Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.246

Rīgā 2008.gada 8.maijā (prot. Nr.29 4.§)

Grozījumi Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam

1. Izdarīt Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571 "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.-2016.gadam") šādus grozījumus:

1.1. papildināt 135.punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Neatkarīgi no tā, vai Latvijā reģistrēts energoapgādes komersants iesaistīsies jaunas atomelektrostacijas būvniecības projektā Latvijas kaimiņvalstīs tiešā Latvijas robežas tuvumā, šādu projektu ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir jāiesaistās Latvijas vides aizsardzības un radiācijas drošības ekspertiem un par enerģētikas nozari atbildīgajām institūcijām, jānodrošina atklātība lēmumu pieņemšanā un sabiedrības informēšana, kā arī jāsekmē sabiedrības aktīva iesaistīšanās sabiedriskajā apspriešanā.";

1.2. papildināt 156.punktu ar piekto un sesto teikumu šādā redakcijā:

"Cieto kurināmo (ogles kombinācijā ar cieto biomasu un citiem vietējiem kurināmā veidiem) izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta priekšrocību un trūkumu salīdzinājums ar citiem elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu deficīta nosegšanas risinājumiem sniegts 10.pielikumā. Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu šādam projektam, īpaši detalizēti jānovērtē iespējamā ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 ietvertajām teritorijām, ietekme uz valsts kopējo emisiju (gaisā) apjomu un cilvēku veselību, kā arī jānodrošina sabiedrības informēšana un jāsekmē tās iesaistīšanās sabiedriskajā apspriešanā.";

1.3. izteikt 159.punkta trešo apakšpunktu šādā redakcijā:

"- Latvijas ģeoloģiskā potenciāla izmantošanas iespēju izpēte jaunas pazemes gāzes krātuves izveidei Dobeles rajonā.";

1.4. izteikt 8.1.tabulu šādā redakcijā:

"8.1.tabula. Turpmākā rīcība

Rīcība

Termiņš

Atbildīgā institūcija

1

2

3

Tiesiskās vides uzlabošana

Nepieciešamo tehnisko normatīvu tulkošana

31.12.2009.

EM, BEMA

Nepieciešamo normatīvo aktu izstrāde energoefektivitātes jomā

31.12.2008.

EM

Pašvaldību siltumapgādes attīstības plānu izstrādāšana

31.12.2008.

Pašvaldības

Organizatoriskie un administratīvie pasākumi

Siltumapgādes regulēšanas centralizācija

01.07.2008.

EM, SPRK

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas izmēģinājumprojektu ieviešanas veicināšana

01.01.2007.-31.12.2010.

VidM

Investīciju programmas

Valsts atbalsta programmas īstenošana energoaudita veikšanai un ēku renovācijai vai rekonstrukcijai

01.01.2007.-31.12.2016.

EM

Siltumapgādes sistēmu efektivitātes un ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu vērtēšana

01.01.2007.-31.12.2013.

EM

VIP sagatavošana siltumapgādē

katru gadu

EM, BEMA

TEN-E projekti

Līdzdalība Dobeles PGK potenciāla izpētes projektā

2007.-2009.

EM, VidM, BEMA

Līdzdalība Latvijas-Zviedrijas starpsavienojuma izpētē

2009.-2010.

EM, PSO

Turpmāko pētījumu izstrādāšana

Enerģētikas sektora attīstības vīzija līdz 2050.gadam

31.12.2009.

EM, BEMA

Enerģētikas pārskats

katru gadu

BEMA

Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu pasākumu potenciāls

31.12.2008.

EM, BEMA

Līdzdalība Baltijas enerģētikas attīstības projektos

pastāvīgi

EM, PSO, BEMA

Bioenerģijas potenciāls un tā apgūšana

31.12.2007.

VidM

Zinātne un izglītība

Pētījumi Eiropas Savienības 7.ietvara programmas enerģētikas sadaļā

pastāvīgi

IZM

Izglītojoši un sabiedrību informējoši pasākumi par energoresursu efektīvu izmantošanu un energoefektivitātes jautājumiem

01.01.2007.-31.12.2016.

EM

Investīcijas inženiertehniskās izglītības un zinātnes infrastruktūrā

2007.-2013.

IZM"

 

1.5. papildināt 180.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ikgadējos pārskatus pēc iesniegšanas Ministru kabinetā Ekonomikas ministrija publicē savā mājaslapā internetā.";

1.6. papildināt 9.nodaļu ar 180.1 punktu šādā redakcijā:

"180.1 Lai konstatētu pamatnostādņu īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, kā arī, ja nepieciešams, izdarītu grozījumus pamatnostādnēs, divas reizes plānošanas periodā - 2011. un 2016.gadā -, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, jāizstrādā monitoringa ziņojums un jāiesniedz Vides pārraudzības valsts birojā. Monitoringa ziņojumā ietver vismaz šādu rādītāju analīzi:

1) siltumnīcefekta gāzu emisijas CO2 ekvivalents uz saražotās enerģijas vienību;

2) kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikas sektorā;

3) gaisu piesārņojošo vielu (SO2, NOx, CO, gaistošie organiskie savienojumi, smagie metāli, cietās daļiņas PM10 un PM2,5) emisijas enerģētikas sektorā;

4) koksnes kopkrājas pieaugums pret izcirsto krāju;

5) atjaunojamo un fosilo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu struktūrā;

6) piekrastes ūdeņu vidējās temperatūras izmaiņas.";

1.7. aizstāt 7.pielikuma nodaļas "Enerģijas efektivitāte" rindkopā ar ievaddaļu "Ar energoefektivitātes jautājumiem nodarbojas vairākas dažādu ministriju struktūrvienības:" vārdus "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu aģentūra" ar vārdiem "Ekonomikas ministrijas Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra";

1.8. papildināt pamatnostādnes ar 10.pielikumu (pielikums).

