Aicinām vēl šonedēļ piedalīties lietotāju apmierinātības aptaujā!
Paldies par viedokli!
|
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
B PROTOKOLS1 PAR "IZCELSMES PRODUKCIJAS" JĒDZIENA DEFINĒJUMU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM Satura rādītājs
APVIENOTĀ DEKLARĀCIJA Apvienotā Deklarācija par izmaiņu izcelsmes noteikumos pārskatīšanu Harmonizētās Sistēmas grozījumu rezultātā. I NODAĻA VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI 1.pants Definīcijas Šī Protokola izpratnē: (a) "ražošana" nozīmē jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, tajā skaitā salikšanu vai specifiskas operācijas; (b) "materiāls" nozīmē jebkādu sastāvdaļu, izejvielu, komponentu vai daļu u.tml., kura tiek izmantota produkcijas ražošanai; (c) "produkcija" nozīmē produkciju, kas tiek ražota, pat ja tā ir paredzēta vēlākai izmantošanai citās ražošanas operācijās; (d) "preces" nozīmē gan materiālus, gan produkciju; (e) "muitas vērtība" nozīmē vērtību, kas noteikta saskaņā ar Līguma par 1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VII. panta ieviešanu (PTO Līgums par Muitas vērtību); (f) "ex-works cena" nozīmē produkcijas rūpnīcas cenu, kas samaksāta ražotājam EBTA's valstī vai Latvijā, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde; ar noteikumu, ka dotajā cenā ietilpst visu izmantoto materiālu vērtība, atņemot visus iekšējos nodokļus, kuri ir vai var tikt atmaksāti, kad iegūtā produkcija tiek eksportēta; (g) "materiālu vērtība" nozīmē izmantoto neizcelsmes materiālu muitas vērtību importēšanas brīdī vai, ja tā nav zināma vai nevar tikt noskaidrota, tad pirmā noskaidrotā tirgus cena, kas samaksāta par materiāliem EBTA's valstī vai Latvijā; (h) "izcelsmes materiālu vērtība" nozīmē (g) apakšpunktā minētu materiālu vērtību, kas piemērojama mutatis mutandis; (i) "pievienotā vērtība" ir ex-works cena mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4. pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma - pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem attiecīgajā EBTA's valstī vai Latvijā; (j) "grupas" un " preču pozīcijas" nozīmē grupas un preču pozīcijas (četru ciparu kodus), kurus lieto nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un Kodēšanas Harmonizēto Sistēmu, kas šajā Protokolā ir minēta kā "Harmonizētā sistēma" vai "HS"; (k) "klasificēts" attiecas uz produkcijas vai materiāla klasifikāciju attiecīgajā preču pozīcijā; (l) "sūtījums" nozīmē produkciju, kas visa tiek vienlaicīgi sūtīta no viena eksportētāja vienam kravas saņēmējam, vai kuras pārvadājumu no eksportētāja pie kravas saņēmēja noformē ar vienu un to pašu transporta dokumentu vai, ja tāda nav, tad ar vienu un to pašu rēķinu; (m) "teritorijas" ietver teritoriālos ūdeņus. (n) "EUR" nozīmē "euro" Eiropas monitārās savienības vienoto valūtu.
II NODAĻA "IZCELSMES PRODUKCIJAS" JĒDZIENA DEFINĒJUMS 2. pants Vispārējās prasības 1. Šī Līguma izpildes nolūkā sekojoša produkcija tiks uzskatīta par EBTA's valsts izcelsmes produkciju: a) produkcija, kas pilnībā iegūta EBTA's valstī, kā noteikts šī Protokola 5. pantā; b) produkcija, kas iegūta EBTA's valstī un satur materiālus, kuri nav pilnībā tur iegūti, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi EBTA's valstī, kā tas ir noteikts šī Protokola 6. pantā; c) preces kuru izcelsmes valsts ir Eiropas Ekonomiskā telpa, kā noteikts līguma Par Eiropas Ekonomisko telpu 4.protokolā. 2. Šī Līguma izpildes nolūkā sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju: a) produkcija, kas pilnībā iegūta Latvijā, kā noteikts šī Protokola 5. pantā; b) produkcija, kas iegūta Latvijā un satur materiālus, kuri nav pilnībā tur iegūti, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Latvijā, kā tas ir noteikts šī Protokola 6. pantā; 3.pants Kumulācija EBTA's valstī 1. Produkcija, neietekmējot 2.panta 1.daļā minēto, tiek uzskatīta par EBTA's valsts izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Latvija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu2), Ungārija, Polija, Čehijas Republika, Slovākijas Republika, Bulgārija, Rumānija, Slovēnija, Igaunija, Lietuva, Turcija vai Eiropas Kopiena, saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp EBTA 's valstīm, Eiropas Kopienu un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde EBTA's valstī pārsniedz šī Protokola 7. pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi. 2. Tur, kur EBTA's valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par attiecīgās EBTA's valsts izcelsmes produkciju tikai, kad pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir Eiropas Kopiena vai jebkura no 1.punktā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu Eiropas Kopienā vai tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā attiecīgajā EBTA's valstī. 3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir Eiropas Kopiena vai kāda no 1.punktā minētajām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta attiecīgā EBTA's valstī, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz Eiropas Kopienu vai kādu no šīm valstīm. 4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā. 4. pants Kumulācija Latvijā 1. Produkcija, neietekmējot 2.panta 2.daļā minēto, tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu)2, Latvija, Ungārija, Polija, »ehijas Republika, Slovākijas Republika, Bulgārija, Rumānija, Slovēnija, Igaunija, Lietuva, Turcija vai Eiropas Kopiena, saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Latviju un Eiropas Kopienu vai katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Latvijā pārsniedz šī Protokola 7. pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi. 2. Tur, kur Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir Eiropas Kopiena vai jebkura no 1.punktā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu Eiropas Kopienā vai tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Latvijā. 3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir Eiropas Kopiena vai kāda no 1.punktā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz Eiropas Kopienu vai kādu no šīm valstīm. 4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā. 5. pants Pilnībā iegūtā produkcija 1. Sekojošais tiek uzskatīts par pilnībā iegūtu EBTA's valstī vai Latvijā: (a) minerāli, kas iegūti no to augsnes vai jūras dzīlēm; (b) tur novākta dārzeņu produkcija; (c) dzīvi dzīvnieki, tur dzimuši un auguši; (d) produkcija, kas iegūta no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem; (e) tur medībās vai makšķerējot iegūtā produkcija; (f) jūras zvejas produkcija, vai cita produkcija, ko jūrā ārpus Pušu teritoriālajiem ūdeņiem, iegūst to kuģi; (g) produkcija, kas ražota uz to pārstrādes kuģiem tikai no produkcijas, kas minēta (f) apakšpunktā; (h) tur savākti lietoti izstrādājumi, kas der tikai izejmateriālu iegūšanai, tai skaitā lietotas riepas, kuras der tikai atjaunošanai vai kā atkritumi; (i) atkritumi un lūžņi, kas radušies ražošanas procesā, kas tur veikts; (j) produkcija, kas iegūta no jūras dzīlēm vai dzīlēm ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka tām vienīgajām ir tiesības izstrādāt šo jūras dibenu un dzīles zem tā; (k) preces, kas ražotas no produkcijas, kas minēta apakšpunktos no (a) līdz (j). 2. Jēdzieni "to kuģi" un "to pārstrādes kuģi" 1.punkta (f) un (g) apakšpunktos tiek attiecināti tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem: (a) kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti EBTA's valstī vai Latvijā; (b) kuri kuģo zem šīs EBTA's valsts vai Latvijas karoga; (c) kuri vismaz 50% apmērā pieder EBTA's valsts vai Latvijas pilsoņiem, vai uzņēmumam, kura galvenā mītne ir vienā no šīm valstīm, vai kura vadītājs/a vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padome un šādu padomju locekļu vairākums ir EBTA's valstu vai Latvijas pilsoņi, un kurā, turklāt, līgumsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā, vismaz puse kapitāla pieder šīm valstīm, tās valdības iestādēm vai pilsoņiem; (d) kuru kapteinis un virsnieki ir EBTA's valsts vai Latvijas pilsoņi un; (e) uz kuriem vismaz 75% apkalpes ir EBTA's valsts vai Latvijas pilsoņi. 6.pants Pietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija 1. 2. panta nolūkos, produkcija, kas nav pilnībā iegūta, tiek uzskatīta par tur pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu, ja tā atbilst šī Protokola II Pielikuma nosacījumiem. Augstākminētie nosacījumi nosaka visu šī Līguma produkcijas grupu apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic ar neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti šīs produkcijas ražošanā un tikai attiecībā uz šādiem materiāliem. Tādēļ, ja produkcija, kas ieguvusi izcelsmes statusu izpildot visus šai produkcijai piemērojamos nosacījumus, tiek izmantota citas produkcijas ražošanā, uz produkciju, kurā ietverta iepriekšminētā produkcija, šie nosacījumi neattiecas un netiek ņemti vērā tie neizcelsmes materiāli, kas var tikt lietoti tās ražošanā. 