Latvijas Republikas Ministru
kabineta lēmums Nr.29
Rīgā 1994.gada 8.martā (pr. nr. 14,
12.§)
Par Latvijas Republikas Valdības
un Nīderlandes Karalistes Valdības līgumu par ieguldījumu
veicināšanu un savstarpēju aizsardzību
1. Akceptēt Latvijas Republikas Valdības un Nīderlandes
Karalistes Valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un
savstarpēju aizsardzību projektu.
2. Minēto līgumu pēc tā parakstīšanas jāiesniedz
apstiprināšanai Saeimā.
Ministru prezidents V.Birkavs
Ārlietu ministrs G.Andrejevs
LĪGUMS STARP LATVIJAS REPUBLIKAS
VALDĪBU UN
NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBU PAR
IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU
Latvijas Republikas Valdība
un
Nīderlandes Karalistes Valdība
turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses",
vēloties stiprināt tradicionālās draudzības saites starp abām
valstīm, paplašināt un stiprināt ekonomiskās attiecības starp
tām, sevišķi attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu
ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,
atzīstot, ka vienošanās par režīmu, kāds tiks piešķirts šādiem
ieguldījumiem, veicinās kapitāla un tehnoloģijas plūsmu un
Līgumslēdzēju Pušu ekonomisko attīstību un, ka būtu vēlams
taisnīgs un vienlīdzīgs investīciju režīms,
vienojās par sekojošo:
1. pants
Šajā līgumā:
(a) termins "ieguldījums" ietvers visa veida īpašumu
un it sevišķi, kaut gan ne tikai
(i) kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras citas
tiesības in rem attiecībā uz visa veida īpašumu;
(ii) tiesības, kas radušās no akcijām, obligācijām un citiem
līdzdalības veidiem uzņēmumos un kopuzņēmumos;
(iii) prasījuma tiesības uz naudu, citiem īpašumiem vai
jebkuru darbību, kam ir ekonomiska vērtība;
(iv) tiesības intelektuālā īpašuma, tehnisko procesu,
"goodwill" un "know-how" jomā;
(v) saskaņā ar valsts likumdošanu vai kontraktu piešķirtās
tiesības, to skaitā tiesības meklēt, pētīt, iegūt un izmantot
dabas resursus.
(b) termins "ieguldītāji" attiecībā uz katru
Līgumslēdzēju Pusi ietvers:
(i) fiziskās personas, kurām ir šīs Līgumslēdzējas Puses
pilsonība;
(ii) juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar šīs
Līgumslēdzējas Puses likumdošanu;
(iii) juridiskās personas, kuras nav izveidotas saskaņā ar šīs
Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, bet kuras tieši vai netieši
kontrolē fiziskās personas saskaņā ar (i) punktu vai juridiskās
personas saskaņā ar (ii) punktu.
(c) termins "teritorija" attiecībā uz katru
Līgumslēdzēju Pusi nozīmē tās suverēno teritoriju un jūras zonu,
uz kurām, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izplatās
Līgumslēdzējas Puses suverenitāte, suverēnās tiesības, vai
jurisdikcija.
2. pants
Katra Līgumslēdzēja Puse savas likumdošanas un noteikumu
ietvaros veicinās ekonomisko sadarbību, aizsargājot otras
Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus savā teritorijā.
Saskaņā ar likumdošanā vai noteikumos pastāvošiem nosacījumiem,
katra Līgumslēdzēja Puse atļaus šādus ieguldījumus.
3. pants
(1) Katra Līgumslēdzēja puse nodrošinās godīgu un taisnīgu
attieksmi pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju
ieguldījumiem un ar to nepamatotiem vai diskriminējošiem
pasākumiem nekavēs to funkcionēšanu, pārvaldi, izmantošanu,
lietošanu vai nodošanu no investoru puses.
(2) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās šādiem ieguldītājiem
pilnīgu fizisku drošību un aizsardzību, kas jebkurā gadījumā
nebūs mazāka kā tā, kas tiek piešķirta vai nu savu ieguldītāju
vai jebkuras trešās Valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no
tā, kas ir izdevīgāk tiem ieguldītājiem, uz kuriem tas
attiecas.
(3) Ja Līgumslēdzēja Puse ir piešķirusi sevišķas priekšrocības
kādas trešās valsts ieguldītājiem saskaņā ar līgumiem par muitas
savienības, ekonomiskās savienības, valūtas savienības vai
līdzīgu institūciju izveidošanu vai, pamatojoties uz pagaidu
līgumiem, kas ved uz šādu savienību vai institūciju izveidošanu,
tad šai Līgumslēdzējai Pusei nav jāpiešķir tādas pašas
priekšrocības otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem.
(4) Katra Līgumslēdzēja Puse pildīs jebkuras saistības, ko tā
varētu būt uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses
ieguldītāju ieguldījumiem.
