1. Noteikumi nosaka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 3. komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1. reformas "Administratīvi teritoriālā reforma" 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tostarp nosaka:

1.1. investīcijas rādītājus;

1.2. investīcijai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu;

1.3. prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.4. prasības projektu iesniedzēju priekšatlasei un projektu iesniegumu atlasei;

1.5. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. investīcijas īstenošanā iesaistītās institūcijas un to pienākumus.

(Grozīts ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 181)

2. Investīcijas mērķis ir uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, nodrošinot efektīvu resursu koncentrāciju un izmantošanu un stiprinot visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā izveidotās pamatskolas, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem.

3. Investīcijas mērķa grupa – reorganizētas pašvaldību dibinātas vispārējās izglītības iestādes.

4. Investīcijas mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 21. punktā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādu mērķa rādītāju – līdz 2026. gada 31. maijam pilnveidota un aprīkota infrastruktūra 21 pašvaldību dibinātā vispārējās izglītības iestādē.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minētā investīcijas mērķa rādītāja sasniegšanu, līdz 2022. gada 30. jūnijam ir sasniedzams atskaites punkts – pašvaldību domju pieņemti lēmumi par vismaz 20 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju.

6. Investīciju īsteno ar ierobežotu projektu iesniedzēju loku.

7. Investīcijas ietvaros nozares ministrijas funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija).

8. Investīcijas ietvaros vienošanās par projektu īstenošanu slēdz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra).

9. Investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 31 890 739 euro, un tas finansējuma saņēmējiem tiek piešķirts granta veidā.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

9.¹ Projektu iesniedzēju priekšatlasi īsteno divās kārtās ar šādu Atveseļošanas fonda finansējuma sadalījumu pa atlases kārtām:

9.¹1. pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas ietvaros plānotais Atveseļošanas fonda finansējums ir 24 552 000 euro;

9.¹2. otrās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas ietvaros plānotais Atveseļošanas fonda finansējums ir 7 338 739 euro.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

10. Pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā piedalās pašvaldība, kas līdz 2023. gada 30. jūnijam pieņem un saskaņošanai nozares ministrijā iesniedz pašvaldības domes pieņemtus lēmumus par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem kritērijiem.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

10.¹ Otrajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā piedalās pašvaldība, kas līdz 2024. gada 31. maijam pieņem un saskaņošanai nozares ministrijā iesniedz pašvaldības domes pieņemtus lēmumus par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu atbilstoši šo noteikumu 11.¹ punktā minētajiem kritērijiem.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

11. Atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajiem pašvaldību domju pieņemtajiem un ar nozares ministriju saskaņotajiem lēmumiem par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu nozares ministrija organizē pirmo projektu iesniedzēju priekšatlases kārtu, izvērtējot pašvaldību atbilstību šādiem kritērijiem:

11.1. pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus par ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju. Lēmumu par ārpus pašvaldības administratīvā centra esošas vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizāciju pašvaldība var nepieņemt kādā no šādiem gadījumiem:

11.1.1. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri vispārējās vidējās izglītības iestādē 10.–12. klašu grupā ir vismaz 60 izglītojamie;

11.1.2. izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka;

11.1.3. pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes atbilstība šo noteikumu 11.1.1. un 11.1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem tiks nodrošināta līdz 2025. gada 1. septembrim, tostarp veicot citu izglītības iestāžu reorganizāciju;

11.2. pašvaldība atbilstoši šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētajiem lēmumiem investīcijai prioritāri izvirza par pamatskolu reorganizētu vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

11.2.1. tā atrodas līdz 2021. gada 1. jūlijam reorganizētas pašvaldības administratīvajā centrā;

11.2.2. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri tai ir lielākais izglītojamo skaits 1.–9. klašu grupā;

11.3. tai pēdējos piecos gados ir stabila pozitīva izglītojamo skaita dinamika 1.–6. klašu grupā.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

11.¹ Atbilstoši šo noteikumu 10.¹ punktā minētajiem pašvaldību domju pieņemtajiem un ar nozares ministriju saskaņotajiem lēmumiem par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu nozares ministrija organizē otro projektu iesniedzēju priekšatlases kārtu, izvērtējot pašvaldību atbilstību šādiem kritērijiem:

