LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 443

Par Latvijas Republikas Izglītības ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Izglītības ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 19. septembra lēmumu Nr. 133 «Par Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 46).

3. Uzdot Izglītības ministrijai mēneša laikā sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos jautājumos, kas saistīti ar jaunā Izglītības ministrijas nolikuma apstiprināšanu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas izglītības ministrs A. PIEBALGS

Rīgā 1992. gada 26. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 443

Latvijas Republikas Izglītības ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Izglītības ministrija (tālāk tekstā - «Izglītības ministrija») ir valsts pārvaldes institūcija, kas savas kompetences ietvaros ir atbildīga par valsts politikas izstrādāšanu un realizēšanu izglītībā, zinātnē un fiziskās kultūras un sporta joma.

2. Izglītības ministrija savā darbība ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus, kā arī veic savus uzdevumus un funkcijas, sadarbojoties ar citām ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldību iestādēm. Tā savā darbībā ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei.

3. Izglītības ministrijas pārziņā ir valsts uzņēmumi un iestādes.

4. Izglītības ministrijas galvenie uzdevumi ir:

4.1. izglītības jomā:

4.1.1. analizēt izglītības sistēmas stāvokli un tendences, prognozēt tās attīstību un izstrādāt izglītības attīstības valsts programmu;

4.1.2. veidot pēctecīgu un vienotu mācību un audzināšanas iestāžu sistēmu;

4.1.3. veicināt Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu izglītības formu izveidi un iekļaušanu vienotajā izglītības sistēmā;

4.1.4. sadarboties ar visu līmeņu pašvaldības iestādēm izglītības un audzināšanas jautājumos, mācību un audzināšanas iestāžu izvietošanā, arodizglītības iestāžu tīkla izveidošanā;

4.1.5. apstiprināt mācību un audzināšanas iestāžu paraugnolikumus un ministrijas pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu nolikumus;

4.1.6. izsniegt licences mācību procesa veikšanai;

4.1.7. veikt mācību iestāžu akreditāciju;

4.1.8. izstrādāt un apstiprināt mācību paraugplānus un programmu vadlīnijas pirmsskolas iestādēm, vispārizglītojošām skolām un īpašajām mācību un audzināšanas iestādēm;

4.1.9. izstrādāt un apstiprināt pamatizglītības standartus un vidējās vispārējās izglītības standartus, kā arī kontrolēt to ievērošanu visās mācību iestādēs;

4.1.10. koordinēt visu arodizglītības un vidējo speciālo mācību iestāžu plānu un programmu izstrādi;

4.1.11. koordinēt mācību izdevumu izdošanu, iepirkšanu ārzemēs un šo izdevumu fondu veidošanu pamatizglītības un vidējās izglītības mācību iestādēs; veikt valsts pasūtītāja funkcijas izglītības iestāžu apgādei ar mācību izdevumiem;

4.1.12. koordinēt mācību priekšmetu olimpiādes, sporta sacensības un konkursus ministrijas pārziņā esošajās mācību iestādēs;

4.1.13. organizēt valsts pasūtījumu zinātniskajiem pētījumiem izglītības sfērā;

4.1.14. noteikt pedagoģisko darbinieku sagatavošanas kārtību, kvalifikācijas paaugstināšanas un atestācijas kārtību, izdot sertifikātus pedagoģiskajam darbam;

4.1.15. noteikt ārpusskolas iestāžu darba konceptuālo ievirzi saturu;

4.1.16. noteikt darbības pamatprincipus mācību un audzināšanas iestādēs, kas paredzētas bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, un sanatorijas tipa skolās;

4.1.17. izstrādāt un apstiprināt vispārīgos uzņemšanas noteikumus augstskolās, vidējās speciālajās un arodizglītības mācību iestādēs;

4.1.18. veikt ģenerālā pasūtītāja funkcijas ministrijas pārziņā esošo izglītības iestāžu objektu celtniecībā un koordinēt to ražotņu darbību;

4.1.19. koordinēt izglītības iestāžu būvju projektēšanas un celtniecības tehnisko politiku;

4.1.20. izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par izglītības finansēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru un par pedagoģisko darbinieku algu likmēm;

4.1.21. sadalīt piešķirtos valsts budžeta līdzekļus attiecīgajām ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm un organizācijām un kontrolēt to racionālu izlietošanu;

4.1.22. izziņai nepieciešamību sagatavot speciālistus ārvalstīs, veidot sadarbības programmas, organizēt skolēnu, audzēkņu un studentu apmācību, kā arī pedagoģisko darbinieku stažēšanos ārvalstīs;

