti zari un citas augu daļas bez ziediem un ziedpumpuriem, stiebrzāles

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

ex 0701 90 50

Jaunie kartupeļi, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 31. martam

100

1. gadā: 130 000

2. gadā: 190 000

3. un turpmākajos gados: 250 000

60

ex 0701 90 50

Jaunie kartupeļi, svaigi vai dzesināti, no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam

100

1 750

60

0702 00 00

Tomāti svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 31. martam

100

-

-

0703 10

Sīpoli un šalotes, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 15. jūnijam

100

16 150

60

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0703 20 00

Ķiploki, svaigi vai dzesināti, no 1. februāra līdz 15. jūnijam

100

3 000

50

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0704

Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 15. aprīlim

100

1 500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0705 11 00

Galviņsalāti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 31. martam

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0706 10 00

Burkāni un rāceņi, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0707 00

Gurķi un pipargurķīši, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz februāra beigām

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0708

Pākšaugu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 30. aprīlim

100

1. gadā: 15 000

2. gadā: 17 500

pēc 2. gada: 20 000

-

0709

Citi dārzeņi, svaigi vai dzesināti:

- sparģeļi, no 1. oktobra līdz februāra beigām,

- saldie pipari, no 1. novembra līdz 30. aprīlim,

- citi dārzeņi, no 1. novembra līdz februāra beigām.

100

-

-

ex 0710
ex 0711

Saldēti un īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, izņemot apakšpozīcijās 0710 40 00 un 0711 90 30 minēto cukurkukurūzu un apakšpozīcijās 0710 80 61 un 0711 51 00 minētās Agaricus ģints sēnes

100

1. gadā: 1 000

2. gadā: 2 000

3. un turpmākajos gados:

3 000

-

0712

Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai saberzti, bet tālāk neapstrādāti

100

16 550

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

ex 0713

Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti, izņemot apakšpozīcijās 0713 10 10, 0713 33 10 un ex 0713 90 00 minētos sēšanai paredzētos produktus

100

-

-

0714 20

Saldie kartupeļi, svaigi, dzesināti, saldēti vai žāvēti

100

3 000

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0804 10 00

Dateles, svaigas vai žāvētas

100

-

-

0804 50 00

Gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti

100

-

-

0805 10

Apelsīni, svaigi vai žāvēti

100

1. gadā:

58 020 (2) 2. gadā 63 020 (2)

3. un turpmākajos gados: 68 020 (2)

60

Ievērojot 1. protokola 5. punkta īpašos noteikumus

0805 20

Svaigi mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi vai žāvēti

100

-

-

0805 50

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia), svaigi vai žāvēti

100

-

-

0805 40 00

Greipfrūti, svaigi vai žāvēti

100

-

-

0806 10

Vīnogas, svaigas, no 1. februāra līdz 14. jūlijam

100

-

-

0807 11 00

Arbūzi, svaigi, no 1. februāra līdz 15. jūnijam

100

-

-

0807 19 00

Citas melones, svaigas, no 15. oktobra līdz 31. maijam

100

1 175

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0808 20

Bumbieri un cidonijas, svaigā veidā

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0809 30

Persiki, ieskaitot nektarīnus, svaigi, no 15. marta līdz 31. maijam

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0809 40

Plūmes un ērkšķu plūmes, svaigas, no 15. aprīļa līdz 31. maijam

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0810 10 00

Zemenes, svaigas, no 1. oktobra līdz 31. martam

100

1. gadā:

500

2. gadā: 1 205

3. un turpmākajos gados:

1 705

-

0810 90 95

Citi augļi, svaigi

100

-

-

0811
0812

Augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai īslaicīgai glabāšanai konservēti, bet šādā stāvoklī nederīgi tūlītējam patēriņam

100

1. gadā: 1 000

2. gadā: 2 000

3. un turpmākajos gados:

3 000

-

0904

Piper ģints pipari; žāvēti vai grūsti vai malti Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi

100

-

-

0909

Anīsa, anīsa koka, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķu ogas

100

-

-

0910

Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas, karijs un citas garšvielas

100

-

-

1006

Rīsi

25

32 000

-

1006

Rīsi

100

5 605

-

1202

Zemesrieksti

100

-

-

ex 1209

Sēklas, augļi un sporas, kas ir sēklas materiāls, izņemot biešu sēklas, uz kurām attiecas apakšpozīcijas 1209 10 00 un 1209 29 60

100

-

-

1211

Augi un augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā, kā insekticīdus, fungicīdus vai tamlīdzīgi

100

-

-

1212

Ceratoniju augļi, jūras zāles un citas aļģes, cukurbietes un cukurniedres; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt lietošanai pārtikā paredzēti augu valsts produkti, kas citur nav norādīti vai iekļauti

100

-

-

1515 50 11

Neapstrādāta sezama eļļa tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot cilvēkam domātu pārtikas produktu ražošanai (3)

100

1 000

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

1515 90

Citi negaistoši augu tauki un eļļas un to frakcijas, attīrītas vai neattīrītas, bet ne ķīmiski pārveidotas, izņemot linsēklas, kukurūzas eļļu, rīcineļļu, tungas koku un sezama eļļas un to frakcijas

100

500

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

100

350 000

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2001 90 10

Mango čatnijs

100

-

-

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

100

1 000

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2008 11

Zemesrieksti

100

3 000

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2009

Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

100

1 050

-

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2302

Klijas, atsijas un citi atlikumi, kas iegūti sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus

60

-

-

5301

Šķiedras lini

100

-

-

 

(*) KN kodi atbilstīgi Regulai (EK) Nr.  1789/2003 (OV L 281, 30.10.2003.).

 

(**) Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem, preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, un preferenču sistēmu šajā pielikumā nosaka pēc attiecīgajiem KN kodiem. Ja ir norādīti "ex" KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, piemērojot KN kodus un attiecīgo aprakstu.

 

(1) Nodokļu samazināšana attiecas tikai uz procentuālajiem nodokļiem. Tomēr produktiem, kas atbilst kodiem 0703 20 00, 0709 90 39, 0709 90 60, 0711 20 90, 0712 90 19, 0714 20 90, 1006, 1212 91, 1212 99 20, 1703 un 2302, piešķirtajai koncesijai arī jāattiecas uz specifiskajiem nodokļiem.

 

(2) Tarifa kvota jāpiemēro no 1. jūlija līdz 30. jūnijam. No šī daudzuma 34 000 tonnas saldajiem apelsīniem, uz kuriem attiecas KN kodi 0805 10 10, 0805 10 30 un 0805 10 50, laikā no 1. decembra līdz 31. maijam.

 

(3) Uz ievešanu saskaņā ar šo apakšpozīciju attiecas nosacījumi, kas paredzēti attiecīgajos Kopienas noteikumos (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291. līdz 300. pantu un turpmākos grozījumus).

04.JPG (83528 bytes)

05.JPG (83105 bytes)

06.JPG (111109 bytes)

 


PROTOKOLS

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN IZRAĒLAS VALSTI, NO OTRAS PUSES, LAI ŅEMTU VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

(turpmāk "dalībvalstis"),

ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

Eiropas Kopiena un Eiropas Atom­enerģijas kopiena

(turpmāk "Kopienas"),

ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un Izraēlas Valsts,

no otras puses,

TĀ KĀ Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, turpmāk "Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums" tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā;

TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un Pievienošanās akts tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā;

TĀ KĀ saskaņā ar Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu par jauno Līgumslēdzēju pušu pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ir jāvienojas, noslēdzot protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam;

TĀ KĀ ir notikušas apspriedes saskaņā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 21. pantu, lai nodrošinātu to, ka ir ņemtas vērā Kopienas un Izraēlas savstarpējās interesēs,

IR vienojušās par turpmāk izklāstīto.

 

1. pants

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, turpmāk "jaunās dalībvalstis", ar šo kļūst par Līgumslēdzējām pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, un tās tāpat kā pārējās Kopienas dalībvalstis, attiecīgi, pieņem un ņem vērā nolīgumu, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņas.

2. pants

Lai ņemtu vērā jaunāko institucionālo attīstību Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma darbības beigām, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma pašreizējos noteikumus, kuros ir atsauces uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par noteikumiem, kuros ir atsauce uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas tiesības un pienākumus, kādus līgumiski ieguvusi Eiropas Ogļu un tērauda kopiena.

PIRMĀ NODAĻA

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMA, TOSTARP TĀ PIELIKUMU UN PROTOKOLU, GROZĪJUMI

3. pants
Lauksaimniecības produkti

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma Protokolus Nr. 1 un Nr. 2 aizstāj ar šā protokola Protokoliem Nr. 1 un Nr. 2 un to pielikumiem.

4. pants
Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma VI pielikuma 2. tabulu, ar ko nosaka tarifu koncesijas Kopienas izcelsmes preču importam Izraēlā, papildina ar vienu papildu tarifu koncesiju, kas noteikta šādi:

KN kods

Nosaukums

Gada kvota (tonnas)

Koncesija kvotas robežās

2005 20 10

- Kartupeļi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

30

Izraēlas vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmes samazinājums par 20%.