2. Ekonomikas ministrijai precizētās pamatnostādnes iesniegt Valsts kancelejā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

Pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 8.maija rīkojumam Nr.246

"10.pielikums Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.-2016.gadam

Bāzes jaudu elektrostacijas variantu izvērtējums

1. Teorētiski iespējamie bāzes jaudu elektrostaciju varianti

Elektroenerģijas patēriņa prognoze tikai daļēji raksturo pieprasījumu un izvirza nosacījumus apgādes sistēmas attīstībai nākotnē. Patēriņa slodzes segšanai jebkurā brīdī nepieciešamas adekvātas jaudas, kuras veidojas kā Latvijas teritorijā tirdzniecībā iesaistīto jaudu un ar importēto enerģiju saistīto jaudu kombinācija. Jaudas un enerģija nepieciešama patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, kā arī zudumu kompensācijai un elektrisko sistēmu darbības nodrošināšanai. Daudz precīzāk nākotnē nepieciešamās ražošanas jaudas nosaka elektriskās slodzes prognozes.

Analizējot prognozētos patēriņa slodzes diennakts grafikus vasarai un ziemai laikposmā no 2015.gada līdz 2025.gadam, var secināt, ka ziemas slodzes maksimums pieaug attiecīgi no 2000 MW līdz 2600 MW, bet vasaras minimums pieaug attiecīgi no 650 MW līdz 900 MW.

Lai segtu bāzes jaudas deficītu 300-400 MW, teorētiski iespējamie elektrostaciju varianti ir šādi:

- dabasgāzi izmantojoša elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija - gāzes turbīnas kombinētais cikls GTCC);

- sašķidrināto dabasgāzi (LNG) izmantojoša elektrostacija (izmantojamā tehnoloģija - gāzes turbīnas kombinētais cikls GTCC). Bez sadedzināšanas tehnoloģijas LNG izmantošanai nepieciešama atbilstoša transportēšanas un regazifikācijas infrastruktūra;

- cieto kurināmo (akmeņogles, kūdru, biomasu vai minēto kurināmo maisījumu) izmantojoša elektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas - pulverizētā sadedzināšana (PC), sadedzināšana verdošajā slānī (FBC) vai kombinētā cikla tehnoloģija ar cietā kurināmā gazifikāciju);

- atomelektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas - III un III+ paaudzes modernizēts verdošā ūdens reaktors (ABWR), modernizēts spiediena ūdens reaktors (APWR));

- hidroelektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas - Kaplan, Francis, Banki tipa turbīnas, kuras izmantojamas atkarībā no krituma augstuma un ūdens caurteces);

- vēja elektrostacija (izmantojamās tehnoloģijas - horizontālās ass turbīnas, kuras var izvietot uz sauszemes un jūrā).

Analizējot teorētiski iespējamo bāzes jaudas elektrostacijas variantu tehniskās iespējas (piemēram, jaudas diapazonus, efektivitāti, kurināmā izmantošanas elastību, nepieciešamo būvniecības laiku), var secināt, ka:

- no tehnoloģiskā viedokļa nepastāv būtiski šķēršļi jebkura veida elektrostacijas būvniecībai, ir tikai atsevišķi jaudu ierobežojumi:

■ atsevišķa kombinētā cikla stacijas bloka jauda nav lielāka par 400 MW. Ja nepieciešama lielāka jauda, elektrostaciju veido no vairākiem blokiem, iegūstot kopējo jaudu 800, 1200 MW un vairāk,

■ AES bloka mazākā uzstādītā jauda ir 600 MW,

■ kūdras elektrostaciju optimālā uzstādītā jauda ir līdz 100-150 MW,

■ biomasas elektrostaciju optimālā uzstādītā jauda ir līdz 50 MW,

■ atsevišķa vēja ģeneratora uzstādītā jauda ir 1-3 MW. Lielākas jaudas iegūšanai veido "vēja parkus";

- augstāku kurināmā izmantošanas efektivitāti (vidēji 55 %) iespējams panākt, izmantojot dabasgāzi. Cietā kurināmā elektrostaciju efektivitāte vidēji ir 40-42 %;

- attiecībā uz cietā kurināmā izmantošanu elastīgāka ir verdošā slāņa tehnoloģija, kurai ir ievērojami zemākas prasības pret kurināmā kvalitāti, kā arī tā dod iespēju izmantot dažādus kurināmā veidus, tai skaitā tādu atjaunojamo kurināmo kā biomasa, vietējā kurināmā kūdra un atkritumi;