(5) Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas nosacījumi vai
starptautisko tiesību saistības, kas jau pastāv vai radīsies
vēlāk starp Līgumslēdzējām Pusēm papildus šim Līgumam, satur
vispārēju vai specifisku nosacījumu, kas piešķir otras
Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu
nekā šis Līgums, tad šis nosacījums būs pārāks par šo Līgumu par
tik, cik tas ir labvēlīgāks.
4. pants
Attiecībā uz nodokļiem, nodevām, maksājumiem un finansu
atvieglojumiem un atbrīvojumiem katra Līgumslēdzēja Puse otras
Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas iesaistīti jebkādā
ekonomiskā darbībā tās teritorijā, piešķirs ne mazāk labvēlīgu
režīmu kā saviem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem,
atkarībā no tā, kas ir izdevīgāk tiem ieguldītājiem, uz kuriem
tas attiecas. Šim nolūkam tomēr netiks ņemtas vērā nekādas
sevišķas finansu priekšrocības, ko piešķīrusi šī Puse:
a) saskaņā ar līgumu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas
ar nodokļiem; vai
b) sakarā ar tās piedalīšanos muitas savienībā, ekonomiskā
savienībā vai
līdzīgā institūcijā; vai
c) uz savstarpējas vienošanās pamata ar trešo Valsti.
5. pants
Līgumslēdzējas Puses garantēs, ka ar ieguldījumiem saistītie
maksājumi ir pārvedami. Pārvedumi tiks veikti brīvi konvertējamā
valūtā, bez ierobežojumiem vai vilcināšanās. Šādi pārvedumi
ietver it sevišķi, taču ne tikai:
a) peļņu, procentus, dividendes un citus tekošos
ienākumus;
b) naudas līdzekļus, kas nepieciešami:
(i) izejvielu un palīgmateriālu, pusfabrikātu vai gatavās
produkcijas iepirkšanai, vai
(ii) pamatkapitāla atjaunošanai ieguldījuma nepārtrauktības
nodrošināšanai;
c) papildus naudas līdzekļus, kas nepieciešami ieguldījuma
attīstībai;
d) naudas līdzekļus aizdevuma atmaksāšanai;
e) autoratlīdzību un honorārus;
f) fizisko personu ienākumus;
g) ienākumus no ieguldījuma pārdošanas vai likvidācijas;
h) summas, kuras minētas 7.pantā.
6. pants
Neviena Līgumslēdzēja Puse neveiks nekādus pasākumus, kas
tieši vai netieši atņems otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju
ieguldījumus, izņemot ja tas tiek darīts saskaņā ar sekojošiem
nosacījumiem:
a) pasākumiem, kas veikti sabiedrības interesēs un saskaņā ar
likumdošanā noteikto kārtību;
b) pielietotie līdzekļi nav diskriminējoši vai pretrunā ar
jebkādiem pasākumiem, ko tā Līgumslēdzēja Puse, kas pielieto
šādus līdzekļus, var būt veikusi;
c) pasākumi tiek veikti dodot pretī taisnīgu kompensāciju.
Šāda kompensācija būs atbilstoša attiecīgo ieguldījumu tirgus
vērtībai laikā tieši pirms pasākumu veikšanas vai kad tie kļuvuši
zināmi; tā ietvers normālo komerciālo procentu likmi aprēķinātu
līdz samaksas dienai un, lai tā būtu pieejama prasītājiem, tiks
izmaksāta un būs pārtvedama bez vilcināšanās uz to valsti, kuru
būs norādījuši ieinteresētie prasītāji, un tās valsts valūtā,
kuras pilsoņi ir prasītāji, vai arī jebkurā brīvi konvertējamā
valūtā, kas ir pieņemama prasītājam.
7. pants
Pret vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuru
ieguldījumi cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā
sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju
stāvokli, sacelšanos, dumpi vai nemieriem, otra Līgusmlēdzēja
Puse attiecībā uz restitūciju, atlīdzību, kompensāciju vai citu
norēķināšanās veidu pielietos režīmu, kas būs ne mazāk labvēlīgs
par to, ko tā pielieto pret saviem vai jebkuras trešās Valsts
ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš no režīmiem būtu
labvēlīgāks.
8. pants
Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi ir
apdrošināti pret nekomerciālu risku ar likumdošanā noteikto
kārtību, otra Līgumslēdzēja Puse atzīs šādu ieguldītāju tiesību
pārņemšanu no apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju puses saskaņā ar
šādas apdrošināšanas nosacījumiem.
9. pants
Katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt jebkuru juridisku strīdu, kas
rodas starp šo Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses
ieguldītāju sakarā ar šī ieguldītāja ieguldījumu pirmās
Līgumslēdzējas Puses teritorijā, iesniegt starptautiskajā
ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā, lai to izšķirtu
samierināšanas vai arbitrāžas ceļā saskaņā ar 1965.g.18.martā
Vašingtonā parakstīto Konvenciju par ieguldījumu strīdu
izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem. Juridiskā
persona, kas ir vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, un, kuru
pirms šāda strīda rašanās kontrolē otras Līgumslēdzējas Puses
ieguldītāji, saskaņā ar Konvencijas 25.panta (2) (b) punktu tiks
uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju.