5. pants
Izcelsmes noteikumi

Nolīguma 4.protokolu groza šādi:

1. Protokola 19.panta 4.punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Retrospektīvi izsniegtās pārvadājumu apliecības EUR.1 jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES "EXPEDIDO A POSTERIORI"

CS "VYSTAVENO DODATEČNĔ"

DA "UDSTEDT EFTERFØLGENDE"

DE "NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT"

ET "TAGANTJÄRELE VÄLJA ANTUD"

EL "ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ"

EN "ISSUED RETROSPECTIVELY"

FR "DÉLIVRÉ A POSTERIORI"

IT "RILASCIATO A POSTERIORI"

LV "IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI"

LT "RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS"

HU "KIADVA VISSZAMENŐLEGES HA­TÁLLYAL"

MT "MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT"

NL "AFGEGEVEN A POSTERIORI"

PL "WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE"

PT "EMITIDO A POSTERIORI"

SL "IZDANO NAKNADNO"

SK "VYDANÉ DODATOČNE"

FI "ANNETTU JÄLKIKÄTEEN"

SV "UTFÄRDAT I EFTERHAND"

HE 07.JPG (1351 bytes)

2. Protokola 20.panta 2.punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Šādi izsniegts dublikāts jāvīzē ar vienu no šādiem vārdiem:

ES "DUPLICADO"

CS "DUPLIKÁT"

DA "DUPLIKAT"

DE "DUPLIKAT"

ET "DUPLIKAAT"

EL "ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ"

EN "DUPLICATE"

FR "DUPLICATA"

IT "DUPLICATO"

LV "DUBLIKĀTS"

LT "DUBLIKATAS"

HU "MÁSODLAT"

MT "DUPLIKAT"

NL "DUPLICAAT"

PL "DUPLIKAT"

PT "SEGUNDA VIA"

SL "DVOJNIK"

SK "DUPLIKÁT"

FI "KAKSOISKAPPALE"

SV "DUPLIKAT"

HE 08.JPG (917 bytes)

6. pants
Asociācijas komitejas vadība

Nolīguma 71. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Asociācijas komitejas priekšsēdētāji pēc kārtas ir Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Izraēlas Valsts valdības pārstāvis.".

OTRĀ NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI

7. pants
Izcelsmes apliecinājums un administratīvā sadarbība

1. Izcelsmes apliecinājumi, ko atbilstīgi izsniegusi Izraēla vai kāda jaunā dalībvalsts saskaņā ar priekšrocību nolīgumiem vai atsevišķu vienošanos, ko tās savstarpēji piemēro, saskaņā ar šo protokolu pieņem attiecīgajās valstīs ar nosacījumu, ka:

a) šādas izcelsmes iegūšana piešķir priekšrocību tarifu režīmu, pamatojoties uz priekšrocību tarifu pasākumiem, kas noteikti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā;

b) izcelsmes apliecinājums un trans­porta dokumenti ir izdoti ne vēlāk kā dienā pirms pievienošanās dienas;

c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

Ja preces ir deklarētas importēšanai Izraēlā vai jaunajā dalībvalstī pirms pievienošanās dienas, ievērojot priekšrocību nolīgumus vai atsevišķas vienošanās, ko attiecīgajā laikā piemēro starp Izraēlu un jauno dalībvalsti, var pieņemt arī retro­spektīvi izsniegtu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegt saskaņā ar šiem nolīgumiem vai vienošanos, ar nosacījumu, ka tas ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

2. Izraēlai un jaunajām dalībvalstīm ir atļauts saglabāt atļaujas, ar kurām piešķirts "atzītā eksportētāja" statuss saskaņā ar priekšrocību nolīgumiem vai atsevišķu vienošanos, ko tās savstarpēji piemēro, ar nosacījumu, ka:

a) šāds noteikums ir paredzēts arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, kas pirms pievienošanās dienas noslēgts starp Izraēlu un Kopienu; un

b) atzītie eksportētāji piemēro saskaņā ar minēto nolīgumu spēkā esošos izcelsmes noteikumus.

Šīs atļaujas ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas aizstāj ar jaunām atļaujām, ko izsniedz saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Lūgumus veikt turpmākas pārbaudes attiecībā uz izcelsmes apliecinājumiem, kas izsniegti saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem priekšrocību nolīgumiem vai atsevišķu vienošanos, Izraēlas vai jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes pieņemt trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un attiecīgās iestādes var šādus lūgumus iesniegt trīs gadus pēc tam, kad tās pieņēmušas izcelsmes apliecinājumu, kurš tām iesniegts, papildinot importa deklarāciju.

8. pants
Tranzītpreces

1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu var piemērot precēm, kuras eksportē vai nu no Izraēlas uz kādu jauno dalībvalsti, vai arī no kādas jaunās dalībvalsts uz Izraēlu, un kuras atbilst 4. protokola nosacījumiem, un kuras pievienošanās dienā ir ceļā vai atrodas pagaidu glabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā Izraēlā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

2. Šādos gadījumos var piešķirt priekšrocību tarifu režīmu ar nosacījumu, ka importētājas valsts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājas valsts muitas iestādes.

 

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Ar šo protokolu vienojas, ka sakarā ar šo Kopienas paplašināšanos nevar iesniegt nekādas sūdzības, prasības vai norādes, ne arī grozīt vai atsaukt koncesijas saskaņā ar VVTT 1994. XXIV. panta 6. punktu un XXVIII pantu.

 

10. pants

Attiecībā uz 2004. gadu jauno tarifu kvotu apjomus un esošo tarifu kvotu palielinājumus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis pirms šā protokola stāšanās spēkā.

11. pants

Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma sastāvdaļa. Šā protokola pielikumi un deklarācijas veido tā sastāvdaļa.

12. pants

1. Šo protokolu apstiprina Kopiena, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Izraēlas Valsts saskaņā ar savām procedūrām.

2. Puses paziņo viena otrai par to, ka ir pabeigtas iepriekšējā punktā minētās attiecīgās procedūras. Apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

13. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

2. Šo protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

14. pants

Šis protokols ir sagatavots divos ek­semplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ebreju valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

15. pants

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma tekstu, tostarp tā pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, un Nobeiguma aktu kopā ar tam pievienotajām deklarācijām sagatavo čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā, un šie teksti ir autentiski tāpat kā teksti oriģinālvalodās. Šos tekstus apstiprina Asociācijas padome.

 

I pielikums

Protokols Nr.1

par noteikumiem, ko piemēro Izraēlas izcelsmes

lauksaimniecības produktu importam Kopienā

1. Pielikumā uzskaitītos Izraēlas izcelsmes produktus ļauj importēt Kopienā saskaņā ar turpmāk un pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. a) Muitas nodokļi tiek atcelti vai samazināti, kā norādīts ailē "a".

b) Dažiem produktiem, kam vienotie muitas tarifi paredz procentuālā nodokļa un specifiskā nodokļa piemērošanu, samazinājuma apmērus, kas norādīti ailēs "a" un "c", piemēro tikai procentuālajam nodoklim. Tomēr produktiem ar kodiem 0105 12 00, 0207, 0404 10, 0407 00, 0709 90 60, 2204 21 un 2209 nodokļu samazinājumu piemēro arī specifiskajam nodoklim.

c) Dažiem produktiem muitas nodokļi ir atcelti tarifu kvotu robežās, kas katram no tiem uzskaitītas ailē "b". Ja nav norādīts citādi, šīs tarifu kvotas piemēro uz ikgadēja pamata no 1. janvāra līdz 30. decembrim.

d) Par daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotas, atkarībā no attiecīgā produkta vienotos muitas nodokļus piemēro pilnā apmērā vai samazinātus, kā norādīts ailē "c".

3. Dažiem produktiem muitas nodokļu atcelšanu nodrošina references daudzumu ietvaros, kā norādīts ailē "d".

Ja kāds no šo produktu importa apjomiem pārsniedz references daudzumu, Kopiena, ņemot vērā gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, attiecīgajam produktam var noteikt Kopienas tarifu kvotu, kuras apjomam jābūt vienādam ar references daudzumu. Šādā gadījumā daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotu, atkarībā no attiecīgā produkta piemēro vienoto muitas nodokli pilnā apmērā vai samazinātu, kā norādīts ailē "c".

4. Kā norādīts ailē "e", dažiem produktiem, kam nav ne noteiktas kvotas, ne references daudzuma, Kopiena var noteikt references daudzumu, kā tas paredzēts 3. punktā, ja saskaņā ar gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, tā nosaka, ka produkta vai produktu importa apjomi varētu radīt grūtības Kopienas tirgū. Ja līdz ar to uz produktu attiecas tarifu kvota saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotu, atkarībā no attiecīgā produkta muitas nodokli piemēro pilnā apmērā vai samazinātu, kā norādīts ailē "c".

5. Pirmajā nodokļa piemērošanas gadā tarifu kvotu un references daudzumu apjomus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis pirms šā protokola stāšanās spēkā.

6. Visiem pielikumā uzskaitītajiem produktiem tarifu kvotu un references daudzumu apjomi palielinās no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim četrās vienādās daļās, no kurām katra atbilst 3 % šo apjomu.

 

Protokola Nr.1 pielikums

KN kods1

Nosaukums2

a

b

c

d

e

Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums3 %

Tarifu kvotas (tonnās, ja nav norādīts citādi)

Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums, ja pārsniegtas pašreizējās vai iespējamās tarifu kvotas 3 %

References daudzums (tonnās, ja nav norādīts citādi)

Īpaši
noteikumi

0105 12 00

Dzīvi mājas tītari, kas sver ne vairāk kā 185 g

100

116 000 gabali

0

0207 25

Tītari, nesagriezti gabalos, saldēti

100

1 400

0

0207 27 10

Tītara izcirtņi, atkauloti, saldēti

0207 27 30/40/50/60/ 70

Tītara izcirtņi ar kauliem, saldēti

ex

0207 32

Pīļu un zosu gaļa, nesagriezta gabalos, svaiga vai atdzesēta

100

500

0

ex

0207 33

Pīļu un zosu gaļa, nesagriezta gabalos, saldēta

ex

0207 35

Cita gaļa un pīļu un zosu subprodukti, svaigi vai dzesināti

ex

0207 36

Cita pīļu un zosu gaļa un subprodukti, saldēti

0207 34 10

Treknās zosu aknas, svaigas vai dzesinātas

100

-

0

0404 10

Sūkalas vai pārveidotās sūkalas, koncentrētas vai nekoncentrētas, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju

100

800

0

0407 00

Putnu olas, nelobītas, svaigas, konservētas vai gatavotas

100

520 000 gabali

0

0601
0602

Sīpoli un līdzīgi augi, kā arī citi dzīvie augi

100

-

0

Saskaņā ar Protokola Nr.1 4. Punkta noteikumiem.