- no būvniecības ilguma viedokļa visizdevīgākā ir dabasgāzes kombinētā cikla tehnoloģija, kuru iespējams īstenot 2-3 gadu laikā. Cietā kurināmā elektrostacijas celtniecībai nepieciešams 4-5 gadus ilgs laikposms, bet atomelektrostacijas būvniecība no celtniecības uzsākšanas brīža ilgst 7-8 vai vairāk gadu;

- hidroelektrostacijas var darbināt kā bāzes jaudas elektrostacijas tikai tad, ja tiek nodrošināta ūdens vienmērīga pieplūde gada griezumā;

- ja vēja elektrostaciju izmanto kā bāzes slodzes staciju, tad, lai nodrošinātu tādu pašu sistēmas drošību kā fosilā kurināmā bāzes slodzes stacijām un sasniegtu tādu pašu enerģijas ražošanas apjomu, būtu nepieciešama apmēram trīs reizes lielāka uzstādītā jauda. Vēja elektrostacijas var uzskatīt par bāzes slodzes staciju tikai tad, ja vēja fermām ir lielas jaudas (virs 1000 MW) un tās atrodas ļoti izkliedētā teritorijā (miljoni m2) ar dažādu vēja stiprumu un virzienu. Ja vēja enerģijas ģeneratori ir izvietoti izklaidus, tad rezerves (back-up) jaudām ir jābūt apmēram 30 % no uzstādītās jaudas. Turpretim, ja vēja ģeneratori ir koncentrēti vienā reģionā, rezerves jaudām ir jābūt apmēram 50 % no uzstādītās jaudas.

2. Energoresursu pieejamības izvērtējums

2.1. Dabasgāze

Galvenais dabasgāzes piegādes virziens Latvijas patērētājiem ir maģistrālie gāzes tīkli, kuri atzarojas no Jamalas-Eiropas gāzes vada Tveras apgabalā (Krievijā) uz Sanktpēterburgu, Pleskavu un tālāk uz Igauniju, Latviju. Baltijas valstu maģistrālie gāzes tīkli ir labi attīstīti un to spēju nodrošināt stabilas piegādes paaugstina Inčukalna pazemes gāzes krātuve (turpmāk - IPGK). Pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir nostabilizējies 1,7 miljardu m3 robežās. Vairāk par 60 % no patērētās dabasgāzes izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai.

Ņemot vērā, ka lietotājiem Latvijā dabasgāzi importē no viena avota, dabasgāzes piegādes apjomi un piegādes drošība ir atkarīga no gāzes piegādes infrastruktūras, t.i., maģistrālo un sadalošo gāzes vadu stāvokļa, kā arī to adekvātas uzturēšanas un attīstības. Latvijas teritorijā esošie maģistrālie un sadalošie dabasgāzes tīkli ir viena komersanta - akciju sabiedrības "Latvijas gāze" - īpašumā un valdījumā. Gāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas veic akciju sabiedrības "Latvijas gāze" struktūrvienība "Gāzes transports". Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība "Latvijas gāze" sistemātiski veic relatīvi apjomīgas investīcijas gāzes krātuves un sadalošo un maģistrālo tīklu ekspluatācijā un attīstībā, nav prognozējami īpaši riski dabasgāzes apgādē īstermiņā.

Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ikgadējā ziņojumā (2005.gads) prognozē dabasgāzes patēriņa pieaugumu (2,5 līdz 2,7 miljardi m3 līdz 2015.gadam). Pirmais nozīmīgākais patēriņa pieaugums 2008./2009.gadā ir saistīts ar TEC-2 jaunā kombinētā cikla gāzes 1.bloka nodošanu ekspluatācijā, un tad 2009.gadā prognozētais dabasgāzes patēriņš sasniegs 2,2-2,4 miljar­dus m3.

Analizējot dabasgāzes patēriņa prognozes līdz 2015.gadam un akciju sabiedrības "Latvijas gāze" definēto biznesa politiku - nodrošināt no IPGK ne tikai Latvijas, Igaunijas un Krievijas, bet arī Lietuvas un Somijas lietotāju gāzes apgādes drošību -, gāzes krātuves kapacitāte varētu kļūt nepietiekama. Šajā kontekstā problemātiska varētu būt pašreizējās gāzes apgādes sistēmas iespēja nodrošināt dabasgāzes piegādes jaunai potenciālajai 400 MW bāzes slodzes elektrostacijai. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ziņojumā par sistēmas attīstību un piegādes nodrošinājumu norāda, ka ir noslēgti ilgtermiņa līgumi līdz 2015.gadam par prognozētiem apjomiem (2,5 miljardi m3).

Nosakot gāzes cenas ilgtermiņa līgumos, tās parasti tiek saistītas ar naftas cenu. Ņemot vērā prognozēto gāzes patēriņa pieaugumu un naftas cenu tendences pēdējos gados, var prognozēt, ka cenas pieaugums gāzei būs straujāks nekā oglēm. Papildu faktors prognozētajam cenu pieaugumam ir arī nepieciešamie lielie investīciju apjomi (tajā skaitā Krievijā) dabasgāzes ieguves rūpniecības attīstībai. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošanas stacijas Latvijā kā fosilo kurināmo izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks), jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas celtniecība tikai paaugstinātu Latvijas enerģētikas sektora atkarību no viena resursu veida un piegādātāja, kā arī pakļautu to lielākām cenu svārstībām. 