11.¹1. pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus par ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju. Lēmumu par ārpus pašvaldības administratīvā centra esošas vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizāciju pašvaldība var nepieņemt kādā no šādiem gadījumiem:

11.¹1.1. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2023. gada 1. septembri vispārējās vidējās izglītības iestādē 10.–12. klašu grupā ir vismaz 60 izglītojamie;

11.¹1.2. izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka;

11.¹1.3. pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes atbilstība šo noteikumu 11.¹1.1. un 11.¹1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem tiks nodrošināta līdz 2025. gada 1. septembrim, tostarp veicot citu izglītības iestāžu reorganizāciju;

11.¹2. pašvaldība atbilstoši šo noteikumu 11.¹ punktā minētajiem lēmumiem investīcijai prioritāri izvirza par pamatskolu reorganizētu vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

11.¹2.1. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2023. gada 1. septembri tai ir lielākais izglītojamo skaits 1.–9. klašu grupā;

11.¹2.2. tā atrodas līdz 2021. gada 1. jūlijam reorganizētas pašvaldības administratīvajā centrā;

11.¹3. tai pēdējos piecos gados ir stabila pozitīva izglītojamo skaita dinamika 1.–6. klašu grupā.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

12. Šo noteikumu 11. un 11.¹ punktā ​​​​​minētajās priekšatlasēs ņem vērā pašvaldību domju lēmumus, ja tie pieņemti, sākot ar 2020. gada 1. februāri.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

13. Pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā šo noteikumu 11. punktā minētajiem kritērijiem atbilstošas pašvaldību investīcijai izvirzītas izglītības iestādes tiek sakārtotas prioritārā secībā (dilstošā kārtībā) atbilstoši izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri (ne vairāk kā viena izglītības iestāde katrā pašvaldībā un ne vairāk kā četras izglītības iestādes katrā plānošanas reģionā).

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

13.¹ Otrajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā šo noteikumu 11.¹ punktā minētajiem kritērijiem atbilstošas pašvaldību investīcijai izvirzītas izglītības iestādes tiek sakārtotas šādā prioritārā secībā:

13.¹1. izglītības iestāde atrodas pašvaldībā, kas nav apstiprināta kā Atveseļošanas fonda projekta iesniedzējs investīcijas pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases ietvaros;

13.¹2. viena vispārējās izglītības iestāde no katras pašvaldības dilstošā kārtībā atbilstoši izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2023. gada 1. septembri;

13.¹3. ja otrajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā piedalās mazāk nekā piecas pašvaldības, tad investīcijai var izvirzīt vairāk nekā vienu vispārējās izglītības iestādi no katras pašvaldības, tostarp no pašvaldības, kas apstiprināta kā Atveseļošanas fonda projekta iesniedzējs investīcijas pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases ietvaros.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

14. Pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā, ja kādā no plānošanas reģioniem investīcijai izvirzīto izglītības iestāžu skaits ir mazāks par četrām, atbrīvotā plānošanas reģiona kvota prioritāri tiek piešķirta pārējo plānošanas reģionu pašvaldībām, kas atbilstoši šo noteikumu 13. punktā minētajai kārtībai ir ārpus attiecīgā plānošanas reģiona kvotas (ja attiecināms). Ja ir vairākas šādas pašvaldības, prioritāri tiek ņemta vērā tā, kuras izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaits 1.–9. klašu grupā ir lielāks saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

15. Pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā, ja atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem kritērijiem un šo noteikumu 13. un 14. punktā ​​​​​minētajai kārtībai atbilstošu pašvaldību skaits kopumā ir mazāks par 20, tās var izvirzīt citu atbilstoši šiem noteikumiem reorganizētu vispārējās izglītības iestādi. Šādas papildus izvirzītas vispārējās izglītības iestādes tiek sakārtotas prioritārā secībā (dilstošā kārtībā) atbilstoši izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

16. Nozares ministrija divu mēnešu laikā pēc pašvaldību izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem kritērijiem iesniedz Ministru kabinetā informāciju lēmuma pieņemšanai par priekšatlasē atlasītajām pašvaldībām, katrai pašvaldībai plānoto maksimālo Atveseļošanas fonda finansējumu un ne vairāk kā 20 investīcijai izvirzītajām izglītības iestādēm, kas sarindotas atbilstoši šo noteikumu 13. punktā un, ja attiecināms, šo noteikumu 14. vai 15. punktā minētajai kārtībai.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