0603 10

Grieztie ziedi un ziedu pumpuri, svaigi

100

19 800

0

0603 10 80

Citi svaigi grieztie ziedi un pumpuri no 1. novembra līdz 15. aprīlim

100

7 000

0

0603 90 00

Grieztie ziedi un ziedu pumpuri, kaltēti, krāsoti, balināti, impregnēti vai citādi sagatavoti

100

100

0

ex

0604 10 90

Sūnas un ķērpji, izņemot briežu sūnas, svaigi

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0604 91

Lapas, zari un citas augu daļas bez ziediem vai ziedpumpuriem, un zāles, svaigas

0604 99 90

Kaltēti, krāsoti, balināti, impregnēti vai citādi apstrādātas lapas, zari un citas augu daļas bez ziediem vai ziedu pumpuriem, zāles, buķetēm vai dekoratīvos nolūkos (izņemot kaltētus)

100

10

0

ex

0701 90 50

Jaunie kartupeļi no 1. janvāra līdz 31. martam, svaigi vai dzesināti

100

30 000

0

0701 90 50

Jaunie kartupeļi no 1. janvāra līdz 31. jūnijam, svaigi vai dzesināti

100

300

0

0702 00 00

Tomāti, svaigi vai dzesināti

100

9 000 ķiršu to­mā­tiem4 + 1 000 citiem

0

0703 90 00

Puravi un citi ķiploku veida dārzeņi, svaigi vai dzesināti

100

1 500

0

0703 10 11

Sēklas sīpoli, svaigi vai dzesināti

100

1 500

0

0703 10 19

Citi sīpoli, svaigi vai dzesināti, no 15. februāra līdz 15. maijam

ex

0709 90 90

Savvaļas sīpoli (Muscari comosum), svaigi vai dzesināti, no 15. februāra līdz 15. maijam

ex

0704 90 90

Ķīnas kāposti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembrim līdz 31. martam

100

1 250

0

0705 11 00

Galviņkāposts (galviņsalāti), svaigi vai dzesināti, no 1. novembrim līdz 31. martam

100

336

0

ex

0706 10 00

Burkāni, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 1. aprīlim

100

6 832

40

0706 90 90

Galda bietes, svaigas vai dzesinātas, puravlapu plostbārži, redīsi un līdzīgi sakņaugi

100

2 000

0

0709 30 00

Baklažāni, svaigi vai dzesināti, no 1. decembra līdz 30. aprīlim

100

-

60

1 440

ex

0709 40 00

Seleriju kāti (Apium graveolens' var. dulce), svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim

100

13 000

50

0709 60 10

Saldie pipari, svaigi vai dzesināti

100

15 400

40

0709 90 60

Saldā kukurūza, svaiga vai atdzesēta

100

1 500

0

0709 90 70

Cukini, svaigi vai dzesināti, no 1. decembra līdz februāra beigām

100

-

60

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

0709 90 90

Citi svaigi vai dzesināti dārzeņi, izņemot savvaļas sīpolus (Muscari comosum)

100

2 000

0

ex

0710 80 59

Capsicum ģints augļi, no 15. novembra līdz 30. aprīlim

100

-

30

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0711 90 50

Sīpoli, konservēti īslaicīgai glabāšanai, bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā

100

300

0

0712 90 30

Kaltēti tomāti, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet tālāk nesagatavoti

100

700

0

2002 90 91
2002 90 99

Tomātu pulveris ar sausnas saturu ne vairāk kā 30% no svara, sagata­voti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi

0712 90 50

Kaltēti burkāni, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet ar pirmreizējo apstrādi

100

180

0

0712 90 90

Citi kaltēti dārzeņi un dārzeņu maisījumi, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet ar pirmreizējo apstrādi

0910 40 19

Timiāns, sasmalcināts vai malts

0910 40 90

Lauru lapas

0910 91 90

Sasmalcinātu vai maltu dažāda veida garšvielu maisījumi

0910 99 99

Citas sasmalcinātas vai maltas garšvielas

0804 10 00

Dateles, svaigas vai žāvētas

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0804 40 00

Avokado, svaigi vai kaltēti

100

-

80

37 200

0804 50 00

Gvajaves, mango un garcīnijas, svaigas vai žāvētas

100

-

40

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

0805 10

Apelsīni, svaigi

100

200 000 5

60

ex

0805 20

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi

100

21 000

60

ex

0805 20

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi no 15. marta līdz 30. septembrim

100

14 000

60

ex

0805 40 00

Greipfrūti, svaigi

100

-

80

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

0805 50 10

Citroni, svaigi

100

7 700

40

ex

0805 50 90

Laimi, svaigi

100

1 000

0

ex

0805 90 00

Kumkvati

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0806 10 10

Galda vīnogas, svaigas no 15. maija līdz 20. jūlijam

100

-

0

0807 11 00

Arbūzi, svaigi no 1. aprīļa līdz 15. jūnijam

100

9 400

50

0807 19 00

Citas svaigas melones (izņemot arbūzus) no 15. septembra līdz 31. maijam

100

11 500

50

0810 10 00

Zemenes, svaigas, no 1. novembra līdz 31. martam

100

2 600

60

0810 50 00

Kivi augļi, svaigi, no 1.janvāra līdz 30.aprīlim

100

-

0

240

0810 90 95

Citi svaigi augļi

100

500

0

ex

0810 90 95

Granātāboli, svaigi

Hurmas, svaigas, no 1.novembra līdz 31.jūlijam

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex
ex

0811 90 19
0811 90 39

Greipfrūtu daiviņas, saldētas

80

-

0

ex

0811 90 95

Dateles, saldētas

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

0811 90 95

Greipfrūtu daiviņas, saldētas

100

-

80

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

0812 90 20

Apelsīni, sasmalcināti, pagaidu konservos, bet tādā kondīcijā nepiemēroti tūlītējam patēriņam

100

10 000

80

ex

0812 90 99

Citi citrusaugļi, sasmalcināti, īslaicīgai glabāšanai konservēti, bet nepiemēroti tūlītējai lietošanai pārtikā

100

-

80

1 320

0904 12 00

Pipari, saberzti vai malti

100

-

80

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0904 20 10

Saldie pipari, nesaberzti un nemalti

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0904 20 30

Citi Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, nesasmalcināti un nemalti, no 15. novembra līdz 30. aprīlim

100

-

30

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

0904 20 90

Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, sasmalcināti vai malti

0910 40 13

Timiāns, nesasmalcināts un nemalts (izņemot savvaļas timiānu)

100

200

0

1302 20

Pektīns, pektināti un pektāti

100

25

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

1602 31

Tītara gaļa, apstrādāta vai konservēta vai tītara gaļas subprodukti

100

2 250

0

2001 10 00

Gurķi vai īsaugļu kārpainie gurķi, kas sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

100

200

0

2001 90 20

Capsicum ģints augļi, izņemot saldos piparus vai Jamaikas piparus, no 15. novembra līdz 30. aprīlim

100

-

30

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex
ex

2001 90 93
2001 90 99

Pērļu sīpoli, kuru apkārtmērs ir mazāks nekā 30 mm, un okras, sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

2002 10 10

Mizoti tomāti, sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi

100

3 500

30

ex

2004 90 98

Saknes selerijas, izņemot maisījumā, sagatavotas vai konservētas, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldētas, kas nav norādītas 2006. pozīcijā

100

-

30

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

2004 90 98

Burkāni, sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā

100

2 000

0

ex

0710 80 95

Burkāni, negatavoti vai gatavoti ar tvaicēšanu vai vārīšanu ūdenī, saldēti

ex

2004 90 98

Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā un kas nav saknes selerijas un burkāni

100

150

0

ex
ex

2005 10 00
2005 90 80

Saknes selerijas, kāposti (izņemot ziedkāpostus), okras, bāmijas, (izņemot maisījumā), kas sagata­voti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā

100

-

30

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

2005 90 10

Capsicum ģints augļi, izņemot saldos piparus vai smaržīgos piparus, no 15. novembra līdz 30. aprīlim, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā

100

-

30

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

2005 90 80

Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā

100

1 300

0

2008 11 92
2008 11 94

Zemesrieksti, tiešajos iesaiņojumos ar neto svaru lielāku nekā 1 kg

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

2008 30 51
2008 30 71

Greipfrūtu daiviņas

100

-

80

16 440

ex

2008 30 55

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, sasmalcināti

100

-

80

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

2008 30 59

Sasmalcināti apelsīni un citroni

Greipfrūti, izņemot daiviņās

ex

2008 30 59

Apelsīni, daiviņās

100

1 000

0

ex

2008 30 59

Apelsīni, kas nav daiviņās un sasmalcināti

100

1 000

0

ex

2008 30 75

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, sasmalcināti

100

-

80

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex

2008 30 79

Greipfrūti, izņemot daiviņās

100

80

2 400

ex

2008 30 79

Apelsīni un citroni, sasmalcināti

100

-

80

ex

2008 30 90

Greipfrūti

100

-

80

8 480

Citrusaugļu mīkstums

Citrusaugļi sasmalcināti

ex

2008 40 71

Bumbieru šķēles, apceptas eļļā

100

100

0

ex

2008 50 71

Aprikožu šķēles, apceptas eļļā

ex

2008 70 71

Persiku šķēles, apceptas eļļā

ex

2008 92 74

Šķēlēs grieztu augļu maisījumi, apcepti eļļā

ex

2008 92 78

Šķēlēs sagrieztu augļu maisījumi, apcepti eļļā

ex

2008 99 67

Ābolu šķēles, apceptas eļļā

2008 50 61
2008 50 69

Sagatavotas vai konservētas aprikozes, kas nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru

100

-

20

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex
ex

2008 50 92
2008 50 94

Aprikožu pusītes, sagatavotas vai konservētas, kas nesatur pievienotu alkoholu, kas nesatur pievienotu cukuru, 4,5 kg vai lielākā tiešajā iesaiņojumā

100

-

20

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex
ex

2008 50 92
2008 50 94

Aprikožu mīkstums, kas nesatur pievienotu alkoholu, kas nesatur pievienotu cukuru, 4,5 kg vai lielākā tiešajā iesaiņojumā

100

180

0

2008 92 51
2008 92 59
2008 92 72
2008 92 74
2008 92 76
2008 92 78

Augļu maisījumi, kas nesatur pievie­notu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru

100

250

0

2009 11 11 2009 11 19 2009 11 91 2009 11 99 2009 12 00 2009 19 11 2009 19 19 2009 19 91 2009 19 98

Apelsīnu sula

100

46 000 no kurām pakās pa 2, 1 vai mazāk ne vairāk kā 19 000

70

2009 21 00 2009 29 11 2009 29 19 2009 29 99

Greipfrūtu sula

100

-

70

34 440

2009 29 91

Greipfrūtu sula

70

-

2009 39 11

Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa sula, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30

100

-

60

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

ex
ex
ex
ex

2009 31 11
2009 31 19
2009 39 31
2009 39 39

Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa sula, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30, izņemot citronu sulu

100

-

60

Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.

