Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Konkurences padomes lēmums Nr.42

Rīgā 2004.gada 2.jūnijā (prot. Nr.34, 2.§)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.765/03/05/12k

Par a/s "Olaines kūdra" 28.11.2003. iesniegumu Nr.553

Konkurences padome 01.12.2003. saņēma a/s "Olaines kūdra" (turpmāk - Olaines kūdra) 28.11.2003. iesniegumu Nr.553 (saņemtā dokumenta reģistrācijas Nr.765) par iespējamo Konkurences likuma 13.panta "Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums", pārkāpumu a/s "Rīgas Fondu birža" (turpmāk - RFB) darbībās, ieviešot, sākot ar 01.01.2004., Brīvā saraksta akciju kotēšanas gada maksu un nosakot to 5000 latu apmērā visiem šī saraksta uzņēmumiem.

Konkurences padome 05.12.2003., pamatojoties uz MK noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 2.1.punktu, pieņēma lēmumu (prot. Nr.43, 7.§) ierosināt lietu par Konkurences likuma 13.panta iespējamo pārkāpumu RFB darbībās.

Konkurences padome 19.12.2003., pamatojoties uz MK noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 19.punktu, pieņēma lēmumu (prot. Nr.45, 10.§) pagarināt minētajā lietā lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 02.04.2004.

Konkurences padome 06.01.2004. saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) 05.01.2004. vēstuli Nr.1-5/1 (saņemtā dokumenta reģistrācijas Nr.6) par "Par finanšu instrumentu tirgus attīstību", kurā ietvertā informācija ir analoga Olaines kūdras 28.11.2003. iesniegumā Nr.553 izklāstītajai.

Konkurences padome 07.01.2004., pamatojoties uz MK noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 13.punktu, pieņēma lēmumu (prot. Nr.1, 8.§) pievienot LDDK 05.01.2004. vēstuli Nr.1-5/1 lietvedībā esošajai Olaines kūdras administratīvajai lietai.

Konkurences padome 31.03.2004., pamatojoties uz MK noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 20.punktu, pieņēma lēmumu Nr.28a (prot. Nr.20, 2.§) pagarināt minētajā lietā lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 02.06.2004.

Lietas apstākļu izvērtēšanas laikā tika iegūta informācija no RFB un papildu informācija no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK), Igaunijas Konkurences padomes, Lietuvas Konkurences padomes, kā arī no protokolētām sarunām ar RFB pārstāvjiem.

Izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un ar lietu saistītos apstākļus, Konkurences padome

konstatēja:

1. RFB ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā kā akciju sabiedrība 1993.gada 7.decembrī, kuras akcionāri līdz apvienošanās brīdim ar a/s "Latvijas Centrālais depozitārijs" (turpmāk - LCD) bija a/s "Hansabanka", a/s "Latvijas Unibanka", a/s "Multibanka", a/s "Pirmā banka", a/s "Baltijas Tranzītu banka", a/s "Latvijas Krājbanka", a/s "Parekss banka", a/s "Hipotēku banka", a/s "Rietumu banka", a/s "Baltijas Starptautiskā banka", a/s "Latvijas Ekonomiskā banka", a/s "Merita bank" (Rīgas filiāle), a/s "Latgales finanšu investīciju kompānija", a/s "Suprema", a/s "Lateko", a/s "Vērtspapīri", a/s "RB Securities", a/s "FinCapital LLC".

RFB 14.07.1995. ir saņēmusi LR Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegtu licenci Nr.1 fondu biržas darbībai, kuru FKTK 03.07.2000. ir pagarinājusi uz nenoteiktu laiku.