2. Neraugoties uz 1.punkta nosacījumiem, neizcelsmes materiāli, kas, saskaņā ar šai produkcijai piemērojamo nosacījumu sarakstu nedrīkst tikt lietoti produkcijas ražošanā, tomēr var tikt izmantoti, ar noteikumu, ka: (a) to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkcijas ex-works cenas; (b) ja sarakstā dotās neizcelsmes materiālu maksimālās procentuālās vērtības netiek pārsniegtas, piemērojot šīs daļas nosacījumus. Šis punkts neattiecas uz produktiem, kas minēti Harmonizētā Sistēmā no 50. līdz 63. grupai. 3. 1. un 2. punkti tiek piemēroti saskaņā ar 7.panta nosacījumiem. 7. pants Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde 1. Neietekmējot 2.punktu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības: (a) operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā; (b) iepakojuma izjaukšana un salikšana; (c) mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana; (d) tekstilpreču gludināšana vai presēšana; (e) vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas; (f) graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana; (g) cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas; (h) augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana; (i) beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana; (j) sijāšana, kārtošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu); (k) vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības; (l) preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem; (m) vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana; (n) preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām; (o) divu vai vairāku no (a) līdz (n) apakšpunktos minēto operāciju apvienojums; (p) dzīvnieku kaušana. 2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrēto preci EBTA's valstī vai Latvijā, tiek uzskatītas par kopumu, nosakot vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.punkta izpratnē. 8. pants Kvalifikācijas vienība 1. Par kvalifikācijas vienību šī Protokola noteikumu lietošanas aspektā, tiek uzskatīta attiecīgā produkcija, kura tiek atzīta par pamata vienību, nosakot klasifikāciju ar Harmonizētās Sistēmas nomenklatūras palīdzību. Tādējādi: (a) kad produkcija, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēta Harmonizētā Sistēmā kā viena grupa, tad viss kopums veido vienu kvalifikācijas vienību; (b) kad sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem produktiem, kurus klasificē vienā un tajā pašā Harmonizētās Sistēmas grupā, katrs šāds produkts ir jāuztver atsevišķi, lietojot šī Protokola nosacījumus. 2. Tur, kur saskaņā ar Harmonizētās Sistēmas 5. vispārīgo noteikumu, iepakojums klasifikācijas nolūkos tiek iekļauts produkcijā, tam jābūt tāpat iekļautam arī izcelsmes noteikšanas nolūkos. 9. pants Piederumi, rezerves daļas un instrumenti Piederumi, rezerves daļas un instrumenti, kurus nosūta ar iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli, un kuri ir to parastās komplektācijas daļa un ir iekļauti to cenā, vai kuri netiek pieprasīti apmaksai ar atsevišķu rēķinu, šajā gadījumā tiek uzskatīti par vienu veselumu ar atbilstošo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli. 10. pants Komplekti Komplekti, pēc Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma definīcijas, tiek uzskatīti par izcelsmes komplektiem, ja katra tos veidojošā sastāvdaļa ir izcelsmes produkcija. Tomēr, ja komplekts sastāv no izcelsmes un neizcelsmes produkcijas, tas kopumā tiek atzīts par izcelsmes produkciju, nodrošinot, ka neizcelsmes produkcijas vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ex-works cenas. 11. pants Neitrālie elementi Lai noteiktu, vai produkcijai ir izcelsme, nav nepieciešams noteikt sekojošo elementu izcelsmi, kas var būt izmantoti šīs produkcijas ražošanā: (a) enerģija un degviela; (b) aprīkojums un iekārtas; (c) mašīnas un instrumenti; (d) preces, kas neietilpst un nav paredzētas iekļaušanai produkcijas galīgajā komplektā.
III NODAĻA TERITORIĀLĀS PRASĪBAS 12. pants Teritoriālais princips 1. II nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu EBTA's valsts vai Latvijas teritorijā ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas atrunāti 2.panta 1. punkta c apakšpunktā, 3. un 4.pantā kā arī šī panta 3.punktā. 2. Izņemot 3.un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no EBTA's valsts vai Latvijas uz citu valsti, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka: (a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas un; (b) tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā. 3. Apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus EBTA's valstīm vai Latvijas ar materiāliem, kas eksportēti no EBTA's valstīm vai Latvijas un pēcāk atkārtoti ievestas atpakaļ šajās valstīs, neietekmē izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II nodaļā minētajiem nosacījumiem, ar nosacījumu, ka: (a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti EBTA's valstīs vai Latvijā vai ir izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms to eksporta; un (b) ir iespējams pārliecinoši nodemonstrēt muitas iestādēm, ka (i) atpakaļ ievestās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus un; (ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus attiecīgās EBTA's valsts vai Latvijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta ex-works cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss. 4. 3.punkta nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus EBTA's valstīm vai Latvijas. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā neizcelsmes materiālu vērtība, kas izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus attiecīgās EBTA's valsts vai Latvijas, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos procentus. 5. 3.un 4.punkta lietošanas nolūkā, ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus attiecīgās EBTA's valsts vai Latvijas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību. 6. 3.un 4.punkta noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6. (2) pantā minētās vispārējās vērtības. 7. 3.un 4.punkta noteikumi neattiecas uz produktiem, kas pieder pie Harmonizētās Sistēmas 50 - 63 grupām. 8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus EBTA's valstīm vai Latvijas, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem. 13. pants Tiešie pārvadājumi 1. Priekšrocības, kuras sniedz šis Līgums, tiek attiecinātas tikai uz produkciju, kas atbilst šī Protokola noteikumiem, un kura tiek pārvadāta starp Līgumslēdzējām Pusēm tieši vai caur citu valstu vai Eiropas Kopienas teritorijām, kuras ir minētas 3.un 4. pantā. Tomēr, produkcija, kas veido vienotu, nedalītu sūtījumu, var tikt pārvadāta caur citu teritoriju, ar, ja tas nepieciešams, pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu šajā teritorijā, nodrošinot, ka preces paliek tranzīta valsts muitas iestāžu uzraudzībā vai uzglabāšanā un ka ar tām netiks veiktas citas operācijas, kā tikai izkraušana, pārkraušana, vai jebkura cita operācija, kas preces saglabā labā stāvoklī. Izcelsmes produkcija var tikt transportēta pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kura nav Līgumslēdzēju Pušu teritorija. 2. Kā pierādījums tam, ka 1. punkta nosacījumi ir izpildīti, importējošās valsts muitas iestādēm jāuzrāda: (a) vienotu kravas pavadzīmi, kurā uzrādīts ceļš no eksportējošās valsts caur tranzīta valsti vai; (b) tranzīta valsts muitas iestāžu izsniegts sertifikāts: (i) dodot produkcijas precīzu aprakstu; (ii) norādot produkcijas izkraušanas un pārkraušanas datumus un, ja iespējams, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumus un; (iii) apliecinājums par apstākļiem, kādos produkcija atradās tranzīta valstī vai; (c) augšminētajam iztrūkstot, jebkādus citus pamatojošus dokumentus. 14. pants Izstādes 1. Izcelsmes produkcija, kura sūtīta izstādei ārpus Līgumslēdzējas Puses valsts vai Eiropas Kopienas, vai citām 3.un 4.pantā norādītajām valstīm, un kas pēc izstādes ir pārdota importēšanai uz EBTA's valsti vai Latviju, importējot iegūst priekšrocības no šī Līguma noteikumiem ar nosacījumu, ka muitas iestāžu prasību apmierināšanai tiek uzrādīts, ka: (a) eksportētājs ir nosūtījis šo produkciju no EBTA's valsts vai Latvijas uz valsti, kurā ir notikusi izstāde un ir to tur izstādījis; (b) produkcija ir tikusi pārdota vai eksportētājs to citādi nodevis EBTA's valsts vai Latvijas personai; (c) produkcija ir tikusi nosūtīta izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes no valsts, kurā tā tika sūtīta uz izstādi un; (d) produkcija, kopš tā nosūtīta uz izstādi, nav lietota nekādiem nolūkiem, izņemot demonstrēšanu izstādē. 2. Izcelsmes apliecinājumam jābūt izsniegtam un izrakstītam saskaņā ar V nodaļas nosacījumiem un iesniegtam importējošās valsts muitas iestādēm parastajā veidā. Tajā jābūt minētam izstādes nosaukumam un adresei. Kur nepieciešams, var tikt pieprasīti papildus pierādījumu dokumenti par apstākļiem, kādos produkcija tika izstādīta. 3. 1.punkta noteikumi jāattiecina uz jebkurām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskām izrādēm vai demonstrējumiem, kuri netiek organizēti privātiem mērķiem veikalos vai darījumu telpās ar nolūku pārdot ārzemju produkciju, un, kuru laikā produkcija paliek muitas kontrolē.