2009 39 19

Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa cita sula, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30

60

-

2009 50

Tomātu sula

100

10 200

60

2009 61
2009 69

Vīnogu sula, ieskaitot nenorūgušu vīnogu vīnu

100

2 000

0

2009 80 89

Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa vai dārzeņa cita sula, neuzrūgusi, kas nesatur pievienotu alkoholu, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30, ar pievienotā cukura saturu, kas nepārsniedz 30% svara

100

350

0

ex

2009 90

Citrusaugļu sulu maisījumi ar tropiskajām sulām, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67, kuru vērtība par 100 kg neto svara pārsniedz € 30, kas nesatur pievie­notu cukuru

100

2 800

0

Citrusaugļu sulu maisījumi, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67, kuru vērtība par 100 kg neto svara pārsniedz € 30, kas nesatur pievie­notu cukuru

ex

2009 80 97

Gvajaves sula, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, kas nesatur pievie­notu cukuru

100

100

0

ex

2009 80 99

Bumbieru (Prickle pear) sula, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, kas nesatur pievienotu cukuru

100

100

0

ex

2204 21

Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot spirtotos vīnus 2 litru vai mazākā tarā

100

3 760 hl

0

Par 3 760 hl, 100% spe­ciālā nodokļa sama­zin­ā­jums

2209 00 11 2209 00 19

Vīna etiķis

100

-

 

1 KN kodi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 2003. gada 30. oktobris).

 

2 Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, priekšrocību režīmu saistībā ar šo pielikumu nosaka pēc KN kodiem. Ja ir norādīts ex KN kods, priekšrocību režīma piemērojamību nosaka gan pēc KN koda, gan attiecīgā apraksta.

 

3 Nodokļa samazinājums attiecas tikai procentuālajiem muitas nodokļiem, izņemot produktiem, kas atbilst šiem kodiem: 0105 12 00, 0207, 0404 10, 0407 00, 0709 90 60, 2204 21 un 2209.

 

4 Ieraksti šajā apakšpozīcijā ir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Kopienas noteikumos (2000. gada 14. aprīļa Regula (EK) Nr. 790/2000 (OV No L 95, 15.4.2000), un turpmākie grozījumi).

 

5 Šīs tarifu kvotas ietvaros specifiskais nodoklis, kas paredzēts Kopienas koncesiju sarakstā PTO, ir samazināts līdz nullei laikposmam no 1. decembra līdz 31. maijam, ja importa vērtība nav mazāka par € 264/t, kas ir iekļuves cena, par ko ir vienojušās Eiropas Kopiena un Izraēla. Ja iekļuves cena ir par 2, 4, 6 vai 8 % zemāka par noteikto iekļuves cenu, specifiskais muitas kvotas nodoklis ir vienāds ar attiecīgi 2, 4, 6 vai 8% no šīs noteiktās iekļuves cenas. Ja sūtījuma iekļuves cena ir mazāka par 92% no noteiktās iekļuves cenas, tad piemēro specifisko muitas nodokli, kas paredzēts PTO ietvaros.

 

II pielikums

Protokols Nr.2

par noteikumiem, ko piemēro Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības produktu importam Izraēlā

1. Pielikumā uzskaitītos Kopienas izcelsmes produktus ļauj importēt Izraēlā saskaņā ar turpmāk un pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Ievedmuitas nodokļi importam tiek tcelti vai samazināti līdz ailē "a" norādītajam līmenim ikgada tarifu kvotas robežās, kas norādītas ailē "b", un uz to attiecas ailē "e" norādītie īpašie noteikumi.

3. Par daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotas, atkarībā no attiecīgā produkta muitas nodokļus piemēro pilnā apmērā vai samazinātus, kā norādīts ailē "c".

4. Dažiem produktiem, kam ir noteikta tarifu kvota, atsauces daudzumus nosaka, kā norādīts ailē "d".

Ja kāds no šo produktu importa apjomiem pārsniedz references daudzumu, Izraēla, ņemot vērā gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, attiecīgajam produktam var noteikt tarifu kvotu, kuras apjomam jābūt vienādam ar references daudzumu. Šādā gadījumā daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotu, piemēro nodokli, kā norādīts 3. punktā.

5. Produktiem, kam nav noteiktas ne tarifu kvotas, ne references daudzumi, Izraēla var noteikt references daudzumu, kā tas paredzēts 4. punktā, ja saskaņā ar gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, tā nosaka, ka produkta vai produktu importa apjomi varētu radīt grūtības Izraēlas tirgū. Ja līdz ar to uz produktu attiecas tarifu kvota saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro 3. punkta noteikumus.

6. Pirmajā piemērošanas gadā tarifu kvotu un references daudzumu apjomus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis pirms šā protokola stāšanās spēkā.

7. Visiem pielikumā uzskaitītajiem produktiem tarifu kvotu un references daudzumu apjomi palielinās no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim četrās vienādās daļās, no kurām katra atbilst 3 % šo apjomu.

 

Protokola Nr. 2. pielikums

HS vai Izraēlas kods

Nosaukums1

a

b

c

d

e

Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums %

Tarifu kvota (tonnās, ja nav norādīts citādi)

Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums, ja pārsniegtas pašreizējās vai iespējamās tarifu kvotas (%)

Atsau­ces daudzums (tonnās)

Īpaši noteikumi

ex

0105

Dzīvi mājputni, t. i. vistas, pīles, zosis, tītarus un pērļu vistiņas, kuru svars nepārsniedz 185 g

100

500 000 gabali

0

0102

Dzīvi liellopi

100

3 000 galvas

0

ex

0102

Dzīvi liellopi nobarošanai

100

8 500 galvas

0

ex

0102

Dzīvi liellopi kaušanai

100

1 000

0

0201

Liellopu gaļa, svaiga vai dzesināta

100

1.000

0

0202 30

Liellopu gaļa, atkaulota, saldēta

100

6.000

0

0206 29

Citi liellopu subprodukti, saldēti

100

500

0

0402 10

Piena vai krējuma pulveris, granulas vai cita cietā forma ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5% svara

100

1 500

55 % no 1 500 t papildu tarifu kvotas robežās

0402 21

Piena vai krējuma pulveris, granulas vai cita cietā forma ar tauku sa­tu­ru, kas nepārsniedz nepārsniedzot 1,5% svara, kas nesatur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju

100

3 500

0

0404

Sūkalas, koncentrētas vai ne, vai kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju; produkti, kuros ir dabīgā piena sastāvdaļas, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kas nav citur norādīti vai ietverti

100

800

0

0405 00

Sviests un citi tauki un eļļas, kas iegūti no piena; ziežamie piena pārstrādes produkti

100

350

0

0406

Siers un rūgušpiena biezmasa

100

500

0

0407 00

Putnu olas, nelobītas, svaigas, konservētas vai gatavotas

100

40 000 gabali

0

0409 00 10

Dabīgais medus

100

150

0

0603 90 00

Kaltēti, krāsoti, balināti, impregnēti vai citādi apstrādāti grieztie ziedi un ziedu pumpuri

100

50

0

ex 0604 10

Sūnas un ķērpji, svaigi

100

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.2 5. punkta noteikumiem.

0604 91

Lapas, zari un citas augu un stiebrzāļu daļas, svaigas

ex

0604 99

Lapas, bez turpmākās apstrādes, izņemot kaltēšanu

0701 10 00

Kartupeļi, sēklas, svaigi vai dzesināti

100

17 000

0

0603 10

Grieztie ziedi un ziedu pumpuri, svaigi

100

-

0

1 000

0701 90

Citi kartupeļi, svaigi vai dzesināti

100

2 500

0

0703 10

Sīpoli un šalotes sīpoli, svaigi vai dzesināti

100

2 000

0

0703 20 00

Ķiploki, svaigi vai dzesināti

100

200

25

0710 21 00

Lobīti vai nelobīti zirņi (Pisum sativum), negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti

100

700

0

0710 22 00

Lobītas vai nelobītas pupas (Vigna spp., Phaseolus spp.), negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas

100

400

0

0710 29 00

Citi pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai

vārot ūdenī, saldēti

100

350

0

0710 30 00

Spināti, Jaunzēlandes spināti un balodenes (dārza balodenes), negata­voti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti

100

300

0

0710 80

Citi dārzeņi (negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī), saldēti

100

500

0

0710 90 00

Dārzeņu maisījumi, negatavoti vai gata­voti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti

ex

0712 90

Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kaltēti, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, ar pirmreizējo apstrādi, izņemot ķiplokus

100

300

0

0712 90 81

Ķiploki, kaltēti, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet ar pirmreizējo apstrādi