2.2. LNG

LNG kā enerģijas produkta un tehnoloģijas ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs būtu vēlama, lai radītu konkurenci pašreizējiem dabasgāzes piegādātājiem. Latvijā LNG projektu var uzskatīt kā papildu pasākumu gāzes apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Tāpat LNG importēšana dažādotu arī gāzes piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja un līdz ar to ļaujot nodrošināties pret straujiem cenu pieaugumiem nākotnē. Tomēr jāatzīst, ka atbilstoši LNG projekta izmaksām un prognozējamām gāzes cenām tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes drošību.

LNG tūlītēju integrēšanu Latvijas gāzes apgādes sistēmā apgrūtina arī gāzes tirgus liberalizācijas pakāpe un tas, ka līdz 2017.gadam dažādu apstākļu dēļ potenciālajam LNG termināļa operatoram nebūs pieejas gāzes transporta sistēmai, līdz ar to būs apgrūtināta gāzes piegāde lietotājiem no LNG termināļa pa esošajiem gāzes vadiem.

LNG projektu ekonomiski izdevīgāku padara iespēja to saistīt ar elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanu regazifikācijas termināļa tuvumā. No šāda aspekta skatoties, ekonomiski izvērtējams ir projekts, kurā LNG regazifikācijas termināļa celtniecība tiek saistīta ar lielas jaudas (800-1600 MW) elektroenerģijas stacijas izbūvi termināļa tiešā tuvumā. Šādas stacijas būvniecība, protams, ir jāvērtē Baltijas valstu elektroenerģijas apgādes kontekstā. 

2.3. Biomasa

Kā biomasa (bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās un sadzīves atkritumos) elektrostacijā galvenokārt var tikt izmantota koksne. Salmu, biodegvielas ražošanas atlikumu un atkritumu potenciāls ilgtermiņa izmantošanai ir neliels.

- Latvijas meža zemju kopējā krāja ir 631 milj. m3, bet nemeža (piemēram, krūmi) zemju kopējā krāja ir 4,54 milj. m3. Koksnes (ar mizu) vidējais pieaugums ir 25,53 milj. m3 gadā.

- Enerģētiskās koksnes izmantošanas apjomi ir 8,6 milj. m3 gadā, enerģētiskās koksnes eksports - 3,6 milj. m3 gadā. Enerģētisko koksni galvenokārt izmanto siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanai koksne pašlaik tiek izmantota niecīgos apjomos.

- Koksnes potenciāls enerģijas ražošanai no mežizstrādes atliekām, celmiem, apauguma un otrreizējās koksnes Latvijā ir aprēķināts 6-11 milj. m3 apmērā. Pašreizējais patēriņš kopā ar eksportu sasniedz potenciāla augšējo robežu.

- Mežizstrādē iegūstamā enerģētiskā koksne Latvijā ir izkliedēta gan teritoriāli, gan arī pēc energoietilpības uz produkcijas vienību. Tāpēc liela uzmanība jāpievērš koksnes pilnīgākai, efektīvākai un racionālākai izmantošanai tuvu tās ieguves vietai. No kurināmā izmantošanas viedokļa ekonomiskāka ir koksnes izmantošana koģenerācijas procesā.

- Efektīva koksnes resursu izmantošana no oglekļa aprites, koksnes dzīves cikla un vērtības ķēdes viedokļa panākama, vispirms koksni izmantojot par izejmateriālu produktu ražošanā, tad atkārtoti pārstrādājot un visbeidzot izmantojot par enerģijas avotu. Koksnes produktu pievienotā vērtība ir 10 reizes lielāka nekā pievienotā vērtība enerģijas ražošanā, to sadedzinot.

Ņemot vērā to, ka koksne ir ievērojams nacionālais resurss un to ir iespējams izmantot enerģijas ražošanā, palielinot energoapgādes drošību, ir iespēja to izmantot liela mēroga enerģētikas projektos kā vienu no līdzsadedzināšanas produktiem. Tomēr enerģētikā koksne galvenokārt jāizmanto lokāli - siltumapgādē un koģenerācijas iekārtās. 

2.4. Ogles

Ogles ir viens no svarīgākajiem energonesējiem pasaulē:

- 54 % no visu fosilo energoresursu rezervēm (šā brīža tehniski un saimnieciski iegūstamie apjomi) ir ogles;

- ņemot par pamatu ogļu patēriņu pasaulē 2005.gadā, akmeņogļu rezervju pietiks vismaz 150 gadiem, bet brūnogļu - 210 gadiem;

- pasaulē apzinātie akmeņogļu krājumi tiek lēsti vairāk nekā 900 miljardu tonnu apmērā;

- atšķirībā no dabasgāzes un naftas ogļu atradnēm ir vienmērīgāks sadalījums - tās atrodamas visos kontinentos. Vislielākie krājumi ir ASV, Krievijā, Ķīnā, Indijā, DĀR, Brazīlijā. 

2.5. Kodoldegviela (urāns)

74 % no urāna rezervēm ir koncentrēti četrās valstīs - Austrālijā, Kanādā, Kazahstānā un Nigērijā. Pārējie resursi atrodas Brazīlijā, DĀR, Namībijā, Uzbekistānā, Krievijā, Jordānijā, Ukrainā un Ķīnā. 