IV NODAĻA MUITAS NODEVU ATMAKSĀŠANA VAI ATBRĪVOŠANA NO TĀM 15. pants Aizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā 1. Par neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti EBTA's valsts vai Latvijas vai Eiropas Kopienas vai kādas no 3.un 4. pantā minētās valsts izcelsmes produkcijas ražošanā un kurai ir izdots vai izrakstīts izcelsmes apstiprinājums saskaņā ar V nodaļas nosacījumiem, nav atļauts atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā EBTA's valstī vai Latvijā. 2. 1.punkta aizliegums attiecas uz jebkuru atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtību, daļēju vai pilnīgu, muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu efektu, kas tiek pielietoti EBTA's valstī vai Latvijā attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti ražošanā, ja šāda atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtība tiek attiecināta, teorētiski vai faktiski, tad, kad produkcija, kas iegūta no iepriekšminētajiem materiāliem, tiek eksportēta un netiek attiecināta, kad tā tiek atgriezta iekšējai lietošanai šajā valstī. 3. Produkcijas, kurai izdots izcelsmes apstiprinājums, eksportētājam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī, pēc muitas iestāžu pieprasījuma, iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apstiprina, ka nav saņemts atlīdzinājums attiecībā uz neizcelsmes materiāliem, kas izmantoti attiecīgās produkcijas ražošanā un ka visi muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu, kas attiecināmi uz šādiem materiāliem ir faktiski nomaksāti. 4. 1. līdz 3. punkta nosacījumi attiecas arī uz iepakojumu 8. (2) panta skaidrojumā, piederumiem, rezerves daļām un instrumentiem 9. panta skaidrojumā un komplektiem 10. panta skaidrojumā, ja tiem nav izcelsmes. 5. 1.līdz 4. pantu nosacījumi attiecas tikai uz tāda veida materiāliem, uz kuriem šis Līgums attiecas. Turklāt, tas nenoliedz eksporta kompensācijas sistēmas pielietojumu lauksaimniecības produkcijai, kas tiek attiecināta uz eksportu saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.
V NODAĻA IZCELSMES APLIECINĀJUMS 16. pants Vispārējās prasības 1. EBTA's valsts izcelsmes produkcija, importējot to Latvijā, un Latvijas izcelsmes produkcija importējot to EBTA's valstī gūst labumu no šī Līguma, iesniedzot: (a) kustības sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots III Pielikumā vai; (b) 21.(1) pantā konkretizētajos gadījumos, deklarāciju, (turpmāk tekstā "deklarācija uz rēķina-faktūras"), ko iesniedz eksportētājs uz rēķina-faktūras, preču piegādes pavadzīmes vai jebkura cita komerciāla dokumenta un kas pietiekami detalizēti apraksta attiecīgo produkciju, lai to varētu identificēt. Deklarācijas teksts atspoguļots IV pielikumā. 2. Neievērojot 1.punkta nosacījumus izcelsmes produkcija šī Protokola izpratnē, 26. pantā konkretizētajos gadījumos gūst labumu no šī Līguma bez nepieciešamības iesniegt kādu no augstākminētajiem dokumentiem. 17. pants EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanas kārtība 1. EUR.1 kustības sertifikātu izsniedz eksportētājas valsts muitas iestādes, pamatojoties uz eksportētāja vai eksportētāja atbildībā esošā pilnvarotā pārstāvja rakstisku iesniegumu. 2. Šim nolūkam eksportētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāaizpilda gan EUR.1 kustības sertifikāts, gan iesnieguma veidlapa, kuru paraugi doti III Pielikumā. Šīm veidlapām jābūt aizpildītām kādā no Līgumslēdzēju Puses oficiālajām valodām vai angļu valodā saskaņā ar eksportējošās valsts nacionālo normatīvo aktu nosacījumiem. Ja tās tiek aizpildītas ar roku, tās jāaizpilda ar tinti un drukātiem burtiem. Produkcijas apraksts jādod šim nolūkam paredzētajā rūtiņā, neatstājot nevienu brīvu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, zem apraksta pēdējās rindas jānovelk horizontāla svītra, svītrojot tukšo laukumu. 3. Eksportētājam, kurš ir griezies pēc EUR.1 sertifikāta izsniegšanas, jebkurā laikā, pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurās EUR.1 kustības sertifikāts tiek izsniegts, jābūt gatavam iesniegt visus atbilstošus dokumentus, kuri apliecinātu attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī šī Protokola citu prasību izpildi. 4. EBTA's valsts vai Latvijas muitas iestādes izsniedz kustības sertifikātu EUR.1, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par EBTA's valsts vai Latvijas vai Eiropas Kopienas vai kādas no 3.un 4. pantā minēto valstu izcelsmes produkciju un tā atbilst pārējām šī Protokola prasībām. 5. Kustības sertifikātu EUR.1 izsniedzošā muitas iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu produkcijas izcelsmes statusu un šī Protokola pārējo prasību izpildi. Šim nolūkam tai ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkuru eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tā uzskata par derīgu. Tāpat tās pārliecinās, ka 2. punktā minētās anketas tiek pienācīgi aizpildītas. Jo sevišķi tās pārbauda, vai ailes, kas domātas produkcijas aprakstam, tiek aizpildītas tā, lai izslēgtu jebkuru iespēju tās papildināt viltošanas nolūkos. 6. Kustības sertifikāta EUR.1 izdošanas datums tiek uzrādīts sertifikāta 11. ailē. 7. EUR.1 kustības sertifikātu izsniedz muitas iestādes un tam jābūt pieejamam eksportētājam, tiklīdz notiek vai ir nodrošināta faktiskā eksportēšana. 18. pants Retrospektīvi izsniegtie kustības sertifikāti EUR.1 1. Neievērojot 17.(7) panta nosacījumus, EUR.1 kustības sertifikāti var izņēmuma veidā tikt izsniegti pēc produkcijas eksporta, ja: (a) tie netika izsniegti eksportēšanas laikā, kļūdu vai netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ vai; (b) muitas iestādēm tiek pierādīts, ka EUR.1 kustības sertifikāts ticis izsniegts, bet tehnisku iemeslu dēļ nav akceptēts importēšanai. 2. 1.punkta izpildes nodrošināšanai eksportētājam šajā iesniegumā ir jāuzrāda produkcijas, uz kuru attiecas EUR.1 kustības sertifikāts, eksportēšanas vieta un datums un jānorāda savas prasības iemesli. 3. Muitas iestādes var izsniegt EUR.1. kustības sertifikātu retrospektīvi tikai pēc pārbaudes, vai eksportētāja iesniegumā sniegtā informācija atbilst norādītajiem datiem. 4. Retrospektīvi izsniegtajiem EUR.1 kustības sertifikātiem jābūt apstiprinātiem ar vienu no sekojošām frāzēm: "DE "NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT" EN "ISSUED RETROSPECTIVELY" FR "DÉLIVRÉ A POSTERIORI" IS "ōTGEFID EFTIR Ė" IT "RILASCIATO A POSTERIORI" LV "IZDOTS PĒC PREČU EKSPORTA" NO "UTSTEDT SENERE" 5. 4.punktā minētajam apstiprinājumam jābūt ievietotam EUR.1 kustības sertifikāta ailē "Piezīmes". 19. pants EUR.1 kustības sertifikātu dublikātu izsniegšana 1. EUR.1 kustības sertifikāta nozagšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var griezties pie muitas iestādēm, kuras to izsniedza, pēc dublikāta, kuru sastāda uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata. 2. 2. Šādā veidā izsniegtajam dublikātam jābūt apstiprinātam ar vienu no sekojošiem vārdiem DE "DUPLIKAT" EN "DUPLICATE" FR "DUPLICATA" IS "EFTIRRIT" IT "DUPLICATO" LV "DUBLIKĀTS" NO "DUPLIKAT". 3. 2.punktā minētajam apstiprinājumam jābūt iekļautam EUR.1 kustības sertifikāta dublikāta ailē "Piezīmes". 4. Dublikāts, kuram jāsatur EUR.1 kustības sertifikāta oriģināla izsniegšanas datums, stājas spēkā no šī datuma. 