LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 101

Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikuma apstiprināšanu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Republikas Valdības lēmumus saskaņā ar pievienoto sarakstu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas tieslietu ministrs V.SKUDRA

Rīgā 1992. gada 25. martā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. marta lēmumu Nr. 101

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija (tālāk tekstā - «Tieslietu ministrija») ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, kas realizē Latvijas Republikas Valdības politiku likumības nostiprināšanas jomā, aizstāvot valsts, personu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses.

2. Tieslietu ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus, kā arī veic savus uzdevumus un funkcijas, sadarbojoties ar citām ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām.

3. Tieslietu ministrijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. piedalīties republikas likumdošanas sistēmas veidošanā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Latvijas Republikas Ministru Padomes uzdevumā gatavot likumu un lēmumu projektus, kā arī slēdzienus un ekspertīzes par tiem;

3.2. sistematizēt un kodificēt Latvijas Republikas likumus un Valdības lēmumus, sastādīt likumu un citu normatīvo aktu krājumus atsevišķās tiesību nozarēs;

3.3. pētīt likumdošanas problēmas un izstrādāt metodiskos ieteikumus normatīvo aktu projektu sagatavošanai;

3.4. nodrošināt rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu organizatorisko vadību, izstrādāt instrukcijas, kas reglamentē tiesu kanceleju un tiesu izpildītāju darbību, sekmēt jurisdikcijas mērķu un tiesas uzdevumu īstenošanu;

3.5. analizēt un pētīt tiesu praksi un organizēt tiesu statistikas darbu; izmantot šos materiālus tiesu darbības pilnveidošanai un priekšlikumu sagatavošanai tālākai likumdošanas attīstībai;

3.6. izstrādāt un īstenot pasākumus tiesnešu neatkarības garantēšanai un radīt nepieciešamos apstākļus tiesas spriešanai atbilstoši likuma prasībām;

3.7. organizēt tiesas spriedumu un lēmumu, tiesnešu lēmumu, kā arī likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos citu iestāžu lēmumu izpildi mantiskās piedziņas jautājumos;

3.8. izstrādāt priekšlikumus par tiesu darbības organizācijas jautājumiem, tiesnešu un tautas piesēdētāju vēlēšanu sarīkošanu, rekomendēt tiesnešu kandidātus;

3.9. rūpēties par ministrijas un tiesu, kā arī ministrijai pakļauto iestāžu darbinieku sociālo aizsardzību, darba un materiālo apstākļu uzlabošanu, kadru sagatavošanu un to kvalifikācijas paaugstināšanu;

3.10. nodrošināt valsts ārējās un iekšējās migrācijas politikas realizēšanu, naturalizāciju un Latvijas Republikas pilsoņu apzināšanu, kā arī Iedzīvotāju reģistra darbību;

3.11. realizēt dzimtsarakstu iestāžu vispārējo vadību, pārzināt dzimtsarakstu arhīva veidošanu, noformēšanu un izmantošanu;

3.12. organizēt tautsaimniecībā nodarbināto juristu kvalifikācijas celšanu;

3.13. izsniegt speciālas atļaujas (licences) fiziskajām personām juriskonsulta vai notāra praksei;

3.14. organizēt uzņēmēju apmācību ar saimniecisko likumdošanu saistītajos jautājumos, apkopot saimnieciskās likumdošanas praksi;

3.15. sekmēt advokatūras darbības pilnveidošanu atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm, sekot likumdošanas aktu ievērošanai advokatūras darbībā;

3.16. organizēt un metodiski vadīt valsts notariāta iestāžu darbu, veikt notariālās prakses unificēšanu gan notariāta iestāžu, gan arī šīm darbībām pilnvaroto amatpersonu darbā;

3.17. likumā noteiktā kārtībā reģistrēt sabiedriskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, partijas un sabiedriskos fondus;

3.18. likumā noteiktā kārtībā reģistrēt uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības;

3.19. likumā noteiktā kārtībā reģistrēt masu informācijas līdzekļus un kontrolēt, kā tiek ievēroti nepublicējamās informācijas neizplatīšanas noteikumi;

3.20. izdot normatīvos aktus un juridisko literatūru;

3.21. likumā noteiktā kārtībā pārzināt valsts un reliģisko organizāciju savstarpējās attiecības un ar tām saistīto jautājumu loku;

3.22. pārzināt ar nacionālajām attiecībām un Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesību ievērošanu saistītos jautājumus;

3.23. vadīt tiesu ekspertīzes darbu;

3.24. pārzināt Patentu valdes darbu;

3.25. noteiktā kārtībā uzturēt starptautiskos sakarus tiesisko attiecību un likumdošanas jomā;

3.26. veidot ministrijas, tiesu, un citu ministrijai pakļauto iestāžu kadru rezervi, organizēt šo kadru profesionālo sagatavošanu;

3.27. organizēt ministrijas, tiesu, valsts notariāta kantoru un citu ministrijai pakļauto iestāžu materiāli tehnisko apgādi, kopā ar pašvaldību institūcijām veikt pasākumus tiesu un valsts notariāta kantoru ēku kapitālās celtniecības un remonta nodrošināšanai;

3.28. noteiktā kārtībā finansēt tiesas un citas ministrijai pakļautās iestādes, organizēt un kontrolēt šo iestāžu grāmatvedības uzskaiti;

3.29. organizēt pilsoņu priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšanu.