10. pants
Šī Līguma nosacījumi attieksies arī uz ieguldījumiem, ko
vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veikuši otras
Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms Līguma stāšanās spēkā
saskaņā ar pēdējās likumiem un noteikumiem. Tomēr šis Līgums
neattieksies uz ieguldījumiem, kuri veikti pirms 1987.gada
1.janvāra.
11. pants
Katra Līgumslēdzēja Puse var piedāvāt otrai Līgumslēdzējai
Pusei noturēt konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas saistīts
ar šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu. Otra Puse atbalstīs
šādu priekšlikumu un sagādās atbilstošu iespēju šādām
konsultācijām.
12. pants
(1) Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm par šī Līguma
iztulkošanu vai piemērošanu, ko pieņemamā laika periodā nevar
izšķirt diplomātiskā ceļā, pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses
lūguma tiks iesniegts arbitrāžas tiesā, kas sastāv no 3
locekļiem, ja vien Puses nav vienojušās par citu kārtību. Katra
Puse iecels vienu arbitru un šādi ieceltie 2 arbitri kopā iecels
kā savu priekšsēdētāju trešo arbitru, kas nav nevienas
Līgumslēdzējas Puses pilsonis.
(2) Ja kāda no Pusēm nav iecēlusi savu arbitru un neizdara to
2 mēnešu laikā pēc otras Puses Lūguma veikt šādu iecelšanu, otra
Puse var lūgt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamo
iecelšanu.
(3) Ja abi arbitri divu mēnešu laikā pēc to iecelšanas nevar
panākt vienošanos par trešā arbitra izvēli, jebkura Puse var lūgt
Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamo
iecelšanu.
(4) Ja šī panta (2) un (3) punktā minētajos gadījumos
Starptautiskās Tiesas Prezidents nevar veikt minēto funkciju vai
arī, ja viņš ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis,
Viceprezidents tiek lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja
Viceprezidents nevar veikt minēto funkciju vai, ja viņš ir kādas
Līgumslēdzējas Puses pilsonis, pēc ranga vecākais Tiesas
loceklis, kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis tiks
lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas.
(5) Tiesa lems, pamatojoties uz likumdošanas respektēšanu.
Pirms tiesa pieņem lēmumu, tā var jebkurā tiesas procesa stadijā
piedāvāt Pusēm atrisināt strīdu draudzīgā ceļā. Iepriekš minētie
nosacījumi neietekmēs tiesas varu atrisināt strīdu draudzīgā
ceļā. Ieriekš minētie nosacījumi neietekmēs tiesas varu atrisināt
strīdu ex aequo et bono, ja Puses vienojas par šādu
kārtību.
(6) Tiesa pati noteiks savas darbības procedūru, ja vien Puses
nevienojas savādāk.
(7) Tiesa pieņems lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums būs
galīgs un saistošs abām Pusēm.
13. pants
Attiecībā uz Nīderlandes Karalisti šis Līgums būs spēkā
Karalistes Eiropas daļā, Nīderlandes Antiļu salās un Arubā, ja
vien 14.panta (1) punktā minētajā paziņojumā nav noteikts
savādāk.
14. pants
(1) Šis Līgums stāsies spēkā otrā mēneša 1.dienā, pēc tā
datuma, kad Līgumslēdzējas Puses ir viena otrai rakstiski
paziņojušas par nepieciešamo likumdošanas prasību izpildi
attiecībā uz līguma stāšanos spēkā, un būs spēkā 15 gadus.
(2) Ja kāda Līgumslēdzēja Puse vismaz 6 mēnešus pirms līguma
izbeigšanās datuma neiesniegs brīdinājumu par tā izbeigšanu, šis
Līgums tiks pagarināts uz 10 gadiem, katrai Līgumslēdzējai Pusei
paturot tiesības izbeigt līgumu, par to paziņojot vismaz 6
mēnešus pirms tekošā spēkā esamības termiņa izbeigšanās
datuma.
(3) Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma
izbeigšanās datuma iepriekš minētie līguma panti būs spēkā 15
gadus pēc tā izbeigšanās datuma.
(4) Saskaņā ar šī panta (2) punktā minētajiem termiņiem,
Nīderlandes Karalistes Valdībai ir tiesības izbeigt šī Līguma
piemērošanu atsevišķi jebkurā no Karalistes daļām.
Šo apliecinot, apakšā parakstījušies pārstāvji, kuri ir
attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.
Līgums noslēgts 199 gada
...................................... divos oriģināleksemplāros
katrs latviešu, nīderlandiešu un angļu valodā.
|
Latvijas Republikas |
Nīderlandes Karalistes |
|
|
Valdības vārdā: |
Valdības vārdā: |
|