20. pants Kustības sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz izdotu vai iepriekš izrakstītu izcelsmes apstiprinājumu Ja izcelsmes produkcija atrodas EBTA's valsts vai Latvijas muitas iestādes kontrolē, ir iespējams aizvietot oriģinālo izcelsmes apstiprinājumu ar vienu vai vairākiem kustības sertifikātiem EUR.1 ar mērķi nosūtīt visu vai daļu produkcijas citām muitas iestādēm EBTA's valsts vai Latvijas teritorijā. Aizvietojošais kustības sertifikāts(i) EUR.1 tiek izsniegts muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas attiecīgā produkcija. 20.a pants Uzskaites nodalīšana 1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto "uzskaites nodalīšanas" metodi šādu krājumu izmantošanā. 2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par "izcelsmes" precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā. 3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu. 4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami preces ražošanas valstī. 5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem - saskaņā ar konkrētu gadījumu - par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma, saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti. 6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā. 21. pants Deklarācijas uz rēķina-faktūras izrakstīšanas nosacījumi 1. Deklarāciju uz rēķina-faktūras, kā minēts 16. (1) (b) pantā, var izrakstīt: (a) atzīts eksportētājs 22. panta izpratnē; (b) jebkurš cits eksportētājs sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas satur izcelsmes produkciju, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6 000 EUR. 2. Deklarācija uz rēķina - faktūras var tikt izrakstīta, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par EBTA's valsts vai Latvijas vai Eiropas Kopienas vai 3.un 4. pantā uzskaitīto valstu izcelsmes produkciju un izpilda citas šī Protokola prasības. 3. Eksportētājam, kas izraksta deklarāciju uz rēķina-faktūras, jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstošos dokumentus, kas apstiprina attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī garantēt citu šī Protokola prasību izpildi. 4. Eksportētājam deklarācija uz rēķina-faktūras, kuras teksta piemērs dots IV Pielikumā, ir jānoformē drukātā vai iespiestā uz rēķina-faktūras, kravas pavadzīmes, vai cita komerciāla dokumenta, lietojot vienu no lingvistiskajām versijām, kas minētas šajā Pielikumā, saskaņā ar eksportētājvalsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tad tai jābūt aizpildītai ar tinti un drukātiem burtiem. 5. Deklarācijām uz rēķina-faktūras ir jābūt parakstītām ar eksportētāja paraksta oriģinālu. Tomēr, atzītam eksportētājam, 22. panta izpratnē, nav jāparaksta šādu deklarāciju, nodrošinot, ka tas iesniedz eksportējošās valsts muitas iestādēm rakstisku solījumu par to, ka uzņemas pilnu atbildību par katru rēķinu-faktūru, kas identificē to kā parakstītāju. 6. Deklarāciju uz rēķina-faktūras var sastādīt eksportētājs tad, kad produkcija, uz kuru tā attiecas, tiek eksportēta vai pēc arī tam ar nosacījumu, ka tā tiek iesniegta importējošās valsts muitas iestādēm ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo preču importa. 22. pants Atzīts eksportētājs 1. Eksportētājvalsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju, turpmāk tekstā - "Atzīts eksportētājs", kas veic regulārus šīs produkcijas sūtījumus šī Līguma ietvaros, aizpildīt deklarācijas uz rēķina - faktūras, neatkarīgi no attiecīgās produkcijas vērtības. Eksportētājam, kas vēlas saņemt šādu pilnvarošanu, muitas iestādēs ir jāiesniedz produkcijas izcelsmes, kā arī citu dotā Protokola nosacījumu izpildes pierādījumus. 2. Muitas iestādes var garantēt Atzīta eksportētāja statusu, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu. 3. Muitas iestādes piešķir Atzītam eksportētājam muitas pilnvaras numuru, kas jāuzrāda deklarācijā uz rēķina - faktūras. 4. Muitas iestādes uzrauga Atzītā eksportētāja pilnvarojuma izmantošanu. 5. Muitas iestādes var pārtraukt pilnvarojumu jebkurā brīdī. Tās to dara, ja Atzītais eksportētājs vairs nenodrošina garantijas, kas minētas 1.punktā, vairs nepilda nosacījumus, kas uzskaitīti 2. punktā vai pilnvarojumu nepareizi izmanto savādāk. 23. pants Izcelsmes apliecinājuma derīgums 1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četru mēnešu laikā no izsniegšanas datuma eksportējošā valstī un tas norādītajā periodā jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm. 2. Izcelsmes apliecinājumi, kas ir iesniegti importētājas valsts muitas iestādēm pēc pēdējās 1. punktā noteiktās dienas, var tikt akceptēti labvēlīga tirdzniecības režīma nodrošināšanas nolūkos, ja šo dokumentu iesniegšanas kavējums ir radies ārkārtēju iemeslu dēļ. 3. Citos nokavētas iesniegšanas gadījumos importējošās valsts muitas iestādes var akceptēt izcelsmes apliecinājumu, ja produkcija tiek uzrādīta pirms norādītā beigu datuma. 24. pants Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana Izcelsmes apliecinājums jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, kas ir spēkā šajā valstī. Norādītās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu. Tās var arī prasīt pievienot importa deklarācijai importētāja paziņojumu par to, ka produkcija atbilst šī Līguma izpildei nepieciešamajiem nosacījumiem. 25. pants Importēšana pa daļām Ja pēc importētāja pieprasījuma un importējošās valsts muitas iestāžu noteikumiem izjaukta vai nesalikta produkcija, Harmonizētās Sistēmas 2.(a) vispārējo noteikumu, kas ietilpst nodaļās XVI un XVII vai HS preču pozīcijās 7308 un 9406 izpratnē, tiek importēta pa daļām, tad šādas produkcijas vienots izcelsmes apliecinājums jāiesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu. 26. pants Izņēmumi formālajam izcelsmes apliecinājumam 1. Produkcija, ko privātpersona sūta nelielā iepakojumā citai privātpersonai vai kas veido daļu no ceļotāju personiskās bagāžas, tiek atzīta par izcelsmes produkciju bez formāla izcelsmes apliecinājuma, nodrošinot, ka šāda produkcija netiek importēta tirdzniecības nolūkos un ir deklarēta kā šī Protokola nosacījumus izpildoša, ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumā, ja produkcija ir nosūtīta pa pastu, šī deklarācija var tikt aizpildīta uz muitas deklarācijas CN22/CN23 vai uz papīra lapas, kas pievienota šim dokumentam. 2. Gadījuma rakstura imports, kas sastāv pamatā no saņēmēja vai ceļotāja, vai to ģimenes locekļu personiskās lietošanas priekšmetiem netiek uzskatīts kā imports tirdzniecības veidā, ja no produkcijas dabas un daudzuma ir acīmredzams, ka tur nav komerciāla rakstura nodomu. 3. Turklāt, kopējā šādas produkcijas vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR nelielu iepakojumu gadījumā vai 1200 EUR gadījumā, ja šī produkcija veido daļu no ceļotāja personiskās bagāžas. 