2002.gada 21.jūnijā RFB noslēdza pirkuma līgumu par 54,05% LCD akciju iegādi un 2002.gada 18.oktobrī noslēdza vēl vienu pirkuma līgumu par 18,92% akciju iegādi, tā kļūstot par 100% LCD akciju īpašnieci. Paralēli LCD akciju pirkumam ir notikušas izmaiņas RFB akcionāru sastāvā. 2002.gada 21.jūnijā tika noslēgts līgums starp Somijas kompāniju "HEX Plc" un RFB akcionāriem par akciju pirkšanu. Līguma noslēguma memorands paredz, ka no 09.08.2002. kompānija "HEX Plc" kļūst par 92,98% RFB akciju īpašnieci, bet 3,51% pieder a/s "Rietumu banka" un 3,51% a/s "RB Securities". 2003.gada 4.septembrī somu kompānija "HEX Plc" apvienojās ar zviedru kompāniju "OM Group" un izveidoja jaunu ziemeļvalstu biržu sabiedrību "OMHEX". Pašreiz "OMHEX" apvieno Stokholmas, Helsinku, Tallinas, Rīgas un daļēji Lietuvas nacionālo fondu biržas.

RFB galvenie ekonomiskās darbības virzieni saskaņā ar statūtiem ir:

- darījumu ar vērtspapīriem organizēšana un apkalpošana;

- darījumu ar privatizācijas sertifikātiem organizēšana un apkalpošana;

- ieguldījumu uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās organizēšana un apkalpošana;

- starpniekdarbības apkalpošana;

- strīdu izšķiršana savas kompetences ietvaros;

- ar vērtspapīru darījumiem saistīto norēķinu organizēšana;

- garantiju fonda pārvaldīšana;

- darbība ar nekustamo īpašumu par samaksu vai uz līguma pamata;

- vērtspapīru tirgus dalībnieku konsultēšana un sabiedrības izglītošana biržas darbības sfērā, sabiedrības informēšana par biržas darbību un biržas darījumu atklātības nodrošināšana un vērtspapīru tirgus dalībnieku interešu aizstāvēšana.

Likuma "Finanšu instrumentu tirgus likums" (spēkā no 01.01.2004.) 1.panta 9.punkts nosaka, ka regulētā tirgus organizētājs ir kapitālsabiedrība, kas organizē regulēto tirgu.

RFB ir vienīgā kapitālsabiedrība Latvijā, kas darbojas kā regulētā tirgus organizētājs.

2. Likuma "Finanšu instrumentu tirgus likums" 27.panta 3.daļas 1.punkts nosaka, ka tirgus organizētāja pienākums ir nodrošināt godīgu un atklātu finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām (piemēram, emitenti, dalībnieki). Šī likuma 27.panta 4.daļa nosaka, ka tirgus organizētāja pienākums ir organizēt vienu regulēto tirgu (RFB tas ir Brīvais saraksts), kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības - tādas kā minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars, bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

RFB 23.01.2004. apstiprināto noteikumu "Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumi" (16.01.2004. saskaņoti ar FKTK) 2.2.punkts norāda, ka biržā var tikt kotēti šādi finanšu instrumenti:

1) akcijas un citi pārvedami vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību uzņēmuma kapitālsabiedrības pamatkapitālā, tiesības saņemt dividendes un gūt ienākumus, ja šie finanšu instrumenti var būt par publiskas apgrozības objektiem;

2) obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kurus izlaiž publiskajā apgrozībā atsevišķi vai kopā ar citām saistībām vai tiesībām gūt ienākumus;

3) 1) un 2) punktā minēto tiesību apvienojoši finanšu instrumenti;

4) ieguldījumu fondu daļas.

Šo noteikumu 1.1.punkts norāda, ka kotēšana ir finanšu instrumentu iekļaušana RFB regulētajos tirgos un tirdzniecība ar šiem finanšu instrumentiem. Savukārt noteikumu 1.2.punkts nosaka, ka biržas regulētie tirgi ir biržas izveidoti finanšu instrumentu saraksti. Tirdzniecība notiek Oficiālā saraksta, Otrā saraksta, Brīvā saraksta, Pirmsaraksta, Uzraudzības saraksta un Ieguldījumu fondu saraksta ietvaros. Pirmsaraksts un Uzraudzības saraksts kā atsevišķi saraksti netiek veidoti. Tie atrodas Oficiālā saraksta vai Otrā saraksta sastāvā, kur zināmu apsvērumu dēļ viens vai vairāki emitenti tiek nošķirti no pārējiem.