16.¹ Nozares ministrija mēneša laikā pēc pašvaldību izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 11.¹ punktā minētajiem kritērijiem iesniedz Ministru kabinetā informāciju lēmuma pieņemšanai par priekšatlasē atlasītajām pašvaldībām, katrai pašvaldībai plānoto maksimālo Atveseļošanas fonda finansējumu un ne vairāk kā piecām investīcijai izvirzītajām izglītības iestādēm, kas sarindotas atbilstoši šo noteikumu 13.¹ punktā minētajai kārtībai.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

17. Pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā katrai pašvaldībai maksimāli plānotais Atveseļošanas fonda finansējums tiek aprēķināts proporcionāli investīcijai izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri. Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus par visu ārpus pašvaldības administratīvā centra esošu vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju, tad, aprēķinot pašvaldībai pieejamo finansējumu, investīcijai izvirzītās vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā piemēro koeficientu 1,1. Atveseļošanas fonda finansējums vienai izglītības iestādei nepārsniedz 1 800 000 euro.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

17.¹ Otrajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā katrai pašvaldībai maksimāli plānotais Atveseļošanas fonda finansējums tiek aprēķināts proporcionāli investīcijai izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2023. gada 1. septembri. Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus par visu ārpus pašvaldības administratīvā centra esošu vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju, tad, aprēķinot pašvaldībai pieejamo finansējumu, investīcijai izvirzītās vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā piemēro koeficientu 1,1. Atveseļošanas fonda finansējums vienai izglītības iestādei nepārsniedz 1 800 000 euro.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

18. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 16. un 16.¹ punktā minētā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas nozares ministrija nosūta Ministru kabineta lēmumā minētajām pašvaldībām (turpmāk – projekta iesniedzējs) uzaicinājumu sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma).

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

19. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25. punktā minētās novadu pašvaldības Atveseļošanas fonda projekta īstenošanā sadarbojas ar to teritorijai blakus esošo valstspilsētu pašvaldībām, noslēdzot sadarbības līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – sadarbības projekts), ja saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu Atveseļošanas fonda finansējums paredzēts arī valstspilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādei. Šādā gadījumā valstspilsētas pašvaldības dome pieņem lēmumu par dalību sadarbības projektā.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

20. Saskaņā ar projektu iesniedzēju priekšatlases pirmās kārtas rezultātiem investīcijai izvirzītā izglītības iestāde darbību kā pamatskola uzsāk ne vēlāk kā 2025. gada 1. septembrī. Saskaņā ar projektu iesniedzēju priekšatlases otrās kārtas rezultātiem investīcijai izvirzītā izglītības iestāde darbību kā pamatskola uzsāk ne vēlāk kā 2026. gada 1. septembrī.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

21. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. ergonomiskas mācību vides izveide;

21.2. mācību procesa nodrošināšanai paredzēta aprīkojuma iegāde;

21.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana;

21.4. projekta īstenošanas informācijas un publicitātes pasākumi.

22. Šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

22.1. vispārējās izglītības iestādes ēkas pilna apjoma pārbūves vai ēkas piebūves būvniecības izmaksas;

22.2. vispārējās izglītības iestādes ēkas un telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas:

22.2.1. mācību telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju) pārbūves un atjaunošanas izmaksas. Ja projektā paredzēta mācību vides uzlabošana visās projektā atbalstāmās vispārējās izglītības iestādes klašu telpās, tad var tikt paredzētas arī aktu zāles, sporta zāles, bibliotēkas vai lasītavas pārbūves un atjaunošanas izmaksas;

22.2.2. gaiteņu un sanitāro mezglu pārbūves un atjaunošanas izmaksas, ja tiek īstenoti šo noteikumu 22.2.1. apakšpunktā minētie darbi;

22.2.3. iekšējo inženiertīklu (iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu) izbūves un pārbūves izmaksas. Minētās izmaksas plāno kā papildinošas šo noteikumu 22.2.1. un 22.2.2. apakšpunktā minētajām izmaksām;

22.3. ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, tai skaitā mācību telpas aprīkojuma un mēbeļu iegādes, apgaismojuma modernizēšanas un trokšņu slāpētāju izveides izmaksas;

22.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

22.5. būvprojekta (tai skaitā būvprojekta minimālās stadijas) izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

22.6. neatkarīgu būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas;

22.7. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;

22.8. inovatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksas;

22.9. dabaszinātņu (ķīmija, bioloģija, fizika) mācību priekšmetu un mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" tehnisko ierīču un aprīkojuma iegādes izmaksas;

22.10. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.

