Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-168

Rīgā 1998.gada 16.februārī

Par revīzijas rezultātiem Kultūras ministrijas Centrālajā aparātā

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi R.Bērziņa un M.Prāma, izskatot revīzijas rezultātus par Kultūras ministrijas Centrālā aparāta rīcību ar valsts mantu un līdzekļiem 1995., 1996.gadā un 1997.gada I pusgadā,

konstatēja:

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumu Nr.106 "Par Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas reorganizāciju", 1994.gada 1.novembrī izveidota Kultūras ministrija. 1994.gada 6.decembrī Ministru kabinets ir apstiprinājis Kultūras ministrijas nolikumu, saskaņā ar kuru ministrija veido un kooridnē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku.

Ministrijas Centrālajā aparātā izveidoti trīs departamenti. Centrālā aparāta uzturēšanai 1995.gadā bija paredzēti Ls 162 128, 1996.gadā — Ls 171 548 un 1997.gadā — Ls 207 373.

Kultūras ministrijas Centrālā aparāta grāmatvedības uzskaitē pieļauti trūkumi.

Grāmatvedības uzskaite ir kārtota ministrijas struktūrvienībā — Norēķinu un revīzijas daļā, kam bija jāveic arī iekšējā revīzija. Nav izpildītas 1996.gada 27.augustā Ministru kabineta apstiprināto noteikumu nr.339 prasības, ka ministrijas iekšējās revīzijas struktūrvienībai jābūt patstāvīgai. Otrā paraksta tiesības ir Norēķinu un revīzijas daļas vadītājai un tās pašas nodaļas vecākajam referentam, kurš veic revidenta pienākumus. Galvenā grāmatveža un grāmatvežu štatu vietas ministrijas Centrālā aparāta štatu sarakstā vispār nav paredzētas. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2.pantu par grāmatvedības kārtošanu ministrijas Centrālajā aparātā atbildīgs ir tā vadītājs — valsts sekretārs. Pretēji likuma "Par grāmatvedību" 7.panta prasībām daudzos gadījumos ieraksti grāmatvedības reģistros par iestādes faktiskajiem izdevumiem izdarīti bez attaisnojuma dokumentiem. Materiālu uzskaite ministrijā nebija iekārtota. Bez attaisnojuma dokumentiem uz faktiskajiem izdevumiem norakstīti saimniecības materiāli un rezerves daļas par Ls 5176,86 t.sk. 1995.gadā — Ls 2697,10, 1996.gadā — Ls 1720,85 un 1997.gada I pusgadā — Ls 758,91.

1995.gada 3.martā SIA "Apgāds" ir izrakstījis Kultūras ministrijai rēķinu Nr.5 par santehnikas iegādi Ls 301,99 apmērā, bet 10.03.1995. ar maksāšanas uzdevumu Nr.11 SIA "Apgāds" ir pārskaitīti Ls 301,99 par elektroprecēm. Dokumenti par preču saņemšanu un izlietojumu Kultūras ministrijā netika uzrādīti. Ls 301,99 nelikumīgi bez attaisnojuma dokumentiem attiecināti uz iestādes faktiskajiem izdevumiem, sakarā ar ko par šo summu Kultūras ministrijas Centrālajam aparātam nosakāms uzrēķins .

Neievērojot 1994.gada 1.jūnija Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs 42.punktu, pamatlīdzekļu vērtībā iekļauts pievienotās vērtības nodoklis. Iegādāto pamatlīdzekļu vērtība nepareizi palielināta par Ls 1533,25. Izdevumi par pamatlīdzekļu iegādi nepareizi attiecināti uz ekonomiskās klasifikācijas kodiem Nr.1400 "Pakalpojumu apmaksa" un Nr.1500 "Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra vērtībā līdz Ls 50 par 1 vienību iegāde" 1995.gadā par Ls 1817 un 1996.gadā par Ls 2136. Daudziem pamatlīdzekļiem nav piešķirti inventāra numuri, inventāra kartītes aizpildītas nepilnīgi, netiek kārtoti apgrozījuma pārskati. Ceļa zīmēs, uz kuru pamata norakstīta faktiski izlietotā degviela, uzrādīto maršrutu un nobraukto kilometru skaitu ir apstiprinājis tikai šoferis, ceļa zīmēs nav automašīnas lietotāja paraksts par tās izmantošanu.