4.1.23. organizēt un veicināt izglītības iestāžu sadarbību ar ārvalstu partneriem, kā arī koordinēt ārvalstu audzēkņu un studentu apmācību republikas mācību iestādēs;

4.1.24. koordinēt izglītības darbu republikā un sniegt kvalificētu metodisko palīdzību visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to pakļautības), kā arī visu līmeņu pašvaldībām;

4.1.25. izziņai, kāds republikā ir pieprasījums pēc dažāda profila darbiniekiem, un pēc saskaņošanas ar attiecīgajām ministrijām noteikt, kādi speciālisti republikā jāsagatavo;

4.2. zinātnes jomā:

4.2.1. nodrošināt valsts politikas izstrādi zinātnes un tehnoloģijas jomā;

4.2.2. analizēt stāvokli zinātnē, prognozēt tās attīstības tendences;

4.2.3. izstrādāt un organizēt zinātnes reformu;

4.2.4. pārstāvēt valsts intereses un piedalīties tādu darbu izstrādē zinātnes jomā, kuri tiek pildīti kā valsts pasūtījums;

4.2.5. reģistrēt Latvijas zinātniskās iestādes;

4.2.6. piedalīties nodokļu, cenu un finansēšanas politikas veidošanā, zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un pārvaldes interešu saskaņošanā, gatavot priekšlikumus par līdzekļiem, kādi jāparedz valsts budžetā zinātnes daļai;

4.2.7. koordinēt visu valsts institūciju darbu valsts pasūtījuma izstrādāšanā zinātnes jomā;

4.2.8. dot slēdzienu par kredītu piešķiršanu uzņēmumiem, kuros tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, izstrādāt priekšlikumus ekonomisko atvieglojumu un dotāciju noteikšanai zinātniskās darbības veikšanai;

4.2.9. kontrolēt, kā zinātnes jomā visās nozarēs tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi;

4.2.10. koordinēt starpnozaru pētījumu veikšanu;

4.2.11. novērtēt zinātnisko pētījumu pasūtījumus un iesniegt priekšlikumus par to daļēju vai pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem;

4.2.12. veicināt zinātnes attīstību dažādos valsts reģionos, atbalstīt zinātni standartizācijas, kvalitātes nodrošināšanas un sertifikācijas, kā ari metroloģijas jomā;

4.3. fiziskās kultūras un sporta jomā:

4.3.1. veidot valsts tradīcijām un apstākļiem atbilstošu fiziskās audzināšanas sistēmu, veicināt plašu iedzīvotāju slāņu iesaistīšanu sporta nodarbībās, sekmēt augstu rezultātu sasniegšanu sportā;

4.3.2. veicināt sportistu un sporta speciālistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskās sacensībās un pasākumos;

4.3.3. atbalstīt Latvijas Olimpisko komiteju un olimpiskās kustības attīstību;

4.3.4. noteikt fiziskās kultūras un sporta tālākās attīstības virzienus, koordinēt šai jomā valsts programmu izstrādi un izpildi olimpiskajos, neolimpiskajos un tehniskajos sporta veidos un invalīdu sportā;

4.3.5. reģistrēt sporta federāciju nolikumus, sekmēt federāciju pāreju uz patstāvību;

4.3.6. izstrādāt iedzīvotāju fiziskās sagatavotības noteikšanas metodiku un normatīvus;

4.3.7. koordinēt un veicināt starptautiskos sakarus sporta jomā;

4.3.8. koordinēt zinātniskās pētniecības darbu fiziskās kultūras un sporta jomā, veicināt zinātniski tehnisko sasniegumu ieviešanu, sniegt kvalificētu metodisko palīdzību visu līmeņu pašvaldībām un iestādēm (neatkarīgi no to pakļautības);

4.3.9. analizēt fiziskās kultūras sistēmas organizāciju, iestāžu un bāzu ekonomiskās darbības efektivitāti; sadarbojoties ar Latvijas sporta federāciju padomi, sadalīt fiziskās kultūras un sporta attīstībai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus un kontrolēt to racionālu izmantošanu;

4.3.10. sadarbojoties ar ieinteresētajām ministrijām un uzņēmumiem, organizēt un sekmēt mantu, naudas un cita veida sporta loteriju un totalizatoru sarīkošanu; sekot, laj iegūtie līdzekļi tiktu izlietoti likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

4.3.11. kopīgi ar ieinteresētajām organizācijām izstrādāt sporta objektu celtniecības normatīvus, plānot valsts nozīmes sporta objektu celtniecību un kapitālo remontu;