Augstāk minētie noteikumi izvirza kotēšanas uzsākšanai katrā sarakstā noteiktas prasības. Visaugstākās prasības ir Oficiālā saraksta uzņēmumiem, mazliet zemākas tās ir Otrajam sarakstam, bet nav nekādu prasību Brīvā saraksta uzņēmumiem.

Likuma "Finanšu instrumentu tirgus likums" 28.pantā ir aprakstīti tirgus organizētāja noteikumi, un šī panta 2.daļa nosaka, ka noteikumu projekts jāiesniedz FKTK izvērtēšanai. Ja FKTK atzinumā nav iebildumu, tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu. Likuma 28.panta 5.daļā norādīts, ka noteikumos tirgus organizētājs izvirza vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem tirgiem un kas reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

3) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

4) finanšu instrumentu un naudas norēķinu kārtību;

5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību;

7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

Minētais likums tieši nenosaka, ka biržas pakalpojumu samaksa būtu tā biržas noteikumu sastāvdaļa, kuru vajadzētu vērtēt FKTK. To arī apstiprina FKTK 18.12.2003. atbildes vēstule Nr.04.02.06.10/3289 uz Konkurences padomes pieprasījumu, kurā norādīts, ka biržas biedru un emitentu maksājumu veidus un apmērus regulē biržas nolikums "Par biržas pakalpojumu samaksu " un līgumi, kurus tā slēdz ar biedriem un emitentiem un kuri nav FKTK kompetencē.

3. Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē RFB ir tirgus dalībniece, kura pārdod preci (pakalpojumu). Šī likuma 1.panta 8.punkta izpratnē prece ir akciju kotēšanas (saraksta uzturēšanas) pakalpojums, kas apmierina emitenta (akciju sabiedrības) vajadzību pēc finanšu resursu piesaistes, un šim pakalpojumam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū. Tātad konkrētās preces tirgus ir akciju kotēšanas (saraksta uzturēšanas) pakalpojuma tirgus konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Šajā gadījumā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus minētajam pakalpojumam ir Latvijas teritorija. Noteikt minētā tirgus ģeogrāfiskās robežas ārpus valsts teritorijas nevar, jo konkurences apstākļi, ja šī pakalpojuma tirgus dalībnieki būtu Igaunijā - Tallinas Fondu birža, Lietuvā - Lietuvas Nacionālā fondu birža un Latvijā - Rīgas Fondu birža, nav pietiekami līdzvērtīgi, kā to nosaka Konkurences likuma 1.panta 3.punkts, un biržu piedāvātie saraksti nav savstarpēji aizvietojami. Tāpēc konkrētais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu ir akciju kotēšanas (saraksta uzturēšanas) pakalpojuma tirgus Latvijas valsts robežās. Šajā tirgū ir tikai viens tirgus dalībnieks - RFB, un tā atrodas dominējošā stāvoklī.

Līdz ar to var secināt, ka konkrētās preces tirgū RFB atrodas dominējošā stāvoklī un ka visus jautājumus par biržas pakalpojumu samaksām izskata un lemj vienīgi pati birža, un ka RFB ir privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība), kas veic saimniecisko darbību par atlīdzību, un šīs darbības nolūks ir peļņas gūšana.

4. 2004.gada 1.janvārī likumu "Par vērtspapīriem" nomainīja likums "Finanšu instrumentu tirgus likums". Likuma "Par vērtspapīriem" 27.pantā bija noteikts, ka tiem emitentiem, kuru akcijas ir iekļautas kādā no biržas sarakstiem, ir jāsniedz gada pārskati un jāievēro biržas noteiktās prasības par informācijas atklāšanu (sniegšanu). RFB 12.12.2001. nolikuma "Nolikums par vērtspapīriem" (spēkā līdz 31.01.2004.) 8.2.9.punktā ir tieši norādīta kārtība: kādu informāciju un kad iesniedz Brīvā saraksta emitenti, proti, uzņēmumiem bija jāiesniedz tikai gada pārskati. Tā bija neliela daļa no tās informācijas, ko sniedza Oficiālā un Otrā saraksta emitenti.