2.6. Hidroelektrostacija

Hidroelektrostacijas (HES) Latvijā nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām:

- jaudas potenciāls ir nepietiekams:

■ Jēkabpils HES un Daugavpils HES - 130 MW,

■ mazās HES - 15-20 MW (tai skaitā iespējamās jaunās HES un esošo HES rekonstrukcija);

- HES darba stundu skaits ir aptuveni 2000 h gadā (atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem);

- kā bāzes stacija HES Latvijā var darboties aptuveni vienu mēnesi palu laikā. 

2.7. Vēja elektrostacija

Vēja elektrostacijas (VES) Latvijā nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām, kaut gan pastāv tehniskas iespējas uzstādīt nepieciešamās jaudas:

- VES Latvijas apstākļos ir ļoti mazs jaudas izmantošanas koeficients (darba stundu skaits ir aptuveni 1800-2200 h gadā);

- tā kā Latvijas rietumu piekraste un jūras teritorija, kur ir tehniskas iespējas uzstādīt VES, ir neliela un tur atrodas daudz īpaši aizsargājamo teritoriju, pastāv liela jaudas nevienmērība, tādēļ nepieciešamas balansēšanas jaudas (piemēram, gāzes turbīnas bloks) vismaz 50 % apjomā no uzstādītās VES jaudas.

3. Ekonomiskā analīze

Elektroenerģijas ražošanas cenu veido šādas izmaksas:

- kurināmais;

- ekspluatācijas izmaksas;

- kapitālizmaksas (ietver investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta likmi 15 %).

Kurināmā izmaksas aprēķinātas, izmantojot reālās kurināmā cenas 2006./2007.gadā.

3.1.tabula. Kurināmā cenas

Kurināmais

EUR/nat.v.

EUR/MWh

LVL/MWh

Dabasgāze1

216

23,5

15,0

Akmeņogles2

40

6,7

5,2

Kūdra3

27

8,2

5,7

Biomasa4 (koksne)

30

13,0

9,0

Kodoldegviela

3,8

2,6

Kapitālieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu noteikšanai izmantoti Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2005.gadā apkopotie dati par reālām izmaksām laikposmā no 2001.gada līdz 2004.gadam uzbūvētajām elektro­stacijām5.

Kapitālieguldījumi ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas uzbūvēšanai - izpēti, projektēšanu, iekārtas, montāžu un būvdarbus, uzraudzību, kā arī kapitāla izmaksas (kredītsaistības būvniecības periodā).

Piezīmes.

 

1 Atbilst Latvijas 8.lietotāju grupas dabasgāzes cenai no 2007.gada 1.maija par 1000 m3, ja mazuta kotācija ir 300 USD/t.

2 Atbilst 2006.gada vidējai akmeņogļu cenai Eiropā par tonnu.

3 Izmantoti dati par kūdras cenu dinamiku Latvijā un Association of Finnish Peat Industries informācija par tonnu.

4 Atbilst 2006./2007.gada vidējai koksnes šķeldas cenai Latvijas siltumapgādes uzņēmumos par tonnu.

5 Project costs of generating electricity, IEA/NEA/AEN, 2005.

 

3.2.tabula. Kapitālieguldījumi un ekspluatācijas izmaksas, EUR/kWe

Tehnoloģija

Kapitālieguldījumi

Ekspluatācijas izmaksas

minimālās izmaksas

maksimālās izmaksas

minimālās izmaksas

maksimālās izmaksas

Ogļu elektrostacijas

PC

875

1300

40

80

FBC

1050

1400

25

70

IGCC

1250

1800

45

95

Gāzes elektrostacijas

GTCC

400

950

15

45

Atomelektrostacijas

PWR

1300

1900

40

100

GENIII

1400

2200

40

100

Vēja elektrostacijas

Uz sauszemes

960

1400

15

50

Jūrā

1400

2300

40

75

Hidroelektrostacijas

Vidējas jaudas (3-15 MW)

1300

2550

20

60

Mazas jaudas (< 1 MW)

5100

6200

35

105

 

Ekspluatācijas izmaksas ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas apkalpošanai - apkalpojošā personāla darba alga, remonta izmaksas, materiālus un citas izmaksas.

Iespējamais elektroenerģijas cenas diapazons katram teorētiskajam variantam, kā arī izmaksu komponenšu attiecības parādītas 3.1. un 3.2.attēlā.

01.JPG (31431 bytes)

3.1.attēls. Elektroenerģijas cena (EUR/MWh)

02.JPG (32809 bytes)

3.2.attēls. Izmaksu īpatsvars elektroenerģijas cenā (%)

 

Piezīme.

* Kurināmā maisījums (80 % ogles, 10 % kūdra, 10 % biomasa)

Lai veiktu jutīguma analīzi, ir apkopoti visi iespējamie riska faktori, kuri atstāj ietekmi uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un to rezultātiem. Šie faktori ir apkopoti 3.3.tabulā, un katram no tiem analizējot noteikta riska pakāpe.

Faktoru vērtējumam izmantota punktu sistēma no 1 līdz 3, kur 1 nozīmē zemu risku, 2 - vidēju un 3 - augstu risku.