27. pants Papildus dokumenti Dokumenti, kas minēti 17. (3) un 21. (3) pantos un lietoti EUR.1 kustības sertifikātā vai deklarācijā uz rēķina-faktūras minētās produkcijas izcelsmes apstiprināšanai EBTA's valstī vai Latvijā vai Eiropas Kopienā vai arī kādā no 3.un 4. pantā uzskaitītām valstīm, kā arī kas izpilda šī Protokola citas prasības, var sastāvēt inter alia no sekojošiem komponentiem: (a) tieša liecība par eksportētāja vai piegādātāja veiktām operācijām nolūkā iegūt attiecīgo produkciju, kas ietverta, piemēram, tā rēķinos vai iekšējā grāmatvedībā; (b) dokumenti, kas apstiprina izmantoto materiālu izcelsmi, kurus izdevusi vai kuri ir izrakstīti EBTA's valstī vai Latvijā, kur šie dokumenti tiek lietoti saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem; (c) dokumenti, kas apstiprina attiecīgās produkcijas apstrādi vai pārstrādi EBTA's valstī vai Latvijā, kurus izdevusi vai izrakstījusi EBTA's valsts vai Latvija un, kur šie dokumenti tiek lietoti saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem; (d) EUR.1 kustības sertifikāti vai deklarācijas uz rēķina - faktūras, kas apstiprina izmantoto materiālu izcelsmi, kurus izdevusi vai izrakstījusi EBTA's valsts vai Latvija saskaņā ar šo Protokolu vai Eiropas Kopiena vai kāda no 3.un 4.pantā minētajām valstīm, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas ir identiski šajā Protokolā atrunātajiem noteikumiem. 28. pants Izcelsmes apliecinājuma un papildus dokumentu uzglabāšana 1. Eksportētājs, kas iesniedz pieprasījumu EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanai, uzglabā 17. (3) pantā minētos dokumentus vismaz trīs gadus. 2. Eksportētājs, kas izraksta deklarāciju uz rēķina-faktūras, uzglabā šīs deklarācijas kopiju un 21. (3) pantā minētos dokumentus vismaz trīs gadus. 3. Eksportētājvalsts muitas iestādes, kuras izdod EUR.1 kustības sertifikātu, uzglabā vismaz trīs gadus 17. (2) pantā minētā pieteikuma veidlapu. 4. Importētājvalsts muitas iestādēs uzglabā vismaz trīs gadus tām iesniegtos EUR.1 kustības sertifikātus un deklarācijas uz rēķina-faktūras. 29. pants Nesakritības un formālas kļūdas 1. Nelielu nesakritību starp ziņām, kuras sniegtas izcelsmes apliecinājumā un tām, kuras sniegtas muitas iestādēm iesniegtajos dokumentos ar nolūku veikt produkcijas importēšanas formalitātes, atklāšana nevar ipso facto padarīt izcelsmes apliecinājumu par likumīgu spēku zaudējušu, ja ir pienācīgi pamatota šo dokumentu saistība ar piegādāto produkciju. 2. Acīmredzamas formālas kļūdas, tādas kā drukas kļūdas izcelsmes apliecinājuma dokumentos, nevar būt par iemeslu šī dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kuras rada šaubas par šajā dokumentā sniegto ziņu precizitāti. 30. pants Eiro izteiktās summas 1. Ar mērķi piemērot 21.(1)(b) panta un 26.(3) panta noteikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas 3. un 4.pantā minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek noteiktas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī. 2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.(1)(b) panta vai 26.(3) panta noteikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts noteikto summu. 3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama no nākamā gada 1.janvāra. Līgumslēdzējas Puses tiek informētas par attiecīgajām summām. 4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.punktā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 procentiem pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos. 5. Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma Apvienotā Komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā Komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.
VI NODAĻA ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS NOSACĪJUMI 31. pants Savstarpējā sadarbība 1. EBTA's valsts vai Latvijas muitas iestādes, ar EBTA's sekretariāta starpniecību, apmainās ar zīmogu paraugiem, kurus tās lieto EUR.1 sertifikātu izsniegšanai un muitas iestāžu adresēm, kuras atbildīgas par šo sertifikātu un deklarāciju uz rēķina-faktūras pārbaudi. 2. Nolūkā nodrošināt šī Protokola pareizu pielietošanu, EBTA's valsts vai Latvija sniedz palīdzību viena otrai, caur kompetentām muitas administrācijām, EUR.1 kustības sertifikātu un deklarāciju uz rēķina-faktūras autentiskuma un tajos uzrādītās informācijas pareizības pārbaudē. 32. pants Izcelsmes apliecinājuma pārbaude 1. Sekojoša EUR.1 kustības sertifikātu un deklarāciju uz rēķina-faktūras pārbaude jāveic izlases kārtībā vai jebkurā brīdī, kad importējošās valsts muitas iestādēm ir pamats apšaubīt šo dokumentu autentiskumu, attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu vai šī Protokola citu prasību izpildi. 2. 1.punkta nosacījumu izpildes nolūkā, importējošās valsts muitas iestādēm jāatdod EUR.1 kustības sertifikāts un rēķins-faktūra, ja tas ir iesniegts, deklarācija uz rēķina-faktūras vai šo dokumentu kopijas eksportējošās valsts muitas iestādēm, paziņojot, kur tas ir nepieciešams, izmeklēšanas iemeslus. Jebkurš iegūtais dokuments vai informācija, kas liek domāt, ka izcelsmes apliecinājumā ietvertā informācija ir nepareiza, ir attiecīgi jānosūta, lai sniegtu papildus atbalstu lietas pārbaudīšanai. 3. Pārbaude jāveic eksportējošās valsts muitas iestādēm. Šim nolūkam tām ir jābūt tiesīgām pieprasīt jebkādas liecības un veikt jebkādu eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tā uzskata par nepieciešamu. 4. Ja importējošās valsts muitas iestādes nolemj apturēt priekšrocību režīmu attiecīgajai produkcijai, kamēr tiek gaidīti pārbaudes rezultāti, tām jāpiedāvā izsniegt produkciju importētājam, pakļaujot to drošības pasākumiem, kuri tiek atzīti par nepieciešamiem. 5. Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, tiek informētas par šīs pārbaudes rezultātiem cik ātri vien iespējams. Šiem rezultātiem skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par EBTA's valsts vai Latvijas vai Eiropas Kopienas vai kādas citas valsts, kas uzskaitītas 3.un 4.pantā izcelsmes produkciju un vai tā izpilda šī Protokola citas prasības. 6. Ja pamatotu šaubu gadījumos, atbilde netiek saņemta desmit mēnešu laikā pēc pārbaudes pieprasīšanas, vai, ja šī atbilde nesatur pietiekošu informāciju, lai noteiktu apšaubāmā dokumenta autentiskumu vai reālo produkcijas izcelsmi, pieprasījumu izteikušās muitas iestādes atsakās sniegt muitas atvieglojumus, izņemot ārkārtējus apstākļus. 33. pants Strīdu izšķiršana Ja rodas strīdi attiecībā uz 32. panta pārbaudes procedūrām, kuri nevar tikt izšķirti starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi un muitas iestādēm, kuras ir atbildīgas par pārbaudes veikšanu, vai, ja tie izraisa jautājumu par šī Protokola interpretāciju, tiem jābūt iesniegtiem izskatīšanai Apvienotajā Komitejā. Visos gadījumos strīdu starp importētāju un importējošās valsts muitas iestādēm izšķiršana notiek pēc šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanas. 34. pants Sodi Jebkura persona, kuras izraksta vai liek izrakstīt dokumentu, kurš satur neprecīzu informāciju ar mērķi iegūt privileģētu attieksmi pret attiecīgo produkciju, ir sodāma. 35. pants Brīvās zonas 1. EBTA's valstīm vai Latvijai jāsper visi nepieciešamie soļi, lai nodrošinātu, ka produkcija, kuru tirgo saskaņā ar izcelsmes apliecinājuma noteikumiem, un kuru transportējot izmanto brīvo zonu, kas atrodas to teritorijā, netiek aizstāta ar citām precēm un, ka tā netiek pakļauta kaut kādai darbībai, izņemot normālas operācijas, lai pasargātu to no bojāšanās. 2. Kā izņēmumu 1. punkta nosacījumiem, kad EBTA's valsts vai Latvijas izcelsmes produkcija tiek importēta brīvajā zonā kā izcelsmes produkcija un tur tiek pakļauta apstrādei vai pārstrādei, attiecīgajām iestādēm pēc eksportētāja pieprasījuma jāizsniedz jauns transportēšanas sertifikāts EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde ir atbilstoša šī Protokola nosacījumiem.
