1. Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nepieciešami struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves uzsākšanai.

Lai uzsāktu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apgūšanu, atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas nosacījumiem tiek piedāvāts programmēšanu īstenot trijos līmeņos. Šie līmeņi ir Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb valsts stratēģiskais ietvardokuments (turpmāk – ietvardokuments) un dalībvalstu darbības programmas.

2007.gada 24.septembrī Eiropas Komisija apstiprināja ietvardokumentu 2007.–2013.gadam, ar ko nosaka fondu apguves stratēģiju, vadības ietvaru, nodrošina darbības programmu un citu finanšu instrumentu koordināciju.

Ietvardokumentā minēto problēmjautājumu risināšanai un izklāstīto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt ar triju darbības programmu starpniecību:

1) Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”;

2) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas”;

3) Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietver zinātnes un pētniecības, inovāciju, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta jomu.

Galvenās problēmas zinātnes un pētniecības, kā arī inovāciju jomā ir:

• nepietiekams nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā;

• nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģisku projektu īstenošanai;

• novecojusi zinātniskā infrastruktūra;

• ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes;

• nepietiekama sadarbība starp privāto sektoru un zinātniskajiem institūtiem, zinātniekiem un augstākās izglītības iestādēm;

• zems inovatīvo uzņēmumu skaits.

Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā ietvardokumentā identificētas šādas galvenās problēmas:

• zema uzņēmējdarbības aktivitāte;

• nepietiekams uzņēmējdarbības attīstībai pieejamo finanšu instrumentu klāsts;

• mazs uzņēmumu īpatsvars nozarēs, kuras nodrošina augstu pievienoto vērtību un zemu dabas resursu patēriņu;

• nepievilcīga infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai reģionos;

• liela daļa uzņēmumu ražo pamatā iekšējam (Latvijas) tirgum.

2. Piedāvātais risinājums

Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma “Uzņēmēj­darbība un inovācijas” ir vērsta uz uzņēmējdarbības veicināšanu, inovāciju un zinātnes potenciāla attīstību.

Darbības programma aptver tās prioritātes, kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajās darbības programmās, kā arī pasākumiem, kas tiks īstenoti neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finanšu avotiem), vai pasākumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikās, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasākumi aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Darbības programmai “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ir šādas prioritātes:

1.prioritāte “Zinātne un inovācijas”;

2.prioritāte “Finanšu pieejamība”;

3.prioritāte “Uzņēmējdarbības veicināšana”;

4.prioritāte “Tehniskā palīdzība”.

Darbības programmā iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, prioritātēm pakārtoto pasākumu apraksts, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un pa gadiem, ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu un aktivitāšu aprakstu. Īpaši izcelta pasākuma saskaņotība ar horizontālajām prioritātēm – teritorijas līdzsvarotu attīstību, vienādām iespējām, makroekonomisko stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību, Rīgas starp­tautisko konkurētspēju un informācijas sabiedrību. Tāpat sniegta informācija par valsts atbalstu un prioritāšu iznākuma un rezultāta rādītājiem.

Darbības programma izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Ar 2006.gada februāra sākumu darbības programmas sagatavošanas process, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto Eiropas Savienības fondu interneta mājaslapu (www.esfondi.lv), kļuvis iespējami caurskatāms, publicējot mājaslapā gan nozaru ministriju priekšlikumus darbības programmas pasākumu aprakstiem, gan komentārus par šiem aprakstiem un regulāri atjaunojot un papildinot informāciju. Tādējādi katram interesentam ir iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties darbības programmas sagatavošanā, izsakot komentārus un priekšlikumus par darbības programmas pasākumiem. Vienlaikus ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteikto saskaņošanas procesu noritēja arī beidzamais sabiedriskās apspriešanas posms.

Latvijas delegācijā sarunām ar Eiropas Komisiju par plānošanas dokumentu apstiprināšanu līdzās nozaru ministriju pārstāvjiem bija iekļauti arī reģionālie un sociālie partneri.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” finansēšanas avots ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam Eiropas Savienības maksimālais līdzfinansējums ir 85 % no publiskā finansējuma. Līdztekus nodrošināms valsts budžeta finansējums, kā arī privātais finansējums.

Finansējuma sadalījums prioritātēm un finanšu avotiem darbības programmas ietvaros ir šāds:

(eiro)