 

3.3.tabula. Riska faktoru apkopojums

Faktori

Risks

Kurināmā cena

3

Investīciju izmaksas

2

Ekspluatācijas izmaksas

1

Emisijas kvotas cenas izmaiņas

2

- Nevienam no konkrētajiem fosilā kurināmā veidiem nav vērā ņemamu cenu priekšrocību.

- Izmantojot fosilo kurināmo (tai skaitā kodoldegvielu), elektroenerģijas cena svārstās salīdzinoši nelielā amplitūdā - 55-65 EUR/MWh. Izmantojot biomasu, šis līmenis ir nedaudz augstāks - aptuveni 70 EUR/MWh.

- Izmantojot tādus atjaunojamos energoresursus kā vējš6 un hidroenerģija, elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka - 110-135 EUR/MWh. Prakse rāda, ka lielāks jaudas izmantošanas koeficients ļauj arī šāda veida elektroenerģijai veiksmīgi konkurēt ar fosilo elektroenerģiju, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos nav iespējams sasniegt lielāku jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā.

- No ekonomiskā viedokļa Latvijā bāzes slodzes segšanai ieteicams būvēt elektrostaciju, kura darbojas ar fosilo kurināmo un/vai biomasu.

- Tā kā tīras biomasas izmantošanas variants ir dārgāks par citu cieto kurināmo izmantošanas variantiem, biomasu ieteicams izmantot maisījumā ar tādiem cietā kurināmā veidiem kā ogles un kūdra.

- Kurināmā cena ir visjutīgākais faktors, ja tiek izmantots fosilais kurināmais. Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi ir dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70 %). Tādiem cietā kurināmā veidiem kā oglēm un kūdrai ir ievērojami zemāka jutība pret cenas izmaiņu, jo to īpatsvars elektroenerģijas cenā ir zemāks (aptuveni 35 %).

- Emisijas kvotas cenai (ja kvotas jāpērk) ir liela ietekme uz tādu fosilo kurināmo izmantošanu kā kūdra un ogles. Pietiekami liela ietekme ir arī dabasgāzes izmantošanas gadījumā. Ja kvotas cena nepārsniedz 20 EUR/t, tās ietekme uz dažādiem kurināmā veidiem ir neliela.

Piezīme.

6 Neņemot vērā rezervēšanas jaudu uzstādīšanu.

03.JPG (48416 bytes)

3.3.attēls. Emisijas kvotas cenas ietekme

 

 

4. Ietekme uz vidi

Elektrostacijas darbība var ietekmēt vidi šādi:

- saimnieciskās darbības ietekme uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām;

- emisijas gaisā kurināmā sadedzināšanas rezultātā;

- izdedži un pelni cietā kurināmā sadedzināšanas rezultātā;

- ūdeņu piesārņojums.

Saistībā ar ietekmi uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām jāņem vērā, ka Natura 2000 teritoriju tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas - četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, deviņi dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Natura 2000 teritorijas kopā aizņem 11,9 % no Latvijas platības. Šīm īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi - no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Natura 2000 teritorijas ir uzskaitītas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā.

Saskaņā ar Atsauces dokumentu par labākajām pieejamām metodēm lielajās sadedzināšanas iekārtās7 cietā kurināmā pulverveida sadedzināšanas tehnoloģija un sadedzināšana verdošā slānī tiek uzskatīta par atbilstošiem kurināmā sadedzināšanas labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). Gāzveida kurināmajam atbilstoši LPTP ir kombinētā cikla tehnoloģija.

Piezīme.

7 EK Eiropas Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles birojs, 2005.

Izmantojot šīs tehnoloģijas ar atbilstošu aprīkojumu, ir iespējams pilnībā izpildīt šobrīd noteiktās Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības attiecībā uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju, ūdeņu piesārņojuma un vides piesārņojuma ar smagajiem metāliem apjomu, kā arī atkritumu un pārpalikumu utilizāciju no konkrētās elektrostacijas.

Izvēloties potenciālās elektrostacijas būvniecības vietu, ir jāņem vērā aizsargājamo dabas teritoriju izvietojums, turklāt jāizvērtē elektrostacijas darbības ietekme uz tuvumā esošajām Natura 2000 teritorijām.

04.JPG (49839 bytes)

4.1.attēls. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā

 

 

5. Bāzes jaudas elektrostacijas variantu priekšrocību un trūkumu salīdzinājums

HES un VES izmanto atjaunojamos energoresursus, tādējādi atmosfērā netiek emitēts CO2 un citas kaitīgās vielas, kā arī mazinās Latvijas atkarība no importētajiem energoresursiem. Tomēr gan hidroelektrostacijas, gan vēja elektrostacijas par bāzes slodzes stacijām uzskatāmas tikai noteiktos apstākļos - HES nepieciešama vienmērīga ūdens caurplūde visu gadu, bet VES vēja parkiem jābūt ar lielu kopējo jaudu un ar izkliedētu izvietojumu teritorijā ar dažādu vēja stiprumu un virzienu.

Fosilā kurināmā elektrostacijas, kā arī atomelektrostacijas atbilst bāzes jaudas elektrostaciju prasībām attiecībā uz jaudas izmantošanas koeficientu un saražotās elektroenerģijas apjomu.