Kultūras ministrijas gada pāskatu sastādīšanā nav ievērots ar Valsts kases departamenta 1995.gada 27.septembra rīkojumu Nr.10 apstiprinātā nolikuma "Par budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm" 18.punkts, jo gada pārskatos par speciālo budžetu 1995. un 1996.gadā konstatēta neatbilstība pirmdokumentiem. 1995.gada atskaitē ieņēmumi uzrādīti par Ls 550,74 un izdevumi par Ls 520,21 mazāki nekā pirmdokumentos. 1996.gada atskaitē ieņēmumi uzrādīti par Ls 2004,32 un izdevumi par Ls 1561,55 mazāki nekā pirmdokumentos.

Pārkāpjot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumus nr.375 "Par speciālo budžetu", Kultūras ministrija līdz 1996.gada 1.martam nebija slēgusi valūtas kontu Latvijas Krājbankā. Valūtas konta atlikums netika parādīts gada pārskatos un galvenā grāmatā. Valūtas konta atlikums Ls 442,08 ņemts grāmatvedības uzskaitē revīzijas laikā 1997.gada 1.oktobrī, un konts Latvijas Krājbankā slēgts tikai 1997.gada 24.novembrī.

Nav ievērotas Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumu nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām", kas bija spēkā līdz 1997.gada 1.janvārim, un 1996.gada 24.oktobrī pieņemtā likuma "Par valsts un pašvaldības pasūtījumu" prasības. Kultūras ministrija bez konkursa noslēgusi līgumus kopsummā par Ls 26290,27:

— 1995.gada 10.janvārī noslēgts līgums ar SIA "Alen" par Ls 10 000 par izlases veida kapitālo remontu;

— 1995.gada 7.jūlijā ar Aivaru Nepartu noslēgts līgums par Ls 3500 par ēkas fasādes restaurāciju;

— 1997.gada 2.aprīlī noslēgts pirkuma — pārdevuma līgums ar Latvijas — Lietuvas kopuzņēmumu SIA "Nabukas — R" par mēbeļu iegādi Ls 6394,27 kopvērtībā;

— 1997.gada 3.aprīlī noslēgts pirkuma — pārdevuma līgums ar SIA "Baltic Office Systems and Services" par iekārtu — faksu pirkšanu Ls 6396 apmērā.

1997.gada 30.maijā noslēgts piegādes līgums ar SIA "Bauhaus Interjeri" par mēbeļu piegādi kabineta iekārtošanai ministrijā par Ls 4990. Pasūtījumu izpildījusi firma "Knoll" Kanādā. No kopējās summas mēbeļu vērtība ir Ls 2554,41, pārējā summa — Ls 2435,59, ir maksa par transportu, muitu, datorgrafiku, mēbeļu salikšanu un pievienotās vērtības nodokli. Pēc muitas dokumentiem prece uz robežas deklarēta tikai par Ls 1354.

Kultūras ministrijas Centrālajā aparātā ir slēgti arī līgumi, kuros nav uzrādīts līguma priekšmets un tā cena (ar SIA "Rozens", SIA "UMIX", "Mo Do Paper Latvia").

1997.gada 14.martā noslēgts līgums ar Baibas Visockas individuālo uzņēmumu par telpu ar kopējo platību 84,9 m2 iznomāšanu kafejnīcas ierīkošanai ministrijā ar nomas maksu Ls 0,12 par 1m2, kopā Ls 10,19 mēnesī. Izskatītajā laika posmā nomas maksa nav saņemta. Līgumā nav atrunāts jautājums par komunālajiem maksājumiem un individuālais uzņēmums tos arī nemaksā.