VII NODAĻA NOBEIGUMA NOSACĪJUMI 36. pants Muitas un izcelsmes lietu apakškomiteja Apvienotās Komitejas ietvaros tiek izveidota muitas un izcelsmes jautājumu apakškomiteja, lai atvieglotu tās pienākumu veikšanu un pastāvīgi sniegtu informāciju un konsultācijas, kas notiek starp ekspertiem. Apakškomitejas sastāvā darbojas abu Līgumslēdzēju Pušu eksperti, kas atbild par izcelsmes un muitas jautājumiem. 1 B protokols ar tā pielikumiem, kurā veikti grozījumi atbilstoši Latvijas - EBTA Apvienotās komitejas 1996.gada Lēmumam Nr.1 (1996.gada 20.novembris), 1999.gada Lēmumam Nr.1 (1999.gada 6.janvāris) un Nr.3 (1999.gada 23.septembris), 2000.gada Lēmumam Nr.1 (2000.gada 22.novembris) 2 Saskaņā ar 1923.gada 29.marta līguma nosacījumiem Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir līgumslēdzēja puse 1992.gada 2.maijā noslēgtajā līgumā Par Eiropas Ekonomisko telpu puse
LATVIJAS-EBTA APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr.1/2001 (pieņemts 2001.gada 29 novembrī piektajā AK tikšanās reizē) LV-D / 2001 XX XXXX 2001 Kopiju saraksts B (LV) GROZĪJUMI B PROTOKOLĀ APVIENOTĀ KOMITEJA, Ievērojot 1995.gada 7.decembrī parakstīto Latvijas un EBTA valstu līguma "turpmāk - Līgums" B protokolu "Par "izcelsmes produkcijas" jēdziena definēšanu un administratīvās sadarbības metodēm", kurā veikti grozījumi atbilstoši Latvijas-EBTA Apvienotās komitejas 1996.gada Lēmumam Nr.1 un 1999.gada Lēmumiem Nr. 1 un Nr. 3, un 2000.gada Latvijas-EBTA's Apvienotās komitejas Lēmumam Nr.1 Ņemot vērā HS 2002 pārstrādāto izdevumu, formāli veicot strukturālas pārmaiņas un konsolidējot izcelsmes protokolus Paneiropas kumulācijas ietvaros, Atzīmējot to, ka izcelsmes eksperti no visām Paneiropas kumulācijā iesaistītajām Pusēm apstiprināja tehniskos labojumus, Vadoties no Līguma 31.panta, atbilstoši kuram Apvienotā komiteja ir pilnvarota veikt grozījumus šī Līguma B protokolā. NOLEMJ: 1. Protokols B jāaizstāj ar tekstu, kāds norādīts šī lēmuma pielikumā. 2. Šis lēmums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī, pieņemot, ka Latvija līdz šim laikam ir paziņojusi Depozitārijam, ka tās nacionālā procedūra, lai lēmums stātos spēkā ir izpildīta. Ja šāda paziņošana notiek pēc 2002. gada 1.janvāra, šis lēmums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc paziņošanas Depozitārijam. 3. Eiropas brīvas tirdzniecības asociācijas Ģenerālsekretāram jādeponē šī Lēmuma teksts Depozitārijam.
B PROTOKOLA I PIELIKUMS Ievadpiezīmes II pielikuma tabulai 1. piezīme: Tabulā doti nepieciešamie nosacījumi visai produkcijai, lai tā tiktu uzskatīta par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu šī Protokola 6. panta izpratnē. 2. piezīme: 2.1. Tabulas pirmās divas ailes ietver iegūtās produkcijas aprakstu. Pirmā ailē norādīts preču pozīcijas numurs vai grupas numurs, kurus izmanto harmonizētajā sistēmā un otrā ailē - preču apraksts, kuru izmanto šajā sistēmā atbilstošajai preču pozīcijai vai grupai. Katram ierakstam pirmajās divās ailēs atbilst 3. vai 4. ailē norādītie noteikumi. Dažos gadījumos, ierakstu pirmajā ailē ievada "ex", tas norāda, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz to pozīcijas daļu, kura aprakstīta 2. ailē. 2.2. Tur, kur vairāki preču pozīciju numuri tiek grupēti kopā 1.ailē, kā arī tiek dots grupas numurs un produkcijas apraksts 2.ailē, tādējādi, dots vispārīgos jēdzienos, kopīgie noteikumi 3. vai 4. ailēs attiecas uz visu produkciju, kura pēc harmonizētās sistēmas tiek klasificēta kā šīs grupas pozīcija vai uz jebkuru preču pozīciju, kas sagrupēta kopā 1.ailē. 2.3. Ja sarakstā ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz dažādu produkciju vienā preču pozīcijā, katra atkāpe satur aprakstu tai preču pozīcijas daļai, kurai atbilst blakus esošie 3. vai 4.ailes noteikumi. 2.4. Ja ierakstam pirmajās divās ailēs atbilstošie noteikumi ir aprakstīti gan 3. gan 4.ailē, eksportētājs var izvēlēties, kā alternatīvu, pielietot vienu vai otru noteikumu. Ja 4.ailē nav doti izcelsmes noteikumi, jāvadās no 3.ailē minētajiem. 3. piezīme: 3.1. Šī Protokola 6. panta noteikumi attiecībā uz produkciju, kas ir ieguvusi izcelsmes statusu un kura tiek izmantota citas produkcijas iegūšanā, jāpiemēro neatkarīgi no tā vai šis statuss iegūts rūpnīcā, kurā šī produkcija tiek izmantota vai arī citā rūpnīcā Līgumslēdzējas Puses valstī.
Piemērs: 8407.preču pozīcijas dzinējs, kuram noteikums nosaka, ka neizcelsmes materiālu, kuri var tikt iestrādāti, vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ex-works cenas, ir izgatavots no 7224.preču pozīcijas "citiem tērauda sakausējumiem, kuri rupji apstrādāti ar kalšanu". Ja šis kalums ir kalts kādas Puses valstī no neizcelsmes stieņiem, tad kalums jau ir ieguvis izcelsmi, saskaņā ar ex 7224.preču pozīcijas noteikumu. Šis kalums var tikt ieskaitīts dzinēja vērtības aprēķinā kā izcelsmes materiāls neatkarīgi no tā, vai tas ir ražots tajā pašā vai citā rūpnīcā Līgumslēdzējas Puses valstī. Neizcelsmes stieņu vērtība tādējādi netiek ņemta vērā, kad tiek saskaitīta izmantoto neizcelsmes materiālu vērtība. 3.2. Noteikumi sarakstā atspoguļo minimālo apstrādes vai pārstrādes apjomu, kas nepieciešams, jo lielāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana arī piešķir izcelsmes statusu; attiecīgi pretēji - mazāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana nevar nodrošināt izcelsmes statusu. Tādējādi, ja noteikumi nodrošina, ka neizcelsmes materiāli noteiktā ražošanas stadijā var tikt izmantoti, šādu materiālu izmantošana agrīnā ražošanas stadijā ir atļauta, bet vēlākā - nē. 3.3. Neietekmējot 3.2. punkta nosacījumus, kas saka, ka "ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem'', tad jebkuras preču pozīcijas materiāli/s (pat materiāli ar to pašu aprakstu un preču pozīciju kā produkts) var tikt izmantoti, tomēr pakļaujot tos specifiskiem ierobežojumiem, kuri arī var būt ietverti noteikumos. Tomēr izteiciens "ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus no preču pozīcijas" vai "ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem, tai skaitā citiem materiāliem tajā pašā preču pozīcijā kā produkts" nozīmē, ka jebkuras preču pozīcijas materiāli var tikt izmantoti, izņemot tos, kam tāds pats apraksts kā produkcijai saraksta 2.ailē. 3.4. Kad noteikums tabulā nosaka, ka produkcija var tikt ražota no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka jebkurš viens vai vairāki materiāli var tikt izmantoti. Netiek prasīts, lai tiktu izmantoti visi.