Pēc likuma "Finanšu instrumentu tirgus likums" spēkā stāšanās RFB 23.01.2004. apstiprināja jaunus noteikumus "Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumi" (spēkā no 01.02.2004.), kuri nomainīja nolikumu "Nolikums par vērtspapīriem". Jaunie noteikumi ieviesa vienādas informācijas sniegšanas prasības visiem uzņēmumiem neatkarīgi no saraksta. Tas nozīmē to, ka Brīvā saraksta emitentiem no 2004.gada 1.februāra ir jāgatavo un jāsniedz biržai tāds pats informācijas apjoms, kādu līdz šim sniedza un arī pašlaik sniedz Oficiālā un Otrā saraksta uzņēmumi.

RFB 25.04.2004. vēstulē Nr.125 un 23.03.2004. protokolētajās sarunās ar Konkurences padomes locekļiem norāda, ka Brīvā saraksta emitentu apkalpošana, it īpaši uzraudzības un izglītošanas jomā, prasa lielākus cilvēku un naudas līdzekļu resursus nekā Oficiālā un Otrā saraksta apkalpošana. Par apliecinājumu biržas minētajiem argumentiem var uzskatīt 13.05.2004. RFB izņemtos dokumentus (kopijas), kas diezgan uzskatāmi parāda, ka iesniegtās informācijas apjoms Otrā un Brīvā saraksta uzņēmumiem ir līdzīgs. Taču, lai iegūtu un sagatavotu šo informāciju ievietošanai RFB mājaslapā, attiecībā uz Brīvā saraksta uzņēmumiem ir nepieciešams lielāks darba apjoms, t.sk. iesniegtās informācijas tulkošana.

5. Pasaules fondu biržās nepastāv Brīvajam sarakstam analogs saraksts, tāpēc RFB ir jāuztur īpašs tirgus segments, kuram ir nepieciešama atsevišķa pieeja. Ir salīdzinoši sarežģīti pielāgot Brīvo sarakstu arī jaunajai vienotajai tirdzniecības sistēmai SAXESS. Lai šo sarakstu iekļautu SAXESS sistēmā, ir nepieciešams izstrādāt, uzturēt un apkalpot īpašu atsevišķu apakšsistēmu. Izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā programmnodrošinājuma un citu sistēmu izstrādi un uzturēšanu nav iespējams dalīt ar citām "OMHEX" grupas fondu biržām (Stokholmas, Helsinku, Tallinas), kā tas ir Oficiālā un Otrā saraksta gadījumā, bet tās ir jāattiecina tikai un vienīgi uz šo RFB īpaši veidoto Brīvo sarakstu. Turklāt šīs izmaksas var kļūt liekas, ja Brīvais saraksts pārstās eksistēt.

6. RFB 23.01.2004. apstiprināto noteikumu "Tirdzniecības noteikumi" (16.01.2004. saskaņoti ar FKTK) 4.3.punktā norādīts, ka cenu svārstību apgabals ir 15% no iepriekšējā tirdzniecības sesijā noteiktās vidējās svērtās finanšu instrumentu cenas. Biržas Brīvajam sarakstam no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.martam vidējās svērtās finanšu instrumentu cenas apgabals tiek atcelts. Valde ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atcelt. Šajā punktā norādītā, speciāli Brīvajam sarakstam adresētā cenu svārstību apgabala īslaicīgā atcelšana ir veikta, lai dotu plašākas iespējas akciju pārdevējiem un pircējiem īsākā laikā nonākt pie abām pusēm pieņemamas akciju cenas, tātad palielināt Brīvajā sarakstā iekļauto akciju tirgus likviditāti. RFB valde 22.03.2004. pieņēma lēmumu pagarināt 15% cenu svārstību apgabala atcelšanu līdz 2004.gada 1.septembrim.