1997.gada 9.janvārī noslēgts līzinga līgums Nr.131/341 par vieglās automašīnas "Volvo — 850" pirkšanu, pamatojoties uz LR likuma "Par budžetu un finansu vadību" 36.pantu, līgums bija jāsaskaņo ar finansu ministru. Revīzijā saskaņojums netika uzrādīts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.novembra noteikumiem nr.348 "Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu un reklamēšanu valstī" Kultūras ministrija izsniedza izplatīšanas atļaujas (licences): 1996.gadā par licenču izsniegšanu iekasēti Ls 7138 un 1997.gada I pusgadā — Ls 2772, kas nelikumīgi ieskaitīti Kultūras ministrijas speciālā budžeta ziedojumu un sponsorējumu kontā. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumu nr.77 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" 4.punktu valsts nodeva par licences izsniegšanu jāieskaita valsts pamatbudžetā vai speciālajā budžetā saskaņā ar kārtējā gada likumu par valsts budžetu. Likumos par valsts budžetu 1996. un 1997.gadam Kultūras ministrijas speciālā budžeta ieņēmumos valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem nav apstiprināta. Par nelikumīgi Kultūras ministrijas speciālajā budžetā ieskaitītajiem ieņēmumiem par licenču izsniegšanu Kultūras ministrijas Centrālajam aparātam nosakāms uzrēķins Ls 9910 apmērā.

Ar Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra rīkojumu Nr.66 "Par speciālo budžetu kultūras vajadzībām" bija noteikta speciālā budžeta konta izveidošana, kurā ieskaitāmi kultūras vajadzībām paredzētie ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu maksājumiem, un izveidota Kultūras ekspertu padome. No ienākumiem no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa izveidotā speciālā budžeta izdevumi 1995.gadā bija Ls 955963,21, 1996.gadā Ls 805427,01, 1997.gada I pusgadā Ls 472838,25. Atskaites par līdzekļu izlietojumu 1995.gadā ir nepilnīgas, jo daudzās nav uzrādīts līdzekļu izlietojums pa izdevumu veidiem. 1996.gada atskaites ir izvērstākas. Kultūras ministrija pārbaudes par speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu 1995. un 1996.gadā nav veikusi, kas liecina, ka šo līdzekļu izlietojuma kontrole ir bijusi nepietiekama.

1994.gada 9.augustā Kultūras ministrija ar dienesta vēstuli Nr.700 paziņoja Ministru kabinetam un Finansu ministrijai par Latvijas Republikas vēstniecības Francijā piedāvājumu iegādāties no "Cite international des Arts" mākslinieku vajadzībām radošo darbnīcu Parīzes centrā. Paziņoja arī par kopējo izmaksu 490000 Fr — Ls 49000, kas jāiemaksā līdz 1995.gada 31.decembrim. 1995.gadā šim mērķim saskaņā ar speciālā budžeta kultūras vajadzībām sadalījumu Kultūras ministrija pārskaitīja Ls 39999,90, bet 1996.gadā — Ls 15299,90. Kopsummā par radošo darbnīcu Parīzē samaksāti Ls 55299,80, bet Kultūras ministrijas bilancē šāda objekta iegāde nav uzrādīta.

Kolēģijas sēdēs iesniegts 1994.gada 20.decembra parakstīšanas akts, ko Kultūras ministrijas vārdā noslēgusi Latvijas vēstniece Aina Nagobads Ābols ar Starptautiskās mākslas pilsētas fondu. Saskaņā ar parakstīto aktu ieguldītā summa paredzēta Starptautiskās mākslas pilsētas Parīzē darbnīcas Nr.8 izveidošanai, iekārtošanai un apmēbelēšanai, un tā nesīs "Latvijas" ("Lettonie") vārdu. Paredzēts arī, ka Latvijas Republikai būs tiesības atbilstoši uzņemšanas noteikumiem un uzturēšanās ilguma reglamentam, pēc saviem ieskatiem ieteikt mākslinieku kandidatūras vismaz līdz 2060.gada 22.martam, saskaņā ar īres līgumu, kurš noslēgts Parīzē 1962.gada 22.martā.

Saskaņā ar Instrukciju par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs nomātais pamatlīdzeklis uzskaitāms iestādes zembilances kontā, taču Kultūras ministrijas rīcībā nav attiecīgā dokumenta par īri. Nav precīzu datu par objekta atrašanās vietu, tā adresi. Nepieciešams sakārtot attiecības starp LR Kultūras ministriju un Starptautiskās mākslas pilsētas fondu Parīzē saistībā ar veiktajiem maksājumiem Ls 55299,80 apmērā.