100

50

0

0713 10 10

Zirņi, Pisum sativum, kaltēti un lobīti, sēšanai

100

100

0

0713 10 90

Zirņi, Pisum sativum, kaltēti un lobīti, mizoti un šķelti vai ne (izņemot sēklas zirņus)

100

150

0

0713 33

Zemās krūmu pupiņas, ieskaitot baltās sīksēklu pupiņas, kaltētas

100

100

0

0713 39 00

Citas pupas, kaltētas

100

150

0

0713 50 00

Cūkpupas (Vicia faba rupjsēklu sugas) un lopbarības pupas (Vicia faba equina sugas, Vicia faba sīksēklu sugas), kaltētas

100

2 500

0

0713 90

Citi kaltēti pākšu dārzeņi

100

100

15

0802 50 00

Svaigas vai kaltētas pistācijas, lobītas vai mizotas vai ne

100

250

0

0802 90

Citi rieksti, svaigi vai kaltēti, lobīti vai mizoti vai ne

100

500

15

ex

0804 20

Vīģes, kaltētas

100

500

20

0806 20

Vīnogas, žāvētas

100

100

25

0808 10

Āboli, svaigi

100

2 300

0

ex 0808 20

Bumbieri, svaigi

100

1.100

0

ex 0808 20

Cidonijas, svaigas

100

200

0

0811 20 31

Avenes, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas

100

100

0

0811 20 39

Upenes, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas

0811 20 51

Jāņogas, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas

0811 20 59

Kazenes un zīdkoka ogas, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas

0811 90

Citi augļi un rieksti, negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne

100

400

0

0812 10 00

Ķirši, pagaidu konservos, bet tādā kondīcijā nepiemēroti tūlītējam patēriņam

100

500

0

0813 20 00

Žāvētas plūmes

100

150

0

0904 20 90

Capsicum vai Pimenta ģints augļu biezsula vai samalti augļi

25

50

0

1001 10

Cietie kvieši

100

9 500

0

1001 90

Citi kvieši un kviešu un rudzu maisījums

100

150 000

0

1002 00 00

Rudzi

100

10 000

0

1003 00

Mieži

100

210 000

0

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklas

100

11 000

0

1006 30

Daļēji slīpēti vai pilnībā slīpēti rīsi, pulēti vai glazēti vai nē

100

25 000

0

1103 13

Kukurūzas (graudu) putraimi vai rupja maluma milti

100

235 000

0

ex 1103 20

Citu graudaugu, izņemot rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, rīsu un kviešu, granulas

100

7 500

0

1104 12

Placināti auzu graudi vai pārslas

34

-

0

Saskaņā ar protokola Nr.2 5. punkta noteikumiem.

1107 10

Iesals, negrauzdēts

100

7 500

0

1108

Cietes, inulīna

25

-

0

1208 10

Sojas pupu milti un rupja maluma milti

100

400

0

1209 91

Dārzeņu sēklas

100

500

0

1209 99

Citas sēklas

100

500

0

1214 10

Lucernas (alfalfa) rupja maluma milti un granulas

100

1 500

0

1404 20

Kokvilnas īsšķiedras

100

1 000

0

ex

1507

Sojas pupu nerafinētā eļļa, atsveķota vai ne

40 pārtikas eļļām

-

0

ex

1512

Saulespuķu, saflora vai kokvilnas sēklu eļļa un tās frakcijas, rafinēta vai ne, bet ne ķīmiski modificēta

40 pārtikas eļļām

-

0

ex

1514

Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un tās frakcijas, rafinēta vai ne, bet ne ķīmiski modificēta

40 pārtikas eļļām

-

0

1515

Citu noteikto augu tauki un eļļas (ieskaitot jojoba eļļu) un tās frakcijas, rafinētas vai ne, bet ne ķīmiski modificētas

100 pārtikas eļļām

-

0

1602 50

Sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai gaļas subprodukti

100

300

0

ex

1604 13

Sardīnes, hermētiskā tarā

100

300

0

ex

1604 14

Tuncis hermētiskā tarā

1701 91 00

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā veidā, kas satur pievienotus aromatizētājus vai krāsvielas, izņemot jēlcukuru

100

-

0

1701 99

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā veidā, kas nesatur pievienotus aromatizētājus vai krāsvielas, izņemot jēlcukuru

1702 30

Glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai kas sausā veidā satur fruktozi mazāk nekā 20 % svara

15

1 200

15

1702 60

Cita fruktoze un fruktozes sīrups, kas sausā veidā satur fruktozi vairāk nekā 50% svara, izņemot invertcukuru

100

200

0

2001 10 00

Gurķi un īsaugļu kārpainie gurķi, kas sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

17

50

0

ex

2002 90

Tomāti, izņemot veselus vai gabalos, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, pulvera veidā

100

200

0

2003 10

Agaricus ģints sēnes, kas sagatavotas vai konservētas, izņemot ar etiķi vai etiķskābi

100

1 200

10

ex

2004 90

Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, miltu vai rupja maluma miltu veidā

75

300

0

ex

2004 90

Citi dārzeņi

65

2005 90 90

Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, citi

100

900

0

ex

2007 99

Citi ievārījumi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, ko iegūst vārot, cukura saturam pārsniedzot 30% svara

26,4

590

0

2008 50

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas

100

150

0

2008 60 51

Skābie ķirši, sagatavoti vai konservos, kas nesatur alkoholu, bet kam ir pievie­nots cukurs, iepakojumos virs 1 kg

92

200

0

2008 60 61

Skābie ķirši, sagatavoti vai konservos, kas nesatur alkoholu, bet kam ir pievie­nots cukurs, iepakojumos līdz 1 kg

2008 70

Persiki, ieskaitot nektarīnus, citādi sagatavoti vai konservēti

100

1 600

0

ex

2008 80 90

Zemenes, sagatavotas vai konservētas, iepakojumos ne mazākos par 4.5 kg (izņemot ar pievienotu cukuru vai alkoholu)

90

100

0

ex

2008 92

Tropisko augļu maisījumi, kuros nav zemeņu, riekstu un citrusu

100

500

0

ex
ex

2009 11
2009 19

Apelsīnu sula, saldēta un nesaldēta, kas nav fermentēta un nesatur pievie­notu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, iepakojumus virs 230 kg

100

-

0

ex

2009 29

Greipfrūtu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, iepakojumus virs 230 kg

ex

2009 31

Citronu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas nesatur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20

100

500

0

ex

2009 39

Cita citronu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67

2009 41

Ananāsu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20

100

-

0

ex

2009 49

Cita ananāsu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67

2009 61

Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 30

100

200

0

ex

2009 69

Cita vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67

2009 71

Ābolu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20

100

1400

0

ex

2009 79

Cita ābolu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67

ex

2009 80

Jebkura cita atsevišķa augļa vai dārzeņa sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67

100

510

0

2204

Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot spirtotos vīnus; vīnogu misa, izņemot 2009. pozīcijā norādīto

100

2 000 hl

0

2207 10

Nedenaturēts etilspirts ar alkohola tilpumkoncentrāciju 80% vai vairāk

100

3 000

0

2209 00

Etiķis un etiķa aizvietotāji, ko iegūst no etiķskābes

100

-

0

2301 10

Gaļas vai gaļas subproduktu milti, rupja maluma milti un granulas, dradži

100

14 000

0

2303 10

Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi

100

2 200

0

2304 00 00

Lopbarības rauši un citi cietie atlikumi, malti vai granulu veidā vai ne, kas radušies pēc sojas pupu eļļas ieguves

Piemērojamais nodoklis: 9,2 %

1 800

0

2306 41 00

Rapša sēklu milti

Piemērojamais nodoklis: 4,5 %

3 500

0

2309 10 20

Suņu vai kaķu barība, iepakota pārdošanai mazumtirdzniecībā, kas satur proteīnvielas ne mazāk kā 15% un ne vairāk kā 35% un taukvielas ne mazāk kā 4% svara

100

1 000

0

2309 10 90
2309 90 90

Dzīvnieku barībai izmantotās sagataves, izņemot tādas sagataves, kas satur proteīnvielas ne mazāk kā 15% un ne vairāk kā 35% un taukvielas ne mazāk kā 4% svara, izņemot sagatavotu barību dekoratīvajām zivīm un putniem

100

-

0

2309 90 20

2309 90 30

Citas dzīvnieku barībai izmantotās sagataves, izņemot tādas sagataves, kas satur proteīnvielas ne mazāk kā 15% un ne vairāk kā 35% un taukvielas ne mazāk kā 4% svara, izņemot sagatavotu barību dekoratīvajām zivīm un putniem

100

1 400

0

2401 10

Tabaka bez stiebriem/attīrīta

100

1 000

Piemērojamais nodoklis 0,07 NIS/ kg

2401 20

Tabaka daļēji vai pilnīgi bez
stiebriem/attīrīta

  

1 Neatkarīgi no harmonizētās sistēmas (HS) vai Izraēlas tarifu nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, priekšrocību sistēmu saistībā ar šo pielikumu nosaka pēc HS kodiem vai Izraēlas tarifu kodiem. Ja ir norādīts ex HS kods vai ex Izraēlas tarifu kods, priekšrocību režīma piemērojamību nosaka gan pēc HS koda vai Izraēlas tarifu koda, gan attiecīgā apraksta.

 

Eiropas Kopienas deklarācija

Saskaņā ar Papildprotokolu pieņemtie Asociācijas nolīguma grozījumi neattiecas uz neatrisinātajiem jautājumiem par izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistītajiem jautājumiem.

Izraēlas Valsts deklarācija

Saskaņā ar Papildprotokolu pieņemtie Asociācijas nolīguma noteikumi neskar jebkādu turpmāko izcelsmes noteikumu jautājuma risinājumu.