Arī atomelektrostacijas (AES) atmosfērā neemitē CO2 un citas kaitīgās emisijas. Atomelektrostacijām raksturīgs augsts jaudas izmantošanas koeficients, un kodoldegvielas cena ir mazāk atkarīga no naftas cenu fluktācijām. Tomēr atomelektrostacijas būvniecība Latvijas apstākļos ir sarežģīta un pietiekamā apjomā nerisina konkrētās problēmas valsts energoapgādē šādu apstākļu dēļ:

- atomelektrostacijām piedāvāto bloku jaudu diapazons ir 600 līdz 1700 MW. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu jābūvē 600 MW stacija, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu 350-400 MW;

- attiecībā uz būvniecības laiku - atomelektrostacijām tas ir visgarākais salīdzinājumā ar citu veidu elektrostacijām - 7-9 gadi un pat vairāk. Turklāt jāuzsver arī projekta pirmsbūvniecības fāze, kas var ilgt vairākus gadus sarežģīto lēmumu un procedūru pieņemšanas nepieciešamības dēļ;

- atomelektrostaciju būvniecība ir sarežģīts process, kur tehnoloģiskās īpatnības prasa ļoti augsti kvalificētu darbaspēku atsevišķām būvniecības cikla sastāvdaļām. Šāds darbaspēks ir deficīts, tāpēc tas ievērojami sadārdzina investīcijas un paildzina iespējamo būvniecības laiku. Atomelektrostaciju būvniecībā nepieciešamā darbaspēka pieejamība ir viens no riska faktoriem;

- līdzīgus secinājumus var attiecināt arī uz AES ekspluatāciju, jo Latvijā šādi speciālisti netiek gatavoti - tātad būtu nepieciešama speciāla izglītības programma vai arī jāizmanto ārvalstu darbaspēks.

Dabasgāze ir piemērots kurināmais bāzes jaudas elektrostacijām. Dabasgāzes kombinētais cikls ir visefektīvākā sadedzināšanas tehnoloģija, turklāt šādu elektrostaciju būvniecības laiks ir salīdzinoši īss (2-3 gadi), un nepieciešamie kapitālieguldījumi uz uzstādītās jaudas vienību ir vieni no zemākajiem. Salīdzinoši zemas ir arī ekspluatācijas izmaksas. Dabasgāzes izmantošanas gadījumā veidojas maz kaitīgo emisiju.

Lai gan dabasgāze ir tehnoloģiski efektīvs un videi draudzīgs kurināmais, no kurināmā cenas viedokļa tas ir visriskantākais kurināmā veids. Cenas noteikšana ir saistīta ar naftas produktu tirgus cenām, kuras nav iespējams prognozēt, tāpēc ar cenu noteikšanu saistītās procedūras ir riskantas un nestabilas. Attiecībā uz dabasgāzes piegādēm Latvijai Krievijas uzņēmums akciju sabiedrība "Gazprom" atrodas monopolstāvoklī un nosaka cenu uz Latvijas un Krievijas robežas.

Tā kā Latvijā elektroenerģijas ražošanā kā fosilo kurināmo pamatā izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks, kā arī mazas jaudas koģenerācijas stacijas), jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas celtniecība ievērojami paaugstinātu sektora atkarību no viena resursa veida un piegādātāja, kā arī pakļautu to lielākām cenu svārstībām.

Alternatīva cauruļvadu dabasgāzei ir sašķidrinātā dabasgāze (LNG), tomēr, izmantojot LNG, jārēķinās ar lielām izmaksām izkraušanas un regazifikācijas termināļa izbūvē, un tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes drošību.

No patēriņa viedokļa raugoties, LNG regazifikācijas termināļa celtniecība Latvijā nav ekonomiski pamatota, jo 350-400 MW elektrostacijas patēriņš nav pietiekams, salīdzinot ar vidējiem LNG sašķidrināšanas rūpnīcu ražošanas apjomiem, un mazie regazifikācijas termināļa apjomi strauji palielina ražošanas izmaksas uz vienu vienību. Lai regazifikācijas termināļa būvniecība atmaksātos, būtu nepieciešams gāzes patēriņš, kas atbilstu vismaz 800 MW, bet optimāli - 1600 MW jaudas elektrostacijas patēriņam.

Fizisko un komerciālo risku samazināšanā galvenā uzmanība elektroenerģijas ražošanā jāpievērš dabasgāzes sabalansēšanai ar citiem fosilajiem kurināmajiem un aizstāšanai ar atjaunojamiem resursiem. Kā ticamākā alternatīva dabasgāzes tālākai izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. Izmantot tikai biomasu 350-400 MW jaudas elektrostacijā nav pamatoti no biomasas pieejamības, transporta un loģistikas viedokļa. Līdzīgas problēmas ir ar kūdras izmantošanu, turklāt kūdras izmantošana saistīta ar vides aizsardzības problēmām (kaitīgo emisiju apjoms pārsniedz ogļu emisijas, purvu pastiprināta izstrāde veicina CO2 izdalīšanos).