(Grozīts ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 181)

23. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma. Finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokļa izmaksas sedz no saviem līdzekļiem.

24. Projektā pašvaldība līdz 40 procentiem no tai plānotā finansējuma var paredzēt mācību vides uzlabošanai, tai skaitā vispārējās izglītības iestādes ēkas kapacitātes palielināšanai, citā (tai skaitā novada pašvaldības administratīvajā centrā vai valstspilsētas pašvaldībā esošā) vispārējās vidējās izglītības iestādē (ja vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā tajā paredzams izglītojamo skaita pieaugums) vai par pamatskolu reorganizētā vispārējās izglītības iestādē ārpus novada pašvaldības administratīvā centra (ar stabilu pozitīvu izglītojamo skaita dinamiku 1.–6. klašu grupā pēdējos piecos gados).

25. Projekta izmaksas ir attiecināmas, sākot ar 2020. gada 1. februāri, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula 2021/241), 17. panta 2. punktam. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz 2021. gada 13. jūliju – dienu, kad Atveseļošanas fonds apstiprināts Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē.

26. Nozares ministrija saņemtos projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šādiem iesniegumu vērtēšanas kritērijiem:

26.1. projekta iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas brīdī uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. punktā;

26.2. projekta iesniegumā plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam;

26.3. projekta mērķis atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam mērķim un projekta rezultāti ir precīzi definēti, pamatoti un izmērāmi un sekmē šo noteikumu 4. punktā minētā mērķa rādītāja sasniegšanu;

26.4. projekta iesniegumā plānotās darbības un izmaksas atbilst šo noteikumu 21., 22.​​​​​, 23.​​​​​​, 24. un 25. punktā minētajām prasībām, un:

26.4.1. tās ir saistītas ar projekta īstenošanu;

26.4.2. tās ir nepieciešamas projekta īstenošanai (projektā norādīto darbību īstenošanai, mērķa grupas vajadzību nodrošināšanai, definētās problēmas risināšanai);

26.4.3. tās ir vērstas uz regulas 2021/241 5. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. pantā minētā principa "nenodari būtisku kaitējumu" vides mērķu sasniegšanu;

26.4.4. (svītrots ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 181);

26.5. projekta iesniegumu ir parakstījusi paraksttiesīga persona.

(Grozīts ar MK 19.03.2024. noteikumiem Nr. 181)

27. Nozares ministrija pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 26. punktā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, un informē projekta iesnieguma iesniedzēju un aģentūru par vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanu.

28. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 26. punktā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, nozares ministrija pieņem lēmumu uzdot projekta iesniedzējam veikt atbilstošus precizējumus vai papildinājumus. Projekta iesniedzējs projekta iesnieguma precizējumus vai papildinājumus iesniedz ne vairāk kā divas reizes.

29. Ja projekta iesniedzējs neveic projekta precizējumus vai papildinājumus atbilstoši šo noteikumu 28. punktā minētajai kārtībai, nozares ministrija pieņem lēmumu noraidīt projekta iesniegumu. Nozares ministrija var uzaicināt projekta iesniedzēju atkārtoti iesniegt projekta iesniegumu.

29.¹ Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 181 redakcijā)

30. Atbilstoši šo noteikumu 27. punktā minētajam lēmumam finansējuma saņēmējs un aģentūra noslēdz vienošanos par projekta īstenošanu. Tajā nosaka:

30.1. finansēšanas plāna iesniegšanas kārtību;

30.2. iepirkumu grafika iesniegšanas kārtību;

30.3. plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījumu iesniegšanas kārtību;

30.4. dokumentu kopumu, kas apliecina uz finansējuma saņēmēju attiecināmās šo noteikumu 4. punktā minētā mērķa rādītāja daļas sasniegšanu;

30.5. apjomu un regularitāti, kādā informācija ievadāma vadības informācijas sistēmā (tai skaitā apjomu un regularitāti, kādā augšupielādējami nepieciešamie dokumenti, kas pamato noteikto atskaites punktu un mērķu sasniegšanu), kā arī atbildības sadalījumu starp aģentūru un finansējuma saņēmēju attiecībā uz informācijas ievadīšanu vadības informācijas sistēmā.