09.JPG (81026 bytes)

10.JPG (94823 bytes)

11.JPG (108992 bytes)

 


PROTOKOLS

NOLĪGUMAM STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS ATTIECĪBĀ UZ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEDALĪŠANOS KĀ LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM SASKAŅĀ AR TO IESTĀŠANOS EIROPAS SAVIENĪBĀ

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, kuru arī pārstāv Eiropas Savienības Padome,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, še turpmāk "Šveice",

no otras puses,

turpmāk "Līgumslēdzējas puses",

ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk "nolīgums"), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas (turpmāk "jaunās dalībvalstis") pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

TĀ KĀ jaunajām dalībvalstīm jākļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm;

IEVĒROJOT TO, ka Pievienošanās akts Eiropas Savienības Padomei nodrošina tiesības Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā slēgt jauno dalībvalstu pievienošanās protokolu šim nolīgumam,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

 

1. pants

1. Jaunās dalībvalstis ar šo kļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

2. No protokola spēkā stāšanās brīža nolīguma noteikumi jaunajām dalībvalstīm būs tikpat saistoši kā pašreizējām nolīguma Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā protokolā. 

2. pants

Nolīguma galvenajā daļā un tā I pielikumā tiks veikti šādi pielāgojumi:

a) nolīguma Līgumslēdzēju pušu sarakstu aizstāj ar turpmāko:

"Eiropas Kopiena,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

no vienas puses, un

Šveices Konfederācija,

no otras puses,".

b) nolīguma 10. pantā iekļauj šādus punktus:

"1.a Šveice līdz 2007. gada 31. maijam var paturēt kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri strādā Šveicē, un pašdarba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pieeju divām uzturēšanās kategorijām: uzturēšanās, kas nepārsniedz četrus mēnešus un ir īsāka par vienu gadu, un uzturēšanās uz vienu gadu vai ilgāk. Kvantitatīvu ierobežojumu nebūs attiecībā uz uzturēšanos, kas mazāka par četriem mēnešiem.

Pirms iepriekš minētā pārejas laika beigām, balstoties uz Šveices ziņojumu, Apvienotā komiteja pārskatīs jauno dalībvalstu pilsoņiem piemēroto pārejas laika darbību. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā laikposma beigām Šveice paziņos Apvienotajai komitejai, vai tā turpinās piemērot kvantitatīvos ierobežojumus darba ņēmējiem Šveicē. Šveice var turpināt piemērot šādus pasākumus līdz 2009. gada 31. maijam. Šāda paziņojuma neiesniegšanas gadījumā pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visus kvantitatīvos ierobežojumus, kas piemērojami attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņiem, atceļ. Šīs dalībvalstis ir tiesīgas ieviest tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus Šveices pilsoņiem minētajā laikposmā.";

"2.a Šveice un Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika līdz 2007. gada 31. maijam attiecībā pret kādas Līgumslēdzējas puses darba ņēmējiem, kuri strādā to teritorijā, var saglabāt kontroli attiecībā uz to darba ņēmēju prioritāti, kas iekļauti to pastāvīgajā darba tirgū, kā arī attiecībā uz algas un darba apstākļiem, kas piemērojami attiecīgās Līgumslēdzējas puses pilsoņiem. Tādu pašu kontroli var saglabāt attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās nozarēs, kā minēts nolīguma 5. panta 1. punktā: dārzkopības pakalpojumi, būvniecība, iekļaujot saistītās nozares, apsardzes darbība, ēku tīrīšana un apkope (attiecīgi NACE1 kodi 01.41; 45.1. līdz 4.; 74.60.; 74.70. ). Šveice 1.a, 2.a, 3.a un 4.a punktā minētajā pārejas laikā attiecībā uz pieeju tās darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kuri ir jauno dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas tādu valstu pilsoņi, kuras nav ES un EFTA dalībvalstis. Dodot priekšroku darba ņēmējiem, kas iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, kontrole netiks piemērota to pakalpojumu sniedzējiem, kuri liberalizēti ar īpašu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu (ietverot nolīgumu par dažiem valsts iepirkumu aspektiem, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu). Tajā pašā laikposmā var saglabāt kvalifikācijas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujām laikposmam, kas mazāks par četriem mēnešiem2, un attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās iepriekš minētajās nozarēs, kā norādīts nolīguma 5. panta 1. punktā.

Līdz 2007. gada 31. maijam Apvienotā komiteja pārskatīs pārejas pasākumu darbību, kas iekļauti šajā punktā, pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavo katra no Līgumslēdzējām pusēm, kas tos īsteno. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. maijam Līgumslēdzēja puse, kas ir īstenojusi pārejas laika pasākumus, kuri ietverti šajā punktā, un kas ir informējusi Apvienoto komiteju par savu nodomu turpināt piemērot šādus pārejas pasākumus, var turpināt to darīt līdz 2009. gada 31. maijam. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visi šajā punktā iepriekšminētie ierobežojumi tiks atcelti.";

"3.a Stājoties spēkā šā nolīguma Protokolam par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, un līdz tā laikposma beigām, kurš noteikts 1.a punktā, Šveice kopējās kvotas trešām valstīm ietvaros ik gadu (pro rata temporis) rezervēs darba ņēmējiem, kas strādā Šveicē, un pašnodarbinātām personām, kuras ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, jaunu uzturēšanās atļauju3 minimālo skaitu saskaņā ar šādu plānu:

Līdz

Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu

Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un mazāks par vienu gadu

2005. gada 31. maijam

900

9 000

2006. gada 31. maijam

1 300

12 400

2007. gada 31. maijam

1 700

15 800

2008. gada 31. maijam

2 200

19 200

2009. gada 31. maijam

2 600

22 600

"

 

"4.a Tā laikposma beigās, kas minēts 1.a punktā un šajā punktā, un līdz 12 gadiem pēc nolīguma spēkā stāšanās, jāpiemēro nolīguma 10. panta 4. punkts.

Nozīmīgu darba tirgus traucējumu un traucējumu draudu gadījumā Šveicei un jebkurai no jaunajām dalībvalstīm, kura ir īstenojusi pārejas pasākumus, jāpaziņo par šiem apstākļiem Apvienotajai komitejai līdz 2009. gada 31. maijam. Šajā gadījumā valsts, kas iesniegusi paziņojumu, var turpināt piemērot darba ņēmējiem, kuri strādā tās teritorijā, pasākumus, kas aprakstīti 1.a, 2.a, un 3.a punktā, līdz 2011. gada 30. aprīlim. Tādā gadījumā ikgadējais uzturēšanās atļauju skaits, kas iepriekš minēts 1.a punktā, būs:

Līdz

Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu

Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un īsāks par vienu gadu

2010. gada 31. maijam

2 800

26 000

2011. gada 30. aprīlim

3 000

29 000

 

4.b Ja Malta cieš no traucējumiem tās darba tirgū vai paredz tādus traucējumus, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, un nolemj piemērot noteikumus, kas ir Pievienošanās akta XI pielikuma 2. iedaļā "Personu pārvietošanās brīvība", ierobežojošie pasākumi, kurus Malta pieņemtu attiecībā pret pārējām ES dalībvalstīm, tāpat varētu tikt piemēroti arī attiecībā pret Šveici. Tādā gadījumā Šveice ir tiesīga pieņemt līdzvērtīgus atbildes pasākumus attiecībā pret Maltu.

Malta un Šveice var izmantot šo procedūru līdz 2011. gada 30. aprīlim.";

"5.a Pārejas noteikumi 1. a, 2. a, 3. a, 4. a un 4. b punktā, jo īpaši tie, kas minēti 2. a punktā attiecībā uz priekšrocībām darba ņēmējiem, kuri iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, un kontroli pār algām un darba apstākļiem, netiek attiecināti uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kurām dienā, kad stājas spēkā šā nolīguma Protokols par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, ir atļauts veikt saim­niecisko darbību Līgumslēdzēju Pušu teritorijās. Šādas personas jo īpaši var izmantot profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes priekšrocības.

Uzturēšanās atļauju turētāji, kuru atļaujas ir derīgas uz īsāku laikposmu nekā viens gads, ir tiesīgi tās atjaunot, un attiecībā pret šiem uzturēšanās atļaujas turētājiem kvantitātes kvotas limita pārpildīšana nevar tikt piemērota. Uzturēšanās atļauju turētājiem, kuru atļaujas ir derīgas vienu gadu vai ilgāk par vienu gadu, ir tiesības pagarināt uzturēšanās atļaujas automātiski. Tādējādi minētājām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām būs priekšroka izmantot brīvas pārvietošanās tiesības, kas piešķirtas reģistrētām personām saskaņā ar šā nolīguma pamatnoteikumiem, jo īpaši ar tā 7. pantu, no tā spēkā stāšanās brīža.";

c) nolīguma I pielikuma 27. panta 2. punkta atsauce uz 10. panta 2. punktu aizstāj ar 10. panta 2., 2. a, 4. a un 4. b punktu. 

3. pants

Atkāpjoties no nolīguma I pielikuma 25. panta, piemēro protokola I pielikumā minētos pārejas laikus. 

4. pants

Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa. 

5. pants

Nolīguma I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šā protokola I, II un III pielikumu, kuri ir šā protokola neatņemama sastāvdaļa. 

6. pants

1. Šo protokolu ratificē vai apstiprina Eiropas Savienības Padome - Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, un Šveices Konfederācija saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

2. Eiropas Savienības Padome un Šveices Konfederācija viena otru informē par šo procedūru pabeigšanu. 

7. pants

Šis protokols stājas spēkā tā pirmā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kad pēdējais apstiprinājuma dokuments ir deponēts. 

8. pants

Šis protokols paliek spēkā uz to pašu laiku un saskaņā ar tām pašām modalitātēm kā nolīgums. 

9. pants

1. Šis protokols un tam pievienotās deklarācijas ir sastādītas divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šā protokola versijai maltiešu valodā Līgumslēdzējas Puses autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

3. Nolīguma un šā protokola maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Tas būs tikpat autentisks kā 1. un 2. punktā minētie teksti.