Šādai īpašai RFB rīcībai attiecībā uz Brīvo sarakstu ir nepieciešami papildu finansiālie resursi, jo ir jāveic atbilstošas izmaiņas tirdzniecības sistēmas programmnodrošinājumā, un nav zināms, kā biržai būs jārīkojas pēc šī cenu svārstību apgabala atcelšanas pagarinājuma beigām.

7. RFB 24.02.2004. vēstulē Nr.80 norāda, ka vērtspapīru tirdzniecības organizēšana ir specifisks bizness, kurš neļauj precīzi veikt viena biržas klienta vai atsevišķa pakalpojuma izmaksu kalkulāciju. Piemēram, ienākumi, kuri var tikt gūti no viena emitenta akciju kotēšanas, ir gan emitenta akciju kotēšanas gada maksa (maksā pats emitents), gan arī pastarpinātie ieņēmumi, kuri rodas no uzņēmuma akciju tirdzniecības (maksā akciju pircēji un pārdevēji ar biržas biedru starpniecību). Biržas paskaidrojumos pie budžeta projekta redzams, ka tā vadās pēc vidējām gada izmaksām uz vienu biržas klientu. Šis vidējais viena biržas klienta izmaksu lielums 2004.gadam (pēc budžeta projekta) ir (*) lati, un tas ir ņemts par pamatu Brīvā saraksta akciju kotēšanas gada maksas lieluma noteikšanai.

No budžeta projekta izriet, ka plānotie 2004.gada ieņēmumi no akciju kotēšanas pakalpojuma gada maksām pa sarakstu veidiem ir šādi:

1) Oficiālais saraksts, no katra līdz (*) latiem (*);

2) Otrais saraksts, no katra vidēji (*) lati (*);

3) Brīvais saraksts, no katra nemainīgi 5000 lati(*).

Tā kā vidējās izmaksas uz vienu klientu ir (*) lati un klientu skaits ir 35 (3+8+24) uzņēmumi, tad izmaksu kopsumma ir (*) lati, bet ieņēmumu kopsumma no akciju kotēšanas pakalpojuma - (*) (*) lati. Tātad izdevumi ir nedaudz lielāki par ieņēmumiem.

Lai sabalansētu visu trīs sarakstu izdevumus ar ieņēmumiem, ir ieviesta un noteikta tieši 5000 latu liela gada maksa Brīvā saraksta uzņēmumiem.

8. Kā jau minēts, RFB saņem divu veidu ieņēmumus, kas saistīti ar emitentiem:

1) gada maksājumus par akciju kotēšanu, kas ir noteikti visiem sarakstiem,

2) maksājumi par noslēgtajiem tirdzniecības darījumiem (tirdzniecības maksas), kurus maksā biržas biedri un kuriem savukārt maksā viņu klienti (akciju pircēji un pārdevēji).

Salīdzinot visu trīs sarakstu tirdzniecības maksas, ko saņēma birža laika posmā no 2001. līdz 2004.gadam (RFB 25.03.2004. vēstule Nr.125), redzams, ka tās vidēji ir: (*) lati gadā uz katru Brīvā saraksta uzņēmumu, (*) lati gadā uz katru Otrā saraksta uzņēmumu un (*) lati gadā uz katru Oficiālā saraksta uzņēmumu.

Attiecībā uz Oficiālo un Otro sarakstu ir vēl viens ieņēmumu veids, proti, ieņēmumi no informācijas pārdošanas ziņu aģentūrām. Ziņu aģentūrām nav intereses un tās nemaksā par informāciju, kas attiecas uz Brīvā saraksta emitentiem. Līdz ar to redzams, ka Brīvajam sarakstam, izņemot gada maksu, pārējo ieņēmumu daļa ir ļoti maza.

Tāpēc var secināt, ka biržas ieviestā un 5000 latu apmērā noteiktā gada maksa Brīvā saraksta uzņēmumiem nevar būt par lielu vai nesamērojamu ar citu sarakstu gada maksām.