4.3.12. izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par līdzekļiem, kādi valsts budžetā jāparedz fiziskajai kultūrai un sportam;

4.3.13. radīt apstākļus kadru profesionālās kvalifikācijas celšanai, noteikt fiziskās kultūras un sporta darbinieku atestācijas kārtību;

4.3.14. apstiprināt sporta tiesnešu un sportistu klasifikācijas sistēmu;

4.3.15. pārstāvēt valsts intereses, rīkojot starptautiskas sacensības (pasaules un Eiropas čempionāti);

4.4. ministrijas kompetences ietvaros sagatavot un slēgt starpvaldību līgumus, kā arī kontrolēt to izpildi;

4.5. apkopot likumdošanas praksi izglītības, zinātnes, fiziskās kultūras un sporta jautājumos, izstrādāt priekšlikumus likumdošanas aktu pilnveidošanai un iesniegt tos Latvijas Republikas Valdībai.

5. Izglītības ministrija savas kompetences ietvaros, sadarbojoties ar pašvaldībām, valsts institūcijām un sabiedrību, vispusīgi pēta un ievēro sabiedrisko domu un nodrošina atklātumu savā darbā.

6. Izpildot nolikumā paredzētos uzdevumus, ministrijai ir tiesības:

6.1. kontrolēt, kā tiek izpildīti un ievēroti Latvijas Republikas likumi, Valdības lēmumi un normatīvie akti izglītības, zinātnes, fiziskās kultūras un sporta jomā;

6.2. savas kompetences ietvaros atcelt ministrijas pārziņā esošo iestāžu aktus, kā ari apturēt citu pārvaldes institūciju normatīvo aktu darbību, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem;

6.3. kontrolēt licencēto mācību iestāžu uzņēmējdarbību un anulēt speciālo atļauju (licenci), ja uzņēmējs pārkāpj speciālajā atļaujā (licencē) noteiktos nosacījumus;

6.4. noteiktā kārtībā izveidot, reorganizēt un likvidēt ministrijas pārziņā esošās iestādes;

6.5. likumā noteiktajā kārtībā iesniegt priekšlikumus Latvijas Republikas Valdībai par ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu izveidošanu un likvidēšanu, kā arī reorganizēt ministrijas pārziņā esošos valsts uzņēmumus;

6.6. atļaut ministrijas pārziņā esošajiem valsts uzņēmumiem piedalīties uzņēmējsabiedrībās likumā noteiktajā kārtībā;

6.7. pieprasīt un saņemt no citām valsts pārvaldes institūcijām un valsts uzņēmumiem, kā arī likumā paredzētajos gadījumos arī no vietējo pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ziņas un materiālus, kas nepieciešami ministrijas kompetence esošo jautājumu risināšanai.

7. Izglītības ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amata un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

Ministrijā ir ministrijas sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs. Ministrijas sekretārs organizē ministrijas aparāta darbu un koordinē struktūrvienību sadarbību, viņš var pārstāvēt ministriju attiecībās ar citām ministrijām, iestādēm un organizācijām.

8. Izglītības ministrs:

8.1. vada ministrijas darbību un nosaka ministra vietnieku, ministrijas sekretāra un ministrijas aparāta struktūrvienību vadītāju tiesības un pienākumus, ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas darbiniekus;

8.2. apstiprina ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) statūtus, ieceļ to direktorus, noslēdz ar viņiem darba līgumus un apstiprina direktoru parakstu paraugus;

8.3. slēdz darba līgumus ar ministrijas pārziņā esošo iestāžu vadītājiem un valsts izglītības inspektoriem;

8.4. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru un štatu sarakstu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā darba samaksas fonda un maksimālā darbinieku skaita ietvaros, kā ari apstiprina struktūrvienību nolikumus;

8.5. savas kompetences ietvaros, izpildot un ievērojot spēkā esošos likumus un citus normatīvos aktus, izdod pavēles, lēmumus, rīkojumus, instrukcijas un norādījumus, kas jāizpilda visām ministrijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskām personām; ja nepieciešams, var izdot kopīgi ar citiem ministriem pavēles un instrukcijas;

8.6. pārstāv augstskolu intereses Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un Latvijas Republikas Ministru Padomē.

9. Izglītības ministrija var izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas, lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus.

Šo institūciju nolikumus apstiprina ministrs.

10. Izglītības ministrijas sastāvā var būt departamenti, kuriem ir juridiskas personas statuss.

11. Izglītības ministrija ir juridiska persona. Tai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.