1996.gada 7.maijā ar maksājuma uzdevumu Nr.673 Kultūras ministrija pārskaitīja Bērnu un jaunatnes grāmatu apgādam SIA "Sprīdītis" Ls 5000 kā bezprocentu aizdevumu uz 6 mēnešiem, nenoslēdzot līgumu. 1996.gada 6.decembrī tika atmaksāti Ls 1000, pārējā summa Ls 4000 revīzijas laikā vēl nebija atmaksāta. Šāds aizdevums no speciālā budžeta līdzekļiem kultūras vajadzībām nebija paredzēts. Tikai revīzijas rezultātu izskatīšanas laikā kolēģijā tika iesniegta rakstiska vienošanās par parāda summas dzēšanu tādā veidā, ka 1998.gada pirmajā pusē Kultūras ministrijai tiks nodotas grāmatas neatmaksātās summas vērtībā bibliotēku fondu papildināšanai.

1995.gada 9.martā Kultūras ministrija bija noslēgusi līgumu ar SIA "Bilde" par ēkas fasādes restaurācijas darbu izpildi kopsummā par Ls 69569,50. Saskaņā ar šo līgumu uzņēmējsabiedrībai 1995.gadā samaksāti Ls 16485,07, norakstot šo summu uz faktiskajiem izdevumiem bez apliecinošiem dokumentiem par darbu izpildi. Arī šajā gadījumā akts par izpildītajiem darbiem iesniegts Valsts kontrolē tikai revīzijas rezultātu izskatīšanas laikā.

1997.gada 26.martā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.144 no kultūrpolitikas atbalsta fonda piešķīra Kultūras ministrijai kultūras vajadzībām Ls 57000. 1997.gada I pusē Ls 36918,50 no šiem līdzekļiem izlietoti Kultūras ministrijas Centrālā aparāta uzturēšanai, t.sk. kustamo īpašumu iegādei — Ls 24386,37, pakalpojumu apmaksai — Ls 11459,77 un materiālu iegādei — Ls 1072,36. Departamenta kolēģija atzīst, ka par šādu Kultūras ministrijas rīcību nepieciešams informēt Ministru kabinetu.

1997.gada 1.maijā Kultūras ministrija, noslēdzot darba līgumu Nr.11, pieņēma darbā uz vienu mēnesi par šoferi V.Jākobsonu, nosakot amatalgu Ls 192. Tā paša gada jūnijā un jūlijā ar V.Jākobsonu noslēgti vēl divi līgumi, nosakot amatalgu jūnijā — Ls 110, bet no jūlija līdz septembrim — Ls 105 mēnesī. Slēdzot šos darba līgumus, nav ievēroti Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumi nr.351 "Par darba samaksas sistēmu atsevišķīem no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem", saskaņā ar kuriem tā varēja būt Ls 45 mēnesī. Kopsummā šoferim V.Jākobsonam nelikumīgi izmaksāti alga Ls 392, par ko Kultūras ministrijai nosakāms uzrēķins .

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Kultūras ministrijas Administratīvā departamenta direktors J.Vrubļevskis, Norēķinu un revīzijas nodaļas vadītāja I.Boltāne un Bērnu un jaunatnes grāmatu apgāda SIA "Sprīdītis" direktors J.Osmanis.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 33.pantu, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Noteikt uzrēķinu Kultūras ministrijas Centrālajam aparātam Ls 10603,99 apmērā, ieskaitot to valsts pamatbudžetā.

2. Par Kultūras ministrijas rīcību ar kultūras vajadzībām piešķirtajiem naudas līdzekļiem Ls 36918,50 apmērā, kas neatbilst Ministru kabineta 1997.gada 26.marta rīkojumam Nr.144 "Par speciālā budžeta kultūras vajadzībām sadalījumu", kā arī par citiem revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem paziņot Ministru kabinetam un finansu ministram.

3. Pieprasīt Kultūras ministrijai novērst revīzijā konstatētos trūkumus un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz 1998.gada 31.martam.

4. Revīziju slēgt.

Lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: R.Bērziņa, M.Prāma

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par revīzijas rezultātiem Kultūras ministrijas Centrālajā aparātā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Valsts kontrole Veids: lēmums Numurs: 5.1-2-168Pieņemts: 16.02.1998.Stājas spēkā: 16.02.1998.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 91/94, 07.04.1998.
215057
16.02.1998
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"