4. Tieslietu ministrijai savas kompetences ietvaros ir tiesības:

4.1. saņemt no ministrijām, resoriem, zinātniskajām un mācību iestādēm slēdzienus par ministrijas sagatavoto likumdošanas aktu projektiem un Latvijas Republikas Valdības lēmumu projektiem;

4.2. veidot komisijas un darba grupas, kuru sastāvā iekļauti citu ministriju speciālisti (pēc vienošanās ar šo ministriju vadību), likumu un lēmumu projektu sagatavošanai un citu ministrijas kompetencē esošo jautājumu pētīšanai;

4.3. pieaicināt uz līguma pamata ministriju, resoru, zinātnisko un mācību iestāžu speciālistus iesniegto likumu un lēmumu projektu juridisko ekspertīžu sagatavošanai;

4.4. izdot pavēles, instrukcijas un citus normatīvos aktus, kas ir obligāti valsts institūcijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām;

4.5. kontrolēt to juristu uzņēmējdarbību, kas saņēmuši licences, un anulēt speciālo atļauju (licenci), ja uzņēmējs pārkāpj speciālajā atļaujā (licencē) noteiktos nosacījumus;

4.6. pārbaudīt dzimtsarakstu reģistrācijas darbu un dot norādījumus šā darba pilnveidošanai;

4.7. iepazīties ar sabiedrisko organizāciju, reliģisko organizāciju, arodbiedrību, partiju un sabiedrisko fondu darbības atbilstību reģistrētajiem statūtiem vai nolikumiem;

4.8. likumā noteiktā kārtībā kontrolēt preses un masu informācijas līdzekļu darbību, kā arī izdevējdarbību;

4.9. iepazīties ar notariālajām darbībām, ko veic amatpersonas, kurām ir attiecīgas pilnvaras;

4.10. iesniegt Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnumam priekšlikumus par likumu piemērošanas izskaidrošanu un tiesu prakses unifikāciju.

5. Tieslietu ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.

6. Tieslietu ministrs pārstāv ministriju un ir atbildīgs par ministrijai uzlikto uzdevumu un pienākumu izpildi. Ministrs patstāvīgi risina Tieslietu ministrijas sistēmas attīstības jautājumus.

7. Tieslietu ministrs savas kompetences ietvaros izdod pavēles un apstiprina instrukcijas. Ministrs var piešķirt tiesības izdot pavēles departamentu direktoriem to kompetences ietvaros.

8. Tieslietu ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome, bet vietnieku pienākumus nosaka ministrs.

9. Tieslietu ministrijas sastāvā ir departamenti, dienesti un daļas, kuru nolikumus apstiprina un kuru vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

10. Tieslietu ministrijā ir ministrijas sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no ieņemamā amata tieslietu ministrs. Ministrijas sekretārs organizē ministrijas aparāta darbu, koordinē departamentu, dienestu un daļu sadarbību.

11. Tieslietu ministrijas centrāla aparāta struktūru un štatus, kā arī departamentu, dienestu un daļu štatus apstiprina tieslietu ministrs Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā darba samaksas fonda ietvaros.

12. Tieslietu ministrija ir juridiska persona.

13. Tieslietu ministrijai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
 1992. gada 25. marta lēmumu Nr. 101

Spēku zaudējušo Latvijas Republikas Valdības lēmumu
SARAKSTS

1. 1971. gada 1. februāra lēmums Nr. 35 «Latvijas PSR Tieslietu ministrijas jautājumi».

2. Ar 1971. gada 31. maija lēmumu Nr. 262 «Par Latvijas PSR Valdības lēmumu un rīkojumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem sakarā ar Latvijas PSR Tieslietu ministrijas izveidošanu» apstiprināto grozījumu (Ziņotājs, 1971, 29) 2. punkts.

3. 1972. gada 21. augusta lēmums Nr. 381 «Par Latvijas PSR Tieslietu ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1972, 39).

4. 1976. gada 18. jūnija lēmums Nr. 274 «Latvijas PSR Tieslietu ministrijas jautājumi» (Ziņotājs, 1976, 27).

5. Ar 1984. gada 10. maija lēmumu Nr. 246 «Par jurisdikcijas un tiesiskās kārtības aizsardzības jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» apstiprināto grozījumu (Ziņotājs, 1984, 27) 10. punkts.

6. Ar 1989. gada 28. septembra lēmumu Nr. 207 «Par grozījumiem dažos Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumos» apstiprināto grozījumu (Ziņotājs, 1989, 46) 9. punkts.