31. Grozījumus projektā izdara saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta starp aģentūru un finansējuma saņēmēju.

32. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

32.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu (tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi) vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt rādītāju sasniegšanu;

32.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;

32.3. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

33. Sadarbības projekta gadījumā šo noteikumu 19. punktā minētie partneri noslēdz sadarbības līgumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

33.1. sadarbības mērķi un principi;

33.2. sadarbības partnera pienākumi un tiesības;

33.3. projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas kārtība;

33.4. projekta finansējums un tā plānošana, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējums un katra sadarbības partnera ieguldījums sadalījumā pa ieguldījumu veidiem;

33.5. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtība, tai skaitā izmaksātā avansa dzēšanas un atgūšanas kārtība;

33.6. projekta rezultātu izmantošanas nosacījumi;

33.7. sankcijas, ko piemēro, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības;

33.8. sadarbības līguma darbības laiks, tā grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

33.9. rīcība nepārvaramas varas gadījumā;

33.10. informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

34. Par sadarbības partnera pienākumu izpildi sadarbības projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektā ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.

35. Aģentūra projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) atbilstoši nozares ministrijas izstrādātajai papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikai nodrošina papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību projekta uzlabotajai infrastruktūrai.

36. Lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā projekta dzīves cikla laikā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

37. Ja aģentūra konstatē, ka ir pārkāptas šo noteikumu 36. punktā minētās komercdarbības atbalsta kontroles normas, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

38. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

38.1. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

38.2. nodrošina korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta riska neiestāšanos, kā arī dubultfinansējuma riska neiestāšanos un demarkāciju, ja projektā plānotajām darbībām ir sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām;

38.3. sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem, ja projekta izmaksas pieaug;

38.4. nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas glabāšanu ne mazāk kā piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas dalībvalstij;

38.5. nodrošina, ka ieguldījumi tiek veikti infrastruktūrā, kas ir finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera vai valsts īpašumā, kas nodots finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera vai attiecīgās izglītības iestādes valdījumā vai lietošanā uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Valdījuma vai lietošanas tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā;

38.6. uzkrāj datus par kopīgo rādītāju "Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes un izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība";

38.7. nodrošina, ka projekta īstenošanai nepieciešamie būvdarbi, preces un pakalpojumi tiek iegādāti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā;

38.8. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu;

38.9. sniedz aģentūrai, nozares ministrijai un citām Atveseļošanas fonda uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, tostarp arī institūcijām, kas minētas Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā, visu nepieciešamo informāciju saistībā ar projekta ieviešanu un investīcijas mērķa sasniegšanu, nodrošinot datu un informācijas pieejamību.

39. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību uzkrāj maksājumu pieprasījumu, izdevumus un sasniegto rādītāju pamatojošo dokumentu datus un līdz kārtējā gada 10. janvārim un 10. jūlijam ievada tos vadības informācijas sistēmā.

40. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu un ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. maijam, ievērojot, ka aģentūra projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi un noslēguma maksājumu veic līdz 2026. gada 31. augustam.

41. Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, ievērojot, ka viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus un avansa un starpposmu maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no kopējā projektam piešķirtā Atveseļošanas fonda finansējuma. Maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā finansējuma saņēmējs iesniedz aģentūrai saimnieciskā gada ietvaros, bet ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas.

42. Finansējuma saņēmējs būvdarbu veicējam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Finansējuma saņēmējs var veikt avansa maksājumu, ja būvdarbu veicējs vai piegādātājs tam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.

43. Aģentūra papildus normatīvajos aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktajām funkcijām veic šādus pienākumus:

43.1. veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

43.2. pārbauda projekta izmaksu pamatotību;

43.3. veic projekta ieviešanas progresa pārbaudes.

44. Nozares ministrija papildus normatīvajos aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktajām funkcijām pārbauda dokumentāciju, kas pamato šo noteikumu 5. punktā minētā atskaites punkta sasniegšanu.