Pamatnostādņu projekts “Valsts investīciju programmas pieteikums 2005.–2009.gadam” ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 7.oktobra noteikumu Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” 36.punktu.

Valsts investīciju programmas pieteikuma 2005.–2009.gadam mērķis ir noteikt vidēja termiņa valsts investīciju politiku valstī, saskaņojot to ar Latvijas stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm un virzot to uz valsts ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu.

Viens no attīstītas infrastruktūras priekšnosacījumiem ir efektīva valsts investīciju politika valstī, kura ir mērķtiecīgi jāveido atbilstoši valsts un sabiedrības vajadzībām saskaņā ar vidēja termiņa attīstības tendencēm.

Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai noteiktu stratēģiskos virzienus valsts investīciju politikas jomā, tādējādi palielinot investēto līdzekļu ekonomisko efektivitāti, sekmējot tautsaimniecības attīstību un Latvijas konkurētspējas palielināšanos, kā arī valsts un sabiedrības izaugsmi kopumā.

Valsts investīcijas ir ieguldījumi no budžeta (valsts un pašvaldību) līdzekļiem, lai veicinātu pamatlīdzekļu attīstību.

Valsts investīciju programma (VIP) ir valsts investīciju politikas īstenošanas instruments. Tās uzdevums ir nodrošināt sasaisti starp politikas plānošanas dokumentiem un budžeta plānošanu.

Valsts investīciju programmas pieteikuma uzdevums VIP plānošanas ciklā ir izveidot pamatu nozaru investīciju programmām, kuras tiek izvērtētas, pamatojoties uz Valsts investīciju programmas pieteikumu, un tiek apkopotas, izstrādājot Valsts investīciju programmu pa nozarēm 2005.–2009.gadam.

Valsts investīciju programmas pieteikums vidējam termiņam tiek izstrādāts, balstoties uz:

• Valsts investīciju programmā ieguldāmo valsts budžeta līdzekļu kontrolskaitļiem;

• vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

• vienoto programmdokumentu un citiem dokumentiem, kuros ir definētas valsts un reģionālās attīstības prioritātes;

• likumā par valsts budžetu apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām.

Tā kā Ministru kabineta noteikumi Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” tika apstiprināti tikai 2003.gada 7.oktobrī, bet makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs vidējam termiņam ik gadu tiek apstiprināts līdz kārtējā gada septembrim, 2003.gadā tajā netika iekļauti paredzamie Valsts investīciju programmā ieguldāmo valsts budžeta līdzekļu kontrolskaitļi 2005.–2009.gadam.

Izvirzīto mērķu sasniegšanai, t.i., Valsts investīciju programmas projektu finansēšanai, tiks piesaistīti valsts budžeta, valsts aizdevumu un valsts galvoto aizdevumu, pašvaldību budžeta, dāvinājumu un projektu realizētāju pašu līdzekļi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 7.oktobra noteikumu Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” 13.punktu, Valsts investīciju programmas finansēšanai katru gadu tiek paredzēti līdzekļi no valsts pamatbudžeta ne mazāk kā 1 % apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai ir pieejams strukturālo fondu, Kohēzijas fonda un citu Eiropas Savienības programmu finansējums, kas būtiski ietekmēs kopējos valsts investīciju apjomus Latvijā.

Pamatnostādnēs ir noteikti šādi galvenie pamatprincipi Valsts investīciju programmas 2005.–2009.gadam sagatavošanā, finansēšanā un īstenošanā:

• turpinātības princips — nodrošina uzsākto valsts investīciju projektu turpināšanu, paredzot tiem ilgtermiņa saistības valsts budžeta likumā līdz projekta īstenošanai saskaņā ar apstiprināto projekta pieteikumu;

• Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistes princips — nodrošina valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības atbalstītajiem un līdzfinansētajiem projektiem;

• prioritātes princips — ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, nozaru investīciju programmām tiek noteikta prioritāte atbilstoši šo programmu atbilstībai Valsts investīciju programmas mērķiem un atdevei valsts investīciju politikas rezultātu sasniegšanā;

• līdzdalības princips — efektīvākai valsts investīciju politikas īstenošanai valsts budžeta finansējums tiek apvienots ar projekta īstenotāja rīcībā esošajiem un pieejamajiem līdzekļiem;

• papildinātības princips — piesaistītais Eiropas Savienības finansējums papildina Valsts investīciju projektu finanšu apjomu.

Valdība uzņemas atbildību par šādu uzdevumu izpildi un, pamatojoties uz tiem, nozaru ministrijas nosaka prioritāros virzienus/pasākumus vidēja termiņa valsts investīciju politikas veidošanā:

1) iekļauties Eiropas Savienībā un NATO, pilnībā izmantojot to dotās iespējas un sekmīgi aizstāvot savas valsts intereses;

2) panākt katra Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugumu;

3) stiprināt demokrātiju, pilsonisko sabiedrību, iedzīvotāju un valsts drošību, tai skaitā izvēršot aktīvu cīņu pret korupciju, kontrabandu un noziedzības pieaugumu;

4) stiprināt pašvaldības, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietvertos principus, panākot pienākumu kvalitatīvu izpildi un atbildīgu darbu;

5) radīt nosacījumus, lai turpinātos strauja un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme;

6) pārvarēt demogrāfisko krīzi un veidot apstākļus veselīgas un stipras ģimenes pastāvēšanai;

7) izveidot funkcionējošu un pieejamu veselības aizsardzības sistēmu;

8) nostiprināt Latviju kā nacionālu valsti ar integrētas, pilsoniskas sabiedrības attīstību.

Valsts investīciju politikas īstenošanas rezultāts ir sakārtota, attīstīta, efektīva un noteiktām prasībām atbilstoša sociālā un ekonomiskā infrastruktūra. Sakārtota infrastruktūra ļauj dinamiski attīstīties sociālajai jomai, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, samazina privāto kompāniju darbības izmaksas un publiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, nodrošina ārvalstu investīciju piesaisti un galarezultātā veicina sabalansētu, stabilu un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.