Piemērs: Noteikums par audumu no 5208 līdz 5212 preču pozīcijai nosaka, ka var tikt izmantotas dabīgās šķiedras un var tikt izmantoti, citu materiālu starpā, ķīmiskie materiāli. Tas nenozīmē, ka abiem jābūt izmantotiem; var tikt izmantoti kā viens, tā otrs, vai abi kopā. 3.5. Kad noteikums tabulā nosaka, ka produkcijai jābūt ražotai no noteikta materiāla, tas, acīmredzot, nenoliedz citu materiālu izmantošanu, kuri nevar izpildīt noteikumu tiem piemītošas dabas dēļ (skat. arī piezīmi 6.2. attiecībā uz tekstilu).
Piemērs: 1904 preču pozīcijas noteikums par gataviem pārtikas produktiem, kurš īpaši izslēdz labības vai tās atvasinājumu izmantošanu, neliedz izmantot minerālos sāļus, ķimikālijas vai citus papildinājumus, kuri netiek iegūti no labības. Tomēr, tas neattiecas uz produkciju, kas, lai arī nevar tikt ražota no konkrētā materiāla, kas minēts tabulā, var tomēr tikt izgatavota no līdzīga materiāla agrākā ražošanas stadijā.
Piemērs: Gadījumā, kad ex 62.grupas apģērbs ir izgatavots no neaustajiem materiāliem, ja tiek pieļauta tikai neizcelsmes dzijas izmantošana šai izstrādājumu klasei, nav iespējams sākt ar neausto audumu - pat tad, ja neaustie audumi nevar normāli tikt izgatavoti no dzijas. Šādos gadījumos, sākuma materiāls varētu būt pirms dzijas, tas ir, šķiedras stadijā. 3.6. Ja tabulas noteikumā tiek noteiktas divas procentuālās vērtības neizcelsmes materiālu, kuri var tikt izmantoti, maksimālā satura apzīmēšanai, tad šie procentu rādītāji nevar tikt saskaitīti kopā. Visu izmantoto neizcelsmes materiālu maksimālā vērtība nekad nedrīkst pārsniegt augstāko no dotajiem procentu rādītājiem. Bez tam, individuālie procentu rādītāji nedrīkst tikt pārsniegti attiecībā uz noteiktajiem materiāliem, uz kuriem tie attiecas. 4. piezīme: 4.1. Jēdziens "dabīgās šķiedras" tabulā tiek lietots attiecībā uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Tas attiecas uz ierobežotu ražošanas stadiju pirms vērpšanas, ieskaitot atkritumus, un, ja nav noteikts citādi, iekļauj šķiedras, kuras ir kārstas, ķemmētas vai citādi pārstrādātas, bet nevērptas. 4.2. Jēdziens "dabīgās šķiedras" ietver 0503. preču pozīcijas zirgu astrus, 5002. un 5003. preču pozīciju zīdu, kā arī 5101. līdz 5105. preču pozīciju vilnas šķiedru, smalkus vai rupjus dzīvnieku matus, 5201. līdz 5203. preču pozīciju kokvilnas šķiedras un citas 5301. līdz 5305. preču pozīciju augu šķiedras. 4.3. Jēdzieni "tekstila pulpa", "ķīmiskie materiāli" un "papīra ražošanas materiāli" tiek lietoti tabulā, attiecībā uz materiālus, kuri nav klasificēti 50. līdz 63. grupās, un kuri var tikt izmantoti mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru, vai dziju ražošanai. 4.4. Jēdziens "mākslīgā štāpeļšķiedra" tiek lietots attiecībā uz 5501. līdz 5507. preču pozīciju sintētisko vai mākslīgo pavedienu auklu, štāpēļšķiedrām vai atkritumiem. 5. piezīme: 5.1. Gadījumā, ja produkcija tabulā ir nosaukta ar atsauci uz šo Piezīmi, tad tabulas 3.ailes nosacījumi netiek attiecināti uz nevienu tekstila pamatmateriālu, kurš izmantots tās ražošanā un kas, kopā ņemot, sastāda 10% vai mazāk no izmantoto tekstila pamatmateriālu svara (skat. zemāk arī 5.3. un 5.4. piezīmi). 5.2. Tomēr, 5.1.panta pieļāvums var tikt attiecināts tikai uz jaukto produkciju, kura izgatavota no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem. Zemāk minētie materiāli ir tekstila pamatmateriāli: - zīds, - vilna - rupjie dzīvnieku mati, - smalkie dzīvnieku mati, - zirgu astri, - kokvilna, - papīra ražošanas materiāli un papīrs, - lini, - kaņepāji, - džuta un citu tekstila lūksnu šķiedras, - sizāls un citas Agave dzimtas tekstila šķiedras, - kokosriekstu, abakas, rāmijas un citu tekstilaugu šķiedras, - sintētiskie pavedieni, - mākslīgie pavedieni, - strāvu vadošie pavedieni, - sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poliestera, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poliamīda, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poliakrilonitrila, - sintētiskās štāpeļšķiedras no polimīda, - sintētiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoroetilēna, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēna sulfīda), - sintētiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda), - citas sintētiskās štāpeļšķiedras, - mākslīgās štāpeļšķiedras no viskozas, - pārējās ķīmiskās štāpeļškiedras, - no poliuretāna izgatavota šķiedra (dzija), pārklāta ar elastīgu polietera kārtu, gluda vai reljefa, - no poliuretāna izgatavota šķiedra, pārklāta ar elastīgu poliestera kārtu, gluda vai reljefa, - 5605 preču pozīcijas (metalizētā šķiedra) produkti, kurā ir alumīnija sloksnes, kas sastāv no alumīnija folijas serdes vai plastmasas plēves serdes, pārklātas ar alumīnija pulveri vai nepārklātas, platumā, kas nepārsniedz 5 mm, saspiestas ar caurspīdīgu vai krāsainu lipīgu materiālu starp plastmasas plēves divām kārtām, - citi 5605 preču pozīcijas produkti.
Piemērs: 5205. preču pozīcijas dzija, izgatavota no 5203. preču pozīcijas kokvilnas šķiedras un 5506. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras, ir jauktā dzija. Tādējādi, neizcelsmes sintētiskā štāpeļšķiedra, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), var tikt izmantota, ar nosacījumu, ka kopējais svars nepārsniedz līdz 10% no dzijas svara.
Piemērs: 5112. preču pozīcijas vilnas audums, kurš izgatavots no 5107. preču pozīcijas vilnas dzijas un 5509. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras dzijas, ir jaukts audums. Tādējādi, sintētiskā dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), vai vilnas dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no nekārstajām vai neķemmētajām un citādi vērpšanai nesagatavotām dabīgajām šķiedrām), vai šo divu kombinācija var tikt izmantota ar nosacījumu, ka to kopējais svars nepārsniedz 10%.
Piemērs: 5802. preču pozīcijas cauršūtie tekstila audumi, kuri izgatavoti no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas un 5210. preču pozīcijas kokvilnas auduma, tikai tad uzskatāma par jauktu produkcija, ja pats kokvilnas audums ir jaukts audums, kurš ir izgatavots no dzijām, kuras klasificētas divās atsevišķās pozīcijās vai, ja izmantotās kokvilnas dzijas pašas ir jauktas.