Ogles ir izplatīts, plaši pieejams energoresurss pasaules tirgū, labi un izdevīgi transportējams un uzkrājams. Liela priekšrocība ir iespēja to sadedzināt kopā ar biomasu un citiem cietā kurināmā veidiem (piemēram, kūdru, atkritumiem), samazinot ietekmi uz vidi un vienlaikus paplašinot atjaunojamo resursu izmantošanu. Ogļu cena ir vienkāršāk prognozējama un mazāk atkarīga no naftas cenu svārstībām.

Ogļu elektrostacijas galvenie trūkumi ir salīdzinoši lielās investīcijas uz uzstādītās jaudas vienību, kā arī ilgāks celtniecības laiks (4-5 gadi) nekā gāzes elektrostacijām, tomēr ogļu stacijām ir arī ilgāks kalpošanas laiks. Sadedzinot ogles, veidojas vairāk kaitīgo emisiju, nekā izmantojot dabasgāzi, tomēr ir iespējams tās samazināt līdz minimumam, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kuras pēdējā laikā īpaši strauji attīstās un kuru pilnveidošana turpinās. Jau pašlaik pieejamās labākās tehnoloģijas nodrošina normatīvo vides aizsardzības prasību ievērošanu. Savukārt turpmāk, kad rūpnieciski būs pieejamas minētās iekārtas un tas būs ekonomiski pamatoti, ņemot vērā CO2 izmaksas, paredzama iespēja papildu iekārtas izbūvei CO2 uztveršanai un uzglabāšanai (CCS). Savukārt izveidojušos izdedžus iespējams izmantot būvmateriālu ražošanā vai ceļu būvniecībā, kas rada papildu ekonomiskos ieguvumus.

5.1.tabulā ir dots teorētisko variantu salīdzinājums, izvērtējot dažādus kritērijus. Vērtējumam izmanto punktu sistēmu no 1 līdz 3 (1 - zema atbilstība, 2 - vidēja atbilstība, 3 - augsta atbilstība).

 

5.1.tabula. Teorētisko variantu salīdzinājums

Jaudu
atbilstība

Būv­niecības laiks

Kapitāl­­iegul­dījumi

Kurināmā riski

Energo­apgādes drošums

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

CO2

emisijas

Kopā

Dabasgāze

3

3

3

1

1

1

2

14

LNG

3

1

1

2

3

1

2

13

Ogles

3

2

2

3

3

1

1

15

Biomasa

2

2

2

2

2

3

3

16

Kūdra

2

2

2

3

2

1

1

14

Maisījums
(ogles + biomasa)

3

2

2

3

3

2

1

16

AES

1

1

1

3

3

1

3

13

HES

1

2

2

1

1

3

3

13

VES

1

3

2

1

1

3

3

14

Izvērtējot teorētiski iespējamos variantus, var secināt, ka optimālākā ir cietā kurināmā maisījuma (ogles + biomasa) izmantošana, līdzīgi vērtējama akmeņogļu elektrostacijas un dabasgāzes kombinētā cikla elektrostacijas ieviešana.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus attiecībā uz primāro energoresursu dažādošanu, atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas ciklu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, jaunās elektrostacijas projektam jāiekļaujas atlikušās un deficītās daļas aizpildīšanā gan jaudas, gan enerģijas ziņā. Jaunajai elektrostacijai jānodrošina būtiska primārās enerģijas (kurināmā) dažādošana un ražošanas izvietošana noteiktā pārvades sistēmas vietā.

Dabasgāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai Latvijas tirgū ir sasniegusi tādu izmantošanas pakāpi, ka resursu piegādes struktūru var raksturot kā vienveidīgu un riskantu. Pēc Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas un paplašināšanās bilance kļūs vēl nesabalansētāka. Tādēļ jaunās bāzes stacijas ieviešana vienlaikus izmainīs arī primāro resursu bilanci un plūsmu. Vienlaikus jāuzsver, ka enerģijas piegādes drošības pakāpe vienmēr korelē ar enerģijas cenu, tādēļ nevajadzētu izvēlēties elektroenerģijas cenu par dominējošu kritēriju jaudas izvēlē.

Tādējādi kurināmā plūsmu daudzveidošanas un elektroapgādes pašnodrošinājuma mērķi visefektīgāk var sasniegt ar tīro vai nākotnē tīro ogļu tehnoloģiju ieviešanu bāzes jaudu problēmas atrisināšanai.

Ieteicamais elektrostacijas variants attiecīgi ir cieto kurināmo izmantojoša kondensācijas tipa elektrostacija. Kurināmais - biomasa (koksne) 10-20 % un ogles 80-90 %. Biomasas līdzsadedzināšana ar oglēm ir vēlama apmēram šādā attiecībā, jo šāds biomasas apjoms būtu ērti piegādājams no loģistikas viedokļa, neradītu nopietnus draudus kurināmā iepirkšanai esošajiem enerģētiskās biomasas lietotājiem, kā arī potenciālajām jaunajām izkliedētajām koģenerācijas stacijām. Tas varētu būt kā ieteikums investoram, lēmuma pieņemšanu atstājot viņa paša ziņā, ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus (biomasas tirgus situācija, CO2 faktiskās izmaksas un citi apsvērumi)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.–2016.gadam Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 246Pieņemts: 08.05.2008.Stājas spēkā: 08.05.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 74, 14.05.2008.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
175257
08.05.2008
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"