9. Šajā gadījumā konkrētajā tirgū vienu un to pašu pakalpojumu pērk dažādi emitenti, kuri atšķiras pēc kapitalizācijas lieluma. Vienai daļai uzņēmumu, kuri atrodas Oficiālajā un Otrajā sarakstā, pakalpojuma pirkšanas cena ir piesaistīta viņu kapitalizācijas lielumam un ir diferencēta (objektīvs pamatojums), bet otrai daļai uzņēmumu, kuri atrodas Brīvajā sarakstā, pakalpojuma cena ir nemainīga.

RFB sniegtie paskaidrojumi par to, kāpēc ir noteikta tieši nemainīga gada maksa, bet nevis diferencēta, ir pietiekami argumentēti, jo, pirmkārt, tiek aizsargāts Brīvā saraksta akciju tirgus no iespējamām manipulācijām, kuru rezultātā var tikt fiksētas nepamatoti zemas akciju cenas, lai samazinātu kapitalizācijas lielumu, un, otrkārt, dalītas gada maksas noteikšana ar fiksēto un mainīgo daļu būtiski neko nemainīs, jo abu daļu kopsumma tik un tā būs jāpielīdzina viena uzņēmuma vidējām reālajām apkalpošanas izmaksām. Tā kā Brīvā saraksta emitentiem kapitalizācija nav liela, tad arī mainīgās daļas būs mazas un arī mainīgo daļu svārstības starp uzņēmumiem būs nelielas. Tas nozīmē to, ka biržai nāksies palielināt fiksēto daļu, to tuvinot 5000 latiem. Kā redzams, no tādas dalītas maksas noteikšanas neiegūs ne viena, ne otra puse.

Minētā pakalpojuma fiksētās cenas objektīvo pamatojumu sniedz arī spēkā esošais likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kurš uzliek par pienākumu RFB organizēt vienu īpašu, pasaules biržu praksei neraksturīgu regulēto tirgu, kura specifiskuma dēļ nav lietojama vispārpieņemtā pakalpojuma maksas aprēķināšanas metode ar diferencēto daļu.

10. Konkurences likuma 13.panta 4.punkts nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana.

No visa augstāk minētā Konkurences padome secina, ka RFB, ieviešot Brīvā saraksta emitentiem akciju kotēšanas gada maksu 5000 latu apmērā, ir balstījusi to uz reālām papildu izmaksām, kas veidojas, uzturot šo sarakstu, un tās lielums ir objektīvi pamatots.

11. No 01.01.2004. a/s "Olaines kūdra" ir izslēgta no biržas Brīvā saraksta, jo netika noslēgts līgums ar RFB par akciju kotēšanu, tas ir - netika maksāta biržas noteiktā 5000 latu lielā gada maksa. A/s "Olaines kūdra" 26.05.2004. iesniegumā Nr.377 pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem sniedz papildu informāciju par ierosināto administratīvo lietu Nr.765/03/05/12k, kurā norāda, ka viņu izslēgšana no biržas Brīvā saraksta ir notikusi, nesagaidot Konkurences padomes lēmumu minētajā lietā. Konkurences padome uzskata, ka RFB bija tiesīga to darīt, ņemot vērā augstāk minēto un RFB 12.12.2001. nolikuma "Nolikums par vērtspapīriem" (spēkā līdz 31.01.2004.) 11.1.2.punktu, kurā norādīts, ka Biržas valde var pieņemt lēmumu izslēgt no Biržas sarakstiem akcijas pēc savas iniciatīvas, ja akciju emitents nemaksā Biržas noteikto gada maksu.

Līdz ar to RFB darbībās nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta 4.punkta pārkāpuma tiesiskais sastāvs.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, kā arī uz 13.panta ģenerālklauzulu un 13.panta 4.punktu, Konkurences padome

nolēma:

Izbeigt lietas Nr. 765/03/05/12k izpēti par a/s "Olaines kūdra" 28.11.2003. iesniegumu Nr.553 un par minētajai lietai pievienoto Latvijas Darba devēju konfederācijas 05.01.2004. vēstuli Nr.1-5/1.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

(*) - ierobežotas pieejamības informācija

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par lietas izpētes izbeigšanu Izdevējs: Konkurences padome Veids: lēmums Numurs: 42Pieņemts: 02.06.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 97, 17.06.2004.
90096
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"