Piemērs: Ja attiecīgais cauršūtais tekstila audums būtu izgatavots no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas un 5407. preču pozīcijas sintētiskā auduma, tad, izmantotās dzijas ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un cauršūtais tekstila audums, attiecīgi, ir jaukta produkcija. 5.3. Gadījumā, ja audumā iestrādāta "grodota vai negrodota dzija, kura izgatavota no poliuretāna segmentiem ar poliestera lokaniem segmentiem", šis pieļāvums ir 20% attiecībā pret tādu dziju. 5.4. Gadījumā, ja audumi, kuri satur lentu ar alumīnija folijas serdeni vai plastikāta plēves serdeni ar vai bez alumīnija pulvera seguma, kuru platums nepārsniedz 5 mm, kuras no abām pusēm kā sviestmaizē iespiestas ar caurspīdīga vai krāsaina līmmateriāla palīdzību starp diviem plastikāta plēves slāņiem, šis pieļāvums sastāda 30% attiecībā uz šo lentu. 6. piezīme 6.1. Ja tabulā ir atsauce uz šo Piezīmi, tad var tikt izmantoti arī tekstila materiāli (izņemot oderes un starplikas), kas neatbilst šīs tabulas 3.ailes noteikumiem attiecīgajai gatavajai produkcijai, ar nosacījumu, ka tie tiek klasificēti citā pozīcijā, nekā produkcija, un ka to vērtība nepārsniedz 8% no šīs produkcijas ex works cenas. 6.2. Materiāli, kuri netiek klasificēti 50. līdz 63. grupās, var tikt brīvi izmantoti tekstilprodukcijas ražošanai, neatkarīgi no tā vai tie satur vai nesatur tekstilu.
Piemērs: Ja noteikums tabulā nosaka, ka noteiktam tekstila priekšmetam, piemēram, biksēm, jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla priekšmetus, piemēram, pogas, jo pogas netiek klasificētas 50. līdz 63. grupās. Tāda paša iemesla dēļ, tas neliedz izmantot rāvējslēdzējus pat tad, ja šie rāvējslēdzēji parasti satur tekstilu. 6.3. Tur, kur tiek piemēroti procentuālie noteikumi, apdares un piederumu vērtībai ir jābūt ņemtai vērā, kad tiek saskaitīta iestrādāto neizcelsmes materiālu vērtība. 7. piezīme 7.1. ''Specifiski procesi'' ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 preču pozīciju izpratnē, ir šādi: (a) vakuuma destilēšana; (b) sekundārā destilēšana, precīza frakcionēšana; (c) krekings; (d) riformings; (e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem; (f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem, atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivizētām zemēm, aktivizētu kokogli vai boksītu; (g) polimerizācija; (h) alkilēšana; (i) izomerizācija. 7.2. 2710, 2711 un 2712 preču pozīciju mērķiem "specifiski procesi" ir: (a) vakuuma destilēšana; (b) sekundārā destilēšana, precīza frakcionēšana; (c) krekings; (d) riformings; (e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem; (f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem, atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivizētām zemēm, aktivizētu kokogli vai boksītu; (g) polimerizācija; (h) alkilēšana; (ij) izomerizācija; (k) attiecībā uz smagajām eļļām, klasificētajām ex 2710. preču pozīcijā, desulfurizācija ar ūdeņradi, kuras rezultātā apstrādātajos produktos sēra saturs samazinās par 85 procentiem (metode ASTM D 1266-59 T); (l) attiecībā uz precēm, klasificētām ex 2710.preču pozīcijā - deparafēšana citādā veidā kā ar filtrēšanu; (m) attiecībā uz smagajām eļļām, klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar ūdeņradi pie spiediena lielāka kā 20 bāri pie temperatūras augstākas kā 2500C, pielietojot katalizatorus atšķirīgus no tiem, kas izsauc desulfurizāciju, ja ūdeņradis veido aktīvu elementu ķīmiskajā reakcijā. Turpmākā ex 2710. preču pozīcijā klasificēto smēreļļu apstrāde ar ūdeņradi (piemēram, hidrogenēšana vai atkrāsošana), lai uzlabotu krāsu vai stabilitāti netiek uzskatīta par specifisku procesu; (n) attiecībā uz degvieleļļām ex 2710.preču pozīcijā, destilēšana pie atmosfēras spiediena ar nosacījumu, ka atgūtais tilpums, ieskaitot zudumus, ir mazāks par 30 procentiem pie temperatūras ne augstākas kā 3000C pēc ASTM D 86 metodes; (o) attiecībā uz smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, kuras klasificētas ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko lauku; (p) attiecībā uz jēlproduktiem, kas klasificēti tikai ex 2712 preču pozīcijā, (citiem kā petrolejas želeja, ozekerīts, lignītvasks vai kūdras vasks, parafīna vasks, ar eļļas saturu mazāku kā 0,75 procenti), eļļas atdalīšana frakcionēti kristalizējot. 7.3. 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403. preču pozīciju nolūkos, vienkāršas operācijas kā attīrīšana, atsāļošana, atūdeņošana, filtrēšana, iekrāsošana, iezīmēšana, naftas produkta, ar noteiktu sēra saturu iegūšana, pievienojot dažādus sēra saturošus savienojumus. Jebkura šo operāciju kombinācija vai līdzīgas operācijas nepiešķir izcelsmi.
B PROTOKOLA II PIELIKUMS APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES OPERĀCIJU SARAKSTS, KAS VEICAMS AR NEIZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI RAŽOTĀ PRODUKCIJA VARĒTU IEGŪT IZCELSMES STATUSU Visas sarakstā uzskaitītās preces var arī nebūt iekļautas šajā Līgumā. Tādēļ nepieciešams ņemt vērā citas Līguma daļas.
TABULĀS NORĀDĪTO ATSAUČU SKAIDROJUMS (1) Attiecībā uz ''specifisko procesu'' speciālajiem noteikumiem skat. ievadpiezīmes 7.1 un 7.3. (2) Attiecībā uz ''specifisko procesu'' speciālajiem noteikumiem skat. ievadpiezīmi 7.2. (3) 32. grupas 3. piezīme nosaka, ka šie preparāti ir tādi, kurus izmanto jebkādu materiālu krāsošanai vai citu krāsvielu ražošanai, nodrošinot, ka tie nav klasificēti citā 32. grupas preču pozīcijā. (4) Par ''grupu'' uzskata jebkuru preču pozīcijas daļu, kas atdalīta no pārējām ar semikolu. (5) Gadījumā, ja produkcija iegūta no materiāliem, kas klasificēti gan preču pozīcijās 3901 līdz 3906, gan arī 3907 līdz 3911 preču pozīcijās, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas produkcijā dominē svara dēļ. (6) Sekojošas folijas jāvērtē kā ārkārtīgi caurspīdīgas: folija, kuras optiskais spīdīgums ir mazāks par 2 % - noteikts saskaņā ar ASTM-D 1003-16, ko izstrādājis Gardner Hazemeter (t.i. Hazefaktors). (7) Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skat. 5. ievadpiezīmi. (8) Šī materiāla pielietošana ir atļauta austu audumu ražošanā, kādus mēdz lietot papīra ražošanā. (9) Skat. 6. ievadpiezīmi. (10) Trikotāžas izstrādājumiem, kas nav elastīgi vai gumijoti, iegūti sašujot vai saliekot trikotāžas auduma gabalus (piegriezti vai adīti pēc izmēra), skat. 6. ievadpiezīmi. (11) SEMII - "Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated". (12) Šis noteikums spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim.
B PROTOKOLA III PIELIKUMS EUR. 1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN PIETEIKUMA IESNIEGŠANA EUR.1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI Iespiešana 1. Katrai veidlapai jābūt 210 x 297 mm lielai; pieļaujamā garuma nobīde ir līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm. Tās izgatavošanā jāizmanto balts, izmēriem atbilstošs rakstāmpapīrs, kas nesatur mehāniskos piemaisījumus un sver ne mazāk par 25 g/m2. Tam jāsatur iespiestu zaļu kopējošos aizmugures pamatni, kas padara acīmredzamu jebkādu viltošanu ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem. 2. EBTA's valsts vai Latvijas muitas iestādes var paturēt tiesības pašām iespiest veidlapas vai var nodot to iespiešanu pilnvarotām spiestuvēm. Pēdējā gadījumā, katrai veidlapai ir jāsatur atsauce uz šādu pilnvarošanu. Uz katras veidlapas jābūt iespiedēja vārdam un adresei vai zīmei, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Uz tās jābūt arī sērijas numuram, iespiestam vai neiespiestam, pēc kura veidlapu var identificēt.
B PROTOKOLA IV Pielikums
|
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 29.11.2001. Stājas spēkā: 01.12.2002. Atruna: Nav Deklarācija: Nav Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 156, 29.10.2002.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Atsauksmēm Apmācības Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes Piekļūstamība |
|