1 NACE: Padomes Regula (EEK) 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2001. gada 19. decembra Komisijas Regulu (EK) 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

2 Darba ņēmēji var iesniegt pieteikumus īstermiņa uzturēšanās atļaujām saskaņā ar kvotām, kuras minētas 3.a punktā uz laiku, kas ir pat mazāks par četriem mēnešiem.

3 Šīs atļaujas tiks piešķirtas papildus nolīguma 10. pantā minētajām kvotām, kuras ir rezervētas darbiniekiem un pašdarba ņēmējām personām, kas nolīguma parakstīšanas dienā (1999. gada 21. jūnijā) ir dalībvalstu vai Kipras Republikas un Maltas Republikas pilsoņi. Šīs atļaujas arī ir papildus tām atļaujām, kuras piešķir, balstoties uz pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par stažieru apmaiņu.

I pielikums

PĀREJAS PASĀKUMI ZEMES IEGĀDEI UN OTRAI DZĪVESVIETAI

1. Čehijas Republika

a) Čehijas Republika uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. formulētos noteikumus, kas tika grozīti, par Šveices pilsoņu, kuri nav Čehijas Republikas iedzīvotāji, un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz kuriem ir filiāles vai pārstāvniecības Čehijas Republikas teritorijā, otras dzīvesvietas iegūšanu Čehijas Republikā.

b) Čehijas Republika uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. ar grozījumiem, likumā Nr. 229/1991 Sb. par vienošanos par īpašuma tiesībām uz zemi un citiem lauksaimniecības īpašumiem un likumā Nr. 95/1999 Sb. par nosacījumiem, kas attiecas uz valstij piederošās lauksaimniecības zemes un meža nodošanu citu vienību īpašumā, formulētos noteikumus attiecībā uz Šveices pilsoņu un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz reģistrēti Čehijas Republikā, lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Neskarot šā 1. punkta citus noteikumus, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c) Uz pašnodarbinātiem lauksaimniekiem, kuri ir Šveices pilsoņi un kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību un dzīvot Čehijas Republikā, neattiecas b) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kuras atšķiras no tām, ko piemēro Čehijas Republikas pilsoņiem.

d) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Čehijas Republikas iestāšanās ES. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laiku, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e) Ja Čehijas Republika pārejas laikā ievieš nosacījumus nekustamā īpašuma iegūšanai nerezidentiem Čehijas Republikā, tad tiem jābūt pamatotiem uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Čehijas Republikas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

f) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Čehijas Republikas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja pēc Čehijas Republikas pieprasījuma lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

2. Igaunija

a) Igaunija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kas ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Igaunijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā kā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem, Igaunija ir pieņēmusi Likumu par nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem un Grozījumus zemes reformas likumā, abi likumi ir spēkā no 2003. gada 12. februāra.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Igaunijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies Igaunijā un darbojušies lauksaimniecībā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Igaunijas pilsoņiem.

c) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Igaunijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Eiropas Kopienu Komisijai (še turpmāk "Komisija") iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Igaunijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Igaunijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

3. Kipra

Kipra uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesiskos aktus, kas ir spēkā 2000. gada 31. decembrī, attiecībā uz otrās dzīvesvietas iegūšanu.

Saskaņā ar Likuma par nekustamā īpašuma iegūšanu (ārzemniekiem) 109. pantu, likumiem 52/69, 55/72 un 50/90 un šo likumu grozījumiem, nekustamā īpašuma iegūšanas atļauja Kiprā, tiem, kuri nav Kipras pilsoņi, ir Ministru Padomes kompetencē. Ministru Padome ir pilnvarojusi rajonu amatpersonas izsniegt atļaujas tās vārdā. Ja attiecīgais nekustamais īpašums pārsniedz 2 donas (1 dona = 1338 m2), atļauju var piešķirt tikai šādiem mērķiem:

a) galvenajai vai otrai dzīvesvietai, kas nepārsniedz 3 donu platību,

b) zemes gabaliem ar ēkām profesionālajām vai komerciālajām vajadzībām,

c) rūpniecībai tajās nozarēs, kuras tiek uzskatītas par izdevīgām Kipras ekonomikai.

Iepriekš minētais likums grozīts ar "Likumu Nr. 54(I)/2003 par nekustamā īpašuma (ārzemniekiem) iegūšanu (Grozījums)". Jaunais likums neuzliek nekādus ierobežojumus ES pilsoņiem un ES reģistrētajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma iegūšanai saistībā ar pastāvīgo dzīvesvietu un tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem vai nekustamā īpašuma iegūšanai ES nekustamo īpašumu aģentiem vai zemes izstrādātājiem. Attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu, likums paredz, ka uz piecu gadu laikposmu pēc Kipras pievienošanās ES, ES pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Kipra, kā arī ES reģistrētie uzņēmumi, kuriem nav reģistrēts birojs, galvenā pārvalde vai uzņēmējdarbības galvenā darījumu vieta Kiprā, nevar iegūt nekustamo īpašumu kā otro dzīvesvietu bez iepriekšēja pilnvarojuma no Ministru Padomes, kura, kā minēts iepriekš, deleģējusi savas pilnvaras rajonu amatpersonām.

4. Latvija

a) Latvija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likumā par grozījumiem likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju lauku apvidos (spēkā no 2003. gada 14. aprīļa) attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Latvijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni.

b) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Latvijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

c) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Latvijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

5. Lietuva

a) Lietuva uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kuri ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti, vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Lietuvā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņi un juridiskās personas, kā arī organizācijas, kuras dibinātas Šveicē bez juridiskās personas statusa, bet ar pilsoņa tiesībām saskaņā ar Šveices tiesību aktiem, nevar iegūt lauksaimniecības zemi un mežsaimniecības zemi pirms 7gadu pārejas laika beigām, kā tas noteikts Lietuvas Republikas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Lietuvā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Lietuvā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Lietuvas pilsoņiem.

c) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Lietuvas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Lietuvas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Lietuvas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

6. Ungārija

a) Ungārija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likuma LV (55 /1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Ungārijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādi citi noteikumi un procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Ungārijas pilsoņiem. Pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras otras dzīvesvietas iegūšanai, kuras pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nevar pieļaut atšķirības attiecībā uz Šveices pilsoņiem, kuri uzturas Ungārijā.

c) Ungārija uz septiņiem gadiem no tās iestāšanās brīža ES var atstāt spēkā aizliegumus, kas formulēti Likuma LV (55/1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu fizisko personu, kuras nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi, kā arī juridisku personu īpašumā.

d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Ungārijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Ungārijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kurām piemēro Ungārijas pilsoņiem.

e) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Ungārijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisijai iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts c) punktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f) Ja pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras lauksaimniecības zemes iegūšanai, tad tās ir pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

g) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja saskaņā ar Ungārijas pieprasījumu lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

7. Malta

Īpašuma iegūšanu Maltas salās ir noteikta Nekustamā īpašuma likumā (īpašuma iegūšana nerezidentiem) (Maltas Likumu 246. pants). Šis likums nosaka, ka

a) (1) Šveices pilsonis var iegādāties nekustamo īpašumu Maltā, bet, lai šī persona varētu izmantot šo īpašumu kā dzīvesvietu (nav nepieciešams kā galvenā dzīvesvieta), šai personai nedrīkst jau būt īpašumā cita dzīvesvieta Maltā. Lai veiktu šādus pirkumus, personām nav nepieciešamas uzturēšanās tiesības Maltā, lai gan šīs personas var saņemt atļauju (ar dažiem izņēmumiem, kuri noteikti tiesību aktos), kuru nevar nepiešķirt, ja īpašuma vērtība ir augstāka nekā ikgadējā ar indeksu noteiktā summa (pašreiz 30 000 MTL dzīvoklim un 50 000 MTL mājai).

(2) Šveices pilsonis var arī izvēlēties Maltu par savu galveno dzīvesvietu jebkurā laikā saskaņā ar attiecīgo valsts likumdošanu. Maltas atstāšana neuzliek nekādus pienākumus atbrīvoties no jebkāda īpašuma, kas iegūts kā galvenā dzīvesvieta.

b) Šveices pilsoņiem, kuri iegādājas īpašumus ar likumu īpaši noteiktos apgabalos (tie parasti ir apgabali, kas ietilpst pilsētu atjaunošanas projektos), nav nepieciešamas atļaujas šādiem pirkumiem, tāpat nav noteikti ierobežojumi nedz skaita, nedz šāda īpašuma, ko viņi varētu iegādāties, lietošanas vai vērtības ziņā.

8. Polija

a) Polija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var paturēt spēkā tās tiesību aktus, kas ir spēkā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem būs jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Polijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

c) Polija uz divpadsmit gadiem no tās iestāšanās brīža ES var paturēt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Šveices pilsoņus vai juridiskās personas, kuras izveidotas saskaņā ar Šveices likumiem, nekādā ziņā nevar pakļaut mazāk labvēlīgiem noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un nomājuši zemi Polijā kā fiziskas vai juridiskas personas nepārtraukti vismaz trīs gadus, no iestāšanās dienas neattiecas c) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža pirkšanu. Warmińsko- Mazurskie, Pomorskie, Kujawsko-Pomorskie, Zachodniopomorskie, Lubuskie, Dolnośląskie, Opolskie un Wielkopolskie vojevodistēs uzturēšanās un nomas laikposmu, kas norādīts iepriekšējā teikumā, pagarina līdz septiņiem gadiem. Nomas laikposmu, kas nepieciešams, lai zemi varētu iegādāties īpašumā, aprēķinās individuāli katram Šveices pilsonim, kurš nomājis zemi Polijā no apstiprinātā datuma sākotnējā nomas līgumā. Pašnodarbinātie lauksaimnieki, kuri zemi nomājuši nevis kā fiziskas, bet juridiskas personas, saskaņā ar nomas līgumu var nodot juridiskās personas tiesības sev kā fiziskām personām. Tā nomas laikposma aprēķināšanā, kas nepieciešams, lai iegādātos zemi īpašumā, ieskaita nomas laikposmus, kas pastāvējuši ar juridiskas personas līgumu. Fizisku personu nomas līgumi var tikt apstiprināti ar atpakaļejošu datumu, un apstiprinātajos līgumos ieskaitīs visus nomas laikposmus. Pašnodarbinātiem lauksaimniekiem nav noteikts termiņš, lai pārveidotu savus pašreizējos nomas līgumus par līgumiem ar fiziskām personām vai rakstiskos līgumos ar apstiprinātu datumu. Nomas līgumu pārveidošanas procedūra ir skaidra, un tā nekādā gadījumā neveido jaunus šķēršļus.

e) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Polijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f) Pārejas laikā Polija piemēro likumā noteikto atļauju izsniegšanas procedūru, kas nodrošina to, ka atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai Polijā ir pamatota uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

9. Slovēnija

a) Ja līdz laikposma beigām, kas ir maksimāli septiņi gadi no dienas, kad Slovēnija ir pievienojusies ES, rodas nopietnas grūtības, kas ilgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu vai var ievērojami pasliktināt nekustamā īpašuma tirgu noteiktā reģionā, Slovēnija var lūgt atļauju veikt aizsargpasākumus, lai stabilizētu situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

b) Pēc Slovēnijas lūguma Apvienotā komiteja ārpus kārtas nosaka, kādus aizsargpasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, konkretizējot apstākļus un pasākumu īstenošanas metodes.

c) Ja rodas nopietnas grūtības nekustamā īpašuma tirgū, tad pēc Slovēnijas steidzama lūguma Apvienotā komiteja lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi lūgumu, kam pievienota vajadzīgā papildinformācija. Tādējādi pieņemtos pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu attiecīgo pušu intereses.

d) Pasākumi, kurus pieļauj saskaņā ar b) apakšpunktu, var ietvert atkāpes no šā nolīguma noteikumiem tiktāl un uz tik ilgu laiku, cik noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu a) apakšpunktā minētos mērķus.

10. Slovākija

a) Slovākija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesību aktus attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu nerezidentiem. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem (nerezidents var iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Slovākijas Republikā, izņemot lauksaimniecības un mežu zemi. Nerezidents nevar iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kura iegūšana ir ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kas formulēti Ārzemju apmaiņas likuma Nr. 202/1995 grozījumos)

b) pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā vai izturēties ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un darbojušies lauksaimniecībā Slovākijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Slovākijas pilsoņiem.

d) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Slovākijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisijai iesniedz ziņojums Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e) Ja pārejas laikā Slovākija piemēro procedūras nekustamā īpašuma iegūšanai Slovākijā nerezidentiem, tās pamato ar skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Slovākijas un Šveices pilsoņiem.

f) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Slovākijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Slovākijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

 

 

II pielikums

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos II pielikumu groza šādi.

1. Zem virsraksta "A iedaļa: Tiesību akti, uz kuriem izdarīta atsauce" 1. punktā "Regula (EEK) Nr. 1408/71" pēc "301 R 1386: Regula (EK) Nr. 1386/2001 …" iekļauj šādu tekstu:

"12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā."

2. Zem virsraksta "Lai īstenotu šo nolīgumu, regulu pielāgo šādi:" nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktu tiks groza šādi:

(a) zem i) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma A daļu, pēc pēdējā ieraksta "Zviedrija - Šveice" pievieno turpmāko:

"Čehijas Republika - Šveice

Nav.

Igaunija - Šveice

Nav konvencijas.

Kipra - Šveice

Nav.

Latvija - Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva - Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija - Šveice

Nav.

Malta - Šveice

Nav konvencijas.

Polija - Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija - Šveice

Nav.

Slovākija - Šveice

Nav."

(b) zem j) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma B daļu, pēc pēdējā ieraksta "Zviedrija - Šveice" pievieno turpmāko:

"Čehijas Republika - Šveice

Nav.

Igaunija - Šveice

Nav konvencijas.

Kipra - Šveice

Nav.

Latvija - Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva - Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija - Šveice

Nav.

Malta - Šveice

Nav konvencijas.

Polija - Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija - Šveice

Nav.

Slovākija - Šveice

Nav."

(c) o) apakšpunktu attiecībā uz VI pielikumu groza šādi:

(aa) 3. punkta a) apakšpunkta iv) daļā aiz vārda "Spānija" iekļauj vārdu "Ungārija"

(bb) 4. punktā aiz vārda "Vācija" iekļauj vārdu "Ungārija".

3. Zem virsraksta "A iedaļa: Tiesību akti uz kuriem izdarīta atsauce" 2. punktā "Regula (EEK) Nr. 574/72" pēc "302 R 410: Komisijas Regulas (EK) Nr. 410/2002 …" iekļauj šādu tekstu:

"12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ."

4. Zem virsraksta "B iedaļa: Tiesību akti, kurus Līgumslēdzējas puses ņems vērā" "4. punkta 18. daļā 383 D 0117: lēmums Nr. 117…," "4. punkta 19. daļā 83 D 1112(02): lēmums Nr. 118…," "4. punkta 27. daļā 388 D 64: lēmums Nr. 136 …" un "4. punkta 37. daļā 393 D 825: lēmums Nr. 150…" attiecīgi pēc "1 94 N: Akts, kas attiecas uz ... nosacījumiem…" iekļauj šādu tekstu:

"12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ."

5. Darba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pasākumus, kuri minēti protokola II pielikuma iedaļas "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā" 1. punktā, piemēros līdz 2011. gada 30. aprīlim.

 

 

III pielikums

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos III pielikuma A iedaļu groza šādi:

Dokumenti, kuros izdarīti grozījumi ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003.).

A. VISPĀRĒJĀ SISTĒMA

1. 392 L 0051 : Padomes Direktīva 92/51/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, kas papildina Direktīvu 89/58/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 25. lpp.).

B. JURIDISKĀS PROFESIJAS

2. 377 L 0249 : Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17 .lpp.).

3. 398 L 0005 : Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.).

C. AR MEDICĪNU SAISTĪTĀS PROFESIJAS

Ārsti

4. 393 L 0016 : Padomes Direktīva 93/16/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L 165, 7.7.1993., 1. lpp.).

Māsas

5. 377 L 0452: Padomes Direktīva 77/452/EEK (1977. gada 27. jūnijs) par māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 176, 15.7.1977., 1.lpp.).

Stomatologi

6. 378 L 0686 : Padomes Direktīva 78/686/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 233, 24.8.1978., 1. lpp.).

7. 378 L 0687 : Padomes Direktīva 78/687/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz zobārstu darbību (OV L 233, 24.8.1978., 10. lpp.).

Veterināri

8. 378 L 1026 : Padomes Direktīva 78/1026/EEK (1978. gada 18. decembris) par veterinārārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 362, 23.12.1978., 1. lpp.).

Vecmātes

9. 380 L 0154 : Padomes Direktīva 80/154/EEK (1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 33, 11.2.1980., 1. lpp.).

Farmācija

10. 385 L 0433 : Padomes Direktīva 85/433/EEK (1985. gada 16. septembris) par diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 24.9.1985., 37. lpp.).

D. ARHITEKTŪRA

11. 385 L 0384 : Padomes Direktīva 85/384/EEK (1985. gada 10. jūnijs) par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 21.8.1985., 15. lpp.).

E. Toksisko produktu tirdzniecība un izplatīšana

12. 374 L 0557 : Padomes Direktīva 74/557/EEK (1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā (OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.).

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

PAR DZEMDNIECĪBAS UN VISPĀRĒJĀS APRŪPES DIPLOMU ATZĪŠANU

Šveice patur tiesības atzīt to īpašnieku diplomus, kas izsniegti dzemdniecības un vispārējās aprūpes jomā saskaņā ar Direktīvas 77/452/EEK 4.b un 4.c pantu un Direktīvas 80/154/EEK 5.a un 5.b pantu par iegūtajām tiesībām, tikai pēc viņu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes saskaņā ar Direktīvām 77/453/EEK un 80/155/EEK. Šajā nolūkā Šveice var pieprasīt diploma īpašniekiem veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai noteikt pielāgošanās laikposmu.

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

PAR AUTONOMIEM PASĀKUMIEM PARAKSTĪŠANAS DIENĀ

Šveice jauno dalībvalstu pilsoņiem nodrošinās pagaidu pieeju tās darba tirgum saskaņā ar tās tiesību aktiem pirms pārejas pasākumu, kuri ietverti protokolā, stāšanās spēkā. Šajā nolūkā Šveice par labu jauno dalībvalstu pilsoņiem piešķirs īpašas kvotas īstermiņa un ilgtermiņa darba atļaujām, kā tas noteikts nolīguma 10. panta 1. punktā, sākot ar protokola parakstīšanas datumu. Kvotas sastādīs 700 ilgtermiņa atļaujas un 2500 īstermiņa atļaujas gadā. Bez tam 5000 īslaicīga darba ņēmēji gadā varēs uzturēties uz laiku, kas nav ilgāks par 4 mēnešiem.

 

POLIJAS DEKLARĀCIJA

PAR VISPĀRĒJĀS APRŪPES MĀSU UN VECMĀŠU DIPLOMU ATZĪŠANU

Polija ir ņēmusi vērā Šveices deklarāciju, kas attiecas uz vispārējās aprūpes māsu un vecmāšu diplomu atzīšanu, bet viennozīmīgi paredz, ka Šveice pilnībā ievēros Direktīvas 77/452/EEK 4.b panta un Direktīvas 80/154/EEK 5.b panta formulējumu kāds tas ir dienā, kad stājas spēkā protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos.

12.JPG (40747 bytes)

13.JPG (97705 bytes)

14.JPG (121118 bytes)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par starptautisko dokumentu spēkā stāšanos Izdevējs: Ārlietu ministrija Veids: informācija Numurs: 41/1156-8131Pieņemts: 19.09.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 154, 27.09.2006.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
144423
2537
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"